Britu arheologi atklājuši krustā sistu upuri
Britu arheologiem izdevies uziet unikālu atklājumu – rūpīgi izpētot senu vīrieša skeletu no romiešu laikiem, atklājies, ka viņš bija sists krustā.
Pētnieki no biedrības "Albion Archaeology" šīs mirstīgās atliekas atrada izrakumos seno romiešu apmetnē, kas 1. un 2. gadsimta mijā atradās mūsdienu Fenstentonā Kembridžšīras grāfistē Anglijas austrumos. Laboratorijas izpētē atklājās, ka pēdā ir nagla.
Pēc izrakumu vadītāja Deivida Ingema vārdiem, upura pēdas visdrīzāk bija novietotas krusta pamatnes abās pusēs un horizontāli piesistas ar naglu. Nelaimīgajam nāves brīdī bija 25 līdz 35 gadi.
Šis ir tikai ceturtais un turklāt visspilgtākais arheoloģiskais apstiprinājums krustā sišanai. Kaut arī Senajā Romā tas bija izplatīts nāvessoda veids, atrast reālas liecības izdevies ļoti reti. Kembridžšīras skelets ir tikai otrais, kurā atrastas arī naglas, tāds atklāts vēl tikai 1968. gadā Jeruzalemē. Uz pārējiem diviem no Ēģiptes un Itālijas saglabājušās tikai krustā sišanas pēdas uz kauliem.
“Visi zina par krustā sišanu no kristietības vēstures, bet ne tik daudziem ir zināms, ka romiešiem pastāvēja lērums paņēmienu, ne tikai klasiskais piemērs, kad cilvēka rokas izplestas uz krusta, bet kājas saliktas kopā,” teic Ingems.
Diezgan bieži notiesātos nepienagloja, bet cieši piesēja pie krusta. Ja izmantoja naglas, pēc eksekūcijas beigām tās izvilka, lai izmantotu atkal. “Krustā parasti sita cilvēkus, kas ar kaut ko bija krietni sariebuši varai,” saka arheologs. Tie varēja būt valsts apdraudējumā vai burvestībās apsūdzētie.
“Mūsu atradums pierāda, ka pat vistālākajās impērijas provincēs izmantoja romiešu tiesības,” uzsver Ingems. “Tolaik Britānijas pašos impērijas rietumos bija ļoti nestabila vieta, šeit bija politiski ļoti nemierīgi, un mūsu varonim nelaimējās dzīvot sarežģītā laikā.” Roma valdīja daļā Lielbritānijas no 60. gadu beigām līdz 410. gadam.
