TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Intervijā HUR projektam "Es gribu dzīvot" Miroslavs Simonovs pastāstīja, ka viņš Krievijā ir izgājis bezpilota lidaparātu apmācību, cīnījies netālu no Kupjanskas un vēlāk brīvprātīgi pietuvojies Ukrainas pozīcijām.
Source: https://t.co/Uo1SGCMOB1
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 15, 2026
Tanks bija aprīkots ar KMT-6 mīnu attīrīšanas veltni.
❗️Destroyed 🇷🇺Russian T-72B3M (2022 model) “shed-tank” equipped with KMT-6 mine-clearing roller in Yampil, Donetsk Oblast. pic.twitter.com/dIyMYRTQrS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 15, 2026
Ar vēzi slimā Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana atzinusi, ka slimības ārstēšanas gaita pašlaik notiek smagi un nākotnes perspektīvas miglā tītas. Vairāk lasi šeit.
Pie Ukrainas robežas esošais Brjanskas apgabals svētdien saņēmis tādu uzbrukumu, kādu vēl neviens Krievijas reģions nav piedzīvojis kopš gandrīz četrus gadus ilgstošās “speciālās militārās operācijas” sākuma. Apgabala gubernators Aleksandrs Bogomazs pavēstījis, ka uz viņa apgabalu raidīts diennaktī vēl nekad nepieredzēts dronu daudzums, daudzviet iedzīvotājus atstājot bez apkures un elektrības, un agresorvalsts vietējās amatpersonas žēlojušās par "necilvēcīgo teroristisko uzbrukumu". Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis paziņoja, ka saskaņā ar izlūkdienestu datiem Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu.
Pēc tikšanās par situāciju reģionos viņš uzsvēra: pat trīspusējo sarunu priekšvakarā Ženēvā Krievijas karaspēks nepārtrauc uzbrukumus Ukrainai.
Valsts vadītājs uzdeva Gaisa spēku komandierim, aizsardzības ministram un "Ukrenergo" vadītājam steidzami sagatavot papildu aizsardzības pasākumus.
❗️President Zelenskyy stated that, according to intelligence data, Russia is preparing another powerful massive strike in the coming days.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
After a meeting regarding the situation in the regions, he emphasized: even on the eve of the trilateral negotiations in Geneva, Russian… pic.twitter.com/7SyTml8lv7
Ukrainas Nacionālās policijas brigādes "Hižak" kaujinieki ar droniem medī Krievijas karavīrus un loģistiku.
❗️Hunting 🇷🇺Russian soldiers and logistics by fighters of the National Police brigade "🇺🇦Khizhak". pic.twitter.com/omCgUKNTln
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
Francija apsver Dienvidkorejas K239 "Chunmoo" MLRS iegādi kā pagaidu risinājumu tālās darbības trieciena spēju stiprināšanai.
Source: https://t.co/xXilitGnr4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
"Starlink" darbības pārtraukšana jau traucē Krievijas "Rubikon" elites dronu vienības īsa un vidēja darbības rādiusa triecieniem, tieši tā, kā prognozēja ISW. Ukrainas bezpilota sistēmu spēki saskaras ar citu problēmu: atšķirībā no "Rubikon", tie nevar koncentrēties tikai uz triecieniem aizmugurē — tiem ir jāpalīdz arī kājniekiem noturēt frontes līniju.
Ukrainas un "SpaceX" centieni bloķēt neatļautus "Starlink" termināļus Ukrainā jau traucē Krievijas elitārās "Rubikon" centra dronu vienības darbību, apstiprinot iepriekšējās prognozes, ka šis solis pasliktinās Krievijas dziļo triecienu spējas, liecina ASV Kara pētījumu institūta (ISW) dati. Ukrainas dronu brigādes komandieris BBC Ukrainas dienestam pastāstīja, ka Krievijas spēkiem, visticamāk, būs nepieciešami aptuveni seši mēneši, lai atrastu alternatīvu "Starlink". Vairāk lasi šeit.
Situācija ar jaunajām Krievijas Il-114-300 lidmašīnām:
- 2021. gada jūnijā "Rostec" izpilddirektors Čemezovs paziņoja, ka ar Krievijas dzinēju aprīkotās lidmašīnas sērijveida ražošana sāksies 2023. gadā.
- Mēnesi vēlāk tika paziņots, ka sērijveida ražošana sāksies 2022. gadā, un gadā tiks saražotas 12 lidmašīnas.
- Pēc tam Putins uzsāka savu "īpašo militāro operāciju", un piegādes periods tika pagarināts līdz 2025. gadam.
- 2026. gada 5. janvārī "Rosaviatsija" noteica jaunu termiņu: pirmās trīs lidmašīnas "klientam noteikti tiks piegādātas" šogad.
- Nākamās partijas varētu tikt piegādātas ne agrāk kā 2028. gadā.
Putin's war has pushed Russia backwards in terms of technological development.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) February 16, 2026
The situation with the new Russian Il-114-300 aircraft:
◾️In June 2021, Rostec CEO Chemezov stated that the aircraft equipped with a Russian engine would enter serial production in 2023.
◾️A month… pic.twitter.com/lAWX1c74RB
Ar Krievijas izlūkdienesta aģentu Berlīnē saistīta adrese atmaskoja Krievijas biznesa grupu, kas importē Eiropas ķīmiskās vielas, kuras, iespējams, tiek izmantotas Krievijas šaujampulvera ražošanā.
An address linked to a Russian intelligence agent in Berlin exposed a Russian business group that imports European chemicals potentially used in Russia's gunpowder production. https://t.co/3Dpn5MLvtU
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 16, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
