Zviedriju sanikno sīriešu patvēruma meklētājs, kurš aplaupījis 91 gadu vecu kundzi, nogrūžot viņu pa trepēm

26 gadus vecais Karams Kanjo uzbruka 91 gadu vecai sievietei 29. augustā netālu no Stokholmas uz Sollentunas dzelzceļa stacijas kāpnēm. Sieviete tobrīd devās apciemot sava vīra kapavietu, un Kanjo viņai norāva kaklarotas, uzbrukumā nodarīja traumas un atstāja viņu guļam uz grīdas.

Sieviete policijai atzina, ka vēl nekad savā dzīvē nebija piedzīvojusi tādu vardarbību.

Pagājušajā nedēļā Kanjo tika piespriests piecarpus gadu cietumsods, un viņš tiks deportēts atpakaļ uz Sīriju ar aizliegumu atgriezties Zviedrijā. Kopš ierašanās Zviedrijā 2015. gadā kā patvēruma meklētājam Kanjo jau paspējis pastrādāt vismaz 19 noziegumus, tostarp izvarošanu un zādzības vainu pastiprinošos apstākļos. Par izvarošanu 2021. gadā viņš saņēma divarpus gadu ieslodzījumu, taču saņēma nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, nosēdējis tikai apmēram pusi soda.

Kanjo centās tiesā apstrīdēt deportēšanu, apgalvojot, ka dzimtenē viņu gaida “spīdzināšana vai necilvēcīga izturēšanās”.

Pēdējā laikā Zviedrijas valdība bardzinājusi likumdošanu, kas attiecas uz patvēruma meklētājiem. Pēc gadiem ilgas bandu vardarbības, kurā galvenokārt vaino Zviedrijā aizvien vairāk ieplūstošos migrantus, centriski labējā valdība noteikusi stingrus pasākumus, lai samazinātu ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaitu, kas pašlaik ir vairāk nekā 20 procenti no Zviedrijas 10,6 miljoniem iedzīvotāju, norāda “Daily Mail”.

Valdības priekšlikumu skaitā ir pabalsta izmaksa tiem imigrantiem, kuri brīvprātīgi atgriežas dzimtenē, ģimeņu apvienošanās un patvēruma piešķiršanas noteikumu bardzināšana, kā arī darba vīzu pretendentu ienākuma sliekšņa gandrīz divkārša paaugstināšana. Turklāt valdība vēlas, lai sabiedriskajā sektorā strādājošajiem būtu pienākums informēt par nelegālajiem imigrantiem.

Labējais politiķis Nima Golams Ali Pūrs, kurš pats ir bēglis no Irānas, izteicās “Daily Mail”, ka “pēdējo gadu laikā Zviedrija ir saskārusies no ļoti nopietnām imigrācijas problēmām.” “Mums ir rajoni, kur 90 procenti iedzīvotāju ir imigranti, kas nepieņem zviedru vērtības, un rajoni, no kuriem etniskie zviedri ir spiesti izvākties. Lielākā daļa cilvēku nevēlas, lai Zviedrija pārvērstos par Tuvo Austrumu zemi. Un kāpēc mums būtu jāuzņem vairāk migrantu, ja mēs nespējam integrēt jau esošos?”

Jo īpaši pēdējās desmitgades laikā nav vainagojušies ar panākumiem Zviedrijas plāni izveidot harmonisku, iekļaujošu sabiedrību. Valsts, kas agrāk lepojās ar vienu no zemākajiem noziedzības līmeņiem Eiropā, tagad ir kļuvusi bēdīgi slavena ar noziegumiem, kuros izmanto šaujamieročus. Tur plosās vardarbīgas bandas, kas galvenokārt sastāv no migrantiem, kuri kontrolē nelegālo narkotiku tirdzniecības un prostitūcijas biznesu Zviedrijā.

2023. gada policijas ziņojums liecina, ka Zviedrijā, domājams, darbojas ap 14 000 aktīvu bandu locekļu, kā arī vēl 48 000 cilvēku, kas ir saistīti ar bandām, turklāt daudzi ir nieka deviņu vai desmit gadus veci puišeļi.

Tikai šī gada pirmajos sešos mēnešos Zviedrijā reģistrētas 148 apšaudes, kurās nogalināti 20 cilvēki. Pagājušajā gadā 363 incidentos tika nogalināti 55 cilvēki, bet 2022. gadā reģistrēts rekordliels 62 nogalināto skaits, turklāt par slepkavības mēģinājumiem ar šaujamieroci arestēti 73 cilvēki vecumā no 15 līdz 20 gadiem.