Eiropai vienreiz pietiek - grasās vērsties pret ietekmeļiem: kādu "pārsteigumu" gatavo Eiropas Komisija
Eiropas Patērētāju organizācija ceļ trauksmi par slēpto reklāmu, ko sociālajos tīklos izplata ietekmeļi, reklamējot ātro modi un kaitīgu pārtiku. Eiropas Komisija saistībā ar šo gatavo digitālā taisnīguma projektu.
Sociālajos tīklos pieaug slēptās reklāmas, ko veic autoritatīvi blogeri un ietekmeļi, popularizējot ātro modi un neveselīgu pārtiku. Droši vien esat pamanījuši šādas prakses "Instagram" vai "TikTok" platformās.
Ātrās modes industrijā satura veidotāji demonstrē veselas apģērbu kolekcijas, atverot un pielaikojot desmitiem preču no tādām platformām kā "Shein" vai "Temu", lai parādītu, cik daudz var iegādāties par nelielu naudu. Citi rāda lētas apģērbu vai aksesuāru imitācijas. Šīs mārketinga prakses sauc par "hauls", "try-on hauls" un "dupe" video.
Ietekmeļu mārketings tiek aktīvi izmantots arī neveselīgas pārtikas popularizēšanai. Piemēram, Portugālē "McDonald’s" sadarbojās ar populāru straumētāju, kas pēta virtuālo pasauli "Minecraft".
Citās situācijās ietekmētāji piedāvā atlaižu kodus ātrās ēdināšanas zīmoliem, publicē garšas testus un degustācijas, vai izpilda deju izaicinājumus un komēdijas skečus dzērienu vai uzkodu zīmolu reklamēšanai.
Jaunajā ziņojumā Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) brīdina, ka influenceru mārketings rada tādas problēmas kā necaurredzamība, skaidri nenorādītas komerciālas partnerattiecības un stimuli pārmērīgam patēriņam.
"Dažos gadījumos mēs uzskatām, ka tiek pārkāpti ES likumi, īpaši, ja tiek reklamēts kaut kas, par ko jums maksā, bet jūs par to neinformējat patērētāju. Tas pakļaujas patērētāju tiesību aizsardzības likumiem," "Euronews" sacīja BEUC ģenerāldirektors Agustins Rejna. "Tomēr ES tiesību aktos mēs neesam atraduši regulējumu attiecībām starp ietekmētājiem un zīmoliem, kā arī starp ietekmētājiem un platformām."
Pēc BEUC datiem 67 % ierakstu, kas reklamēja neveselīgu pārtiku un tika novēroti, neuzrādīja partnerību ar zīmolu — ne kā dāvanu, ne kā maksas reklāmu.
Eiropas Patērētāju organizācija iesaka ieviest kopīgu atbildību starp ietekmētājiem, viņu aģentūrām un zīmoliem gadījumos, kad tiek pārkāpti patērētāju tiesību aizsardzības likumi. Tāpat organizācija atbalsta slēptā mārketinga aizliegumu riska sektoros, piemēram, neveselīgas pārtikas reklamēšanu bērniem.
Nacionālajā līmenī dažas Eiropas valstis ir pieņēmušas noteikumus, kas regulē ietekmētāju komerciālo darbību. Francijā Nacionālā asambleja un Senāts apstiprināja priekšlikumu aizliegt ietekmētāju mārketingu ātrās modes jomā. Norvēģija arī aizliedza ietekmētājiem reklamēt bērniem neveselīgu pārtiku un dzērienus.
Savukārt Eiropas Komisija, kā sagaidāms, nākamajā gadā prezentēs Digitālās taisnīguma likuma projektu, lai cīnītos ar negodprātīgām praksēm internetā un maldinošu ietekmētāju mārketingu.
