TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti mēģinājuši pārraut robežu uz ziemeļaustrumiem no Harkivas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka vēlas iesaistīt Eiropas partnerus dialoga atjaunošanā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Makrons pagājušajā nedēļā uz Maskavu nosūtīja savu padomnieku. Tā bija pirmā šāda veida tikšanās kopš 2022. gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā.
"Ko es ieguvu? Apstiprinājumu tam, ka Krievija šobrīd nevēlas mieru," intervijā vairākiem Eiropas laikrakstiem norādīja Makrons. "Bet galvenokārt mēs esam atjaunojuši šos sarunu kanālus tehniskā līmenī," viņš piebilda.
Ukrainas smagais "Baba Jaga" tipa drons iznīcina Krievijas 5 cilvēku kājnieku grupu Sumu virzienā.
Ģenerālis un Krievijas Valsts domes deputāts Andrejs Guruļovs paziņoja, ka Telegram un YouTube palēnināšana ir daļa no Krievijas cīņas ar NATO, apgalvojot, ka pilsoņiem tas ir jāpacieš. Lietotāji jau ziņo par pakalpojumu pārtraukumiem, savukārt Krievijas varas iestādes oficiāli noliedz gatavošanos pilnībā bloķēt ziņojumapmaiņas programmu.
Clown circus. Russian lawmaker Andrey Gurulyov said slowing Telegram and YouTube is part of Russia’s fight with NATO, claiming citizens must endure it. Users are already reporting service disruptions, while Russian authorities officially deny preparing to block the messenger… pic.twitter.com/SFtGQVvNaA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 10, 2026
Jau otro dienu pēc kārtas krievi masveidā sūdzas par ziņojumapmaiņas lietotnes "Telegram" darbības traucējumiem.
Iepriekš "Roskomnadzor" jau bija bloķējis "WhatsApp", "FaceTime" un "Snapchat".
❗️In 🇷🇺Russia, they have started restricting Telegram’s operation.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 10, 2026
For the second day in a row, Russians are massively complaining about malfunctions in the messenger.
Earlier, Roskomnadzor had already blocked WhatsApp, FaceTime, and Snapchat. pic.twitter.com/OQBphd6DJ6
Krievijas avoti apraksta sīvas kaujas netālu no Huļaipoles, apgalvojot, ka ir atvairīti vairāki Ukrainas uzbrukumi. Viņi norāda, ka 225. triecienpulks joprojām ir aktīvs, kaujas turpinās Ternuvatē, kur, kā ziņots, Ukrainas spēki ir izlauzušies cauri, un sakaru problēmas ietekmē operācijas. "Situācija joprojām ir sarežģīta, ienaidnieks virzās uz priekšu, un viņiem ir panākumi," viņi piebilst.
Russian sources describe heavy fighting near Huliaipole, claiming several Ukrainian assaults were repelled. They say the 225th Assault Regiment remains active, battles continue in Ternuvate where Ukrainian forces reportedly broke through, and communication problems are affecting… pic.twitter.com/HKzOhXG8AV
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 10, 2026
225. atsevišķā triecienpulka kaujinieki veica tīrīšanas operāciju Staroukrainkā un sagūstīja Krievijas karavīrus, savukārt situācija netālu esošajā Zalizņicā joprojām nav skaidra. Krievijas spēki publicēja videoierakstus, kuros, kā apgalvots, redzami Ukrainas mehanizētie uzbrukumi netālu no Dobropiļļas un Priluki tālāk uz ziemeļiem.
Eksperts Anatolijs Hrapčinskis brīdināja, ka Ukrainai trūkst pietiekami daudz radaru, lai cīnītos pret Krievijas droniem.
Šī nepilnība kļūst kritiska, jo Krievijas bezpilota lidaparāti kļūst arvien modernāki. Tie vairs nav tikai lidojoša munīcija, bet gan reāllaika platformas, kas pielāgo maršrutus.
Ukraine lacks sufficient radar to counter Russian drones, expert Anatolii Khrapchynskyi warned
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 9, 2026
This gap is becoming critical as Russian UAVs grow more advanced. They are no longer just flying munitions, but real-time platforms that adapt routes https://t.co/l3lkxKiJnV
ES pirmo reizi plāno noteikt sankcijas trešo valstu ostām, kas apkalpo Krievijas ēnu floti, ziņo "Sky News".
20. sankciju pakete ietver Kulevi ostu Gruzijā un Karimunas ostu Indonēzijā, un varētu pievienot arī bankas no Laosas, Tadžikistānas un Kirgizstānas.
The EU plans to impose sanctions for the first time on ports in third countries that service Russia’s shadow fleet, Sky News reports. The 20th sanctions package includes the ports of Kulevi in Georgia and Karimun in Indonesia, and may add banks from Laos, Tajikistan and… pic.twitter.com/W6gWz5YiPU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Ukraina plāno veikt militārā personāla struktūras revīziju pirms plānotās algu palielināšanas, paziņoja likumdevēja Ņina Južaņina. Viņa radio "Svoboda" pastāstīja, ka aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs atzina ievērojamu nelīdzsvarotību, jo daudzi karavīri atrodas aizmugures dienestā un mazāk ir tieši pakļauti kaujas pavēlēm, un sacīja, ka sistēma ir jālīdzsvaro.
Ukraine plans to audit its military personnel structure ahead of a planned salary increase, lawmaker Nina Yuzhanina said. She told Radio Svoboda that Defense Minister Mykhailo Fedorov acknowledged a significant imbalance, with many service members in rear roles and fewer directly… pic.twitter.com/hJmY2ylca2
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 9, 2026
Minhenes Drošības konference 2026. gadā Ukrainas tautai piešķīra Evalda fon Kleista balvu, kas ir tās augstākais apbalvojums.
"Krievija, izliekoties gatava sarunām, vienlaikus terorizē Ukrainas civiliedzīvotājus," sacīja priekšsēdētājs Išingers.
Munich Security Conference awarded the Ewald von Kleist Prize, its highest award, to the people of Ukraine in 2026
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 10, 2026
"Russia, while pretending to be ready for negotiations, simultaneously terrorizes Ukrainian civilians," said Chairman Ischinger https://t.co/d6fO2KGx0t
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
