Sašautas divas Krievijas kaujas lidmašīnas; dārgākais okupantu zaudējums kopš kreisera "Moskva" nogremdēšanas?
foto: AP/Scanpix
Krievijas kaujas lidmašīna A-50
Pasaulē

Sašautas divas Krievijas kaujas lidmašīnas; dārgākais okupantu zaudējums kopš kreisera "Moskva" nogremdēšanas?

Jauns.lv

Ukrainas armija virs Azovas jūras notriekusi Krievijas izlūkošanas lidmašīnu A-50 un sašāvusi krievu gaisa spēku bumbvedēju IL-22M, vēsta Ukrainas mediji.

Sašautas divas Krievijas kaujas lidmašīnas; dārgāk...

Ukrainas mediji ziņo, ka virs Azovas jūras notrieca tālas darbības radiolokācijas lidmašīnu A50 lidmašīnu un sašāva gaisa vadības lidmašīnu IL-22. Sociālajos tīklos vēsta, ka sašautā lidmašīna Kerčas rajonā pazuda no radariem, taču tai esot izdevies nolaisties.

Tajā pašā laikā sociālajos tīklos izskanējusi versija, ka Krievijas lidmašīnas netīšām notriekuši paši iebrucēji.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs, kā parasti, apgalvoja, ka neko nezina. "Informācijas nav. Šī tēma, kas attiecas uz "specoperācijas" gaitu, tādēļ iesaku vērsties Krievijas Aizsardzības ministrijā," viņš atbildēja uz lūgumu komentēt ziņas par divu lidmašīnu zaudēšanu.

A-50 ir PSRS laikā ražotā tālās radiolokācijas izlūkošanas un vadības lidmašīna, kuru izmanto savas armijas triecienu gatavošanā, kā arī analoģisku pretinieka uzbrukumu atklāšanā. Pašlaik Krievijas gaisa spēku rīcībā ir deviņas A-50 lidmašīnas un četras to modernizētās versijas A-50U, un vienas šādas lidmašīnas cenu lēš 330 miljonu dolāru apmērā, vēsta "RBK Ukraina". Šī lidmašīna spēj atklāt bumbvedējus līdz 650 km attālumā, iznīcinātājus — līdz 300 km attālumā, bet spārnotās raķetes — līdz 215 km attālumā.

Jāpiebilst, ka līdz šim dārgākais Krievijas armijas zaudējums bija kreiseris "Moskva", kas tika nogremdēts 2022. gada 14. aprīlī pēc ukraiņu raķešuzbrukuma. "Forbes" lēsa, ka tā vērtība bija 750 miljoni dolāru, bet kreisera zaudēšana izraisīja šoku Krievijas sabiedrībā. Ukraina šī kuģa vrakam piešķīra zemūdens kultūras mantojuma objekta statusu.

Savukārt IL-22M kalpo kā gaisa komandpunkts, ar kuru karadarbības laikā var pārvaldīt karaspēka vienības, un šo lidmašīnu neesot iespējams gaisā sašaut ar operatīvajām taktiskajām raķetēm. Kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem saražotas vai aprīkotas apmēram 30 IL-22 lidmašīnas. "Militaru Balance 2022" dati liecina, ka Krievijas invāzijas sākumā 2022. gada fenruārī Krievijā bija 12 IL-22M un 10 vecākas modifikācijas IL-22 lidmašīnas.

Par A-50 notriekšanu apstiprināja Ukrainas parlamenta deputāts, Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Misjagins. "A-50 tika notriekta un IL-22 tika sašauts. Pēdējais palika gaisā un mēģināja sasniegt tuvāko lidlauku, bet pazuda no radara pēc tam, kad sāka nolaisties Kerčas rajonā," viņš paziņoja.

Atsaucoties uz Ukrainas militārpersonām, "RBK-Ukraina" ziņoja, ka A-50 pārtrauca sakarus ar taktisko aviāciju, bet Krievijas kaujas lidmašīnas SU-30 pilots esot atklājis "neidentificēta gaisa kuģa aizdegšanos un nokrišanu".

Izdevuma avots arī nodevis IL-22M pilota pārtvertās sarunas ierakstu, kurā viņš lūdz Anapas lidostas dispečeram ārkārtas nosēšanās atļauju.

2023, gada 26. februārī dronu uzbrukumā Baltkrievijas Mačuļiščes lidlaukam tika bojāta Krievijas lidmašīna A-50, savukārt Jevgeņija Prigožina vadītā algotņu grupējuma "Vagner" pērnā gada jūnija dumpja laikā tika iznīcināta IL-22 lidmašīna. Britu izlūkdienesta dati liecina, ka šīs lidmašīnas zaudēšana ietekmēja okupantu gaisa un sauszemes operācijas Ukrainā.