Krievijā sērīgi izsakās par Melnās jūras kara floti: “Mūs apsit kā mušas!”

“Spriežot pēc visa, ienaidniekam varētu būt parādījušies droni ar iepriekš nepieredzētu lidojumu attālumu. Kara korespondents Sladkovs uzskata, ka mums vienkārši var neļaut karot, kamēr kara brīvprātīgais Aļohins pieļauj, ka atlikuši tikai trīs turpmākās virzības scenāriji, un tikai divi no tiem nes uzvaru. Kaujinieks no Odesas vienības tieši izteicies par Krievijas Melnās jūras flotei izveidoto slazdu: ko iecerējis ienaidnieks?” satraukti vaicā Krievijas propagandas kanāls “Carjgrad”.

“Pagājušajā naktī vairākās Krievijas reģionu lidostās tika ieviesti pagaidu ierobežojumi. Īpašu uzmanību piesaistīja lidosta Nadimā (Jamalas Ņencu autonomajā apvidū), kas atrodas 2600 km attālumā no Ukrainas robežas. Ja iepriekšējā gadījumā uzbrūkot Murmanskai, kas atrodas aptuveni 2000 km attālumā no frontes līnijas, aizdomas varēja krist uz Somiju, tad šajā gadījumā attālums no Jamalas Ņencu apgabala līdz Somijai ir ap 2000 km. Vai tiešām viņi spēja aizsniegties tik tālu? Drīz pēc pretinieku dronu intensīvā trieciena pa Melno jūru, aizsniedzoties līdz Novorossijskas un Kerčas debesīm, vairāki kara korespondenti par to izteicās diezgan asi,” stāsta “Carjgrad” un citē spilgtākos izteikumus.

“Man ir mūsu žēl. (…) Mūs sit kā mušas ar pletni. Jā, mēs esam nesatricināmi aizsardzībā un neapturami triecienuzbrukumos, pārejot uz kauju ar šaujamieročiem, pretinieks gandrīz vienmēr padodas. Taču Krieviju satricina pretinieka dronu uzlidojumi, tagad arī kara flote nezina, kur paslēpties, un tāda abreviatūra kā MJF [Melnās jūras flote — red.], izņemot jūras kājniekus, “speciālās militārās operācijas” [tā Krievijā joprojām dēvē šo karu — red.] kontekstā vispār nepastāv,” uzskata kara korespondents Aleksandrs Sladkovs.

Kaut kādas “Odesas vienības” kaujinieks un amatu apvienošanas kārtībā arī “kara korespondents” Sergejs Vorobjovs izteicās, ka karadarbība strauji pārvēršas bezpilota sistēmu izmantošanā un, Ukraina turpina “iztaustīt” pretgaisa aizsardzības sistēmu Krievijas anektētajā Krimas pussalā, lai izkliedētu Krievijas spēkus: “Notiek pretgaisa aizsardzības sistēmas iztaustīšana Krimas pussalas teritorijā, lai īstenotu uzbrukumus Krimas tiltam un veiktu tipisko Ukrainas armijas taktiku spēku izkliedēšanai. Viņi vienlaikus draud ar uzbrukumiem ziemeļos un dienvidos, lai piespiestu mūs izvēlēties: vai nu sargāt tiltu un atkailināt Maskavu, vai sargāt Maskavu, atkailinot Krimu. Viņi zina, ka mums nepietiek pretgaisa aizsardzības līdzekļu, lai efektīvi nosegtu visu fronti. Tāpēc pastāvīgi nākas pārvietot sistēmas, jāmaina dislokācija, un viņi tieši tāpēc sit pa dažādiem punktiem, lai izkliedētu mūsu spēkus.”

“Šobrīd Melnās jūras kara darbības teātrī jākonstatē, ka Ukrainas dronu flote faktiski ir paralizējusi un principā likvidējusi Krievijas Melnās jūras flotes nozīmi. Tas ir tādēļ, ka viņi ir iedzinuši floti tālās ostās un metodiski apšauda tās ar tālās darbības raķetēm. Tādēļ jā, šobrīd situācija nav patīkama. Taču šajā jomā notiek darbs. Es to zinu pilnīgi droši – pazīstu cilvēkus, kuri ar to nodarbojas. Viss būs kārtībā. Jautājums ir tikai, cik drīz, jo cerēja uz veiksmīgu sarunu noslēgumu. Taču tagad pilnīgi skaidrs, ka nekāda miera tuvākajā laikā nebūs, un mums nāksies karot ar Ukrainu līdz galam, proti, līdz tās pilnīgai iznīcināšanai,” stāsta šis Vorobjovs.

Arī kara korespondents Jurijs Kotenoks uzskata, ka ukraiņi Melnajā jūrā ir pārņēmuši iniciatīvu. “Pēc “labības koridoru” spēlēm pretinieks vairākkārt palielināja iniciatīvu un negrasās atteikties no savām darbībām. Krima un Sevastopole aizsargājas. Lai mainītu situāciju, jāpanāk [pretinieka] sakāve, nevis tikai jāaizsargājas uz sauszemes un gaisā ar parastiem līdzekļiem.”

Jāatgādina, ka kopš Krievijas invāzijas sākuma 2022. gada 24. februārī ukraiņiem ir izdevies nogremdēt daudzus Krievijas Melnās jūras flotes kuģus, no kuriem vislielāko psiholoģisko triecienu nodarīja flotes flagmaņa, kreisera “Moskva” nogremdēšana jau 2022. gada 14. aprīlī, pirmo reizi nodemonstrējot, ka izslavētais Krievijas milzīgais militārais pārākums jūrā ir tikai fikcija. Toreiz Krievija atzina 18 karavīru nāvi, bet “The Insider” lēsa, ka gāja bojā ap 400 līdz 600 karavīru.