Siliņa cenšas noturēt koalīciju pēc Stambulas konvencijas balsojuma

Notikumi ap vardarbības novēršanas konvenciju gan padarījuši ļoti maz ticamu pilnīgi jaunas valdības tapšanu, taču jautājums par šīs koalīcijas savstarpējām attiecībām līdz galam nav atrisināts, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Ja premjere Evika Siliņa (JV), šķiet, ir gatava paciesties līdz vēlēšanām, tad “Progresīvie” sola Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) “sānsoli” ar opozīciju tik viegli neaizmirst.

Visu pagājušo nedēļas nogali Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neformāli konsultējās ar partijām par to, ko tālāk darīt ar likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas. Lai gan diezgan ātri jau bija skaidrs, ka likumu prezidents neizsludinās, diskusijas notika par to, ko īsti un kurā brīdī darīt tālāk.

“de facto” zināms, ka viena no versijām bija atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai pēc ceturtdien paredzētās protesta akciju Doma laukumā un tad cerēt, ka Saeimas vairākums sabiedrības spiediena apstākļos, balsojot par likumu atkārtoti, to noraidītu. Izskanēja arī idejas vairākām partijām nākt kopā ar memorandu, aicinot Eiropas Padomi grozīt Stambulas konvencijas punktus, kas nu esot sašķēluši Latvijas sabiedrību. Tāpēc Rinkēviča lēmumu ar likuma atgriešanu Saeimai nevilcināties un izdarīt to pirms došanās uz klimata pārmaiņu konferenci Brazīlijā, taču neieslīgt konvencijas ķidāšanā, var uzskatīt par kompromisu.

“Es aicinu šobrīd maksimāli politiķiem deeskalēt retoriku un savstarpējo komunikāciju, kas diemžēl dažreiz pati par sevi uzjunda vēl lielāku agresijas līmeni. Tas, ko es aicinu, ir, jā, principiāli, jā, saglabājot uzticību saviem vēlētājiem un dotajiem solījumiem, bet tomēr uz cieņpilnu sarunu un kompromisu meklēšanu - vai šajā vai citos jautājumos,” pirmdienas vakarā pauda prezidents.

To, ka pēc Saeimas balsojuma arī Nacionālā apvienība (NA) strādāja pie jautājuma deeskalācijas, apliecina tās Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Viņa skatījumā, procesiem, kas bija sākušies sabiedrībā, varēja būt nacionālajai drošībai nelabvēlīgas sekas. Turklāt šķelšanās bijusi jūtama arī NA biedru un vēlētāju vidū.

“Es domāju, ka protestētāju vidū ir tai skaitā arī cilvēki, kas ir balsojuši un, es ceru, arī balsos par NA. Un pat ja viņi arī balso par citām partijām – tādi, ar kuriem mēs esam domubiedri daudzos citos svarīgos jautājumos. Es gribu pateikt to, ka, lai arī mums atšķiras bieži vien izpratne par to, kā, es nezinu, interpretēt atsevišķus Stambulas konvencijas pantus, bet mana pārliecība ir, ka mums ir vienam otrā jāieklausās. Jāsaprot, kas ir tās patiesās bažas gan tiem, kas aizstāv konvenciju, gan tiem, kas tajā saskata riskus. Jo vairāk mēs spēsim ieklausīties un runāt par lietas būtību, nevis rakt ierakumu līnijas un stāties barikādēs, jo lielākā drošībā būs mūsu valsts,” klāsta Dzintars.

Arī Saeimai balsojot par priekšlikumu termiņu atpakaļ atdotajam likuma par izstāšanos no konvencijas NA pievienojās “Jaunajai Vienotībai” (JV) un “Progresīvajiem”, to nosakot nākamā gada novembra sākumā – šīs Saeimas pilnvaru termiņa pašās beigās. To atbalstīja arī Apvienotais saraksts (AS), kura pārstāvis, Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks publiski aicināja partijas biedrus “labot kļūdu”.

AS Saeimas deputāts, ekspremjers Māris Kučinskis gan neprognozē, ka šis balsojums, kurā ZZS demonstratīvi nepiedalījās, varētu iezīmēt kaut kādas izmaiņas koalīcijā: “Parādījās arī ziņas un pat publiski draudi – pirmdien vajadzēja tikt atlaistam labklājības ministram, kas, protams, droši vien novestu pie tā, ka valdība būtu 31 cilvēka sastāvā. Un man izskatījās, ka viņi būtu, premjere būtu gatava turēt arī valdību ar 31 balsi, lai tikai parādītu, kā Latvija ir briesmās.. (..) Neviens no viņiem neies projām, mēģinās aizmirst, mēģinās... Nu šāda mocīšanās, domāju, mūs sagaida līdz nākamajai Saeimai.”

Izstāšanās likumprojektu NA un AS deputāti virzīja kopā ar partiju “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tās līderis Ainārs Šlesers vēl pagājušajā nedēļā solīja prasīt Siliņas valdības demisiju un aicināja šīs trīs partijas un ZZS kopā veidot “konservatīvo spēku” valdību. LPV arī piedāvāja krietni īsāku priekšlikumu termiņu otrreizējai caurlūkošanai, taču saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms bija jābalso par tālāko, proti, nākamā gada novembri. Nu šāda koalīcija kļuvusi daudz mazāk ticama, jo tagad LPV “nacionāļus” un AS uzskata par “nodevējiem”.

“Tas liecina par to, ka vienīgais konservatīvais spēks, kas ir palicis šajā Saeimā, kurš ir līdz kaulam konservatīvs, ir LPV. Neko citu tas neliecina,” pēc balsojuma par konvencijas denonsēšanas atlikšanu “de facto” pauda LPV Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Kristaps Krištopans. Vaicāts par ZZS, viņš norādīja: “Es domāju, ka viņu starpā būs izšķiršanās kaut kādiem deputātiem, kā tālāk uz šo vērtību jautājumu skatīties. Bet – vai mēs esam vīlušies NA un AS? Jā, mēs esam vīlušies.”

ZZS Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Augusts Brigmanis uzskata, ka šobrīd jautājums par Stambulas konvenciju esot izsmelts – partija ir parādījusi savu nostāju, izmaiņas nenotika, un tagad par to varēs lemt nākamais parlaments. Saeimas debatēs par budžetu premjeres Evikas Siliņas uzstāšanās laikā Brigmanis esot saklausījis pareizas notis, jo viņa esot uzslavējusi ZZS. 

“Par šo tēmu [koalīcijas attiecībām pēc domstarpībām par Stambula konvenciju] es vēlētos... Neattīstām šo tēmu! Ievelkam elpu, saprotam to, ka katrs mēs esam šajā jautājumā ar savu ideoloģisko pārliecību un savu vēstījumu savam vēlētājam. Un tur es gandrīz vai piekrītu, ka nākamās Saeimas vēlēšanās būs zināms referendums arī par šo jautājumu. Tur var piekrist...” saka Brigmanis. Vaicāts, vai ZZS to plāno izcelt savā programmā, viņš norāda: “Speciāli viņu necelsim, bet, ja citi politiskie spēki cels, protams, ka vajadzēs pozicionēties, kā savādāk. Bet mēs neuzskatām, ka uz šādu jautājumu būtu jāveido šī vēlēšanu programma.”

Siliņa iepriekš vairākkārt publiski solīja, ka ZZS balsojums par Stambulas konvencijas denonsēšanu nepaliks bez sekām, salīdzinot situāciju ar ilgstošu vardarbību ģimenē, kur pienāk brīdis, kad sieviete vairs neklusē. Taču nu no Siliņas izteikumiem var secināt, ka šī metaforiskā “sieva” mēģinās izturēt līdz vēlēšanām.

“Lielākais noteikti arī vērtējuma devējs būs mūsu cilvēki, īpaši jaunie cilvēki, kurus es tikko arī satiku, kā viņi skatīsies uz tiem politiķiem. Kādu mantojumu viņi būs atstājuši mūsu jaunajiem cilvēkiem, arī mūsu sabiedrībai? Tas ir viens. Līdz ar to es domāju, ka tāds visīstākais un kārtīgs vērtējuma devējs, arī ZZS kolēģiem, būs mūsu sabiedrība būs mūsu vēlētāji. Un nav jau vēlēšanas vairs tālu,” tagad saka premjere. “Ja es kaut ko vēlēšos paziņot ZZS kolēģiem, es to turu pie sevis, es to viņiem noteikti arī pateikšu. Un pēc tam es noteikti to paziņotu presei. Tā kā es domāju, ka vispirms tā saruna ir ar ZZS.”

“Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pārstāv tos, kas domā, ka opozīcijas partiju nostāju ietekmēja sabiedrības spiediens – gan protesta akcijas, gan parakstu vākšana platformā “Mana Balss” – un atkārtota balsojuma gadījumā konvencijas denonsēšana tiktu noraidīta. Un šis pusotrs mēnesis noteikti atstāšot iespaidu arī uz koalīcijas sadarbību.

“Ikviens politiķis, kurš apgalvo, ka kaut kas ir nolikts malā vai ka mēs šobrīd to visu situāciju aizmirsīsim un turpināsim strādāt, manuprāt, māna pats sevi attiecībā uz to, vai tas vispār ir iespējams. Nav tas iespējams,” apgalvo Šuvajevs. “No “Progresīvo” skatpunkta mēs neklusēsim par vairākiem jautājumiem, kas mums šķiet šajā brīdī jau aizdomīgi, arī ZZS tajā skaitā vadītajās ministrijās, piemēram, Zemkopības ministrijā, piemēram, “Latvijas Valsts mežos”. Mēs šos jautājumus jau tuvākajā laikā arī aktualizēsim gan koalīcijā, gan arī runāsim par tiem politiski publiski. Es nedomāju, ka šeit būs vieglas dienas priekšā koalīcijai.”

“Progresīvos” uztrauc arī tas, kas varētu notikt ar valsts budžeta otro lasījumu, ja koalīcija nekoordinēs priekšlikumu iesniegšanu, kas šobrīd netiek izslēgts. Potenciāli sprādzienbīstams moments būtu, piemēram, tas, ja ZZS kopā ar opozīciju atbalstītu priekšlikumu likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu.