TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Putins gatavo īpašu operāciju pret Eiropu, uz kuru mūsu partneriem diemžēl vēl nav atbildes. To apliecina visi Kremļa pēdējo gadu laikā veiktie sagatavošanās darbi un soļi, savā blogā raksta Augstākās Radas deputāts Jegors Čerņevs.
Tas ietver efektīvas digitālās mobilizācijas sistēmas izveidi, jaunu militāro rajonu izveidi, infrastruktūras sagatavošanu Baltkrievijā, likuma par krievu aizsardzību ārzemēs pieņemšanu utt. Vairāk lasi šeit.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja lēmumu par četru automašīnu ziedošanu Ukrainai, informēja Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.
Deputāti atbalstīja lēmumu par četru Ārtelpas un mobilitātes departamenta īpašumā esošu "Mercedes Benz" automašīnu ziedošanu biedrībai "SOS Palīdzība Ukrainai" ar mērķi sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 4, 2026
Krievija pret Ukrainu var pielietot līdz 100 ballistisko raķešu mēnesī, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
Ballistiskās raķetes šādā apjomā Krievija var pielietot, saglabājot stabilu savu krājumu līmeni, tīmekļa izdevumam "Ukrainska pravda" norādīja izlūkdienests.
Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss 2026. gadā plāno piegādāt līdz 700 ballistiskajām raķetēm 9M723 sistēmām "Iskander", bet šo raķešu ražošanas apjoms mēnesī saglabājas 55-60 vienību līmenī, liecina HUR dati.
Lietuvas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai izteiktu protestu par Maskavas uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, paziņoja ministrija.
Lietuva izteica protestu arī saistībā ar pagājušajā nedēļā notikušo incidentu, kad Krievijas bezpilota lidaparāts ielidoja Rumānijas gaisa telpā un trāpīja daudzdzīvokļu mājā Galacā.
Krievijai iesniegtajā notā pausts, ka apzināti uzbrukumi civiliedzīvotājiem un infrastruktūrai ir smags starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums un tiek uzskatīti par kara noziegumiem, kuriem nav noilguma.
"Tourette" operatori iznīcina ienaidnieka transportlīdzekļus, lidojot vairāk nekā 50 kilometru dziļumā pa vienu no Doneckas apgabala automaģistrālēm.
❗️🇺🇦Tourette operators destroy 🇷🇺enemy vehicles, flying more than 50 kilometers deep on one of the highways in Donetsk Oblast pic.twitter.com/g8c8ztiahS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis sestdien, 6. jūnijā, "Patria Latvia" militārās tehnikas ražotnē Valmierā apskatīs Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" kājnieku kaujas mašīnu "Hunter" jeb "Mednieks", informēja "Patria Latvia".
Aizsardzības ministrs tiksies ar "Patria Latvia" un "Defence Partnership Latvia" valdes priekšsēdētāju Uģi Romanovu, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar "Patria" 6x6 bruņutransportieru ražošanu, un "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" izpilddirektoru Alehandro Peidžu, lai pārrunātu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" kājnieku kaujas mašīnas "Hunter" montāžas sākšanu, kā arī militārās industrijas attīstību Latvijā.
Krievijas aviācijas kanāli ziņo par ukraiņu kamikadzes dronu uzbrukumu dzelzsbetona lidmašīnu patvertnēm vienā no Krievijas Federācijas lidlaukiem.
❗️Russian aviation channels are reporting a strike by 🇺🇦Ukrainian kamikaze drones on reinforced concrete aircraft shelters at one of the 🇷🇺Russian Federation’s airfields. pic.twitter.com/DsNivsEf1G
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 4, 2026
"Ja Putins domā, ka Ukraina nevar radīt savu kodolieroci — tajā nav nekā īpaši sarežģīta, mēs to varam izgatavot," paziņoja "Fire Point" līdzīpašnieks un galvenais dizaineris Štilermans.
😳 “If Putin thinks that Ukraine cannot create its own nuclear weapon — there’s nothing particularly difficult about it, we can make it,” — co-owner and chief designer of Fire Point, Shtilerman. pic.twitter.com/hBbm1qalLZ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 4, 2026
Francijas varasiestādes atbrīvojušas otrdien aizturēto Krievijas "ēnu flotes" tankkuģa "Tagor" kapteini, Krievijas pilsoni, ceturtdien paziņojusi prokuratūra.
Kapteinis tika atbrīvots trešdienas vakarā, "lai nodrošinātu plašas un sarežģītas tiesu izmeklēšanas turpināšanu", paziņoja prokuratūra.
Jau vēstīts, ka kuģis "Tagor" tika aizturēts svētdienas rītā Atlantijas okeāna starptautiskajos ūdeņos pēc tam, kad kuģa kapteinis atteicās pakļauties Francijas varasiestāžu rīkojumiem. Francijai šajā operācijā palīdzēja Lielbritānija un citi partneri.
"Tagor" ir ceturtais Krievijas "ēnu flotes" tankkuģis, ko Francija aizturējusi kopš septembra.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
