TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Krievijas armijas neatgriezeniskie cilvēkresursu zaudējumi frontē aptuveni piecas līdz sešas reizes pārsniedz Ukrainas zaudējumus, taču statistikā pastāv būtiskas atšķirības, kā abas puses definē un uzskaita ievainotos,  norāda  militārais žurnālists Jurijs Butusovs.

"Ja mēs runājam par bojāgājušajiem, tātad neatgriezeniskiem zaudējumiem, tad ienaidnieka zaudējumi pārsniedz mūsējos aptuveni piecas līdz sešas reizes," paziņoja Butusovs. Viņš pieļāva, ka reālais pretinieka zaudējumu apmērs varētu būt pat lielāks, taču ne visu izdodas vizuāli apstiprināt, jo daudzi tiek likvidēti slēpņos bez iespējas fiksēt precīzu skaitu.

Žurnālists vērsa uzmanību uz būtisku niansi ievainoto uzskaitē. Ukrainas armijas statistikā tiek iekļauti arī viegli ievainotie un kontuzētie karavīri, kuri tiek evakuēti ārstēšanai. Turpretī Krievijas armijā viegli ievainotie bieži netiek izvesti no kaujas lauka – viņi saņem minimālu palīdzību uz vietas un paliek ierindā.

"Ienaidnieka izvešana no kaujas ierindas iespējama tikai smaga ievainojuma gadījumā, kas saistīts ar locekļu zaudēšanu vai pilnīgu rīcībnespēju," skaidroja eksperts.

Tādējādi, lai gan atsevišķās dienās kopējais fiksēto "zaudējumu" skaits (ieskaitot ievainotos) varētu šķist līdzīgs, strukturāli tie ir atšķirīgi – Ukrainas pusē liela daļa karavīru izdzīvo un vēlāk atgriežas dienestā, kamēr Krievijas zaudējumi lielākoties ir neatgriezeniski.

Ukrainas armijas seržants Serhijs Tiščenko frontes līnijā Doņeckas apgabalā bez rotācijas pavadījis 472 dienas pēc kārtas, lielāko daļu laika uzturoties mitrā pazemes bunkurā, vēsta laikraksts "The New York Times".

46 gadus vecais veterinārārsts un piecu bērnu tēvs Tiščenko, kurš bija kaujas mediķis 30. brigādē, atzinis, ka sākotnēji cerējis, ka frontē būs mēnesi vai divus. Tomēr pēc smagiem uzbrukumiem un biedru bojāejas kļuvis skaidrs, ka personālsastāva trūkuma dēļ maiņa neieradīsies.

Situācijai pasliktinoties un pastiprinoties Krievijas dronu uzbrukumiem, karavīri kopš 2025. gada februāra faktiski lielāko daļu laika pavadījuši bunkurā. Bunkura logs ticis aizsegts maskēšanās nolūkos, liedzot piekļuvi dienasgaismai un svaigam gaisam. Pārtiku, ūdeni un baterijas piegādājuši droni, taču krājumu bieži pietrūcis.

"Mūsu kājas bija kā vate. Mēs tik tikko gājām, bet neapstājāmies," par evakuācijas brīdi, kas izdevās tikai ar otro mēģinājumu, stāsta seržants.

Krievija turpinās attīstīt militāro infrastruktūru Baltkrievijā, ne tikai lai atbalstītu karadarbību Ukrainā, bet arī lai radītu priekšnoteikumus iespējamiem nākotnes militārajiem scenārijiem pret NATO, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Pētnieki vērš uzmanību uz pēdējā laika intensīvajiem uzbrukumiem dzelzceļa infrastruktūrai Ukrainas rietumos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādījis, ka Krievija izmanto Baltkrievijas gaisa telpu un teritoriju, lai apietu Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas un veiktu negaidītus dronu manevrus.

Analītiķi uzsver, ka Maskava faktiski pārvērtusi Baltkrieviju par pastāvīgu savu militāro operāciju bāzi, ko tā izmanto kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs atzinis, ka Ukraina informācijas laukā zaudējusi cīņu par mobilizācijas naratīvu, kamēr Krievija veiksmīgi izmanto totalitāru propagandu, lai piesaistītu karavīrus.

Budanovs norāda uz krasi atšķirīgo pieeju kara atspoguļošanā. Pēc viņa teiktā, Krievijas televīzijas kanālos un interneta medijos nav redzami invalīdi vai cilvēki, kas sūdzētos par grūtībām. Tā vietā tiek demonstrēti "braši karavīri tīrās formās, kuri dodas uzvarēt", bieži vien šajās lomās izmantojot aktierus. Šāda "mediju programma" rada izkropļotu, bet mobilizācijai labvēlīgu ainu.

Turpretī Ukrainas mediju telpa ir pārpildīta ar negatīviem stāstiem par piespiedu mobilizāciju un konfliktiem ar rekrutēšanas centriem, kas neveicina vēlmi dienēt. Tomēr Izlūkdienesta vadītājs uzsver, ka Ukraina nevar un nedrīkst kopēt Krievijas metodes, jo Krievijai piemīt totalitāras valsts iezīmes, kas ļauj pilnībā kontrolēt informācijas plūsmu, savukārt Ukrainai jāsaglabā realitātes uztvere.

Pārvaldes dati liecina, ka Krievijas pieeja nes augļus – agresorvalsts ir pilnībā izpildījusi un pat nedaudz pārsniegusi savu 2025. gada mobilizācijas plānu, līdz decembra sākumam savervējot 403 000 cilvēku. 2026. gadā Kremlis plāno armijai piesaistīt vēl 409 000 cilvēku.

Lai nodrošinātu uzvaru karā, Ukrainai jākoncentrējas uz agresorvalsts ekonomikas graušanu, intervijā telekanālam "Espreso" paudis bijušais ASV spēku komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess.

"Manuprāt, Ukrainas uzvaras teorija balstās uz Krievijas naftas un gāzes infrastruktūras un tās eksportspējas iznīcināšanu. Tieši tā Ukraina uzvar Krieviju," norādīja ģenerālis.

Hodžess uzsvēra, ka Krievija nespēs finansēt savu agresiju, ja zaudēs ienākumus no energoresursu eksporta uz Ķīnu, Indiju, Turciju un citām valstīm. Turklāt sistemātiski triecieni degvielas un enerģētikas kompleksiem radīs deficītu Krievijas iekšējā tirgū, tieši ietekmējot armijas apgādi ar degvielu.

Eksperts uzskata par nepieciešamu turpināt gaisa triecienu kampaņu pret gāzes un naftas infrastruktūru, tostarp vēršoties pret "ēnu flotes" tankeriem. "Tā ir svarīga sastāvdaļa uzvarai pār Krieviju. Un interesanti, ka lielākā daļa no tā tiek paveikta ar Ukrainas tehnoloģijām, pašu izstrādātiem ieročiem un Ukrainas izlūkdatiem. Tāpēc, manuprāt, tas ir pareizais ceļš," piebilda Hodžess.

Kara iznākums varētu būt zināms tuvākā gada vai pusotra laikā, intervijā medijam "Novinarņa" prognozējis Ukrainas militārais analītiķis un pretterorisma operācijas  veterāns Jevhens Dikijs,  iezīmējot divus iespējamos attīstības scenārijus, kas balstīti uz Krievijas ekonomikas un armijas izsīkumu.

Dikijs norāda, ka, lai gan Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pārliecināts par iespēju turpināt karu ilgstoši, realitātē Krievijas armija un ekonomika nespēšot izturēt pašreizējo karadarbības intensitāti ilgāk par gadu. Eksperts vērš uzmanību uz indikatoriem, kas liecina par resursu trūkumu, piemēram, Krievijas zelta rezervju pārdošanu Ķīnai un Ukrainas triecienu pieaugošo ietekmi uz agresorvalsts naftas nozari.

Analītiķis izvirza divus scenārijus. "Pesimistiskais" variants paredz konflikta iesaldēšanu pēc gada vai pusotra. Tas iespējams pie diviem nosacījumiem: ja Ukrainai izdotos stabilizēt fronti tā, lai tā nekustētos vismaz sešus mēnešus, un vienlaikus ar tāldarbības triecieniem samazināt Krievijas naftas nozares jaudu zem 50% no pirmskara apjoma.

Savukārt "reālistiskais" scenārijs, pēc Dikija domām, paredz, ka pie šiem pašiem nosacījumiem sāktos nevis sarunas, bet gan Krievijas armijas sabrukums. Eksperts uzskata šo variantu par ticamāku Putina atrautības no realitātes dēļ – diktators nespēšot laikus apstāties un meklēt izeju, līdz sistēma sabruks, kas ļautu Ukrainai diktēt savus miera noteikumus.

ASV jaunajā nacionālās drošības stratēģijā iekļautie punkti par diplomātisko un tirdzniecības attiecību atjaunošanu ar Krieviju ir tiešas sekas Vašingtonas vēlmei pretdarboties Ķīnai, norāda  Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.

"ASV galvenais pretinieks – tā jau ir oficiāla informācija – ir Ķīna. Un viņi par nopietnu draudu sev uzskata Ķīnas un Krievijas sadarbības padziļināšanos. Tāpēc, acīmredzot, ir kaut kā jāmēģina atraut Maskavu no Pekinas. Bet, lai atrautu, ir kaut kas jāpiedāvā," norādīja izlūkdienesta vadītājs, piebilstot, ka šajā stratēģijā nav nekā ārkārtēja.

Budanovs aicināja uz situāciju raudzīties vēsturiskā kontekstā, atgādinot, ka ASV uzturēja tirdzniecības sakarus ar PSRS Aukstā kara laikā un pat ar nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara sākumposmā. Lai gan Ukrainai tas var būt sāpīgi, tā ir "normāla prakse" globālajā politikā, atzina Budanovs

Runājot par sarunu pozīcijām, Budanovs uzsvēra, ka vājākā puse nekad nediktē noteikumus. Viņš aicināja reālistiski novērtēt valsts spēku – politisko, ekonomisko, industriālo un militāro – salīdzinājumā ar pretinieku.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka karš ilgst jau kopš 2014. gada: "Jā, mēs viņu [Krieviju] neesam uzvarējuši, bet mēs arī neesam zaudējuši. Un tas arī ir jāatceras."

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 204 510 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 469 tankus, 23 831 bruņutransportieri, 35 557 lielgabalus un mīnmetējus, 1581 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 96 227 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 71 778 automobiļus un autocisternas, kā arī 4029 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 48 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

30 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 18 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās.

Krievijas diktators Vladimirs Putins, uzklausot militārpersonu ziņojumus par it kā notikušo Mirnohradas un Huļajpoles ieņemšanu, paziņojis, ka Maskavai faktiski vairs nav intereses risināt jautājumu par Ukrainas karaspēka izvešanu miera sarunu ceļā.

Apmeklējot Apvienoto spēku grupējuma vadības punktu, Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņoja Putinam par Krievijas karaspēka panākumiem, apgalvojot, ka ir pilnībā ieņemtas Mirnohrada un Huļajpole, kā arī tiekot veikta teritorijas "tīrīšana" Kostjantinivkā. Tāpat Krievijas ģenerāļi ziņoja par it kā notikušu virzību Sumu un Harkivas apgabalos, vēsta  UNIAN.

Komentējot šos ziņojumus, Putins norādīja, ka šie panākumi paver iespējas pilnīgai Doņeckas un Zaporižjas apgabalu okupācijai.

"Kijivas režīma vadoņi nesteidzas risināt šo konfliktu ar miera līdzekļiem. Bet šodien, spriežot pēc jūsu ziņojumiem (..) mūsu ieinteresētība Ukrainas militāro formējumu izvešanā no viņu pagaidām ieņemtajām teritorijām faktiski līdzinās nullei," paziņoja Putins. Viņš piedraudēja: "Ja Kijivas varas iestādes nevēlas lietu pabeigt ar mieru, mēs atrisināsim visus mūsu priekšā stāvošos uzdevumus speciālās militārās operācijas gaitā bruņotā ceļā."

Jānorāda, ka neatkarīga apstiprinājuma Krievijas ģenerāļu paustajiem apgalvojumiem par pilsētu ieņemšanu nav.