TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) ziņo, ka Krievijas ārlietu ministra vietnieks Galuzins intervijā aģentūrai "TASS" nosaucis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par "neleģitīmu" un izteicis ideju par ANO pārvaldības ieviešanu Ukrainā. ISW šo paziņojumu raksturo kā "Ukrainas suverenitātes un leģitimitātes noraidīšanu". Tā pati ANO, kurā Krievijai ir veto tiesības.
Vienlaikus Kremlis apgalvo, ka Ukrainas pilsoņiem, kuri dzīvo Krievijā, jābūt iespējai piedalīties vēlēšanās, lai gan tieši Maskava ar tā dēvēto "pasportizāciju" piespiež šos cilvēkus atteikties no Ukrainas pilsonības. ISW norāda, ka patiesais šādu paziņojumu mērķis ir masveidīga iejaukšanās vēlēšanu procesā.
Russia wants Ukraine to hold elections — but only if Russia gets to decide who wins.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 16, 2026
ISW reported that Russia's deputy FM Galuzin went on TASS to call Zelenskyy "illegitimate" and float UN governance over Ukraine. ISW called this "a rejection of Ukraine's sovereignty and…
"Bija liela kļūda nesniegt Ukrainai palīdzību agrāk; tas bija jādara 2014. gadā," paziņoja bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ja NATO būtu apbruņojusi un apmācījusi ukraiņus laikā no 2014. līdz 2022. gadam, viņi tagad varētu kontrolēt lielāku teritoriju un, iespējams, pat būtu novērsuši Krievijas pilna mēroga iebrukumu.
"Sabiedrotie sniedza Ukrainai vēl nebijušu atbalstu, taču lielākā kļūda bija tā, ka agrāk netika sniegts lielāks atbalsts… Vai mēs šodien pieļaujam kļūdas? Es domāju, ka šodien mums ir jādara vairāk."
❗️“It was a great mistake not to provide Ukraine with assistance earlier; this should have been done in 2014,” — former NATO Secretary General Jens Stoltenberg
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 16, 2026
If NATO had armed and trained Ukrainians between 2014 and 2022, they could now control more territory and perhaps even… pic.twitter.com/hmmj33vM0X
"Berijev" nesen ziņoja par 65 miljonu dolāru zaudējumiem. Ieņēmumi viena gada laikā ir sarukuši par 3,8 reizēm. Rūpnīca ir bombardēta četras reizes. Saistības sasniedz 350 miljonus dolāru. Krievija iesaistījās karā ar mazāk nekā desmit A-50 lidmašīnām un nevar tās aizstāt.
Russia told Beriev to restart A-50 production. Beriev just posted a $65 million loss.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 16, 2026
Revenue collapsed 3.8x in one year. The factory has been bombed four times. Liabilities hit $350 million. Russia entered the war with fewer than ten A-50s, and can't replace them.… pic.twitter.com/l3OnPtzQjm
Pēc tā tīrīšanas varas iestādes piemineklim apkārt uzlika restes.
Brāļi Limjēri bija franču izgudrotāji, pirmie filmu veidotāji. Viņi patentēja sinematogrāfu, kas atšķirībā no Edisona radītā kinetoskopa ļāva filmu skatīšanos vairākiem skatītājiem vienlaikus. Limjēru pirmā privātā filmu rādīšana notika 1895. gadā.
🎪 Ural Absurdity: In Yekaterinburg, a monument to the Lumière brothers was splashed with paint — after cleaning it, authorities put them behind bars. pic.twitter.com/rTFjchxQ0U
— NEXTA (@nexta_tv) February 17, 2026
Ukraina ir guvusi milzīgus panākumus Krievijas agresijas atvairīšanā, taču kara izbeigšanā galveno lomu ir jāuzņemas trešajai pusei.
Ukraina turpina nodarīt nopietnus zaudējumus Krievijai frontes līnijās, taču ar to vēl nepietiek, lai Maskava piekristu izbeigt karu. Šādu viedokli intervijā "Ukrinform" pauda atvaļinātais ASV armijas ģenerālis, bijušais Centrālās pavēlniecības vadītājs un bijušais CIP direktors Deivids Petreuss.
Viņš norāda, ka sarunu laikā Krievija neizrādīja nekādu reālu vēlmi panākt kompromisu. Gluži pretēji, Kremļa pārstāvji pauž maksimālistiskas prasības, kurām Kijiva nekad nepiekritīs. Tomēr Petreuss ir pārliecināts, ka pienāks brīdis, kad Maskavai būs jāmaina sava nostāja, taču tas notiks tikai ar pastiprinātu ārējo spiedienu.
Ukrainas bruņotie spēki veica triecienus bezpilota lidaparātu vadības centriem Krievijā un Krievijas Tālajos Austrumos. Ukrainas bruņotie spēki Krimā iznīcināja jūras daudzfunkcionālo helikopteru Ka-27 un veica triecienus trim okupācijas spēku bezpilota lidaparātu vadības centriem Krievijas Tālajos Austrumos un Krievijā.
Ukrainas spēki turpina samazināt okupācijas Krievijas armijas kaujas potenciālu. 17. februāra naktī Kamišli ciema tuvumā tika veikts trieciens Ka-27 helikopteram, kā arī trim bezpilota lidaparātu vadības centriem okupētajās teritorijās un Kurskas apgabalā, ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Noraidot jebkādas atsauces uz NATO 5. pantu kā vien "retoriskus izteikumus", Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris kā reālākas drošības garantijas minēja finansiālu atbalstu Ukrainas armijai vai tās nākotnes dalību Eiropas Savienībā.
Dismissing any approximations to Article 5 as mere "rhetorical expressions," Lithuanian Foreign Minister Kestutis Budrys named financial support for Ukraine's military or future EU membership as more realistic guarantees.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 16, 2026
Pirmā bezpilota sistēmu spēku centra vienība (agrāk 14. pulks) ziņoja, ka pagājušajā naktī netālu no Mariupoles iznīcinājusi Krievijas S-300VM pretgaisa aizsardzības sistēmu.
❗️The unit of the 🇺🇦1st Center of Unmanned Systems Forces (formerly the 14th Regiment) reported that last night they destroyed a 🇷🇺Russian S-300VM air defense system near Mariupol. pic.twitter.com/UBnA2Bi1Wf
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Latvija piešķirs 10 miljonus eiro Ukrainas atbalstam NATO fonda "Prioritised Ukraine Requirements List" (PURL) ietvaros, šodien lēma valdība.
Kā sociālajos tīklos skaidro Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), šī nauda tiks izmantota bruņojuma un aprīkojuma iegādei, lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēties.
Iepirkumi būs no Latvijas stratēģiskā partnera ASV, "nodrošinot uzticamu un kvalitatīvu palīdzību", informē Siliņa.
Viņa arī norāda, ka Latvijas ieguldījums tiek veikts jau iepriekš plānotā finansējuma 0,25% no iekšzemes kopprodukta apmērā ietvaros, apliecinot Latvijas atbalstu Ukrainai.
Video ar divu Krievijas raķešu iznīcināšanu virs Ukrainas galvaspilsētas. Centra gaisa aizsardzības spēku apkalpe spēja aizstāvēt Kijivu no ZM-22 "Cirkon" raķetēm, demonstrējot, ka amerikāņu ieroči ir pārāki par krievu ieročiem.
15. februārī Ukrainas gaisa aizsardzības spēkiem virs Kijivas izdevās notriekt divas ZM-22 "Cirkon" pretkuģu raķetes. MIM-104 "Patriot" apkalpei izdevās to paveikt. Centra gaisa aizsardzības spēku veiksmīgās operācijas video tika publicēts viņu "Facebook" lapā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
