TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijai patīk jaunā ASV drošības stratēģija Trampa versijā - "mūsējie"!

Krievu propagandists Solovjovs: "Pēc dažām nedēļām šī kara ilgums būs vienāds ar Lielā Tēvijas kara ilgumu. Cilvēki jautā: "Kāpēc mēs nesasniedzām tādus pašus rezultātus?" Jo ne visa valsts cīnās!

Mūsu problēma nav frontē - tā ir aizmugurē, kliedza Solovjovs. Un kaut kas ir jādara lietas labā. Ir nepieciešama SMERŠ."

Saīsinājums "SMERŠ" nozīmē "nāve spiegiem", un pirmo reizi šo organizāciju izveidoja Staļins no 1943. līdz 1945. gadam Otrā pasaules kara laikā. Rietumos šī organizācija kļuva pazīstama, pateicoties Iana Fleminga romāniem par britu īpašo aģentu Džeimsu Bondu. 

Par "Lielo Tēvijas karu" Krievijā tiek saukta Otrā pasaules kara daļa, kurā cīnījās PSRS, no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 9. maijam.

Krievi ir vērsušies pie Krievijas diktatora ar lūgumu uzlikt veto jau parakstītajam likumam.

Tiesa okupētajā Doneckas apgabalā piespriedusi četriem Krievijas karavīriem līdz 12 gadu cietumsodu par prokrieviskā amerikāņa Rasela Bentlija, kurš strādāja arī propagandas medijā "Sputņik", nogalināšanu, vēsta Krievijas valsts propagandas aģentūra "RIA Novosti".

Dienvidu apgabala militārā tiesa paziņoja, ka Vitālijam Vansjackim un Andrejam Iordanovam piespriesti 12 gadi stingrā režīma kolonijā, Vladislavam Agaļcevam - 11 gadi stingrā režīma kolonijā, Vladimiram Bažinam - viens gads un seši mēneši soda kolonijā.

Viņi tika apsūdzēti par dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, fiziskas vardarbības un spīdzināšanas pielietošanu, kas izraisīja upura nāvi aiz neuzmanības, kā arī par sevišķi smaga nozieguma slēpšanu, pārvietojot mirstīgās atliekas, iepriekš paziņoja Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

Pērn aprīlī Krievijas valsts propagandas struktūras RT galvenā redaktore Margarita Simonjana paziņoja, ka 64 gadus vecais Bentlijs no Teksasas štata gājis bojā Doneckā.

Ukrainas droni iznīcinājuši 70% degvielas tvertņu Krievijas Temrukas jūras ostā, paziņojis Ģenerālštābs.

5. decembra uzbrukumā mērķa objektam tiek pārkrautas dažāda veida kravas, tostarp sašķidrinātā dabasgāze, ko izmanto Krievijas armijas apgādei.

Amerikāņu izdevums "19FortyFive" ir nosaucis šo lidmašīnu par neveiksmīgu projektu. Pēc komentētāja Brenta Īstvuda teiktā, lidmašīnai bija jākonkurē ar F-16 un F-15EX, taču pat nav pietuvojusies šim līmenim.

Iemesli ir zināmi: sankcijas, vāja avionika, pārāk daudz degvielu patērējošs dzinējs un vispārējs skaidrs lidmašīnas misijas trūkums.

Ekspluatācijā joprojām ir mazāk nekā desmit MiG-35, ražošana ir gandrīz apstājusies, un eksporta mēģinājumi ir cietuši neveiksmi. Ēģipte un Indija tā vietā izvēlējās citas iespējas.

Īstvuds norāda, ka MiG-35 bija paredzēts kā "pārejas" lidmašīna starp paaudzēm, taču pircēji nebija sajūsmā.

Dokumentā tiek kritizētas Eiropas valdības par Ukrainas atbalstīšanu, vienlaikus aicinot uz "ātru" mieru — nemaz nepieminot Krievijas kara noziegumus vai nelikumīgas aneksijas.

Aizejošais Nīderlandes kabinets ir piešķīris Ukrainai papildu 700 miljonus eiro militārajai palīdzībai 2026. gadā, kas tiks iegūti no Aizsardzības ministrijas (500 miljoni eiro) un Ārlietu ministrijas (200 miljoni eiro) neiztērētajiem budžetiem. Līdzekļi tika atbrīvoti, pateicoties kavējumiem aizsardzības projektos un labvēlīgajiem valūtas kursiem.

Zelenskis apgalvo, ka ASV vadītajās miera sarunās joprojām nav panākta vienošanās par Ukrainas austrumu daļu, jo puses joprojām ir sašķeltas Donbasa kontroles un nepieciešamo drošības garantiju jautājumā.

Viņš uzsvēra, ka, lai gan ASV plānā ir cerīgas daļas, galvenie "jutīgie jautājumi", piemēram, kontrole pār Donecku un Luhansku, prasa plašākas diskusijas.

Zelenskis arī atkārtoti uzsvēra Ukrainas prasību pēc stingrām drošības garantijām no Rietumu sabiedrotajiem, īpaši ASV. Pagaidām abām pusēm ir atšķirīgas vīzijas: ASV un Krievija redz vienu iznākumu, Ukraina - citu, tāpēc nav vienotas nostājas Donbasa jautājumā.

Ukrainas Drošības dienesta Speciālo operāciju centrs "A" triecienā tika iznīcināta arī krievu S-300/400 pretgaisa aizsardzības sistēmas palaišanas iekārta.

Dokumentā katru gadu ir piešķirti 400 miljoni dolāru. Šāda mēroga karam tas ir piliens jūrā.

Paredzams, ka Kongress šonedēļ sāks balsot par budžetu.

Likumprojekts arī paredz, ka Pentagonam jāziņo Kongresam par jebkādu izlūkošanas informācijas apmaiņas ar Kijivu apturēšanu vai pārtraukšanu.

Pirms 2023. gada viena ASV palīdzības pakete bieži vien pārsniedza 1–2 miljardus dolāru vienlaikus. Kopējais ES atbalsts tika mērīts desmitiem miljardu dolāru.

Viena Krievijas raķešu trieciena izmaksas var sasniegt 100–200 miljonus dolāru.