TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 94 droniem, un 80 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera" un citu tipu droniem no Kurskas, Orlas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā, kā arī no Čaudas un Hvardijskes okupētajā Krimā.

No 94 Krievijas raidītajiem droniem 50 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti desmit trieciendronu trāpījumi desmit vietās, kā arī atlūzu nogāšanās četrās vietās, norādīja Gaisa spēki.

ASV prezidenta Donalda Trampa un NATO ģenerālsekretāra Markes Rites trešdien Davosā apspriestajos priekšlikumos par Grenlandi ievērota Dānijas suverenitāte pār Arktikas salu, vēsta amerikāņu tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz avotiem.

Rites rosinātais plāns ļauj ASV sasniegt savus stratēģiskos mērķus, oficiāli teritorijas Vašingtonas kontrolē nenododot.

Trampa tonis pēc tikšanās ar NATO vadītāju ir būtiski mainījies.

Ukrainas delegācija Pasaules ekonomikas forumā Davosā tikusies ar ASV prezidenta īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru, pavēstīja Ukrainas delegācijas pārstāvis Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

"Atsevišķi notika tikšanās ar amerikāņu partneriem - Džaredu Kušneru un Stīvu Vitkofu," sacīja Umerovs.

Galvenie sarunu temati bija ekonomikas attīstība, atjaunošana pēc kara un drošības garantijas Ukrainai, norādīja amatpersona.

"Mēs informējām mūsu partnerus par kārtējo Krievijas veikto civilās infrastruktūras apšaudi, cita starpā par situāciju Kijivā, kur triecienu rezultātā miljoniem cilvēku palikuši bez elektrības un siltuma," sacīja Umerovs.

Decembrī karā Ukrainā Krievija zaudējusi aptuveni 1000 kritušo dienā, trešdien Davosā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros notikušajā paneļdiskusijā pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, vēsta LETA.

"Jā, tā ir taisnība, ka decembrī krievi katru dienu zaudēja tūkstoš nogalināto - nevis smagi ievainoto, bet konkrēti nogalināto - cilvēku. Tas ir vairāk nekā 30 000 cilvēku decembrī," sacīja Rute.

NATO ģenerālsekretārs minētos datus minēja diskusijā par Eiropas politikas prioritātēm. Pēc viņa teiktā, pārmērīga uzmanība Donalda Trampa prasībām, jo īpaši viņa izteikumiem par Grenlandi, novērš Eiropas valstu uzmanību no nepieciešamības turpināt atbalstīt Ukrainu. "Galvenā problēma šobrīd nav Grenlande, galvenā problēma ir Ukraina," sacīja Rute.

Viņš piebilda, ka, neraugoties uz lielajiem upuriem, Krievija turpina ofensīvu Ukrainā.

Rute nenorādīja šo vērtējumu avotu. Parasti Rietumu politiķi, militārās un izlūkošanas aģentūras, runājot par Krievijas zaudējumiem, norāda kopējos skaitļus, kas ietver gan kritušos, gan ievainotos.

Krievija nav atklājusi oficiālus datus par saviem zaudējumiem kopš 2022. gada septembra.

Ukrainai vajag noturēties šo ziemu, un tad jau pavasarī tā var iegūt pārsvaru karā pret Krieviju, bet līdz ASV Neatkarības dienai 4. jūlijā panākt mieru, uzskata bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kīts Kellogs.

Lasi vairāk šeit. 

Ukrainas prezidenta štāba vadītājs un galvenais miera sarunu pārstāvis Kirilo Budanovs Pasaules ekonomikas forumā Davosā 20. janvārī pavēstīja skaidru ziņu rietumvalstīm – Krievija, pretēji tās demonstrētajam spēkam, patiesībā kļūst arvien atkarīgāka no Ķīnas. “Jo vairāk darbojās sankcijas un pieauga ārējais spiediens, jo vairāk Krievija nonāca Ķīnas rokās,” viņš uzsvēra.

Budanovs, kurš uz Šveici bija ieradies tieši no iepriekšējām pārrunām ar Trampa komandu Maiami, norādīja, ka Ķīna “faktiski absorbē” Krieviju. Viņš uzsvēra, ka šis fakts vairs netiek slēpts: “Tagad visi to redz atklāti.” Viņš piebilda, ka Maskava nespēj saražot pat vienu raķeti bez Pekinas piekrišanas: “Bez Ķīnas šis karš sen būtu beidzies.” Kāds avots Kremlim pietuvinātās aprindās jau iepriekš atzinis laikrakstam The Moscow Times: “Bez viņiem mēs nebūtu varējuši uztaisīt nevienu raķeti, nemaz nerunājot par dronu – ekonomika sabruktu.”

Ukraina vēlas izmantot šo faktu kā pozīciju miera sarunās. Budanovs atgādināja, ka Krievija invāzijas sākumā steidzami iepirka mikroshēmas, izjaucot tūkstošiem veļasmašīnu un datoru. Vēlāk sekoja iekārtas, ieroču detaļas un militārās tehnoloģijas. Krievija maksāja milzīgas summas – “vairāk nekā jebkura valsts iepriekš”, taču tai nebija izvēles. "Bank of Finland" dati liecina, ka Krievija maksā par 87% vairāk nekā citas valstis par tiem pašiem Ķīnas komponentiem, un 57% no tās importa nāk no Ķīnas (pirms kara – 23%).

Vienlaikus Budanovs norādīja uz būtisku maiņu attiecībās – savulaik Krievija apbruņoja Ķīnu, bet tagad situācija ir apgriezusies. “Sadarbība ir nonākusi jaunā līmenī – tagad notiek militāro tehnoloģiju apmaiņa no Krievijas uz Ķīnu.” Nopludināti dokumenti apliecina, ka jau 2023. gadā Krievija piekrita apmācīt Ķīnas izpletņlēcējus un nodot tehnoloģijas gaisa desanta spēkiem – tas varētu palīdzēt Ķīnai ieņemt Taivānu.

Taču Budanovs arī norādīja uz robežām: “Ķīna nav nodevusi nevienu gatavu ieroču vienību.” Tai tas nav nepieciešams – tā sūta komponentes, ko Krievija nespēj saražot un pērk Krievijas naftu par atlaidēm.

Šonedēļ Pasaules ekonomikas forumā Davosā plānotais paziņojums par vienošanos starp Ukrainu, Eiropu un ASV par 800 miljardu ASV dolāru plānu Ukrainas atjaunošanai atlikts, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz sešiem avotiem.

Tas noticis, nerimstot Eiropas galvaspilsētu un Vašingtonas domstarpībām saistībā ar Trampa plāniem iegūt Grenlandi ASV kontrolē un Trampa rosināto "miera padomi".

Eiropas galvaspilsētas nevar vienkārši ignorēt ASV prezidenta rīcību Grenlandes jautājumā un vienlaikus censties virzīties uz priekšu citos jautājumos, piemēram, attiecībā uz Ukrainu, skaidroja viens laikraksta avots.

Trīs sarunbiedri, kas ir informēti par diskusijām par šo dokumentu, laikrakstam pastāstīja, ka pirmdien to bija paredzēts apspriest ar augstākajām valsts drošības amatpersonām, taču ASV pārstāvis sarunās neieradās.

Divi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim tuvi avoti laikrakstam pastāstīja, ka viņš atteicies doties uz Davosu, ja vien netiks garantēta saturīga tikšanās ar Trampu, kurā tiktu parakstīts Ukrainas atjaunošanas plāns.

Pēdējo nedēļu laikā noticis bezprecedenta saasinājums ASV attiecībās ar citām rietumvalstīm, jo Tramps draudējis pārņemt ASV kontrolē Grenlandi - citas NATO dalībvalsts Dānijas autonomo teritoriju -, neizslēdzot iespēju pielietot militāru spēku.

Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvāja Trampam ceturtdien Parīzē rīkot G7 samitu, kā kuluāros notiktu arī sarunas ar Ukrainas un Krievijas pārstāvjiem, taču Tramps no šī piedāvājuma atteicās.

Ukrainas problēma ir jārisina Eiropai un NATO, nevis ASV, trešdien Pasaules ekonomikas forumā Davosā sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.

"Viņiem nepatīk tas, ko mēs darām - es runāju par NATO, es runāju par Eiropu. Ukrainas problēma ir jārisina viņiem, nevis mums," pauda ASV prezidents.

"Savienotās Valstis ir ļoti tālu, mūs šķir liels, brīnišķīgs okeāns. Mums ar to nav nekāda sakara," norādīja Tramps.

Pēc tam Tramps piebilda, ka šodien plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Vēlāk viņš precizēja, ka plāno tikties ar Zelenski ceturtdien, nevis trešdien.

"Iespējams, ka viņš šobrīd atrodas auditorijā," sacīja Tramps.

Tiesa, Zelenskis savu braucienu uz Davosu ir atcēlis.

Šopēcpusdien Zelenskim bija tikšanās par situāciju Ukrainas enerģētikas nozarē, kas pēdējā laikā pakļauta īpaši intensīviem Krievijas karaspēka triecieniem.

Šo triecienu dēļ šorīt Kijivā 4000 māju nebija apkures, un četri Ukrainas apgabali bija bez elektrības.

Trešdien Berlīnē aizturēta Vācijas un Ukrainas dubultpilsone aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, arī par informācijas nodošanu par militāro palīdzību Ukrainai, pavēstīja prokurori.

Aizdomās turamā Ilona V. uzturējusi sakarus ar Krievijas vēstniecību Berlīnē kopš 2023. gada novembra vai agrāk, teikts prokuroru paziņojumā.

Ilona V. "apkopoja fona informāciju par augsta līmeņa politisko pasākumu dalībniekiem un vāca informāciju par ieroču rūpniecības objektiem, dronu testiem un plānotajām dronu piegādēm Ukrainai", norādīja prokurori.

Viņa arī izmantojusi paziņas, kas iepriekš strādājuši Vācijas aizsardzības nozarē, lai vāktu informāciju Krievijas izlūkdienestiem.

Aizturētā palīdzējusi savam Krievijas kuratoram izmantot viltus identitāti, lai apmeklētu politiskus pasākumus Berlīnē un nodibinātu noderīgus kontaktus.

Vēl divi vārdā nenosaukti aizdomās turamie joprojām atrodas brīvībā.

Trešdienas rītā policija veica kratīšanu Ilonas V. un pārējo divu aizdomās turamo mājās.

Vācijā un citās Eiropas valstīs nerimst bažas par Krievijas spiegošanu, aizdomīgiem dronu lidojumiem militāro un infrastruktūras objektu tuvumā, sabotāžu, kiberuzbrukumiem un dezinformācijas kampaņām.

Trešdien Vācijas policija arī aizturēja divus vīriešus - Krievijas un Vācijas pilsoņus -, kas tiek turēti aizdomās par prokrievisko grupējumu atbalstīšanu Ukrainas austrumos kopš 2016. gada.