TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Ar AS "Latvenergo" 80 000 eiro ziedojumu šovasar Latvijā rīkos trīs psihoemocionālā atbalsta nometnes 75 bērniem no kara skartās Ukrainas. 

Nometnes paredzētas bērniem, kuru kāds no vecākiem ir gājis bojā, aizstāvot Ukrainu Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma laikā. Tās notiks jūlijā un augustā Valkas novadā, Jelgavā un Cēsīs.

"Ziedot.lv" izsludināja projektu konkursu nometņu organizēšanai. Konkursā saņemti seši pieteikumi no sešām organizācijām. Konsultējoties ar Latvijas Goda konsulu Ukrainā, ekspertu komisija nolēma atbalstīt trīs diennakts nometnes.

Biedrības "Atbalsts ģimenēm" nometne "Sajūtu vasara" notiks Valkas novadā no 2. augusta līdz 9. augustam, savukārt biedrības "Mellene" nometne "Miera osta" - Jelgavā no 6. augusta līdz 13. augustam. Trešā būs biedrības "DUEsport" nometne "Vidzeme iedvesmo!", kas notiks Cēsīs no 24. jūlija līdz 31. jūlijam.

"Latvenergo" šādu vasaras nometņu organizēšanu Latvijā atbalsta jau trešo gadu. Pateicoties uzņēmuma ziedojumiem, trīs gadu laikā būs īstenotas astoņas psihoemocionālā atbalsta nometnes 175 bērniem no Ukrainas.

"Ziedot.lv" uzsver, ka atbalsts ir īpaši nozīmīgs, jo karš Ukrainā turpinās jau piekto gadu un daļai bērnu gandrīz visas bērnības atmiņas saistās ar kara pieredzi.

Krievija joprojām ir lielākais un ilgstošākais drauds eiroatlantiskajai drošībai, šodien, tiekoties Tallinā, kopīgi vienojās Kanādas ārlietu ministre, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri un Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

ĀM informēja, ka šī bija ceturtā Kanādas un Baltijas valstu ārlietu ministru "3+1" formāta sanāksmē. Balstoties uz iepriekšējo sanāksmju rezultātiem Lietuvā, Kanādā un Latvijā, amatpersonas apliecināja šī formāta vērtību, stiprinot koordināciju starp ciešiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem.

Amatpersonas pauda vienprātību, ka Krievija joprojām ir lielākais un ilgstošākais drauds eiroatlantiskajai drošībai, un atkārtoti apliecināja nelokāmu atbalstu NATO, kolektīvajai aizsardzībai un transatlantiskajai vienotībai. Viņi nosodīja Krievijas nepārtrauktās kaitnieciskās hibrīddarbības, tostarp ārvalstu iejaukšanos un informācijas manipulāciju, un apņēmās kopīgi risināt šo apdraudējumu.

Tāpat visu četru valstu pārstāvji uzsvēra, ka ir svarīgi uzturēt stingru un pārliecinošu aizsardzības un atturēšanas nostāju, tostarp veicot pastāvīgus ieguldījumus un nodrošinot sloga sadalīšanu.

Amatpersonas īpaši izcēla Kanādas vadību NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā kā nepārprotamu sabiedroto solidaritātes apliecinājumu. Viņi aicināja uzlabot NATO situācijas apzināšanas spējas un noturību Arktikā un Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas reģionos.

Tikšanās laikā amatpersonas apmainījās ar viedokļiem par globālo un reģionālo drošību. Viņi atkārtoti apliecināja, ka atbalsts Ukrainai ir stratēģiska imperatīva, uzsverot tās nozīmi Eiropas un eiroatlantiskajai drošībai.

Pēc ĀM sniegtās informācijas, pušu starpā valdīja vienprātība, ka ir nepieciešams palielināt militāro atbalstu Ukrainai, vienlaikus ierobežojot Krievijas iespējas finansēt tās karu. Viņi apņēmās palielināt spiedienu uz Krieviju, tostarp ar sankciju un starptautiskās izolācijas palīdzību.

Amatpersonas uzsvēra Ukrainas rekonstrukcijas stratēģisko nozīmi un nosacījumu izvirzīšanu taisnīga un ilgstoša miera panākšanai, tostarp atbalstot atbildības nodrošināšanas mehānismus un nodrošinot deportēto Ukrainas bērnu, aizturēto civiliedzīvotāju un karagūstekņu drošu atgriešanu. Viņi pauda gandarījumu par Starptautiskās koalīcijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksmi un tās laikā panākto apņemšanos pastiprināt pasākumus Krievijas piespiedu kārtā pārvietoto vai nelikumīgi deportēto Ukraiņu bērnu drošai atgriešanai.

Runājot par notikumu attīstību Tuvajos Austrumos, amatpersonas norādīja, ka apdraudējums brīvai starptautiskajai kuģniecībai rada nopietnus ekonomiskos un drošības riskus, tostarp ietekmējot kritiskās piegādes ķēdes, kam ir būtiska nozīme humānās palīdzības, enerģētikas un drošības sektoros. Viņi apstiprināja apņemšanos izmantot kolektīvās diplomātiskās, ekonomiskās un militārās iespējas, lai nodrošinātu starptautisko kuģošanas tiesību ievērošanu Hormuza šaurumā, kā arī virzītos uz situācijas deeskalāciju un stabilu pamieru.

Eiropas Savienība (ES) apsver vairākus kandidātus, kas varētu pārstāvēt bloku potenciālās sarunās ar Krieviju, tajā skaitā Vācijas ekskancleres Angelas Merkeles un Itālijas ekspremjera Mario Dragi kandidatūras, bet par perspektīvāko tiek uzskatīts Dragi, trešdien vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.

Citi kandidāti ir Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un viņa priekšgājējs Sauli Nīniste.

ES ārlietu ministri nākamnedēļ tiksies Kiprā, lai apspriestu šo jautājumu.

Ukraina un ASV atbalsta ideju par ES pārstāvja dalību iespējamās sarunās ar Krieviju, teikuši laikraksta sarunbiedri.

Vašingtona saprot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas centieni izbeigt karu Ukrainā "nedod rezultātus", norādījuši avoti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlētos, lai sarunas no ES puses vadītu "kāds kā Dragi" vai arī "spēcīgs patlaban pie varas esošs valsts vadītājs", laikrakstam pauda kāda augsta ranga Ukrainas amatpersona.

Savukārt Merkele pirmdien norādīja, ka neredz sevi kā sarunvedēju dialogā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un ka ES intereses būtu jāpārstāv aktīviem politiķiem.

Lai gan Somijas eksprezidents Nīniste ir "viens no nedaudzajiem eiropiešiem, kas ir saglabājis darba attiecības ar Putinu" pēc tam, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Kremlis ir "ļoti neapmierināts" ar viņa valsts pievienošanos NATO, norādīja kāds avots Briselē.

"Es uzskatu, ka tam vajadzētu būt kādam no tādas valsts kā Nīderlande vai Portugāle, kam nav tādas priekšvēstures kā Austrumeiropas valstīm," laikrakstam pauda kāda augsta ranga Eiropas amatpersona.

Maskava un Pekina kopīgā paziņojumā, kas izplatīts pēc Krievijas diktatora Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina sarunām, trešdien aicinājušas rast ilgtspējīgu risinājumu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu.

"Puses atbalsta jebkurus centienus, kas veicina ilgtermiņa un ilgtspējīga miera nodibināšanu," teikts vienā no abiem samita galadokumentiem.

Paziņojumā norādīts, ka risinājums panākams sarunu un dialoga ceļā.

Tajā pašā laikā dokuments nesatur Ķīnas aicinājumu Krievijai izbeigt tās uzsākto karu. Tā vietā iekļauta Maskavas atzinība Pekinai par tās "objektīvo un bezaizspriedumaino nostāju" Ukrainas kara jautājumā.

Krievijas draudi Baltijas valstīm ir nepieņemami, un Eiropa uz tiem reaģēs vienoti un spēcīgi, trešdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

"Krievijas publiskie draudi Baltijas valstīm ir pilnīgi nepieņemami," Leiena ierakstījusi platformā "X".

"Lai nerodas šaubas. Draudi vienai dalībvalstij ir draudi visai mūsu Savienībai," uzsvērusi EK priekšsēdētāja.

Viņa norādījusi, ka "Krievija un Baltkrievija ir tieši atbildīgas par droniem, kas apdraud cilvēku dzīvības un drošību mūsu austrumu flangā".

ASV lēmums izvest 5000 karavīru no Eiropas neietekmē alianses aizsardzības plānus, žurnālistiem Briselē trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

"Attiecībā uz šo paziņojumu. 4000 līdz 5000 [karavīru] - tie ir rotācijas spēki, kas neietekmē NATO aizsardzības plānus," sacīja alianses vadītājs.

Vašingtona šomēnes paziņoja, ka izvedīs 5000 karavīru no Vācijas.

Lēmuma pēkšņais raksturs un sekojušā neskaidrība par to, vai spēku samazināšana skars Vāciju vai Poliju, izraisījusi rezonansi Eiropā.

Tiesa, Trampa administrācija jau pirms laba laika bija informējusi Eiropas valstis, ka Savienotās Valstis apsver spēku izvešanas iespēju, jo koncentrējas uz citiem draudiem.

ASV aicina Ukrainu un Eiropas Savienību mazināt ierobežojumus baltkrievu kālijam, cerot attālināt Minsku no Maskavas. Vašingtona mudina Kijivu mīkstināt sankcijas pret "Belaruskali".

ASV vēlas, lai Ukraina un Eiropa atvieglotu ierobežojumus baltkrievu kālijam, raksta "Bloomberg". Vašingtona uzskata, ka tas var palīdzēt uzlabot attiecības ar Aleksandra Lukašenko režīmu un attālināt Baltkrieviju no Maskavas. Pēc aģentūras datiem ASV mudina Kijivu atcelt ierobežojumus kālija mēslojuma importam no Baltkrievijas un aicina Ukrainu šo pozīciju nodot Eiropas partneriem. Vairāk lasi šeit.

Ķīna apstiprināja, ka tās pilsoņi atradās uz kuģa, kam Melnajā jūrā netālu no Odesas uzbruka Krievijas "Shahed" drons, norādot, ka tās vēstniecība sazinājās ar Ķīnas jūrniekiem un neviens nav gājis bojā vai ievainots. Pekina atkārtoja, ka dialogs un sarunas ir vienīgais ceļš uz kara atrisināšanu.

Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.

Tika notriekts krievu bezpilota lidaparāts "Shahed", kas bija aprīkots ar R-60 gaiss-gaiss raķeti un atpakaļskata kameru pārtvērēju atklāšanai.