TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pavirzījušies Volčanskā un cenšas nostiprināties pilsētas drupās

2025. gada 3. decembrī ASV Senāta Apropriāciju komiteja rīkoja uzklausīšanu par tēmu "Krievijas īstenotā Ukrainas bērnu nolaupīšana", kurā piedalījās Ukrainas pārstāvji.

ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems, kurš pazīstams ar savu aktīvo atbalstu Kijivai, paziņoja, ka kara izbeigšana Ukrainā nav iespējama, ja Krievija neatgriež visus nolaupītos Ukrainas bērnus dzimtenē. Šo paziņojumu viņš sniedza uzklausīšanas laikā ASV Senāta Apropriāciju komitejā, "Facebook" ierakstīja Ukrainas vēstniece ASV Olha Stefanišina. 

Saskaņā ar Stefanišinas teikto, ASV Senāta Apropriāciju komiteja 3. decembrī rīkoja uzklausīšanu par tēmu "Krievijas īstenotā Ukrainas bērnu nolaupīšana". Uzklausīšanu vadīja senators Lindsijs Greiems. Greiems un citi dalībnieki uzsvēra, ka visu nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešana no Krievijas puses ir taisnīga miera sākumpunkts Ukrainā. 

Stefanišina norādīja, ka Ukrainas bērnu nolaupīšana ir apzināta Putina režīma rīcība, kuras mērķis ir iznīcināt Ukrainas identitāti. Uzklausīšanas laikā amerikāņu senatoriem tika pastāstīts, kā Ukrainas bērni tiek pārreģistrēti Krievijā, viņiem tiek piešķirta jauna pilsonība un pakļauti ideoloģiskai indoktrinācijai, lai viņi galu galā atteiktos no savām ģimenēm un dzimtenes. 

Pēc Ukrainas valdības teiktā, Krievijas okupācijas administrācija ir nelikumīgi deportējusi uz Krieviju aptuveni 20 000 Ukrainas bērnu. Tomēr faktiskais skaitlis var būt lielāks, jo pašlaik to ir grūti precīzi aprēķināt. 

2023. gadā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) Hāgā izdeva aresta orderus Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un Krievijas bērnu ombudsmenei Marijai Ļvovai-Belovai apsūdzībās par nelikumīgu Ukrainas bērnu deportāciju.

Krievijas karaspēks virzās uz priekšu Volčanskā, Harkivas apgabalā, un cenšas nostiprināties pilsētas drupās.

Par to paziņoja Apvienoto spēku sakaru departamenta vadītājs Viktors Tregubovs.

"Jā, tiešām, Volčanskā notiek Krievijas virzība. Jāņem vērā, ka Volčanska būtībā ir iznīcināta pilsēta, un krievi cenšas nostiprināties tās drupās," sacīja Tregubovs.

Pēc viņa teiktā, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, Ukrainas karaspēks ieņem pozīcijas Volčanskas dienvidu un rietumu rajonos.

"Tur vienkārši nav daudz ēku, ko varētu izmantot kā jebkāda veida atbalsta punktu, tāpēc jā, diemžēl Volčanskā notiek Krievijas virzība," skaidroja pārstāvis.

Viņš piebilda, ka kauju raksturu nosaka bezpilota lidaparātu darbība.

"Pirmkārt un galvenokārt, droni, kas pastāvīgi cenšas iznīcināt kājniekus, kuri vai nu ir ierakušies pozīcijās, vai mēģina pārvietoties," atzīmēja Tregubovs.

Vienlaikus viņš piebilda, ka laikapstākļi ietekmē dronu operācijas, ļaujot ienaidniekam veikt iefiltrēšanās operācijas.

"Laikapstākļi ir neliela problēma. Kāpēc krievi spēj virzīties uz priekšu? Kāpēc viņi spēj veikt iefiltrēšanās operācijas? Tāpēc, ka droni pašlaik tiek izmantoti diezgan reti, tāpēc krievi izmanto savu cilvēkresursu pārsvaru," skaidroja spīkers.

Slovēnija pievienosies PURL iniciatīvai (amerikāņu ieroču iegāde Ukrainas bruņotajiem spēkiem) un līdz gada beigām nodrošinās aptuveni 43 miljonus eiro Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, ziņo Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs.

Aizvadītās nakts laikā tika uzbrukts Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Temjrukas ostai Krasnodaras novadā. Abas vietas tiek izmantotas Krievijas militāro spēku atbalstam. Ģenerālštābs piebilda, ka arī Saratovas naftas pārstrādes rūpnīca vairs neveic primārās apstrādes.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins karā ir novilcis jaunu krasu robežu: Ukrainai ir jāizved savi spēki no Donbasa austrumu reģiona, pretējā gadījumā Maskava to ieņems "ar spēku", viņš brīdināja 4. decembrī.

Draudi nebūt nav jauni, taču likmes ir. Prezidents Volodimirs Zelenskis ir izslēdzis teritorijas atdošanu.

Pēc desmit gadiem, kad tika neveiksmīgi mēģināts pilnībā ieņemt Donbasu, Kremlis tagad saista jebkādu turpmāku pamieru ar Ukrainas kapitulāciju reģionā, palielinot spiedienu, kamēr Maskava cenšas pārveidot kara beigu spēli pēc saviem noteikumiem.

Lietuvas valdība nākamnedēļ izsludinās ārkārtējo situāciju saistībā ar civilās drošības apdraudējumu, ko rada kontrabandas balonu ielidošana no Baltkrievijas, piektdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene.

"Lai atvieglotu kopīgo grupu darbu, eksperti ir nolēmuši, ka ārkārtējā situācija šobrīd būtu labākais risinājums. Es ieklausos viņu viedoklī, tāpēc nākamnedēļ mēs izsludināsim ārkārtējo situāciju. Ja situācija mainīsies, mēs neizslēdzam iespēju iet tālāk," piektdien žurnālistiem sacīja Ruginiene, piebilstot, ka notiek atbilstoša juridiskā pamata un dokumentu sagatavošana.

Ceturtdien notika dažādu atbildīgo dienestu tehniskā līmeņa sanāksme sacīja premjerministre, norādot, ka mobilo amatpersonu grupu darbam ir "lieliski rezultāti".

Tā rezultātā tika iznīcinātas Krievijas bruņumašīnas un kājnieki. Video filmējis krievu karavīrs.

Vizītes laikā Indijā Krievijas diktators Vladimirs Putins sniedza interviju vietējiem žurnālistiem. Sarunas laikā viņš saskārās ar vairāk kā vienu neērtu jautājumu. Televīzijas kanāla "India Today" žurnāliste Gita Mohana Kremļa režīma vadītājam tieši pajautāja, kāpēc viņš sācis bombardēt Ukrainas krievvalodīgo iedzīvotāju mājas. Vairāk lasi šeit.

"Mums jāpaliek modriem attiecībā uz pastāvīgajiem Putina un Krievijas draudiem," sacīja Lielbritānijas premjerministrs Stārmers.

Premjerministrs norādīja, ka karš varētu beigties, "ja Krievija vienkārši atkāpsies un pārtrauks savu agresiju".

Viņš piebilda, ka Apvienotā Karaliste turpinās atbalstīt Ukrainu kopā ar saviem sabiedrotajiem, nodrošinot tai visspēcīgāko iespējamo pozīciju gan kaujas laukā, gan nākotnes miera nodrošināšanā.

"Mēs esam panākuši ievērojamu progresu. Ir cerība, ka tuvāko nedēļu laikā būs labas ziņas," par ceļu uz mieru Ukrainā sacīja ASV viceprezidents Venss.

Vienlaikus viņš piebilda: "Krievijas un Ukrainas jautājums ir bijis pastāvīgs vilšanās avots Baltajam namam. Mēs patiešām domājām, ka šis būs visvieglāk atrisināmais karš."