Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi notriekuši 13 krievu lidrobotus "Shahed" un vienu raķeti 17

Pasaulē
2023. gada 25. oktobrī 10:33 2023. gada 25. oktobrī 10:33 | Papildināts, 17. februārī 02:41
 
Ziņu
nodaļa
| Jauns.lv
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

  Pirmie četri ukraiņu piloti līdz vasarai pabeigs apmācības ar F-16 09:52

Pirmie četri ukraiņu piloti, kas ASV tiek apmācīti lidot ar iznīcinātājiem F-16, pabeigs mācības līdz vasarai, ziņo raidorganizācija CNN, atsaucoties uz Arizonas Nacionālo gvardi.

Piloti sāka mācības oktobra vidū 162.iznīcinātāju pulka bāzē Tūsonā, Arizonā. Pentagons paziņoja, ka mācību process ilgs vairākus mēnešus.

Otra četru pilotu grupa sāka mācības janvārī, bet trešā četru pilotu grupa pašlaik apgūst angļu valodu, kas nepieciešama, lai varētu lidot ar ASV ceturtās paaudzes iznīcinātājiem, norādīja Arizonas Gaisa spēku Nacionālās gvardes preses sekretārs.

Paredzams, ka visi piloti mācības pabeigs no maija līdz augustam. Plānots, ka F-16 Ukrainai tiks piegādāti pavasarī. Ukrainas misijas NATO vadītājs iznīcinātāju saņemšanu šajā termiņā nosauca par reālistisku.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite paziņojis, ka tiks piegādātas vismaz 24 lidmašīnas.

Dānija un Nīderlande bija pirmās valstis, kas apsolīja nodot Ukrainai F-16 iznīcinātājus, taču tas notiks pēc tam, kad būs pabeigta ukraiņu pilotu apmācība. Par to paziņoja arī Norvēģija un Beļģija.

Ukrainas varasiestādes ir vairākkārt uzsvērušas, ka Rietumu iznīcinātāju izmantošana Ukrainā varētu mainīt situāciju kaujas laukā, jo pagaidām Krievijai ir pilnīgs pārsvars debesīs okupētajās teritorijās.

  Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 406 080 09:36

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 406 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1130 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 6516 tankus, 12 338 bruņutransportierus, 9826 lielgabalus un mīnmetējus, 992 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 678 zenītartilērijas iekārtas, 338 lidmašīnas, 325 helikopterus, 7560 bezpilota lidaparātus, 1903 spārnotās raķetes, 25 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 12 861 automobili un autocisternu, kā arī 1558 specializētās tehnikas vienības.

  Krievijas prezidenta vēlēšanas Latvijā varēs notikt vēstniecības telpās 09:15

Krievijas Ārlietu ministrija februāra sākumā vēstīja, ka izsaukusi visu trīs Baltijas valstu pilnvarotos lietvežus, lai izteiktu protestu pret tā saukto Krievijas prezidenta vēlēšanu "sabotāžu". Maskava apsūdzēja Igauniju, Latviju un Lietuvu par Krievijas prasību ignorēšanu gādāt par tās vēstniecībās organizēto vēlēšanu iecirkņu apsardzi. Maskava prasījusi, lai Baltijas valstis īstenotu "visus nepieciešamos pasākumus", kas garantētu vēstniecību un vēlētāju drošību, lai izvairītos "no nopietnām šajās valstīs dzīvojošo Krievijas pilsoņu demonstrācijām".

Latvijas ārlietu dienests apliecināja, ka pagaidu pilnvarotā lietvede bijusi Krievijas Ārlietu ministrijā, un sarunas tēma bijusi Krievijas prezidenta vēlēšanu organizēšana Krievijas vēstniecībās Baltijas valstīs.

Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) pēc tam intervijā Latvijas Radio tika taujāts, vai Latvijai vajadzētu ļaut rīkot šīs "vēlēšanas", uz ko viņš atbildēja, ka tiks pieņemts lēmums, kā rīkoties. Ministra ieskatā, šajā jautājumā vajadzētu būt vienādai visu Baltijas valstu nostājai.

Savukārt Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte tagad paziņoja, ka "Krievijas vēstniecība varēs īstenot vēlēšanu norises diplomātiskās pārstāvniecības telpās". Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis, tāpat kā pārējās Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, rīkojas saskaņā ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem.

  Krievijas tiesa patur apcietinājumā ASV žurnālistu Gerškoviču 08:48

Maskavas tiesa otrdien nolēma paturēt apcietinājumā līdz 30.martam amerikāņu žurnālistu Evanu Gerškoviču, noraidot advokātu apelāciju.

Advokāti bija pārsūdzējuši agrāko lēmumu pagarināt spiegošanā apsūdzētajam "Wall Street Journal" žurnālistam noteikto pirmstiesas apcietinājuma termiņu.

Gerškovičs, "Wall Street Journal" un Baltais nams viņam izvirzītās apsūdzības noraida.

ASV nosodījušas Kremli par žurnālista apcietināšanu un turēšanu ieslodzījumā.

"Evanam izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas. Krievijas valdība ir apcietinājusi Evanu tikai par ziņu gatavošanu," otrdien sacīja ASV vēstniece Krievijā Lina Treisija, kas arī pati piedalījās tiesas sēdē.

Krievijas diktators Vladimirs Putins šomēnes sacīja, ka Gerškoviču varētu atbrīvot cietumnieku apmaiņas ietvaros Krievijas un ASV starpā un ka abas valstīm šobrīd ir sarunas par šo jautājumu.

Intervijā bijušajam "Fox News" raidījumu vadītājam Takeram Karlsonam diktators ļāva noprasta, ka apmaiņā pret Gerškoviča atbrīvošanu vēlētos, lai atbrīvots tiktu krievs, kas Vācija notiesāts par čečenu disidenta slepkavību.

  Ukraiņi notriekuši 13 krievu lidrobotus "Shahed" un vienu raķeti 08:32

Ukraiņu karavīri notriekuši 13 no 19 lidrobotiem "Shahed" un vienu no sešām raķetēm, ko Krievija naktī uz trešdienu raidīja uz Ukrainu, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Krievija no Rostovas apgabala izšāva zenītraķeti S-300 un četras spārnotās raķetes H-22, no Belgorodas apgabala izšāva vadāmo aviācijas raķeti H-59 un no Primorskoahtarskas novada raidīja 19 lidrobotus "Shahed".

Ukrainas Gaisa spēki Poltavas apgabalā notrieca raķeti H-59, bet Harkivas, Dņipropetrovskas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu robežās notrieca 13 lidrobotus.

No sešiem nenotriektajiem ienaidnieka lidrobotiem vairāki nesasniedza savus mērķus.

  ASV piektdien saistībā ar Navaļnija nāvi izsludinās jaunas sankcijas pret Krieviju 08:15

Pēc Baidena rīkojuma ASV 20. februārī ir lēmusi ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju. To  izsludināšana sakrīt arī ar otro gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Vairāk lasi šeit.

  Francijas aizsardzības ministrs aicina uzmanīties no Krievijas sabotāžas Francijas bruņotajos spēkos 08:00

"Drošības vienošanās parakstīšana starp Franciju un Ukrainu varētu likt Krievijai pastiprināt šīs operācijas, lai palielinātu savu ietekmi, iedragātu mūsu rīcības uzticamību un vājinātu mūsu nacionālo vienotību," vēsta Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis piektdien Elizejas pilī parakstīja divpusēju vienošanos drošības jomā.

Francijas Aizsardzības ministrijas dokumentā, kas nonācis AFP rīcībā, aicināts veikt pasākumus, lai "samazinātu neaizsargātību pret diversijām, kas varētu ietekmēt mūsu personālu, infrastruktūru, komandas vai darbības". "Mērķis ir palielināt informētību par sabotāžas un kiberuzbrukumu draudiem, kas var ietekmēt personālu un viņu ģimenes locekļus, iestādes, informācijas sistēmas un tīklus," norādīja ministrs.

"Būs jāpaaugstina modrības līmenis un stingri jāievēro noteikumi, lai garantētu mūsu telpu drošību," viņš piebilda.

Arī iestādēm, kas sadarbojas ar Francijas Aizsardzības ministriju, būtu jārēķinās, ka tās var kļūt par Krievijas mērķi, teikts dokumentā.

Lekornī norādīja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Maskava ir veikusi "hibrīdās iejaukšanās operācijas" pret Franciju un tās partneriem, un šie uzbrukumi galvenokārt bija vērsti pret Francijas bruņotajiem spēkiem.

Makrons piektdien, uzrunājot žurnālistus, sacīja, ka Kremļa kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas liecina, ka prezidenta "Vladimira Putina Krievija ir kļuvusi par sistemātisku destabilizācijas veicinātāju pasaulē".

  Berlīnes tiesa aizliedz uz Krievijas vēstniecības projicēt kara uzņēmumus 07:45

Berlīnes tiesa aizliegusi projicēt uz Krievijas vēstniecības ēkas uzņēmumus, kuros redzami krievu nodarītie postījumi Ukrainā, ko bija iecerējusi Ukraiņu savienība, pieminot otro gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.

Uzņēmumu un videoierakstu projicēšana uz vēstniecības ēkas aizvainojot diplomātiskās misijas cieņu, otrdien atzinusi administratīvā tiesa, atstājot spēkā Vācijas galvaspilsētas policijas lēmumu par akcijas aizliegšanu.

Saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņēmējvalstij ir īpašs pienākums aizsargāt diplomātisko misiju ēkas, lai netiktu traucēts to miers un aizskarta to cieņa.

Tiesas lēmumu iespējams vēl pārsūdzēt Berlīnes-Brandenburgas zemes Augstākajā administratīvajā tiesā.

Ukraiņu savienība "Vitsche" vēlējās sestdien, kad aprit divi gadi kopš krievu atkārtotā iebrukuma sākuma, uz Krievijas vēstniecības ēkas projicēt uzņēmumus un videoierakstus, kuros redzams diktatora Vladimira Putina totalitārā režīma uzsāktais karš pret Ukrainu.

Sestdien pieteiktas arī vairākas demonstrācijas un mītiņi, lai protestētu pret Krievijas agresiju un tās totalitārā režīma noziegumiem, kā arī izrādītu solidaritāti ar Ukrainu.

Dažas no protesta akcijām paredzētas arī pie Krievijas vēstniecības, kas atrodas Berlīnes centrā Unter den Linden ielā.

  Krievijas uzbrukumā Sumu apgabalā nonāvēti pieci civiliedzīvotāji 07:30

Uzbrukumā tika pilnībā sagrauta māja Nova Slobodas ciematā, kurai uzbruka divi lidroboti, atklāja prokuratūra. Ciemats atrodas nepilnus sešus kilometrus no Krievijas robežas. Prokuratūra izmeklē notikušo kā kara noziegumu.

 

  64 gadu vecumā Baltkrievijas cietumā miris Lukašenko opozicionārs Igors Ledniks 07:15

Ledniku aizturēja 2022.gadā un notiesāja uz trim gadiem cietumā par diktatora "apmelošanu" kādā sociāldemokrātu laikrakstā. 

Baltkrievijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri paziņojuši, ka "Lednikam bija slima sirds un cietuma viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās". Biedri norāda, ka aktīvistam tika veikta operācija kuģa un zarnu trakta problēmu dēļ, taču partija nav norādījusi, vai tas bija nāves cēlonis, kā arī neatklāja precīzu nāves datumu.

Kopš 2020.gada, kad Baltkrieviju pārņēma masu protesti, kas izcēlās pēc prezidenta vēlēšanām, varasiestādes aktīvi apspiež Lukašenko oponentus. Saskaņā ar "Vjasna" datiem Baltkrievijā ir vairāk nekā 1400 politieslodzīto.

Rietumi janvārī nosodīja Baltkrieviju par virkni reidu, kuru laikā, kā vēsta tiesību aizsardzības grupas, drošības dienesti aizturēja vai nopratināja vairāk nekā 150 cilvēku. Kratīšanas notika pirms 25.februārī gaidāmajām tā dēvētajām parlamenta vēlēšanām.

Cihanouska paziņoja, ka vēl desmit politieslodzītie cietumā briesmīgos apstākļos cieš no veselības problēmām. "Mums jāapvieno spēki, lai pēc iespējas ātrāk panāktu viņu atbrīvošanu," uzsvēra Cihanouska.

  Jūlija Navaļnija aicina Rietumus neatzīt Krievijas prezidenta vēlēšanas 07:00

"Neatzīstiet šīs vēlēšanas. Prezidents, kurš noslepkavojis savu galveno politisko oponentu, nevar būt leģitīms valsts līderis,” vēstīja Navaļnija, kas plāno turpināt vīra iesākto kampaņu.

Vairāk lasi šeit.

  Igaunijā atklāts grupējums, kas darbojies Krievijas specdienestu uzdevumā 06:45

Aizvadītajā gadā Igauniju pāršalca vairāki vandāļu uzbrukumi - tika bojāti valsts nozīmes kultūras pieminekļi un izdemolēti prominentu personu automobiļi. Igaunijas Drošības dienests (KaPo) par uzbrukumu veikšanu aizturējis sešu personu grupējumu un paziņojis, ka vandālisma akti veikti Krievijas specdienestu uzdevumā.

Vairāk lasi šeit.

  Putins: "Krievijas karaspēks virzīsies dziļāk Ukrainā" 06:30

Krievijas diktators Vladimirs Putins paziņojis, ka "Krievijas karaspēks pie Avdijivkas neapstāsies un tuvākajā laikā virzīsies dziļāk Ukrainas teritorijā".

"Mums jābūt labi sagatavotiem, un jānodrošina armija ar ieročiem, aprīkojumu un munīciju," uzsvēra Putins.

Vairāk lasi šeit.

  ASV senators Lindsijs Grehems iekļauts Krievijas teroristu un ekstrēmistu sarakstā 23:57

 

  Krievu okupanti nepārtraukti apšauda Harkivu 23:45

Brīvprātīgie nofilmējuši video, kā viņi šādos apstākļos baro klaiņojošos kaķus.

 

  Ukraiņi FPV dronu reidā iznīcina okupantu noliktavu ar tehniku miljoniem dolāru vērtībā 23:11

Augsti kvalificēti Hmeļņickas gaisa uzbrukuma brigādes "Bulava" trieciendronu operatori atrada un iznīcināja angāru kaut kur Ukrainas okupētajos dienvidos.

Iznīcināts aprīkojums:

  • 2 S60 pretgaisa lielgabali
  • 2 T72 tanki
  • BMP-3 IFV
  • reta bruņota kaujas mašīna "Terminator"
  • piakps
  • divas "Ural" kravas automašīnas ar munīciju

 

  Ukraiņi ar HIMARS triecienu iznīcina ZALA un tā mobilo palaišanas iekārtu 22:54

Ukrainas jūras spēku specvienība Ukrainas dienvidos izsekoja Krievijas bezpilota lidaparātam ZALA, kas atlidoja atpakaļ uz bāzi.

Pēc tam HIMARS trieciens iznīcināja mobilo palaišanas iekārtu un ZALA krājumus, kā arī "Lancet" izlūkošanas un trieciendronus.

 

  Kopš 2023. gada Krievija no ārvalstu līzinga devējiem ir iegādājusies vairāk nekā 160 lidmašīnas 22:29

2023. gadā un 2024. gada sākumā Krievijas aviokompānijas no saviem ārvalstu iznomātājiem ir nopirkušas 165 lidmašīnas, kas ir vairāk nekā trešdaļa no Krievijā palikušās un ārvalstu īpašniekiem piederošās flotes, vēsta RBC.

Atpirktās lidmašīnas veido aptuveni 40% no importētās flotes, kas ir aptuveni 400 lidmašīnu. Tās pieder Rietumu līzinga devējiem un palika Krievijā, neskatoties uz sankcijām un prasību tās atdot.

 

  Okupanti baidās izmantot A-50 lidmašīnu pie Ukrainas robežām 22:13

"Rajonā, kur nesen tika notriektas Krievijas lidmašīnas, tās vairs tik daudz neparādās un tā tuvumā nelido. Okupantu A-50 atrodas tuvāk Rostovai, jo iebrucēji baidās to izmantot pie Ukrainas robežām," atklāj Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats.

 

  Krievijas spēki neveiksmīgi mēģinājuši iebrukt Lastočkinē uz rietumiem no Avdijivkas 21:52

Okupanti uzbruka ar tanku un sešiem bruņutransportieriem. Saskaņā ar jaunāko informāciju visi BMP tika vai nu bojāti, vai iznīcināti, kamēr kājnieki aizbēga, vai arī tos likvidēja ar FPV dronu palīdzību. Tanks arī paguvis atkāpties.

 


Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa

Video: kā rīkoties, ja mežā satiec lāci?
FOTO: masonu noslēpumi Rīgas centrā: Latvijā top brīvmūrniecības muzejs - tā kolekcija ir apbrīnas vērta
Latvijā dota "zaļā gaisma" "Putina vēlēšanām" 3
Skatīt visus komentārus