TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Мальчік в трусіках зі Словʼянська повертається - тепер з сестричкою та мамою
— Анатолій Штефан (Штірліц) (@Shtirlitz53) May 3, 2026
Два пропитих діда, які раніше знімались в одному відомому совєцькому кіно, втирають якусь дічь про розіпʼятих на заборі дітей, ґвалтування їхньої мами та подальше четвертування за допомогою БТРів.
Як… pic.twitter.com/XFtkMG1TZs
To šie kādreizējie aktieri, dvīņi Vladimirs un Jurijs Torsujevi stāsta propagandistam Antonam Krasovskim, kurš — kā anekdotē "esesieti patrieca no darba par pārmērīgu nežēlību" — 2022. gada beigās tika atstādināts no augstā amata Krievijas propagandas ruporā "Russia Today", izpelnoties pat Margaritas Simonjanas kritiku par aicinājumiem slīcināt un dedzināt bērnus Ukrainā.
«Топить этих детей надо» - Антон Красовский призвал топить украинских детей, которые говорят, что Украина оккупирована.
— ЭХО (@echofm_online) October 23, 2022
⁰В ответ ему писатель-фантаст Сергей Лукьяненко предложил бить детей розгами. pic.twitter.com/8QJHFkWtGr
Жителей Перу позвали в Россию работать поварами, охранниками и таксистами. Когда они приехали, у них забрали паспорта и отправили на войну. Похоже, таких случаев сотни https://t.co/VB6hwQx81Y
— Meduza (@meduzaproject) May 2, 2026
Peru prokuratūra sākusi izmeklēšanu pēc tam, kad saņemti iesniegumi no šīs valsts pilsoņiem, kuru radiniekus Krievijā ievilināja ar darba solījumiem, bet uz vietas viņiem atņēma pases un nosūtīja uz fronti Ukrainā.
Немного тревожно pic.twitter.com/kkLYS9chSj
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) May 3, 2026
Kā Reģionu partijas pārstāvis Carjovs tika ievēlēts Ukrainas parlamentā 2002. gadā, taču 2014. gadā pārbēga pie Krievijas atbalstītajiem Donbasa separātistiem, kļūst par veidojuma "Novorossija" parlamenta priekšsēdētāju līdz tā darbības beigām 2015. gadā. Atbalstīja Krievijas invāziju 2022. gadā.
Novokuznetsk, Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 3, 2026
The banner says: As long as we remember the past, we've got a future!
What kind of future does this... installation predict for Russians? pic.twitter.com/xZhb0XDM8r
Robert "Madyar" Brovdi: My units spend approximately $40 million per month on drones and inflict about $4 billion in damage on Russia — roughly 1-to-100 ratio.
— Kate from Kharkiv (@BohuslavskaKate) May 2, 2026
The cost of destroying one Russian infantryman is $882. This is very good exchange rate of money for enemy's manpower. pic.twitter.com/z0lLUQTEEN
Moscow 😁 pic.twitter.com/GN7SXybBGC
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 3, 2026
Jau ziņots, ka pirmo reizi kopš ilgiem laikiem "sakarā ar operatīvo situāciju" Maskavas Sarkanajā laukumā vispār nebūs militārās tehnikas parādes, bet daudzviet valstī atcelti svinīgie pasākumi, kamēr jau piekto gadu turpinās Krievijas invāzija Ukrainā, bet ukraiņu atbildes triecieni sasniedz agresorvalsts pilsētas ļoti tālu no frontes līnijas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par uzbrukumu Melnajā jūrā diviem Krievijas tankkuģiem ūdeņos netālu no ieejas Novorosijskas ostā.
"Mūsu karavīri turpina piemērot sankcijas pret Krievijas nelegālo naftas floti - ir iznīcināti divi šādi kuģi ieejas Novorosijskas ostas akvatorijā," viņš rakstīja platformā "Telegram".
Ukrainas prezidents norādīja, ka šie tankkuģi tika aktīvi izmantoti naftas pārvadāšanai. "Tagad vairs netiks," viņš piebilda.
Zelenskis pateicās ģenerālštāba priekšniekam Andrejam Hnatovam par operācijas vadību, Ukrainas Drošības dienesta pretizlūkošanas darbiniekiem un Ukrainas Jūras spēkiem par "nemainīgi lietderīgiem" rezultātiem.
"Ukrainas tālās darbības spējas tiks vispusīgi attīstītas - jūrā, gaisā un uz sauszemes," uzsvēra Ukrainas prezidents.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 334 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 908 tankus, 24 503 bruņutransportierus, 41 193 lielgabalus un mīnmetējus, 1765 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1357 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 269 813 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 556 automobiļus un autocisternas, kā arī 4151 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukraina naktī veica vēl vienu dronu uzbrukumu Krievijas naftas ostai Primorskai Baltijas jūras piekrastē, kur izcēlies ugunsgrēks, svētdien paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.
"Atvairot uzbrukumus Primorskai, izcēlās ugunsgrēks; pašlaik tiek likvidētas ugunsgrēka sekas," viņš rakstīja platformā "Telegram".
Viņš piebilda, ka naftas produkti nav noplūduši. Saskaņā ar viņa teikto, virs reģiona tika notriekti vairāk nekā 60 droni.
Neatkarīgais laikraksts "Astra", atsaucoties uz satelītattēlu analīzi, ziņoja, ka, iespējams, trāpīts naftas terminālim un pretgaisa aizsardzības sistēmai "Pantsir".
Ukraina arvien vairāk paļaujas uz dronu uzbrukumiem kā daļu no aizsardzības pret Krievijas iebrukumu, mērķējot ne tikai uz militāriem objektiem, bet arī uz naftas infrastruktūru.
Stratēģijas mērķis ir pārtraukt degvielas piegādi Krievijas spēkiem un, plašākā nozīmē, graut Kremļa spēju finansēt karu.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sensoru uztvertie lidaparāti, visticamāk, bija Ukrainas droni, ņemot vērā to lidošanas virzienu un vēlāk pieejamo informāciju par trāpījumiem Primorskas ostai Krievijā, norādīja NBS komandiera padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.
Kā vēstīts, svētdien plkst. 4.42 NBS informēja par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas novados, bet plkst. 7.19 paziņoja par apdraudējuma beigām.
Skraučs uzsvēra, ka, ja lidaparāts pats neizsūta kādu identificējošu signālu, tā modeli un izcelsmi sensori nevar noteikt attālināti. Tas prasa vizuālu identifikāciju.
Tāpat NBS novērošanas dati neliecina, ka uztvertie lidojoši objekti būtu šķērsojuši Latvijas gaisa telpu. Skraučs skaidroja, ka naktī NBS novērošanas sistēmas uztvēra lidojošus objektus, kas virzījās gar Latvijas austrumu robežu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.
NBS pārstāvis skaidroja, ka lēmums iedarbināt šūnu apraidi un brīdināt iedzīvotājus Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās bija balstīts uz pieejamajiem datiem, risku izvērtējumu un reaģēšanas algoritmiem. Elektroniskās karadarbības un citu militāru līdzekļu iespaidā lidaparāti var pēkšņi mainīt savu lidošanas virzienu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



