Lielais jautājums: "Vai Latvijai vajadzētu apsvērt marihuānas legalizāciju?"
Vācija šopavasar pievienojās to valstu sarakstam, kurās legalizēta marihuānas lietošana. Par šo jautājumu jau sen tiek lauzti šķēpi. Vieni uzskata, ka marihuāna ir narkotika un tātad aizliedzama, bet citi iebilst, sakot, ka, legalizējot “zālīti”, samazināsies nelegālo narkotiku aprite un varbūt arī alkohola patēriņš. Latvijā līdz šim marihuānas legalizācijas jautājums ir bijis tabu, taču laikā, kad aizvien vairāk valstu to izsvītro no aizliegto vielu saraksta, varbūt pienācis laiks arī mums mainīt savus uzskatus.
Tādēļ Lielais jautājums: “Vai Latvijai vajadzētu apsvērt marihuānas legalizāciju?” To Jauns.lv vaicāja viedokļu līderiem – Latvijas Universitātes rektoram Gundaram Bērziņam, rakstniekam Jurģim Liepniekam un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.
Gundars Bērziņš marihuānas legalizācijā saskata gan ieguvumus, gan riskus. No vienas puses “zālītes” lietošanas dekriminalizācija padarītu drošāku videi, bet no otras puses pastāv riski psihisko saslimšanu pieaugumam. Aigars Rostovskis savos uzskatos ir liberāls un uzskata, ka Latvijai būtu jādomā par marihuānas legalizāciju, bet pirms tam gan viņš vēlētos uzklausīt plašāku mediķu diskusiju par šo problēmu.
Savukārt Jurģis Liepnieks, kurš jau vismaz 15 gadus pazīstams kā marihuānas legalizācijas atbalstītājs, saka Latvijas sabiedrība vēl nav atbrīvojusies no greizās padomju pretnarkotiku propagandas saukļa: “Marihuāna, heroīns, cietums, nāve!”
Gundars Bērziņš: “Var novest pie smagām psihiskām saslimšanām”
No vienas puses marihuānas legalizācija var padarīt drošāku mūsu dzīves vidi, to dekriminalizējot, bet no otras puses “zālītes” atļaušana var novest pie vēl neapjaustām veselības problēmām - ja vieniem marihuānas smēķēšana nekādas sekas neradīs, tad citiem tas var būt palaidējmehānisms smagām psihiskām saslimšanām.
“Latvijai būtu jānoformulē mērķis, ko tā grib sasniegt (legalizējot marihuānu). Ja mērķis ir izslēgt ļoti riskantu, kriminalizētu narkotiku lietošanu, tad ir vesela rinda valstu pieredzes, kas ir labi nostrādājušas. Cik zinu, tad Dānijā ir šāda pieredze, kur mērķis bija samazināt potenciālos riskus, kas saistīti ar marihuānas nelegālo tirgu no vienas puses un no otras puses bija samazināt negatīvo gadījumu skaitu, kas izveidojās, kad kriminalizētās lietošanas dēļ, cilvēki savlaicīgi nevērsās pēc palīdzības
Ieteiktu ļoti skrupulozi izanalizēt to valstu pieredzi, kurām ir vislabākie rezultāti un šo pieredzi piemērot Latvijas situācijai,” par marihuānas legalizāciju saka Gundars Bērziņš un teic, ka mums labā ziņa ir tā, ka jau ļoti daudzas valstis marihuānas legalizācijas jautājumā ir pielietojušas dažādas pieredzes. Mums tikai atliek uz tām paskatīties, ko tur saka – kas strādā un kas nestrādā. Nevajag izgudrot nekādu unikālo Latvijas pieredzi un eksperimentēt ar Latvijas iedzīvotājiem. Šī labā pieredze ir jāapkopo, jāizdiskutē sabiedrībā un jādod skaidrojums.
Labā ziņā ir tā, ka marihuānas legalizācija var samazināt negatīvo rezultātu skaitu, kas noveduši pie psihozēm un citām negatīvām medicīniskām sekām. Līdz ar to padarīta arī drošāka vide, to dekriminalizējot, izskaužot nelegālo tirdzniecību.
Bet no otras puses ir arī sliktā ziņa, kas var notikt, ja mēs narkotikas padarām pieejamākas. Var pieaugt psihisko saslimšanu skaits, palaidējmehānims dažādām psihiskām saslimšanām, par kurām cilvēks nemaz nezina, kamēr viņš nav sācis lietot marihuānu. Mēs nezinām, kā kuram šis palaidējmehānisms nostrādā, saka Gundars Bērziņš: “Rezultātā iedzīvotājiem ir milzīgi riski, nezinot kā viņu organisms reaģēs (uz marihuānu). Vieniem tas ir nekāds, bet citiem tas nostrādā un var novest pie smagām psihiskām saslimšanām. Mēs riskējam ar to, ka daļai sabiedrības būs potenciāli negatīvās sekas.”
Jurģis Liepnieks: “Nekur par to neliek cietumā, izņemot Latviju”
Latvijas sabiedrības zināšanu līmenis par marihuānas lietošanu vēl nav izaudzis no padomju okupācijas laikā ieborētās pretnarkotiku propagandas saukļa: “Marihuāna, heroīns, cietums, nāve!”, teic rakstnieks Jurģis Liepnieks, kurš jau gadiem pazīstams kā marihuānas dekriminalizācijas sludinātājs.
Rakstnieks Jurģis Liepnieks jau gadus piecpadsmit pazīstams kā aktīvs marihuānas legalizācijas piekritējs, kurš dažādās sociālās vietnēs un forumos iestājies par marihuānas lietošanas dekriminalizāciju. Kā pats saka, viņš, pēc visa spriežot, bijis viens no pirmajiem marihuānas legalizācijas aizstāvjiem Latvijā.
Sabiedrības negatīvo attieksmi pret marihuānas lietošanu viņš saista ar Latvijā vēl dzīvi esošo padomju okupācijas laikā skandēto pretnarkotiku propagandas saukli, tēzi: “Apmēram tā: zālīte, heroīns, cietums, nāve! Tas ir tas izglītības, zināšanu līmenis – ja tu sāksi lietot marihuānu, tad tu beigsi ar heroīnu un kapiem.”
Tas esot bezjēdzīgs, ne ar ko pamatots apgalvojums, pret kuru oponēt Jurģim Liepniekam jau ir apnicis, jo tas esot bezjēdzīgi: “Es tikai varu aicināt uz to, ka mums politiku (marihuānas legalizācijas jomā) vajadzētu balstīt datos, pētījumos, analīzēs, kaut kādos racionālos argumentos, nemaz nerunājot par politiskām vērtībām – balstītām liberālismā.
Mums ir milzīgs datu daudzums no visas pasaules. Puse Amerikas marihuānu ir legalizējusi, to tādā vai citādā formā ir izdarījusi lielākā daļa Eiropas valstu: Eiropas dienvidi pavisam liberāli, vairāk uz ziemeļiem – dažādi, bet nekur par marihuānas smēķēšanu vai glabāšanu neliek cietumā. Nekur, izņemot Latviju un vēl dažas valstis!”
Jurģis Liepnieks pārliecināts, ka dati no visas pasaules nepārprotami un skaidri apgāž jebkurus marihuānas legalizācijas pretinieku argumentus, ka tās lietošana novedīs pie kaut kādām traģiskām, briesmīgām un sliktām sekām, ka visi “nonarkosies” un būs slimi ar šizofrēniju:
“Nē! Mēs redzam, ka nekādu šādu sociāli sliktu seku vai negatīvu izmaiņu sabiedrības veselības kontekstā nav. Tieši otrādi, ir pozitīvi rezultāti uz smago narkotiku izplatību (tā samazinās).”
Marihuānas legalizācijas problēmas risināšanu vajadzētu balstīt pētījumos un pieredzē: “Varbūt pirms 15 gadiem bija tāda hipotēze, pieņēmums, ideja – legalizēsim marihuānu un būs forši! Bet šobrīd tas vairs nav tādā līmenī. Absolūti viennozīmīgi ir skaidrs, ka marihuāna ir mazāk kaitīga viela nekā alkohols. Ja mēs gadsimtiem ilgi esam iemācījušies sadzīvot ar alkoholu kā mūsu sabiedrības ikdienas sastāvdaļu, un alkohols tik tiešām ir ļoti nopietni kaitīga substance, kas rada visa veida katastrofālas sekas – veselībā, drošībā, ģimenē, tad marihuāna, salīdzinot ar to, ir daudzkārt nevainīgāka. Un atkal atkārtošos – tas nav tikai mans viedoklis. Ja jau mēs kā sabiedrība tiekam galā ar alkoholu, tad marihuānas legalizācija nekādas sliktas sekas neradīs.”
Aigars Rostovskis: “Latvija varētu iet marihuānas legalizācijas virzienā”
Latvijai būtu jādomā par marihuānas lietošanas dekriminalizāciju, saka Aigars Rostovskis. Viņš teic, ka savos uzskatos ir liberāls un iestājas par to lietu vai vielu legalizāciju, kas tiešā veidā neapdraud cilvēku veselību vai dzīvību. Tomēr vēlētos šai jautājumā sadzirdēt plašāku mediķu diskusiju.
Vācija šopavasar pievienojās to valstu sarakstam, kurās legalizēta marihuānas lietošana. Par šo jautājumu jau sen tiek lauzti šķēpi. Vieni uzskata, ka marihuāna ir narkotika un tātad aizliedzama, bet citi iebilst, sakot, ka, legalizējot “zālīti”, samazināsies nelegālo narkotiku aprite un varbūt arī alkohola patēriņš. Latvijā līdz šim marihuānas legalizācijas jautājums ir bijis tabu, taču laikā, kad aizvien vairāk valstu to izsvītro no aizliegto vielu saraksta, varbūt pienācis laiks arī mums mainīt savus uzskatus. Tādēļ Lielais jautājums: “Vai Latvijai vajadzētu apsvērt marihuānas legalizāciju?” To Jauns.lv vaicāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentam Aigaram Rostovskim.
Viņš uzskata, ka mēs, Latvijā, varētu lēnām iet marihuānas legalizācijas virzienā: “Esmu cilvēks ar diezgan liberāliem uzskatiem, varbūt ne ar galēji liberāliem uzskatiem, bet tomēr liberāliem. Mans uzskats – ja ir kaut kādas lietas, kas tiešā veidā neapdraud cilvēka dzīvību vai veselību vai kaut ko tamlīdzīgi, esmu par to atļauju.
Savulaik mums “Turībā” (Aigars Rostovskis ir biznesa augstskolas “Turība” dibinātājs un īpašnieks – red.) bija diskusija par alkohola tirgošanos, jo pašos “Turības” pirmsākumos tajā bija viena kafejnīca, kurā varēja nopirkt alkoholu. Un mūsu pieeja bija tāda – jā, tu vari alkoholu iegādāties, bet vienlaikus augstskolas teritorijā tev jāievēro kārtības noteikumi. Tā ir mana doma, ka tev ir pieejams viss, bet tas tev neatļauj pārkāpt kaut kādus citus noteikumus.”
Tāpēc Aigara Rostovska ieskatā, Latvijā būtu jāvirzās marihuānas legalizācijas virzienā. Bet vienlaikus viņš uzsver, ka nav mediķis un tādēļ nevar komentēt, marihuānas medicīniskās atkarības, tās ietekmi uz cilvēka ķermeni un veselību. Tādēļ par to vēlētos sadzirdēt mediķu diskusijas, dažādas versijas par šo tēmu, lai sabiedrība saprastu par ko ir runa:
“No otras puses varbūt brīžiem šinī tēmā ir izdevīgi atrasties tādā kā provincē. Cik zinu, virknē ASV štatu marihuāna ir legalizēta. Vajag vienkārši paskatīties, papētīt, kā viņiem tur ar to iet – vai ir pieauguši kaut kādi negadījumi, kādas negatīvas veselības tendences?”
Ja marihuānu legalizējušajos štatos negatīvās tendences nav pieaugušas, ja tur marihuāna ir legalizēta saprātīgā līmenī, tad arī Latvijā lēnām varētu iet marihuānas legalizācijas virzienā. “Jo labāk lietas darīt legāli, tās aplikt ar nodokļiem un kontrolēt, nevis padzīt pagrīdē, jo tad tās tāpatās kaut kādā apmērā notiek un tad ir pilnīgi citas blaknes,” teic Aigars Rostovskis.
Ko Gundars Bērziņš, Jurģis Liepnieks un Aigars Rostvskis saka par marihuānas lietošanu un tās iespējamo legalizāciju jeb izņemšanu no aizliegto narkotiku saraksta, vērojiet Jauns.lv video.
Visas Lielā jautājuma diskusijas skaties šeit.
