Grieķijas krasta apsardze esot migrantus izmetusi jūrā
Grieķijas krasta apsardzi vaino desmitiem migrantu nāvē Vidusjūrā, tostarp deviņi cilvēki esot pārmesti pār bortu, apgalvo BBC intervētie aculiecinieki.
Kopumā trīs gadu laikā laivas ar vairāk nekā 40 cilvēkiem izspiestas no Grieķijas ūdeņiem vai pagrieztas atpakaļ, kad jau bija sasniegušas grieķu salas. Šis gan ir niecīgs skaits uz tā fona, kam izdevies izkāpt Grieķijas krastā. BBC izanalizētajos 15 incidentos 2022. un 2023. gadā gājuši bojā 43 cilvēki, par to vēsta jauna dokumentālā filma “Nāves klusums: slepkavības Vidusjūrā?” (“Dead Calm: Killing in the Med?”).
Jūra lēnām viņu aprija...
Piecos gadījumos migranti apgalvo, ka grieķu varas iestāžu pārstāvji iemetuši viņus jūrā, četros – viņi izsekoti un atrasti jau uz salas, bet citi iesēdināti piepūšamajos plostos bez motora, kas vēlāk izrādījās sadurti.
Kāds afrikānis no Kamerūnas 2021. gada septembrī sasniedza Samosas salu. Līdzko viņš ar biedriem bija piestājis krastā, parādījušies divi policisti un trīs cilvēki civilās drēbēs, visi maskās. Viņu, vēl vienu kamerūnieti un vīrieti no Kotdivuāras pārsēdināja krasta apsardzes kuterī, un tālākais bijis kā šausmu filmā.
Pirmo ūdenī iesvieduši otru kamerūnieti, pēc tam bēgli no Kotdivuāras, kurš velti lūdzies pasaudzēt. “Virs ūdens palika tikai viņa roka, bet ķermenis bija zem ūdens. Viņa roka lēnām paslīdēja zem ūdens, un jūra aprija viņu,” stāsta kamerūnietis. Viņu pašu sita, pēc tam iegrūda ūdenī, tomēr afrikānis spēja aizpeldēt līdz krastam. Pārējo divu līķus izskaloja Turcijas krastā, viņu vārdi ir zināmi, un advokāti pieprasa ierosināt lietu par dubultslepkavību.
Spēja peldēt uz muguras
Brīnumainā kārtā izdevies izdzīvot kādam somālietim, kurš apgalvo, ka 2021. gada martā viņu Hijas salā notvēra grieķu karavīri un nodeva krasta apsardzei. Tad afrikānim sasietas rokas aiz muguras un viņš iemests jūrā. Somālietis spējis peldēt uz muguras un atbrīvot rokas, kamēr trīs viņa biedri noslīka. Viņam laimējās sasniegt Turciju.
2022. gada septembrī laivai ar 85 migrantiem pie Rodas salas noslāpa motors. Mohameds no Sīrijas stāsta, ka krasta apsardze viņus pārsēdināja glābšanas plostā un atgrieza Turcijas ūdeņos. Plostam nebija pienācīgi noslēgts ventilis, un tas sāka grimt.
“Viņi dzirdēja, kā mēs visi kliedzām, bet vienalga atstāja mūs,” teic Mohameds. “Pirmais gāja bojā mana brālēna dēls. Pēc tam aizvien vairāk. Vēl viens bērns, vēl viens bērns, pēc tam nozuda arī mans māsasdēls. Līdz rītam nomira septiņi vai astoņi bērni. Mani bērni nomira tikai no rīta... Tieši pirms ieradās turku krasta apsardze.”
Pārkrauti plostā un palaisti dreifā
Pēc Grieķijas likumiem, migrantiem ir jāpiesakās speciālos reģistrācijas centros, bet daudzus jau pirms tam pārtvēruši cilvēki maskās un bieži civilā.
Fajadam Mullam pērn Lezbas salā izdevies nofilmēt, kā 12 bēgļu grupu, tostarp sievietes ar zīdaiņiem, izkrauj no furgona bez pazīšanās zīmēm un pārved uz nelielu laivu. Pēc tam viņi tālu no krasta pārsēdināti plostā un atstāti dreifējam jūrā.
Grieķijas krasta apsardzes bijušais specoperāciju vadītājs Dimitris Baltakoss atteicies komentēt šos kadrus un noliedz, ka dienests būtu vainojams nelikumībās. Vienlaikus viņš kādam piezvanījis un grieķu valodā teicis: “Es nezinu, kāpēc viņi to izdarīja gaišā dienas laikā. Tas ir acīmredzami nelikumīgi. Tas ir starptautisks noziegums.”
Ministra rīkojums?
Žurnālistei Romijai van Bārsenai izdevies no kāda grieķu specvienības pārstāvja izvilināt mazliet atklātības – viņi uzsāka saziņu iepazīšanās vietnē “Tinder”, un vīrietis nenojauta, ar ko tērzē. Lūgts pastāstīt par darbu un bēgļiem, viņš atklājis, krasta apsardze “dzen viņus atpakaļ” un tādas pavēles nākot “no ministra”. Viņus pašus sodīšot, ja neapturēs migrantu laivas. Atēnas vienmēr ir noliegušas šādu rīcību.
Pērn Eiropā pa jūru ieradās 263 048 cilvēki, no viņiem 41 561 (16%) – Grieķijā. 2016. gadā Turcija parakstīja ar Eiropas Savienību vienošanos, ka nepieļaus migrantu robežšķēršošanu uz Grieķiju, taču 2020. gadā paziņoja, ka nevar vairs to pildīt.
Grieķijas krasta apsardze uzsver, ka izturas ar cieņu pret cilvēku dzīvībām, pilda valsts starptautiskās saistības un no 2015. līdz 2024. gadam izglābusi jūrā 250 834 migrantus 6161 incidenta laikā.
