Marihuānas spožums un posts: daudzviet legalizē, bet daudzviet par lietošanu pakar
Sociālo tīklu aktīvists Jurģis Liepnieks nesen kritizēja Latvijas sabiedrības zināšanu līmeni par marihuānas lietošanu – tas aizvien neesot izaudzis no padomju okupācijas laikā ieborētā pretnarkotiku propagandas saukļa: “Marihuāna, heroīns, cietums, nāve!”
Liepnieks jau gadiem ilgi ir pazīstams kā marihuānas dekriminalizācijas sludinātājs, viens no pirmajiem, kurš atklāti sāka aizstāvēt tiesības uz kāsi. Panākumu pagaidām nav, un viņš to saista ar padomju laika domāšanu.
Liberālie dienvidi
“Puse Amerikas marihuānu ir legalizējusi, to tādā vai citādā formā ir izdarījusi lielākā daļa Eiropas valstu: Eiropas dienvidi pavisam liberāli, vairāk uz ziemeļiem – dažādi, bet nekur par marihuānas smēķēšanu vai glabāšanu neliek cietumā. Nekur, izņemot Latviju un vēl dažas valstis!” saka Liepnieks, uzsverot, ka marihuāna ir mazāk kaitīga nekā alkohols.
Ja runāt par cietumā likšanu, pasaulē ir valstis, kur Liepnieks var aizbraukt pieredzes apmaiņā un pārliecināties, ka aiz restēm pavadītais laiks nebūs pārāk ilgs...
Brīdina jau lidmašīnā
Par vienu kāsīti gan nepakar, taču par lielāku apjomu virknē valstu ir paredzēts nāvessods. Piemēram, lidojot uz Singapūru, ceļotāji jau lidmašīnā parakstās, ka ir informēti, kas šajā valstī draud par narkotiku, marihuānu ieskaitot, kontrabandu.
Tie nav tukši draudi. 2004. gadā Singapūrā pakāra darboni, kurš bija mēģinājis ievest 2,7 kilogramus marihuānas, pērn pavasarī tāds pats gals piemeklēja divus citus kontrabandistus, viens veda kilogramu, otrs pusotru.
Indonēzija nāvessodu par narkotiku kontrabandu ieviesa 1997. gadā, un 2002. gadā toreizējā prezidente Megavati Sukarnoputri pasludināja karu pret narkotirgoņiem, paziņojot, ka pat mūža ieslodzījums nav viņiem pietiekami bargs sods.
Filipīnās nošauj pat bez tiesas
2021. gadā Malaizijā 299 grami zālītes maksāja dzīvību kādam 38 gadus vecam vīrietim. Filipīnās var sodīt ar nāvi par puskilogramu marihuānas, šajā valstī pēdējos gados daudzi narkotirgoņi nošauti pat bez tiesas un izmeklēšanas.
2012. gadā Emirātos paveicās kādam 23 gadus vecam britam un 19 gadu vecam sīrietim, kuri Dubaijā mēģināja pārdot 20 gramus zālītes – viņiem nāvessodu aizstāja ar četriem gadiem cietumā. Tāpat var notikt arī Saūda Arābijā, kur arī alkohols ir aizliegts. Ķīnā katru gadu izpilda nāvessodu ap 500 cilvēku par narkotiku, tostarp marihuānas, kontrabandu un tirdzniecību.
Nevienai no šīm valstīm, izņemot varbūt Ķīnu, nevar piedēvēt padomju pagātnes drūmo mantojumu. Tiesa, uz karātavām nevelk tikai par zālītes smēķēšanu, taču nepatikšanas būs.
Īpatnēja pieeja
Dažās valstīs gan ir visai interesanta pieeja. Kambodžā formāli marihuāna ir aizliegta, bet uz to skatās caur pirkstiem un daudzās kafejnīcās piedāvā ieceptu ēdienā vai kā maltītes rotājumu. Jamaikā, neraugoties uz tās reputāciju, marihuāna ir nelegāla, bet smēķētājus nevajā, un Rastafari ticības piekopēji drīkst to lietot saviem “garīgajiem mērķiem”.
Gruzijā marihuāna ir legāla, drīkst apreibināties, bet ne pārdot. Zambijā 2017. gadā legalizēja marihuānas audzēšanu medicīniskiem nolūkiem, taču jāsaņem licence, un šīs Austrumāfrikas valsts veselības ministrs paziņoja, ka nekad to neizsniegs.
