Slavenais krievu jurists Barščevskis apņirdz Latviju: "Protams, iekarot mēs jūs varam, bet ko no jums ņemt? Šprotes?"

Jāpiebilst, ka Mihails Barščevskis daudziem ir pazīstams kā savulaik aktīvs televīzijas intelektuālā kluba “Kas? Kur? Kad?” dalībnieks. 2001. gadā viņu iecēla par Krievijas valdības pilnvaroto pārstāvi Krievijas Konstitucionālajā tiesā, Augstākajā tiesā un Augstākajā arbitrāžas tiesā.

“Man ir diezgan daudz paziņu Baltijas valstīs, īpaši Latvijā. Tur ekonomikā viss ir tādā pakaļā, tādā pakaļā. Bet vietējie politiķi ir noskaņoti karot ar Krieviju. Kurš? Ar ko? Bet tautai mediji skalo smadzenes: “Tūlīt Krievija mums uzbruks.” Man bija tāda epizode, nezinu, vai iekļausiet programmā, tas bija 2014. vai 2015. gadā, es atbraucu pie draugiem uz Jūrmalu, un mani uzaicina uz kaut kādu klubu Rīgā. Es tur atnāku, nezinu, kas tur par auditoriju, pēc tam noskaidrojās, ka apmēram puse auditorijas ir pašreizējie Saeimas deputāti, ceturtdaļa ir politiķi, kas nav Saeimā un ceturtdaļa krievvalodīgo uzņēmēju. Es atnāku pie auditorijas, man nākas komunicēt ar dažādām auditorijām, tu taču uzreiz jūti, kāda ir zāle, tās enerģētiku, un es jūtu agresīvu vidi. Un mani tas uzvelk. Ak, tā? Man sāk uzdot jautājumus, piemēram, kad Pleskavas divīzijas tanki ienāks Rīgā? Es viņiem saku: mums ir 84 subjekti, no tiem 9 ir donori, bet pārējie ir saņēmēji. Vai mums ir vajadzīgs vēl viens nabadzīgs reģions? Mums nav naudas, lai jūs uzturētu. Protams, mēs varam jūs iekarot, vienkārši nav naudas jūs uzturēt,” par “plukatu Latviju” stāsta Barščevskis raidījumā "Manuči empātija".

Jāpiebilst, ka "YouTube" 2024. gadā nobloķēja šī raidījuma autora Manučarova oficiālo kanālu. Mediji vēstīja, ka ta snoticis pēc Lietuvas Radio un televīzijas komisijas vēršanās pie "Google" ar prasību dzēst ES sankciju sarakstos iekļauto personu kontus. Šajā raidījumā uzstājušies daudzas bēdīgi slavenas personas, piemēram, latviešu baletdejotāja Andra Liepas meita, kvēla putiniste Ilze Liepa un nacistu stila propgandists Sergejs Mardans, kurš regulāri aicina iznīcināt Ukrainu, sagrābt Baltijas valstis un baltiešus izsūtīt uz Arktiku "sēt kukurūzu".

“Kur ir jūsu ekonomika? Kur ir Rīgas autobusu fabrika? Kur ir VEF? Tie visi tagad ir tirdzniecības centri. Kur ir jūsu papīra rūpniecība? Jums ir tikai palikusi kartona ražošana, pārējā kokapstrāde jau ir Zviedrijā. Jums ir tikai kartons? Tāpēc, ka tas ir viskaitīgākais ražojums. Kas jums ir? Ko no jums paņemt? Šprotes?” neizpratnē vaicā Barščevskis.

“Atcēla “Jauno Vilni” Jūrmalā. Pazaudēja miljardu dolāru gadā! Kāds tranzīts gāja caur Latviju? Dzelzceļš, ostas, tas viss. Un kas ir šodien? No Francijas caur Latviju ievedīs Vācijā? Toties ideoloģiski, lūk, viss. Kādēļ?”

Netika aizmirsta arī Eiropa, kura nez kādēļ uzskata, ka Krievija tai uzbruks. “Sakiet, lūdzu, cik liels Vācijas, Francijas, Itālijas un citu Eiropas valstu kontingents ir izvietots ASV? Nulle! Bet ASV Eiropas teritorijā ir izvietojusi 120 000, Vācijā vien 100 000. Kur glabājas ASV zelta un valūtas rezerves? Rīgā vai Londonā? Nē, Fortnoksā [ASV kara bāze Kentuki štatā, kur kopš 1936. gada glabājas ASV zelta rezerves — red.]. Bet kur glabājas Francijas zelta un valūtas rezerves? Arī Fortnoksā. Bet Vācijai? Arī Fortnoksā. Sakiet, vai ECB [Eiropas Centrālā Banka — red.] politika spēcīgi ietekmē FRS [ASV Federālā rezervju sistēma — red.] politiku? Nē? Bet ko nozīmē “okupācija”? Kāpēc viņi atslēdza mūsu radiostaciju “Sputnik”? Kāpēc atslēdza RT [Krievijas propagandas impērija “Russia Today”, ko vada bēdīgi slavenā Margarita Simonjana — red.]? Jo RT tieši to arī saka."

Vīzdegunīgi izrunājās arī par Ukrainu. "Tur ir katastrofa, tur smadzenes ir tiktāl izskalotas, ka tā ir katastrofa."

“Ukraiņu tauta ne pie kā nav vainīga. Tur smadzenes ir tik ļoti izskalotas. Kad tev mērķtiecīgi no skolas laikiem stāsta, ka melns ir balts, nu paklau. Kad es izlasīju, ka ēģiptiešu piramīdas uzbūvēja ukraiņi, mani vairs nekas neizbrīna.” Uz intervētāja jautājumu, vai šāds stāvoklis ukraiņu galvās ir uz ilgu laiku, Barščevskis pārliecināts atbild: “Jā, uz apmēram 50 gadiem. Jāaiziet tai paaudzei, kurai pašlaik ir 20-30 gadu, kas lej asinis. (..) Tas ir smagāk nekā Afganistānā.”

Padomju armija iebruka Afganistānā 1979. gadā, lai nogalinātu tās prezidentu Hafizullu Aminu un viņa vietā ieceltu Babraku Karmalu, un līdz brīdim, kad tā izvācās 1989. gadā, tā zaudēja no 14 000 līdz 26 000 savu karavīru un nogalināja no 1 līdz 3 miljoniem afgāņu, tostarp slaktiņos, pēc dažādām aplēsēm, no 562 tūkstošiem līdz 2 miljoniem civiliedzīvotāju.