TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka Novokuibiševskas naftas pārstrādes rūpnīcai.
Tas ir trešais trieciens šai iekārtai divu mēnešu laikā — iepriekšējie uzbrukumi tika reģistrēti 19. oktobrī un 16. novembrī. Novokuibiševskas pārstrādes rūpnīca pieder "Rosneft" un ir galvenais posms Krievijas naftas pārstrādes infrastruktūrā.
🔥 Night strike on Russia’s Samara region: the target — an oil refinery
— NEXTA (@nexta_tv) November 27, 2025
Overnight, Ukrainian drones attacked the Novokuibyshevsk oil refinery.
It’s the third strike on this facility in two months — previous attacks were recorded on October 19 and November 16.
The… pic.twitter.com/0t60v4Gj93
ASV uzskata, ka tieši Ukrainas izlūkdienesti ierakstīja un nopludināja Stīva Vitkofa sarunu ar Putina palīgu medijiem, ziņo "European Pravda" žurnālists Serhijs Sidorenko.
The U.S. believes it was Ukrainian intelligence that recorded and leaked Steve Witkoff’s call with Putin’s aide to the media, according to journalist Serhiy Sydorenko from European Pravda. https://t.co/GIusbJw6aZ pic.twitter.com/1uyQiHTGsx
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 26, 2025
ASV armijas sekretārs Daniels P. Driskolls izmantoja pieaugošos draudus no Maskavas, lai pārliecinātu par ātru, Ukrainai neizdevīgu miera līgumu.
Tas bija skarbs brīdinājums skeptiskajai Rietumu diplomātu auditorijai, kas pagājušajā nedēļā pulcējās Kijivā, lai dzirdētu Trampa administrācijas Krievijai draudzīgo miera plānu Ukrainai.
Gadiem ilgi Maskava raidīja raķetes uz Ukrainu aptuveni tik ātri, cik vien spēja. Taču tagad Krievija ražo pietiekami daudz, lai uzkrātu pieaugošus tālas darbības rādiusa ieroču krājumus, sanākušajiem diplomātiem sacīja ASV armijas sekretārs Daniels P. Driskolls, liecina divu Rietumu amatpersonu sniegtā informācija.
Source: https://t.co/GSR8oM9lcV
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 27, 2025
Ukrainas Aizsardzības ministrija un Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ir parakstījušas licences līgumu par Ukrainas pārtvērēja drona "Octopus" ražošanu.
Plānota pārtvērēju masveida ražošana Apvienotajā Karalistē, potenciāli sasniedzot vairākus tūkstošus vienību mēnesī. Saražotās sistēmas tiks pārvestas uz Ukrainu, lai stiprinātu tās pretgaisa aizsardzību pret "Shahed" droniem.
❗️The Ministry of Defense of 🇺🇦Ukraine and the Ministry of Defense of the 🇬🇧United Kingdom have signed a licensing agreement for the production of the Ukrainian Octopus interceptor drone.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 27, 2025
Mass production of the interceptors is planned in the United Kingdom, potentially reaching… pic.twitter.com/aKSFE0Fgpm
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 142 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 92 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Droni raidīti no Kurskas, Orlas, Miļļerovas, Brjanskas, Primorskoahtarskas rajoniem Krievijā, kā arī Gvardijskes okupētajā Krimā.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio sacījis, ka Savienotās Valstis vēlas, lai miera līgums par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu tiktu parakstīts vēl pirms drošības garantiju sniegšanas Ukrainai, vēsta ASV tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz saviem avotiem.
"Saskaņā ar Eiropas diplomāta un ar sarunām pazīstama cilvēka teikto valsts sekretārs Marko Rubio Eiropas sabiedrotajiem paziņojis, ka ASV vēlas, lai tiktu parakstīts miera līgums, pirms tās piekrīt jebkādām drošības garantijām Ukrainai," vēsta izdevums.
Saglabājoties pašreizējiem uzbrukuma tempam, Krievijas karaspēks Doneckas apgabala daļu, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē, spēs ieņemt līdz nākamā gada augustam, prognozē ASV bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW).
Krievijas karaspēks Pokrovskā pirmo reizi ienāca 31. jūlijā un kopš tā laika līdz 26. novembrim ir virzījies uz priekšu vidēji 0,12 kilometrus dienā, norāda domnīcas analītiķi.
"Krievijas karaspēks nav ieņēmis Pokrovsku, 11,5 kvadrātkilometru lielo pilsētu, lai gan pilsētā darbojies vairāk nekā 118 dienas," teikts ziņojumā.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 169 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 373 tankus, 23 628 bruņutransportierus, 34 709 lielgabalus un mīnmetējus, 1550 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 85 174 bezpilota lidaparātus, 3995 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 351 automobili un autocisternu, kā arī 4008 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Eiropa turpinās atbalstīt Ukrainu un izdarīt spiedienu uz Krieviju, līdz tiks panākts "taisnīgs un paliekošs miers", trešdien solīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, pārskatīto ASV miera plānu dēvējot par sākumpunktu kara izbeigšanai.
"Es vēlos, lai jau no paša sākuma būtu skaidrs - Eiropa būs kopā ar Ukrainu un atbalstīs Ukrainu katrā šī ceļa solī," Eiropas parlamenta (EP) deputātiem sacīja Leiena.
Vairākas dienas ilgušajās sarunās, lai precizētu ASV plānu, ir sākts likt pamatus iespējamam izlīgumam, pauda Leiena, vienlaikus brīdinot - no Krievijas puses nekas neliecina, ka tā tiešām vēlas izbeigt karu.
Ukraina un NATO 2026. gadā kopīgi finansēs 10,5 miljonu dolāru vērtu konkursu aizsardzības tehnoloģijām, kas paredzētas dronu radīto draudu, pretgaisa aizsardzības un frontes sakaru risināšanai. Tā ir pirmā sadarbības inovāciju programma starp Kijivu un aliansi.
Ukraine and NATO will jointly fund a $10.5 mn competition in 2026 for defense technologies addressing drone threats, air defense, and front-line communications. It marks the first collaborative innovation program between Kyiv and the Alliancehttps://t.co/Gsl6cW2kge
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 26, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



