Eiropā šī gada marts ir bijis viskarstākais marta mēnesis vēsturē; draudi par katastrofālām sekām pastiprinās

Eiropā šis bijis karstākais marta mēnesis vēsturē, apstiprina “Copernicus Climate Change Service”. Tas bija par 1,6 °C siltāks nekā pirmsindustriālajos laikos – laikā, kad cilvēce sāka plaši izmantot fosilo kurināmo, dedzinot ogles, naftu un gāzi – anomālija, kuru zinātnieki joprojām cenšas pilnībā izskaidrot. Šajā periodā Eiropa piedzīvoja  ekstremālus nokrišņus. Eiropas rietumu daļā, īpaši Francijā, intensīvi lija, kas izraisīja plūdus un lauksaimniecības zaudējumus.

“Copernicus” norāda, ka 2025. gada marts Eiropā bija par 0,26 °C siltāks nekā iepriekšējais karstākais marts, kas tika reģistrēts 2014. gadā. 2014. gadā martā daudzviet Eiropā piedzīvoti ekstremāli nokrišņi, savukārt citos reģionos tas bija sausākais marts vēsturē. Saskaņā ar “Copernicus” datiem, 2025. gada marts globāli ierindojies kā otrais karstākais marta mēnesis, turpinot rekordu sēriju, kas aizsākās 2023. gada jūlijā. Kopš tā laika gandrīz katrs mēnesis bijis vismaz par 1,5 °C siltāks nekā pirmsindustriālajā laikmetā.

Šis rekordaugstais siltums norāda uz globālo klimata pārmaiņu paātrināšanos, kas palielina ārkārtējo laikapstākļu, piemēram, karstuma viļņu, sausuma periodu, stipru lietusgāžu un vētru, biežumu un intensitāti. Šie notikumi ievērojami ietekmē lauksaimniecību, ūdens resursus un palielina dabas katastrofu risku, kas var radīt nopietnas sekas gan cilvēkiem, gan ekosistēmām. Zinātnieki uzsver nepieciešamību nekavējoties rīkoties, lai mazinātu globālo sasilšanu un pielāgotos šīm pārmaiņām, lai novērstu vēl nopietnākas sekas nākotnē.

Straujā globālā sasilšana ir padarījusi 2023. un 2024. gadu par karstākajiem gadiem, kādi jebkad ir bijuši. Ziņots, ka arī Latvijā 2024. gadā, līdzīgi kā daudzās citās pasaules daļās, bija vērojama nepieredzēta sasilšana. Saskaņā ar ziņojumiem, 2024. gada janvāris bija pēdējais mēnesis, kurā gaisa temperatūra bija zem 1991.–2020. gada vidējā rādītāja. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs vēsta, ka 2024.–2025. gada kalendārās ziemas (decembris–februāris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija + 0,2 °C, kas ir 2,6 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 5. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot šo vietu ar 1988.–1989. gada ziemu. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−19,7 °C) tika novērota 20. februārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra bija +9,7 °C, kas 20. decembrī reģistrēta Daugavgrīvā. 

Latvijā kalendārais pavasaris - marts, aprīlis un maijs - kļuva par siltāko pavasari novērojumu vēsturē, par 0,8 grādiem apsteidzot 2014. gada pavasari. Vasara bija piektā siltākā kopš mērījumu sākšanas 1924. gadā, rudens - trešais siltākais.

Globāli pagājušais gads bija arī pirmais pilnais kalendārais gads, kad planēta sasila par vairāk nekā 1,5 °C. Temperatūra drīzumā kritās, tomēr zinātnieki brīdina, ka mērķis saglabāt to zem 1,5 °C robežas kļūst arvien grūtāka. Pašreizējā situācija ir siltākā pēdējo 125 000 gadu laikā, un tas uzsver steidzamību pievērst uzmanību klimata pārmaiņām un nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Zinātnieki norāda, ka, lai izvairītos no smagām sekām, valstīm būs jāveic vēl steidzamāki pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai jauniem apstākļiem.