TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienības (ES) valstis neplāno palielināt muitas tarifus preču importam no Ķīnas, lai gan tieši to pieprasa ASV prezidents Donalds Tramps kā nosacījumu spiediena palielināšanai uz Krieviju no viņa puses, vēstī Francijas laikraksts "Le Monde".
"Tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu rīkoties, bet pagaidām nekādi pārmērīgi tarifi netiek paredzēti," intervijā laikrakstam sacīja kāds ES diplomāts.
Kāda ES amatpersona paskaidroja, ka bloka mērķis ir noteikt stingras sankcijas Krievijas ekonomikai, kas vērstas uz tiešu vai netiešu tirdzniecību ar Maskavu, nevis "vēl vairāk pavājināt mūsu pašu ekonomiku."
NATO vajadzētu pārņemt ietekmi daļā Ukrainas gaisa telpas, lai vairotu organizācijas valstu drošību, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda militārais eksperts, pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Igors Rajevs, komentējot nesen notikušo Krievijas dronu ielaušanos Polijā.
Politiķis sprieda, ka Rietumi varētu kontrolēt 100 līdz 150 kilometrus savu robežu tuvumā Ukrainas iekšienē, kas dotu iespējas laicīgi notriekt vai ietekmēt NATO valstu virzienā lidojošus objektus.
"Krievija mūs visu laiku spiež, bet mēs visu laiku klusējam. Mums ir jāsāk spiest viņus atpakaļ. Jārāda, ka arī mums ir zobi," izteicās bijusī militārpersona.
ASV prezidents Donalds Tramps nākamnedēļ, domājams, tiksies ar Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski, otrdien sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio, norādot, ka Tramps joprojām cer panākt vienošanos par mieru Kijivas un Maskavas starpā.
Trampam bijušas "vairākas telefonsarunas ar [Krievijas diktatoru Vladimiru] Putinu, vairākas tikšanās ar Zelenski, arī, iespējams, nākamnedēļ būs atkal Ņujorkā", kur līderi pulcēsies uz ANO Ģenerālo asambleju, žurnālistiem Izraēlā sacīja Rubio.
"Viņš turpinās mēģināt. Ja miers ir iespējams, viņš vēlas to panākt," norādīja valsts sekretārs.
Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 113 droniem, 89 no tiem ukraiņu karavīri notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
No notriektajiem 70 bijuši trieciendroni.
Fiksēti 22 dronu trāpījumi sešās lokācijās, vēl divās - notriekto dronu atlūzu nogāšanās, teikts ziņojumā.
Naktī uz otrdienu Krievijas armija apšaudīja Zaporižju ar daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, domājams, "Tornado-S". Viens cilvēks nogalināts, vairāk nekā desmit ievainoti, pavēstīja vietējās varasiestādes.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 096 430 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 11 184 tankus, 23 274 bruņutransportierus, 32 810 lielgabalus un mīnmetējus, 1490 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1217 zenītartilērijas iekārtas, 422 lidmašīnas, 341 helikopteru, 59 719 bezpilota lidaparātus, 3718 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 61 770 automobiļus un autocisternas, kā arī 3965 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijas armijas triecienos Zaporižjā nogalināts viens cilvēks un septiņi ievainoti, otrdien pavēstīja Zaporižjas apgabala administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
Trieciens veikts ar daudzlādiņu reaktīvo iekārtu "Tornado", platformā "Telegram" vēsta abu pušu kanāli, vēsta "LETA".
"Krievi veica vismaz desmit triecienus Zaporižjai," norādīja Fedorovs.
"Trieciena rezultātā iznīcinātas privātmājas un nedzīvojamās ēkas. Izcēlās ugunsgrēki," pauda administrācijas vadītājs.
Platformā viņš publicējis video, kurā redzamas sagrautās ēkas un ugunsgrēks.
No Zaporižjas dienvidu nomales līdz frontei taisnā līnijā ir mazāk nekā 30 kilometri.
Rietumu nedraudzīgā politika pret Baltkrieviju un Krieviju kļūst atklāti agresīva, uzskata Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.
Intervijā Krievijas žurnālam “Razvedchik” Lukašenko komentēja Polijas un Baltijas valstu aicinājumu mīnēt savas robežas ar Baltkrieviju. “Tādi paziņojumi atspoguļo vispārējo Rietumu politiku pret Baltkrieviju un Krieviju. Un skumjākais ir tas, ka šī politika nemainās,” sacīja Lukašenko. Viņš norādīja, ka ir pagājuši 80 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām, tomēr Rietumi joprojām uzskata Baltkrieviju, Krieviju un viņu savienību par draudu.
“Ar šo ieganstu NATO ātri bruņo Eiropu. Polija un Baltijas valstis, lai apmierinātu savus “kungus”, izdomā tā dēvētās “aizsardzības” pasākumus. Viens no tiem ir izstāšanās no Otavas līguma un robežu mīnēšana ar Baltkrieviju. Viss tas ir tikai vēl viens mēģinājums izdarīt spiedienu uz Baltkrieviju,” sacīja Lukašenko.
Plašāk lasīt šeit.
Lielbritānijas valdība izsaukusi Krievijas vēstnieku Londonā saistībā ar Krievijas veiktajiem NATO gaisa telpas pārkāpumiem.
Lielbritānijas Ārlietu ministrija pēdējās dienās notikušos Polijas un Rumānijas gaisa telpas pārkāpumus nodēvēja par pilnīgi nepieņemamiem un izsauca Krievijas vēstnieku Andreju Kelinu.
Jau ziņots, ka vairāki Krievijas droni pagājušajā nedēļā pārkāpa Polijas gaisa telpu, bet sestdien krievu drons ielidoja Rumānijas gaisa telpā.
"Krievijai ir jāsaprot, ka tās nepārtrauktā agresija tikai stiprina NATO sabiedroto vienotību un mūsu apņēmību atbalstīt Ukrainu, un uz jebkādiem turpmākiem iebrukumiem atkal tiks atbildēts ar spēku. (..) Krievijai ir jāizbeidz nelikumīgais karš pret Ukrainu," teikts Lielbritānijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Pēc Ukrainas dronu trieciena "Kinef" rūpnīcā Ļeņingradas apgabalā apturēts viens no naftas pārstrādes blokiem, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem informētiem avotiem.
Jau vēstīts, ka dronu uzbrukums notika naktī uz svētdienu un pēc tam rūpnīcā izcēlās ugunsgrēks.
Bloks, kura darbība apturēta, nodrošina aptuveni 40% no rūpnīcas kopējās naftas pārstrādes jaudas, kas ir aptuveni 20 miljoni tonnas gadā.
Lielbritānijas iznīcinātāji pievienosies NATO misijai virs Polijas, lai palīdzētu aizsargāt alianses austrumu flangu pret Krievijas draudiem, pirmdien paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
"NATO misijas "Austrumu sardze" ietvaros, britu iznīcinātāji veiks pretgaisa aizsardzības misijas virs Polijas, lai novērstu apdraudējumus no Krievijas, tostarp dronus," teikts ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka iznīcinātāju "Typhoon" misija sāksies tuvākajās dienās.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
