Vēlētājiem jābūt aizvien uzmanīgākiem. Attēlu viltošana vēlēšanu kampaņās kļūst rafinētāka
Agrāk vēlētājiem, ja gribēja balsot arī ar prātu, pietika izlasīt partiju programmas, atcerēties agrāk solīto un neizdarīto, pārskatīt kandidātu sarakstus, vai tajos nav kādi nepieņemami vai pagalam sašmucējušies tipāži. Tagad jāuzmanās arī no mākslīgā intelekta radītiem meliem – jaunās datorprogrammas rada ticamas fotogrāfijas, video, atdarina reāla cilvēka balsi.
Viltots Amerikā
Pirms ASV gaidāmajām prezidenta vēlēšanām sākusies kampaņa, izmantojot mākslīgo intelektu. Donalda Trampa piekritēji rada un izplata mākslīgā intelekta radītus foto, kur viņu elks pozē kopā ar afroamerikāņiem, gana lielu un nozīmīgu balsotāju kopienu. Šajās bildēs nekas nav īsts, ne Tramps, ne viņa melnie draugi. “BBC Panorama” atklājusi desmitiem šādu uzņēmumu.
2020. gadā afroamerikāņu balsīm bija būtiska loma Džo Baidena ievēlēšanā. Trampam tik liela atbalsta viņu vidū nav, taču popularitāti var vairot ar tehnoloģiskām viltībām.
Atšķirībā no Krievijas mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanas 2016. gadā šoreiz viltojumi ir vietējās izcelsmes – “Made in USA”. BBC žurnālisti ir atraduši vienus no autoriem – Marku Keju un viņa komandu no konservatīva radiošova Floridā. Viņi uzzīmēja smaidīgu Trampu tikpat priecīgu melno sieviešu pulciņā un ievietoja “Facebook”, kur Kejam ir vairāk nekā miljons sekotāju.
Ja noticēja, paši vainīgi
Pirmajā acu uzmetienā tas pat šķiet īsts foto, un, spriežot pēc komentāriem “Facebook”, ir cilvēki, kuri noticējuši. Kejam ir atruna: “Es neesmu fotožurnālists. Es nefotografēju to, kas notiek patiesībā. Es esmu stāstnieks.” Pasaciņu stāstnieks, jo arī šāda tikšanās nekad nav notikusi.
“Es neapgalvoju, ka tas ir precīzs. Es nesaku: “Hei, skatieties, Donalds Tramps bija šajā ballītē ar visiem šiem afroamerikāņu vēlētājiem. Skat, cik ļoti viņas mīl viņu. Ja kāds balso tā vai citādi vienas fotogrāfijas dēļ, kuru viņš ieraudzījis lapā feisbukā, tā šā cilvēka paša problēma,” uzskata Kejs.
Citā plaši izplatītā viltus bildē Tramps pozē ar afroamerikāņu vēlētājiem uz mājas lieveņiem. Sākotnēji attēls bija ievietots satīriska satura kontā, bet vēlāk parādījās citur ar jaunu uzrakstu, uzdots par īstu, apgalvojot, ka eksprezidenta kortežs apstājies, lai viņš patērzētu ar cilvēkiem.
Viltojumu palaida tautās pārliecināts Trampa piekritējs Šegijs no Mičiganas, kurš atbildēs BBC uzsver, ka viņa vēstījumi piesaista “tūkstošiem brīnišķīgu kristiešu sekotāju ar labu sirdi”. Pēc jautājuma par konkrēto attēlu Šegijs BBC žurnālisti nobloķēja. Šī blēdība vietnē X skatīta vairāk nekā 1,3 miljonus reižu.
Baidenam krities atbalsts
Džo Baidena piekritēji līdzīgus trikus neizmanto. Mākslīgi radītajās bildēs viņš redzams viens vai kopā, piemēram, ar Vladimiru Putinu vai bijušo ASV prezidentu Baraku Obamu.
Grupas “Black Voters Matter” (Melno balsīm ir nozīme) līdzdibinātājs Klifs Olbraits norāda, ka mērķis ir skaidrs – radīt pārliecību, ka Tramps ir populārs arī afroamerikāņu vidū. Olbraita birojs ir Atlantā Džordžijā – šajā pavalstī pat nelielas melnādaino daļas lēmums nobalsot par Trampu var būt izšķirošs.
Nesena “New York Times” un “Sienna College” aptauja liecina, ka 71% afroamerikāņu balsotāju sešos vēlēšanām izšķirošajos štatos gatavojas atbalstīt Baidenu, daudz mazāk par 92% pirms četriem gadiem.
Citas rūpes
“MAGA Inc”, galvenā politiskā komiteja Trampa atbalstam, nule uzsākusi reklāmas kampaņu, tēmētu tieši uz melnajiem vēlētājiem Džordžijā, Mičiganā un Pensilvānijā.
Kas gan afroamerikāņiem varētu patikt Trampā, kurš iemieso visus stereotipus par augstprātīgu balto miljonāru ar rasistisku pieskaņu? Daudziem tas netraucē, jo viņiem ir citas rūpes.
Taksometra šoferis Duglass no Atlantas vairāk uztraucas par ekonomiku un migrāciju, kam, pēc viņa domām, Tramps velta vairāk vērības. Apskatījis viltotās bildes, Duglass noticēja, ka tās ir īstas – redz, kā Tramps gatavs atbalstīt afroamerikāņus. Uzzinājis patiesību, viņš atzina: “Nu, tā ir sociālo tīklu īpatnība. Cilvēkus ir tik viegli apmānīt.”
Var šķist, ka Amerika ir tālu un tās ir viņu problēmas, taču arī Eiropu un Latviju ietekmēs tas, kurš atkal uz četriem gadiem iesoļos Baltajā namā. Tramps ir draudējis liegt palīdzību Ukrainai, licis saprast, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā atstās Eiropu saplosīšanai.
Arī mūspusē 8. jūnijā notiks vēlēšanas, balsojot par Eiropas Parlamentu. Kā ierasts, uz Briseli raujas lērums partiju un kandidātu, kas gatavi, saņemot dāsnu algu no Eiropas, to gānīt un apkalpot Krievijas intereses. Un prāta jaukšanai derēs visi triki.
Vēlētājiem ir tiesības zināt
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesniedzis parlamentā grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, kas paredz, ka aģitācijas autoram būs jādara zināms vēlētājam, ka tās tapšanā izmantots mākslīgais intelekts. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija paudusi konceptuālu atbalstu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka runa ir par priekšvēlēšanu aģitāciju, kuras izgatavošanai izmantots mākslīga intelekta sistēmas veidots informācijas elements neatkarīgi no tā, vai tas ir ģenerēts vai manipulēts attēls, audio vai video saturs, kas ticami atgādina personas, priekšmetus, vietas vai citus subjektus vai notikumus un maldinoši šķiet patiess. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume vērsis uzmanību, ka mākslīgais intelekts negodprātīgi un maldinoši nesen izmantots Polijas, Slovākijas un Argentīnas vēlēšanās.
Kā atšķirt melu bildes
Mākslīgā intelekta veidotajiem cilvēku portretiem bieži raksturīgas nedabiskas grimases, nesimetriskas ķermeņa daļas un proporcijas, lūpu kustību neatbilstība runātajam tekstam. Tāpat šādi veidotam saturam raksturīgas latviešu valodai netipiskas frāzes, sarunās – nedabīga runas maniere.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Patiesība par meliem” saturu atbild SIA Izdevniecība “Rīgas Viļņi”.
