Pētnieki atklāj neandertāliešu sievietes seju

Mums vistuvākās sugas pārstāve dzīvojusi mūsdienu Irākas Kurdistānā, un viņas fosilijas atrastas Šanidaras alas dzīlēs. Dokumentālo filmu “Neandertāliešu noslēpumi” par šo Kembridžas un Liverpūles Džona Mūra universitāšu zinātnieku veikumu producējusi “BBC Studios Science Unit”, un tā būs skatāma “Netflix”.

2018. gadā Kembridžas komanda uzgāja revolucionāru atradumu Šanidaras alā, kas bija zināma ar daudziem neandertāliešu fosiliju atklājumiem, taču 50 gadus nebija izdevies atrast neko jaunu.

Šoreiz pētniekiem paveicās alas nogulumiežos pamanīt pamatīgi saspiestu galvaskausu. To nosauca par Šanidaru Z un nogādāja tālākai izpētei Kembridžā, kur doktore Lūsija Lopesa-Polina soli pa solim vairāk nekā 200 galvaskausa gabalus salika kopā kā “puzli”.

Tad pie darba ķērās savā nozarē Eiropā izcilākie meistari – paleomākslinieki, dvīņubrāļi Adrijs un Alfons Kennisi no Nīderlandes. Viņu kontā ir gan pirms 3,2 miljoniem gadu dzīvojusī australopiteks Lūsija no Etiopijas, gan Alpos atrastais, pirms 5300 gadu ledū iesalušais mednieks Otzi. Izmantojot 3D skenēšanu, citas mūsdienīgas kriminālistikas un arheoloģiskās metodes, viņi “atdzīvināja” neandertālietes seju.

Agrāk neandertāliešus attēloja ar skarbiem, brutāliem vaibstiem, “pierakstot” viņiem arī atbilstošas īpašības. Šaridanas Z seja ir maigāka un daudz līdzīgāka Homo sapiens, atgādinot jauku vecmāmiņu. Viņa visticamāk bijusi ap 45 gadu veca – visvecākā no šajā reģionā atrastajiem neandeartāliešiem.

Doktore Emma Pomeroja, paleoantropoloģe, kas piedalījās šajā projektā, saka: “Atjaunotā seja liek domāt, ka atšķirības starp neandertāliešiem un mūsdienu cilvēkiem nebija tik krasas. Šis atklājums atbalsta teorijas, kas liecina par mūsu sugu savstarpēju saplūšanu.”

Pētījumi Šanidaras alā sniedz ieskatu arī neandertāliešu dzīvesveidā. Šeit bijusi iekārtota apbedījumu vieta, un pierādījumi liecina par nopietnu pieeju nāvei, tostarp iespējamu rituālu uzvedību – īpašību, kas kādreiz uzskatīta par piemītošu tikai mūsdienu cilvēkiem.

Tas liecina par neandertāliešu sociālajām struktūrām, empātiju un kopienas sadarbību, viņi nav bijuši tikai primitīvi, cilvēkveidīgi radījumi. Viņi izmira pirms apmēram 40 000 gadu, un versijas par iemesliem ir visdažādākās, ieskaitot arī asimilāciju un genocīdu.

Katrā mūsdienu cilvēkā, izņemot afrikāņus, ir 1,5 līdz divi procenti neandertāliešu gēnu, kas liecina par abu sugu krustošanos. Afrikāņi ir izņēmums, jo neandertālieši dzīvoja tikai Eiropā un Āzijā.