ES 2026. gadā saskarsies ar izaicinājumiem aizsardzībā un budžeta pārdalē, pauž Zīle

Viņš norāda, ka Eiropas loma globālajā drošībā ir cieši saistīta ar tās militārajām spējām, taču līdzšinējā attīstība liecina, ka Eiropa netiek uztverta kā nopietns militārs spēks.

Zīle vērš uzmanību, ka ASV sāktajās miera sarunās par karu Ukrainā Eiropa netiek pilnvērtīgi iesaistīta, un tas, viņaprāt, apliecina vajadzību pēc būtiskām investīcijām militārajā nozarē. Vienlaikus EP viceprezidents norāda, ka, lai gan daudzas valstis apzinās šo nepieciešamību, aizsardzības jomā vēl ir daudz darāmā.

Par būtisku jautājumu Latvijai 2026. gadā Zīle uzskata sarunas par jauno ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam. Viņš norāda, ka kopējais finansējums, visticamāk, nebūs lielāks kā iepriekšējā periodā, taču mainīsies līdzekļu izlietojuma nosacījumi. Plānots, ka katrai dalībvalstij būs noteikta summa, ko varēs izmantot gan reģionālajai attīstībai, gan lauksaimniecībai, kas radīs sarežģītas politiskas izvēles nacionālā līmenī.

Zīle uzsver, ka šādā modelī bagātākās valstis varēs atļauties lauksaimniekiem piemaksāt vairāk, savukārt mazāk turīgām valstīm, tostarp Latvijai, tas var radīt nevienlīdzīgus apstākļus. Tāpat viņš norāda uz neskaidrībām par tā dēvēto kopējo finansējuma "katlu", kurā lielākais ir konkurētspējas fonds, ietverot arī aizsardzības nozari. Pēc EP deputāta paustā, pastāv risks, ka līdzekļi netiks sadalīti pēc reģionālās proporcionalitātes principa, bet nonāks lielākajos pētniecības centros, veicinot cilvēkkapitāla aizplūšanu uz lielajām valstīm.

Vienlaikus Zīle atzīst, ka arī Latvijai ir konkurētspējīgas iestrādes militārajā industrijā, tostarp dronu ražošanā, un šīs spējas ir jāattīsta.

Runājot par savām darba prioritātēm, Zīle norāda, ka viņš turpinās darbu pie militārās mobilitātes regulas izstrādes ar mērķi to pabeigt 2026. gadā. Viņš skaidro, ka patlaban militāro pārvietošanos ES kavē dalībvalstu atšķirīgās transporta administratīvās sistēmas, un atsevišķos gadījumos militāro konvoju pārvietošanās var ilgt vairāk nekā mēnesi.

Topošajā regulā paredzēta tā dēvētā militārā Šengena koncepcija, kas noteiktu, ka miera laikā atļaujas militārajam transportam būtu jāizsniedz trīs dienu laikā, bet krīzes situācijās - sešu stundu laikā. Tāpat Zīle norāda, ka turpinās darbu pie jaunā daudzgadu budžeta, iestājoties par pietiekamu finansējumu Eiropas Savienošanas instrumentam, tostarp transporta projektiem, kas atbilst arī NATO militārajiem koridoriem, tai skaitā "Rail Baltica".

Viņš piebilst, ka arī turpmāk dažādos formātos pārliecinās EP kolēģus par nepieciešamību stiprināt dalībvalstu militārās spējas, kā arī uzsver, ka EP darbs Ukrainas atbalstam - gan finansiāli, gan ceļā uz dalību ES - turpināsies.