TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

"Speciālās militārās operācijas mērķi nav pilnībā sasniegti," viņš teica. Viņš piebilda, ka daudzi mērķi ir sasniegti un ka galvenais mērķis ir nodrošināt Austrumukrainā dzīvojošo cilvēku drošību, kuriem draud nāves briesmas.

Ukrainas iznīcinātājs MiG-29MU1, izmantojot Francijas vadāmās aviācijas bumbas AASM HAMMER, iznīcina Krievijas bāzi Zaporižjas apgabalā.

Austrālija ir noteikusi 180 jaunas sankcijas pret personām, organizācijām un ēnu flotes kuģiem, kas saistīti ar Krieviju, un tas ir lielākais pasākumu kopums kopš 2022. gada februāra. Pasākumi vērsti pret finanšu, banku, aizsardzības, naftas un gāzes, transporta un tehnoloģiju nozarēm, un tie samazina naftas cenas griestus līdz 44,10 dolāriem par barelu.

Krievijas civilā aviācija saskaras ar arvien lielāku lidmašīnu trūkumu. Rietumu sankcijas ir apturējušas jaunu lidmašīnu un rezerves daļu piegādes, savukārt vietējā aviācijas rūpniecība nespēj pietiekamā tempā aizstāt novecojošo avioparku. 

Vairāk nekā 80 procenti pasažieru lidmašīnu, ko izmanto Krievijā, ir Rietumu ražojuma, galvenokārt "Boeing" un "Airbus". Sankcijas traucē gan jaunu lidmašīnu iegādi, gan oficiālo rezerves daļu piegādi. Vairāk lasi šeit.

Lielbritānija noteica lielākās sankcijas pret Krieviju, ierobežojot tās naftas ieņēmumus un piekļuvi militārajām tehnoloģijām, kā arī paziņoja par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.

24. februārī Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā, Lielbritānijas valdība paziņoja par plaša mēroga sankciju paketi pret Krieviju un jaunu militāro un humāno palīdzību Kijivai. 

Informācija par to tika publicēta Lielbritānijavaldības tīmekļa vietnē. Lielbritānija atklāja lielāko sankciju paketi pret Krieviju kopš kara sākuma 2022. gadā. Ierobežojumi skāra gandrīz 300 struktūras, sākot no naftas kompānijām un tankkuģiem līdz bankām un militārās tehnikas piegādātājiem.

Krievijas propagandistu retorika liecina par pieaugošu krīzi: kara ceturtajā gadadienā agresijas atbalstītāji atzīst, ka Putina kara mērķi vairs nav sasniedzami.

Četrus gadus pēc pilna mēroga kara sākuma Krievijas sabiedrisko personu retorika arvien vairāk mainās. Zahars Priļepins, viens no Krievijas ievērojamākajiem Z blogeriem, publiski apšaubīja Putina mērķus un rezultātus karā ar Ukrainu, paziņojot krieviem, ka "nebūs ne denacifikācijas, ne demilitarizācijas". 

Savā "Telegram" kanālā Priļepins norādīja, ka pēc četriem gadiem Krievija ir sapratusi un pieņēmusi, ka Krievijas armija nespēs ieņemt ne Kijivu, ne Odesu, kas nozīmē, ka sākotnēji deklarētie kara mērķi nav sasniedzami: skaļie saukļi, ar kuriem Putins attaisnoja iebrukumu, paliek tikai uz papīra. 

Turklāt Priļepins raksta, ka Krievija "ir zaudējusi vienotības garu, kas valdīja, neskatoties uz visām 2022. gada neveiksmēm". Pēc viņa teiktā, mērķis atgriezties normālā dzīvē Krievijai tagad ir vēl nesasniedzamāks nekā Kijiva, par kuras ieņemšanu Krievijas propagandisti tik ilgi sapņoja.

Krievijas ofensīva demonstrē lēnāko tempu pēdējo mēnešu laikā, savukārt Ukrainas bruņotie spēki paplašina savas kontroles zonas galvenajos apgabalos.

Krievijas karaspēka virzība Ukrainā ir praktiski apstājusies. Pēdējās nedēļas laikā Krievijas armija spēja ieņemt tikai 21 kvadrātkilometru. Tas ir zemākais rādītājs kopš pagājušā gada pavasara. "DeepState" OSINT projekta dati liecina par strauju Maskavas ofensīvas spēju palēnināšanos, savukārt Ukrainas bruņotie spēki atgūst iniciatīvu atsevišķos frontes posmos. Vairāk lasi šeit.

Latvija un pārējās Baltijas valstis ir piemērs patiesai solidaritātei un partnerībai, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē, pieminot Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā ceturto gadadienu, pauda Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks.

Stefančuks uzrunā Latvijas parlamentam norādīja, ka Ukraina piedzīvo visgrūtāko laiku savā mūsdienu vēsturē.

"Mēs cīnāmies pret brutālu pretinieku bez principiem. Mēs cīnāmies par savām dzīvībām aukstas ziemas apstākļos," sacīja Stefančuks.

Viņš uzsvēra, ka Ukraina augsti novērtē visu atbalstu, ko Latvija ir sniegusi gan no valsts, gan pašvaldībām, gan privātiem ziedojumiem.

Krievijas diktators Vladimirs Putins bija izvirzījis uzdevumu līdz 2026. gadam Krievijas armijas sastāvā izveidot 15 jaunas divīzijas, taču faktiski tiek veidotas tikai četras. 

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa to paziņoja intervijā "Ukrinform". Amatpersona uzsvēra, ka Krievijas okupācijas armija karā pret Ukrainu cieš milzīgus zaudējumus. Līdz šim Krievijas armija ir zaudējusi vairāk nekā 1,2 miljonus kritušo un ievainoto vīru. Vairāk lasi šeit.