TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atkal dronu uzbrukumā cietusi Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca, kas esot viena no lielākajām pasaulē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
😱Jaunākās sensācijas no vatņiku zoodārza.
— Marats Kasems 🇱🇻 🇪🇺 (@MaratQasem) October 15, 2025
Kā apgalvo Vadims Avva (Aleksejevs), daži cilvēki Latvijā pieņēma krievijas pilsonību, lai saņemtu krievijas pensiju. Ok.
Savukārt krievijas pensija viņiem bija nepieciešama, jo ar Latvijas pensiju viņi it kā nevarēja izdzīvot Eiropā.… pic.twitter.com/ytUrRwij1Q
Russian Telegram channels report a new explosion at the Orenburg gas processing plant in Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 20, 2025
No further details available at the moment.
The plant is one of the largest gas and chemical complexes in the world. https://t.co/iHHc4mak4T pic.twitter.com/cZ7EymLGzH
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis fokusējas uz pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" iegādi pēc tam, kad viņam neizdevās pārliecināt ASV prezidentu Donaldu Trampu piegādāt Ukrainai spārnotās raķetes "Tomahawk".
Zelenskis pirmdien savā vakara videouzrunā sacīja, ka viņš "strādā ar Ameriku, lai Ukraina galu galā varētu saņemt pieprasīto sistēmu "Patriot""skaitu.
"Tas nav viegls uzdevums, bet tā ir viena no drošības garantijām Ukrainai un tā strādās ilgtermiņā," sacīja Zelenskis.
Prezidents sacīja, ka Vašingtonas apmeklējuma laikā ir runājis ar "Patriot" un citu ieroču sistēmu ražotājiem.
"Noteikti ir gatavība sadarboties ar Ukrainu - viņi uzticas Ukrainai," teica Zelenskis.
Tomēr šādu ieroču pirkumiem ir vajadzīgs arī apstiprinājums politiskā līmenī.
Zelenskis, piektdien Vašingtonā tiekoties ar Trampu, nepanāca gaidīto ASV apņemšanos piegādāt raķetes "Tomahawk", kuras Ukraina varētu izmantot uzbrukumiem dziļi Krievijas teritorijā.
Ukrainai pašlaik ir tikai dažas sistēmas "Patriot", kuras lielākoties piegādājusi Vācija vai kuras piegādātas ar Vācijas atbalstu. Tās ir izrādījušās par visefektīvāko aizsardzības līdzekli pret Krievijas ballistiskajām raķetēm.
— Татьяна (@Tatana00776516) October 20, 2025
In Poland, a minibus collided with a convoy of U.S. military vehicles, including Hummers. Four American soldiers and one civilian — the driver of the minibus — were injured. pic.twitter.com/bitg5WFBgP
— KyivPost (@KyivPost) October 20, 2025
Southern Russia's Rostov Oblast has been under a massive drone attack now
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 20, 2025
📹Supernova+, EtoRostov pic.twitter.com/1bfvZ2TcRv
"Z patrioti" žēlojas, ka no ukraiņu "nesodāmības" cieš mierīgie iedzīvotāji pašā Krievijā.
‼️ВСУки атаковали ростовский Батайск, в городе значительные разрушения
— Светалина (@yORNjKzE9aarGLY) October 20, 2025
В Батайске Ростовской области есть немалые повреждения в одном из кварталов после атаки БПЛА. На месте работают экстренные службы. Это будет продолжаться, так как снова тишина, безнаказанность😡🤔 pic.twitter.com/SonClI1sns
ASV informējušas Eiropas Savienību (ES), ka pagaidām nepievienosies iniciatīvai izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz avotiem.
Kā sacīja viens no aģentūras sarunbiedriem, ASV pārstāvji atsaukušies uz riskiem, kas apdraud tirgus stabilitāti.
Tajā pašā laikā cits avots raksturoja Vašingtonas nostāju kā vienkārši "pagaidām neskaidru".
Eiropas valstis jau labu laiku apspriež jautājumu par to, kā izmantot ES iesaldētos Krievijas aktīvus aptuveni 140 miljardu eiro apmērā.
Kā vēsta laikraksts "Financial Times", ES līderi cer, ka par Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu izmantošanu ieroču iegādei Ukrainai tiks lemts samitā šo ceturtdien, 23. oktobrī.
Krievijas diktatora Vladimira Putina lidmašīnai varētu tikt piešķirtas tiesības pārlidot pār Bulgāriju ceļā uz Ungāriju, kur tiek plānota Putina tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, pirmdien pavēstīja Bulgārijas ārlietu ministrs Georgs Georgijevs.
"Ja tiek pieliktas pūles, lai panāktu mieru, ja nosacījums ir, ka notiek tikšanās, tad visloģiskāk būtu, ka šāda veida tikšanās tiek veicināta īstenojamā veidā," ministra teikto citē valsts radio.
Georgijevs šādi izteicās Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes gaitā.
Viens no iespējamajiem lidojumu maršrutiem no Maskavas uz Budapeštu ir pāri Melnajai jūrai, Bulgārijai un Serbijai, taču Bulgārijas gaisa telpa ir slēgta Krievijas lidmašīnām kopš 2022. gada februāra, kad Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.
Ceturtdien Tramps platformā "Truth Social" publicēja paziņojumu, ka augsta līmeņa padomnieki tiksies, lai vienotos par tikšanos ar Putinu.
"Tad mēs ar prezidentu Putinu tiksimies norunātā vietā, Budapeštā, Ungārijā, lai noskaidrotu, vai mēs varam izbeigt šo kaunpilno karu starp Krieviju un Ukrainu," viņš piebilda.
Konkrētu datumu Tramps neminēja
Хочу напомнить людоедскою суть "русского мира", что использует детей в рекламе войны. pic.twitter.com/uczwyPHBm2
— Саша Кметт (@sashakmett1991) October 20, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
![“Ja kādam ir slikti nodomi, ciemojoties Igaunijā – īpaši attaisnojot Krievijas agresiju – tad viņam šeit nav vietas. [...],” kaimiņvalsts medijam ERR pauda Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro, piebilstot, ka šādas “starpvalstu tikšanās” ir īpaši nevēlamas īsi pirms vēlēšanām.](https://i.jauns.lv/t/2025/10/20/3359594/235x168.webp?v=1760961021)
