TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 306 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1030 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 846 tankus, 24 368 bruņutransportierus, 39 625 lielgabalus un mīnmetējus, 1723 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1341 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 225 301 bezpilota lidaparātu, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 103 automobiļus un autocisternas, kā arī 4117 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Saistībā ar pagājušajā mēnesī Čehijā notikušo ugunsgrēku dronu noliktavā aizturēti septiņi cilvēki, otrdien paziņojusi policija, kas šo dedzināšanu izmeklē kā iespējamu pret Izraēlu vērstu teroraktu.

Ugunsgrēks 20. martā izcēlās rūpnieciskajā zonā Pardubicē, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz austrumiem no Prāgas, un iznīcināja noliktavas ēku, taču cilvēki necieta. Noliktavu izmantoja uzņēmums "LPP Holding", kas izstrādā un ražo dronus un citu militāro aprīkojumu.

Policija pārbauda saikni ar terorismu pēc tam, kad kāds grupējums e-pasta vēstulēs Čehijas medijiem uzņēmās atbildību par dedzināšanu, norādot, ka uzbrucis "galvenajam Izraēlas ieroču ražošanas centram".

"Līdz šim aizturēti septiņi cilvēki, tostarp pieci Čehijā, kuri atrodas pirmstiesas apcietinājumā", un divas personas aizturētas Bulgārijā un Slovākijā, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, aģentūrai AFP pavēstīja Čehijas policijas preses pārstāvis. "Mēs gaidām, kad viņi tiks nodoti Čehijai," viņš piebilda.

Čehijas policija joprojām sadarbojas šajā lietā ar "partneriem vairākās Eiropas valstīs", norādīja policijas preses pārstāvis, bet sīkāku informāciju nesniedza.

Vietējie mediji ziņoja, ka viens no Čehijā aizturētajiem ir amerikānis, un arī Slovākijā ir aizturēta amerikāniete. Arī Bulgārijā aizturētā persona nav Čehijas pilsonis.

Pirms diviem gadiem LPP plānoja sadarbības projektu ar Izraēlas uzņēmumu "Elbit Systems", taču tas tā arī netika īstenots. LPP Čehijas sabiedriskajai televīzijai paziņoja, ka "uzņēmums nekad nav sācis ražot Izraēlas dronus".

Vairāki Čehijas mediji ziņoja, ka ir saņēmuši e-pasta vēstuli no grupas ar nosaukumu "Zemestrīces frakcija", kas uzņēmusies atbildību par uzbrukumu.

Pēdējos gados "Elbit Systems" bijis uzbrukumu mērķis visā Eiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.

LPP ražo arī bezpilota lidaparātus Ukrainai.

Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai un tā izraisītā ugunsgrēka apturēts naftas eksports, aģentūrai "Reuters" pavēstīja avoti.

No naftas termināļa "Šesharis" parasti dienā tiek nosūtīti 700 000 barelu jēlnaftas. Eksporta apturēšana palielinās slogu Krievijas infrastruktūrai, kurai ir vairākkārt uzbrukts, raksta aģentūra.

"Avoti sacīja, ka Krievija būs spiesta samazināt ieguvi, jo krājas rezerves un krātuves piepildās, kamēr globālais pieprasījums pēc Tuvo Austrumu jēlnaftas alternatīvām ir augsts un Krievija varētu izmantot situāciju, ko izraisījis karš ar Irānu," raksta "Reuters".

Vairāk lasiet šeit.

Moldova ir ierosinājusi, lai ES pārņemtu Piedņestras pagaidu ārējo pārvaldi, lai atbalstītu tās miermīlīgu reintegrāciju Moldovā.

Plāns paredz, ka ES pārvalda konverģences fondu sociālajai palīdzībai un infrastruktūras projektiem reģionā.

Prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka THAAD sistēmas varētu novērst Krievijas iznīcinātāju uzbrukumus Ukrainai ar planējošajām bumbām un kopumā stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Tomēr eksperti joprojām ir skeptiski noskaņoti pret šādiem apgalvojumiem.

"THAAD nav spēju uzbrukt fiksēto spārnu lidmašīnām, tā ir tikai pretballistisko raķešu sistēma," laikrakstam The "Kyiv Independent" pastāstīja Kolbijs Badhvars, militārais analītiķis, kas specializējas iepirkumu, ieroču pārdošanas un drošības palīdzības jomā.

2026. gada aprīļa pirmajā nedēļā Krievijas armija demonstrēja ārkārtīgi vāju teritoriālo ieguvumu tempu Ukrainā.

Krievijas ofensīva Ukrainā pēdējā laikā ir nepārprotami apstājusies. Pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēks palielināja savu kontrolēto teritoriju Ukrainā tikai par 2 kvadrātkilometriem, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem visā karā. Šie dati izriet no OSINT projekta "DeepState" analīzes. 

Galvenie Krievijas armijas virzības punkti tika reģistrēti netālu no Kupjanskas (aptuveni 8 kvadrātkilometri), kā arī Slovjanskas un Kramatorskas apgabalā (gandrīz 5 kvadrātkilometri). Vienlaikus nelielas izmaiņas tika reģistrētas Sumu apgabalā un netālu no Pokrovskas. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka okupācijas armija vienlaikus zaudēja aptuveni 14 kvadrātkilometrus Harkivas apgabalā un Zaporižjas apgabalā.

Arī citi analītiķi norāda, ka Krievijas plaši izziņotā pavasara ofensīva nedod būtiskus rezultātus un virzās uz priekšu ārkārtīgi lēni. Saskaņā ar Somijas organizācijas "Black Bird Group" datiem, pašreizējā kauju dinamika ļoti atgādina 2024. gada notikumus, kad Maskava neguva nekādus būtiskus panākumus. 

Tikmēr bijušais CIP direktors Deivids Petreuss uzskata, ka Ukrainai ir izdevies mainīt situāciju kaujas laukā, ziņo CBS. Viņš apgalvo, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir izdevies sagraut Krievijas ofensīvas spējas frontes līnijās, galvenokārt pateicoties straujajai bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstībai.

Lietuviešu kopbraukšanas šoferis, kuram nepatika, ka Ukrainas bēgļi "atņem darbu", nozaga Ukrainas karogu no valdības ēkas.

Pēc tam vīrietis sadauzīja automašīnu, kuru viņš izvēlējās pēc Ukrainas numura zīmēm. Automašīna piederēja lietuviešu vīrieša ģimenei, kas bēga no Krievijas uzbrukumiem. Varmākam piesprieda 90 dienas cietumā.

Drons, kas piegādāja pārtiku Ukrainas aizstāvju pozīcijās esošajiem karavīriem, atveda atpakaļ pasažierus - kaķi un suni.

Evakuācijas laikā viņi nolidoja 12 kilometrus. Par viņiem rūpējas aizstāvji no 14. atsevišķās mehanizētās brigādes.

Ukraina ir uzbrukusi Ustjlugai un Primorskai, kas pārkrauj 40% no jūras transportētās jēlnaftas. Tankkuģu krava ir strauji samazinājusies. Taču, tā kā Irānas karš paaugstina cenas, Kremļa aprīļa naftas nodokļi var dubultoties līdz 12,8 miljardiem dolāru, vēsta laikraksts "The New York Times".