Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un ...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 11:34
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Tuapses ostas termināli pārņēmušas liesmas

Tuapsē, Krievijas Krasnodaras novadā, turpinās ugunsgrēks ostas terminālī, kas izcēlās pēc Ukrainas dronu uzlidojuma naktī uz 16. aprīli. Krasnodaras novadā operatīvais štābs norādīja, ka pēc nakts dronu uzbrukuma ostā aizdegās tehnoloģiskās iekārtas. Ugunsgrēka dzēšanā iesaistīti 157 cilvēki un 49 ugunsdzēsības iekārtas. 

Šodien 11:07
Irānas kara dēļ kavēsies ASV bruņojuma piegādes Eiropai

ASV amatpersonas informējušas Eiropas kolēģus, ka dažas ieroču piegādes, par ko iepriekš noslēgtas vienošanās, iespējams, tiks atliktas, jo Irānas kara dēļ turpina sarukt bruņojuma krājumi, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz pieciem avotiem, kas ir informēti par šo jautājumu.

Tas skar vairākas Eiropas valstis, arī Baltijas reģionā un Skandināvijā, norādīja avoti.

Dažus no attiecīgajiem ieročiem Eiropas valstis ir iegādājušās saskaņā ar programmu "Militārā tirdzniecība ar ārvalstīm" (Foreign Military Sales, FMS), bet tie vēl nav piegādāti, piebilda avoti.

ASV pārstāvji pēdējās dienās Eiropas amatpersonām pauduši, ka šīs piegādes, visticamāk, kavēsies, ziņoja avoti.

Šodien 10:45
Krievija izvieto 20 000 rezerves karavīru: okupantiem ir jauns termiņš Donbasa ieņemšanai

Krievijas okupācijas spēki plāno jaunu ofensīvu Ukrainas dienvidaustrumos, cenšoties ieņemt visu Donbasa teritoriju. Par to sociālo mediju platformā X, atsaucoties uz Ukrainas militārā izlūkdienesta avotiem, rakstīja britu laikraksta "The Financial Times" galvenais Ukrainas korespondents Kristofers Millers. Žurnālists ziņo, ka Krievija šīs ofensīvas laikā plāno iesaistīt savas stratēģiskās rezerves un izvieto papildu 20 000 okupantu. Vairāk lasi šeit.

Šodien 10:30
Krievijas kuģiem uz gadu pagarināts aizliegums piestāt ASV ostās

ASV prezidents Donalds Tramps uz gadu ir pagarinājis Krievijas draudu dēļ noteikto ārkārtas stāvokli, kas ierobežo Krievijas kuģu kustību un piestāšanu ASV ostās, liecina Baltā nama paziņojums Federālajā reģistrā, vēsta LETA>. 

Ziņojumā norādīts, ka šo režīmu 2022. gada 21. aprīlī noteica iepriekšējais ASV prezidents Džo Baidens.

Viņš arī pilnvaroja Iekšzemes drošības ministru regulēt ar Krieviju saistītu kuģu piestāšanu un kustību.

"Krievijas valdības politika un darbības turpina radīt ārkārtējus draudus, traucējot vai draudot traucēt ASV starptautiskās attiecības," teikts paziņojumā.

Pastāvošās situācijas dēļ Tramps vēl uz gadu pagarina "ārkārtas pilnvaras attiecībā uz kuģu, kas ir saistīti ar Krieviju, piestāšanu un pārvietošanās regulēšanu Savienoto Valstu ostās", norāda Baltais nams.

Šodien 09:43
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 172 droniem

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 172 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 147 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki, vēst LETA. 

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 172 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 120 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi un ballistiskās raķetes trāpījums kopumā astoņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās četros apvidos, norādīja Gaisa spēki.

Šodien 09:29
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 316 070

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 316 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 870 tankus, 24 440 bruņutransportierus, 40 160 lielgabalus un mīnmetējus, 1739 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1349 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 243 008 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 014 automobiļus un autocisternas, kā arī 4129 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 08:44
Slovākija draud bloķēt ES jaunās sankcijas pret Krieviju. Tās ārlietu ministrs Blanārs jau bija aicinājis piedot krievu zvērības Ukrainā

Bratislava bloķēs nākamo Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi pret Krieviju, ja nesaņems garantijas naftas piegādēm pa cauruļvadu "Družba", ceturtdien paziņojis Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs.

Slovākija un Ungārija, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas, apsūdzējušas Kijivu, ka tā tīšām kavējas ar "Družba" remontu. Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un viņa Ungārijas kolēģis Viktors Orbāns, kas svētdien cieta graujošu sakāvi parlamenta vēlēšanās, ir tuvākie Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotie ES līderu vidū.

"Ja naftasvads "Družba" nebūs darba kārtībā, kad tiks lemts par 20. [sankciju] paketes apstiprināšanu, mēs to neapstiprināsim," uzrunājot Slovākijas likumdevējus, paziņoja Blanārs.

Vairāk lasiet šeit.

Šodien 08:30
"Kremļa Gebelss" Vladimirs Solovjovs stāsta, ka 16 gadus valdījušais Orbāns zaudēja Ungārijā, jo nepietiekami kontrolēja medijus

Vienlaikus Solovjovs turpina veco dziesmu, ka vienīgais, ko Krievijai jādara ar Eiropu, ir maksimāli tai kaitēt.

Šodien 08:08
Kijivas iedzīvotājs stāsta, kā krievu raķete nogalināja viņa 11 gadus veco dēlu
Šodien 07:47
Krievijas okupētajā Luhanskā polim piespriests 13 gadu cietumsods par karošanu Ukrainas pusē

Krievijas tiesa okupētajā Ukrainas Luhanskas apgabalā notiesājusi uz 13 gadiem cietumā Polijas pilsoni, kurš cīnījās Ukrainas pusē karā ar Krieviju, ceturtdien paziņojušas Krievijas amatpersonas.

Polijas pilsonis tika tiesāts kā algotnis, nevis uztverts kā karagūsteknis, uz kuru attiecas Ženēvas konvencijās paredzētā aizsardzība.

47 gadus vecais Kšištofs Flačeks tika sagūstīts 2024. gada novembrī pie Časivjaras, liecina Krievijas ģenerālprokurora sniegtā informācija.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".