TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atklājas jaunas nianses, kā Trampa sūtnis Vitkofs palīdz agresorvalstij Krievijai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina un ASV atrada kopīgu valodu par lielāko daļu Vašingtonas ierosinātā miera plāna elementu, taču trīs kritiski jautājumi — teritoriālās koncesijas, militārā lieluma ierobežojumi un dalība NATO — joprojām rada šķelšanos sarunu pusēm, ziņo CNN, atsaucoties uz Ukrainas avotu, kas tieši iesaistīts sarunās.
Ukraine and the US found common ground on most elements of Washington's proposed peace plan, but 3 critical issues—territorial concessions, military size limitations, and NATO membership—continue to divide the negotiating parties, CNN reports, citing a Ukrainian source directly…
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 26, 2025
Ļoti iespējams, ka krievi ir nopludinājuši sarunu starp Stīvu Vitkofu un Putina palīgu Ušakovu (ir acīmredzams, ka viņi veic ierakstus no visām sarunām), norāda Antons Geraščenko.
Kāpēc, lai viņi to darītu?
- Lai apturētu sarunas;
- Lai kompromitētu ASV pusi, personīgi prezidentu Trampu, un destabilizētu politisko vidi ASV;
- Izraisītu strīdus starp ASV, Ukrainu un Eiropu;
- Radītu informatīvu haosu.
Putins nevēlas sarunas, bet nevēlas to paziņot uzreiz, tāpēc viņam ir nepieciešams globāls skandāls Amerikas Savienotajās Valstīs.
Šāda Putina darbība skaidri parāda, ka abas puses ir tuvu vienošanās noslēgšanai un Putina piespiešanai uz mieru. Putins arī apzinās, ka atteikšanās gadījumā sankcijas tiks pastiprinātas un sekos Krievijas pilnīga atkarība no Ķīnas.
It's very possible that the conversation between Steve Witkoff and Putin's aide Ushakov has been leaked by Russians (it's obvious that they make recordings of all conversations).
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 26, 2025
Why would they do it?
▪️To stop negotiations from happening;
▪️To compromise the US side, President… https://t.co/gL3u20aczH
Francija un Lielbritānija, sākot ar 26. novembri, vadīs jaunizveidotu darba grupu, lai izstrādātu drošības garantijas Ukrainai, un Amerikas Savienotās Valstis tajā pirmo reizi piedalīsies kopā ar NATO un Turciju, pēc "apņēmīgo koalīcijas" sanāksmes paziņoja Francijas prezidents.
France and Britain will lead a newly formed working group starting 26 Nov. to develop security guarantees for Ukraine, with the United States participating for the first time alongside NATO and Turkey, French President announced after a "coalition of the resolute" meeting.…
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 26, 2025
Ukrainas Speciālo operāciju spēki izveidoja slazdu gar okupantu maršrutu, nogalinot četrus iebrucējus. Trīs tika likvidēti, mēģinot iekļūt augstceltnē, bet ceturtais tika pamanīts un likvidēts, mēģinot atkāpties un notriekt Ukrainas bezpilota lidaparātu.
ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs sniedzis padomus Krievijas diktatora Vladimira Putina ārlietu padomniekam Jurijam Ušakovam par to, kā Putinam būtu jārunā ar Trampu un jāpiedāvā līgums par kara izbeigšanu Ukrainā, liecina otrdien ziņu aģentūras "Bloomberg" publicētā viņu sarunas stenogramma.
14. oktobrī notikusī telefonsaruna paver skatu uz Trampa atbalstītā 28 punktu miera plāna pirmsākumiem, kas bija labvēlīgs Maskavai un kurā bija prasības Ukrainai atteikties no teritorijām un nepievienoties NATO.
Stenogramma sagatavota, balstoties Vitkofa un Ušakova sarunas ierakstā, norāda "Bloomberg". Kā ieraksts iegūts, aģentūra neatklāj. Vairāk lasi šeit.
ASV armijas ministrs Dens Driskols nesenās vizītes gaitā Kijivā izteicis vairākas drūmas prognozes par situāciju frontē un uzstājis uz ASV miera plāna sākotnējā varianta pieņemšanu, vēsta telekanāls NBC, atsaucoties uz avotiem.
Ukrainas armijas situācija kļūst arvien sliktāka - krievi palielina gaisa triecienu tempu, viņu rīcībā ir praktiski neierobežoti resursi un viņi var turpināt ilgstošu karu, nezaudējot tempu, Ukrainas amatpersonām teicis ministrs.
Gaidīt ilgāk nozīmē nonākt vēl vājākās pozīcijās, brīdinājis Driskols.
Jautājumā par miera sarunām Krievijas iebrukuma Ukrainā izbeigšanai Rietumu sabiedrotie "ir uz vienas lapas", trešdien intervijā TV3 vērtēja Latvijas premjere Evika Siliņa (JV).
Komentējot otrdienas vakarā notikušās labas gribas koalīcijas partneru sarunas, Latvijas politiķe sprieda, ka sarunās bijis jūtams, ka visi ir "uz vienas lapas", tostarp ASV ir gatava pilnībā iesaistīties.
Pēc Siliņas vārdiem, savukārt aptuveni pirms nedēļas "nopludinātais miera plāns" neesot tas, par ko ASV patiešām gribējusi runāt ar Ukrainu, bet gan Krievijas interešu apkopojums.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 26. novembra rītam sasnieguši 1 168 550 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 980 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 372 tankus, 23 625 bruņutransportierus, 34 688 lielgabalus un mīnmetējus, 1549 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1252 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 84 960 bezpilota lidaparātus, 3995 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 242 automobiļus un autocisternas, kā arī 4007 specializētās tehnikas vienības.
Par ASV piedāvāto miera plānu Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanai vēl nepieciešamas nopietnas sarunas, uzskata NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Miera plānā ir daudzsološi elementi, taču tajā ir arī neatrisināti jautājumi, kam būs vajadzīgi turpmāki centieni diplomātijas laukā, vācu mediju grupai RND un spāņu avīzei "El Pais" pauda Rite.
Krievijai ir lieli dzīvā spēka zaudējumi - aptuveni 20 000 karavīru katru mēnesi, vienlaikus gūstot maz panākumu, norādīja alianses vadītājs.
Otrdienas vakarā Krievijas spēki apšaudījuši Zaporižjas pilsētu, ievainojot 18 cilvēkus.
Bojātas vismaz septiņas daudzstāvu ēkas, degvielas uzpildes stacija, veikals un vairākas automašīnas.
Šobrīd ir zināms par vismaz 15 vietām, kur trāpījis pretinieks. Dažādās pilsētas daļās izcēlās ugunsgrēki.
"Glābēji dzēš ugunsgrēkus un veic meklēšanas un glābšanas darbus. Dzēšot ugunsgrēku vienā no mājām, glābēji izglāba divus cilvēkus," paziņoja Valsts ārkārtas situāciju dienests.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
