TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Bijušais Krievijas “Sudostroiteļnij bank” (“SB-bank”) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vasilijs Meļņikovs saņēmis sešu gadu ieslodzījumu pēc tam, kad atzīts par vainīgu 11 miljardu rubļu (120 miljoni eiro) izšķērdēšanas organizēšanā.

“SB-bank” licence tika atņemta 2015. gada 16. februārī, kad tās parādi noguldītājiem sasniedza gandrīz 37 miljardus rubļu. Pret Meļņikovu jau tajā pašā gadā ierosināja krimināllietu, taču ne par līdzekļu piesavināšanos, bet par bankas pārskatu viltošanu. Negaidot nopietnākas apsūdzības, Meļņikovs pārcēlās uz Latviju.

Apsūdzība par izšķērdēšanu viņam aizmuguriski izvirzīja 2018. gadā, bet nākamajā gadā viņu izsludināja starptautiskajā meklēšanā. Pēc pāris gadiem viņš pats atgriezās Krievijā.

Vairāk lasiet šeit.

Igaunijas mērķis ir miers Ukrainā, kas būtu taisnīgs, nevis Minhenes vai Jaltas miers, otrdien ikgadējā runā parlamentā par valsts ārpolitiku sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Viņš uzsvēra, ka tagad, 2026. gadā, vairs nav runa par priekšnojautu par ēras beigām, bet gan par pašām ēras beigām. "Noteikumi, līgumi un paražas, kas kādreiz bija spēkā, var vairs nebūt spēkā; vecais ir pagājis, bet jaunais - kas to aizstās - vēl ir neskaidrs," sacīja Cahkna.

Ministrs norādīja, ka Igaunijas ārpolitikas mērķis ir brīvība, un, lai saglabātu Igaunijas brīvību, ir jāveido atbalstoša starptautiskā vide. "Mēs vēlamies, lai starptautiskās dzīves noteikumi palīdzētu saglabāt Igaunijas brīvību," teica Cahkna.

Ukrainas, ASV un Krievijas delegācijas Ženēvā noslēgušas pirmo no divām sarunu dienām, ziņo avoti.

"Pēc kopējās daļas darbs turpinājās tematiskajās grupās," vietnē "Telegram" pēc sarunām pavēstīja Ukrainas delegācijas vadītājs Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs. Viņš norādīja, ka sarunas koncentrējās uz "praktiskiem jautājumiem un mehānismiem iespējamajiem risinājumiem" un bija sadalītas divos blokos - politiskajā un militārajā.

Izdevums "Ukrainskaja Pravda" iepriekš ziņoja, ka delegācijas Ženēvā pabeigušas sarunas politiskajā blokā, bet militārā grupa vēl strādā. Umerovs vēlāk paziņoja, ka abas grupas sarunas noslēgušas un darbu turpinās trešdien.

Umerovs iepriekš pateicās ASV par piedalīšanos sarunās un sacīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izvirzījis skaidrus mērķus sarunām. "Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk virzīt uz priekšu lēmumus, kas var sekmēt ilgstošu mieru," viņš piebilda.

Sagaidāms, ka delegācijas par sarunu rezultātiem ziņos šodien, kad trīspusējo sarunu trešā kārta būs noslēgusies. Iepriekšējās divas kārtas notika janvārī un februāra sākumā Abū Dabī.

Itālijas laikraksts "La Stampa" ziņoja, ka Ženēvā ieradušies arī drošības padomnieki no Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Itālijas. Laikraksts, atsaucoties uz diplomātiskiem avotiem, vēstīja, ka viņi uzrauga sarunu gaitu starp ASV, Ukrainu un Krieviju.

Karjeru beigušais titulētais Krievijas biatlonists Antons Šipuļins ir atteicies atdot 2014. gada ziemas olimpisko spēļu zelta medaļu, kas tika iegūta komandu stafetē, bet vēlāk Krievijas komanda tika diskvalificēta saistībā ar Jevgēņija Ustjugova pieķeršanu dopinga lietošanā.

Šipuļins uz televīzijas kanāla "Match TV" jautājumu, vai ir nosūtījis Starptautiskajai olimpiskajai komitejai (SOK) Soču spēlēs iegūto zelta medaļu, atbildēja: "Nē, kāpēc? Es to izcīnīju. Tā ir mana, es to neatdošu."

Svētdien Milānas un Kortīnas ziemas olimpisko spēļu laikā ceremonijā Anterselvā tika piešķirtas medaļas par 2014. gada spēļu komandu stafeti un 2010. gada masu startu.

Šipuļins ierakstā sociālajā tīklā "Instagram" paziņoja, ka savu medaļu atdot būtu gatavs tikai tad, ja SOK un starptautiskās federācijas agresorvalsts Krievijas sportistiem "atdos karogu un himnu un izbeigs viņus pazemot ar "neitrālo statusu"".

SIGNUM vienība nakts laikā atvaira krievu kājnieku uzbrukumus mežā ar optiskās šķiedras droniem, kas aprīkoti ar termiskajām attēlveidošanas kamerām.

Jaunā populistiskā Čehijas premjerministra Andreja Babiša valdība apsvēra iespēju atcelt iniciatīvu, kur Čehija, izmantojot sabiedroto līdzekļus, iegādājas Ukrainai 155 mm lādiņus no visas pasaules. Tomēr tā atteicās no šiem plāniem, lai nesabojātu attiecības ar ASV, jo Vašingtona bija ieinteresēta turpināt iniciatīvu, kas ir izdevīga Amerikas militārajai rūpniecībai.

Krievijas izlūkdienesta pārstāvis apsolīja aizdomās turētajam 5000 ASV dolāru par IED ievietošanu zem automašīnas, taču aģentam tagad draud 12 gadu cietumsods.

SBU un policijas darbinieki 24 stundu laikā identificēja un aizturēja Krievijas izlūkdienesta aģentu, kurš vakar, 16. februārī, veica teroraktu Odesā. Par to ziņoja Ukrainas Drošības dienesta preses dienests. Saskaņā ar pirmstiesas izmeklēšanu 33 gadus vecais bezdarbnieks nonāca Krievijas okupantu uzmanības centrā, meklējot "vieglu naudu" "Telegram" kanālos. Viņš saņēma detalizētus norādījumus no sava krievu izlūkdienesta pārstāvja par to, kā no viegli pieejamiem materiāliem izgatavot improvizētu spridzekli. Aizdomās turētais, kurš iepriekš bija notiesāts par zādzību, iegādājās spridzeklim paredzētās detaļas datortehnikas veikalos. Pēc tam viņš izmantoja detaļas sprāgstvielu izgatavošanai un aprīkoja ierīci ar mobilo tālruni, kas ļāva viņam to attālināti detonēt. Pēc tam uzbrucējs veica tālāku apkārtnes izlūkošanu un daudzdzīvokļu mājas pagalmā zem apvidus automašīnas apakšas novietoja improvizēto spridzekli.

Latvijas interesēs nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā ir papildu atbalsts ES austrumu robežas valstīm, ņemot vērā drošības izaicinājumus un negatīvo sociālekonomisko ietekmi, ko rada Krievijas un Baltkrievijas agresīvā politika, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ES Eiropas lietu ministru 2026. gada 2.-3. marta neformālajā sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

Kiprā gaidāmās ES Eiropas lietu ministru sanāksmes darba kārtībā iekļauti trīs jautājumi - ES daudzgadu budžets 2028.-2034. gadam, ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās novēršana, kā arī ES paplašināšanās.

ĀM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvija ir ieinteresēta arī pietiekami lielā ES daudzgadu budžeta kopapjomā, lai finansētu gan jaunos izaicinājumus, īpaši drošībā un aizsardzībā, gan tradicionālās politikas - kohēziju un lauksaimniecību.