TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis pieļauj naftas vada "Družba" darbības atsākšanu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vietējie iedzīvotāji ziņo, ka nafta ir noklājusi burtiski visu: ceļus, mājas, mājdzīvniekus un pašus iedzīvotājus.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 22, 2026
Par to Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumam MOL ziņoja "Ukrtransnafta".
Ukrainas uzņēmums tagad ir gatavs atsākt naftas tranzītu uz Ungāriju un Slovākiju.
Iepriekš prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina sagaida 90 miljardu eiro aizdevuma piešķiršanu, reaģējot uz cauruļvada "Družba" remontu.
❗️Repair of the Druzhba oil pipeline on the Ukrainian section has been completed
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 22, 2026
This was reported to the Hungarian oil and gas company MOL by Ukrtransnafta.
The Ukrainian company is now ready to resume oil transit to Hungary and Slovakia.
As a reminder, earlier President… pic.twitter.com/wub6Syq9H8
Ukraina atbalsta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās ideju un ir vērsusies pie Turcijas un vairākām citām valstīm līderu tikšanās organizēšanas lietā, žurnālistiem sacīja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Ukrainas puse atbalsta tikšanos, lai "iegūtu jaunu diplomātisko dinamiku", sacīja ministrs.
"Mēs esam to lūguši Turcijas pusei, kā arī dažām citām galvaspilsētām. Mēs esam vērsušies pie Turcijas. Bet, ja šādu tikšanos organizēs kāda cita galvaspilsēta, kas nav Maskava un Baltkrievija, mēs dosimies uz to. Un mums tas ir svarīgi," norādīja Sibiha.
Vietējais Doneckas iedzīvotājs nofilmējis drona trieciena sekas.
Ukrainas bezpilota lidaparāts, kas marta beigās avarēja Varēnas rajonā pēc tam, kad, iespējams, novirzījās no kursa, nebija "Shahed" tipa lidaparāts, paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kaunss.
Ministrs otrdien Seimā sacīja, ka eksperti sākotnēji bija nepareizi identificējuši objektu, balstoties uz tā radīto troksni.
"Lietuvā, kad nokrita Ukrainas drons, visi mūsu eksperti, balstoties uz dzirdēto troksni, bija pārliecināti, ka tas ir "Shahed" tipa lidaparāts. Patiesībā izrādījās, ka tas bija pilnīgi cita tipa drons," viņš teica.
Kauns uzsvēra, ka ir jāizveido integrēta pretgaisa aizsardzības ekosistēma, lai uzlabotu gaisa objektu identificēšanu. Viņš pieminēja akustisko sensoru un specializētas datu bāzes nepieciešamību.
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis savā "Facebook" lapā komentējis Krievijas okupācijas armijas mērķus.
Sirskis norādīja, ka Krievijas okupanti turpina ofensīvu frontē. Viņu galvenais mērķis ir pilnīga Doneckas apgabala ieņemšana. Tomēr Krievijas diktators Vladimirs Putins vēlas ieņemt visu Ukrainas teritoriju, ne tikai Donbasu. Reaģējot uz Krievijas agresiju, Ukrainas Aizsardzības spēki sistemātiski vājina Krievijas armijas spējas karot. Ukrainas bruņotie spēki apzināti iznīcina ienaidnieka resursus, loģistiku un militāro potenciālu. Vairāk lasi šeit.
ASV un Ukrainas sarunu gaitā Ukrainas pārstāvji ierosinājuši Donbasa daļu, ko Krievijai neizdodas militāri sagrābt, dēvēt par Donilendu, šādi cenšoties iegūt ASV prezidenta Donalda Trampa labvēlību, vēsta laikraksts "New York Times", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kas ir pazīstami ar sarunu gaitu.
Nosaukuma "Donilenda" attiecināšana uz izpostīto Ukrainas reģionu var šķist dīvaina, taču tas atspoguļo globālo realitāti, kurā valdības apelē pie Trampa patmīlības, lai iegūtu Vašingtonas atbalstu, norāda laikraksts.
Nosaukumu "Donilenda" pirmo reizi, daļēji jokojot, izteicis viens no Ukrainas sarunvedējiem, cenšoties pārliecināt ASV administrāciju, lai tā stingrāk vēršas pret Krievijas teritoriālajām pretenzijām, laikrakstam pastāstīja trīs sarunbiedri.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 321 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 885 tankus, 24 436 bruņutransportierus, 40 516 lielgabalus un mīnmetējus, 1749 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 251 489 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 925 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas karaspēks naktī uz trešdienu veicis triecienu transporta infrastruktūrai Zaporižjas apgabalā, un trieciena rezultātā viens cilvēks nogalināts, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
"Ienaidnieka trieciena rezultātā transporta infrastruktūrai tika nogalināts viens cilvēks. Vēl viens cilvēks tika ievainots," platformā "Telegram" pavēstīja amatpersona.
Uzbrukums sākās ap plkst. 1, tika izmantoti dažādu veidu ieroči, norādīja Fedorovs.
Iepriekš tika ziņots par dronu un vadāmo aviobumbu trieciena draudiem Zaporižjas apgabalā.
Naktī uz trešdienu krievi veikuši triecienu Dņipro, pavēstīja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.
Pilsētā triecienu rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, taču cilvēki nav cietuši.
Bijušais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sācis gatavot sabiedrību agresijai pret Moldovu, izvirzot virkni apsūdzību Kišiņevai.
Krievijas Drošības padomes sekretārs un bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu faktiski piedraudējis ar karu Moldovai. Viņš paziņoja, ka Moldovas varas iestāžu rīcība pret Piedņestru atgādina situāciju Donbasā pēc 2014. gada. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



