TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņu droni uzbrūk Voroņežai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas fronte šodien simbolizē "Vienotības ķēdi", kas tradicionāli tiek veidota Vienotības dienā. Frontes līniju tur Ukrainas karavīri, kuri demonstrē neuzvaramību. To paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Virspavēlnieks sveica ukraiņu aizstāvjus Vienotības dienā, uzsverot, ka vienotībā nav tikai robežas, bet arī nacionālās vienotības morālais princips, kopīga atbildība un cīņa.
Sirskis atgādināja, ka 1990. gadā ukraiņi izveidoja simbolisku "vienotības ķēdi" gandrīz 700 kilometru garumā, demonstrējot savu vēlmi dzīvot brīvā un vienotā Ukrainā.
"Šo "vienotības ķēdi" šodien personificē Ukrainas fronte, kur vairāk nekā tūkstoš kilometru garumā notiek sīvas cīņas ar okupantu. Un to tur ukraiņu karavīri, seržanti un virsnieki, demonstrējot, ka Vienotā Ukraina ir neuzvarama, kuru vieno kopīgs mērķis, "to jau ir izjutuši 820 tūkstoši okupantu, kurus neitralizējuši Ukrainas aizsardzības spēki."
Kurskas apgabalā ienaidnieka uzbrukuma atvairīšanas laikā tika nogalināti vairāk nekā 20 Ziemeļkorejas karavīri. Darbībā tika iesaistīti arī snaiperi, vēsta Ukrainas armijas speciālo operāciju spēki.
Uzbrukuma atvairīšanas laikā Ziemeļkorejas militārpersonas zaudēja:
- 21 nogalināts;
- 40 ievainoti.
Vairāk lasi šeit.
Jaunā Sīrijas valdība ir lauzusi līgumu ar Krievijas uzņēmumu "Stroitransgaz" par Tartūsas ostas apsaimniekošanu, ziņo krievu laikraksts "Kommersant".
Tartūsā atrodas Krievijas karaflotes bāze.
Par 2019.gadā slēgtā līguma laušanu laikrakstam "Al Vatan" pavēstījis Tartūsas provinces muitas pārvaldes direktors Riads Džudi.
Vācijas valdība 2024.gadā izsniegusi neierasti daudz atļauju ieroču un militārā aprīkojuma eksportam, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākušie dati.
Pērn Vācijas valdība apstiprināja ieroču un militārā aprīkojuma eksportu 13,33 miljardu eiro apmērā, kas ir rekordliela summa, atklāja Ekonomikas ministrija.
Ministrija šos datus atklāja, atbildot uz prokrieviskās kreiso ekstrēmistu partijas Zāras Vāgenknehtas savienības (BSW) pieprasījumu.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien licis noprast, ka varētu piemērot jaunas sankcijas Krievijai, ja tā atteiksies vienoties par kara izbeigšanu ar Ukrainu.
Jautāts, vai ASV piemēros jaunas sankcijas Krievijai, ja tā atteiksies sēsties pie sarunu galda, Tramps žurnālistiem atbildēja, ka tā izskatās.
Tramps priekšvēlēšanu laikā solīja ātri izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, ja uzvarēs vēlēšanās, bet viņa plāns joprojām nav skaidrs. Kijiva bažījas, ka viņš varētu izmantot ASV palīdzību Ukrainai, lai piespiestu to piekāpties Krievijai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pat sabiedroto spiediena rezultātā nepiekritīs tā dēvētajam kompromisam, kas paredz okupēto teritoriju atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu.
Sarunā ar ārvalstu žurnālistiem Zelenskis norādīja, ka okupētās teritorijas vienmēr paliks Ukrainas sastāvdaļa, līdz atkal tiks pārņemtas Kijivas kontrolē.
"Lai kurš ko vēlētos. Lai pat visi pasaules sabiedrotie apvienojas, mēs vienalga neatzīsim okupētās teritorijas. Tas nav iespējams. Mēs juridiski tās neatzīstam. Mums tās vienmēr paliks okupētās teritorijas, kamēr mēs tur neatgriezīsimies," uzsvēra prezidents.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1950 iebrucēji, vēsta ziņu aģentūra "LETA".
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9844 tankus, 20 485 bruņutransportierus, 22 194 lielgabalus un mīnmetējus, 1262 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 039 bezpilota lidaparātus, 3051 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 34 837 automobiļus un autocisternas, kā arī 3711 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
President Zelenskyy in Davos: “Europe must be able to guarantee peace”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 21, 2025
There’s no room for discussion, Russia is a long-term problem
📹Zelenskyy’s X pic.twitter.com/noOUUrn1lY
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā Davosā paudis cerību, ka jaunais ASV prezidents Donalds Tramps palīdzēs izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu.
"Tramps man teica un vēlāk arī publiski paziņoja, ka darīs visu, lai šogad izbeigtu karu," otrdien runā Pasaules ekonomikas forumā sacīja Zelenskis. Taču viņš uzsvēra, ka panākt ilgstošu mieru ir svarīgāk nekā ātri apturēt karadarbību.
"Mūsu teritorijā notiek karš. Mēs zinām visus sāpīgos punktus. Mēs saprotam, cik sāpīgi tas mums ir. Mēs esam zaudējuši savus cilvēkus," sacīja Zelenskis, norādot, ka Ukraina vēlas šogad izbeigt karu, taču ne tikai ātri, bet arī taisnīgi.
Viņš uzsvēra, ka ukraiņi ir pelnījuši atgriezties savās mājās un dzīvot drošībā. "Man šķiet, ka tas ir vissvarīgākais," viņš piebilda.
Tramps, kurš pirmdien stājās ASV prezidenta amatā, priekšvēlēšanu laikā solīja ātri izbeigt karu, ja uzvarēs vēlēšanās, bet viņa plāns joprojām nav skaidrs.
Zelenskis savā runā Davosā lūdza Eiropas Savienības (ES) palīdzību komunikācijā ar Trampu, norādot, ka Tramps dažreiz saņem dezinformāciju vai prokrieviskus vēstījumus no cilvēkiem savā tuvākajā lokā. "Mums ir ļoti svarīgi, lai Eiropa ir ssdzirdama, lai apkārt Trampam skan vairāk balsu un lai viņš var skaidri izprast detaļas un riskus," norādīja Ukrainas līderis.
Саратовский депутат нащупал дно
— Вот Так (@vottak_tv) January 21, 2025
Депутат Саратовской областной думы Денис Буланов предложил переименовать Черное море в Русское. Он сослался на древнерусские летописи и европейские хроники, где море упоминается как Русское.
По словам Буланова, идея переосмысления географических… pic.twitter.com/WcM1eCfg4L
Savā centībā deputāts "piemirsis", ka no 16. gadsimta līdz 18. gadsimta 70. gadiem Melno jūru praktiski pilnībā kontrolēja Osmaņu impērija, un mūsdienu Turcija negrasīsies mierīgi noskatīties uz jūras pārdēvēšanu.
Kamēr Goša Kucenko filmējies Krievijas dienvidos Stavropolē, viņa “Zaporožec” automašīnā vismaz nedēļu iemitinājies kāds 30 gadus vecs Alberts Abduļļins, kurš pie sevis aicinājis sievietes dažādām izpriecām. Viņš jau bijis tiesāts par izvarošanu, slepkavību, laupīšanu, zādzībām, draudēšanu ar slepkavību, smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu un varas pārstāvja apvainošanu. Viņš arestēts un jau atzinies savā noziegumā.
Daži Krievijas mediji vēstīja, ka Abduļļins jau pērn pamanījās nest "krievu pasauli" Ukrainas iedzīvotājiem, noslēdzot līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju un šādi atbrīvojoties no kolonijas. Nu viņš tur raujas atgriezties.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".