Atklājas, kā izskatījies mūsu aizvēsturiskais sencis
Zinātnieki pirmo reizi rekonstruējuši agrīnā cilvēka seju – viņš dzīvojis pirms 300 000 gadu mūsdienu Marokā. Šis atklājums sniedz jaunu skatījumu uz cilvēka evolūciju.
Šīs fosilijas ir pazīstamas kā Džebelirhudas kauli un par 100 000 gadu tālāk pagātnē “pārbīda” laiku, ko uzskata par "Homo sapiens" sākotni. Turklāt tas liecina, ka mūsu priekšteči pameta Austrumāfriku, sauktu par cilvēces šūpuli, daudz ātrāk, nekā domāts līdz šim.
Mūsu līdz šim attālākā zināmā senča seju rekonstruēja brazīliešu grafiskais eksperts Sisero Moraess, kurš to raksturo kā reizē spēcīgu un rāmpilnu. Viņš skenēja galvaskausu 3D formātā, izmantojot Maksa Planka institūta (Vācija) pētnieku sniegtos datus un tomogrāfiju.
Pirmās fosilijas Džebelirhudas alā netālu no Marrākešas uzgāja raktuvju strādnieki 20. gadsimta 60. gados. Toreiz zinātniskās metodes bija nepilnīgākas, un pētnieki uzskatīja, ka fosilijas ir 40 000 gadu senas, iespējams, neandertāliešu.
Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta zinātnieki veica izrakumus no 2007. līdz 2014. gadam, un atklājās pavisam cita aina – uguns šeit kurināta pirms 300 000 līdz 350 000 gadu. Turklāt alas iemītnieki bijuši "Homo sapiens", kaut arī ar iegarenākas formas galvaskauss un mazākām smadzenēm.
“Taču viņu sejas vaibsti īpaši neatšķiras no mūsdienās sastopamajiem. Ja šos ļaudis ietērptu mūslaiku drēbēs un, pats galvenais, viņi valkātu cepures, diez vai Ņujorkas metro viņi piesaistītu apkārtējo īpašu uzmanību,” toreiz intervijā AFP pauda paleoantropologs Žans Žaks Iblēns.
