TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijai nav termiņu kara izbeigšanai Ukrainā, un tā koncentrējas uz savu noteikto uzdevumu izpildi. Viņš piebilda, ka Putina un Zelenska tikšanās varētu notikt tikai pēc tam, kad delegācijas būs pabeigušas sarunas. 

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ierakstīja video, kurā atkārtoja savu aicinājumu Volodimiram Zelenskim nekavējoties atjaunot naftas cauruļvada "Družba" darbību. Uzrunā viņš atkārtoti aicināja Ukrainu atsākt cauruļvada darbību.

Jaunais Čehijas ārlietu ministrs Petrs Macinka teica negaidīti asu runu ANO Ģenerālajā asamblejā, publiski uzrunājot Krievijas ārlietu ministru Lavrovu. Čehijas diplomāts efektīvi pauda to, par ko Maskava labprātāk klusē: Krievijas karš pret Ukrainu ir nonācis strupceļā, un Kremļa deklarētie mērķi kļūst arvien nereālāki. Macinka lietoja skarbu un atklātu valodu, kas Maskavai ir sāpīgi. Vairāk lasi šeit.

Četri krievu karavīri prettermiksās attēlveidošanas tērpos vienkārši sastinga uz vietas, cerot, ka FPV operators viņus ignorēs.

Ukraina no Krievijas apmaiņas ietvaros saņēmusi 1000 cilvēku mirstīgās atliekas, kas atbilstoši provizoriskajai Krievijas puses sniegtajai informācijai varētu būt Ukrainas karavīru līķi, ceturtdien pavēstīja Ukrainas Gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.

Tagad izmeklētāji kopā ar Ukrainas ekspertu iestāžu pārstāvjiem veiks līķu identifikāciju, teikts paziņojumā.

Iepriekš par notikušo apmaiņu ziņoja Kremļa pārstāvis Vladimirs Medinskis. Krievija no Ukrainas saņēmusi 35 karavīru līķus.

Rubio paziņoja, ka administrācija "spiež Maskavu", turpinot piegādāt ieročus Ukrainai un "neieviešot sankcijas" pret to, kā arī "nepārdodot" ieročus Kremlim.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Vašingtona jau izdara spiedienu uz Krieviju, neskatoties uz regulāriem aicinājumiem "pastiprināt kursu". Tomēr viņa izteikumu konteksts nokaitināja sociālos medijus. Cenšoties attaisnot Trampa politiku pret Krieviju un atrast argumentus, viņš apgalvoja, ka Donalda Trampa administrācija atbalsta Ukrainu ar ieročiem, vienlaikus nepiegādājot Maskavai ieročus. Vēl neparastāks arguments bija viņa apgalvojums, ka ASV neievieš sankcijas pret Ukrainu.

Vienlaikus, viņš atgādināja, ierobežojumi Krievijas ekonomikai ir paplašinājušies, tostarp naftas nozarē. Maskava tradicionāli ignorē šādus izteikumus, lai gan sankcijas un militārie izdevumi jau sāpīgi ietekmē Krievijas ieņēmumus.

Kopš 2025. gada novembra Ukraina arvien biežāk ziņo par vietēji ražotu "Flamingo" spārnoto raķešu izmantošanu, un Ģenerālštābs nesen paziņoja, ka tā trāpījusi svarīgai raķešu rūpnīcai Krievijā.

Lai gan FP-5 "Flamingo" faktiskās spējas ir bijušas diskusiju objekts, ziņojumi par triecieniem Krievijas okupētajās teritorijās un dziļi Krievijas iekšienē varētu liecināt, ka Ukraina varētu paplašināt raķešu izmantošanu uzbrukumiem augstvērtīgiem Krievijas mērķiem.

Polija uz robežas ar Baltkrieviju uzgājusi slepenus pazemes tuneļus, pa kuriem Krievija sūta uz Eiropu nelegālos migrantus, ziņo "The Telegraph".

Polijas robežsargi 2025. gadā atraduši četrus šādus tuneļus, kuru būvniecībā bija iesaistīti speciālisti no Tuvajiem Austrumiem. Eksperti izteica pieņēmumu, ka šie speciālisti bijuši kurdu kaujinieki, grupējuma "Islāma valsts" teroristi vai Irānas atbalstītu grupējumu locekļi. Vairāk lasi šeit.

Lietuvas aizsardzības politikā trūkst steidzamības izjūtas, ceturtdien paziņoja bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess.

"Man joprojām trūkst steidzamības izjūtas pat šeit, Lietuvā, kur jums ir kopīga robeža ar Krieviju un Baltkrieviju. Un kāpēc es tā domāju? Tāpēc, ka es neredzu Lietuvā tādas mācības, kas atbilstu tam, ar ko jūs saskartos Krievijas uzbrukuma gadījumā," Lietuvas parlamentā notiekošajā Viļņas drošības forumā teica Hodžess.

"Trūkst steidzamības civilajā aizsardzībā, infrastruktūras, visas sabiedrības aizsardzībā. Tas nav jautājums par pieciem procentiem. Jūs nevarat uzstādīt uz robežas zīmi, uz kuras rakstīts: "Klau, mums ir pieci procenti, mums viss ir kārtībā." Tas neapturēs nevienu BMP," viņš teica, pieminot Krievijas kājnieku kaujas mašīnas.

Lietuva šogad aizsardzībai plāno tērēt 5,38% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs pavēstījis, ka ceturtdien Ženēvā sākusies Ukrainas un ASV delegāciju tikšanās.

"Šodien Ženēvā turpinām darbu sarunu procesa ietvaros. Sākusies divpusējā tikšanās ar amerikāņu delegāciju," pavēstījis Umerovs.

ASV pusi pārstāv prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un Baltā nama saimnieka znots Džareds Kušners.

Savukārt Ukrainas pusi līdz ar Umerovu pārstāv valdošās partijas "Tautas kalps" Augstākās radas frakcijas līderis Dāvids Arahamija, ekonomikas ministrs Oleksijs Sobolevs un viņa vietniece Darija Marčaka.