Harkovā sprādziens nogalina Maidana aktīvistu un milici
Sprādzienā demonstrācijas laikā Harkovā, Ukrainas ziemeļaustrumos, svētdien nogalināti divi cilvēki - kāds Maidana kustības aktīvists un milicis, pavēstīja Harkovas prokuratūra.
Demonstrācija Ukrainas vienotības atbalstam Harkovā tika rīkota prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča režīma krišanas pirmajā gadadienā.
Kopumā cietuši deviņi cilvēki, arī četri miliči, apliecināja Harkovas prokurors Jurijs Daņiļčenko.
"Visi cietušie ir nogādāti pilsētas slimnīcās. Trīs no viņiem smagā stāvoklī atrodas reanimācijā," viņš sacīja.
Sprādziens noticis pie Sporta pils plkst.13.15 - brīdi, kad mītiņa dalībnieki bija sastājušies kolonnā, lai dotos gājienā uz pilsētas centru, ziņu aģentūrai "Unain" pastāstīja aculiecinieks.
"Eksplodēja pašdarināts, ar armatūras atgriezumiem piepildīts spridzeklis. Sprāgstviela bija trotils," sacīja Daņiļčenko.
Spridzeklis bija ievietots maisā un aprakts ar sniegu līdzās ceļam, pa kuru virzījās gājiena dalībnieki. "Spridzeklis tika detonēts ar taimeri vai distances vadības iekārtu," sacīja prokurors.
Varasiestādes iepriekš ziņoja, ka sprādzienā nogalināti trīs cilvēki. Savukārt kāds aculiecinieks ziņu aģentūrām pieļāva, ka sprādzienu visticamāk izraisījusi granāta, kas demonstrācijas dalībniekos iemesta no garāmbraucoša automobiļa.
Ukrainas Drošības dienests (UDD) jau aizturējis cilvēkus, kurus tur aizdomās par sprādziena sarīkošanu.
"UDD aizturējis personas, kas var būt iesaistītas Harkovā notikušā teroristiskas ievirzes nozieguma, ieskaitot sprādzienu, sagatavošanā un īstenošanā," pavēstīja UDD vadītāja padomnieks Markijans Lubkivskis.
Demonstrācijas, pieminot kritušos Maidana kustības aktīvistus, svētdien notika vairākās Ukrainas pilsētās.
Tieši pirms gada, 2014.gada 22.februārī, Ukrainas parlaments no amata atstādināja prezidentu Viktoru Janukoviču. Tas notika masu protesta kustības rezultātā, ko aizsāka toreizējo Ukrainas varasiestāžu lēmums atteikties no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES.
Maidana protesta kustības dalībnieku konfrontācijā ar režīmam pakļautajām drošības struktūrām dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 cilvēku.
Jau februāra beigās Krievija okupēja Krimu, bet aprīlī izvērsa agresiju Ukrainas austrumos.
LETA, Foto: EPA/LETA
