TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņu droni uzbrūk Voroņežai

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pat sabiedroto spiediena rezultātā nepiekritīs tā dēvētajam kompromisam, kas paredz okupēto teritoriju atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu.

Sarunā ar ārvalstu žurnālistiem Zelenskis norādīja, ka okupētās teritorijas vienmēr paliks Ukrainas sastāvdaļa, līdz atkal tiks pārņemtas Kijivas kontrolē.

"Lai kurš ko vēlētos. Lai pat visi pasaules sabiedrotie apvienojas, mēs vienalga neatzīsim okupētās teritorijas. Tas nav iespējams. Mēs juridiski tās neatzīstam. Mums tās vienmēr paliks okupētās teritorijas, kamēr mēs tur neatgriezīsimies," uzsvēra prezidents.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1950 iebrucēji, vēsta ziņu aģentūra "LETA". 

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 9844 tankus, 20 485 bruņutransportierus, 22 194 lielgabalus un mīnmetējus, 1262 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1050 zenītartilērijas iekārtas, 369 lidmašīnas, 331 helikopteru, 23 039 bezpilota lidaparātus, 3051 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 34 837 automobiļus un autocisternas, kā arī 3711 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā Davosā paudis cerību, ka jaunais ASV prezidents Donalds Tramps palīdzēs izbeigt Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

"Tramps man teica un vēlāk arī publiski paziņoja, ka darīs visu, lai šogad izbeigtu karu," otrdien runā Pasaules ekonomikas forumā sacīja Zelenskis. Taču viņš uzsvēra, ka panākt ilgstošu mieru ir svarīgāk nekā ātri apturēt karadarbību.

"Mūsu teritorijā notiek karš. Mēs zinām visus sāpīgos punktus. Mēs saprotam, cik sāpīgi tas mums ir. Mēs esam zaudējuši savus cilvēkus," sacīja Zelenskis, norādot, ka Ukraina vēlas šogad izbeigt karu, taču ne tikai ātri, bet arī taisnīgi.

Viņš uzsvēra, ka ukraiņi ir pelnījuši atgriezties savās mājās un dzīvot drošībā. "Man šķiet, ka tas ir vissvarīgākais," viņš piebilda.

Tramps, kurš pirmdien stājās ASV prezidenta amatā, priekšvēlēšanu laikā solīja ātri izbeigt karu, ja uzvarēs vēlēšanās, bet viņa plāns joprojām nav skaidrs.

Zelenskis savā runā Davosā lūdza Eiropas Savienības (ES) palīdzību komunikācijā ar Trampu, norādot, ka Tramps dažreiz saņem dezinformāciju vai prokrieviskus vēstījumus no cilvēkiem savā tuvākajā lokā. "Mums ir ļoti svarīgi, lai Eiropa ir ssdzirdama, lai apkārt Trampam skan vairāk balsu un lai viņš var skaidri izprast detaļas un riskus," norādīja Ukrainas līderis.

Savā centībā deputāts "piemirsis", ka no 16. gadsimta līdz 18. gadsimta 70. gadiem Melno jūru praktiski pilnībā kontrolēja Osmaņu impērija, un mūsdienu Turcija negrasīsies mierīgi noskatīties uz jūras pārdēvēšanu.

Slavenajam krievu aktierim Gošam Kucenko piederošajā automašīnā atrasts zvērīgi nogalinātas sievietes līķis. Krievijas Izmeklēšanas komitejas dati liecina, ka slepkava viņai ar nazi iedūris vismaz 12 reizes.

Kamēr Goša Kucenko filmējies Krievijas dienvidos Stavropolē, viņa “Zaporožec” automašīnā vismaz nedēļu iemitinājies kāds 30 gadus vecs Alberts Abduļļins, kurš pie sevis aicinājis sievietes dažādām izpriecām. Viņš jau bijis tiesāts par izvarošanu, slepkavību, laupīšanu, zādzībām, draudēšanu ar slepkavību, smagu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu un varas pārstāvja apvainošanu. Viņš arestēts un jau atzinies savā noziegumā.

Daži Krievijas mediji vēstīja, ka Abduļļins jau pērn pamanījās nest "krievu pasauli" Ukrainas iedzīvotājiem, noslēdzot līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju un šādi atbrīvojoties no kolonijas. Nu viņš tur raujas atgriezties.

Šādi gadījumi, kad slepkavnieki par karošanu Ukrainā saņem "grēku piedošanu", un pēc atgriešanās dzimtenē atkal slepkavo, bet pēc tam atkal izvairās no soda, jo dodas "denacificēt" ukraiņus, ja ir bijuši.

Francijas prezidents Emanuels Makrons aicinājis Eiropu atmosties un atvēlēt vairāk līdzekļu aizsardzībai, lai drošības jomā samazinātu savu atkarību no ASV.

Makrons pirmdien uzrunā armijai norādīja uz gaidāmajām pārmaiņām Vašingtonas ārpolitikā pēc Donalda Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā, jo īpaši attieksmē pretr karu Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka tā ir iespēja Eiropas stratēģiskajai atmodai.

"Ko mēs rīt darīsim Eiropā, ja mūsu sabiedrotās ASV atvilks savus karakuģus no Vidusjūras? Ja viņi nosūtīs savus iznīcinātājus no Atlantijas okeāna uz Kluso okeānu?" jautāja Makrons.

Tramps ir kritizējis dārgo ASV palīdzību Ukrainai un licis saprast, ka vēlas lielāku fiskālo slogu novelt uz Eiropas pleciem. Viņš ir solījis ātri izbeigt karu, paužot cerību, ka par mieru varētu vienoties sešu mēnešu laikā.

Francijai un Eiropai ir jāpielāgojas mainīgajiem draudiem un mainīgajām interesēm, atzina Makrons. "Kas pirms gada būtu domājis, ka Grenlande būs politisko un stratēģisko debašu centrā? Tā tas ir," viņš piebilda.

Makrons uzsvēra, ka ilgstoša atbalsta sniegšana Ukrainai ir ļoti svarīga, lai Kijiva būtu spēcīgās pozīcijās, iesaistoties jebkādās miera sarunās nākotnē. Ukrainai ir jāsaņem garantijas pret jebkādu kara atsākšanos tās teritorijā, kad karadarbība tiks izbeigta, un Eiropai ir jāuzņemas pilnvērtīga loma šajā procesā, uzskata Francijas prezidents.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņš ar Makronu pārrunājis iespēju izvietot Ukrainā Rietumu karavīrus, lai garantētu jebkādu miera līgumu, kas izbeigtu gandrīz trīs gadus ilgušo karu ar Krieviju.

"Kā vienu no šīm garantijām mēs apspriedām Francijas iniciatīvu izvietot Ukrainā militāros kontingentus," sacīja Zelenskis.

ASV finansists Bils Brauders Davosā brīdina: ja Ukrainas aizsardzībai neizņems iesaldētos Krievijas aktīvus 300 miljardu dolāru apmērā, Eiropa riskē saskarties ar 15-20 miljoniem bēgļu. Brauders pieļauj, ka gadījumā, ja Ukraina krīt, nākamais Putina mērķis varētu būt Igauniju.

Naktī uz otrdienu Krievija uzbruka Ukrainai ar 131 dronu, un 72 no tiem ukraiņu karavīri iznīcināja, bet 59 dronu lokācija pazaudēta, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.