Cīņa pret okupantiem un "nogurumu" - atskatāmies uz aizvadīto kara gadu Ukrainā
Otrā kara gada noslēgums piespiež atzīt, ka notikumi kā Ukrainā, tā starptautiskajā arēnā ir satraucoši. Ilgi gaidītais Ukrainas pretuzbrukums nav nesis rezultātus, turklāt Rietumi turpina nepietiekamā tempā un apmērā atbalstīt ukraiņu cīņu pret okupantiem, kas, kopā ar ASV iekšpolitikas norisēm, ļoti acīmredzami negatīvi ietekmē kaujaslauku.
Aizvadītais gads sākās ar Krievijas uzbrukumiem Ukrainas civilajai infrastruktūrai, konkrēti - energoinfrastruktūrai.
Bojā gāja cilvēki, kamēr Ukrainas valdībai bija gan jānotura fronte, gan jānovērš Krievijas terorisma radītais posts pilsētās.
Galvenajam 2023. gada notikumam bija jābūt ilgi plānotajam pretuzbrukumam, taču tas neizvērtās par sekmīgu, Ukrainai atgūstot vien nelielas teritorijas daļas.
Aizvadītais kara gads ir dažādu notikumu pilns - netrūkst mazu uzvaru, taču skumjākā vēsts ir tā, ka iztēloties kara beigas pārskatāmā nākotnē joprojām ir teju neiespējami.
Krievija turpina regulāri izdarīt triecienus pa Ukrainas civilo infrastruktūru un iedzīvotājiem, agresorvalsts pamazām nostājas uz ceļa, kas ļauj plānot bruņoto spēku kapacitātes atjaunošanu, neskatoties uz neskaitāmām Rietumu sankcijām.
Tikmēr Ukrainai nu ir jācīnās ne vien kaujaslaukā, bet arī politiskajā arēnā, lai Rietumvalstu dienaskārtības veidotāji - politiķi - to neaizmirstu.
Paralēli Rietumos arvien biežāk ticis runāts par "nogurumu", ko radījis karš Ukrainā. Šīs runas gan apsīkušas, Rietumu līderiem aktualizējot potenciālos draudus, kurus Krievija varētu radīt Eiropas Savienībai un NATO austrumu flangam.
Baidens negaidīti apciemo Kijivu
Gads iesākās ar vizīti Kijivā, kura Kremlī droši vien dažam labam lika sajusties patiesi niecīgi. Valstī, kuru mēnešiem, teju no visām pusēm centās plosīt krievu okupantu armija, ieradās ASV prezidents Džo Baidens.
Par to, ka 20. februārī - vien dažas dienas pirms masīvā iebrukuma gadadienas - Kijivā notiek kas būtisks, sākumā liecināja drošības pasākumi, kurus pamanīja vietējie.
Drīz vien parādījās arī pirmie kadri ar Džo Baidenu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Pirmais vizītes vēstījums bija - Krievijas armija ir izgāzusies ilgi plānotā iebrukumā, kurā viņiem bija jūtams pārspēks, Krievijas armijas varenība ir mīts.
"Kamēr pasaule gatavojas atzīmēt pirmo gadadienu kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā, es šodien esmu Kijivā, lai tiktos ar prezidentu Zelenski un vēlreiz apliecinātu mūsu nelokāmo apņemšanos atbalstīt Ukrainas demokrātiju, suverenitāti un teritoriālo integritāti," paziņoja Baidens.
Tobrīd ASV prezidents bez problēmām sev līdzi spēja atvest arī solījumus par apjomīgu militāro atbalstu. Šobrīd, kā zinām, šis jautājums ir kļuvis dziļi problemātisks.
ASV karavīrs nopludina Pentagona dokumentus
Vēl aprīlī, kad pasaule nepacietīgi gaidīja Ukrainas pretuzbrukuma sākšanos, mediju uzmanību izpelnījās stāsts par kādu ASV karavīru Džeku Teikseiru, kurš spēja nopludināt slepenus Pentagona dokumentus, kas skāra tobrīd vēl gaidīto Ukrainas spēku operāciju.
Dokumentu saturs bijis saistīts ar ASV sniegto palīdzību Ukrainai, tosrarp arī konkrētu informāciju par bruņojuma piegādi.
ASV karavīra motīvi, kā ziņoja prese, personīgie uzskati par Ukrainā notiekošo karu.
Teikseira karu Ukrainā uzskatījis par "depresīvu" cīņu starp valstīm, kurām vajadzētu draudzīgām un “būt tuvu viena otrai”, vēstīja “The Washington Post”.
Krīt Bahmutas cietoksnis
Iepriekšējā gada pavasarī, pēc satriecošiem dzīvā spēka zaudējumiem un nemitīgas cietumnieku sūtīšanas karā "Vagner" rindās, krieviem izdevās iegūt kontroli pār Bahmutu.
Ekspertu viedokļi par to, ka Ukraina atvēl laiku un resursus, lai aktīvi cīnītos par šo sagrauto pilsētu - dalījās.
Daļa neizprata šādu taktiku, kamēr citi norādīja, ka šādā veidā Ukrainas armija "piesien" šai vietai Krievijas karaspēku, kurš attiecīgi nav spējīgs doties uzbrukt citās frontes pusēs.
Cīņā par Bahmutu savu slavu, un beigu beigās arī tās norietu, izpelnījās "Vagner" grupējuma līderis, Putinam reiz pietuvinātais Jevgēņijs Prigožins.
Kauja par Bahmutu ilga aptuveni astoņus mēnešus un krievu puse sagrautās pilsētas ieņemšanā zaudēja virs 20 000 karavīriem, ap 60 000 tiekot ievainotiem (Rietumu aplēses). To, ka zaudēti ap 20 000 kaujinieki, uzsvēra arī Prigožins.
Prigožina maršs uz nekurieni
Pērn Līgo svētki vairumam droši vien izvērtās par drudžainu viedtālruņa šļūkāšanu, lasot jaunākās ziņas par notikumiem Krievijā.
Grupējuma "Vagner" toreizējais līderis Jevgēņijs Prigožins - iekarojis Bahmutu un zināmu slavu Krievijā - nolēma reizi pār visām reizēm atrisināt savu ilgstošo konfliktu ar Krievijas militātro vadību.
Saniknots par slikto "Vagner" apgādi, Prigožins sagrupēja bruņotu kolonnu, kura pēcāk devās Maskavas virzienā. Viņa mērķis - tikt sadzirdētam, iegūt nepieciešamo munīciju un atbalstu kaujas laukā.
Maskava tobrīd pretī varēja likt vien savdabīgus militāro komandieru paziņojumus video formātā un ekskavātoru izraktus grāvjus asfaltēta ceļa vidū.
Kā eksperti, tā vienkārši interesenti vēroja to, kas notiek Krievijā ar neizpratni. Militāra grupējuma līderis vienkārši izdomāja doties uz Maskavu ar tankiem un izskatījās, ka viņam ceļā stāv nenopietns pretspēks. Izskatījās, ka Maskava šim nav gatava.
Gavilēja Rostovas pie Donas iedzīvotāji, parādot pasaulei, ka "vagnerieši" viņu acīs ir nevis slepkavas un bandīti, bet gan varoņi. Šajā pilsētā Prigožina grupējums bija "piemeties" uz īsu laiku, soļojot pretī mērķim.
Tad - tik pat pēkšņi cik sācies - "Vagner" maršs apstājās, pagriezās atpakaļ un devās uz Ukrainu. Uz šī "teātra" skatuves uzkāpa Baltkrievijas odiozais diktators Aleksandrs Lukašenko, paziņojot, ka "visu ir nokārtojis" - "vagneriešiem" un Prigožinam būšot patvērums Baltkrievijā.
Prigožins kādu laiku klusēja, tad, kopā ar saviem komandieriem tika notriekts zemē un sadega kopā ar lidmašīnu. Vladimirs Putins viņu nosauca par lāga cilvēku, kurš savā dzīvē pieļāvis kļūdas. Pasaule tikmēr noskatījās un domāja par to, kā varētu būt izvērsies Prigožina maršs, ja tas neapstātos.
Krievi uzspridzina Kahovkas dambi
Ukrainas Dienvidu operāciju pavēlniecība 2023. gada 6. jūnija rītā ziņoja, ka Krievijas spēki uzspridzinājuši Kahovkas hidroelektrostaciju.
Ukrainas izlūkdienesti jau vairākus mēnešus iepriekš bija ziņojuši, ka krievi ir mīnējuši dambi. Applūšanai pakļautas aptuveni 80 apdzīvotās vietas, ieskaitot Hersonas pilsētu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau 2022. gada oktobra beigās brīdināja, ka Krievijas spēki, atkāpjoties uz Dņepras kreiso krastu, varētu uzspridzināt Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) dambi.
Viņš šādu iespējamo terora aktu aicināja pielīdzināt masu iznīcināšanas ieroču pielietošanai. Būtiski, ka dambi saspridzinot, cieta arī šajā reģionā izvietotie Krievijas armijas spēki.
Ukrainas spēku komandieris Zalužnijs atstāj amatu
Simboliska gada beigās bija ilgstošā, ļoti lielu cieņu un atzinību iemantojušā Ukrainas bruņoto spēku komandiera, ģenerāļa Valērija Zalužnija nomaiņa pret līdzšinējo sauszemes spēku komandieri, ģenerāli Oleksandru Sirski.
Gan Rietumos, gan Ukrainā šo soli vērtēja dažādi.
Pēc Zalužnija nomaiņas Ukrainas prezidents Zelenskis izteicās, ka vēlas, lai Zalužnijs paliek viņa komandā, kas varētu liecināt, ka izmaiņu cēlonis nav personiskas nesaskaņas.
Tāpat Zalužnijs atzina, ka pienācis laiks mainīt militāro stratēģiju karā pret Krieviju.
"2022. gada uzdevumi atšķiras no 2024. gada uzdevumiem. Tāpēc ikvienam arī ir jāmainās un jāpielāgojas jaunajai realitātei," pēc atcelšanas no amata, par kuru baumas klīda jau labu laiku, izteicās Zalužnijs.
Tikmēr Krievija steidza izmantot šos notikumus propagandas nolūkos.
Saskaņā ar Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centra teikto, Krievija mēģina uzspiest Ukrainas virspavēlniekam Sirskim “padomju un krievu cilvēka” tēlu un, lai to izdarītu, krievi Krievijas Federācijas teritorijā meklē virspavēlnieka radiniekus un “ģimenes draugus”, vēsta Unian.
Pēc tam ņem no viņiem komentārus un izplata tos tiešsaistē. Šādas kampaņas galvenais mērķis ir diskreditēt Sirski un mazināt uzticību Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs tikmēr atgādina, ka Sirskis ilgu laiku bija Zalužnija komandas sastāvā un vadīja veiksmīgas operācijas, tostarp Kijevas un Harkovas reģionu atbrīvošanu. Tāpēc atbalstot šādu krievu kampaņu ir spēlēšanās kopā ar ienaidnieka dezinformāciju.
