TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas ieceltās varas iestādes okupētajā Krimā pārbauda skolēnu tālruņus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"Pastāv ievērojams risks, ka (Krievijas diktators Vladimirs) Putins faktiski iesaistīsies pasaules karā," sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
⚡️ Europe faces 'significant risk' of major war if Russia starts mobilization, Zelensky says.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 9, 2025
"There is a significant risk that (Russian President Vladimir) Putin will actually go to a world war," President Volodymyr Zelensky said.https://t.co/rVJzD2vkw3
Putins atzīst, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība 2024. gadā atklāja uguni uz Azerbaidžānas pasažieru lidmašīnu.
Putins apgalvoja, ka raķetes eksplodēja dažu metru attālumā no lidmašīnas, kurai pēc tam trāpīja fragmenti.
Krievijas līderis incidentu saistīja ar iespējamu Ukrainas bezpilota lidaparāta novērošanu šajā apgabalā. Viņš šos komentārus izteica Dušanbē, kur viņš tikās ar Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu.
The Russian leader linked the incident to an alleged sighting of a Ukrainian drone in the area. He made the comments during a meeting with Azerbaijani President Ilham Aliyev in Dushanbe.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 9, 2025
Tiek ziņots, ka vismaz pieci droni ir trāpījuši naftas pārstrādes rūpnīcai un dzelzceļa stacijai Krievijas Matvejeva Kurganā, Rostovas apgabalā.
Postījumu apmērs pašlaik nav skaidrs.
At least five drones have reportedly struck the oil refinery and railway station in Russia's Matveev Kurgan, Rostov Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 9, 2025
The extent of damage is currently unclear.
📹Exilenova+, Supernova+ pic.twitter.com/J6VdB7Ehem
Somijas prokuratūra pārsūdzēs Helsinku tiesas lēmumu izbeigt lietu pret Krievijas ēnu flotes naftas tankkuģa "Eagle S" kapteini Gruzijas pilsoni Davitu Vadačkoriju un diviem stūrmaņiem, kuru vadītā kuģa enkurs Somu līcī sabojāja piecus zemūdens kabeļus.
Prāva pret Kuka salās reģistrētā kuģa apkalpes locekļiem notika augustā un septembrī saistībā ar apsūdzībām par piecu kabeļu bojāšanu, jo kuģis apmēram 90 kilometrus vilka enkuru.
Oktobra sākumā Helsinku apgabaltiesa secināja, ka lieta nav Somijas jurisdikcijā. Kā paziņoja tiesa, jurisdikcija kriminālvajāšanai ir valstij, kurā kuģis reģistrēts, vai apsūdzēto apkalpes locekļu izcelsmes valstīm. Kuģa kapteinis ir Gruzijas pilsonis, un stūrmaņi ir Gruzijas un Indijas pilsoņi.
Eiropas Savienība uzskata, ka "Eagle S" pieder Krievijas ēnu flotei, ko veido veci tankkuģi ar sarežģītu īpašnieku struktūru, un ko izmanto, lai apietu Krievijai noteiktos naftas eksporta ierobežojumus.
Kazahstānas tiesa bijušajam Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujiniekam Timuram Praļijevam lietā par piedalīšanos bruņotos konfliktos ārzemēs piespriedusi piecus gadus cietumā, vēsta kazahu tīmekļa izdevums "Orda".
Saskaņā ar lietas materiāliem apsūdzētais 2022.gadā iestājies grupējuma "Vagner" un no 2022.gada novembra līdz 2024.gada oktobrim karojis Ukrainā.
Vēlāk viņš devās uz Mali. 2023.gadā viņš saņēma Krievijas pilsonību, bet neatteicās no Kazahstānas pilsonības, kā to paredz likums.
Pēc dienesta "Vagner" Praļijevs centās nokļūt ASV.
В Казахстане мужчину, воевавшего в составе ЧВК "Вагнер" в Украине и Мали, приговорили к пяти годам колонии https://t.co/SkUVUcDluo
— Настоящее Время (@CurrentTimeTv) October 9, 2025
Lai pretotos Krievijas provokācijām pret Eiropas Savienības (ES) drošību un infrastruktūru, ir nepieciešama koordinēta rīcība, spēcīgāka aizsardzība un efektīvākas sankcijas, uzsvērts ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) pieņemtajā rezolūcijā.
EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa norāda, ka deputāti stingri nosoda Krievijas "neapdomīgās un eskalatīvās darbības", pārkāpjot ES un NATO dalībvalstu - Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Rumānijas - gaisa telpu.
Krievijas organizētās provokācijas pret Rietumiem pieaugs, ceturtdien Rīgā žurnālistiem prognozēja Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
Viņš atgādināja par Vācijas un Nīderlandes izlūkdienestu publiskajiem brīdinājumiem, ka pēc trīs vai četriem gadiem Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu būt gatavs agresijai. Patlaban Rietumi saskaras ar provokācijām no Krievijas puses, piemēram, dronu ielidošanu, līdz ar to varam gaidīt, ka šādas provokācijas pieaugs.
Ņemot vērā šos riskus, ir ļoti strauji jāattīsta aizsardzības spējas un jābūt ļoti praktiskiem, piegādājot vajadzīgo, lai spētu sevi aizsargāt un atturēt jebkādu agresiju vai provokāciju, tostarp ir jāturpina un jāattīsta austrumu flanga sardzes ("Eastern Flank Watch") un dronu sienas projekti, pauda Kubiļus.
Saeimas vairākums 9. oktobrī pieņēma lēmumu nosodīt Krievijas un Baltkrievijas dalības atjaunošanu paralimpiskajā kustībā. Pret nobalsoja vien deputāti no partijas "Stabilitātei".
Lēmuma projektā "Par Latvijas nostāju attiecībā uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) lēmumu atjaunot Krievijas un Baltkrievijas pilntiesīgas biedra tiesības" teikts, ka Latvijas parlaments pauž stingru nosodījumu Krievijas un Baltkrievijas dalības atjaunošanai paralimpiskajā kustībā un aicina IPC to pārskatīt.
Dokumentā uzsvērts, ka Krievijas un Baltkrievijas atgriešana paralimpiskajā kustībā ir pretrunā ar Olimpiskās hartas pamatprincipiem un grauj sporta autonomijas un cilvēktiesību ievērošanas principus.
Lūk, ko krievi izdarījuši Kijivas priekšpilsētā Bučā tikai 6 nedēļu laikā, kad viņiem izdevās to ieņemt. Saprotams, kāpēc pati Krievija izskatās tā, kā tā izskatījās pirms 300 gadiem.

Pēc Bučas pilsētas atbrīvošanas no Krievijas karaspēka uz ielām atklājas okupantu kara noziegumi [Brīdinām - nepatīkami skati!]
No Krievijas spēkiem atbrīvotās Kijivas apgabala Bučas pilsētas ielās visur guļ līķi, cilvēki nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi ...





Krievijā pēc dronu uzbrukuma gāzes pārstrādes rūpnīcas teritorijā Volgogradas apgabalā naktī uz 9. oktobri izcēlušies vairāki ugunsgrēki, liecina Krievijas amatpersonu un mediju ziņotais. Aculiecinieki ziņo, ka dronu uzlidojuma mērķis bija "Lukoil" gāzes pārstrādes rūpnīca Kotovā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".