TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina plāno 2026. gadā izveidot vismaz 10 kopīgus aizsardzības projektus Eiropā, raidījumā "Novyny LIVE" pastāstīja prezidenta padomnieks stratēģisko nozaru jautājumos Oleksandrs Kamišins. Pirmais šāds projekts jau ir uzsākts Vācijā, kur drīzumā tiks atklāts pirmais Vācijā ražotais drons Ukrainai. Kamišins sacīja, ka mērķis ir atvērt kopīgas ražotnes Eiropā, lai palielinātu finansējumu un paplašinātu dronu ražošanu Ukrainas aizsardzības vajadzībām.
Ukraine plans to create at least 10 joint defense projects in Europe in 2026, presidential adviser on strategic industries Oleksandr Kamyshin told Novyny LIVE. The first such project has already started in Germany, where the first German-made drone for Ukraine will soon be… pic.twitter.com/m6dl7GRy87
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 22, 2026
"Prezidents runāja par beznodokļu zonas izveidi Ukrainai, kas, manuprāt, radikāli mainītu situāciju. Jūs redzēsiet, kā rūpniecības uzņēmumi sāk masveidā pārvietoties uz šo reģionu. Iedomājieties, ka iegūstat konkurences priekšrocības, jo, importējot preces uz Amerikas Savienotajām Valstīm, jums nav jāmaksā tarifi," norādīja Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs.
❗️Trump proposed a tariff-free free trade zone to Ukraine, – Witkoff.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 22, 2026
“The President spoke about creating a duty-free zone for Ukraine, which, in my opinion, would radically change the situation. You will see industries start massively relocating to this region. Imagine getting… pic.twitter.com/F8kVDMjZeC
Hersonas apgabala okupētajā teritorijā tika uzspridzināta automašīna, kurā atradās Krievijas okupācijas armijas 98. desanta divīzijas komandieris krievu ģenerālis Ruslans Jevdokimovs.
Nesen Jevdokimovs kopā ar 98. desanta divīzijas vienībām tika steidzami pārvietots no Hersonas apgabala uz Zaporižjas apgabalu okupantu 104. desanta divīzijas lielo zaudējumu dēļ. Vairāk lasi šeit.
Vietējie mediji ziņo, ka "Shahed" drons ietriecās dzīvojamajā augstceltnē Dnipro, atstājot ēkā milzīgu caurumu un ievainojot vairākus cilvēkus. Notikuma vietā strādā neatliekamās palīdzības brigādes.
Russian terror against civilians in Ukraine continues. A Shahed drone struck a residential high-rise in Dnipro, leaving a gaping hole in the building and injuring several people, according to local media. Emergency crews are working on site. #Ukraine pic.twitter.com/2WtDPr4yH3
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 22, 2026
Kijivai pārciešot kārtējo -15°C aukstuma dienu, Krievijas triecieni ir atstājuši tūkstošiem māju bez apkures. Mērs Kļičko saka, ka neatliekamās palīdzības brigādes steidzas atjaunot pakalpojumus — 227 daudzdzīvokļu namos nakts laikā tika atjaunota apkure, bet gandrīz 3000 joprojām ir auksti. Elektroenerģijas padeves pārtraukumi joprojām turpinās.
Ārkārtas stāvoklis Ukrainas galvaspilsētā tuvojas otrās nedēļas beigām.
3,000 apartment blocks in Kyiv remain without heat after recent Russian attacks
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 22, 2026
As Kyiv endures yet another day of -15°C cold, Russian strikes have left thousands of homes without heat. Mayor Klitschko says emergency crews are racing to restore services — 227 apartment blocks…
"Šodien, kā jūs zināt, es un prezidents Zelenskis to apspriedīsim. Šodien vai rīt mēs tiksimies ar Putinu, cilvēki ceļo, un šķiet, ka viņi jau ir tuvu. Daudzi cilvēki mirst. Mums tas ir jādara," Davosā paziņoja Tramps.
❗️«I think we are getting close to peace in Ukraine», — Trump
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 22, 2026
«Today, as you know, President Zelenskyy and I will be discussing this. Today or tomorrow we are meeting with Putin, people are traveling, and it seems they are already close. A lot of people are dying. We have to do… pic.twitter.com/AFtvVR0mB6
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka Vācija un Eiropa ir "izšķērdējušas savu neticamo potenciālu", kavējot reformas un ierobežojot uzņēmējdarbības brīvību. Viņš aicināja uz ievērojamu birokrātijas samazināšanu, norādot, ka ES vienotajam tirgum bija jābūt pasaulē konkurētspējīgākajai ekonomikai, taču tā vietā tas ir kļuvis par "pārmērīgas regulēšanas globālo čempionu". Mercs sacīja, ka tam ir jābeidzas, lai atjaunotu izaugsmi un konkurētspēju.
German Chancellor Friedrich Merz said Germany and Europe have “wasted their incredible potential” by delaying reforms and restricting business freedom. He called for deep cuts in bureaucracy, noting that the EU single market was meant to be the world’s most competitive economy… pic.twitter.com/gSHAnHGnB5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 22, 2026
ASV vadītajās sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu ir atlicis viens jautājums, Davosā "Ukrainas brokastu" diskusijās, kas tika rīkotas Pasaules ekonomikas foruma kuluāros, sacīja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.
"Man šķiet, ka mums ir atlicis viens jautājums. Šo jautājumu mēs esam apsprieduši vairākās kārtās, un tas nozīmē, ka to var atrisināt, ja abas puses tam būs gatavas," sacīja Vitkofs, neprecizējot, par kuru jautājumu ir runa.
Īpašais sūtnis norādīja, ka viņš ir optimistiski noskaņots, un tāpēc viņš no Davosas dosies uz Maskavu un pēc tam uz Abū Dabī, kur notiks darba grupu sanāksmes par dažādiem jautājumiem.
Lietuva par pievienošanos ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajai Gazas Miera padomei lems pēc diskusijām Baltijas un Ziemeļvalstu formātā NB8, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Viņš apstiprināja, ka ir saņēmis neoficiālu uzaicinājumu pievienoties padomei, Nausēda teica telefonintervijā portālam "15min.lt".
"Tas vēl nav pilnībā formalizēts. Bet, godīgi sakot, situācija šeit mainās katru dienu, tāpēc mēs varētu saņemt oficiālu uzaicinājumu," teica Nausēda.
Kremļa kontrolētajā TV kanālā "Rossija-1" raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" agresīvu retoriku, kas vērsta pret Baltijas valstīm, izteica uz agresorvalsti aizbēgušais Mamikins.
"Man viss patīk. Lai viņi mirst, jānodrošinās ar popkornu un klusiņām jāvēro. Ja trenēties ar "Orešņik" bez kaujas galviņas, tikai ar kinētisko triecienu, tad pa Baltijas valstīm. Tāpēc, ka viņus nav žēl," paziņoja Mamikins. Vairāk lasi šeit.
Russian TV openly calls for a strike on the Baltic states with the “Oreshnik” missile
— NEXTA (@nexta_tv) January 22, 2026
“Let them die — they’re not worth pity,” rant unhinged Kremlin propagandists on air. pic.twitter.com/CNssMFgL1A
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
