Kaļiņingradā kārtējais Kremļa propagandistu saiets: diskutēs par “krievu tautiešu stāvokli” Baltijā
Kremļa maigās varas realizētājiem ik pa laikam labpatīk organizēt dažādas konferences, kurās it kā tiek risināti dažādi ar “tautiešiem” aktuāli jautājumi, bet kuras realitātē ir nekas vairāk kā propagandistu saieti ar mērķi – uzturēt realitātē nebalstītu naratīvu, ka krievus Rietumvalstīs apspiež.
Šāds saiets nu 27.-28. martā ir ieplānots Kaļiņingradā. Konferenci “Par Baltijas reģionā dzīvojošo Krievijas tautiešu stāvokli” rīko Imanuela Kanta vārdā nosauktā Baltijas federālā universitāte (bāzēta Kaļiņingradā) un tā dēvētais Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un aizsardzības fonds (bāzēts Maskavā).
Realizēt maigo varu caur nevalstisko organizāciju iesaisti ir klasiska Kremļa metode un abas šīs institūcijas ir cieši saistītas ar Kremļa ietekmes pasākumiem ārpus Krievijas. Savulaik Dānijas mediji atklāja, ka konkrētais “tautiešu atbalsta” fonds, kuru cītīgi uzpasē Krievijas Ārlietu ministrija, ir finansiāli un citādi atbalstījis gan Valsts drošības dienesta (VDD) redzeslokā nonākušo “Latvijas krievu savienības” (LKS) politiķi Tatjanu Ždanoku, gan citus prokremliskos aktīvistus, tostarp palīdzot izdot dziesminieka Kaspara Dimitera albumu.
Savulaik, kad fonds darbojās Latvijā, prokremlisko aktīvistu veidojums “Latvijas cilvēktiesību komiteja” gadu gaitā saņēma no tā finansējumu vairāk nekā 360 000 eiro apmērā. Līdzīga summa dāsni iedota arī “Tiesiskās aizsardzības centram”, rūpējoties par to, lai Kremļa interešu aktīvisti, aizstāvji Latvijā būtu pasargāti no notiesājošiem spriedumiem.
“Starptautisks” Krievijas specdienestu perēklis
Pasākuma aprakstā gan tieši, gan netieši uzsvērts, ka tas būs starptautisks un pulcēs kā pašus “tautiešus” no Baltijas, tā arī Krievijas Federācijas Valsts Domes pārstāvjus un dažādus reģionu līderus.
Šī visa mērķis būšot – gādāt, lai Krievijai izdodas labāk aizstāvēt savu tautiešu tiesības un intereses ārvalstīs, kā arī uzturēt saikni ar tiem. Runās arī par šo tautiešu pieredzi, pārceļoties uz dzīvi Krievijā. Īpašs uzsvars tikšot likts uz “zinātniski-izglītojošiem projektiem”, ar kuru palīdzību tautiešus jāieintegrē sabiedrībā.
Vārdam “starptautisks” šeit ir būtiska nozīme, jo tas ne tikai piešķir šāda veida maigās varas pasākumiem nozīmīguma auru, bet ļauj noprast, ka konkrētais pasākums ir iecerēts kā auglīga vide izlūkdarbībām un kontaktu dibināšanai, ko varētu mēģināt realizēt Krievijas izlūkdienesti. Lieki piebilst, ka šādas “starptautiskas” un “zinātniskas” konferences nekad nenotiek bez ciešas minēto dienestu iesaistes un uzraudzības.
Turklāt būtiski, ka, ja norises vietu, programmu, krēslus un kafijas pauzi sarūpē Krievija, tad par “starptautiskuma” aspektu – kā parasti notiek – parūpējas prokremliskie aktīvisti no citām valstīm.
Tie var būt (un līdzīgos gadījumos ir bijuši) Baltijas aktīvisti, kuri, bēgot no kriminālatbildības nu dzīvo Krievijā, un var būt arī tepat Baltijā rezidējoši indivīdi, kuri izdomājuši paviesoties agresorvalstī, lai piedalītos šādos sarīkojumos, kā tas bija nesenā gadījumā ar apcietināto aktīvistu Aleksandru Gapoņenko.
Ja uz Krieviju aizmukušie šādu konferenču dalībnieki ļauj to ietvaros vaimanāt par “Rietumos izvērsto krievu tautiešu apspiešanu un vajāšanu”, tad no Baltijas atceļojušie viesi vistīrākajā veidā formē Krievijā notiekošās konferences kā nudien starptautiskus pasākumus.
Abos gadījumos tiek ar regularitāti izplatīti faktos nebalstītie Krievijas propagandas vēstījumi par “demokrātijas un cilvēktiesību trūkumu Rietumos” un “krievu tautiešu apspiešanu”. Attiecīgi pastāv iespēja, ka arī šajā konferencē mēģinās startēt ne viens vien “Baltijas pārstāvis”.
Dalība Kremļa propagandas konferencē beidzas ar rokudzelžiem
Bēdīgi šāda rīcība beidzās Latvijā dzīvojošajam ilggadējam prokremliskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko. No dalības šādā pasākumā līdz apcietinājumam dzīvesvietā, Latvijā bija viens solis mājas čībās.
Maskavā vēl nesen – 4. februārī prokremliska organizācija "NVS valstu institūts" rīkoja publisku diskusiju ar nosaukumu "Krievijas tautiešu etnocīds Baltijas valstīs". Diskusijā tika pausti Krievijas interesēm atbilstoši dezinformācijas vēstījumi un piedalījās arī vairāki Latvijas valstspiederīgie.
Šajā pasākumā klātienē un attālināti piedalījušies vairāki prokremliskie aktīvisti – meklēšanā izsludinātais bijušais Rīgas domes deputāts Ruslans Pankratovs, Baltkrievijā dzīvojošais aktīvists Romans Samuļs, bijušais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins, Sergejs Vasiļjevs, Gapoņenko un citi.
Izvērtējot konferencē paustos izteikumus, Valsts drošības dienests (VDD) sāka kriminālprocesu aizdomās par Krimināllikumā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tas ir, palīdzību Krievijai pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības provocēšanu. VDD aizturēja atpakaļ uz Latviju atbraukušo Gapoņenko un viņa dzīvesvietā veica kratīšanu.
