Krievija un Ukraina ir "ļoti tuvu vienošanās noslēgšanai", pēc Vitkofa tikšanās ar Putinu paziņo Tramps

Tramps sacīja, ka sarunu diena ir bijusi "laba", savukārt Kremlis sarunas, kurās Ukraina nepiedalījās, raksturoja kā "konstruktīvas".

Iepriekš Tramps sociālajos medijos ziņoja, ka "lielākā daļa galveno jautājumu ir saskaņota", un mudināja Krieviju un Ukrainu satikties "ļoti augstā līmenī" un "pabeigt [darījumu]".

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdienas vakarā video uzrunā paziņoja, ka, lai Krievija pieņemtu beznosacījumu pamieru, ir nepieciešams "reāls spiediens uz to".

Iepriekš Zelenskis BBC teica, ka teritoriālos jautājumus starp Kijivu un Maskavu varētu apspriest, ja tiktu panākta "pilnīgs un beznosacījumu pamiers".

Ziņojumos norādīts, ka saskaņā ar ASV miera līgumu Ukrainai būtu jāatsakās no lielām Krievijas anektētām zemes daļām.

Tramps, kurš runāja ar žurnālistiem, ierodoties Romā uz pāvesta Franciska bērēm, ir paziņojis, ka atbalstīs Krievijas Krimas pussalas paturēšanu, ko Maskava nelikumīgi anektēja 2014. gadā. Zelenskis noraida šo ideju.

Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, un Maskava pašlaik kontrolē gandrīz 20% Ukrainas teritorijas.

Piektdien Maskavā tika apturēta satiksme, jo pirms augsta līmeņa sarunām, kas bija ceturtā šāda vizīte Krievijā kopš gada sākuma, ieradās automašīnu konvojs ar Vitkofu.

Trīs stundas ilgušās sarunas Putina palīgs Jurijs Ušakovs raksturoja kā "ļoti noderīgas".

Viņš teica, ka tās tuvinājušas "Krievijas un ASV pozīcijas, ne tikai attiecībā uz Ukrainu, bet arī par vairākiem citiem starptautiskiem jautājumiem".

"Īpaši Ukrainas krīzes jautājumā tika apspriesta iespēja atsākt tiešas sarunas starp Krievijas un Ukrainas pārstāvjiem," viņš piebilda.

Šīs nedēļas sākumā Putins ppirmo reizi kopš kara sākuma deva signālu, ka ir atvērts sarunām ar Zelenski.

Tika uzskatīts, ka viņa izteikumi ir atbilde uz Ukrainas prezidenta priekšlikumu pagarināt 30 stundu Lieldienu pamieru uz 30 dienām. Pagaidām vienošanās par pamieru nav panākta.

Kijiva ir saskārusies ar pieaugošu spiedienu no Trampa puses pieņemt teritoriālas piekāpšanās kā daļu no vienošanās ar Maskavu par kara izbeigšanu.

Krima ir kļuvusi par īpašu strīdus punktu.

Zelenskis vairākkārt ir noraidījis ideju atzīt pussalu par Krievijas daļu, piektdien Kijivā žurnālistiem sakot: "Mūsu nostāja nav mainījusies – tikai Ukrainas tautai ir tiesības izlemt, kuras teritorijas pieder Ukrainai."

Tomēr vēlākos izteikumos BBC viņš norādīja, ka "pilnīgs un beznosacījumu pamiers paver iespēju apspriest visu".

Viņš arī atsaucās uz Trampa izteikumiem intervijā žurnālam "Time", kuros ASV prezidents teica: "Krima paliks Krievijas pārziņā".

"Prezidenta Trampa teiktais ir taisnība, un es piekrītu viņam, ka šodien mums nav pietiekami daudz ieroču, lai atgūtu kontroli pār Krimas pussalu," sacīja Zelenskis.

Vašingtonas miera plāns nav publiski publicēts, taču ziņojumi liecina, ka tajā ir ierosināts, ka Krievija patur iegūtās zemes, kas ir par labu Maskavai.

Piektdien ziņu aģentūra "Reuters" ziņoja, ka pagājušajā nedēļā redzējusi ASV priekšlikumus, kas iesniegti Eiropas amatpersonām, kā arī sekojošus pretpriekšlikumus no Eiropas un Ukrainas.

Tā norādīja, ka starp tiem pastāv ievērojamas atšķirības.

ASV piedāvājums paredz ASV tiesisko atzīšanu par Krievijas nelikumīgo Krimas aneksiju un de facto atzīšanu par Krievijas kontroli pār citām okupētajām teritorijām, tostarp visu Luhanskas reģionu.

Savukārt eiropieši un ukraiņi apspriedīs tikai to, kas notiks ar okupētajām Ukrainas teritorijām pēc pamiera stāšanās spēkā.

Saskaņā ar "Reuters" sniegto informāciju, ASV plāns arī izslēdz Ukrainas dalību NATO militārajā aliansē.

Kamēr notika sarunas starp Vitkofu un Putinu, Tramps apgalvoja, ka sarunas virzās pareizajā virzienā.

"Viņi šobrīd tiekas ar Putinu, un mums notiek daudz kas, un es domāju, ka galu galā mēs noslēgsim daudz labu darījumu, tostarp tarifu līgumus un tirdzniecības līgumus," viņš teica žurnālistiem ASV.

Viņš teica, ka viņa mērķis ir izbeigt karadarbību Ukrainā, kurā, viņaprāt, ik nedēļu iet bojā 5000 ukraiņu un krievu, piebilstot, ka viņš uzskata, ka "mēs esam diezgan tuvu" miera līgumam.

Tramps arī teica, ka Zelenskis nav parakstījis "galīgos dokumentus par ļoti svarīgo retzemju metālu līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm".

"Tas kavējas vismaz trīs nedēļas," viņš teica, piebilstot, ka cer, ka tas tiks parakstīts "nekavējoties".

Ilgi apspriestais minerālu līgums, kas dotu ASV daļu Ukrainas bagātīgajās dabas resursu atradnēs, bija paredzēts parakstīt februārī, taču tas tika izjaukts pēc Trampa un Zelenska asās tikšanās Vašingtonā.

Krievijas un Ukrainas pozīcijas miera līguma nodrošināšanā joprojām šķiet ļoti atšķirīgas, jo neviens Ukrainas pārstāvis nav uzaicināts piedalīties sarunās Maskavā.

Piektdien sociālajos tīklos Zelenskis kritizēja Krieviju par nespēju piekrist ASV 11. martā ierosinātajam 30 dienu pamieram un mudināja sabiedrotos izdarīt uz to lielāku spiedienu.

"Ir pagājušas 45 dienas, kopš Ukraina piekrita prezidenta Trampa priekšlikumam par mieru debesīs, jūrā un frontes līnijā," viņš teica. "Krievija to visu noraida. Bez spiediena šo problēmu nevar atrisināt. Spiediens uz Krieviju ir nepieciešams."

Viņš teica, ka Krievijai tiek atļauts importēt raķetes no tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, kuras, viņaprāt, Krievija pēc tam izmantoja nāvējošā raķešu triecienā Kijivai ceturtdien, kurā gāja bojā 12 cilvēki un desmitiem tika ievainoti.

"Nepietiekams spiediens uz Ziemeļkoreju un tās sabiedrotajiem ļauj viņiem izgatavot šādas ballistiskās raķetes. Raķetē, kas nogalināja Kijivas iedzīvotājus, bija vismaz 116 detaļas, kas importētas no citām valstīm, un lielāko daļu no tām, diemžēl, ražoja ASV uzņēmumi," apgalvoja Zelenskis.

Pēc uzbrukuma Kijivai Tramps sacīja, ka viņš "izdara lielu spiedienu" uz abām pusēm, lai izbeigtu karu, un tieši vērsās pie Putina sociālajos tīklos publicētā ierakstā, sakot: "Vladimir, pietiek!"

Tomēr kopš tā laika Tramps ir vainojis Kijivu kara sākšanā, žurnālam "Time" sakot: "Es domāju, ka kara sākumu izraisīja tas, kad viņi [Ukraina] sāka runāt par pievienošanos NATO."

Pirms Vitkofa un Putina sarunām Krievijas galvaspilsētā automašīnas bumbas sprādzienā gāja bojā augsta ranga Krievijas ģenerālis. Kremlis notikušajā vainoja Ukrainu. Kijiva nav sniegusi komentārus.