TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu

Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīca Rostovas apgabalā piegādā degvielu Krievijas armijai, padarot to par leģitīmu mērķi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

1. aprīļa naktī droni uzbruka stratēģiskiem objektiem Krievijas Rostovas apgabalā. Novošahtinskas naftas pārstrādes rūpnīca, iespējams, atkal pakļauta uzbrukumam. Rostovas apgabalā vakar, 31. marta, vakarā, tika izsludināta gaisa trauksme. Neilgi pēc pusnakts dažādās reģiona daļās bija dzirdami sprādzieni, kas liecina par plašu gaisa uzbrukumu. Rostovas apgabala gubernators Jurijs Sļusars atzina, ka bezpilota lidaparāti 1. aprīļa naktī veica plašus triecienus objektiem reģionā. Pēc viņa teiktā, "bezpilota lidaparātu atlūzu krišana ir nodarījusi postījumus uz zemes". Viņš neiedziļinājās detaļās, tikai norādot, ka droni visaktīvāk lidoja Novošahtinskas virzienā. Turklāt uzbrukumam tika pakļauti objekti Taganrogā, Kamenskā-Šahtinskā un Bataiskā.

Pagājušajā nedēļā Somijā avarēja Ukrainas drons. Kijiva atvainojās un paziņoja, ka Krievijas elektroniskā karadarbība, visticamāk, to novirzīja no kursa.

Tagad Ukrainas ārlietu ministrs stāsta sīkāk: Krievija ne tikai traucē dronu navigāciju – tā apzināti novirza tos uz Somiju un Baltijas valstīm, lai sarīkotu provokācijas pret Ukrainas sabiedrotajiem.

"Mums ir izlūkošanas dati, kas liecina, ka krievi apzināti novirza dronus uz Baltijas valstīm, lai izmantotu šos incidentus propagandas nolūkos," sacīja ārlietu ministrs Sibiha.

Kijiva apgalvo, ka mērķis ir radīt saspīlējumu starp Ukrainu un valstīm tās ziemeļu flangā, un vēlas, lai skartās valstis kopīgi pretotos.

"Buk-M3" – viens no Krievijas slāņveida pretgaisa aizsardzības galvenajiem elementiem – bija paslēpts koku rindā okupētajā Luhanskā. Tas ir paredzēts lidmašīnu un raķešu notriekšanai no 70 kilometru attāluma.

Ukrainas bezpilota lidaparāts pietuvojās daudz tuvāk.

Krimas iedzīvotājiem piespriež ilgu cietumsodu par kritiskiem ierakstiem sociālajos medijos, kamēr Krievijas politiķi nesodīti kūda uz genocīdu Ukrainā

Krievijas Dienvidu apgabala militārā tiesa ir piespriedusi Serhijam Tubolecam no okupētās Sevastopoles piecu ar pusi gadu cietumsodu par komentāriem sociālajos medijos. Komentāri, pat ja spēcīgi, nevarēja būt sliktāki par neskaitāmajiem Krievijas līderu un propagandistu aicinājumiem bombardēt Ukrainas pilsētas un pat mēģinājumiem attaisnot Krievijas bombardēšanu Ukrainas galvenajā bērnu slimnīcā Ohmatdet 2024. gada 8. jūlijā. Tomēr tieši ukrainis no okupētās Sevastopoles tika apsūdzēts par "terorisma publisku

attaisnošanu", nevis tie, kas attaisnoja nāvējošus raķešu triecienus pret bērniem.

Krievijas bezpilota lidaparātu triecieni uzbruka Luckai, nodarot kaitējumu Nova Poshta terminālim un noliktavas ēkai, savukārt notriekta bezpilota lidaparāta atlūzas trāpīja dzīvojamajai ēkai. Atsevišķs trieciens Hmeļņickā pēc trieciena izraisīja ugunsgrēku rūpniecības objektā.

Krievijas anektētajā Ukrainas Krimas pussalā otrdien nogāzās Krievijas kara lidmašīna, un katastrofā gājuši bojā 29 cilvēki, ziņoja Maskavas propagandas rupors TASS, citējot Krievijas Aizsardzības ministriju.

"31. martā ap plkst. 18.00 pēc Maskavas laika (plkst. 18.00 pēc Latvijas laika) tika zaudēts kontakts ar militārā transporta lidmašīnu "An-26", kamēr tā atradās plānotā lidojumā virs Krimas pussalas," paziņoja Aizsardzības ministrija.

"Meklēšanas un glābšanas vienība ir noskaidrojusi lidmašīnas "An-26" katastrofas vietu. Saskaņā ar ziņām no notikuma vietas ir gājuši bojā seši apkalpes locekļi un 23 pasažieri," teikts ministrijas paziņojumā.

Lidmašīnas vrakā netika atrastas ārējas iedarbības pazīmes, un pašlaik tiek uzskatīts, ka katastrofu var būt izraisījusi tehniska kļūme.

Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 339 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 298 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 339 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 200 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās piecās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Luckā, Ukrainas rietumos, dronu triecienā cietis uzņēmuma "Nova pošta" terminālis, pavēstīja uzņēmums.

"Visi darbinieki trieciena brīdī atradās patvertnēs un netika ievainoti," norādīja uzņēmums.

Luckā dronu triecienā cietis arī daudzdzīvokļu nams. Ēkā izraisījies ugunsgrēks, pavēstīja Volīnijas apgabala administrācijas vadītājs Romāns Romaņuks.

Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa vizītē Kijivā paziņoja, ka ES piešķīrusi Ukrainai papildu 80 miljonus eiro no peļņas, kas gūta no iesaldētajiem Krievijas aktīviem.

Kallasa ar šādu paziņojumu nāca klajā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu.

Jau ziņots, ka otrdien Kijivā notika neformālā Eiropas Savienības ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un valsts augstākās amatpersonas. ES ārlietu ministri piedalījās atceres pasākumā Bučā, pieminot četrus gadus kopš Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem pilsētā, un publiskoja kopīgu paziņojumu.

Ungārija turpina bloķēt 90 miljardu eiro Eiropas Savienības aizdevuma pārskaitīšanu Kijivai, kamēr Kijiva neatjaunos cauruļvada "Družba" darbību. Ungārija arī atsakās apstiprināt bloka 20. sankciju paketi pret Kremli. Kallasa atzina, ka nav panākts izrāviens ne aizdevuma, ne sankciju jautājumā, taču pauda cerību, ka līdz nākamajam Eiropas līderu samitam tiks panākts risinājums. Neoficiāla līderu sanāksme notiks Kiprā aprīļa beigās, bet samits Briselē jūnijā.

Kallasa brīdināja, ka ir svarīgi nepieļaut uzmanības novēršanu no Ukrainas, ņemot vērā situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos un globālo enerģētikas šoku, ko izraisīja ASV un Izraēlas triecieni Irānai.

Publicēts Rjazaņas apgabala gubernatora Pāvela Malkova rīkojums, ka uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm atkarībā no sava darbinieku skaita ir jānodrošina noteikts "rekrūšu" skaits dienēšanai Krievijas armijā, bet faktiski karošanai Ukrainā.