TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Ukrainas karš ir kļuvis par globālu tehnoloģiju poligonu, kurā līdzās gaisa un jūras droniem arvien lielāku nozīmi iegūst sauszemes bezpilota sistēmas.

Ukrainas Bruņotie spēki ir izveidojuši pasaulē pirmo sauszemes robotu bataljonu, kas izmanto attālināti vadāmas platformas gan uguns atbalstam, aprīkojot tās ar ložmetējiem, gan mīnēšanas un kamikadzes misijām. Šo robotu galvenā priekšrocība ir spēja darboties augsta riska zonās, aizstājot kājniekus un tādējādi tieši glābjot karavīru dzīvības.

Tehnoloģiskā attīstība strauji virzās uz daļēji autonomu sistēmu izmantošanu, kas spēj patstāvīgi pārvietoties un identificēt mērķus, tomēr lēmumu par uguns atklāšanu joprojām pieņem cilvēks-operators, lai ievērotu ētikas un starptautisko tiesību normas.

Militārie eksperti, tostarp Valerijs Zalužnijs, prognozē, ka tuvākajā nākotnē kaujas laukā dominēs mākslīgā intelekta vadīti "dronu bari", kas vienlaicīgi uzbruks no gaisa, zemes un jūras, padarot robotizētās sistēmas par neatņemamu mūsdienu karadarbības sastāvdaļu.

Konkurence šajā jomā saasinās, jo arī Krievija aktīvi izstrādā savas triecienrobotu sistēmas, piemēram, kompleksu "Kurjer". Nozares speciālisti lēš, ka tieša Ukrainas un Krievijas robotizēto vienību sadursme ir tikai laika jautājums, un jau 2026. gadā pieprasījums pēc šādām tehnoloģijām varētu sasniegt desmitiem tūkstošu vienību.

1. martā Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku (RAF) bāzei Akrotiri Kiprā uzbrucis kamikadzes drons, kas bijis aprīkots ar Krievijā ražotu militāro aprīkojumu, ziņo britu laikraksts "The Times".

Izdevuma rīcībā esošā informācija liecina, ka dronā bijusi Krievijā ražota navigācijas sistēma "Kometa-B". Šāda sistēma pirmo reizi tika konstatēta pērn decembrī Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēku notriektajos bezpilota lidaparātos.

Lielbritānijas militārais izlūkdienests izņemtos komponentus jau ir nosūtījis turpmākai izpētei uz laboratoriju.

The Times" norāda, ka uzbrukumu, visticamāk, sarīkojuši Libānas kaujinieku grupējuma "Hizbullāh" locekļi.

Šis ir pirmais pierādījums Krievijas militārā aprīkojuma izmantošanai Tuvo Austrumu konfliktā. Tas rada nopietnas bažas par Maskavas pieaugošo ietekmi reģionālajos karos, īpaši ņemot vērā iepriekš izskanējušās ziņas par to, ka Krievija nodod Irānai izlūkdatus, lai atvieglotu uzbrukumus ASV militārajiem spēkiem.

ASV prezidents Donalds Tramps sarunā ar žurnālistiem par to izteicās skeptiski: "Ja paskatās uz to, kas pagājušajā nedēļā notika ar Irānu, tad pat gadījumā, ja viņi saņem informāciju, tas viņiem īpaši nepalīdz."

Lielbritānijas Aizsardzības štāba priekšnieks sers Ričards Naitons norādīja: "Nav šaubu, ka Krievija ir nodevusi izlūkdatus Irānai. Tā ir sadarbības ass, kurai mums jāpievērš pastiprināta uzmanība." Viņš skaidroja, ka ciešā sadarbība starp Irānu un Krieviju padara to bruņotos spēkus kaujasspējīgākus un bīstamākus, tāpēc Lielbritānijai jābūt gatavai iespējamiem draudiem.

Mediji vēsta, ka pašlaik pastāv bažas par iespējamiem Irānas uzbrukumiem Lielbritānijas militārajiem objektiem Kiprā, tostarp tur nesen nogādātajiem helikopteriem "Wildcat".

Eiropas valstīm būtu jāpalīdz Ukrainai attīstīt  ballistisko raķešu ražošanu, kas būtiski uzlabotu valsts spējas dot triecienus dziļi Krievijas teritorijā, intervijā Ukrainas ziņu aģentūrai "Ukrinform" paudis Austrijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs un militārais eksperts Gustavs Gresels.

Pēc eksperta domām, šāda sadarbība ļautu turpināt šo raķešu ražošanu Eiropā arī pēc kara beigām. Viņš norādīja, ka Ukrainai ir vitāli svarīgi iegūt bruņojumu triecieniem Krievijas iekšienē, un tieši ballistiskajām raķetēm ir vislielākās izredzes pārvarēt Krievijas pretgaisa aizsardzību.

Viņš uzsvēra, ka Eiropā pašlaik maza darbības rādiusa ballistiskās raķetes faktiski ražo tikai Turcija, bet Lielbritānija savu projektu ir tikai sākusi. Kopīga ražošana ar Ukrainu palīdzētu novērst šo deficītu, kalpojot kā atbilde Krievijas raķešu sistēmām "Iskander".

Runājot par Ukrainas spārnotajām raķetēm "Flamingo", eksperts kā to galvenās priekšrocības izcēla lielo darbības rādiusu un jaudīgo kaujas galviņu, vienlaikus vēršot uzmanību arī uz šo ieroču trūkumiem. Tomēr raķetes lielais izmērs un svars liek tai lidot salīdzinoši augstu, padarot to ievainojamāku pret ienaidnieka pretgaisa aizsardzības sistēmām un iznīcinātāju, piemēram, "MiG-31" vai "Su-35", patruļām.

Eksperts  arī norādīja, ka publiski pieejamie attēli liecina par "Flamingo" precizitātes problēmām.

Ukraiņu eksperti dronu pārtvērēju jomā nākamnedēļ ieradīsies Tuvajos Austrumos, viņi nekavējoties sniegs palīdzību, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ja mēs runājam par kaut kādu līdzekļu palielināšanu, mēs ļoti vēlētos, lai tā būtu iespēja abām pusēm. Jūs zināt dažu līdzekļu deficītu pie mums, mēs saprotam dažu līdzekļu deficītu Persijas līča valstīs. Tāpēc mēs runājam arī par šo ceļu. Vēl ir pāragri runāt par citām detaļām. Nākamnedēļ, kad eksperti būs uz vietas, viņi to apskatīs, viņi palīdzēs, jo viņi tūlīt brauks ar iespējām," svētdien Kijivā kopīgā preses konferencē ar Nīderlandes premjerministru Robu Jetenu sacīja Zelenskis.

Nesen Zelenskis bija piedāvājis Ukrainas ekspertu palīdzību Persijas līča valstīm, kas cietušas Irānas dronu triecienos.

Zelenskis sacīja, ka lūgumi izteikti arī no ASV puses, taču sīkākas detaļas nesniedza.

Salīdzinoši lētos dronus "Shahed" izstrādāja Irāna, bet tagad šo lidaparātu versijas ražo arī Krievija.

Pat ASV bruņotie spēki nesen atzina, ka izmanto šos bezpilota lidaparātus kā paraugu, izstrādājot savas sistēmas.

Ukrainas un tās sabiedroto izmantoto pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" raķešu patēriņa tempi rada arvien lielākas bažas, jo ražošanas jaudas nespēj apmierināt pašreizējo pieprasījumu.

Pēdējo četru mēnešu laikā Ukrainas aizsardzības spēki ir izlietojuši aptuveni 700 "Patriot" raķešu, atvairot Krievijas triecienus, kas galvenokārt vērsti pret valsts enerģētikas infrastruktūru.

Vienlaikus "Defense Express" analītiķi pieļauj, ka šis skaitlis varētu būt pārspīlēts. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādīja, ka visa pilna mēroga kara laikā Ukrainas rīcībā nav bijis pat 800 "MSE" raķešu, kamēr Persijas līča valstis šādu daudzumu izlietoja jau pirmajās trīs karadarbības dienās Tuvajos Austrumos.

ASV pašlaik nespēj pilnībā apmierināt pieprasījumu pēc "Patriot" munīcijas. Situāciju būtiski pasliktina masveidīga pretraķešu izmantošana Irānas ballistisko uzbrukumu atvairīšanai.

Bažas par pret ballistiskajiem mērķiem visefektīvāko "PAC-3 MSE" raķešu ražošanas tempiem valda arī pašās ASV. Pagājušajā gadā uzņēmums "Lockheed Martin" saražoja 620 šādu raķešu. Lai gan šī gada sākumā uzņēmums noslēdza vienošanos ar Pentagonu par pakāpenisku ražošanas apjomu palielināšanu līdz 2000 vienībām gadā, šīs programmas īstenošana ir izstiepta līdz pat 2033. gadam.

Kā norāda militārie eksperti, pie pašreizējiem ražošanas tempiem tikai to raķešu rezervju atjaunošanai, ko ASV un tās sabiedrotie izlietoja dažu dienu laikā, atvairot Irānas uzbrukumus, būtu nepieciešams vairāk nekā gads. Šajos aprēķinos nav ietverts Ukrainas raķešu patēriņš un citu valstu pasūtījumi. Šādā situācijā vienīgais reālais un drošības interesēm atbilstošais risinājums varētu būt "Patriot" raķešu ražošanas licenču nodošana citām valstīm.

Aģentūra "Reuters" jau iepriekš vēstīja, ka Krievijas masīvo uzbrukumu un Tuvo Austrumu konflikta eskalācijas dēļ Ukraina var saskarties ar "Patriot" raķešu deficītu. Pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai un sekojošās Teherānas atbildes ar simtiem ballistisko raķešu, pastāv reāls risks, ka daļa ASV bruņojuma var tikt novirzīta no Ukrainas uz Persijas līča reģionu.

 Neskatoties uz milzīgiem dzīvā spēka zaudējumiem, Krievijas okupācijas karaspēks mēģina apiet Pokrovsku no abiem flangiem, laužoties Hrišines ciema virzienā cauri mežastādījumiem. To Ukrainas telekanāla "Kijiva24" ēterā paziņojis īpašo uzdevumu vienības "Taifūns" komandiera vietnieks ar segvārdu "Skorpions".

Pēc viņa teiktā, situācija Pokrovskas virzienā ir ļoti sarežģīta, taču Ukrainas bruņotie spēki to kontrolē. "Aizsardzības spēki dara visu iespējamo, lai neļautu ienaidniekam izlauzties dziļāk mūsu aizsardzības līnijās," uzsvēra militārpersona.

Virsnieks atzīmēja, ka Ukrainas spēki joprojām daļēji kontrolē Pokrovskas ziemeļu daļu. "Tomēr visiem ir skaidrs, ka pretinieks pie pašas Pokrovskas neapstāsies. Viņi virzās uz priekšu flangos, uzbrūkot no labās un kreisās puses. Mūsu spēki cenšas viņus apturēt vēl pirms viņi sasniedz mūsu pozīcijas," skaidroja "Skorpions".

Krievijas trieciengrupas tiek laikus pamanītas un iznīcinātas. "Ienaidnieks ik dienu zaudē milzum daudz cilvēku, taču viņi burtiski kāpj pāri savējo līķiem un spītīgi laužas uz priekšu," skarbo realitāti frontē raksturoja komandiera vietnieks.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka okupanti ir samazinājuši apšaužu intensitāti un retāk izmanto vadāmās aviācijas bumbas. Patlaban kaujas galvenokārt norisinās gaisā – aktīvi tiek izmantoti FPV droni un pārtvērēji, kamēr artilērija darbojas salīdzinoši nelielā apjomā.

"Pretinieks nav atmetis savus nodomus un turpina uzbrukumus, taču tagad viņi pārvietojas ļoti nelielās grupās. Ja agrāk viņi no viena punkta uz otru sūtīja līdz pat sešiem cilvēkiem, tad tagad tie ir tikai divi vai trīs karavīri, ne vairāk," piebilda Ukrainas aizstāvis.

Ukrainas bruņotie spēki joprojām atrodas Pokrovskas un Mirnohradas ziemeļos, tādējādi neļaujot Krievijas karaspēkam turpināt ofensīvu ziemeļu un ziemeļrietumu virzienā. Militārie analītiķi brīdina – ja Krievijai izdosies pilnībā okupēt Pokrovsku, tas var izraisīt strauju Ukrainas aizsardzības sabrukumu šajā sektorā, kā rezultātā frontes līnija riskē ātri nobīdīties par pieciem līdz desmit kilometriem dziļāk Ukrainas teritorijā.

Svētdienas, 8. marta, rītā Krievijas trieciendrons ietriecies pasažieru vilcienā, kas bija ceļā no Kijivas uz Sumiem. Uzbrukuma brīdī vilcienā atradās aptuveni 200 pasažieru.

Sākotnējā informācija liecina, ka uzbrukumā cietušo nav. Pasažieri droši nogādāti galamērķī, piesaistot citu lokomotīvi.

Kopumā aizvadītās diennakts laikā Krievijas spēku veiktajās apšaudēs Sumu apgabalā nogalināts viens, bet ievainoti vēl septiņi civiliedzīvotāji, informēja apgabala militārā administrācija.

Pēdējā laikā Krievija mērķtiecīgi uzbrūk Ukrainas dzelzceļa infrastruktūrai un pasažieru reisiem. Tā 2. martā Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja valsts dzelzceļa uzņēmuma "Ukrzaliznicja" piepilsētas vilcienam Dņipropetrovskas apgabalā, nogalinot vienu cilvēku un vēl vairākus ievainojot.

Savukārt naktī uz 26. februāri masīvā raķešu un dronu trieciena laikā tika bojāta dzelzceļa infrastruktūra Harkivas, Zaporižjas un Doneckas apgabalos. Līdzīgi uzbrukumi notika arī 22. februārī, kad Doneckas, Zaporižjas, Mikolajivas un Odesas apgabalos tika sabojātas divas lokomotīves un citi dzelzceļa objekti.

Naktī uz 8. martu bezpilota lidaparāti devuši triecienu naftas produktu cauruļvadu dispečeru un sūknēšanas stacijai "Armavira" Krievijas Krasnodaras novadā, radot traucējumus visā reģionālajā degvielas loģistikas sistēmā.

Trieciena rezultātā objektā izcēlies ugunsgrēks. Vietējo iedzīvotāju publiskotajos videomateriālos redzams, kā no degošajiem rezervuāriem debesis satumšinošs dūmu stabs.

"Armavira" ir vitāli svarīgs naftas produktu cauruļvadu loģistikas mezgls. "Šī stacija ir viens no galvenajiem enerģētikas ķēdes posmiem, tāpēc tās bojājumi tieši ietekmē visu naftas produktu transportēšanas sistēmu šajā sektorā," skaidro pētnieki.

Krasnodaras novada operatīvais štābs informējis, ka ugunsgrēks izpleties 700 kvadrātmetru platībā, un tā dzēšanā iesaistīti 120 glābēji, kā arī 38 tehnikas vienības.

 Ukrainas bruņoto spēku februārī sāktais pretuzbrukums valsts dienvidos, visticamāk, ir sagrāvis Krievijas ieceres turpināt virzību Zaporižjas apgabalā, kā arī aizkavējis gaidāmo pavasara un vasaras ofensīvu pret tā dēvēto "cietokšņu joslu" Doneckas apgabalā. Šādu vērtējumu savā jaunākajā ziņojumā pauž ASV Kara izpētes institūts  (ISW).

Analītiķi norāda, ka Krievijas militārā vadība ir pārdislocējusi elites gaisa desanta un jūras kājnieku vienības no Pokrovskas virziena un Dobropiļļas taktiskā rajona Ukrainas austrumos uz dienvidu frontes līniju.

Eksperti vērš uzmanību uz to, ka gaisa desanta vienību pārsviešana uz Ukrainas dienvidiem sākās jau janvārī – vēl pirms Ukrainas spēki uzsāka savu pretuzbrukumu. Tas liecina, ka Krievija, visticamāk, bija iecerējusi 2026. gada pavasarī un vasarā attīstīt taktiskos panākumus Huļajpoles virzienā.

"Līdz ar to Ukrainas februārī īstenotie pretuzbrukumi, iespējams, ir izjaukuši Krievijas plānus izmantot taktiskos panākumus Zaporižjas apgabalā, turklāt tie var atstāt negatīvu ietekmi uz plānoto 2026. gada pavasara un vasaras ofensīvu pret Ukrainas 'cietokšņu joslu'," secina domnīcas analītiķi.

Karaspēka pārvietošana no Doneckas apgabala uz Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabaliem spilgti ilustrē Krievijas militārās vadības dilemmu. Mēģinājumi vienlaikus īstenot vairākas uzbrukuma operācijas kļūst arvien sarežģītāki, īpaši ņemot vērā nesenos Ukrainas armijas triecienus.

"Krievijas spēki jau iepriekš nav spējuši īstenot vienlaicīgus uzbrukumus dažādos frontes sektoros. Ir maz ticams, ka viņi spēs koncentrēt ievērojamus spēkus virzībai 'cietokšņu joslas' reģionā, vienlaikus mēģinot apturēt Ukrainas nesenos panākumus Huļajpoles un Oleksandrivkas virzienos," norāda analītiķi.

Ukrainas pretuzbrukums dienvidos izjauc Krievijas pavasara un vasaras ofensīvas plānus

 Ukrainas bruņoto spēku februārī sāktais pretuzbrukums valsts dienvidos, visticamāk, ir sagrāvis Krievijas ieceres turpināt virzību Zaporižjas apgabalā, kā arī aizkavējis gaidāmo pavasara un vasaras ofensīvu pret tā dēvēto "cietokšņu joslu" Doneckas apgabalā. Šādu vērtējumu savā jaunākajā ziņojumā pauž ASV Kara izpētes  institūts  (ISW).

Analītiķi norāda, ka Krievijas militārā vadība ir pārdislocējusi elites gaisa desanta un jūras kājnieku vienības no Pokrovskas virziena un Dobropiļļas taktiskā rajona Ukrainas austrumos uz dienvidu frontes līniju.

Eksperti vērš uzmanību uz to, ka gaisa desanta vienību pārsviešana uz Ukrainas dienvidiem sākās jau janvārī – vēl pirms Ukrainas spēki uzsāka savu pretuzbrukumu. Tas liecina, ka Krievija, visticamāk, bija iecerējusi 2026. gada pavasarī un vasarā attīstīt taktiskos panākumus Huļajpoles virzienā.

"Līdz ar to Ukrainas februārī īstenotie pretuzbrukumi, iespējams, ir izjaukuši Krievijas plānus izmantot taktiskos panākumus Zaporižjas apgabalā, turklāt tie var atstāt negatīvu ietekmi uz plānoto 2026. gada pavasara un vasaras ofensīvu pret Ukrainas 'cietokšņu joslu'," secina domnīcas analītiķi.

Karaspēka pārvietošana no Doneckas apgabala uz Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabaliem spilgti ilustrē Krievijas militārās vadības dilemmu. Mēģinājumi vienlaikus īstenot vairākas uzbrukuma operācijas kļūst arvien sarežģītāki, īpaši ņemot vērā nesenos Ukrainas armijas triecienus.

"Krievijas spēki jau iepriekš nav spējuši īstenot vienlaicīgus uzbrukumus dažādos frontes sektoros. Ir maz ticams, ka viņi spēs koncentrēt ievērojamus spēkus virzībai 'cietokšņu joslas' reģionā, vienlaikus mēģinot apturēt Ukrainas nesenos panākumus Huļajpoles un Oleksandrivkas virzienos," norāda analītiķi.

Pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānai daļa analītiķu brīdinājuši, ka iespējamais naftas cenu kāpums varētu nest Krievijai papildu ienākumus. Tomēr politikas analītiķi Džeisons Džejs Smārts un starptautiskās politikas pētniece Tesa Džeksone uzskata, ka šāds scenārijs, visticamāk, neglābs Maskavas ekonomiku. Viņi norāda, ka Krievija arvien vairāk ir spiesta pārdot naftu neoficiālos tirgos, izmantojot tā dēvēto “ēnu floti”. “Krievija var turpināt pārdot naftu, taču pārdošana ēnu tirgos nav tas pats, kas uzturēt pilnvērtīgu enerģētikas ekonomiku,” uzsver autori.

Sankciju dēļ Krievija ir spiesta pārdot savu Urālu markas naftu ar būtiskām atlaidēm arvien mazākam pircēju lokam. Vienlaikus Eiropas Savienība, ASV un citas valstis pastiprina kontroli pār kuģiem un uzņēmumiem, kas iesaistīti šajā tirdzniecībā, kas palielina transportēšanas un apdrošināšanas izmaksas. Tas tieši ietekmē Krievijas budžetu, jo naftas ieņēmumi veido aptuveni 22% no valsts budžeta. Papildu spiedienu rada arī Ukrainas uzbrukumi Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un naftas transportam.

Autori arī uzsver, ka Krievijas ekonomiku noslogo plašākas strukturālas problēmas – liels budžeta deficīts, darbaspēka trūkums un inflācija. Vācijas izlūkdienesta ziņojumā minēts, ka Krievija varētu būt slēpusi vairāk nekā 30 miljardu dolāru budžeta trūkumu, bet reālais deficīts varētu pārsniegt 100 miljardus dolāru. Vienlaikus Kremlis jau izmanto Nacionālā labklājības fonda rezerves un pārdod zeltu, lai segtu izdevumus. Smārts un Džeksone secina, ka “Krievijas naftas stratēģija nav ceļš uz izaugsmi, bet gan stratēģija, kā vilcināt laiku”, un pat augstākas naftas cenas nespēs ilgtermiņā glābt sistēmu, kas saskaras ar pieaugošu ekonomisko spiedienu.