TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
"This is not dirt. These are people. There are 4 million Ukrainians living in these occupied territories."@general_ben, former Commander of US Army Europe, told on #EuropeToday that Kyiv cannot accept Trump’s plan and hand its territories over to Russia. pic.twitter.com/zYkmIA44w1
— euronews (@euronews) December 1, 2025
Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana pirmo reizi kopš septembra parādījās televīzijas ēterā.
Kā viņa pati iepriekš ziņoja, septembrī viņai tika diagnosticēts krūts vēzis, un pēdējos mēnešos viņa izgāja intensīvu ārstēšanu, tostarp ķīmijterapiju. Svētdien Simonjana Vladimira Solovjova programmas "Svētdienas vakars" studijā parādījās ar parūku. Viņa nāca klajā ar paziņojumiem par karu pret Ukrainu, tostarp apgalvoja, ka Kijiva it kā ir "pati vainīga" Krievijas okupēto teritoriju zaudēšanā.
Tajā pašā dienā "NTV" ēterā iznāca jauns viņas šova "Č.T.D." ("Ч.Т.Д.") izlaidums. Šī programma televīzijas grafikā aizstāj skandalozi zināmo "Mezhdunarodnaya pilorama", ko vadīja viņas vīrs Tigrans Keosajans, kurš mira septembra beigās.
Iepriekš, 20. novembrī, kanāls rādīja raidījumus, kas tika filmēti vēl pirms ķīmijterapijas. Toreiz Simonjana brīdināja savus sekotājus: "Ja es tur vēl izskatos kā skaistule, tad tas ir pēdējo reizi. Mati ir izkrituši. Nākamos raidījumus ierakstīšu parūkā."
Un patiešām - pirmo reizi melnā parūkā viņa parādījās 30. novembrī. Spriežot pēc kadriem, frizūra imitē viņas iepriekšējo stilu, taču izskatās acīmredzami mākslīga. Turklāt pēc ārējā izskata redzams, ka pēc ārstēšanas viņa ir pieņēmusies svarā.
Simonjanas slimība un vīra nāve
Par savu slimību Simonjana paziņoja septembra sākumā, dažas nedēļas pirms sava vīra Tigrana Keosajana nāves - viņš kopš janvāra atradās komā. Oktobra beigās viņa sāka ķīmijterapijas kursu.
Simonjana vada mediju holdingu "Rossija segodņa", kurā ietilpst RIA "Novosti", kā arī televīzijas kanāls RT, kas joprojām ir viens no galvenajiem Kremļa propagandas instrumentiem, orientēts uz ārvalstu auditoriju.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pirmdien Floridā aizvadījis vēl vienu tikšanos ar Ukrainas sarunvedēju Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu.
"Umerovs un Vitkofs tagad atkal tiekas," sacīja avoti, piebilstot, ka "joprojām ir jautājumi" par ASV virzīto miera plānu Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis "sagaida, ka otrdien vizītes laikā Īrijā" tiksies ar Umerovu, lai uzklausītu detalizētu ziņojumu par tikšanos ar ASV prezidenta Donalda Trampa sūtni, norādīja avoti.
Vitkofs pirmdien dodas uz Krieviju, bet otrdien Maskavā viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, iepriekš ziņoja ASV mediji.
Medijs BBC norāda, ka Gruzijas varasiestādes pērn valdības pretinieku protestu izklīdināšanai izmantojušas Pirmā pasaules kara ķīmisko ieroci.
“Varēja sajust, kā [ūdens] dedzina,” sacīja viens no protestētājiem par ūdens lielgabalu, ko Gruzijas varasiestādes Tbilisi ielās pret viņu un citiem protestētājiem pavērsa. Arī pediatrs Dr. Konstantīns Čahunashvili, kurš cieta no ūdens lielgabala darbības, stāsta, ka viņa āda pēc saskarmes ar ūdeni “dienām ilgi dedzināja”, un to sajūtu nevarēja dabūt nost ar ūdeni. “Tas bija vēl sliktāk, kad mēģināju to nomazgāt,” viņš sacīja.
Veicot izpēti Čahunashvili uzrunāja citus demonstrantus un aicināja raksturot viņu piedzīvoto demonstrāciju dienās - viņa aicinājumam atsaucās gandrīz 350 cilvēku. Gandrīz puse no demonstrantiem ziņoja par simptomiem, kas saglabājās ilgāk nekā 30 dienas — galvassāpēm, nogurumu, klepu, elpas trūkumu un vemšanu. 69 cilvēki pēc demonstrācijām tika izmeklēti ārstniecības iestādēs, un viņiem konstatēja paaugstinātu sirds elektrisko signālu anomāliju biežumu.
Dr. Čahunashvili pēc apkopotajiem datiem secināja to pašu, ko iepriekš bija novērojuši vietējie žurnālisti, ārsti un cilvēktiesību organizācijas — ūdens lielgabali, ko izmantoja Gruzijas varasiestādes, saturēja kādu ķīmisku vielu. Valdībai tika lūgts noskaidrot lielgabalos izmantoto vielu, taču Iekšlietu ministrija atteicās to atklāt.
BBC, sadarbojoties ar bijušajiem Gruzijas Speciālo uzdevumu departamenta darbiniekiem (nemieru policiju), centās identificēt vielu, kas, iespējams, bija pievienota ūdens lielgabalu ūdenim.
Bijušais bruņojuma vadītājs Laša Šergelašvili uzskata, ka tā varētu būt tā pati viela, ko viņam 2009. gadā lūdza testēt izmantošanai ūdens lielgabalos.
Viņš norāda, ka pēc saskarsmes ar vielu viņš un viņa kolēģi nevarēja brīvi elpot, un uzsvēra, ka vielu nevarēja nomazgāt pat ar speciālu sodas šķīdumu. Viņš ieteica varas iestādēm vielu neizmantot, bet, pēc viņa teiktā, tā tomēr tika uzpildīta ūdens lielgabalos — vismaz līdz 2022. gadam, kad viņš aizgāja no darba.
BBC izmeklēšanas laikā izdevās iegūt Gruzijas Speciālo uzdevumu departamenta inventāra kopiju, kas datēta ar 2019. gada decembri.
"Mēs atklājām, ka tajā bija divas ķīmiskas vielas, kas bija vienkārši uzskaitītas kā "Ķīmiskais šķidrums UN1710" un "Ķīmiskais pulveris UN3439". Dokumentam bija pievienota arī instrukcijas par to sajaukšanu," norāda žurnālisti.
UN1710 ir trihloretilēns (TCE) ir šķīdinātājs. Bet UN3439 ir vispārējs kods vairākām bīstamām ķīmiskām vielām, bet vienīgā, ko kādreiz izmantoja kā nemieru kontroles līdzekli bija brombenzilcianīds. Toksikologs prof. Kristofers Holstegs, izvērtējot pierādījumus, secināja, ka demonstrantu simptomi atbilst saskarsmei ar brombenzilcianīdu. “Tā kairinājums ir spēcīgs un ilgstošs. Ja tas tiešām tika pielietots protestos, tas ir ārkārtīgi bīstami.”
Brombenzilcianīds tika izmantots Pirmajā pasaules karā, frontē, kur notika cīņas starp Franciju un Vāciju. Ir maz dokumentētu liecību par šīs vielas lietošanu vēlākajos gados, taču tiek uzskatīts, ka ap 1930. gadiem to izņēma no apgrozības, raizējoties par ilgstošām sekām, ko tā nodara cilvēku veselībai.
Gruzija uzsākusi pārbaudi
Gruzijas valsts drošības dienests paziņojis, ka uzsācis par notiekošo pārbaudi, lai noskaidrotu, "uz kādu informāciju BBC paļāvās", un novērtētu, "cik būtiska un ticama varētu būt šī informācija". "Publicētajā reportāžā ir norādes par noziegumu, kas, ja tas apstiprināsies, būtu bijis vērsts pret pilsoņu dzīvību un veselību un būtu būtiski pārkāpis viņu un sabiedrības likumīgās intereses," norādīja drošības dienests.
"No otras puses, tā satur norādes par pretēja rakstura noziegumu - tādu, kas nopietni kaitē Gruzijas nacionālajām interesēm, tās starptautiskajam tēlam un reputācijai." BBC savā paziņojumā norādīja, ka reportāža balstīta "tiešā pašu protestētāju uzklausīšanā, vairāku trauksmes cēlēju, ANO ekspertu un ekspertu Gruzijā uzklausīšanā, kā arī medicīniskos pētījumos, rakstiskos dokumentos un ziņojumos". "Šī reportāža pavisam noteikti ir sabiedrības interesēs, un savāktie pierādījumi ir skaidri izklāstīti auditorijai," norādīja raidorganizācija.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir noskaņota ļoti optimistiski attiecībā uz iespējām panākt Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu, pavēstījusi Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita.
"Man šķiet, ka administrācija jūtas ļoti optimistiski," sacīja Levita, piebilstot, ka prezidents un viņa komanda "ir ļoti smagi strādājuši pie šiem centieniem, un viņi visi tiešām vēlas, lai šis karš beigtos".
"Vēl vakar viņiem bija ļoti labas sarunas ar ukraiņiem Floridā, un tagad, protams, īpašais sūtnis Vitkofs ir ceļā uz Krieviju," sacīja Baltā nama preses sekretāre. Jau ziņots, ka Tampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs pirmdien dodas Maskavu, kur viņam otrdien paredzētas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Eiropas Savienība (ES) izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko valdību Minskas pret kaimiņvalsti Lietuvu vērstā hibrīduzbrukuma dēļ, pirmdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
No Baltkrievijas ielidojušo kontrabandas gaisa balonu dēļ Viļņas lidosta pēdējo mēnešu laikā tikusi slēgta regulāri un bieži.
"Situācija uz robežas ar Baltkrieviju pasliktinās, gadījumiem, kad Lietuvā ielido kontrabandas gaisa baloni, kļūstot biežākiem," pēc sarunām ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu platformā "X" pauda Leiena.
"Šāds Lukašenko režīma hibrīduzbrukums ir pilnīgi nepieņemams. Mēs turpinām būt solidāri ar Lietuvu pilnā apmērā," uzsvēra EK prezidente.
"Mēs gatavojam tālākus pasākumus saskaņā ar mūsu sankciju režīmu," viņa piebilda.
Krievijas droni nogalināja "Fire Point" inženieri, kas ražoja Ukrainas bezpilota lidaparātus un spārnotās raķetes.
"Krieviem ir paveicies, ka atšķirībā no viņiem mēs neatriebjamies par apšaudi... Mēs zinām, kur dzīvo mūsu ienaidnieki..." pēc uzbrukuma sacīja FP dibinātājs Denijs Štilermans.
Russian drones killed engineer of Fire Point, producing Ukraine's UAVs and cruise missiles
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
"Russians are lucky that, unlike them, we do not retaliate for the shelling... We know where our enemies live...” said FP founder Denys Shtilerman after attackhttps://t.co/0rRza96GQ8
RT galvenā redaktore un viena no Kremļa propagandas galvenajām personām Margarita Simonjana pirmo reizi kopš septembra parādījās ēterā. Kā viņa iepriekš ziņoja, septembrī viņai tika diagnosticēts krūts vēzis, un pēdējos mēnešos viņa ir intensīvi ārstēta, tostarp ar ķīmijterapiju. Svētdien Simonjana piedalījās raidījumā "Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu" un viņai galvā bija parūka. Viņa sniedza paziņojumus par karu pret Ukrainu, tostarp apgalvojot, ka Kijiva ir "vainīga" Krievijas okupēto teritoriju zaudēšanā.
Ekskluzīvos kadros redzams brīdis, kad tiek notriekts ar R-60 gaiss-gaiss raķeti aprīkots "Shahed" drons.
Exclusive footage shared by Sternenko shows the moment a Shahed drone equipped with an R-60 air-to-air missile is shot down. https://t.co/AOYTRvpYbF pic.twitter.com/CfV84B5wtd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 1, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



