TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Neskatoties uz sankcijām, Krievijas zivis vairāk nekā 700 miljonu eiro vērtībā turpina nonākt ES tirgos, pat Ziemassvētku laikā. Mencas un saidas ieplūst, bieži vien caur Norvēģiju, apejot stingrākus noteikumus. Baltijas valstis cenšas panākt stingrāku nostāju, sasaistot tirdzniecību ar Krievijas kara mašīnu. Taču ekonomiskās saites un svētku tradīcijas notur ES politiku nemainīgu.
Despite sanctions, Russian fish worth over €700 million, continues to reach EU markets, even during Christmas. Cod and pollock flow in, often via Norway, bypassing stricter rules. Baltic states push for a harder line, linking the trade to Russia’s war machine. But economic ties… pic.twitter.com/nmlTr2cX3n
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 23, 2025
Gandrīz puse no Ukrainas artilērijas munīcijas varētu būt apdraudēta, jo Čehijas jaunais premjerministrs apšauba, vai Rietumu finansētā piegādes programma darbojas "bez korupcijas".
Babišs 7. janvārī paredzēja Drošības padomes debates par shēmu, kuras ietvaros šogad tika piegādāti 1,8 miljoni munīcijas.
NATO joprojām ir piesardzīgi optimistiska, taču viņa prokrieviskie koalīcijas sabiedrotie vēlas, lai tā tiktu atcelta.
Nearly half of Ukraine's artillery ammunition could be at risk as Czechia's new PM questions whether the Western-financed supply program operated "without corruption."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 23, 2025
Babiš scheduled a 7 January security council debate on the scheme that delivered 1.8 million rounds this year.…
Okupētās Krimas līderis Sergejs Aksjonovs publiski paziņoja, ka mobilā interneta blokāde pussalā būs uz nenoteiktu laiku.
Krievija ieved okupētās Ukrainas teritorijas digitālajā izolācijā. Krimā mobilā interneta ierobežojumi turpināsies vismaz līdz kara beigām. To intervijā vietējai propagandas radiostacijai paziņoja pussalas okupācijas režīma līderis Sergejs Aksjonovs. Viņš norādīja, ka Krievijai nav plānu mīkstināt pasākumus, un aicināja iedzīvotājus vienkārši samierināties ar situāciju. Viņš apgalvoja, ka internetu var izmantot "gan labiem, gan sliktiem mērķiem", un tāpēc ierobežojumi tiek uzskatīti par neizbēgamiem. "Šie ierobežojumi paliks spēkā līdz "SMO" (specoperācija - red.) beigām. Mums tas ir jāpieņem," sacīja Kremļa ieliktenis. Viņš arī piebilda, ka, pēc okupācijas administrācijas domām, "vienkārši nebija citas izejas".
Fonds "Come Back Alive"" modernizējis 16 Ukrainas Nacionālās gvardes pretgaisa aizsardzības sistēmas "Shilka". Jauns radars, digitālā uguns vadība un navigācija samazināja mērķa reakcijas laiku no 18 sekundēm līdz 0,2 sekundēm. Tagad katra vienība var izsekot līdz pat 20 mērķiem.
The Come Back Alive Foundation has modernized 16 Shilka anti-aircraft systems for Ukraine’s National Guard. New radar, digital fire control, and navigation cut target response time from 18s to 0.2s. Now each unit can track up to 20 targets. pic.twitter.com/RAwluAyy1a
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 23, 2025
Tāpēc Kremlis izveidoja kaut ko citu.
"Storm-1516" 2025. gadā izplatīja vairāk nepatiesu apgalvojumu par Ukrainu nekā "RT" un "Sputnik" kopā, sasniedzot 43 miljonus skatījumu tikai viena mēneša laikā.
Russia's official media is sanctioned. So the Kremlin built something else.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 23, 2025
Storm-1516 spread more false claims about Ukraine in 2025 than RT and Sputnik combined—reaching 43 million views in one month alone. ⤵️
🔗 https://t.co/aHzxON7VZR pic.twitter.com/Pqb7X4s8Rn
Serbija ir pagarinājusi gāzes līgumu ar Krieviju līdz 2026. gada 31. martam, apstiprināja prezidents Vučičs, tādējādi nodrošinot enerģētikas stabilitāti ziemas periodā. Notiek arī sarunas par Ungārijas MOL iegādi "Gazprom" daļā NIS, Serbijas sankciju pakļautajā naftas uzņēmumā. Vučičs apgalvo, ka Belgrada atbalsta darījumu, cenšoties to pabeigt līdz 15. janvārim.
Serbia has extended its gas deal with Russia until March 31, 2026, President Vučić confirmed, ensuring energy stability through winter. Talks are also underway for Hungary’s MOL to acquire Gazprom’s stake in NIS, Serbia’s sanctioned oil firm. Vučić says Belgrade supports the… pic.twitter.com/G1ggyuC7Ty
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 23, 2025
Netālu no Kostjantiņivkas divi Ukrainas kājnieki no 93. mehanizētās brigādes "Holodnyi Yar" Deniss (izsaukuma signāls "Bars") un Dmitro ("K2") 130 dienas pēc kārtas bez rotācijas ieņēma frontes pozīciju.
Pēc kājnieku teiktā, vissarežģītākā daļa bija pirmais kājnieku ieroču kontakts ar ienaidnieku: "Tas bija visbiedējošākais brīdis. Pēc tam viss norit raitāk. Ir labi, kad tu pats šauj, nevis tiek šauts uz tevi". Vairāk lasi šeit.
Sirdi plosoši kadri no Biļickes, Doneckas apgabalā — vēl vienas pilsētas, ko iznīcinājuši krievu teroristi.
The world waits for a miracle this Christmas, while Ukraine continues to suffer.
— UAVoyager🇺🇦 (@NAFOvoyager) December 23, 2025
This destruction feels unreal… yet it’s happening right next door.
📽 Heartbreaking footage from Bilytske, Donetsk region — another town destroyed by russian terrorists. pic.twitter.com/ctvG1HOIa0
Ukrainas 81. gaisa mobilās brigādes piloti netālu no Serebrjankas iznīcināja Krievijas kājnieku kaujas mašīnu. Pa ceļam uz Siversku viņi mēģināja izlauzties cauri kaujas zonai, izmantojot smagās bruņumašīnas, taču tika atklāti un iznīcināti.
Pirmās sekundes pēc tam, kad virs Odesas apgabala piekrastes netālu no Čornomorskas tika notriekta vadāma UMPB-5 planējošā bumba.
The first seconds after a guided UMPB-5 glide bomb was shot down over the coast of Odesa region near Chornomorsk. pic.twitter.com/2oB9rkkTL5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 23, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
