TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Krievija turpina strauji palielināt ballistisko raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanas apjomus, bet tās militārā rūpniecība šobrīd spēj saražot vairāk raķešu mēnesī, nekā ASV saražo "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmu pārtvērējraķetes, secināts ASV domnīcas Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Krievijas arvien plašākie un daudzveidīgākie triecienu viļņi pret Ukrainu vēl vairāk uzsver Rietumu palīdzības nozīmi Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanā. ISW ieskatā Ukrainas spēja aizsargāt savas pilsētas un kritisko infrastruktūru arvien lielākā mērā būs atkarīga no sabiedroto piegādātajām pretgaisa aizsardzības sistēmām un munīcijas.

Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka Krievija turpina palielināt militāros izdevumus, lai gan valsts budžeta ieņēmumi samazinās. Tas liecina par Kremļa gatavību saglabāt augstus kara tēriņus pat uz ekonomisko grūtību rēķina.

Kaujas laukā 13. jūnijā būtiskas izmaiņas nav fiksētas – ne Ukrainas, ne Krievijas spēkiem nav izdevies panākt teritoriālus ieguvumus. Tomēr gaisa karš turpinās ar nemainīgu intensitāti. Naktī uz 13. jūniju Krievija pret Ukrainu palaida 118 bezpilota lidaparātus, savukārt Ukrainas spēki veica triecienus enerģētikas un militārās infrastruktūras objektiem Krievijas teritorijā.

ISW ziņojumā minēts arī incidents okupētajā Doneckā, kur 12. jūnijā nezināmas personas mēģināja sarīkot atentātu pret kādreizējo pašpasludinātās Doneckas tautas republikas amatpersonu, izmantojot paštaisītu spridzekli. Plašāka informācija par notikušo pagaidām nav sniegta.

Analītiķi secina, ka, lai gan frontes līnija pēdējās dienās saglabājusies salīdzinoši nemainīga, Krievijas pieaugošās spējas ražot raķetes un dronus rada arvien lielākus izaicinājumus Ukrainas aizsardzībai, padarot Rietumu militāro atbalstu vēl nozīmīgāku nekā līdz šim.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, visticamāk, piedalīsies Ukrainas atjaunošanas konferencē, kas 25. un 26. jūnijā notiks Polijas ostas pilsētā Gdaņskā. Par to Polijas ziņu aģentūrai PAP paziņojis Ukrainas valdošās partijas "Tautas kalps" deputāts Mikita Poturajevs. Vizīte varētu notikt laikā, kad attiecībās starp Kijivu un Varšavu izveidojusies nopietna spriedze vēsturisku domstarpību dēļ.

"Šādi plāni pastāv. Zinu, ka mēs visi [Ukrainas delegācijas pārstāvji] plānojam ierasties, lai gan nevaru runāt viņa vārdā," par Zelenska iespējamo dalību konferencē sacīja Poturajevs. Gada nozīmīgais forums pulcē valdību, starptautisko organizāciju, uzņēmumu un palīdzības organizāciju pārstāvjus, lai apspriestu Ukrainas atjaunošanas vajadzības un investīciju piesaisti kara apstākļos.

Jautājumi par Zelenska dalību radās pēc tam, kad Polijā sašutumu izraisīja Ukrainas prezidenta lēmums godināt militāru vienību, kuras nosaukums saistīts ar Ukrainas Sacelšanās armiju (UPA). Ukrainā UPA bieži tiek uzskatīta par pretošanās kustību pret padomju režīmu, savukārt Polijā tā tiek saistīta ar Volīnijas un Austrumgalīcijas slaktiņiem, kuros Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti aptuveni 100 000 poļu civiliedzīvotāju.

Domstarpības radījušas papildu spriedzi abu valstu attiecībās, lai gan Polija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā bijusi viena no stingrākajām Ukrainas atbalstītājām. Polijas prezidents Karols Navrockis pat paziņojis, ka Zelenskim būtu jāatņem 2023. gadā piešķirtais Baltā ērgļa ordenis – augstākais Polijas valsts apbalvojums.

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks izvēlējies piesardzīgāku toni, taču arī brīdinājis Kijivu par nepieciešamību nopietni uztvert radušos situāciju. "Esmu ierosinājis ukraiņiem šo acīmredzamo uzticības krīzi uztvert nopietni," sacīja Tusks, piebilstot, ka vēstures interpretācijas var atšķirties, tomēr "savstarpējā jutība ir jārespektē". Neraugoties uz strīdu, Polija turpina sniegt Ukrainai militāru, humānu un politisku atbalstu, un gaidāmais samits Gdaņskā var kļūt par svarīgu iespēju mazināt spriedzi abu sabiedroto attiecībās.

Krievijas iebrukumam Ukrainā ieejot piektajā gadā, kauju raksturs arvien vairāk pārvēršas smagā pilsētu iznīcināšanas karā un tāldarbības triecienu apmaiņā. Kamēr Krievija koncentrē spēkus Doneckas apgabala pilsētas Kostjantiņivkas ieņemšanai, Ukraina pastiprina uzbrukumus militāriem un enerģētikas objektiem simtiem kilometru dziļi Krievijas teritorijā.

Kostjantiņivka, kurā pirms kara dzīvoja aptuveni 78 000 cilvēku, šobrīd ir viena no galvenajām Krievijas ofensīvas mērķiem. Analītiķi norāda, ka Krievijas karaspēks jau ir iekļuvis pilsētas dienvidu, austrumu un rietumu rajonos, vienlaikus veicot infiltrācijas operācijas arī ziemeļos. Ar Ukrainas armiju saistītā atvērtā pirmkoda izlūkošanas grupa "DeepState" brīdinājusi, ka šādas darbības var novest pie pakāpeniskas pilsētas nonākšanas Krievijas kontrolē. "Pretinieks veido pārsvaru Kostjantiņivkas sektorā, pastāvīgi pastiprinot spiedienu ar aviācijas bumbu triecieniem," norāda "DeepState". Organizācija arī atzīst, ka Ukrainai "nav pietiekami daudz cilvēku, lai izturētu šo spiedienu".

Kostjantiņivka ir viens no pēdējiem šķēršļiem ceļā uz Kramatorsku un Slovjansku – pēdējām lielajām Doneckas apgabala pilsētām, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Lai gan Krievijas virzība frontē ir palēninājusies, Maskava tieši šajā sektorā koncentrējusi lielāko daļu uzbrukuma potenciāla, cenšoties panākt izrāvienu Donbasā.

Tikmēr Ukraina ievērojami paplašinājusi tāldarbības triecienu kampaņu pret Krievijas militāro infrastruktūru un ekonomikai svarīgiem objektiem. Pēdējo mēnešu laikā Ukrainas spēki regulāri uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām, eksporta termināļiem un citiem objektiem, kas palīdz finansēt kara turpināšanu. Piektdien Ukraina veikusi uzbrukumu divām naftas pārstrādes rūpnīcām Tatarstānā vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no frontes līnijas, bet dienu iepriekš ar pašmāju ražotajām spārnotajām raķetēm "Flamingo" trāpījusi militāram uzņēmumam Krievijas teritorijā. Tāpat šomēnes divreiz notikuši dronu uzbrukumi Sanktpēterburgai – Krievijas prezidenta Vladimira Putina dzimtajai pilsētai.

Krievija savukārt turpina pastiprināt uzbrukumus Ukrainai, regulāri izmantojot rekordlielu dronu un raķešu skaitu. Putins piektdien apgalvoja, ka Ukrainas pieaugošie uzbrukumi Krievijas teritorijai esot vērsti uz "apjukuma radīšanu" un ekonomikas graušanu. "Viņiem tas neizdosies," sacīja Krievijas līderis. Vienlaikus Ukraina arvien aktīvāk cenšas pārraut Krievijas apgādes maršrutus uz okupēto Krimu. ASV Kara izpētes institūts (ISW) norāda, ka "turpmākie Ukrainas triecieni Krievijas sauszemes apgādes līnijām, visticamāk, radīs ķēdes reakcijas efektu kaujas laukā un var sarežģīt Krievijas gatavošanos turpmākām ofensīvām".

Lielbritānijas bruņotie spēki svētdienas agrā rītā Lamanšā pārtvēra Krievijas ēnu flotes kuģi, paziņoja premjerministrs Kīrs Stārmers.

Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka jūras kājnieki un tiesībsargājošo iestāžu darbinieki no Nacionālās noziedzības apkarošanas aģentūras sešas stundas ilgas operācijas laikā uzkāpuši uz sankcijām pakļautā naftas tankkuģa. Tā bija pirmā šāda veida Lielbritānijas vadīta operācija.

Kuģis "Smyrtos" tiks pārvietots uz enkurvietu Anglijas dienvidu piekrastē, un tiks uzraudzīts, vai nerodas vides vai drošības problēmas.

Operāciju atbalstīja Jūras gaisa spēku grupas lidaparāti, Karalisko gaisa spēku lidmašīna, kā arī karakuģi "HMS Sutherland" un "HMS Ledbury".

"Šī operācija ir vēl viens trieciens Krievijai un atgādina tiem, kas uztur Putina karu Ukrainā, ka viņi nevar slēpties," pavēstīja Stārmers. "Es vēlos izteikt atzinību visiem iesaistītajiem, tostarp mūsu bruņotajiem spēkiem un tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, kas rūpējas par šīs valsts drošību 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā."

"Šādas operācijas prasa prasmi, profesionalitāti un drosmi. Es izsaku atzinību mūsu bruņoto spēku personālam un visiem iesaistītajiem," pavēstīja aizsardzības ministrs Dens Džārviss. "Krievija paļaujas uz savu ēnu floti, lai finansētu savu konfliktu Ukrainā, un mūsu aizturēšana ir trieciens Putina nelikumīgajam karam."

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir saņēmis atsevišķus signālus par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, bet pašlaik neviena pārbaude nav sākta, aģentūra LETA noskaidroja birojā.

Papildus KNAB informēja, ka turpmāk informācija par saņemtajiem signāliem un sāktajām pārbaudēm tiks apkopota reizi mēnesī.

Jau ziņots, ka Latvijā 6. jūnijā sākās oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām, kas ilgs līdz vēlēšanu dienai.

Šajā periodā aģitācijas veicējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citām iesaistītajām pusēm jāievēro priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanas noteiktā kārtība, kā arī ierobežojumi un aizliegumi, kas noteikti Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

KNAB atgādina, ka līdz ar priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu politiskajām organizācijām, deputātu kandidātiem un ikvienam citam aģitācijas veicējam jāinformē sabiedrība, ja priekšvēlēšanu aģitācijā tiek izmantots mākslīgais intelekts.

Tas nozīmē, ka internetā publicētiem video reklāmas klipiem un visiem citiem priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, kuru vizuālā noformējuma sagatavošanā izmantoti mākslīgā intelekta rīki, ir jāsatur skaidra un nepārprotama norāde, ka attiecīgais materiāls veidots ar mākslīgā intelekta palīdzību.

Šis nosacījums neatkarīgi no aģitācijas vides attiecas uz visiem apmaksātiem aģitāciju saturošiem materiāliem. Tas nav attiecināms uz tekstu rediģēšanu un veidošanu. Ja apmaksātā aģitācijas materiālā, kas veidots ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību, nebūs iekļauta attiecīgā norāde, KNAB varēs aizliegt šāda materiāla turpmāku izvietošanu un izplatīšanu.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu KNAB pirms šāda lēmuma pieņemšanas saņems lietpratēja atzinumu par mākslīgā intelekta izmantošanu. Šāda atzinuma izsniegšana ir Mākslīgā intelekta centra kompetencē.

KNAB norāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodam raksturīgākās mākslīgā intelekta izmantošanas manipulācijas varētu būt saistītas ar deputātu kandidātu balss sintezēšanu vai portreta iekļaušanu attēlos vai videomateriālos, imitējot patiesībai neatbilstošas sarunas vai situācijas.

Līdz ar to KNAB aicina potenciālos vēlētājus kritiski izvērtēt publiskajā telpā pieejamo informāciju un pārliecināties par informācijas patiesumu.

KNAB izceļ, ka līdz vēlēšanām ir aizliegts izmantot automatizētu sistēmu veidotus viltotus vai anonīmus sociālo tīklu kontus priekš jebkādām priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēm sociālajos tīklos vai citviet internetā.

To identificēšanā KNAB sadarbosies ar citām atbildīgajām institūcijām, tostarp Valsts policiju. Gadījumā, ja KNAB konstatēs šī aizlieguma pārkāpumu, aizskartā persona vai KNAB varēs vērsties pie attiecīgās sociālo mediju platformas uzturētāja ar prasību apturēt konkrētās priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātes.

Ja tas nesadarbosies, KNAB informēs Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas šajos jautājumos ir pilnvarots vērsties Eiropas Komisijā. Eiropas Komisijai ir likumīgas tiesības piemērot sodu sociālo mediju platformai, kas neievēro Eiropas Savienības valstu tiesību aktu prasības.

Papildus KNAB atgādina, ka aģitācijas veicējiem un citām iesaistītajām pusēm šajā periodā noteikti vairāki citi ierobežojumi un aizliegumi, tostarp aizliegums īstenot slēpto aģitāciju, kuras atpazīstamākais izpausmes veids ir nenorādīts aģitācijas materiāla apmaksātājs, un aizliegums aģitācijas īstenošanai izmantot valsts un pašvaldību institūciju administratīvos resursus.

Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasību neievērošanas gadījumā ir paredzēta administratīvā atbildība - brīdinājums vai naudas sods fiziskajai personai līdz 500 eiro. Savukārt juridiskajai personai, tai skaitā politiskajai organizācijai, var tikt piemērots naudas sods līdz 7100 eiro.

Ja iedzīvotājiem rodas aizdomas vai to rīcībā nonāk pamatota informācija vai pierādījumi, kas varētu liecināt par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, KNAB aicina nekavējoties ziņot iestādei. To iespējams darīt vairākos veidos, tostarp, anonīmā veidā tiešsaistes ziņošanas platformā vai tās mobilajā lietotnē "Ziņo KNAB!", zvanot uz KNAB uzticības tālruni 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi "pasts@knab.gov.lv".

Politiskajām organizācijām un ar tām nesaistītām personām arī jāņem vērā, ka apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju viņi var izvietot tikai pie tiem reklāmas pakalpojumu sniedzējiem, kas līdz maijam KNAB un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) iesniedza priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus.

Tāpat apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, publiskās vietās, preses izdevumos, kā arī internetā var veikt tikai Latvijas valsts oficiālajā valodā vai citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā.

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas kanāla veic KNAB, NEPLP un Valsts valodas centrs. KNAB uzrauga priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz priekšvēlēšanu izdevumu limitiem, administratīvo resursu izmantošanu un slēpto priekšvēlēšanu aģitāciju internetā, publiskās vietās, kā arī preses izdevumos un to elektroniskajās versijās.

Tāpat kopš 2024. gada oktobra beigām KNAB ir atbildīgs par mākslīgā intelekta izmantošanas priekšvēlēšanu aģitācijā uzraudzību, kā arī par automatizētu sistēmu izmantošanas aizlieguma kontroli.

Savukārt NEPLP uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio, bet Valsts valodas centrs - valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu periodā.

ASV stratēģiskā klātbūtne Eiropā nav beigusies, taču tā mainās un daļēji kļuvusi par "maiņas monētu" attiecībās starp ASV, Ķīnu un Krieviju, šādu situācijas vērtējumu sniedzis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs (LA).

Politiķis atzīmēja, ka Eiropa jau kopš ASV prezidenta Baraka Obamas laikiem ir dzirdējusi no ASV aicinājumus vairāk iesaistīties pašai savas aizsardzības nodrošināšanā. Pēc Ijaba paustā, ASV atbalsts lielā apmērā un uz mūžīgiem laikiem nekad nav bijis plānots.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pašreizējā ASV administrācija atbalstu un vēsturiski spēcīgās alianses izmanto kā politisku kārti sarunās ar lielajiem ģeopolitiskajiem pretiniekiem - Ķīnu un Krieviju.

EP deputāta vērtējumā ASV prezidenta Donalda Trampa retorika bieži vien ir tikai retorika un viņa viedoklis var mainīties pēc pāris dienām. Ijabs piefiksējis, ka Tramps nekad nav teicis, ka ASV pilnībā aizietu prom no Eiropas vai ka Eiropas drošība ASV neinteresē. Tāpat arī ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kurš tiek uzskatīts par tipisku izolacionistu, pēdējā laikā ir mainījies un sacījis, ka ASV netaisās aiziet no Eiropas.

Runājot par Eiropas gatavību drošības izaicinājumiem, Ijabs norādīja, ka Eiropa no 2020. līdz 2025. gadam aizsardzības izdevumus ir palielinājusi par vairāk nekā 60%. Taču vienlaikus ir aktuāls jautājums, ko var izdarīt Brisele un ko vajadzētu sagaidīt no dalībvalstīm. Viņaprāt, Briselē ir pietiekami skaidrs uzstādījums, ka Eiropai jāspēj sevi aizsargāt un jānostiprina sava aizsardzības industrija, taču Ijabs nav pārliecināts, ka šāda izpratne ir visās dalībvalstīs.

Ijaba vērtējumā Latvijas interesēs ir domāt par šaurākiem sadarbības formātiem ar tuvākajiem partneriem reģionā - Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un, iespējams, arī Vāciju. Viņš uzsvēra, ka ES pieļauj elastīgāku mazāku formātu veidošanu, tostarp domājot par dronu sienu un kopējām aizsardzības industrijas iniciatīvām.

Viņš norādīja, ka Brisele šādos formātos būtu izpalīdzīga, ja reģiona valstis darītu vairāk. Pēc Ijaba paustā, jautājums ir, cik daudz iniciatīvas patlaban ir redzams no Latvijas puses, jo nevar sēdēt un gaidīt, ka kāds - amerikāņi vai citi sabiedrotie - atnāks un kaut ko atnesīs. Viņš uzsvēra, ka Latvijai pašai jāiet ar priekšlikumiem par to, ko tā tieši vēlas.

Svētdien aprit 85 gadi, kopš Padomju Savienībā valdošais komunistiskais režīms deportēja uz Sibīriju aptuveni 16 000 Latvijas iedzīvotāju.

Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem.

Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.

No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās.

Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.

Godinot komunistiskā genocīda upurus, visā Latvijā svētdien notiek dažādi piemiņas paskumi.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kad pieminam traģisko 1941. gada 14. jūniju, kad no Latvijas uz Sibīriju un Kazahstānu izsūtīja vairāk nekā 15 400  cilvēku, Jauns.lv skaidro, cik personām Latvijā ir piešķirts politiski represētās personas statuss un cik no viņiem piedzīvojuši deportācijas?

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā politiski represētas personas statusu, balstoties uz likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu” piešķīra desmitiem tūkstošu represēto un viņu bērnu.

Ja pagājušā gadsimta beigās šāds statuss bija 30–40 tūkstošiem, tad 2011. gadā vien 18 566 bija atzīti par cietušajiem komunistiskā vai nacistiskā režīma apstākļos. 2024. gadā Latvijas Politiski represēto apvienības ziņoja, ka Latvijā ir 8 870 politiski represētās personas, no kurām 8 278 bija komunistiskā režīma represētie, bet 592 - nacistiskā režīma represētie.

Tagad viņu skaits ir vēl ievērojamāk sarucis. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde Jauns.lv pavēstīja, ka šī gada pavasarī bija 7725 personām bija politiski represētā statuss. Pārsvarā tie ir cilvēki gados, kas uz Sibīriju izsūtīti vēl būdami mazi bērni, vai arī tur jau dzimuši represētajiem vecākiem 1941. gada 14. jūnija vai 1949. gada 25. marta deportācijās.

Par to, ka politisko represēto skaits sarūk, liecina arī Rīgas domes informācija. Ja pērn pirms 14. jūnija politiskā represētā pabalstu saņēma 1823 cilvēki, tad šogad to saņēma 1706 rīdzinieki.