TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Krievija atdevusi Ukrainai vēl 1000 cilvēku mirstīgās atliekas, ceturtdien paziņojusi Kijiva.

Saskaņā ar Krievijas sniegto informāciju tie ir karā kritušie Ukrainas karavīri. Ukrainas tiesībsargājošās iestādes un varasiestādes veiks visas nepieciešamās ekspertīzes un līķu identifikāciju, paziņoja Ukrainas gūstekņu jautājumu koordinācijas štābs.

Iepriekš Krievija ir atdevusi Ukrainai arī savu karavīru mirstīgās atliekas apgalvojot, ka tie ir ukraiņi.

Ziņu aģentūra "Interfax", atsaucoties uz anonīmu avotu, vēstīja, ka Ukraina ir atdevusi Krievijai 30 kritušo Krievijas karavīru līķus apmaiņā pret 1000 kritušajiem Ukrainas karavīriem.

Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma atkal aizdegusies Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīca Krievijā, ceturtdien ziņo "Telegram" kanāls "Astra".

Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Maļkovs paziņoja, ka Ukrainas dronu uzlidojuma rezultātā "viena uzņēmuma teritorijā izcēlās ugunsgrēks". Saskaņā ar viņa ziņoto, cietušo nav, bet materiālie zaudējumi tiek novērtēti. Dronu atlūzas, pēc viņa teiktā, nokrita vairākos Rjazaņas rajonos.

Ukraina ar droniem jau vairākkārt uzbrukusi Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir viena no lielākajām Krievijā.

Augusta sākumā ziņu aģentūra "Reuters" vēstīja, ka pēc kārtējā dronu uzbrukuma šajā rūpnīcā pārtrauca darboties divas primārās naftas pārstrādes iekārtas.

Saskaņā ar "Astra" aprēķiniem nule kā notikušais uzbrukums Rjazaņas rūpnīcai bija vismaz astotais kopš 2025. gada sākuma. Iepriekšējais dronu uzbrukums notika 15. novembrī, pēc kura naftas pārstrādes rūpnīca pārtrauca darbību.

Tiesa Igaunijā nolēmusi izdot Lietuvai Austrumviru apriņķī dzīvojošo Krievijas pilsoni Eldaru Salmanovu, kuru tur aizdomās par terorismu, kad pērn uz vairākām Eiropas valstīm no Lietuvas tika nosūtīti sūtījumi ar sprāgstvielām, vēsta laikraksts "Postimees".

Lēmums par Salmanova partneres Geļenas Gusevas izdošanu Lietuvai vēl nav pieņemts.

Lietuvas Ģenerālprokuratūrai ir aizdomas par Salmanova un Gusevas saistību ar terorisma vilni, kas pērn ietekmēja vairākas valstis, kad, izmantojot starptautiskus kurjerpasta pakalpojumus, no Lietuvas tika nosūtīti sūtījumi ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem. To dēļ izcēlās ugunsgrēki Vācijā, Lielbritānijā un Polijā.

Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene žurnālistiem Viļņā teica, ka pirmstiesas izmeklēšanā saistībā ar teroraktiem ir identificēti 16 aizdomās turētie. Grunskiene piebilda, ka viņas rīcībā esošā informācija liecina, ka viens no aizdomās turētajiem drīzumā tiks izdots Lietuvai.

Igaunijas ģenerālprokuratūras - Valsts prokuratūras - sabiedrisko attiecību padomnieks Kauri Sinkevičs apstiprināja, ka pēc Lietuvas lūguma Igaunijā ir aizturētas divas personas no Austrumviru apriņķa. Tām 18. septembrī noteikts apcietinājums līdz lēmumam par izdošanu Lietuvai.

Lietuvas Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Elena Martinoniene sacīja, ka jaunākā informācija liecina, ka aizdomās turēto statuss lietā ir 16 cilvēkiem, no kuriem deviņiem tiesa noteikusi apcietinājumu. Starp viņiem ir personas, kuru aizturēšanas orderis ir izdots aizmuguriski.

Kriminālprocess Lietuvā turpinās saistībā ar darbību organizētā teroristu grupējumā un terorakta pasūtīšanu. Izmeklētāji paziņojuši, ka 1973. gadā dzimis Lietuvas pilsonis pagājušā gada 19. jūlijā, darbojoties kopā ar līdzdalībniekiem, izmantojis starptautiskos piegādes dienestus DHL un DPD, lai no Viļņas uz Eiropas valstīm nosūtītu četrus sūtījumus ar pašizgatavotām sprāgstierīcēm.

Divi no šiem sūtījumiem tika nosūtīti uz Lielbritāniju ar DHL kravas lidmašīnām, bet pārējie divi tika nosūtīti uz Poliju ar DPD kravas automašīnām.

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sniegto informāciju izmeklēšanā atklāts, ka dažas no pakās paslēptajām sprāgstierīcēm eksplodējušas.

2024. gada 20. jūlijā Leipcigas lidostā Vācijā tieši pirms kravas iekraušanas DHL kravas lidmašīnā sūtījumā no Viļņas, kas tālāk bija jānogādā Lielbritānijā, esošā sprāgstierīce tika detonēta ar iepriekš ieprogrammētu elektronisku taimeri un notika aizdegšanās.

Nākamajā dienā otra paciņa uzsprāga un aizdegās DPD kravas automašīnā, kas bija ceļā caur Poliju, un 22. jūlijā trešā paciņa aizdegās DHL noliktavā Birmingemā, Lielbritānijā.

Ceturtais sūtījums, kas ar DPD kravas automašīnu bija ceļā pa sauszemi Polijā, neaizdegās, jo tehniska defekta dēļ netika izraisīta detonācija.

Saskaņā ar prokuratūras sniegto informāciju sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka noziegumus organizēja un koordinēja Krievijas pilsoņi, kas bija saistīti ar Krievijas militārās izlūkošanas dienestiem.

Vairāki no noziegumu koordinatoriem ir tieši saistīti arī ar 2024. gada maijā Viļņā notikušo teroraktu, kad tika aizdedzināts veikals "IKEA".

Reaģējot uz ziņām par jaunu ASV plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, Vācijas un Polijas amatpersonas bijušas ļoti skeptiskas.

Avotu ziņotais par jauno ASV plānu raisījis bažas, ka tas faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pirms Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē kritizēja ASV plānu, norādot, ka jāvājina uzbrucēja iespējas uzbrukt, nevis upura iespējas sevi aizstāvēt.

Sikorskis pieprasīja, lai Eiropa tiktu iesaistīta miera procesā.

Arī Vācijas kanclera Frīdriha Merca kancelejas vadītājs Torstens Frejs kritizēja šo priekšlikumu. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas atkāpšanās no teritorijām, kas joprojām atrodas tās kontrolē, būtu nepieņemams iznākums.

Avots, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti, ziņu aģentūrai AFP pastāstīja, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz "Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu" un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru. ASV piedāvātais miera plāns arī paredz, ka Ukraina atsakās no visiem tālas darbības rādiusa ieročiem.

Tiek ziņots, ka plāns paredz arī to, ka Krievijai tiks piešķirta kontrole pār teritorijām, kuras tā nav spējusi ieņemt gandrīz četrus gadus pēc atkārtotā iebrukuma sākuma.

Izdevums "Axios" iepriekš ziņoja, ka priekšlikumu izstrādājuši Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Krievijas sūtnis Kirils Dmitrijevs.

Kijiva esot informēta par jauno plānu, bet avoti Briselē ziņo, ka ES par to netika informēta.

Jaunais "miera plāns", ko ASV izstrādājusi kopā ar Krieviju, paredz, ka agresorvalsts Ukrainai maksās "īri" par Donbasu, ziņo britu laikraksts "The Telegraph", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Publikācija nesniedz precīzu šīs klauzulas formulējumu, norādot tikai to, ka "īres maksa" varētu attiekties uz finansiālu kompensāciju par to, ka Ukraina zaudē piekļuvi savai minerāliem bagātajai teritorijai. Arī kompensācijas apmērs ziņojumā nav norādīts.

"The Telegraph" norāda, ka "īres līgums" ļautu Ukrainas varas iestādēm izvairīties no valsts mēroga balsojuma par Donbasa atdošanas jautājumu, kā noteikts valsts konstitūcijā. Vienlaikus, publikācijā uzsvērts, ka Ukraina juridiski saglabās Donbasu kā savu teritoriju, lai gan reģions faktiski paliks Krievijas kontrolē.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādāja, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu. Kā ziņo mediji, plānā paredzēts, ka Ukraina faktiski nodod Donbasu, uz pusi samazina Ukrainas bruņoto spēku skaitu, atsakās no noteiktiem ieročiem un atzīst krievu valodu par valsts oficiālo valodu.

Zviedrijas ārlietu ministre Marija Malmere Štenergārda norāda, ka Eiropas Savienībai būtu jākonfiscē Krievijas iesaldētie aktīvi, jo jebkurš cits risinājums kā finansēt Ukrainu, būtu negodīgs pret Ukrainas lielākajiem atbalstītājiem.

"Dažas valstis uzņemas gandrīz visu slogu [Ukrainas atbalstam]," sacīja Marija Malmere Štēnergārda, dodoties uz ārlietu ministru sanāksmi Briselē. "Tas nav godīgi un ilgtermiņā nav ilgtspējīgi."

"Ziemeļvalstis, kurās ir mazāk nekā 30 miljoni iedzīvotāju, šogad sniegušas Ukrainai vienu trešdaļu no militārā atbalsta, ko sniedz NATO valstis, kurās ir gandrīz viens miljards cilvēku... Šāds modelis nav ilgtspējīgs. Tas nekādā veidā nav saprātīgi. Un tas daudz ko pasaka par to, ko dara Ziemeļvalstis, bet vēl vairāk tas pasaka par to, ko nedara citas valstis," uzsvēra ministre.

Jāpiebilst, ka finansiālais un militārais ieguldījums starp valstīm Ukrainai joprojām ir ļoti nevienmērīgs. Piemēram, Dānija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā Ukrainai ir sniegusi vairāk nekā 10 miljardus eiro lielu atbalstu, kas ir gandrīz 3 procenti no tās iekšzemes kopprodukta. Savukārt Spānija ir sniegusi 1,48 miljardu eiro atbalstu jeb mazāk nekā 0,2 procentus no sava IKP.

Starp lielākajiem Ukrainas atbalstītājiem ir valstis, kas robežojas ar Krieviju, tai skaitā Ziemeļvalstis, Polija un Baltijas valstis. Tāpat ievērojamu palīdzību Ukrainai sniedz Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste un Vācija. Bet, piemēram, Ungārija, Ukrainai sniegusi palīdzību mazāk nekā 0,04 procentu apmērā no tās IKP.

Kara plosītajai Ukrainai, sākot ar nākamo gadu, draud ievērojams budžeta deficīts. Štenergārda norādīja, ka sabiedrotajiem ir obligāti jāpanāk vienošanās tikšanās laikā Briselē, kas gaidāma decembrī. “Mums nav citas izvēles,” viņa uzsvēra. 

Šonedēļ Eiropas Komisija izplatīja vēstuli, kurā izklāstītas trīs iespējas Ukrainas atbalstam: divas no tām paredz, ka ES valstis vairāk iegulda kara plosītajā valstī, savukārt trešā aicina izmantot aptuveni 170 miljardus eiro Krievijas aktīvu, kas joprojām ir iesaldēti Beļģijā.

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs janvārī grasās pamest šo amatu, atklājuši vairāki informēti avoti.

ASV prezidenta īpašais sūtnis pēc likuma ir pagaidu amats, un teorētiski sūtņiem ir jānodrošina Senāta atbalsts, ja viņi paliek amatā ilgāk par 360 dienām.

Ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem anonīmiem avotiem, vēsta, ka Kellogs saviem kolēģiem teicis, ka janvāris būs loģisks brīdis, kad atstāt sūtņa posteni saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem.

"Reuters", atsaucoties uz Kellogam tuvu stāvošu avotu, ziņo, ka Kellogs ir neapmierināts ar to, cik liels skaits administrācijas amatpersonu pašlaik nodarbojas ar Ukrainas jautājumiem. Viņu neapmierinot arī tas, ka Baltajā namā nepietiekami tiek atzīts, ka Krievija, nevis Ukraina, bremzē sarunas.

Cits avots "Reuters" norādīja, ka Kellogs nekad nav plānojis ilgi palikt Trampa administrācijā. Pagaidām nav skaidrs, kas, ja vispār kāds, viņu aizstās. ASV joprojām nav iecēlušas Senāta apstiprinātu vēstnieku Ukrainā. Baltais nams un pats Kellogs nav oficiāli komentējuši ziņas par viņa iespējamo atkāpšanos no amata.

Tramps iecēla Kellogu par īpašo pārstāvi Krievijas un Ukrainas kara jautājumos, bet pēc tam viņam uzticēja tieši Ukrainas jautājumus, bet komunikāciju ar Krieviju nodrošināja Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

Kellogs vairākas reizes devās uz Kijivu un tikās ar Ukrainas amatpersonām. Viņš iepriekš arī piekrita viedoklim, ka Krievijas uzvara Ukrainā varētu pamudināt Kremli uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, norāda ASV starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

"Vienīgais iemesls, kāpēc viņi šodien spēj apgādāt savus karavīrus, ir dzelzceļa izmantošana. Tieši tā Krievija karo, izmantojot dzelzceļu. Ja Baltijas valstis vēlas novērst iebrukumu, tad likvidējiet savus Krievijas sliežu platuma vilcienus. Atbrīvojieties no tiem," aģentūrai LETA uzsvēra Smits.

Viņaprāt, visiem sliežu ceļiem, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd, un jāatstāj tikai tie, kas ir patiešām nepieciešami, piemēram, uz rietumiem un uz dienvidiem no Daugavpils.

Eksperts pauda sapratni par to, ka jaunā Eiropas platuma sliežu ceļa izbūve prasa tik ilgu laiku, tomēr uzsvēra, ka šāds sliežu ceļš Latvijai ir vajadzīgs daudzu iemeslu dēļ, ne tikai militāru.

"Lai integrētu ekonomiku, trim Baltijas valstu ekonomikām Eiropas platuma dzelzceļš paver daudz vairāk iespēju pārvietot preces citādi, nevis ar kuģiem. Jā, kuģniecība joprojām ir lētākais veids, kā pārvietot preces. Tomēr dzelzceļš noteikti būtu vairāk vajadzīgs militārā ziņā," sacīja Smits.

Jautāts par dažādajām Krievijas provokācijām Rietumos, eksperts piekrīt, ka to mērķis ir pārbaudīt, kāda ir NATO un alianses valstu reakcija - gan kolektīvi, gan individuāli.

"Domāju, ka tā ir zīme, ka Krievijai neizdodas sasniegt savus mērķus Ukrainā, tāpēc viņiem ir nepieciešams kaut kas cits, par ko runāt ar saviem cilvēkiem. Tas viss ir ļoti saistīts ar vietējo auditoriju. Kāds gan ir vēstījums, ko Kremlis var nosūtīt visai Krievijai? Viņi joprojām nav uzvarējuši Ukrainā. Viņi turpina apgalvot, ka uzvarēs, bet neuzvar. Viņiem ir vajadzīgs jauns naratīvs," uzskata Smits.

Krievijas mēģinājumos iebaidīt Rietumus ar saviem droniem eksperts redz zināmu pamatu, jo šobrīd Ukraina un Krievija ir divi pasaules lielākie eksperti bezpilota lidaparātu kara jomā.

"NATO vēl nav dronu kara eksperts. Iespējams, arī Ķīna zina daudz par bezpilota lidaparātu karadarbību, tomēr to neviens skaidri nezina, jo neesam neko redzējuši. Viņi to nav darījuši, bet, kamēr tu to nedari, tu neko neiemācies. Nekas nelīdzinās kaujai, kamēr neesat tajā bijuši, un tur pastāvīgi cīnās tikai Ukraina un Krievija," izteicās Smits.

Igaunijas aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmums "Frankenburg Technologies" un Polijas valstij piederošais aizsardzības konglomerāts "Polska Grupa Zbrojeniowa" (PGZ) sāk kopīgi ražot pretdronu raķetes Polijā, vēsta laikraksts "Postimees".

Stratēģiskās partnerības mērķis ir gadā saražot līdz 10 000 pārtvērējrraķešu, kas palīdzētu uzlabot NATO austrumu flanga pretgaisa aizsardzību. Partnerības pamatā ir "Frankenburg" pārtvērējraķete "Mark-1", kas izstrādāta, lai iznīcinātu nelielus 1.-3. kategorijas dronus un kamikadzes dronus, piemēram, Krievijas karā pret Ukrainu plaši izmantotos "Shahed" tipa bezpilota lidaparātus.

Sadarbībā ar PGZ "Frankenburg" Polijā ražos gan raķetes "Mark-1", gan citas pretdronu sistēmas. Tas ir būtisks ieguldījums tā dēvētajā dronu mūrī, kas tiek veidots uz NATO austrumu robežas.

Polija pašlaik aizsardzībai atvēl 4,7% no iekšzemes kopprodukta, kas ir augstākais rādītājs starp NATO valstīm. Turklāt paredzams, ka valsts saņems ievērojamu finansējumu no Eiropas Savienības jaunās aizsardzības investīciju programmas SAFE.

"Frankenburg" mērķis ir nākamo divu gadu laikā sasniegt 10 000 raķešu ražošanas apjomu. Ar šādu apjomu līguma vērtība sasniegtu gandrīz 500 miljonus dolāru (431,4 miljoni eiro).

Septembrī "Frankenburg" sāka sadarbību ar Polijas radaru ražotāju "Advanced Protection Systems" (APS).

"Frankenburg" vadītājs Kusti Salms, kurš agrāk bija Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclers, sacīja, ka "Polija ir aizsardzības investīciju priekšgalā, un aizsardzības nozarē tiek ieviests jauns darbības veids, kurā valdība sagaida, ka lielākie spēlētāji apvienos spēkus ar jaunpienācējiem". ""Frankenburg" ir labā pozīcijā, lai sadarbotos ar Poliju šīs vīzijas īstenošanā, un ir skaidrs, ka mēs esam uzņemti kā uzticams un nopietns spēlētājs," viņš teica.

Ja "Frankenburg", sadarbojoties ar Polijas galveno aizsardzības kompāniju, spēs sasniegt ražošanas apjoma mērķus, tad Igaunijas kompānija varētu kļūt par līderi miniatūru pārtvērējraķešu tirgū.