TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Aizbildinoties ar apmaksātiem dabas braucieniem, Eiropas pilsoņi tiek vilināti uz treniņnometnēm Balkānos. Tur viņi tiek apmācīti vadīt dronus, rīkoties ar degierīcēm un sagatavoties destabilizācijas operācijām. Par to ziņo "Politico". Vairāk lasi šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins cer, ka Tuvo Austrumu karš novērsīs uzmanību no Krievijas iebrukuma Ukrainā, piektdien G7 tikšanās gaitā Francijā sacīja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.

"Putins ciniski cer, ka eskalācija Tuvajos Austrumos novērsīs mūsu uzmanību no viņa noziegumiem Ukrainā," žurnālistiem sacīja ministrs.

"Šim aprēķinam nevajadzētu vainagoties ar panākumiem," norādīja Vādefūls.

"Mēs ļoti skaidri redzam, cik cieši abi konflikti ir savstarpēji saistīti. Krievija nepārprotami atbalsta Irānu ar informāciju par potenciālajiem mērķiem," piebilda Vācijas ārlietu ministrs.

Krievijas Tieslietu ministrija par "ārvalstu aģentu" atzinusi nule ar "Oskara" balvu godalgotās dokumentālās filmas "Mr. Nobody Against Putin" ("Misters Neviens pret Putinu") režisoru, Urālu mazpilsētas bijušo pedagogu Pāvelu Talankinu, liecina jaunākā informācija ministrijas "ārvalstu aģentu" datu bāzē.

Filma "Misters Neviens pret Putinu" ir stāsts par to, kā Krievijas valsts indoktrinē skolēnus kara laikā.

Talankins ir bijušais Krievijas Čeļabinskas apgabala Karabašas skolas pedagogs un videogrāfs.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai iesniegtu formālu protesta notu par pastiprinātiem triecieniem Ukrainā.

Lietuva norādīja, ka Krievijas uzbrukumi civilajiem mērķiem, arī kultūras mantojuma objektiem, saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām ir uzskatāmi par kara noziegumiem, un atgādināja Maskavai, ka šādiem noziegumiem nav noilguma.

"Lietuva prasa, lai Krievija nekavējoties pārtrauktu agresiju pret Ukrainu, izvestu savus okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un atlīdzinātu visus agresijas radītos zaudējumus," pauda ministrija.

No pirmdienas līdz ceturtdienai Krievija izmantoja vairāk nekā 1000 kaujas dronu un desmitiem raķešu, kas bija vērstas pret civiliedzīvotājiem un infrastruktūru visā Ukrainā, kā rezultātā cieta vairāk nekā 50 cilvēku, tostarp vismaz pieci bērni.

Enerģētikas infrastruktūras bojājumi atstāja simtiem tūkstošu patērētāju bez elektrības sešos Ukrainas reģionos. Apšaudes arī traucēja elektroenerģijas tīklu darbību Moldovā, liekot Moldovas parlamentam izsludināt ārkārtējo stāvokli enerģētikas nozarē.

Francijas sabiedriskā televīzija "France 2" piektdien tika asi kritizēta par interviju ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kritiķiem interviju raksturojot kā katastrofālu un kā platformas došanu kara noziedzniekam.

Telekanāls "France 2" ceturtdienas vakara ziņās pārraidīja iepriekš ierakstītās intervijas desmit minūšu fragmentu, bet tīmeklī publicēta vienu stundu garā pilnā versija.

Vairāk nekā četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Lavrovs intervijā apgalvoja, ka Maskava apņēmusies aizstāvēt "starptautiskās tiesības".

ASV un Izraēlas triecieni Irānai, kas izraisīja karu Tuvajos Austrumos, ir pārkāpuši šos noteikumus, sacīja Lavrovs.

Vienlaikus Lavrovs noraidīja jebkādas norādes, ka Krievija Ukrainā būtu pārkāpusi starptautiskās tiesības, apgalvojot, ka tās bruņotie spēki nekad nav bijuši vērsti pret "vienīgi civiliem" mērķiem.

Kā platformā "X" vēlāk norādīja Ukrainas vēstnieks Francijā Vadims Omeļčenko, cilvēki ir izbrīnīti, kāpēc Francijas televīzija devusi platformu kara noziedzniekam.

Eiropai būtu jāsagatavojas “sliktākajam scenārijam”, kurā tai nāktos karot ar Krieviju bez ASV palīdzības, ja ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas diktators Vladimirs Putins panāktu savstarpēju vienošanos, brīdinājušas amatpersonas.

Šādu brīdinājumu izteikušas augsta līmeņa Eiropas amatpersonas, un piektdien publicēts arī jauns parlamentāriešu ziņojums. Tas noticis laikā, kad pieaug bažas, ka Tramps vairs neaizsargātu NATO dalībvalstis, ja Krievija uzbruktu to teritorijai.

Kāda Eiropas amatpersona sacīja: “Amerikāņu atkāpšanās no Eiropas drošības jautājumiem vairs nav sliktākais iespējamais scenārijs. Sliktākais scenārijs ir amerikāņu atkāpšanās no Eiropas drošības un vēršanās pret mums.”

Tas varētu nozīmēt, ka Tramps “mēģinātu vienoties ar krieviem mums pāri galvām — par lietām, kas vēl pirms pieciem vai sešiem gadiem šķita iespējamas”, piebilda avots.

Arī kāds britu militārais avots brīdināja, ka ASV varētu nebūt klāt, lai aizsargātu NATO austrumu flangu, ja tam tiktu uzbrukts, vēsta “The Times”.

Šīs bažas izskan laikā, kad Pentagons apsver iespēju novirzīt uz Tuvajiem Austrumiem ieročus, kas sākotnēji bija paredzēti Ukrainai, jo karš Irānā rada spriedzi dažu ASV armijai kritiski svarīgu munīcijas krājumu apgādē, ceturtdien ziņoja “The Washington Post”, atsaucoties uz trim ar situāciju pazīstamiem avotiem.

Plašāk lasīt šeit.

Ukraina strādā pie plaša mēroga karagūstekņu apmaiņas ar Krieviju pareizticīgo Lieldienās (12. aprīlī), paziņoja Prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.

"Sarunas turpinās, un notiks jaunas apmaiņas," viņš teica.

Ukraina pārvērta Melno jūru par to, ko Krievijas kara flotes pārstāvis sauc par "pelēko zonu" — jūru, kurā Krievijas flote nevar brīvi darboties. Tagad Maskava cenšas būvēt dronus, kas radīja šo zonu.

"Viņi ir spiesti panākt," par Krievijas jūras kara flotes dronu programmu sacīja Ukrainas Jūras kara flotes pārstāvis Dmitro Pletenčuks. Viņš atzina to par reālu draudu — daži Krievijas jūras dronu uzbrukumi ir nodarījuši reālus postījumus, taču tiek apgalvots, ka to vienkārši nav iespējams salīdzināt ar Ukrainas mērogu.

Flote, ko Krievija cenšas atdzīvināt, kopš 2022. gada ir zaudējusi aptuveni trešdaļu savu kuģu. Ukraina padzina to no Krimas, nogremdēja zemūdeni Novorosijskā, ietriecās fregatē tās piestātnē un šī gada martā ietriecās gāzes ieguves platformā Melnajā jūrā.

Zelenskis apstiprināja, ka komanda tur atrodas jau vairāk nekā nedēļu, daloties reālā kaujas pieredzē, kas gūta gadiem ilgi, pārvarot Krievijas dronu uzbrukumus.