TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Ārlietu ministrs Sibiha Antālijā tikās ar Moldovas prezidenti Sandu, informējot viņu par situāciju frontē un Krievijas jaunākajiem uzbrukumiem

Viņi arī saskaņoja rīcību saistībā ar Eiropas Padomes sēdi, kas notiks 14.–15. maijā Kišiņevā, kur paredzēts pieņemt turpmākus lēmumus par Īpašo tribunālu Krievijas agresijas lietā.

ASV Finanšu ministrija ir izdevusi vispārēju atļauju, kas ļauj jau uz kuģiem iekrautu Krievijas naftu piegādāt un pārdot līdz 16. maijam.

Senāta demokrāti Šūmers, Vorena un Šahīna to dēvē par „180 grādu pagriezienu“ un „kaunpilnu rīcību“.

Kremli satrauc sekas, ko izraisījusi slavenas blogeres kritikas virāla izplatīšanās par Krievijas varasiestādēm, kamēr Vladimira Putina atbalsta reitingi piedzīvo jau sesto nedēļu pēc kārtas ilgu kritumu.

Plašāk lasīt šeit.

Krievijas terora uzbrukumi, kas 2022. gadā bija šokējoši, tagad ukraiņiem ir kļuvuši briesmīgi pazīstami. 

Krievijas 16. aprīļa uzbrukums bija lielākais pēdējo mēnešu laikā, nogalinot vismaz 19 cilvēkus, tostarp 12 gadus vecu zēnu Kijevā. Vairāk nekā simts cilvēku tika ievainoti. Pretbalistisko raķešu krājumi ir gandrīz izsmelti. Uzbrukumi, visticamāk, kļūs arvien biežāki.

Katrs uzbrukums ir kā kauliņu metiens – vai šoreiz nāksies mirt tieši tev.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute noraidījis pieņēmumus, ka Amerikas Savienotās Valstis (ASV) grasās izstāties no NATO alianses.

Plašāk lasīt šeit.

Bruņots uzbrucējs sestdien Kijivā nošāvis piecus cilvēkus, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Uzbrucējs aizturēšanas gaitā nogalināts.

Kijivas policija un mediji iepriekš ziņoja, ka šaušana notikusi Kijivas Holosijivas rajonā.

Ar automātu bruņots vīrietis sācis šaut uz garāmgājējiem. Pēc tam uzbrucējs iegājis veikalā, kur šaušana turpinājusies.

Tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda" vēsta, ka četri cilvēki nošauti uz ielas, bet viens - veikalā.

Šāvējs dzimis Maskavā 1968. gadā, liecina "Ukrainska pravda" informācija.

Pēc kopīgās preses konferences ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski negaidīti uzmanības centrā nonāca Nīderlandes tulks, kurš aizmirsa izslēgt mikrofonu. Viņa spontānā un ļoti cilvēcīgā reakcija uz tikko piedzīvoto ātri nonāca internetā un drīz vien kļuva par plaši apspriestu tematu.

Ukrainas Drošības dienesta (SBU) īpašo operāciju centra "Alfa" karavīri okupētajā Krimā trāpījuši trim krievu karakuģiem, sestdien pavēstīja SBU.

Trāpīts lielajiem desanta kuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī vienam nenoskaidrota tipa kuģim, teikts paziņojumā.

Ir informācija, ka, pēc visa spriežot, trāpīts projekta "21980 Gračonok" īpašo uzdevumu kuģim.

SBU droni trāpījuši arī sakaru sistēmas "Deļfin" antenu blokam, radaram "Mis-M1" un naftas bāzes "Jugtorsan" naftas rezervuāriem, teikts paziņojumā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 317 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 876 tankus, 24 410 bruņutransportierus, 40 242 lielgabalus un mīnmetējus, 1743 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1349 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 245 112 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 194 automobiļus un autocisternas, kā arī 4129 specializētās tehnikas vienības.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute intervijā vācu laikrakstam "Welt am Sonntag" sacīja, ka neredz perspektīvu, ka ASV varētu pamest NATO.

ASV kodolaizsardzība Eiropai netiek apšaubīta, sacīja Rute, raksturojot ASV kodoldrošības lietussargu kā svarīgu drošības garantiju Eiropā un paužot pārliecību, ka tā saglabāsies.

Pēdējās nedēļās ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi raisījuši bažas, ka ASV varētu izstāties no alianses.

Tramps kritizēja, viņaprāt, nepietiekamo NATO partneru atbalstu karam pret Irānu.