Krievijā paredz noziedzības pieaugumu

“Tagad šur tur, iespējams, pasliktināsies kriminogēnā situācija. Cilvēki atgriežas no SMO (speciālā militārā operācija, jo Krievijā karu saukt par karu ir aizliegts – Red.). Kāds, piemēram, ir atsēdējis. Kāds no viņiem ir stājies uz labošanās ceļa, bet kāds – nē,” Ivanovs paudis portālā 74.ru.

Neraugoties uz to, Ivanovs iestājies par vītņstobru un pusautomātisko ieroču iegādes vienkāršošanu kara veterāniem (ne tikai Ukrainas, bet arī citu karu dalībniekiem). Saskaņā ar likumprojektu viņi varēs pirkt ieročus bez apmācības un stāža medību kolektīvā. Valsts dome to skaidro kā vēlmi “vairot uzticību pret karu dalībniekiem no valsts un sabiedrības puses”.

Ivanovs uzskata, ka par iespējamo risku atbildīgi ir ārsti, jo būs jāsaņem izziņa no psihiatra un narkologa. 2021. gadā, vēl pirms jaunā iebrukuma Ukrainā, Krievijā bija apmēram pusotrs miljons kara veterānu. Līdz šā gada jūnijam šādu statusu saņēma vēl vairāk nekā 133 tūkstoši.

No kara Ukrainā pārnākušie noslepkavojuši Krievijā vismaz 30 cilvēku. Deviņpadsmit upurus no tiem nogalināja “Vagner” bandas algotņi, kas savervēti cietumos – slepkavas, izvarotāji, laupītāji un citi noziedznieki. Brīvlaisto vidū ir gan žurnālistes Annas Poļitkovskas slepkavības organizators Sergejs Hadžikurbanovs, gan Aleksandrs Jenaļejevs, kura banda “specializējās” tālbraucēju šoferu aplaupīšanā un slepkavībās. Viņš ir likvidēts Ukrainā, bet viņa līdzdalībnieks Sergejs Zuzļevs ieguvis reabilitāciju.

Noziedznieku apžēlošanas “ukazus” par dalību karā paraksta Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš izteicies: “Gribu teikt, ka mēs visi esam cilvēki, katrs var pastrādā kādas kļūdas, viņi kaut kad tās ir veikuši, bet atdevuši dzīvību par dzimteni un izpirkuši savu vainu pilnā mērā.”

Putins atzinis, ka šādi brīvlaistie mēdz pastrādāt jaunus noziegumus, bet ciniski piebildis: “Tā ir dzīve, neko te nepadarīsi, tā diktē mums savus bargos noteikumus.” Tāda ir joprojām daudzu krievu dievinātā Putina attieksme pret viņu dzīvību.