Zinātnieki norāda uz cilvēces šūpuli ārpus Āfrikas
Par cilvēces šūpuli uzskata Austrumāfriku, un zinātnieki pat norāda uz konkrētu vietu – Olduvaju Tanzānijas ziemeļos. Tomēr jauna pētījuma autori apgalvo, ka cilvēku un pērtiķu sencis radies mūsdienu Turcijā vai varbūt Eiropā.
Turcijā, Anatolijā, atrasti hominīda galvaskausa fragmenti, kas ir 8,7 miljonus gadu veci. Jaunā suga nosaukta par Anadoluvius turkae – Anadolu ir Anatolijas mūsdienu nosaukums turciski, turkae ir norāde uz Turciju.
Āfrikai līdzīga fauna un vide
Pētījuma līdzautors, Toronto Universitātes paleoantropologs Deivids Beguns “Live Science” norāda, ka šis ir kopīgs hominīdu sencis, vēl pirms no evolūcijas līnijas atdalījās šimpanzes, bonobo un cilvēki. Turpmākā attīstība gan noritēja Āfrikā, kur arī veidojās pirmās cilvēku sugas un radās tagadējie pērtiķi.
Zinātnieki lēš, ka radījums svēris 50 līdz 60 kilogramu, līdzīgi kā pieaudzis šimpanzes tēviņš. Tam bijuši spēcīgi žokļi un lieli zobi ar biezu emalju, kas liecina par cietu barību uzturā, piemēram, saknēm. Acīmredzot to meklējumos A. turkae daudz laika pavadīja uz zemes.
Spriežot pēc citu dzīvnieku fosiliju atradumiem šajā apkārtnē – žirafēm, degunradžiem, ziloņiem, antilopēm, zebrām, hiēnām, kārpucūkām un dzeloņcūkām – tolaik šeit audzis sauss mežs, līdzīgi agrīno cilvēku videi vēlāk Āfrikā.
Kāpēc ne uz Āziju?
Pētnieki domā, ka A. turkae un citi aizvēsturiskie primāti pirms septiņiem līdz deviņiem miljoniem gadu varēja doties uz Āfriku.
Jautāts, kāpēc viņi uz miljoniem gadu pazuda no Eiropas un nedevās uz Āziju, Beguns atbild: “Evolūcija nav ļoti paredzama. Tā norisinās kā nesaistītu un nejaušu notikumu mijiedarbības seriāls. Mēs varam pieļaut, ka vēlajā miocēnā apstākļi nebija piemēroti pērtiķu gājienam uz Āziju no Vidusjūras austrumiem, bet bija labi, lai izklīstu Āfrikā.” Savukārt palicēji Eiropā ar laiku izmira.
Ne visi piekrīt
Tomēr ne visi ir vienisprātis. Paleoantropologs Kristofers Gilberts no Ņujorkas Universitātes Hantera koledžas norāda, ka visi pētījumi liecina, ka hominīdi drīzāk devušies no Āfrikas uz Vidusjūras reģionu, nevis otrādi.
Āfrikā gan nav atrastas A. turkae fosilijas, taču no tā laika to vispār esot maz. “Pierādījumu trūkums nav pierādījums par neesamību,” Gilberts atgādina paleontoloģijas aksiomu. Pētījums publicēts žurnālā “Communications Biology”, un punkts vēl nav pielikts – kā mēdz teikt, par to vēl zinātnieki strīdas.
