Igaunijā ar masalām inficējies pieaudzis cilvēks, kurš ir bijis vakcinēts
Igaunijā reģistrēts inficēšanās ar masalām gadījums, un tas ir pirmais gadījums kopš 2019. gada, kad inficēšanās nav notikusi ārvalstīs, ceturtdien paziņoja Igaunijas Veselības departaments.
Inficēšanās ar masalām šonedēļ apstiprināta Harju apriņķī dzīvojošai pilngadīgai personai, kas pēdējā laikā nav bijusi ārvalstīs.
Inficētā persona bērnībā ir saņēmusi vakcīnu pret masalām, tomēr Veselības departamentā atzina, ka pagājušā gadsimta 60. gadu beigās saņemtā viena vakcīnas deva var nenovērst saslimšanu.
Veselības departaments ir identificējis inficēšanās apstākļus un iespējamās kontaktpersonas. Departamenta bažas pastiprina fakts, ka inficētā persona strādā bērnudārzā. lai gan līdz šim ģimenes un darba vietā tuvāko personu lokā jaunas inficēšanās nav atklātas.
Pēdējo gadu laikā masalas Igaunijā atklātas personām, kas atgriezušās no ārvalstu braucieniem. Piemēram, 2023.gadā reģistrēti četri inficēšanās ar masalām gadījumi. Divi no inficētajiem bija atgriezušies no Taizemes un pa vienam no Vācijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Iepriekšējo reizi inficēšanās Igaunijas iekšienē tika reģistrēta 2019.gadā.
Speciālisti uzsver, ka cīņā ar masalām ir ļoti svarīgi, lai 95% iedzīvotāju būtu vakcinēti, pretējā gadījumā pastāv reāli masalu uzliesmojuma draudi ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo vidū. Lai gan vakcīna pret masalām, masaliņām un cūciņām (MMR) ir iedarbīga, Igaunijas Veselības departamenta dati liecina, ka valstī ir vismaz 30 000 bērnu, kas nav vakcinēti un saslimšanas gadījumā viņu dzīvība ir apdraudēta.
Vakcināciju var veikt arī pieaugušie, jo īpaši Igaunijas Veselības departaments aicina vakcinēties 1980.-1992.gadā dzimušos cilvēkus, kas savulaik bērnībā saņēmuši apšaubāmas kvalitātes vakcīnu.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) dati liecina, ka pērn 23 Eiropas valstīs reģistrēts kopumā 2361 inficēšanās ar masalām gadījums. Visvairāk gadījumi bijis Rumānijā (1755), Austrijā (186), Francijā (118), Vācijā (82), Beļģijā (69), Itālijā (44), Polijā (37), Spānijā (13) un Zviedrijā. Pārējās valstīs inficēšanās gadījumu skaits nepārsniedza 10.
Masalas ir ļoti lipīga akūta vīrusu infekcijas slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram neimūnam cilvēkam, kurš iepriekš nav vakcinēts pret masalām vai nav slimojis ar masalām, un kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo vai uzturējās telpās, kurās pēdējo divu stundu laikā atradies masalu slimnieks. Masalas var būt ļoti nopietna slimība, jo tās var noritēt ar smagām komplikācijām, teikts Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā.
Slimībai raksturīgs drudzis, ķermeņa temperatūrai pārsniedzot 40 grādus pēc Celsija skalas, smalki raibi sarkani izsitumi un pietūkuši limfmezgli. Komplikācijas var būt ausu, plaušu vai smagākos gadījumos smadzeņu audu iekaisums. Masalas var būt dzīvībai bīstamas.
