TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins stāsta, ka Krimas aneksijā, Donbasa karā un invāzijā Ukrainā esot vainojami Rietumi

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 274 990 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 7458 tankus, 24 174 bruņutransportierus, 38 202 lielgabalus un mīnmetējus, 1679 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1328 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 168 809 bezpilota lidaparātus, 4403 spārnotās raķetes, 31 kuģi un ātrlaivu, divas zemūdenes, 82 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 4087 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas sarunvedēju un ASV vidutāju tikšanās, kas bija plānota šonedēļ, atlikta, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tikšanos atlikt rosinājusi ASV puse.

"Šobrīd partneru prioritāte un visa uzmanība ir pievērsta situācijai ap Irānu," pēc tikšanās ar Ukrainas sarunu komandu platformā "X" paziņoja prezidents.

Ar Krieviju saistīti hakeri mēģina uzlauzt ziņapmaiņas pakalpojumu "Signal" un "WhatsApp" kontus, kas pieder augsta ranga amatpersonām, militārpersonām un žurnālistiem, teikts divu Nīderlandes izlūkdienestu - Izlūkošanas direktorāta (AIVD) un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIVD) - kopīgajā paziņojumā.

Tā ir "globāla kiberkampaņa", un tās gaitā hakeriem, iespējams, jau ir izdevies piekļūt konfidenciālai informācijai, norāda izlūkdienesti.

Ārlietu ministrija pirmdien izsauca Krievijas pilnvaroto lietvedi Latvijā, informēja ĀM.

Vēstniecības pārstāvim iesniegta nota, nosodot Krievijas veikto liela mēroga gaisa uzbrukumu Ukrainai naktī no 6. marta uz 7. martu.

ĀM uzsver, ka šis uzbrukums bija vērsts pret Ukrainas enerģētikas, dzelzceļa un civilo infrastruktūru vairākos reģionos, ievainojot un nogalinot vairākus desmitus Ukrainas iedzīvotāju, tostarp bērnus un zīdaiņus.

Krievijas pilsonis ar izsaukuma signālu "Čorņijs" sākotnēji pievienojās Krievijas armijai, lai cīnītos pret Ukrainu, bet vēlāk mainīja savu lēmumu, pārgāja uz otru pusi un tagad dien Krievijas brīvprātīgo korpusā. 

Jauns pētījums liecina, ka 32,71% Krievijas karagūstekņu ir gatavi atgriezties Krievijas bruņotajos spēkos pēc gūstekņu apmaiņas. Tāpat atklājumi liecina, ka 42,94% no viņiem uzskata, ka vidusmēra ukrainis "nav pilnvērtīgs cilvēks".

Čornijs stāsta, ka pēc pāriešanas Ukrainas pusē viņa radinieki uzgrieza viņam muguru. Neskatoties uz to, viņš uzstāj, ka nevēlas cīnīties kopā ar krievu okupantiem.

"Es nevēlos piedalīties šajā kopā ar viņiem... Es pieņēmu savu lēmumu - es labāk aizstāvēšos," viņš apgalvo.

"Čorņijs" brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā 2022. gada sākumā.

"Mums teica, ka mūs sagaidīs atplestām rokām. Bet... parastie civiliedzīvotāji vienkārši bloķēja militāro tehniku ar saviem ķermeņiem," viņš teica.

ASV militārā operācija pret Irānu ir izraisījusi naftas cenu kāpumu, nesot ievērojamu peļņu Krievijas enerģētikas uzņēmumiem.

Saasinoties situācijai ap Irānu, Krievijas lielāko naftas uzņēmumu akcijas ir strauji pieaugušas. Īsā laika posmā nozares vadošo dalībnieku kopējā tirgus kapitalizācija ir palielinājusies par aptuveni 25 miljardiem dolāru, liecina Maskavas biržas dati.

Čehu brīvprātīgie no iniciatīvas "Dárek pro Putina" ("Dāvana Putinam") ir nogādājuši Ukrainā 72 evakuācijas transportlīdzekļus.

Šī aprīkojuma partija ir pirmā partija, kas ir daļa no Čehijas un Slovākijas tautu kopīgas līdzekļu vākšanas akcijas, ziņoja organizācija.

Horvātijā pēc gandrīz divdesmit gadu pārtraukuma atjaunots obligātais militārais dienests un pirmie jauniesauktie pirmdien sāka dienestu.

Eiropas Savienības dalībvalsts atcēla obligāto militāro dienestu 2008. gadā, gadu pirms pievienošanās NATO. Taču kopš 2020. gada un vēl jo vairāk kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā valsts ir centusies atjaunot pamata militāro apmācību, un parlaments pagājušā gada oktobrī apstiprināja tās atjaunošanu.

Horvātijas militārais budžets nedaudz pārsniedz līdzšinējo NATO mērķi 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Zagreba plāno to palielināt līdz 3% no IKP līdz 2030. gadam.

Trampa dēli ir investējuši uzņēmumā, kas plāno izmantot Ukrainas tehnoloģijas dronu ražošanā. Amerikāņu jaunuzņēmums plāno ražot tūkstošiem dronu, izmantojot Ukrainas izstrādes.

"The Wall Street Journal" vēsta, ka ASV prezidenta Donalda Trampa dēli Ēriks Tramps un Donalds Tramps jaunākais ir investējuši amerikāņu uzņēmumā "Powerus", kas plāno izmantot Ukrainas dronu tehnoloģijas. "Powerus" plāno iegūt piekļuvi Ukrainas dronu tehnoloģijām, vai nu iegādājoties Ukrainas ražotājus, vai licencējot to dizainu. Pēc tam tas plāno ražot dronus ASV ar amerikāņu zīmolu. Tas oficiāli iezīmē Ukrainas tehnoloģiju ienākšanu Amerikas tirgū. Projekta investoru vidū ir ar Trampa ģimeni saistītas struktūras, tostarp investīciju fonds "American Ventures", kā arī uzņēmumi, kur Donalds Tramps jaunākais ir akcionārs un konsultatīvās padomes loceklis.

"Powerus" ir jauns jaunuzņēmums, kas dibināts 2025. gadā Floridā. Pēdējo mēnešu laikā uzņēmums ir iegādājies vairākus mazus dronu ražotājus un aktīvi paplašina savu ražošanu. Uzņēmuma vadība apgalvo, ka dronu tirgus aug ievērojami straujāk nekā tradicionālās nozares. Ražošanas apjoms plānots sasniegt vairāk nekā 10 000 dronu mēnesī. Uzņēmums izstrādā gan gaisa, gan jūras dronus, tostarp militārām un kravu pārvadāšanas misijām paredzētus dronus.

Visinteresantākais ir tas, ka cilvēki tic šiem meliem, un ne tikai Krievijā.

Tāpēc ir tik svarīgi pretoties propagandai un pastāvīgi atkārtot faktus: karu sāka un turpina Putins un Krievija.