TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 104 dažādu tipu droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 89 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem. No 104 droniem aptuveni 65 bija trieciendroni "Shahed".

Reģistrēti 13 dronu trāpījumi 15 vietās, kā arī vienā vietā trāpījusi raķete "Iskander". Naktī atkal tika veikts spēcīgs trieciens Odesas apgabalam, bojājot civiliedzīvotāju objektus, tostarp administratīvās ēkas, ēdināšanas uzņēmumu un kravas automašīnas, kā arī ievainoti divi cilvēki, paziņoja vietējās varas iestādes.

Ternopiļas pilsētu satricinājis kārtējais Krievijas raķešu uzbrukums, kas prasījis vismaz 31 cilvēka dzīvību, tostarp dzīvību zaudējis sešus gadus vecs bērnus. Starp bojāgājušajiem ir arī septiņus gadus vecā Amelka – Polijas pilsone un 2. klases skolniece.

“Amelka bija septiņus gadus veca. Septiņus. Viņa bija mazs bērns no Polijas. Viņa nomira Ternopiļā brutālā Krievijas raķešu uzbrukumā. Viņa vairs nepiepildīs nevienu no saviem sapņiem. Šis nežēlīgais karš ir jāpārtrauc, un Krievija to nedrīkst uzvarēt. Jo šis ir arī karš par mūsu bērnu nākotni,” vietnē "X" norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Uzbrukums iznīcināja divas daudzdzīvokļu mājas, izraisot plašu ugunsgrēku, kas pārņēma desmitiem dzīvokļu. Skola, kurā mācījās Amelka, izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka viņa un viņas māte Oksana sadega dzīvās, kamēr liesmas pārņēma viņu mājokli. “Mūsu mazais Eņģelis nekad vairs nesēdēs savā solā, neapskāvs klasesbiedrus, neuzsmaidīs viņiem ar savu gaišo skatienu,” raksta Ternopiļas 27. vidusskola.

Gan Ukraina, gan Polijā sabiedrība par notikušo sēro – abās valstīs improvizētās piemiņas vietās ielas piepildījušas svecītes, ziedi un rotaļlietas. 

Žurnālists Frānsiss Farels jau vairākus gadus ziņo par Krievijas uzsāktā kara gaitu no frontes līnijām Ukrainā. Viņa pieredze atspoguļo kara realitāti, kas bieži tiek aizmirsta vai ignorēta, kamēr starptautiskie mediji aizvien retāk sūta karstajā zonā savus reportierus. “Mūsu darbs kļūst grūtāks, un nozīmīgāks nekā jebkad,” viņš norāda, uzsverot, ka patiesā kara seja slēpjas tur – zem Krievijas dronu piesātinātajām debesīm, starp pamestām mājām un karavīru pozīcijām.

Farels apraksta brīžus, kad dzīvība karājās mata galā – no bēgšanas no droniem, līdz gandrīz izkrišanai no braucošas mašīnas. Tomēr viņš jūtas stiprināts ar pārliecību, ka atrodas tur ar mērķi. “Es esmu šeit, lai redzētu šo karu un piedalītos tajā kā žurnālists,” viņš norāda. Un kamēr miers neiestājas un Krievijas uzbrukumi turpinās, viņš un viņa kolēģi turpina darbu – neskatoties uz riskiem un pieaugošo mediju vienaldzību.

Naktī uz 20. novembri Ukrainas dronu spēki trāpīja Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcai Rjazaņas apgabalā, paziņoja Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts “Madjars” Brovdi. Triecienā piedalījās 1. Atsevišķais bezpilota sistēmu centrs “Madjars putni”, kas saskaņā ar Brovdi vārdiem veiksmīgi skāra rūpnīcu, kura 2024. gadā iztirgoja 13 miljonus tonnu degvielas. “Benzīns Krievijā tagad pamazām kļūst par deficītu, bet gāze un nafta ātri izsīkst,” viņš norādīja.

Lai gan vietējās varas iestādes neapstiprināja kaitējumu pašai rūpnīcai, tās atzina, ka naktī noticis dronu uzbrukums. Rjazaņas apgabala gubernators Pāvels Malkovs paziņoja: “Pagājušajā naktī pretgaisa aizsardzība un radioelektroniskā cīņa iznīcināja dronus Rjazaņas apgabalā. Nokritušie atlūzu fragmenti izraisīja ugunsgrēku kādā uzņēmuma teritorijā.” Šis uzbrukums ir kārtējais solis Ukrainas ilgstošajā kampaņā, kas vērsta pret Krievijas militāro un industriālo infrastruktūru kara laikā.

Rjazaņa atrodas aptuveni 180 kilometru attālumā no Maskavas un 450 kilometru no Ukrainas robežas. Ukraina arī iepriekš šomēnes apstiprinājusi triecienus Novokuibiševskas naftas rūpnīcai Samaras apgabalā un Rubikon vienības dronu noliktavai. Šādi uzbrukumi mērķēti uz Krievijas galveno kara finansēšanas avotu – naftas un gāzes ražošanu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 164 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 361 tanku, 23 607 bruņutransportierus, 34 559 lielgabalus un mīnmetējus, 1547 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1248 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 82 842 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 842 automobiļus un autocisternas, kā arī 4002 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Polijas parlaments piektdien pieņēma rezolūciju, kurā aicina valdību pārcelt Krievijas vēstniecību Varšavā, norādot uz pieaugošajiem draudiem valsts drošībai. Rezolūcija tika pieņemta ar 439 balsīm par, nevienam nebalsojot pret un tikai vienu deputātu atturoties.

Pieprasījums par vēstniecības pārcelšanu sakrīt ar laiku, kad agresors pastiprinājis Polijā sabotāžas aktus – aizvadītajā nedēļas nogalē uz dzelzceļa līnijas uz dienvidiem no Varšavas nogranda sprādziens un tika nodarīti bojājumi arī uz citiem sliežu posmiem.  Polijas premjerministrs Donalds Tusks iepriekš pavēstīja, ka par sliežu spridzināšanu atbildīgi ir divi Ukrainas pilsoņi, kas ilgstoši sadarbojušies ar Krievijas izlūkdienestiem.

Krievijas vēstniecība atrodas Belvederskas ielā 49 – prestižā rajonā blakus Polijas Aizsardzības ministrijai, Belvederas pilij un Ministru prezidenta birojam. Deputāti uzsvēra, ka šāda lokācija apdraud valsts stratēģiskos objektus. Tāpat deputāti aicināja stiprināt pretizlūkošanas un pret-dronu aizsardzību šajā rajonā. Septembrī netālu no vēstniecības tika aizturēti Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, kuri virs valdības ēkām neatļauti palaida dronu.

Polija jau iepriekš samazinājusi Krievijas diplomātisko klātbūtni valstī, slēdzot vairākus konsulātus. Pēc jaunākajiem sabotāžas incidentiem ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paziņoja par pēdējā Krievijas konsulāta slēgšanu Gdaņskā. 

Cilvēki, kuri kritizē Vašingtonas ierosināto plānu kara izbeigšanai Ukrainā, nesaprot reālo situāciju šajā brīdī, norāda ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss.

Politiķis uzskata, ka jebkuram Ukrainas un Krievijas kara izbeigšanas plānam būtu jācenšas sasniegt trīs mērķus: pārtraukt slepkavības, vienlaikus saglabājot Ukrainas suverenitāti; būt pieņemamam gan Krievijai, gan Ukrainai; un maksimāli palielināt izredzes, ka karš neatjaunosies. Kā pavēstīja Venss, "pastāv ilūzija, ka, ja mēs vienkārši dosim vairāk naudas, vairāk ieroču vai pastiprināsim sankcijas, uzvara būs tuvu".

"Jebkāda kritika par miera līgumu, pie kura strādā administrācija, liecina vai nu par tā nepareizu izpratni, vai arī nepareizi atspoguļo dažas kritiskās realitātes uz vietas," viņš raksta platformā "X".

Jau ziņots, ka ASV piedāvāto "miera plānu" daudzi dēvē par "Ukrainas kapitulācijas plānu", jo tas pakļaujas teju visām Krievijas prasībām. Jāpiemin, ka Jauns.lv novēroja, ka tas sakrīt ar teju visām prasībām, ar kurām jau 14. jūnijā nāca klajā Krievijas vadonis Vladimirs Putins, tai skaitā Putins norādīja, ka Ukrainai pilnībā jāizved savs karaspēks no Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas teritorijas; Rietumu valstīm pilnībā jāatceļ visas Krievijai piemērotās sankcijas, Ukrainai jāatsakās no dalības NATO, tās teritorijā nedrīkst atrasties kodolieroči, kā arī Ukrainā jāveic demilitarizācija.

Kijivā naktīs ielas iegrimst tumsā un klusumā - iedzīvotāji jau trešo ziemu pēc kārtas sagaida Krievijas uzbrukumu ēnā. Arvien pieaugošais trieciens Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai liek galvaspilsētas iedzīvotājiem meklēt jaunus risinājumus, kā izdzīvot bez siltuma un elektrības. “Ļoti svarīgi, lai cilvēkiem būtu siltums un cerība,” norāda deju studijas īpašnieks Dmitro Kustovs. Viņš pats ieguldījis vairāk nekā tūkstoti eiro ģeneratoros, lai cilvēki turpinātu nākt uz nodarbībām. “Es gribu, lai šeit vienmēr būtu gaisma. Tas palīdz cilvēkiem atlaist emocijas.”

Lai gan valdība sola, ka gāzes rezerves ziemai pietiks, bažas par infrastruktūras izturību aug. Kustovs atzīst: “Mans prāts ir tik ļoti pielāgojies situācijai, ka elektrības pārrāvumi jau kļuvuši par ikdienu.” Taču, ja pazudīs arī apkure, viņš izeju no situācijas neredz. Tikmēr ukrainis Volodimirs un viņa sieva Tetiana ir sagatavojuši sev rezerves plānu ziemai: baterijas, gāzes balonus un pat petrolejas lampas. “Ja nebūs gāzes, būs malka – man tā ir,” viņš norāda. Bet viņa sieva piebilst: “Vīrs nesatraucas, bet es gan. Man ir bail par manu tanti – viņai ir 85 gadi un viņa dzīvo viena.”

Citi iedzīvotāji runā par iepriekšējām ziemām kā par mācību, pēc kuras vairs neviens negaida ātru kara izbeigšanos. “Toreiz šķita – tas pāries. Tāpat kā šķita, ka karš nesāksies,” norāda kāda sieviete. Trīs gadus vēlāk ukraiņi masveidā iepērk ģeneratorus, kempinga plītis un elektriskās baterijas ierīces. Taču ne visi to var atļauties. Neskatoties uz grūtībām, optimisms pilsētnieku vidū saglabājas. “Es domāju, mēs vienkārši siltāk saģērbsimies. Vai arī – dejosim,” norāda viens no dejotājiem.