Hārvarda universitātes prezidente saglabā amatu, kaut gan nesaka, vai sodīs ebreju genocīda kūdītājus

Klodīna Geja, kura šā gada jūlijā kļuva par pirmo melnādaino prezidenti Hārvarda universitātes 368 gadu vēsturē, kopā ar Pensilvānijas universitātes vadītāju Elizabeti Magilu un Masašūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) prezidenti Saliju Kornblūtu pagājušajā nedēļā liecināja Kongresa Pārstāvju palātā par antisemītisma izpausmēm augstākās izglītības iestādēs.

Kad Pārstāvju palātas locekle no Republikāņu partijas Elīze Stefanika katrai no viņām lūdza atbildēt ar “jā” vai “nē”, vai palestīniešu atbalsta demonstrācijās izskanējušie studentu aicinājumi veikt ebreju genocīdu tiktu uzskatīti par atbilstošās mācību iestādes uzvedības noteikumu, kas aizliedz studentu iebiedēšanu, pārkāpumu. Visas trīs vadītājas atteicās tieši atbildēt uz šo jautājumu, izvairīgi apgalvojot, ka tas būtu atkarīgs no konteksta.

Visas trīs vadītājas tika asi kritizētas par nevēlēšanos skaidri un gaiši nosodīt aicinājumus uz ebreju genocīdu.

Pēc uzstāšanās Kongresā Elizabete Magila publicēja video ar atvainošanos par saviem izteikumiem. Vēlāk viņa paziņoja par atkāpšanos no amata, kad ne tikai saņēma ASV prezidenta Džo Baidena, Pensilvānijas gubernatora Džoša Šapiro kritiku, kurš viņas nostāju nodēvēja par “apkaunojošu”, bet saņēma nopēlumu arī no daudziem universitātes finansētājiem. Iespējams, izšķirošais bija vadošā finanšu donora, uzņēmuma “Stone Ridge Holdings” vadītāja un kādreizējā šīs universitātes absolventa Rosa Stīvensa solījums atsaukt 100 miljonu dolāru dāvinājumu, ja viņa nepametīs amatu. 

Atšķirībā no Magilas, šķiet, ka Kornblūtas un Gejas pozīcijas ir drošas. MIT valde jau pagājušajā nedēļā pauda atbalstu savai prezidentei un paziņoja, ka viņa ir “veikusi izcilu darbu, vadot mūsu kopienu, tostarp vēršoties pret antisemītismu, islāmofobiju un citām naida formām, kuras visas MIT kategoriski noraida”. “Viņa bauda mūsu pilnīgu un neierobežotu atbalstu,” teikts paziņojumā.

Savukārt Geja drīz pēc uzstāšanās Kongresā pauda nožēlu par teikto. “Kad vārdi pastiprina ciešanas un sāpes, nezinu, kā var just kaut ko citu kā nožēlu,” viņa sacīja intervijā Hārvarda universitātes laikrakstam “The Crimson”. Tiesa, nedēļas nogalē vairāk nekā 600 universitātes personāla locekļu petīcijā pauda viņai atbalstu, aicinot universitāti “pretoties politiskajam spiedienam, kas ir pretrunā ar Hārvardas uzticību akadēmiskajai brīvībai”, bet otrdien to apstiprināja arī universitātes valde. “Mūsu visaptverošā apsvēršana apstiprina mūsu pārliecību, ka prezidente Geja i pareizais līderis, lai palīdzētu dziedēt mūsu kopienu un risināt ļoti nopietnās sabiedriskās problēmas,” paziņoja universitātes augstākā pārvaldes institūcija “Harvard Corporation”. “Šajā satraukuma pilnajā un sarežģītajā laikā mēs vienbalsīgi paužam atbalstu prezidentei Gejai.”

Vienlaikus uzsvērts, ka aicinājumi uz genocīdu ir “nicināmi”, un Gejas sākotnējam paziņojam “vajadzēja būt tūlītējam, tiešam un nepārprotamam nosodījumam”. Taču universitātes vadība norādīja, ka prezidente jau ir atvainojusies.

Tas gan nenozīmē, ka izgaisīs centieni panākt Gejas un Kornblūmas demisiju. Geju atkāpties jau aicinājuši vairāk nekā 70 Kongresa deputātu, galvenokārt, republikāņu kongresmeņi, apgalvojot, ka viņas atbildes bija “riebīgas”. Savukārt Hārvarda universitātes ebreju studentu aizstāvības grupa “Harvard Hillel” paziņoja, ka viņas atteikšanās nosodīt aicinājumus uz ebreju genocīdu ir “absolūti šokējoša”. Organizācija uzskata, ka nepienācīgs nosodījums “liek šaubīties par viņas spējām aizsargāt ebreju studentus”.

ASV Kongress jau paziņojis, ka sāk oficiāli izmeklēt antisemītismu šajās elitārajās augstskolās.

Jāpiebilst, ka britu augstākās izglītības izdevuma "Times Higher Education" veidotajā reitingā šogad Hārvarda universitāte ieņem 2. vietu, atpaliekot tikai no Oksfordas universitātes, Masašūsetsas Tehnoloģiju institūts — 5., bet Pensilvānijas universitāte — 14. vietu.