Zinātnieki nāk klajā ar jaunu hipotēzi par cilvēces šūpuli
Par cilvēces šūpuli ilgstoši uzskatīta Austrumāfrika, bet tagad zinātnieki Austrālijā izraisījuši jaunu viedokļu vētru, paziņojot, ka tas meklējams kontinenta rietumos.
Atkāpei – 2019. gadā pētnieki atklāja mitohondriju DNS. Mitohondriji apgādā ar enerģiju šūnu kopumā, tos dēvē par šūnu spēkstacijām. Parastais DNS tiek mantots no abiem vecākiem, mitohondriju DNS – tikai no mātes.
Profesore Vanesa Heisa, ģenētiķe no Garvanas Medicīnas pētījumu institūta Sidnejā, un viņas komanda izanalizēja 1217 mitohondriju DNS paraugus, kas tiek nodoti no mātes bērnam.
Paraugi bija ņemti no cilvēkiem, kas dzīvo Āfrikas dienvidos, un Heisa atgādina, ka “mēs jau sen zinām, ka mūsdienu cilvēku izcelsme ir Āfrikā aptuveni pirms 200 000 gadu”. Tomēr līdz šim pētījumam neesot bijusi skaidri zināma konkrētā vieta, norāda profesore. Daudzi zinātnieki gan spriež, ka šis “Ēdenes dārzs” ir atradies Tanzānijas ziemeļos, konkrēti Olduvaja aizā.
Turpretim Heisas pētījumā DNS pēdas pa vecāko zināmo cilvēces cilstmātes jeb ģenētiskās Ievas mūsdienu līniju aizvedušas uz Namībiju, bet no turienes pāri Botsvānai un Zimbabvei.
Zinātnieku komanda izmantoja arī ģeoloģiskos, arheoloģiskos un fosiliju pierādījumus, lai noskaidrotu teritoriju, kas varētu būt bijusi aizvēsturisko cilvēku mājvieta. Viņi atklāja, ka šajā apgabalā reiz pastāvēja ūdenstilpe, tolaik Āfrikas lielākā ezeru sistēma, kas pirms aptuveni 200 000 gadiem pārtapa milzīgā mitrājā – ļoti piemērotā gan cilvēkiem, gan savvaļas dzīvniekiem. Ezers, kas atrodas uz dienvidiem no Zambezi upes, saskaņā ar pētījumu varēja nodrošināt iztiku mūsu senčiem 70 000 gadu.
Pētījums publicēts žurnālā “Nature” un jau uzņemts ar kritiku. Britu izdevums “The Guardian” citē Londonas Dabas vēstures muzeja cilvēka izcelsmes pētnieku Krisu Stringeru: “Es noteikti esmu piesardzīgs, izmantojot mūsdienu ģenētisko sadalījumu, lai precīzi secinātu, kur tieši senču populācijas dzīvoja pirms 200 000 gadiem, it īpaši tik lielā un sarežģītā kontinentā kā Āfrika.” To nevarot pateikt, koncentrējoties uz vienu nelielu genoma daļu vai reģionu.
Pensilvānijas universitātes ģenētiķe Sāra Tiškofa piebilst: “Nav iespējams izdarīt secinājumus par mūsdienu cilvēku ģeogrāfisko izcelsmi Āfrikā, pamatojoties tikai uz mūsdienu populāciju variāciju modeļiem. Tas ir tāpēc, ka cilvēki migrē lielos attālumos. Pēdējo 80 000 gadu laikā viņi migrēja no Āfrikas pa visu pasauli, un nesenā un senā pagātnē viņi ir migrējuši pa visu Āfriku.”
