TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Starp tiem bija: 11 "Kinžal" raķetes, 51 "Kh-101" spārnotās raķetes, 15 "Iskander-M/KN-23" raķetes, 20 "Kaļibr" raķetes un gandrīz 3000 "Shahed" droni. Ukrainas aviācija iznīcināja arī aptuveni 400 gaisa mērķus un uzbruka komandpunktiem, loģistikas centriem un Krievijas karaspēka un ekipējuma koncentrācijas vietām.
Ukrainian air defense forces destroyed 9,707 aerial targets in November 2025. Among them: 11 Kinzhal missiles, 51 Kh-101 cruise missiles, 15 Iskander-M/KN-23 missiles, 20 Kalibr missiles, and nearly 3,000 Shaheds. Ukrainian aviation also took out around 400 air targets and struck… pic.twitter.com/9SYUHPtlsE
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 1, 2025
Ukrainas bruņotie spēki iesaistījušies ielu kaujās ar Krievijas karaspēku Mirnohradas dienvidu daļā.
Speciālo operāciju spēki publiskoja videoierakstus, kur redzamas sabotāžas operācijas, kuru mērķis ir Krievijas dzelzceļa releju skapji un lokomotīves.
Special Operations Forces released footage showing sabotage operations targeting Russian railway relay cabinets and locomotives. pic.twitter.com/fg7PUYBSNL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 1, 2025
Krievu ballistiskās raķetes triecienā Dņipro pirmdien nogalināti vismaz četri cilvēki, bet 22 guvuši ievainojumus, ziņo Dņipropetrovskas apgabala amatpersonas.
Vismaz 12 no ievainotajiem ir hospitalizēti. Seši no tiem atrodas smagā stāvoklī.
Krievijas diktators Vladimirs Putins ir parakstījis 2026. gada budžetu, kurā paredzēti rekordlieli kara izdevumi, vienlaikus strauji samazinot sociālās programmas un sabiedrības labklājību, vēsta Dezinformācijas apkarošanas centrs.
Fakts, ka gandrīz 40% no visiem 2026. gada federālā budžeta izdevumiem ir atvēlēti militārajiem un drošības spēkiem, ir rekordaugsts rādītājs kopš padomju laikiem. Vairāk lasi šeit.
Viena no iespējām, kā garantēt Ukrainas drošību, būtu kodolieroču izvietošana valsts teritorijā, laikrakstā "The Telegraph" savā slejā norāda bijušais Ukrainas armijas komandieris un tagadējais vēstnieks Lielbritānijā Valērijs Zalužnijs.
Viņa rakstā apskatīti kara cēloņi, analizēta Ukrainas armijas gatavība iebrukumam 2022. gadā un nosacījumi turpmākam mieram.
Karš "ne vienmēr beidzas ar vienas puses uzvaru un otras puses sakāvi", un Ukraina nevar noraidīt ieilguša kara izbeigšanas iespēju, atzīst Zalužnijs. Taču miers, pat gaidot nākamo karu, dod iespēju politiskām pārmaiņām, dziļām reformām, tautsaimniecības atveseļošanai, ekonomikas izaugsmei un iespējai cilvēkiem atgriezties Ukrainā.
Tiek ziņots, ka automašīna piederēja Maskavas Lāzerpētniecības institūta "Polius" zinātniekam, fizikas un matemātikas zinātņu doktoram. Transportlīdzeklī tobrīd neviens nebija.
Nīderlande piešķirs papildu 250 miljonus eiro amerikāņu ieroču iegādei Ukrainai, sacīja aizsardzības ministrs Brekelmanss.
https://t.co/sOhasRrxZh https://t.co/1BdyzyBy3b
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
Miera centieni Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu pēc ASV un Ukrainas sarunām aizvadītajā nedēļas nogalē varētu nonākt izšķirošajā posmā, pirmdien pieļāva Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.
"Šī varētu būt izšķiroša nedēļa diplomātijai," ierodoties uz ES dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmi, žurnālistiem Briselē izteicās Kallasa.
"Vakar mēs dzirdējām, ka sarunas ASV bija grūtas, bet produktīvas," norādīja EK prezidente, piebilstot, ka pirmdien viņai paredzētas sarunas ar Ukrainas ārlietu un aizsardzības ministriem.
"Putinam ir jāpiekrīt pamieram vai jābūt gatavam tam, ka Krievijai draud jaunas sankcijas, kas iztukšos tās ekonomiku, kā arī tiks palielināts atbalsts Ukrainai no eiropiešu puses," paziņoj Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro.
❗️"Putin must agree to a ceasefire or be prepared for Russia to face new sanctions that will drain its economy, as well as increased support for Ukraine from Europeans," — French Foreign Minister of France Jean-Noël Barrot pic.twitter.com/Bg0jtxwX49
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
