TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģinājuši pārraut robežu uz ziemeļaustrumiem no Harkivas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aleksandrs Muntjanu ir ieplānojis tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Sviridenko.
❗️🇲🇩Moldova’s Prime Minister Munteanu has arrived in 🇺🇦Ukraine on a visit.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 10, 2026
He has scheduled meetings with President Zelenskyy and Prime Minister Svyrydenko. pic.twitter.com/YZkcvpGTAU
Ukrainas FPV drons gaidīja slazdā un, kad garām pabrauca Krievijas UAZ "Buhanka" automašīna, tas pacēlās gaisā, lai uzbruktu okupantu transportlīdzeklim.
❗️🇺🇦Ukrainian FPV drone ambush on a 🇷🇺Russian UAZ Bukhanka pic.twitter.com/oSDwL8aMYY
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 10, 2026
Krievu iebrucēji koncentrē ievērojamus spēkus uz austrumu un dienvidu robežām, vēsta "WELT".
❗️Russia is preparing a spring offensive against Ukraine: the enemy is concentrating significant forces on the eastern and southern borders, – WELT. pic.twitter.com/2421UDEfcy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 10, 2026
Ukrainas sportists Vladislavs Heraskevičs plānoja izmantot ķiveri ar fotogrāfijām, kurās attēloti Ukrainas sportisti, kurus 2026. gada Olimpisko spēļu laikā nogalināja Krievija.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja viņam to aizliedza, un viņš teica, ka šis lēmums "salauž viņa sirdi".
Iepriekš kādam itāļu sportistam tika atļauts valkāt ķiveri ar Krievijas karogu. (Viņš paskaidroja, ka valkā visu to valstu karogus, kurās viņš piedalījās Olimpiskajās spēlēs.)
Sports nekad nav ārpus politikas. Šie kritušie Ukrainas sportisti ir brutālas Krievijas agresijas upuri.
Ukrainian athlete Vladyslav Heraskevych planned to wear a helmet with photos of Ukrainian athletes killed by Russia during the 2026 Olympics.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 9, 2026
He was forbidden for doing so by the International Olympics Committee and said this decision "breaks his heart."
Earlier, an Italian… pic.twitter.com/4XPmr4RKnD
10. februārī Krievijas pilsētā Vladivostokā nezināmu iemeslu dēļ pēkšņi aizdegās elektrostacija (TEC). Gandrīz 50 000 krievu ir palikuši bez elektrības un ūdens.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 125 droniem, un 110 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Kurskas, Orlas, Brjanskas, Primorskoahtarskas, Šatalovas un Miļļerovas virzieniem Krievijā.
No 125 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".
Fiksēti 13 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi sešās vietās. Vēl divās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Japāna plāno pievienoties ASV un sabiedroto izstrādātajam mehānismam, ko dēvē par Prioritāro Ukrainas prasību sarakstu (PURL), un atbalstīt Ukrainu ar neletālo aprīkojumu, atsaucoties uz vairākiem avotiem NATO, ziņoja Japānas raidorganizācija NHK.
Saskaņā šo mehānismu Ukrainai jau piegādātas raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot" un citi ieroči no ASV krājumiem, izmantojot NATO valstu līdzekļus.
Eiropas Savienība (ES) ir ierosinājusi paplašināt sankcijas pret Krieviju, attiecinot tās arī uz Gruzijas un Indonēzijas ostām, kas iesaistītas Krievijas naftas darījumos, atsaucoties uz ES dokumentu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Aģentūra norāda, ka tā būtu pirmā reize, kad ES vērstu sankcijas pret ostām trešajās valstīs.
Saskaņā ar priekšlikumu, ar kuru iepazinusies "Reuters", sankcijas tiktu piemērotas Kulevi ostai Gruzijā un Karimunas ostai Indonēzijā, un ES uzņēmumiem un pilsoņiem tiktu aizliegts veikt darījumus ar šīm ostām.
Publiskotā finansista Džefrija Epstīna sarakste liecina, ka Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vārds viņa aprindās ticis regulāri apspriests.
ASV publicētie dokumenti par amerikāņu finansista Džefrija Epstīna lietu, kurš tika apsūdzēts seksuālajos noziegumos un nomira cietumā 2019. gadā, dokumentē desmitiem gadījumu, kad Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vārds parādās sarunās par neformālām tikšanās reizēm, diplomātiju un personīgajiem sakariem. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas valdība atbalstīs namīpašniekus elektrības ģeneratoru un citu enerģijas avotu iegādē apstākļos, kad turpinās Krievijas uzbrukumi Ukrainas energosistēmai, pirmdien paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis pēc konsultēšanās ar premjerministri Jūliju Sviridenko.
Autonomas energoapgādes iegādei ir jākļūst finansiāli pieejamākai dzīvokļu ēku īpašnieku apvienībām un vienģimenes māju īpašniekiem, Zelenskis sacīja savā vakara videouzrunā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



