Kā nogrima “Moskva”: militārā eksperta analīze
Ukraina izmantoja visus izslavētā Krievijas Melnās jūras kara flotes flagmaņa “Moskva” trūkumus, lai to nogremdētu. Notikušo tehniski izanalizējis Krievijas radiolokācijas staciju izstrādes inženieris Andrejs Gorbačevskis, kura raksts publicēts nule izdotajā laikrakstā “Novaja Gazeta. Eiropa.”
14. aprīlī kreiserim trāpīja divas zema augstuma Ukrainas pretkuģu raķetes Neptun. Jo zemāks lidojuma augstums, jo lielāka ir šo raķešu spēja pārvarēt pretgaisa aizsardzību.
Katastrofas izmeklēšanai izveidota speciāla Krievijas Aizsardzības ministrijas komisija, kas visdrīzāk grēkāžus meklē kreisera virsnieku vidū.
Gorbačevskis norāda, ka “Moskva” pretgaisa aizsardzība bija krietni novecojusi. Piemēram, uz kuģa izvietotās radaru iekārtas aizsedza cita citai skatu un pat neļāva izšaut zenītraķetes kuģa priekšgala virzienā.
Tuvā attāluma zenītraķešu komplekss “Osa” izcēlies ar izstrādes laika antirekordu – 50 gadu. “Velti no tām gaidīt veiksmīgu zema augstuma pretkuģu raķetes notriekšanu,” atzīst Gorbačevskis. “Neptun” ir izstrādāts pavisam nesen, tāpēc var gaidīt, ka tai ir labāka vadības sistēma, un lidojuma augstums ir mazāks par trim metriem.
“Ja būtu viena raķete, izdzīvot varētu: 150 kilogramu kaujas galviņa nevar nogremdēt kuģi ar vairāk nekā 10 000 tonnu masu, taču ar diviem trāpījumiem izredzes krasi palielinās,” raksta eksperts.
Ukraina var teikt paldies arī Krievijas Aizsardzības ministrijai. Proti, Gorbačevskis 2015. gadā nosūtīja savus priekšlikumus tādas radiolokācijas stacijas konstrukcijai, kas par zemām izmaksām nodrošinātu kuģim pilnu aizsardzību, taču Aizsardzības ministriju tas neieinteresējis.
Visu rakstu lasiet laikrakstā “Novaja Gazeta. Eiropa”, kas laista klajā latviešu un krievu valodā sadarbībā ar izdevniecību “Rīgas Viļņi”. To veido daļa komandas, kas pēc “Novaja Gazeta” slēgšanas un vajāšanām Krievijā pārcēlusies uz Latviju.
Izdevums “Novaja Gazeta Eiropa” no 6. maija pieejams preses tirdzniecības vietās visā Latvijā
