TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Tiltam uzbruka "Fire Point" droni, izraisot īslaicīgu satiksmes slēgšanu.

Šis ir viens no galvenajiem Krievijas armijas loģistikas maršrutiem.

Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis ir apstiprinājis Raķešu karaspēka un artilērijas attīstības koncepciju līdz 2030. gadam.

Dokuments paredz pabeigt vietējo ballistisko un spārnoto raķešu izstrādi un uzsākt to sērijveida ražošanu. Apvienojumā ar bezpilota sistēmām tas ļaus izveidot līdzsvarotu tāla darbības rādiusa uguns sistēmu, kas spēj uzbrukt mērķiem līdz 2000 km attālumā.

Tās naftas pārstrādes rūpnīcas deg. Maskava nespēj sasniegt savus mērķus kaujas laukā, paziņoja ASV pārstāvis ANO Drošības padomē Dens Negrea.

“Eskalācija to nemainīs un tikai riskē situāciju vēl vairāk pasliktināt. Šim karam ir jābeidzas tagad. Pietiekami nozīmē pietiekami.”

Pirms dažiem gadiem likvidētās Sociālās aizsardzības partijas pārstāvis Sanktpēterburgas Likumdevēju sapulces laikā no tribīnes aicināja Ukrainā pielietot kodolieročus, jo "SVO" jeb "Īpašā militārā operācija" nenorit pēc plāna. Tajā brīdī viņam atslēdza mikrofonu. Vairāk lasi šeit.

Krievijas iebrukums ir kļuvis par zelta raktuvi Kimam Čenunam.

Dienvidkorejas izlūkdienesti lēš, ka Ziemeļkoreja no Krievijas kara pret Ukrainu, iespējams, ir nopelnījusi līdz pat 14 miljardiem dolāru.

Saskaņā ar izlūkdienestu datiem, Phenjana šo naudu saņēma, piegādājot ieročus un izvietojot karaspēku Krievijā. Summas ir salīdzināmas ar valsts gada IKP.

Daļa darījumu nenotiek skaidrā naudā, bet gan tehnoloģijās un aprīkojumā.

Sadarbība ar Krieviju un Ķīnu ir devusi Ziemeļkorejai piekļuvi tehnoloģijām, tirdzniecībai un tirgiem, neskatoties uz sankcijām.

"Wall Street Journal" ziņo, ka valsts ir atkopusies no pandēmijas krīzes gadiem un uzrāda ekonomisko izaugsmi.

Phenjana īsteno liela mēroga būvniecības projektus un ievieš jaunus pakalpojumus un digitālās sistēmas.

Tomēr tas ir maz ietekmējis parasto ziemeļkorejiešu dzīvi — viņi joprojām ir nabadzīgi un bez tiesībām, tāpat kā iepriekš.

Prognozes par ASV aiziešanu no Eiropas nav piepildījušās, un NATO samits Ankarā jūlijā vēlreiz apliecinās, ka ASV ir ieinteresētas kolektīvajā aizsardzībā, atzīmēja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, komentējot ASV militārās klātbūtnes pārskatīšanu Eiropā.

Pēc viņa paustā, pērn varēja lasīt virkni virsrakstu, ka ASV it kā pārtrauks dalību mācībās Eiropā, taču tas nepiepildījās un amerikāņi turpina mācīties kopā ar Eiropas sabiedrotajiem. Tāpat nav piepildījušies pieņēmumi, ka ASV varētu atteikties no tradīcijas virzīt savu virsnieku NATO Sabiedroto spēku Eiropā augstākā virspavēlnieka amatam.

Riekstiņš aicināja piesardzīgi vērtēt skaļus paziņojumus, jo masu mediji cīnās par auditorijas uzmanību un vieglākais veids to piesaistīt esot "sulīgs virsraksts". Vienlaikus vēstnieks norādīja, ka pašreizējā ASV administrācija sagaida, lai Eiropa, kurā dzīvo ap 500 miljoniem iedzīvotāju, pati vairāk ieguldītu savā aizsardzībā.

Krievija atsakās pieņemt pašas sāktā kara neveiksmi, uzsvēra Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes ANO Drošības padomes (DP) sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā.

Viņa akcentēja, ka ANO DP uzmanībai jābūt pievērstai Krievijas karam pret Ukrainas iedzīvotājiem. Vēstniece atgādināja, ka 1. un 2. jūnijā Krievija īstenoja gaisa uzbrukumu, kurā tika izmantoti 656 droni un 73 raķetes.

Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka uzbrukumos tika nogalināti 23 iedzīvotāji, savukārt ievainojumus guva 145 cilvēki. Tāpat viņa minēja, ka tikai Kijivā vien bojātas 11 izglītības un piecas medicīnas iestādes. Viņa norādīja, ka naktī uz svētdienu Krievijas drons trāpīja Ukrainas Centrālajai izlietotās kodoldegvielas glabātavai Čornobiļā. Vēstniece secināja, ka no bīstamas katastrofas šķīra daži simti metru.

"Sedanu" kolonna no Dagestānas Krievijas karaspēkam okupētajā Tokmakā nogādāja metrisko tonnu degvielas un skaidru naudu.

Ukraina ir gatava miera sarunām, otrdien preses konferencē Tallinā apliecināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu žurnālisti Zelenskim jautāja viņa redzējumu par miera sarunām, to iespējamiem dalībniekiem un ideālo iznākumu, vēstīja laikraksts "Postimees".

Runājot par miera sarunu ideālo iznākumu, Zelenskis norādīja, ka tas var būt tikai kara izbeigšana. Viņš teica, ka pirmais solis ceļā uz mieru ir ļaut diplomātiem darīt savu darbu. "Viņiem ir jāveic tehniskais darbs. Pamiers ir ļoti sarežģīts process - mēs nevaram vienkārši teikt: "Jā, mēs to gribam," un gaidīt, ka tas stāsies spēkā jau rīt," norādīja Ukrainas prezidents.

Varas iestādes noliedz jebkādas nopietnas problēmas, apgalvojot, ka šī problēma skar tikai mazas privātas degvielas uzpildes stacijas. Tomēr traucējumi ir skāruši arī "Lukoil" tīklu.

Lai simulētu aktivitāti, tika izveidots degvielas un enerģijas kompleksa galvenais birojs.