TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti mēģina nosaldēt Ukrainas iedzīvotājus, ar raķetēm un droniem pilsētas ziemas spelgonī atstājot bez elektrības

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Londona apsver ne tikai Krievijas tā sauktās "ēnu flotes" tankkuģu aizturēšanu, bet arī konfiscētās naftas pārdošanu un ieņēmumu novirzīšanu militārai palīdzībai Ukrainai.
Par to ziņo laikraksts "The Times", atsaucoties uz avotu valdībā.
Avots vēsta, ka varas iestādes analizē šādas shēmas juridisko iespējamību.
Ideja ir ietekmēt Krievijas budžetu, vienlaikus finansējot Ukrainas bruņotos spēkus, izmantojot sankcijām pakļauto naftu.
Jau tuvākajās dienās paredzams, ka divi tankkuģi šķērsos Lamanšu un varētu kļūt par pirmajiem mērķiem.
Joprojām nav skaidrs, vai plānu var īstenot praksē, jo tas ir atkarīgs no juridiskām un starptautiskām procedūrām.
The UK may use “shadow fleet” oil to support Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) January 14, 2026
London is considering not only detaining tankers from Russia’s so-called “shadow fleet”, but also selling confiscated oil and directing the proceeds to military aid for Ukraine.
The Times reports this, citing a government… pic.twitter.com/rssDwr5vVK
"Mums ir skaidrs kara redzējums un mērķi, ko ir apstiprinājis Augstākais virspavēlnieks, prezidents. Ikviens, kurš netiks galā, pametīs sistēmu," paziņojis Ukrainas jaunais aizsardzības ministrs Fjodorovs.
"Aizsardzības sistēmai ir nepieciešamas reālas, redzamas pārmaiņas, kas jūtamas personāla līmenī, mazina sistēmas iekšējo "elli" un faktiski uzlabo armijas spējas un tajā dienējošo cilvēku stāvokli."
❗️“We have a clear vision and goals of the war, which have been approved by the Supreme Commander-in-Chief, the President. Anyone who cannot cope — will leave the system,” — Ukraine’s new Minister of Defense Fedorov.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 14, 2026
“The defense system needs real, visible changes that are felt… pic.twitter.com/QPTLpJIlEw
Somija oficiāli izstājās no Otavas konvencijas pirms četrām dienām (2026. gada 10. janvārī) un tagad ir sākusi kājnieku mīnu iegādes procesu, lai palielinātu savus militāros krājumus kara gadījumā.
Valsts plāno pēc iespējas ātrāk sākt apmācīt savas militārpersonas šādu mīnu lietošanā un izveidot savu kājnieku mīnu ražošanu Somijas teritorijā.
Source: https://t.co/XxMRcyFc9b
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 14, 2026
Ukrainas pretkorupcijas dienests NABU ir oficiāli apsūdzējis bijušo premjerministri un partijas "Batkivščina" līderi Jūliju Timošenko par mēģinājumu uzpirkt deputātus, piedāvājot skaidru naudu par balsīm vai pārejot uz partijas pusi. Reida laikā uzņemtajos video redzamas dolāru kaudzes viņas birojā. Timošenko, kura tagad ir parlamentā, šīs apsūdzības sauc par "absurdām". Vairāk lasi šeit.
Dānija stiprinās militāro klātbūtni tās autonomajā teritorijā Grenlandē, trešdien pavēstīja Dānijas aizsardzības ministrs Troelss Lunds Poulsens.
"Mēs turpināsim stiprināt savu militāro klātbūtni Grenlandē, bet mēs arī vēl vairāk koncentrēsimies NATO ietvaros uz to, lai rīkotu vairāk mācību, un uz lielāku NATO klātbūtni Arktikā," paziņojumā apliecināja ministrs.
Dānija "turpina dialogu ar saviem sabiedrotajiem par jaunām un pastiprinātām darbībām 2026. gadā", piebilda ministrs. Vairāk lasi šeit.
Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners drīzumā plāno apmeklēt Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
"Bloomberg" ziņo, ka brauciens varētu notikt jau šomēnes, taču plāni vēl nav galīgi, un laiks varētu mainīties notikumu dēļ Irānā, kur jau vairāk nekā divas nedēļas turpinās liela mēroga nemieri. Vairāk lasi šeit.
Krievijā Rostovā pie Donas naktī uz trešdienu pēc dronu trieciena izraisījies ugunsgrēks laku un krāsu rūpnīcā "Empils", vēsta vietējie mediji.
Pirmie droni, kas lidoja rūpnīcas virzienā, bija dzirdami pēc plkst. 1 naktī. Pēc tam tika ziņots par ugunsgrēku rūpnīcā. Domājams, dega tvertnes ar naftas produktiem.
Uguns un dūmu stabs bija redzams no daudzām pilsētas daļām.
Pilsētas mērs Aleksandrs Skrjabins apstiprināja, ka noticis dronu trieciens.
18 gadus vecais Artjoms veica vairāk nekā 3000 km, lai aizbēgtu no okupētās Krimas un atgrieztos Ukrainā, bēgot no piespiedu iesaukšanas, propagandas un uzspiestas dzīves.
Dzimis Zaporožižjā, viņš uzauga Sevastopolē Krievijas okupācijas laikā. Pēc iesaukšanas un medicīniskās komisijas, kas ignorēja viņa nieru problēmas, viņš vērsās pie Ukrainas brīvprātīgajiem.
30. septembrī viņš devās ceļā caur Baltkrieviju, konsulātā saņēma Ukrainas atgriešanās dokumentus, šķērsoja robežu un sasniedza Kijivu, kur atjauno savus dokumentus un plāno studēt žurnālistiku.
18-year-old Artem traveled over 3,000 km to escape occupied Crimea and return to Ukraine, fleeing forced conscription, propaganda, and an imposed life.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 14, 2026
Born in Zaporizhzhia, he grew up in Sevastopol under Russian occupation. After a draft notice and a medical commission that… pic.twitter.com/hnk2byYhoe
Ukrainas Augstākā Rada ir nobalsojusi par viņa iecelšanu amatā.
❗️Official. Mykhailo Fedorov is the new Minister of Defence of Ukraine. The Verkhovna Rada of Ukraine has voted to appoint him. pic.twitter.com/OLJyfUQyZD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 14, 2026
Samarā par mēra vietnieku ir iecelts 43 gadus vecais pulkvedis Sergejs Karasevs.
Viņš tiek apsūdzēts civiliedzīvotāja slepkavībā un pensionāra piekaušanā Irpiņā.
Viņa oficiālā biogrāfija ir pilna ar apbalvojumiem: ordenis "Par nopelniem Tēvzemei" (4. šķira, ar zobeniem), divi Drosmes ordeņi un ordenis "Par militāriem nopelniem". Taču ir kāda nianse.
Septembrī britu laikraksts "The Times" publicēja 13 Krievijas virsnieku sarakstu, kuri tiek turēti aizdomās par kara noziegumiem Bučā. Karasevs bija starp viņiem. Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, viņa noziegumi netika pastrādāti pašā Bučā, bet gan Irpiņā — kur viņš it kā ar šautenes laidi izsita pensionāram zobus un nošāva civiliedzīvotāju.
A war crimes suspect appointed as Samara’s new deputy mayor — accused of killing a civilian and beating a pensioner in Irpin
— NEXTA (@nexta_tv) January 13, 2026
In Samara, 43-year-old Colonel Sergey Karasev has been appointed deputy mayor.
His official biography is packed with decorations: the Order “For Merit to… https://t.co/1qpsXiiJX5 pic.twitter.com/FkcXsysPmL
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



