TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

37 gadu vecais Jehors Firsovs jau ir bijis pilsoniskais aktīvists, Ukrainas parlamenta deputāts, augsta amatpersona Vides inspekcijā un kopš 2022. gada – arī Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks. Dzimis Doņeckā, kas kopš 2014. gada atrodas Krievijas okupācijā, viņš sākotnēji nepiedalījās kaujās, jo strādāja parlamentā. Taču 2022. gadā, kā pats saka, viņam vairs nebija “iekšēja attaisnojuma” neiet karā: “Es skaidri jutu, ka no kara nevar aizbēgt.” Viņš brīvprātīgi devās uz Avdijivku un pievienojās 109. brigādei. Firsovs uzsver, ka Doņecka, kādu viņš to atceras, vairs nepastāv – pilsētas un reģiona infrastruktūra ir izpostīta, taču viņš ir pārliecināts, ka kādu dienu atgriezīsies mājās.

Runājot par situāciju Donbasā pirms 2014. gada, Firsovs apgalvo, ka atklāti prokrievisku aktīvistu bijis maz un tiem neesot bijis plašs sabiedrības atbalsts. Viņš atceras, ka prokrieviskie mītiņi 2014. gada sākumā viņam šķituši sveši – daudzi dalībnieki neesot bijuši vietējie, un viņš dzirdējis krievu akcentu. Vienlaikus proukrainiskie aktīvisti saskārušies ar vardarbību un slepkavībām, taču tas viņus neapturējis. 2022. gadā Firsovs, dienējot kājniekos Bahmutā, saprata, ka jāmeklē inovatīvi risinājumi, un pievērsās bezpilota tehnoloģijām. Viņš kļuva par vienu no dronu vienības “Muramasa” līderiem, kas vēlāk tika atzīta par vienu no efektīvākajām Ukrainas armijā, iznīcinot desmitiem ienaidnieka tehnikas vienā izvietošanas reizē. Tagad viņš ir Trešā armijas korpusa pulka komandiera vietnieks un atbild par tehnoloģiju izvēli un finansējuma piesaisti.

Komentējot iespējamo Donbasa atdošanu apmaiņā pret mieru, Firsovs ir kategorisks: “Kāpēc, pie velna, mums būtu tas jāatdod?” Viņš uzsver, ka nav neviena argumenta, kas garantētu, ka pēc Donbasa zaudēšanas agresija nepaplašināsies citos reģionos. Turklāt Donbasā ir izveidota aizsardzības infrastruktūra un industriāli objekti, kas ļauj noturēt fronti, kamēr ārpus tā plešas atklātas stepes, kur aizsardzība būtu sarežģītāka. Firsovs ir pārliecināts, ka Ukraina neatdos savu teritoriju un ka viņš atgriezīsies Doņeckā: “Jūs varat neticēt, bet es patiešām ticu, ka mēs atgriezīsimies.”

Eiropā pieaug aizsardzības budžeti, taču vienlaikus kļūst redzamas būtiskas stratēģiskas atšķirības starp dalībvalstīm. Kamēr ASV signalizē par mazāku iesaisti transatlantiskajā līderībā un Krievija palielina militāro ražošanu, Eiropas valdības palielina izdevumus drošībai. Tomēr kopīgas iepirkumu un stratēģiskās plānošanas vietā valstis galvenokārt izvēlas nacionālas pieejas, radot plaisu starp politisko retoriku par vienotību un faktisko rīcību. Problēma slēpjas ne tikai izdevumu apjomā, bet arī koordinācijas trūkumā.

Atšķirīgās prioritātes īpaši izgaismojas lielvalstu rīcībā. Francija, Vācija un Itālija, kur atrodas lielākie aizsardzības ražotāji, dod priekšroku divpusējiem risinājumiem, saglabājot kontroli pār savu industriju, nevis padziļinātai ES līmeņa koordinācijai. Tikmēr Vācija rosina principu “Pērc Eiropā”, Francija uzsver vietējo ražošanu, bet Polija turpina iegādāties amerikāņu bruņojumu. Arī simboliskais “Eiropas dronu sienas” projekts, kas paredzēts Krievijas hibrīdapdraudējumu novēršanai, ir iestrēdzis tehnoloģisku un pārvaldības domstarpību dēļ. Šī nesaskaņa rada pretrunīgus signālus laikā, kad ģeopolitiskā spriedze pieaug.

Analīzē arī norādīts, ka Eiropa, iespējams, gatavojas nepareizajam apdraudējumam, koncentrējoties uz tradicionālu bruņojumu, vienlaikus nepietiekami novērtējot hibrīddraudus – kibertelpu, infrastruktūru un dezinformāciju. Baltijas un austrumu flanga valstis jau stiprina robežas un gatavo infrastruktūru iespējamam konfliktam, kamēr citviet Eiropā turpinās diskusijas par iepirkumu mehānismiem. Vairāk nekā divas trešdaļas eiropiešu uzskata, ka viņu valsts nespētu militāri aizstāvēties pret Krieviju. Lai novērstu sadrumstalotību, tiek aicināts ieviest saistošus kopīgus iepirkumu mehānismus un izveidot pastāvīgu ES aizsardzības industrijas koordinācijas institūciju, pretējā gadījumā Eiropas pārapbruņošanās risks ir radīt fragmentāciju, nevis ticamu atturēšanu.

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico paziņojis, ka apturēs elektroenerģijas eksportu uz Ukrainu, ja Kijiva līdz 23. februārim neatjaunos Krievijas naftas piegādes.

Jau ziņots, ka janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju, izraisot naftas deficītu Ungārijā un Slovākijā. Kijiva apgalvo, ka cauruļvads ticis bojāts Krievijas dronu uzbrukumos, bet Ungārija un Slovākija apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontdarbus un atsākt piegādes.

Fico paziņoja, ka gadījumā, ja Ukraina neatjaunos Krievijas naftas piegādes līdz 23. februārim, viņš dos rīkojumu attiecīgajiem Slovākijas uzņēmumiem tajā pašā dienā apturēt elektroenerģijas piegādes Ukrainai.

"Ja [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis domā, ka Slovākijas šantāža naftas dēļ tuvinās Ukrainu Eiropas Savienībai, viņš ļoti maldās," paziņoja Fico.

Elektroenerģijas imports Ukrainā no Slovākijas 2026. gada februārī veidoja aptuveni 18% no Ukrainas kopējā importa apjoma.

Ungārija un Slovākija šonedēļ apturēja dīzeļdegvielas piegādes Ukrainai saistībā ar Krievijas naftas piegāžu traucējumiem.

Ungārija arī ir draudējusi pārtraukt elektroenerģijas un gāzes eksportu uz Ukrainu, kā arī bloķēt plānoto Eiropas Savienības 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ja netiks atsāktas Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba".

Ukraina ierosinājusi Eiropas Savienībai (ES) izmantot naftas cauruļvadu "Odesa - Brodi", lai piegādātu naftu Ungārijai un Slovākijai pēc cauruļvada "Družba" bojājumiem Krievijas triecienos.

Ukrainas misija ES ierosinājusi šādu alternatīvu vēstulē Eiropas Komisijas (EK) Enerģētikas ģenerāldirektorātam (ENER). Vēstule datēta ar 20. februāri.

Janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju, izraisot naftas deficītu Ungārijā un Slovākijā. Kijiva apgalvo, ka šis cauruļvads ticis bojāts Krievijas dronu uzbrukumos, bet Ungārija un Slovākija apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontdarbus.

Kamēr netiks pabeigti "Družba" remontdarbi, Ukraina piedāvā ES iespēju saņemt naftu pa cauruļvadu "Odesa - Brodi", teikts ENER nosūtītajā vēstulē, kas nonākusi izdevuma "Ukrainska Pravda" rīcībā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 258 890 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1010 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 685 tankus, 24 063 bruņutransportierus, 37 429 lielgabalus un mīnmetējus, 1651 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1303 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 140 408 bezpilota lidaparātus, 4314 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 79 295 automobiļus un autocisternas, kā arī 4073 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 120 droniem, un 106 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem. To vidū aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti vienas raķetes un 13 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Ungārija nostājusies pret Eiropas Savienības (ES) 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, ziņo laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz vairākiem avotiem.

Ungārijas vēstnieks ES piektdien paziņoja, ka Budapešta iebilst pret to, ka ES uzņemas parāda saistības, ko garantē bloka kopējais budžets, lai Ukrainai piešķirtu aizdevumu. Kā norādīja "Financial Times", lai lēmums tiktu īstenots, tas ir vienprātīgi jāapstiprina visām 27 ES dalībvalstīm.

ES līderi decembrī vienojās par šādu aizdevumu, lai palīdzētu Ukrainai, kurai aprīlī draud budžeta deficīts. Tajā pašā laikā Ungārija, Slovākija un Čehija piekrita palīdzēt Ukrainai tikai ar nosacījumu, ja tās tiks atbrīvotas no procentiem un atmaksas saistībām.

"Financial Times" norādīja, ka Eiropas Komisijai (EK) vēl ir jāsaņem visu ES dalībvalstu atbalsts, lai varētu izmantot ES budžeta rezervi aizņēmumam un aizdevumu izsniegšanai Ukrainai.

Naktī uz sestdienu Krievijā veikts dronu trieciens raķešu rūpnīcai Votkinskā, Udmurtijas republikā, vēsta "Telegram" kanāli "Astra" un "Baza".

Krievijas Udmurtijas republikas vietvaldis Aleksandrs Brečalovs ziņoja, ka vienai no reģiona rūpnīcām uzbrukuši ukraiņu droni.

"Astra", pamatojoties uz aculiecinieku uzņemto video analīzi, ziņoja, ka trieciena mērķis bija Votkinskas rūpnīca, kas ražo raķetes "Iskander-M", "Topoļ-M" un "Orešņik". Triecienā bojāti divi rūpnīcas cehi.

Udmurtijas republikas Veselības ministrija ziņoja, ka triecienā tika ievainoti 11 cilvēki.