TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis atņem Ukrainas pilsonību Odesas mēram - tiek apgalvots, ka viņam ir Krievijas pilsoņa pase

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 113 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

86 no krievu lidrobotiem ir notriekti vai padarīti nekaitīgi, izmantojot radioelektroniskās cīņas līdzekļus.

Tomēr fiksēti 26 lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēs.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 15. oktobra rītam sasnieguši 1 126 220 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 259 tankus, 23 347 bruņutransportierus, 33 671 lielgabalu un mīnmetēju, 1520 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1227 zenītartilērijas iekārtas, 427 lidmašīnas, 346 helikopterus, 70 021 bezpilota lidaparātu, 3859 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 64 329 automobiļus un autocisternas, kā arī 3977 specializētās tehnikas vienības.

NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības ministri šodien tiksies Briselē, lai apspriestu Krievijas radītos draudus, aizsardzības izdevumus, Eiropas aizsardzības spējas un atbalstu Ukrainai.

NATO ministri tiekas pirmo reizi kopš alianse septembrī sāka jaunu misiju NATO austrumu valstu gaisa telpas aizsardzības stiprināšanai, reaģējot uz Krievijas īstenotajiem NATO gaisa telpas pārkāpumiem.

Sanāksmē, visticamāk, tiks runāts arī par militāro izdevumu palielināšanu, par ko NATO līderi vienojās jūnijā. Paredzēts, ka sanāksmi apmeklēs arī ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls otrdien kritizēja Ķīnu par starptautiskās kārtības graušanu, īstenojot agresīvu politiku Āzijā un atbalstot Krieviju.

Runā Japānas-Vācijas centrā Berlīnē ministrs norādīja, ka Pekina un Maskava tiecas mainīt starptautiskajās tiesībās balstīto pasaules kārtību. Vienlaikus Vādefuls uzsvēra tuvās attiecības starp Vāciju un Japānu, norādot, ka tās ir līdzīgi domājoši partneri ar kopīgām vērtībām un stratēģiskajiem mērķiem.

Ministrs arī uzsvēra, ka Ķīnas atbalsts palīdz Krievijai turpināt karu pret Ukrainu. Ziemeļkorejas karavīri un ieroči kopā ar Ķīnas atbalstu turpina veicināt Krievijas agresijas kampaņu Eiropā, norādīja Vādefuls.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ir ļoti vīlies Krievijas diktatorā Vladimirā Putinā.

"Es esmu ļoti vīlies, jo mums ar Vladimiru bija ļoti labas attiecības. Iespējams, ka joprojām ir," žurnālistiem Baltajā namā norādīja Tramps. "Es nezinu, kāpēc viņš turpina šo karu," viņš piebilda.

Tramps izteicās, ka Putins vienkārši nevēlas izbeigt karu pret Ukrainu. "Domāju, ka tas liek viņam izskatīties ļoti slikti. Viņš to varētu izbeigt. Viņš varētu to ātri izbeigt," uzskata ASV prezidents.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir atņēmis šīs valsts pilsonību ostas pilsētas Odesas mēram Hennadijam Truhanovam, kuram tagad var draudēt izraidīšana no valsts.

"Ir arī apstiprināts, ka vairākām personām ir Krievijas pilsonība, un ir sagatavoti atbilstoši lēmumi. Ir parakstīts dekrēts," Zelenskis otrdien paziņoja lietotnē "Telegram" pēc tikšanās ar Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Vasiļu Maļuku.

Neilgi pēc tam SBU apstiprināja, ka pilsonības atņemšana attiecas uz Odesas mēru.

Tika publicēta fotogrāfija, kurā ir redzama Truhanova Krievijas pase, kas ir derīga līdz decembrim. Šī dokumenta autentiskumu vēl nav izdevies pārbaudīt pēc neatkarīgiem ziņu avotiem.

"Man nekad nav bijusi Krievijas pase," Truhanovs paziņoja sabiedriskajā televīzijā, kad kļuva zināms, ka viņam ir atņemta Ukrainas pilsonība.

Truhanovs ir nodomājis pārsūdzēt šo lēmumu tiesā, atsaucoties uz izmeklēšanu, kuru drošības dienests veicis pret viņu 2022. gadā.

Pilsonības atņemšana praktiski nozīmē arī vēlētā Odesas mēra atcelšanu no amata. Truhanovs tomēr ir paziņojis par nodomu turpināt amata pienākumu pildīšanu līdz attiecīga pilsētas domes lēmuma pieņemšanai.

Zelenskis savā vakara videouzrunā paziņoja par kara administrācijas vadītāja iecelšanu Odesas pilsētai. "Pārāk daudz drošības jautājumu Odesā pārāk ilgi palikuši bez atbildes," sacīja Zelenskis, nesniedzot sīkākas detaļas. Viņš sacīja, ka Odesai ir vajadzīga stiprāka aizsardzība un lielāks atbalsts.

Truhanovs, kurš vairākkārt nosodījis Krieviju par tās uzbrukumiem Odesai, ir bijis šīs pilsētas mērs kopš 2014. gada. Toreiz vēlēšanu kampaņas laikā tika izteiktas aizdomas par viņa Krievijas pilsonibu.

Pašvaldību vēlēšanas, kuras sākotnēji bija paredzēts rīkot oktobra beigās, ir atceltas, jo vēl ir spēkā karastāvoklis. Visu pašvaldību pārstāvju pilnvaras ar parlamenta lēmumu ir pagarinātas līdz kara beigām.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko un citi politiķi ir piedēvējuši Zelenskim autoritārisma tendences. Pēdējās dienās ir notikuši publiski strīdi starp Kličko un Zelenska iecelto Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītāju Timuru Tkačenko. Zelenskis ir kritizējis Kličko pēc Krievijas dronu uzbrukumu izraisītiem elektroapgādes pārtraukumiem.

Pilsonības atņemšana, kas Padomju Savienībā tika praktizēta galvenokārt pret disidentiem, Ukrainā ir atsākta Zelenska un iepriekšējā prezidenta Petro Porošenko laikā.

Zelenskis jūlija sākumā parakstīja dekrētu par Ukrainas pilsonības atņemšanu Maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolītam Onufrijam. SBU toreiz paziņoja, ka Onufrijs 2002. gadā brīvprātīgi ieguvis Krievijas pilsonību, bet turpinājis izmantot Ukrainas pilsoņa statusu, turklāt viņš "uztur sakarus ar Maskavas patriarhātu un apzināti iestājies pret Ukrainas baznīcas kanonisko neatkarību no Maskavas patriarhāta".

Onufrijs apgalvoja, ka agrāk viņam bijusi Krievijas pilsonība, bet viņš no tās atteicies, kad pasliktinājušās attiecības starp Kijivu un Maskavu.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) auzturējis 37 gadus vecu Ukrainas pilsoni, kurš Krievijas uzdevumā grasījās izvietot Zaporižjas centrā pašizgatavotu spridzekli.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka aizdomās turētais bija plānojis novietot spridzekli netālu no kādas no cilvēku masveida pulcēšanās vietām un par to ziņot Krievijas kuratoram. Okupanti plānoja aktivizēt spridzekli attālināti laikā, kad konkrētajā vietā pulcētos lielākais vietējo iedzīvotāju skaits. Vairāk lasi šeit.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute sacīja, ka zemūdene izskatās "vientuļa un salauzta", piebilstot, ka Krievijas Jūras spēki Vidusjūrā "faktiski ir beiguši eksistēt".

"Tur ir vientuļa, salauzta Krievijas zemūdene, kas pēc patruļas klibo mājās," viņš atzīmēja.

Maskava apgalvoja, ka tā uzpeldēja tikai tāpēc, lai ievērotu navigācijas noteikumus Lamanšā, bet Nīderlandes varas iestādes paziņoja, ka tā faktiski tiek vilkta caur Ziemeļjūru.

Rute sarkastiski salīdzināja situāciju ar Toma Klensija grāmatu "Sarkanā Oktobra medības", norādot: "Mūsdienās runa ir mazāk par ienaidnieka medībām, bet vairāk par tuvākā mehāniķa meklēšanu."