TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publicējis fotogrāfijas ar, kā viņš apgalvo, iekšējiem Kremļa dokumentiem, ko ieguvusi Ukrainas izlūkošana. Tie, pēc Zelenska teiktā, norāda uz pieaugošu neapmierinātību ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pašā Krievijā.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis svētdien paziņoja, ka Krievijas bruņotie spēki septiņu dienu laikā uz Ukrainā radījuši gandrīz 2000 trieciendronu.

Papildus 1920 uzbrukuma droniem Krievija ir raidījusi 1790 vadāmās aviobumbas un 17 raķetes.

"Pretdarbībai šiem triecieniem jākļūst lielākai. Mēs gatavojamies sanāksmēm ar partneriem, lai stiprinātu mūsu aizsardzību pret šo Krievijas teroru. Priekšā ir G7, ES un NATO augstākā līmeņa sanāksmes. Un ir ļoti svarīgi, lai šīs sarunas beigtos ar konkrētiem risinājumiem. Mēs sagaidām jēgpilnas tikšanās ar partneriem," pavēstīja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir nepieciešams atbalsts pretgaisa aizsardzībai un tāla darbības rādiusa aizsardzībai.

Naktī uz svētdienu Krievija uzbruka Ukrainai ar 98 dažāda veida bezpilota lidaparātiem.

Ungārija un Ukraina panākušas vienošanos par Aizkarpatē dzīvojošās ungāru minoritātes izglītības, kultūras un politiskajām tiesībām, tādējādi novēršot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem Kijivas ceļā uz Eiropas Savienību. Par to paziņojis Ungārijas premjerministrs Pēters Maģars, uzsverot, ka Eiropa rūpīgi sekos līdzi vienošanās izpildei un tās ievērošana būs viens no faktoriem, vērtējot Ukrainas progresu ceļā uz dalību ES.

Krievijas Valsts domes deputāts atzinis, ka karadarbības raksturs Ukrainā pēdējos gados būtiski mainījies, ievērojami sarežģījot operācijas frontes tuvumā. Pēc viņa teiktā, agrāk Krievijas karavīri varējuši brīvi piebraukt pie frontes līnijas un pat apmainīties saucieniem ar Ukrainas pozīcijās esošajiem karavīriem, taču tagad situāciju pilnībā mainījuši bezpilota lidaparāti. "Šodien to ir simti, rīt būs tūkstoši, bet parīt – simtiem tūkstošu. Tie spēs autonomi lidot jebkur, izmantojot mākslīgo intelektu," sūdzējās deputāts. Viņš arī atzina, ka dronu radīto draudu dēļ daudzviet nav iespējams pietuvoties frontei pat vairāku desmitu kilometru attālumā, un tas būtiski palēnina Krievijas spēku virzību uz priekšu.

Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Marina savu nākotni saistīja ar dzīvi Polijā. Viņa vairākus gadus studēja medicīnu, gatavojās strādāt par medmāsu un plānoja palikt ārvalstīs. Taču karš izmainīja visu. Atgriezusies Ukrainā, 29 gadus vecā sieviete pieņēma lēmumu pievienoties armijai un tagad dienē kā evakuācijas mediķe Harkivas apgabalā, palīdzot glābt ievainoto karavīru dzīvības.

Marinas darbs sākas tur, kur beidzas pirmā palīdzība kaujas laukā. Pēc tam, kad frontes tuvumā izvietotie mediķi aptur asiņošanu un stabilizē ievainotos, viņi tiek nogādāti pie Marinas komandas. Tur ievainotie saņem papildu medicīnisko palīdzību, pirms tiek transportēti uz slimnīcām. Tomēr kara gaitā šis process kļuvis ievērojami sarežģītāks. "Tagad viss ir atkarīgs no loģistikas. Pirms diviem gadiem mediķi varēja pietuvoties pozīcijām divu vai trīs kilometru attālumā. Tagad tie var būt 10 vai 20 kilometri," stāsta Marina, uzsverot, ka droni būtiski mainījuši gan karadarbību, gan ievainoto glābšanas iespējas.

Par smagāko frontes dzīvē viņa neuzskata pastāvīgās briesmas vai sprādzienus. "Tu vairs nepiederi sev. Tu nezini, kad būsi vajadzīgs. Nezini, kas notiks rīt vai pat pēc dažām stundām. Nav normālu brīvdienu," saka mediķe. Viņasprāt, tieši šī nepārtrauktā nenoteiktība un kontroles zaudēšana pār savu dzīvi psiholoģiski ir daudz smagāka nekā apziņa, ka jebkurā brīdī iespējams nonākt zem uguns.

Lēmums pievienoties armijai nebija spontāns. Lai gan Marina atgriezās Ukrainā tikai uz neilgu laiku, lai apciemotu vecākus, karš pakāpeniski lika viņai pārskatīt savus plānus. "Pirms kara domāju, ka mana nākotne būs ārzemēs," viņa atceras. "Saprotu, ka mani vecāki bija vajadzīgi man, bet sapratu arī to, ka man vajag būt šeit." 2024. gadā viņa parakstīja līgumu ar bruņotajiem spēkiem un tika nosūtīta uz Donbasu, kur bieži vien vienas dienas laikā nācās evakuēt sešus vai pat astoņus ievainotos karavīrus.

Neraugoties uz zaudējumiem, nogurumu un ikdienas risku, Marina nenožēlo savu izvēli. Viņa atzīst, ka karš neatgriezeniski mainījis viņas attiecības ar dzimteni. "Kad sākās karš, es sapratu, ka man jābūt šeit. Ukrainai ir savas problēmas, bet tā joprojām ir mana valsts," saka mediķe. Dzīvojot starp evakuācijas izsaukumiem, dronu draudiem un glābtām dzīvībām, viņa iemācījusies nedomāt pārāk tālu uz priekšu. "Vienīgais veids, kā izturēt karu, ir dzīvot dienu no dienas."

Krievija turpina strauji palielināt ballistisko raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanas apjomus, bet tās militārā rūpniecība šobrīd spēj saražot vairāk raķešu mēnesī, nekā ASV saražo "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu pārtvērējraķetes, secināts ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Krievijas arvien plašākie un daudzveidīgākie triecienu viļņi pret Ukrainu vēl vairāk uzsver Rietumu palīdzības nozīmi Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanā. ISW ieskatā Ukrainas spēja aizsargāt savas pilsētas un kritisko infrastruktūru arvien lielākā mērā būs atkarīga no sabiedroto piegādātajām pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīcijas.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka Krievija turpina palielināt militāros izdevumus, lai gan valsts budžeta ieņēmumi samazinās. Tas liecina par Kremļa gatavību saglabāt augstus kara tēriņus pat uz ekonomisko grūtību rēķina.

Kaujas laukā 13. jūnijā būtiskas izmaiņas nav fiksētas – ne Ukrainas, ne Krievijas spēkiem nav izdevies panākt teritoriālus ieguvumus. Tomēr gaisa karš turpinās ar nemainīgu intensitāti. Naktī uz 13. jūniju Krievija pret Ukrainu palaida 118 bezpilota lidaparātus, savukārt Ukrainas spēki veica triecienus enerģētikas un militārās infrastruktūras objektiem Krievijas teritorijā.

ISW ziņojumā minēts arī incidents okupētajā Doneckā, kur 12. jūnijā nezināmas personas mēģināja sarīkot atentātu pret kādreizējo pašpasludinātās Doneckas tautas republikas amatpersonu, izmantojot paštaisītu spridzekli. Plašāka informācija par notikušo pagaidām nav sniegta.

Analītiķi secina, ka, lai gan frontes līnija pēdējās dienās saglabājusies salīdzinoši nemainīga, Krievijas pieaugošās spējas ražot raķetes un dronus rada arvien lielākus izaicinājumus Ukrainas aizsardzībai, padarot Rietumu militāro atbalstu vēl nozīmīgāku nekā līdz šim.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, visticamāk, piedalīsies Ukrainas atjaunošanas konferencē, kas 25. un 26. jūnijā notiks Polijas ostas pilsētā Gdaņskā. Par to Polijas ziņu aģentūrai PAP paziņojis Ukrainas valdošās partijas "Tautas kalps" deputāts Mikita Poturajevs. Vizīte varētu notikt laikā, kad attiecībās starp Kijivu un Varšavu izveidojusies nopietna spriedze vēsturisku domstarpību dēļ.

"Šādi plāni pastāv. Zinu, ka mēs visi [Ukrainas delegācijas pārstāvji] plānojam ierasties, lai gan nevaru runāt viņa vārdā," par Zelenska iespējamo dalību konferencē sacīja Poturajevs. Gada nozīmīgais forums pulcē valdību, starptautisko organizāciju, uzņēmumu un palīdzības organizāciju pārstāvjus, lai apspriestu Ukrainas atjaunošanas vajadzības un investīciju piesaisti kara apstākļos.

Jautājumi par Zelenska dalību radās pēc tam, kad Polijā sašutumu izraisīja Ukrainas prezidenta lēmums godināt militāru vienību, kuras nosaukums saistīts ar Ukrainas Sacelšanās armiju (UPA). Ukrainā UPA bieži tiek uzskatīta par pretošanās kustību pret padomju režīmu, savukārt Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas un Austrumgalīcijas slaktiņiem, kuros Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti aptuveni 100 000 poļu civiliedzīvotāju.

Domstarpības radījušas papildu spriedzi abu valstu attiecībās, lai gan Polija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā bijusi viena no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām. Polijas prezidents Karols Navrockis pat paziņojis, ka Zelenskim būtu jāatņem 2023. gadā piešķirtais Baltā ērgļa ordenis – augstākais Polijas valsts apbalvojums.

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks izvēlējies piesardzīgāku toni, taču arī brīdinājis Kijivu par nepieciešamību nopietni uztvert radušos situāciju. "Esmu ierosinājis ukraiņiem šo acīmredzamo uzticības krīzi uztvert nopietni," sacīja Tusks, piebilstot, ka vēstures interpretācijas var atšķirties, tomēr "savstarpējā jutība ir jārespektē". Neraugoties uz strīdu, Polija turpina sniegt Ukrainai militāru, humānu un politisku atbalstu, un gaidāmais samits Gdaņskā var kļūt par svarīgu iespēju mazināt spriedzi abu sabiedroto attiecībās.

Krievijas iebrukumam Ukrainā ieejot piektajā gadā, kauju raksturs arvien vairāk pārvēršas smagā pilsētu iznīcināšanas karā un tāldarbības triecienu apmaiņā. Kamēr Krievija koncentrē spēkus Doneckas apgabala pilsētas Kostjantiņivkas ieņemšanai, Ukraina pastiprina uzbrukumus militāriem un enerģētikas objektiem simtiem kilometru dziļi Krievijas teritorijā.

Kostjantiņivka, kurā pirms kara dzīvoja aptuveni 78 000 cilvēku, šobrīd ir viena no galvenajām Krievijas ofensīvas mērķiem. Analītiķi norāda, ka Krievijas karaspēks jau ir iekļuvis pilsētas dienvidu, austrumu un rietumu rajonos, vienlaikus veicot infiltrācijas operācijas arī ziemeļos. Ar Ukrainas armiju saistītā atvērtā pirmkoda izlūkošanas grupa "DeepState" brīdinājusi, ka šādas darbības var novest pie pakāpeniskas pilsētas nonākšanas Krievijas kontrolē. "Pretinieks veido pārsvaru Kostjantiņivkas sektorā, pastāvīgi pastiprinot spiedienu ar aviācijas bumbu triecieniem," norāda "DeepState". Organizācija arī atzīst, ka Ukrainai "nav pietiekami daudz cilvēku, lai izturētu šo spiedienu".

Kostjantiņivka ir viens no pēdējiem šķēršļiem ceļā uz Kramatorsku un Slovjansku – pēdējām lielajām Doneckas apgabala pilsētām, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Lai gan Krievijas virzība frontē ir palēninājusies, Maskava tieši šajā sektorā koncentrējusi lielāko daļu uzbrukuma potenciāla, cenšoties panākt izrāvienu Donbasā.

Tikmēr Ukraina ievērojami paplašinājusi tāldarbības triecienu kampaņu pret Krievijas militāro infrastruktūru un ekonomikai svarīgiem objektiem. Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas spēki regulāri uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām, eksporta termināļiem un citiem objektiem, kas palīdz finansēt kara turpināšanu. Piektdien Ukraina veikusi uzbrukumu divām naftas pārstrādes rūpnīcām Tatarstānā vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no frontes līnijas, bet dienu iepriekš ar pašmāju ražotajām spārnotajām raķetēm "Flamingo" trāpījusi militāram uzņēmumam Krievijas teritorijā. Tāpat šomēnes divreiz notikuši dronu uzbrukumi Sanktpēterburgai – Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzimtajai pilsētai.

Krievija savukārt turpina pastiprināt uzbrukumus Ukrainai, regulāri izmantojot rekordlielu dronu un raķešu skaitu. Putins piektdien apgalvoja, ka Ukrainas pieaugošie uzbrukumi Krievijas teritorijai esot vērsti uz "apjukuma radīšanu" un ekonomikas graušanu. "Viņiem tas neizdosies," sacīja Krievijas līderis. Vienlaikus Ukraina arvien aktīvāk cenšas pārraut Krievijas apgādes maršrutus uz okupēto Krimu. ASV Kara izpētes institūts (ISW) norāda, ka "turpmākie Ukrainas triecieni Krievijas sauszemes apgādes līnijām, visticamāk, radīs ķēdes reakcijas efektu kaujas laukā un var sarežģīt Krievijas gatavošanos turpmākām ofensīvām".