TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 190 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1150 iebrucēji.
Krievijas okupētajā Krimas pussalā degvielas uzpildes stacijās (DUS) atkal vērojams benzīna un dīzeļdegvielas deficīts, un Simferopolē degviela pieejama tikai ar speciāliem taloniem, pirmdien vēsta ukraiņu mediji.
Vietējais okupācijas varas kontrolētais izdevums "ForPost" ziņo, ka Simferopolē 95. markas benzīns no brīvās tirdzniecības pazudis jau pirms nedēļas. Šobrīd to iegādāties iespējams vienīgi, uzrādot talonus vai degvielas kartes.
Okupācijas administrācijas pārstāvji paziņojuši, ka problēmas esot īslaicīgas, un solījuši situāciju drīzumā stabilizēt. Tā dēvētā "Krimas Degvielas un enerģētikas ministrija" deficīta izveidošanā vaino nelabvēlīgos laikapstākļus. Pēc viņu teiktā, vētras traucējušas Kerčas prāmju pārceltuves darbību, kas savukārt izraisījis degvielas piegādes ķēžu pārrāvumus un apjomu samazināšanos.
Kontekstā ar degvielas krīzi mediji atgādina, ka Ukrainas Aizsardzības spēki pēdējā laikā veikuši sēriju mērķtiecīgu triecienu pa Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un loģistikas objektiem gan okupētajās teritorijās, gan Krievijas iekšienē, lai vājinātu ienaidnieka militāro potenciālu.
Krievijas varasiestādes plāno būtiski pastiprināt drošības kontroli uz pieejām Kerčas (Krimas) tiltam pirms gaidāmajām Jaunā gada brīvdienām, pirmdien vēsta aģentūra "UA News", atsaucoties uz "Radio Svoboda" un Krievijas Transporta ministrijas sniegto informāciju.
Lai nodrošinātu stingrāku kontroli, laika posmā no 26. decembra līdz 11. janvārim pie tilta tiks izvietoti 212 kontroles posteņi. No tiem 80 posteņi būs īpaši aprīkoti transportlīdzekļu manuālai pārmeklēšanai. Plānots, ka šie pasākumi ļaus pārbaudīt līdz 17 500 transportlīdzekļu diennaktī.
Krievijas amatpersonas norādījušas, ka pašreizējā inspekcijas infrastruktūra pie tilta spēj nodrošināt caurlaidību līdz 1100 automašīnām stundā – 650 no Tamaņas puses un 500 no Kerčas puses.
Medijs atgādina, ka Krievija jau iepriekš pastiprinājusi tilta aizsardzību, tostarp no jūras puses, kur patrulē militārie kateri, kā arī uzstādīti papildu zemūdens aizsprostojumi. Tiek minēts, ka 2024. gadā Ukrainas bruņotie spēki operācijas "Mēness krusa" ("Місячний град") ietvaros veica masveida uzbrukumu Krimai ar mērķi sagraut tiltu, taču tas neizdevās.
Ukrainas Aizsardzības spēki gandrīz pilnībā attīrījuši Kupjansku no Krievijas okupācijas karaspēka, un pilsētas centrā ielenkumā nonākušas ienaidnieka vienības, pirmdienas vakarā vēsta aģentūra UNN, atsaucoties uz partizānu kustības "ATESH" sniegto informāciju.
Pēc partizānu rīcībā esošās informācijas, kas iegūta no aģentiem Krievijas 68. motorizētās strēlnieku divīzijas štābā, vairāk nekā 30 karavīru no 121. un 122. motorizētā strēlnieku pulka ir pilnībā ielenkti Kupjanskas centrālajā slimnīcā. Vēl vairākas okupantu grupas esot nobloķētas dzīvojamo māju pagrabos netālu no medicīnas iestādes, un tām nav iespēju atkāpties.
"Mūsu aģenti ziņo, ka pilsētu gandrīz pilnībā atbrīvojuši Ukrainas Aizsardzības spēki, un masveida ielenkums okupantiem bijis pārsteigums. Cīņas turpinās pilsētas nomalēs," teikts kustības paziņojumā. Iepriekš arī Ukrainas Bruņotie spēki bija ziņojuši, ka pilsētā bloķēti līdz pat 200 krievu karavīru.
Vienlaikus Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs informē, ka situācija frontē saglabājas saspringta. Aizvadītajā diennaktī kopumā notikušas 140 kaujas sadursmes. Vislielākā Krievijas spēku aktivitāte joprojām tiek fiksēta Pokrovskas virzienā, kur reģistrēti 36 uzbrukumi. Krievija diennakts laikā veikusi 60 aviācijas triecienus un pielietojusi vairāk nekā 3400 dronu.
Pirmdienas vakarā Krievijas okupētajā Doneckā atskanējuši sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks, un tiek ziņots par trāpījumu objektam, ko Krievijas spēki izmantojuši kā bāzi, vēsta Ukrainas telekanāls "24 Kanal".
Atsaucoties uz Okupācijas izpētes centra vadītāju Petro Andrjuščenko, medijs norāda, ka trāpījums fiksēts bijušajās sadzīves tehnikas veikalu tīkla "Comfy" telpās. Andrjuščenko sociālajos tīklos uzsvēris, ka šīs telpas tikušas izmantotas kā militāra bāze, un publicējis kadrus, kuros redzams plašs ugunsgrēks notikuma vietā.
Sociālajos tīklos izplatītajos aculiecinieku video dzirdami sprādzieni un redzamas liesmas, kas apstiprina trieciena faktus. Sākotnējā informācija par sprādzieniem parādījās ap plkst. 21.00.
Medijs atgādina, ka pēdējā laikā Ukrainas aizsardzības spēki pastiprinājuši uzbrukumus Krievijas militārajai infrastruktūrai okupētajās teritorijās. Naktī uz 14.decembri Ukrainas Speciālo operāciju spēki (SSO) ziņoja par triecieniem degvielas ešelonam, naftas bāzei un radioelektroniskās cīņas stacijām Doneckas apgabalā un Krimā. Tāpat nesen ziņots par radiolokācijas stacijas "Imbir" un 76. desanta trieciendivīzijas vadības punktu iznīcināšanu.
Ukrainas īpašo uzdevumu vienības "Omega" karavīri Doneckas apgabalā, Pokrovskas virzienā, likvidējuši ārvalstu algotni, kurš karojis Krievijas bruņoto spēku sastāvā, otrdien vēsta izdevums "Censor.NET".
Atsaucoties uz vienības sniegto informāciju, pretinieks slēpies meža joslā zem koka netālu no Pokrovskas. Algotnis tika neitralizēts ar Ukrainas Aizsardzības spēku FPV drona palīdzību, kas veica precīzu trāpījumu.
Ukrainas karavīri sociālās saziņas vietnē "Telegram" ir publiskojuši videoierakstu, kurā fiksēts uzbrukuma brīdis un mērķa iznīcināšana.
Medijs norāda, ka kaujas darbības šajā sektorā turpinās, un atsaucas arī uz citu vienību panākumiem. Tostarp tiek ziņots par 42. atsevišķās mehanizētās brigādes veikto gaisa izlūkošanu, kā arī 155. brigādes triecieniem pa Krievijas spēku aizmugures pozīcijām Pokrovskas tuvumā.
Krievija strauji zaudē iespējas veikt zemūdens karadarbību Melnajā jūrā. Pēc analītiķu vērtējuma, kaujas spējīgas palikušas ne vairāk kā divas "Varšavjanka" klases zemūdenes, kas ir spārnoto raķešu "Kalibr" nesējas.
Galvenie fakti no Defence Express:
-
Zaudēts potenciāls: Krievijas Melnās jūras flote pakāpeniski zaudē savu galveno triecienelementu — projekta 636.3 "Varšavjanka" dīzeļelektriskās zemūdenes.
-
Pašreizējais stāvoklis: Šobrīd aptuveni puse no šīm zemūdenēm faktiski ir izvestas no ierindas (nav kaujas gatavībā).
-
Sastāvs pirms kara: Pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijai Melnajā jūrā bija četras šāda tipa zemūdenes:
-
"Rostova pie Donas" (Rostov-na-Donu)
-
"Krasnodara" (Krasnodar)
-
"Veļikijnovgoroda" (Velikiy Novgorod)
-
"Kolpino"
Tieši šīs zemūdenes tika aktīvi izmantotas, lai apšaudītu Ukrainas teritoriju ar raķetēm "Kalibr".
Krievijas karaspēks sācis aprīkot trieciendronus "Molnija" ar "Starlink" satelīta interneta termināļiem, un, atšķirībā no pirmajiem eksemplāriem, tagad tie tiek iebūvēti rūpnieciski, pavēstījis radioelektroniskās cīņas un sakaru sistēmu eksperts Serhijs Beskrestnovs (pazīstams ar segvārdu "Flešs").
"Sliktas ziņas. Ik dienu fiksējam trieciendronus "Molnija" ar "Starlink". Ja pirmie "Starlink" termināļi bija piestiprināti pavirši ("kā pagadās"), tad tagad tie jau ir iebūvēti standartā," savā "Telegram" kanālā norādījis eksperts.
Beskrestnovs pievērsis uzmanību faktam, ka pretiniekam nav žēl izmantot "Starlink" termināļus trieciendroniem, kas būtībā ir vienreizlietojami. Izpētot notriektos dronus, secināts, ka tajos netiek tērēti līdzekļi dārgiem mini datoriem – to vietā tiek izmantoti parasti vienplates datori, līdzīgi "Raspberry Pi".
Vienlaikus ar "Molnija" modernizāciju, OSINT (atklāto avotu izlūkošanas) analītiķi konstatējuši izmaiņas arī "Shahed" (Krievijā marķēti kā "Geraņ-2") dronu konstrukcijā. Krievija sākusi izmantot šos bezpilota lidaparātus ar dubultu kaujas daļu, kuras kopējais svars sasniedz 100 kilogramus. Uz droniem tiek uzstādītas divas 50 kilogramus smagas fugasa-aizdedzināšanas kaujas daļas BST-52.
Tāpat ziņots, ka okupētajās Ukrainas teritorijās pamanīts Krievijas robotizētais komplekss "Omič", lai gan tā efektivitāte un izdzīvošanas spējas reālos kaujas apstākļos joprojām tiek vērtētas piesardzīgi.
ASV izstrādātais miera plāns paredz, ka Ukrainai būtu jāatkāpjas no aptuveni 14% Donbasa teritorijas, ko tā pašlaik kontrolē, apmaiņā pret uzticamām drošības garantijām, vēsta izdevums "Axios", atsaucoties uz ASV amatpersonām.
Pēc divu dienu intensīvām sarunām starp Ukrainas, ASV un Eiropas amatpersonām ir panākts acīmredzams progress jautājumā par drošības garantijām Ukrainai, taču saglabājas būtiskas domstarpības par teritoriālajiem jautājumiem.
Saskaņā ar jaunāko plāna projektu, teritorija, no kuras Ukrainai būtu jāatkāpjas un uz kuru pretendē Krievija, kļūtu par demilitarizētu "brīvo ekonomisko zonu".
Kāda ASV amatpersona norādījusi, ka lēmums par to, kā risināt teritoriālo jautājumu, paliek Ukrainas ziņā. Vienlaikus amatpersona brīdinājusi, ka pārējie ASV priekšlikumi, tostarp spēcīgās drošības garantijas, kas šobrīd tiek piedāvātas Kijivai, "nebūs uz sarunu galda mūžīgi".
Krievija eksportē haosu un turpinās to darīt, līdz Krievijas diktators Vladimirs Putins tiks apturēts, pirmdien savā pirmajā publiskajā uzrunā jaunajā amatā sacīja Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienesta MI6 direktore Bleiza Metreveli.
"Draudi, kas izriet no Krievijas, ir nopietni," brīdināja izlūkdienesta vadītāja.
Viņa īpašu uzmanību vērsa hibrīdkaram, kas ietver kiberuzbrukumus un dronu palaišanu kritiskās infrastruktūras tuvumā, par ko aizdomās tiek turēti Krievijas aģenti.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



