TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Krievu drona uzbrukumā ogļraču dienesta autobusam Dņipropetrovskas apgabalā svētdien nogalināti vismaz 15 cilvēki.

Vēl septiņi ievainoti, paziņojis apgabala administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.

Iebrucēju bezpilota lidaparāts Pavlohradas rajona Ternivkā trāpījis blakus kāda ogļu ieguves uzņēmuma dienesta autobusam.

Naktī uz svētdienu Polijas gaisa telpā no Baltkrievijas atkal ielidojuši "baloniem līdzīgi objekti", ziņo Polijas armija. Līdzīgi incidenti notika arī trešdien un sestdien. Polijas robežsardze atzīst, ka baloni, domājams, izmantoti tādu preču kā cigaretes kontrabandai. Tomēr armija neizslēdz iespēju, ka tas varētu būt mēģinājums pārbaudīt Polijas pretgaisa aizsardzības sistēmas spējas.

Ukrainas armija devusi triecienu kādas krievu sapieru pulka apakšvienības remonta bāzei, kas bija izvietota okupētajā Zaporižjas apgabala teritorijā, svētdien paziņojis Ukrainas ģenerālštābs.

Savukārt Mirnohradas apkārtnē Doneckas apgabalā iznīcināts iebrucēju bezpilota lidaparātu vadības punkts un kādas krievu rotas komandpunktam.

Trāpīts arī lidrobotu vadības punktam Krievijas Kurskas apgabalā.

2025. gadā Latvija atradās sarežģītā informatīvā vidē, kur tradicionālie meli pārauga jaunās, tehnoloģiski sarežģītās dezinformācijas formās - dziļmelos, pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis.

Viņš skaidro, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas īstenotās informatīvās aktivitātes veido kumulatīvu hibrīdo apdraudējumu, kas var vienlaikus iedarboties vairākos līmeņos: polarizēt Latvijas iekšpolitisko situāciju, vājināt sabiedroto uzticēšanos un ietekmēt starptautisko vidi. Šo apdraudējumu efekts summējas - pat ja katrs atsevišķi mīts vai kiberincidents nešķiet būtisks, ilgtermiņā tie grauž demokrātijas pamatus un sabiedrības noturību, atzīst Cepurītis.

Pētnieka ieskatā, Latvija demonstrējot salīdzinoši augstu apzinātību par šiem riskiem. Viņš skaidro, ka valsts institūcijas, nevalstiskais sektors un sabiedrotie kopīgi strādā, lai uzlabotu likumus, informētu sabiedrību un stiprinātu drošības struktūras. Piemēram, 2024. gada vidū tika grozīts Krimināllikums, krimināli sodot politisku dziļviltojumu izmantošanu ar nolūku ietekmēt vēlēšanas. Tāpat drošības iestādes pastiprinājušas tiesiskās darbības pret personām, kas atklāti atbalsta Krievijas agresiju vai vēršas pret Latvijas valsts konstitucionālajām pamatvērtībām - piemēram, 2023. līdz 2025. gadā aizturēti vairāki prokremliski aktīvisti un ierosinātas krimināllietas par naida runu un Kremļa propagandu.

Sekmīgai noturībai pret informācijas apdraudējumiem nepietiek tikai ar ierobežojošiem pasākumiem - tie jākombinē ar nepiespiedu pasākumiem, kas veicina sabiedrības imunitāti no iekšienes, pauž Cepurītis. Pētnieks vērtē, ka Latvija šajā ziņā ir guvusi zināmus panākumus, tomēr pastāvot arī klupšanas akmeņi. No vienas puses, Baltijas valstis starptautiski tiekot uzteiktas par salīdzinoši veiksmīgu stingro regulējumu un demokrātisko vērtību līdzsvarošanu cīņā ar dezinformāciju. No otras puses, tiekot aicināts fokusēt uzmanību uz sabiedrības grupu atšķirīgo pieredzi un ievainojamību, jo pastāv informācijas plaisa starp integrētākiem un atstumtākiem iedzīvotājiem, un sociālā atstumtība var kalpot par auglīgāko augsni naidīgai propagandai, skaidro Cepurītis.

Tādēļ, kā norāda pētnieks, Latvijas pieejā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sabiedrības saliedētībai un medijpratībai, apvienojot valsts institūciju, kā Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta, Kultūras ministrijas Sabiedrības saliedētības politikas departamenta un Mediju nodaļas spēkus ar nevaldības sektora spēkiem un attīstot iniciatīvas, kas stiprina sabiedrības noturību, piemēram, mazinot sociālo atstumtību, veicinot kritisko domāšanu, medijpratību un valstspratību, kā arī turpinot un pastiprinot faktu pārbaudes aktivitātes.

Papildus pētnieks izceļ ekspertu kopienas darbu skaidrojot Latvijas un starptautiskos procesus, šādi kliedējot vismaz daļu no dezinformācijas konstruētajiem mītiem. Ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas propagandas aktivitāšu mērķtiecīgu darbību tieši uz krievvalodīgajām auditorijām, svarīgi apsvērt, kā būtu iespējams uzrunāt tieši šīs auditorijas, piebilst Cepurītis.

Pēc pētnieka domām, nepieciešams turpināt atjaunināt tiesisko bāzi, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību. Piemēram, dziļviltojumu izplatīšana ar mērķi nomelnot personas vai maldināt sabiedrību būtu skaidri jāregulē. Tāpat jāapsver stingrāki sodu mēri par koordinētām dezinformācijas kampaņām, ieskaitot ārvalstu finansējuma nelegālu piesaisti politiskajai reklāmai.

Cepurītis akcentē, ka Latvijas diplomātijai jāturpina aktīvi aktualizēt dezinformācijas jautājumu Eiropas Savienības (ES), NATO un ANO ietvaros, tai skaitā izmantojot Latvijas dalību ANO Drošības padomē. "Jātiecas pēc kopīgas pretdezinformācijas stratēģijas ES līmenī, kas ietvertu gan ātras brīdināšanas sistēmas par dezinformācijas viļņiem, gan spiedienu uz globālajām platformām aktīvāk cīnīties ar viltus saturu," uzsver pētnieks, norādot, ka sadarbībā ar Baltijas un citām reģiona valstīm var dalīties ar labāko praksi un pat veidot kopīgus medijpratības un stratēģiskās komunikācijas projektus.

Viņa ieskatā, Latvijai arī turpmāk jāizmanto Rīgā esošā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra kā zināšanu un inovāciju avota kapacitāte, lai apmācītu speciālistus un testētu jaunus risinājumus informatīvās cīņas laukā. Ilgtermiņā visspēcīgākais ierocis pret meliem ir izglītots, kritiski domājošs pilsonis, uzsver Cepurītis.

Tāpat, kā norāda pētnieks, ir jāturpina un jāpaplašina medijpratības programmas skolās, jāorganizē sabiedriskās kampaņas par dezinformācijas atpazīšanu, un šajos pasākumos jāiesaista pazīstami viedokļu līderi un influenceri.

Ukrainas piemērs rādot, ka sabiedrība, kas vienota kopēju vērtību aizstāvībā, spēj imunizēties pret ārējo propagandu. "Latvijai jāstiprina nacionālā identitāte integrējošā veidā - svinot kopīgus sasniegumus, godinot brīvības cīnītājus, veidojot stāstu, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs jūtas piederīgs. Tad melīgajiem naratīviem būs grūti iesakņoties," uzsver Cepurītis.

Pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija piektdien, 30. janvārī, publicēja 3,5 miljonus bēdīgi slavenā Epstīna failu, par atkāpšanos no amata paziņojis Slovākijas premjerministra Roberta Fico nacionālās drošības padomnieks Miroslavs Lajčāks.

ASV Tieslietu ministrija piektdien publiskoja vairāk nekā 3,5 miljonus lappušu pedofila Epstīna lietas ietvaros, kuros pieminēti arī tādas ietekmīgas personas kā Bils Geits, Donalds Tramps, princis Endrū, Īlons Masks,  u.c. Tāpat, dokumentos ir iekļautas arī sarakstes starp Lajčāku un Epstīnu.

Minētajos dokumentos Lajčāks apspriedis ar Epstīnu viņa tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kā arī apmainījās ar savām pārdomām par sievietēm. Sākotnēji Lajčāks noliedza, ka būtu veicis jebkādus pārkāpumus un raksturoja šo saziņu kā "neformālu un vieglprātīgu". Vēlāk viņš paziņoja, ka ir gatavs atkāpties no amata, "lai izvairītos no politiskām sekām premjerministram", ziņo Slovākijas mediji. 

Opozīcija vienoti aicināja viņu atkāpties no amata. Šai nostājai pievienojās arī koalīcijas partija "Slovākijas Nacionālā partija", norādot, ka Lajčāks rada drošības risku, vēsta vietējie mediji.

Paziņojot par Lajčāka atkāpšanos, Fico videouzrunā vietnē "Facebook" raksturoja Lajčāku kā “izcilu diplomātu” un norādīja, ka Slovākija zaudē “neticami bagātu pieredzes avotu diplomātijā un ārpolitikā”. Lajčāks ieņēma Slovākijas ārlietu ministra amatu vairākās Fico vadītajās valdībās laikā no 2009. līdz 2020. gadam.

Ukrainu 31. janvārī paralizēja masveida elektroapgādes pārrāvums, kura dēļ tūkstošiem cilvēku valstī, tai skaitā galvaspilsētā Kijivā, palika bez elektrības, ūdens un siltuma. “Visi ir šokā,” norāda kāda Kijivas iedzīvotāja.

Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals paziņoja, ka 31. janvāra rītā Ukrainas elektroenerģijas sistēmā notika plaša mēroga pārrāvumi, ko izraisīja traucējumi pārvades līnijās starp Rumāniju un Moldovu, kā arī starp Ukrainas rietumu un centrālo daļu. 

Lai gan 31. janvārī ap plkst. 22.30 pēc vietējā laika elektrības un ūdens padeve daudzviet tika atjaunota, aptuveni 2600 dzīvojamo ēku Kijivā, jeb apmēram 25% no pilsētas dzīvojamā fonda, joprojām bija bez apkures. Turklāt gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz -23 grādiem.

Vairāki avoti Ukrainas enerģētikas uzņēmumos un Ministru kabinetā medijam "Ekonomichna Pravda" norādīja, ka elektroapgādes pārtraukumus visā valstī izraisīja sistēmiska kļūme, taču precīzi iemesli sākotnēji nebija zināmi. Bet vēlāk, savā vakara uzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka sākotnējā informācija liecina, ka elektrības pārrāvumi nav saistīti ar “ārēju iejaukšanos vai kiberuzbrukumu”. Provizoriskie dati liecinot, ka iemesls pārrāvumiem bija sasalušas līnijas, kas izraisījušas automātisku elektrības atslēgšanos. Incidents notika uz Krievijas vairāku mēnešu ilgo uzbrukumu fona Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, kas smagi bojājuši energosistēmu.

27 gadus vecā deju skolotāja Katerina Maliuha atradās metro, kad ap plkst. 11.00 Kijivā pazuda elektrība. “Mēs apmēram divas stundas atradāmies pazemē kopā ar citiem pasažieriem, līdz mūs izglāba. Panikas nebija. Viss bija diezgan organizēti. Bet visi, protams, ir šokā. Tagad gandrīz nav arī mobilo sakaru,” viņa norādīja medijam "The Kyiv Independent".