TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis izsakās par Ukrainas karaspēka ielaušanos Krievijas teritorijā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas spēki nakts laikā uzbruka munīcijas noliktavai netālu no Ņižņa Krinkas, loģistikas objektiem netālu no Čistjakoves okupētajā Doneckā un "Geran"/"Gerbera" bezpilota lidaparātu vadības releja stacijai netālu no Čornomorskes okupētajā Krimā, ziņoja Ģenerālštābs.
Ukrainian forces struck a ammunition depot near Nyzhnia Krynka, logistics facilities near Chistyakove in occupied Donetsk, and a Geran/Gerber drone control relay station near Chornomorske in occupied Crimea overnight, the General Staff reported. #Ukraine pic.twitter.com/5J82Qsoagv
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 5, 2026
"Bloomberg" ziņo, ka ES līderi Briseles samitā aicinās starptautiskos partnerus segt 30 miljardu eiro palīdzības deficītu Ukrainai, jo Ungārijas veto par naftas piegādes strīdu caur naftas cauruļvadu "Družba" joprojām bloķē 90 miljardu eiro lielu ES aizdevuma paketi.
EU leaders will call on international partners to cover a 30 billion euro aid gap for Ukraine at their Brussels summit, Bloomberg reported, as a 90 billion euro EU loan package remains blocked by Hungary's veto over a Druzhba pipeline oil supply dispute. #EU pic.twitter.com/H53PSFYqpA
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 5, 2026
"500 pret 500": Ukraina un Krievija 5. un 6. martā veiks karagūstekņu apmaiņu ar 500 cilvēkiem katrā pusē, paziņoja Krievijas sarunu delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis.
❗️“500 for 500”: Ukraine and Russia are conducting a prisoner exchange of 500 people on each side on March 5–6, according to Vladimir Medinsky, head of the Russian negotiating delegation.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
Sumu robežsardzes vienības kaujinieki iznīcināja Krievijas T-72 tanku, bruņumašīnu "Tiger" un ienaidnieka dronu operatora patvertni.
❗️Fighters of the 🇺🇦Sumy Border Detachment destroyed a 🇷🇺Russian T-72 tank, a Tiger armored vehicle, and an enemy drone operator's shelter. pic.twitter.com/6mZjYAUyrM
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
Situācija Tuvajos Austrumos, kur vienlaikus izcēlušies divi lieli bruņoti konflikti, Pekinai ir ārkārtīgi nelabvēlīga.
Ķīna cenšas saglabāt līdzsvaru pieaugošās spriedzes apstākļos Tuvajos Austrumos un neļaut Irānai vājināties, vienlaikus paliekot konflikta ēnā.
To intervijā "Radio NV" paziņoja Ukrainas Liberāli demokrātiskās līgas eksperts un analītiķis Arturs Haritonovs. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas iznīcinātājiem F-16 vairāk nekā trīs nedēļas nebija pietiekami daudz raķešu, lai notriektu Krievijas dronus un ballistiskās raķetes, krājumiem izsīkstot tieši laikā, kad Krievija gatavoja lielu gaisa uzbrukumu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz trim avotiem.
"Akūtais trūkums no novembra beigām līdz decembra vidum, par ko iepriekš netika ziņots, atklāj Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku ievainojamību, jo tie ir lielā mērā atkarīgi no Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādēm, lai atvairītu biežos Krievijas triecienus," norāda "Reuters".
Kopš pilna mēroga kara sākuma pirms vairāk nekā četriem gadiem Ukraina bieži sūdzējusies par ieroču trūkumu, bet pēdējos mēnešos tā cenšas lieki nekaitināt ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju ar skaļi paustām bažām par bruņojuma kritisko trūkumu.
Situācija Tuvajos Austrumos, kur vienlaikus izcēlušies divi lieli bruņoti konflikti, Pekinai ir ārkārtīgi nelabvēlīga.
Ķīna cenšas saglabāt līdzsvaru pieaugošās spriedzes apstākļos Tuvajos Austrumos un neļaut Irānai vājināties, vienlaikus paliekot konflikta ēnā.
To intervijā "Radio NV" paziņoja Ukrainas Liberāli demokrātiskās līgas eksperts un analītiķis Arturs Haritonovs.
Ilgstoša kara gadījumā Tuvajos Austrumos Amerika varētu samazināt pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu piegādes Ukrainas pretgaisa aizsardzībai, intervijā laikrakstam "Rai Italia" sacīja Zelenskis.
Zelenskis arī atgādināja, ka Irāna iepriekš piegādāja Krievijai ieročus, ko izmantoja Ukrainas uzbrukšanai, un tagad Krievija ražo raķetes un dronus saskaņā ar Irānas licencēm.
Vienlaikus viņš norādīja, ka kaujas Tuvajos Austrumos jau ietekmē pasaules naftas un enerģijas cenas.
❗️In the event of a prolonged war in the Middle East, America may reduce supplies of air defense systems and missiles for Ukraine's air defense — Zelenskyy in an interview with Rai Italia.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 5, 2026
Zelenskyy also recalled that Iran previously supplied Russia with weapons used to attack… pic.twitter.com/wbsOphDSKx
Slovākija un Ungārija pieprasa, lai Ukraina atsāktu Krievijas naftas tranzītu, neskatoties uz Krievijas okupantu nodarītajiem bojājumiem naftas cauruļvadam "Družba".
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņoja, ka pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski viņam ar Eiropas Komisiju ir jāapspriež situācija paar naftas cauruļvadu "Družba". Vairāk lasi šeit.
WE HAVE NOWHERE TO TURN!
— Robert Fico 🇸🇰 (@RobertFicoSVK) March 4, 2026
If Zelensky doesn’t allow oil to flow to Europe, he is asking for the €90 billion loan to be stopped. pic.twitter.com/PARZzU0OJl
Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš pēc pilna mēroga kara sākšanas pret Ukrainu piespieda Eiropas valstis meklēt alternatīvas Krievijas gāzei, draud priekšlaicīgi pārtraukt "zilā kurināmā" piegādes Eiropai, negaidot, līdz stāsies spēkā maksimālās sankcijas.
Ja Putina draudi tiktu īstenoti, šīs valstis bez Krievijas gāzes, par kuras saglabāšanu tās iestājas, varētu palikt jau tagad — turklāt pēc paša Kremļa lēmuma. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
