TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķešu triecienā Balakļijā nogalināti trīs un ievainoti desmit cilvēki

Krievijas galvenā eksporta nafta Urals pagājušajā nedēļā nokritās līdz 36,6 dolāriem par barelu — zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma, ziņo Bloomberg, atsaucoties uz Argus Media datiem. Straujais kritums atspoguļo tuvojošos ASV sankciju ietekmi uz Krievijas enerģētikas milžiem Rosneft un Lukoil - vairāki ārvalstu partneri līdz 21. novembrim ir pārtrukuši visus darījumus ar uzņēmumiem. Rezultātā atlaide, ar kādu Urals tirgojas salīdzinājumā ar Brent, ir pieaugusi līdz 23,5 dolāriem — lielākajam cenu starpībai kopš 2023. gada jūnija.

Galvenie pircēji Ķīnā un Indijā masveidā atsakās no Krievijas piegādēm. Indijas piecas lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas, kas kopā iepirka ap miljonu barelu dienā, ir atteikušās no visām kravām, kuras paredzēts piegādāt pēc 21. novembra. Tās pašas līnijas tur turas arī Ķīnas valsts uzņēmumi Sinopec un PetroChina, kā arī neatkarīgie pārstrādātāji, pilnībā apturot pirkumus no sankcionētajiem Krievijas uzņēmumiem.

Krievijas jūras eksporta apjomi jau agrāk novembrī piedzīvoja straujāko nedēļas kritumu kopš 2024. gada janvāra, liecina Bloomberg dati. Tā kā galvenie pircēji atkāpjas, Maskava arvien biežāk atstāj kravas tankkuģos, izmantojot tos kā peldošās noliktavas. Šī situācija rada pieaugošu spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, kas lielā mērā balstās uz piešķirtajām atlaidēm Indijai, Ķīnai un Turcijai, lai kompensētu zaudēto Eiropas tirgu un saglabātu eksporta ieņēmumus.

Polija atrodas “pirmskara periodā”, jo Krievija sistemātiski pastiprina kiberuzbrukumus un sabotāžas operācijas Polijas teritorijā, 17. novembrī paziņoja Polijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Vieslavs Kukula. Intervijā Polijas sabiedriskajam radio viņš sacīja, ka Maskava “veido vidi, kas varētu būt labvēlīga agresijai pret Poliju”, un šos centienus raksturoja kā Krievijas sagatavošanās posmu karam. Dažas stundas vēlāk premjers Donalds Tusks apstiprināja, ka dzelzceļa posms starp Varšavu un Lublinu ticis uzspridzināts “bezprecedenta sabotāžas” rezultātā — infrastruktūrai, kas ir būtiska Rietumu militārā atbalsta nogādāšanai Ukrainai.

Sabotāžas īstenotāji oficiāli nav nosaukti, taču Varšava jau vairākus gadus brīdina par arvien biežākiem Krievijas un Baltkrievijas specdienestu uzbrukumiem, tostarp spiegošanu, diversijām un ielaušanos Polijas gaisa telpā ar droniem. Polijas situāciju par “hibrīduzbrukumu testēšanu” nodēvēja arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sihiba. Rietumu amatpersonas, tostarp Vācijas izlūkdienesta vadītājs Martins Jēgers, atkārtoti norādījušas, ka Maskava pārbauda Eiropas robežas un var jebkurā brīdī saasināt situāciju līdz tiešam konfliktam.

Runājot par ASV aizsardzības sekretāra salīdzinājumu ar 1939. un 1981. gadu, Kukula sacīja, ka šodienas situācija ir “ļoti precīza analoģija”, jo viss atkarīgs no tā, vai sabiedrotajiem izdosies atturēt Krieviju vai arī — ar vājumu vai neizlēmību — mudināt tai uz agresiju.

“Faktiski mēs vienmēr atrodamies pirmskara periodā — tā tas bija arī Aukstā kara laikā,” viņš piebilda, uzsverot, ka drošību nosaka spēcīga aizsardzības politika un sabiedrības gatavība. Tikmēr Polijas un sabiedroto spēki jau septembrī notrieca vairākus Krievijas dronus Polijas teritorijā, kas izraisīja aicinājumus stiprināt NATO pretgaisa aizsardzību un — ja nepieciešams — notriekt arī Krievijas militārās lidmašīnas.

Kamēr Ukrainas armijas galvenie spēki koncentrēti Pokrovskas aizsardzībai, Krievija izmanto radušos situāciju un pastiprina uzbrukumu Zaporižjas virzienā. Petro Andruščenko norāda, ka krievi pietuvojas pilsētai tādā pašā manierē kā Hersonai, kur civiliedzīvotāji kļuva par mērķiem FPV droniem. Tikmēr vairāk nekā 70% Zaporižjas apgabala ir okupēti, taču pati Zaporižja vēl joprojām turas. Gandrīz ik dienu reģionā ierodas līdz 70 Krievijas militāro kravas auto, kas nogādā karavīrus un tehniku, radot arvien pieaugošu spiedienu uz Ukrainas aizsardzību.

Stratēģiski svarīgās Orikhivas un Huliaipoles pilsētas ir pakļautas ielenkuma draudiem, bet Huliaipolē situācija tiek dēvēta par vienu no vissaspringtākajām visā dienvidu frontē. Krievija cenšas aplenkt pilsētu no austrumiem un ziemeļiem, bet pastāvīgi dronu uzbrukumi un kontrole pār ceļiem gandrīz pilnībā bloķē izejas ceļus civiliedzīvotājiem. Tikai aptuveni 500 iedzīvotāju joprojām tur palikuši, un evakuācija kļūst arvien bīstamāka, jo, kā norāda vietējās kopienas vadītājs, “droni redz visu”.

Ukrainas armija veic pretuzbrukuma operācijas, taču situācija atgādina notikumus pie Vuhledaras pirms Kurahoves krišanas — tāds pats flangu trieciens, tāda pati infiltrācija un tāda pati frontes paplašināšana. Rietumu analītiķi brīdina, ka Ukrainas pozīcijas kļūst ievainojamākas, jo sabiedroto militārā palīdzība ir nepietiekama un novēlota, bet mobilizācijas problēmas un resursu trūkums tikai pastiprina riskus. Ja stratēģija netiks mainīta Krievija pakāpeniski iegūs noteicošo pārsvaru, brīdina eksperti.

Ukrainas karavīrs Dmitro Kanuprs, pazīstams kā Raštijs, savā jaunākajā Instagram ierakstā stāsta par smagākajām atmiņām no laika, kad atradās gūstā Krievijā. “Es nezinu, vai man vajadzētu turpināt dalīties ar šīm atmiņām. Varbūt tas palīdz saprast, ko Krievija nodara cilvēkiem. Bet varbūt, gluži pretēji, tas sāpina, un jūs negribat zināt, ko man nācās piedzīvot,” viņš raksta. “Taču vienu zinu noteikti: daloties ar to, es saku patiesību — patiesību, kuru viņi tik ļoti cenšas noslēpt. Tā var sāpēt, bet tai nedrīkst ļaut klusēt.”

Gūstā Dmitro tika notiesāts uz 29 gadiem par to, ka viņš aizstāvēja Mariupoli. 2024. gada 18. oktobrī viņu atbrīvoja ieslodzīto apmaiņā. Gads ir pagājis, bet Taganrogas cietuma ēna viņu joprojām vajā.

“Viņi lēnām un apzināti pārvērta mūs par mežoņiem”

Ukrainas karavīri nekad nezināja, kad un vai tiks pasniegtas brokastis — viņi tikai klausījās, kad gaitenī parādīsies ēdiena rati. Tos vilka kāds ieslodzītais. Nebija zināms ne laiks, ne tas, kas tiks iedots. “Brokastis nesa ‘balandjors’. Tā viņi sauca ieslodzīto no atsevišķas ‘kastas’, kas Krievijas cietumos dalīja ēdienu,” stāsta Dmitro.

Gaidot ratus, ieslodzītie sapņoja par maizi. Viens aizvēra acis un iztēlojās galvā maizes veidu, otrs minēja — vai tā ir tumša vai gaiša, grauzdēta vai ne, mīksta vai cieta? “Izsalkums darīja ar mums briesmīgas lietas. Iekšā viss griezās tā,” viņš saka.

Kad balandjors atvēra lūku ēdienam, visiem, izņemot dežurantu, nekavējoties bija jāieņem poza — puslocījušies, rokas aiz muguras, skatiens uz leju. Skatīties nedrīkstēja. Maize krita uz grīdas, ripoja, reizēm nonāca zem kājām — balandjors tam nepievērsa uzmanību. “Ja viņš vēlējās, viņš uzkāpa, uzspļāva un pasniedza to atpakaļ,” Dmitro saka. Rezultātā ukraiņi savā starpā gandrīz plēsās par to, kurš dabūs vērtīgo cieto garozu.

“Mēs sākām domāt tā, kā viņi gribēja”

Pēc maizes sekoja “galvenais ēdiens” — alumīnija bļoda ar siltu, duļķainu makaronu ūdeni. Ja paveicās, trāpījās divas karotes pašu makaronu. Tēja, kuru gūstekņi dēvēja par “pūķa urīnu”, reizēm bija sāļa, reizēm smaržoja pēc mazgāšanas līdzekļa — tomēr viņi to dzēra. Šī sistēma viņus pārvērta par cilvēkiem, kas strīdējās par maizes drumstalām, par to, kuram bļodā vairāk duļķainā ūdens vai kurš pirmais izdzers tēju. “Un viss biedējošākais bija brīži, kad pamanīju — mēs sākam domāt tā, kā viņi gribēja,” viņš atzīst.

Vairāk nekā 90% Ukrainas karagūstekņu, kuri atgriežas mājās, stāsta, ka krievu apsargi viņus piekāvuši, spīdzinājuši ar elektrošoka ierīcēm, atņēmuši ēdienu, ūdeni un miegu, piespieduši dziedāt Krievijas himnu. Ukrainā Taganrogas vārds sen kļuvis par sinonīmu spīdzināšanas konveijeram, kur ieslodzītos salauž un piespiež atzīties safabricētos “noziegumos”.

Taganrogā tika turēta gūstā arī žurnāliste Viktorija Roščina. Viņa mira gūstā 2024. gada septembrī. Viņas miesa, uz kuras bija redzamas spīdzināšanas pēdas, Ukrainai tika nodota 2025. gada februārī.

Ukrainas militārā izlūkošana (HUR) publicējusi jaunus video, kuros redzami tās elites vienības “Spoki” precīzie dronu triecieni Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām Donbasā. Pēdējo divu nedēļu laikā vienība veikusi virkni uzbrukumu, iznīcinot Tor-M1 tuvās darbības raķešu sistēmu, S-400 kompleksa komandpunktu un Buk-M3 radara staciju. Triecienu laikā redzamas sekundāras detonācijas un būtisku sakaru un vadības mezglu deaktivizēšana, kas vājina Krievijas spēju aizsargāt savus spēkus un loģistikas ceļus reģionā. HUR norāda, ka “Spoki” turpina sistemātiski mērķēt Krievijas pretgaisa aizsardzības pozīcijas, iepriekš jau iznīcinot divus Podlet-K1 radarus un S-300V palaišanas iekārtu.

Francijas un Itālijas ražotā pretgaisa aizsardzības sistēma SAMP/T var kļūt par vienu no būtiskākajiem jaunās Ukrainas un Francijas 10 gadu drošības vienošanās elementiem.

Tā spēj aizsargāt pret Krievijas ballistiskajām raķetēm un sniegt Ukrainai iespēju mazināt atkarību no nepastāvīgajām ASV piegādēm, jo Vašingtonas politiskās svārstības jau vairākkārt kavējušas Patriot sistēmu nodošanu Ukrainai.

SAMP/T izmanto Aster 30 raķetes, kas var notriekt gan lidmašīnas lielā attālumā, gan vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes, un viena šāda sistēma ar radarajiem un palīgtehniku izmaksā ap 500 miljoniem dolāru. Tomēr Ukrainas vajadzības ir lielas — tā prasa desmitiem šādu kompleksu, bet ražotāji gadā spēj piegādāt tikai dažas sistēmas un aptuveni 300 raķešu.

Sistēmai tomēr ir ierobežojumi: ja Ukraina bieži izmantotu šīs raķetes lielo uzbrukumu laikā, tas varētu apdraudēt Francijas un Itālijas pašu krājumus, jo tās paļaujas uz SAMP/T savas gaisa telpas aizsardzībai. Salīdzinot ar Patriot, SAMP/T ir lētāks un Eiropai uzticamāk nodrošināms, taču ASV sistēmai ir lielāka kaujas pieredze un augstāks pārtveršanas diapazons. Galvenā atziņa: lai gan SAMP/T Ukrainai būtu izdevīgs un potenciāli stratēģiski nozīmīgs risinājums, Eiropas ierobežotās ražošanas jaudas nozīmē, ka tā plaša ieviešana būs lēna un ilgstoša.

Krievijas vadītājs Vladimirs Putins parakstījis jaunu likumu, kas būtiski pastiprina sodus par bērnu un pusaudžu iesaistīšanu diversijās un vienlaikus samazina kriminālatbildības vecumu par šādiem noziegumiem no 16 līdz 14 gadiem. Likums paredz arī mūža ieslodzījumu tiem, kas rosina nepilngadīgos īstenot sabotāžu, kā arī atceļ noilgumu un aizliedz nosacītos sodus visiem, kas darbojas pretvalstiskās organizācijās. Turklāt ieslodzītie par diversiju var pretendēt uz priekšlaicīgu atbrīvošanu tikai pēc trīs ceturtdaļu soda izciešanas, nevis agrāk, kā tas bija līdz šim.

Valsts dome likumu pieņēma oktobrī, reaģējot uz pieaugošiem jauniešu mēģinājumiem sabotēt militāros objektus, kas tiek interpretēti kā protesti pret karu Ukrainā. Krievijas vara tradicionāli vaino Ukrainas izlūkdienestus nepilngadīgo vervēšanā par finansiālu atlīdzību, minot piemērus — 12 gadus vecu meiteni, kura mēģinājusi nodedzināt militāru sakaru kastīti par 300 tūkstošu rubļu solījumu, un 16 gadus vecu zēnu, kurš arestēts ar sprāgstvielām Novorosijskā. Tajā pašā laikā Ukrainas Drošības dienests apsūdz Krievijas izlūkdienestus līdzīgās provokācijās Ukrainas teritorijā, tostarp nepilngadīgo maldināšanā, piespiežot viņus piedalīties pašnāvnieku uzbrukumos.

Austrumu pierobežas valstīm nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā nepieciešams papildu finansiālais atbalsts drošības un sociālekonomisko izaicinājumu dēļ, ar ko šīs valstis saskaras Krievijas agresijas dēļ, pirmdien ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Kā informē Ārlietu ministrija (ĀM), diskusijā par priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam parlamentārais sekretārs arī uzsvēra, ka kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas ir nozīmīgas ES konverģencei, un tām ir jāparedz atbilstošs finansējums ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai.

"Tās nedrīkst padarīt par krīžu risināšanas mehānismiem, kā arī nepieciešams nodrošināt vienādus konkurences apstākļus lauksaimniekiem," norādīja Uršuļskis.

Viedokļu apmaiņā par Eiropadomes sagatavošanu Latvijas pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem ir panākt vienošanos par turpmāko ES finansiālo atbalstu Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus.

Viņš akcentēja, ka būtiski ir turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī ierobežot Krieviju, tai skaitā pieņemot 20. sankciju paketi.

Uršuļskis atzīmēja arī ES paplašināšanās nozīmi Albānijas un Melnkalnes integrācijā un aicināja virzīties uz priekšu ar nākamo sarunu posmu atvēršanu Ukrainai un Moldovai.

Diskusijā par Eiropas Komisijas darba programmu 2026. gadam parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka programmā ir iekļautas daudzas Latvijai nozīmīgas iniciatīvas un priekšlikumi, izceļot ES drošības un aizsardzības stiprināšanu, konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, sabiedrības noturību un vienkāršošanas principu ievērošanu visā ES likumdošanas ciklā.

Tāpat Uršuļskis izteica atbalstu Lietuvai par Baltkrievijas hibrīdajiem uzbrukumiem tās gaisa telpai, uzsverot, ka tas vēlreiz apliecina nepieciešamību turpināt ieguldīt ES Austrumu robežas stiprināšanā.

Latvijas un Beļģijas aizsardzības ministri pārrunājuši iespējas attīstīt sadarbību aizsardzības jomā, tostarp bezpilota lidaparātu spējas stiprināšanā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Pirmdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) tikās ar Beļģijas aizsardzības ministru Teo Frankenu, kurš ieradies vizītē Latvijā.

Ministri apsprieda reģionālās drošības situāciju, turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī abu valstu aizsardzības industriju sadarbības iespējas.

Sprūds uzsvēra, ka Latviju un Beļģiju vieno ciešas ilgtermiņa attiecības, un viņš augstu vērtē Beļģijas ieguldījumu reģiona drošībā, rotācijas kārtībā nodrošinot patrulēšanu Baltijas gaisa telpā.

Beļģijas aizsardzības ministrs tikās arī ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu, Gaisa spēku vadību, Autonomu sistēmu kompetences centra un Latvijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem.

Beļģija bija pirmā valsts, kura 2004. gadā, Baltijas valstīm kļūstot par NATO dalībvalstīm, ar četriem F-16 iznīcinātājiem nodrošināja patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, atgādina AM.

Tāpat, kā akcentē AM, veiksmīga sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem, kas regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona militārajās mācībās.

Savukārt šogad Beļģija pievienojās Latvijas un Apvienotās Karalistes vadītajai starptautiskajai Dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam.