TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Drona kameras uzņemtajā video redzamas divas degvielas kravas automašīnas mirkli pirms trieciena.
❗️The 🇺🇦Ukrainian 422nd Unmanned Systems Regiment struck a 🇷🇺Russian fuel convoy. In the footage from the strike drone’s camera — two fuel trucks moments before impact. pic.twitter.com/q4kPHYqIyW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 11, 2026
Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vēstnieki Krievijā ceturtdien tikšanās laikā Krievijas Ārlietu ministrijā aicināja uz tiešām sarunām starp Maskavu un Kijivu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, svētdienas vakarā tiekoties Londonā, vienojās par pamatnosacījumiem taisnīga miera panākšanai Ukrainā.
Vēstnieki tikās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Mihailu Galuzinu. Maskava iepriekš paziņoja, ka tikšanās notiek pēc vēstnieku lūguma.
Kopīgā paziņojumā pēc tikšanās trīs valstis norādīja, ka tās nodevušas krieviem galvenos Lielbritānijas samita secinājumus, tostarp "atbalstu prezidenta Zelenska aicinājumam rīkot tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu".
Turklāt vēstnieki "nosodīja neseno eskalāciju no Krievijas puses un pastiprināto dezinformācijas kampaņu saistībā ar tās agresiju pret Ukrainu," teikts paziņojumā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins šomēnes noraidīja Zelenska piedāvājumu tikties aci pret aci, lai izbeigtu karadarbību.
"Varonis" arī iesaka aizmirst skolniekiem par "universistāti, tusiņiem un citiem štruntiem" — laiks uz fronti!
Ukrainas 475. kodeksa 9.2. pulks un 1. triecienpulks kopīgoja videoierakstus no trieciena pa Čonharas tiltu, kas bija vērsts pret maršrutu, ko izmantoja Krievijas personāla, munīcijas un degvielas pārvietošanai no okupētās Krimas.
Trieciena rezultātā okupētās Krimas Čonharas tilts, kas savieno pussalu ar okupēto Ukrainas teritoriju, ir sagrauts, bet Krievijas varasiestādes cenšas to slēpt.
Ukrainas 63. mehanizētās brigādes dronu operatori medī Krievijas kvadriciklus mežainā apvidū.
Pavisam nesen Dmitrijevs, kuram gluži kā eksprezidentam Dmitrijam Medvedevam patīk izsmiet un pamācīt (tiesa, bez Medvedeva psihiski nevesela cilvēka stila lamām) Rietumu politiķus, publicēja "vēršanos pie citplanētiešiem", lai panāktu Lielbritānijas premjera Kīra Stārmera aiziešanu.
Romanova komentārs lakonisks: "pensionāriem galīgi jumts aizbraucis".
Ukrainas karavīri no 422. atsevišķā bezpilota sistēmu pulka iznīcināja Krievijas militāro degvielas vedēju.
NATO spēku komandieris Eiropā ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs norādījis, ka Krievijas karavīriem un vadībai būtu jāzina, ka gadījumā, ja viņi mēģinās uzbrukt Baltijas valstīm, viņiem tas neizdosies.
Pēc Grinkeviča teiktā, viņa uzdevums kā NATO spēku komandierim Eiropā ir nodrošināt, lai Krievijas uzbrukums nenotiktu rīt un lai Krievija saprastu, ka šādā scenārijā tai nekas neizdosies. "Un tā kā viņi zina, ka panākumu nebūs, viņi neriskēs, uzsākot kaut ko līdzīgu," norādīja ģenerālis.
"Es domāju, jūs zināt, ka Krievija nemeklē konfliktu ar NATO. Viņi saprot, ka mēs esam aizsardzības alianse un saprot, ka mums ir virkne asimetrisku priekšrocību, ar kurām viņi vienkārši nevar sacensties," preses konferencē aviācijas un kosmosa nozares izstādē "ILA Berlin" sacīja Grinkevičs.
Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā visas 32 NATO dalībvalstis varētu atbildēt uz uzbrukumiem jau šonakt, un alianses gatavība reaģēt turpinās pieaugt.
Grinkevičs izvairījās prognozēt, kā tieši attīstīsies situācija frontē Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pēc ASV ģenerāļa teiktā, Ukrainas bruņotie spēki darbojas diezgan veiksmīgi. "Kad krievi uzbrūk, tie gandrīz nevirzās uz priekšu. Un to pavada neticami lieli zaudējumi Krievijai," viņš piebilda. Frontes līnija ir salīdzinoši stabila, un Ukrainas bruņotie spēki paši ir guvuši zināmus panākumus, konstatēja Grinkevičs, vienlaikus vēršot uzmanību uz Kijivas inovācijām kaujas laukā un dronu izmantošanu.
Grinkevičs atgādināja par nesenajiem Krievijas masveida uzbrukumiem Kijivai un Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām visā Krievijā. "Tā ir nežēlīga karadarbība. Tā turpinās jau piekto gadu. Un tas būtu liels sasniegums, ja mums izdotos tai pielikt punktu," rezumēja ģenerālis.
ASV prezidenta Donalda Trampa centieni panākt mieru ir pareizi, ņemot vērā konflikta eskalācijas risku un milzīgos cilvēku upurus šajā karā, uzskata ģenerālis.
Pēc viņa teiktā, šobrīd Ukrainas bruņotie spēki neapšaubāmi notur fronti, un Eiropa ir paveikusi fantastisku darbu, uzņemoties atbildību par lielākās daļas atbalsta sniegšanu, kas tam nepieciešams. "Un mēs turpināsim censties sasniegt prezidenta [Trampa] izvirzīto mērķi - mieru," uzsvēra Grinkevičs.
Volīnija ir daļa no galvenā Rietumu palīdzības koridora uz Ukrainu. Krievija Baltkrievijā netālu no robežas ir veidojusi militārās nometnes, bāzes un artilērijas pozīcijas.
Ukraine began installing anti-drone nets in Volyn Oblast near Belarusian border
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 11, 2026
Volyn is part of the main Western aid corridor into Ukraine. Russia has been building military camps, bases, and artillery positions in Belarus near the border https://t.co/EwMn9QQ0zA
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



