TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
19. maijā Ukrainas spēki ar pieciem trieciendroniem uzbruka elektroapgādes stacijai netālu no Čongaras okupētajā Hersonas apgabalā. Uzbrukuma rezultātā apakšstacija tika pilnībā apturēta, un arī cits Krievijas kontrolēts enerģijas mezgls netālu no okupētās Krimas tika apturēts.
❗️On May 19, Ukrainian forces struck an electrical substation near Chongar in the occupied Kherson region with five attack drones. As a result of the strike, the substation was completely put out of operation, and another Russian-controlled energy hub near occupied Crimea was… pic.twitter.com/o4yPdanwjN
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 21, 2026
Putinam neizdevās panākt Sji Dzjiņpina apstiprinājumu gāzesvada "Sibīrijas spēks-2" būvniecībai uz Ķīnu, vēsta "The Washington Post"
Neskatoties uz paziņojumiem par stratēģisko partnerību, galvenie jautājumi, tostarp cena un piegādes noteikumi, joprojām nav atrisināti.
Publiski puses demonstrēja vienotību, taču sarunas par enerģētikas projektu faktiski ir nonākušas strupceļā.
🇨🇳‼️ Putin failed to secure approval for the Power of Siberia-2 gas pipeline to China from Xi Jinping, — WP
— Savchenko Volodymyr (@SavchenkoReview) May 21, 2026
Despite statements about a strategic partnership, key issues — including price and terms of supply — remain unresolved.
In public, the parties demonstrated unity, but… pic.twitter.com/BpIl4fFj43
Ukraina pastiprina drošības pasākumus reģionos, kas robežojas ar Baltkrieviju, ceturtdien paziņoja Ukrainas Drošības dienests (SBU).
Kijiva paudusi satraukumu, ka Krievija var izmantot Baltkrieviju, kas jau bija placdarms 2022. gada iebrukumam Ukrainā, lai rīkotu jaunu ofensīvu no ziemeļiem, tajā skaitā galvaspilsētas virzienā.
SBU vienības un armija "mūsu valsts ziemeļu reģionos īsteno visaptverošus pastiprinātus drošības pasākumus", pavēstīja SBU.
Ukrainas karavīri no 1. atsevišķā bezpilota sistēmu spēku centra iznīcināja okupantu reaktīvo raķešu sistēmu 220 mm MLRS "Uragan".
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the 1st Separate Center of Unmanned Systems Forces destroyed a 🇷🇺Russian 220-mm MLRS Uragan. pic.twitter.com/FYe70dlWL2
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 21, 2026
Bezpilotu sistēmu spēki ar droniem uzbruka pretgaisa raķešu sistēmai "Tor", S-300V radaram, BM-27 Uragan MLRS un citiem Krievijas mērķiem.
Ziņots, ka vīrieši tika sodīti par atteikšanos piedalīties "gaļas uzbrukumā".
Russian commanders using physical violence and torture against their own soldiers.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 21, 2026
The men were reportedly punished for refusing to participate in a "meat assault." pic.twitter.com/PRdhTK41WZ
"Diktatori vienmēr melo par pagātni, bet ļoti bieži pasaka tieši to, ko viņi darīs," par Putinu teica Garijs Kasparovs.
Pēc Kasparova teiktā, Putins 2005. gadā atklāti raksturoja Padomju Savienības sabrukumu kā "20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu" un vēlāk izmantoja 2007. gada Minhenes drošības konferenci, lai atklāti izaicinātu Rietumus un NATO.
"Ukraina tagad ir galvenais mērķis, bet tas nav galīgais mērķis. Putins vēlas atjaunot impēriju un atgriezt NATO pie tās 1997. gada robežām."
Kasparovs apgalvo, ka Eiropa joprojām atsakās uztvert šos brīdinājumus nopietni: "Tā vairs nav tikai draudēšana. Tās ir tiešas briesmas."
⚡️ “Dictators always lie about the past — but very often tell you exactly what they are going to do,” Garry Kasparov said about Putin
— NEXTA (@nexta_tv) May 21, 2026
According to Kasparov, Putin openly described the collapse of the Soviet Union as “the greatest geopolitical catastrophe of the 20th century”… pic.twitter.com/lIiB0RClQw
Krievijas 166. motorizētā strēlnieku pulka kaujinieki, domājams, "likvidēja" sevi nāvējošas dzeršanas laikā.
Saskaņā ar Ukrainas militārā izlūkdienesta iegūtajām pārtvertajām sarunām, karavīru līķi gandrīz nedēļu pēc incidenta netika evakuēti.
💀 Russian soldiers on the Zaporizhzhia front are reportedly dying from… alcohol poisoning
— NEXTA (@nexta_tv) May 21, 2026
Fighters from Russia’s 166th Motor Rifle Regiment allegedly “cargo-200’d” themselves during a deadly drinking session.
According to intercepted conversations obtained by Ukrainian… pic.twitter.com/d8Olh3s5mB
Ukrainas vēstnieks Apvienotajā Karalistē un bijušais Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, atsaucoties uz Ukrainas pieredzi, brīdināja Rietumu valstis par tā dēvēto "pelēko zonu" izveidi. Par to viņš rakstīja materiālā NV.
Zalužnijs uzsvēra, ka veidojot taisnīgu drošības koncepciju nākotnes pasaules kārtībā, nedrīkst būt "pelēkās zonas". Viņaprāt, šīs zonas neizbēgami kļūs par kāda interešu sfēru un radīs milzīgas problēmas kaimiņvalstīm.
"Ukrainas pieredze rāda, ka, ja jūs piekrītat buferzonai, jums noteikti jārēķinās ar jaunu karu," norāda Zalužnijs. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karavīri Kostjantiņivkā pretdronu tīklu un pozīciju aizdedzināšanai izmanto "Molnija" dronus ar termītu maisījumu.
Kaujas dienesta laikā "Hižaka" brigādes mobilās uguns grupas karavīrs ieraudzīja šādu dronu gaisā un to notrieca.
‼️ Russian troops use "Molniya" drones with a thermite mixture to burn anti-drone nets and positions in Kostiantynivka.
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 21, 2026
During combat duty, a soldier of the mobile fire group of "Khyzhak" brigade saw such a drone in the air and shot it down. pic.twitter.com/N6ikAxYSM0
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
