TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti no vairākiem virzieniem sasnieguši Kostjantiņivkas nomali un arvien vairāk iefiltrējas pilsētā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda pārliecību, ka Krievijai ir jāveic diplomātiski soļi, lai izbeigtu karu, un ka Ukrainas bruņotie spēki līdz tam laikam turpinās uzbrukt mērķiem, kas darbina ienaidnieka kara mašīnu. Vairāk lasi šeit.

Beļģija šogad Ukrainai nodos septiņus iznīcinātājus F-16, no kuriem trīs būs kaujas kārtībā, bet četri būs izmantojami rezerves daļām, ceturtdien paziņojis Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.

Frankens norādīja, ka Beļģija pieņēmusi lēmumu nodot Ukrainai vairāk iznīcinātāju, nekā iepriekš solīts.

Sākotnēji Brisele plānoja Ukrainai nodot tikai četras rezerves daļām izmantojamas lidmašīnas.

Ministrs atzina, ka svarīgi Kijivai nodot arī kaujās izmantojamus iznīcinātājus, jo tie sevi apliecinājuši kā labi ieroči uzbrukuma lidrobotu un spārnoto raķešu apkarošanai.

"Es piedāvāšu valdībai tuvākajos gados nodot Ukrainai visus F-16, taču tas būs atkarīgs no F-35 saņemšanas. Mums kodoldoktrīnā ir sava loma debesu aizsardzībā, un mums šī loma jāpilda," norādīja Frankens.

Šobrīd Beļģijas armijas bruņojumā ir vairāk nekā 40 iznīcinātāji F-16.

Naktī Ukrainas droni uzbruka arī naftas noliktavai Gukovo, Rostovas apgabalā, pēc kā tur aizdegās uzglabāšanas tvertnes ar naftas produktiem.

Tūkstošiem pasažieru ir iesprostoti termināļos, jo gaisa satiksme Krievijas galvaspilsētā joprojām ir traucēta.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 388 050 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 038 tankus, 24 779 bruņutransportierus, 44 240 lielgabalus un mīnmetējus, 1877 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1431 zenītartilērijas iekārtu, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1684 sauszemes bezpilota sistēmas, 357 589 bezpilota lidaparātus, 4783 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 108 425 automobiļus un autocisternas, kā arī 4306 specializētās tehnikas vienības.

Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši septiņas ballistiskās raķetes "Iskander M" un 239 dažādu tipu dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem četras raķetes un 216 dronus.

Konstatēti divu ballistisko raķešu un 26 uzbrukuma dronu trāpījumi deviņās apkaimēs. Vēl septiņās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto raķešu un dronu atlūzas.

Dronu uzbrukumi Maskavai, degoša naftas pārstrādes rūpnīca, bojātas ēkas, iedzīvotāji šokā, bet tikmēr Putins sēž Kazaņā, smejas samitā, it kā nekas nebūtu noticis.

18. jūnija rītā puse Maskavas bija ietīta melnos dūmos pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcai. Ukrainas bruņotie spēki veica gaisa triecienus pret stratēģiskiem mērķiem Maskavā, bojājot vietējo naftas pārstrādes rūpnīcu un noklājot pilsētu ar dūmiem. Īpaši zīmīgu video nofilmējis kāds Maskavas iedzīvotājs, kuram izdevās iemūžināt brīdi, kad pēc drona trieciena gaisā tiek parauts naftas tvertnes vāks.Vairāk lasi šeit.

Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis, kuram iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas nesenajiem uzbrukumiem Ukrainas kultūras, reliģijas un izglītības objektiem, paziņoja ministrija.

Šonedēļ Krievijas uzbrukumos tika nodarīti postijumi UNESCO Pasaules mantojuma objektam Kijivas Pečeru klosterim.

Lietuvas Ārlietu ministrija norāda, ka milzīgi postījumi nodarīti klostera kompleksā esošajai Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas katedrālei. Turklāt šonedēļ Krievijas bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumos cieta Oleksandra Dovženko Nacionālā mākslas filmu kinostudija un divas izglītības iestādes Kijivā, koledža un skola Dņipro, kā arī Harkivas Mākslas muzejs.

Lietuva regulāri iesniedz protesta notas Krievijai par tās uzbrukumiem Ukrainai. Pagājušajā gadā Lietuva par to iesniedza Krievijai 27 notas.

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ir divarpus gadu ilgs iespēju logs, kamēr ASV pie varas ir Donalds Tramps, un tā laikā viņam jāizšķiras par nākotnes soļiem, jo vēlāk būs daudz grūtāk, pauda ASV Keisas universitātes Veterhedas vadības skolas Ekonomikas nodaļas vadītājs, ekonomikas profesors Romans Šeremeta.

Tuvojoties ASV starpvēlēšanām novembrī, kad var būtiski mainīties gan Senāts, gan Pārstāvju palāta, gan Kongress, Trampam radīsies liela spriedze, turklāt tas lielu spriedzi radīs arī Putinam, jo Krievijas propaganda šodien ASV un Trampu sauc par Krievijas sabiedrotajiem, norādīja profesors.

"Šobrīd Putinam ir vēl, teiksim, divarpus gadu ilgs iespēju logs. Domāju, ka varas maiņa Kongresā vai Senātā, vai abos varētu būt izšķirošais brīdis, kad Putins sapratīs, ka viņa iespēju logs veras ciet, un tāpēc viņam ir jāsper solis. Tad viņš varētu sākt veidot Krievijas propagandas naratīvu par to, ka lielākā daļa viņa īpašās militārās operācijas mērķu ir sasniegti, tāpēc ir pienācis laiks sākt sarunas," uzskata profesors.