TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: gandrīz 100 okupanti pēkšņā uzbrukumā iekļuvuši Hrabovskē
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Pilsētā Višnevē, netālu no Kijevas, atklāts piemineklis dronam “Baba Jaga”, kas kļuvis par vienu no Ukrainas militārā izlūkdienesta atpazīstamākajiem simboliem, ziņo Ukrainas militārā izlūkošana.
“Baba Jaga” ir kļuvusi par vienu no galvenajiem Ukrainas nakts uzbrukumu simboliem Krievijas pozīcijām. Karavīri to atpazīst pēc raksturīgās skaņas, ierakumos no tās baidās un cenšas notriekt ar jebkuriem pieejamiem līdzekļiem — parasti bez panākumiem.
Amerikāņu investori, kuri uzrunāti laikrakstā The Wall Street Journal, nākotnes “iespējas” Krievijā vērtē piesardzīgi un bez ilūzijām. Jā, valstij ir milzīgi dabas resursi, un jā — tādi miljardieri kā Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, ASV prezidenta Trampa sūtņi, atkal pievērš tai uzmanību. Taču pieredzējuši tirgus dalībnieki brīdina: sapņi par vieglu peļņu Krievijā bieži beidzas slikti.
“Krievija nav ne Smaragda pilsēta, ne Eldorado… ieguvums ir daudz mazāks, nekā daudzi iedomājas,” norāda ģeopolitisko risku analītiķis Čārlzs Hekers, kurš PSRS un Krievijā nodzīvojis 40 gadus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu, ar kuru Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NSDP) pirmā sekretāra vietnieks Jevhens Ostrjanskis iekļauts Augstākā virspavēlnieka štāba sastāvā.
Dokumentā norādīts, ka lēmums pieņemts, pamatojoties uz Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes priekšlikumu.
Dekrēts stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Aizvadītajā naktī Rumānija pacēlusi iznīcinātājus F-16, lai Krievijas dronu uzbrukuma laikā Odesas apgabalā uzraudzītu situāciju gaisa telpā pie robežas ar Ukrainu, paziņoja Rumānijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas bezpilota lidaparāti nav pārkāpuši Rumānijas gaisa telpu.
Krievijas spēki pastiprina uzbrukumus dzelzceļa infrastruktūrai gar Kijivas–Koveļas līniju, cenšoties traucēt loģistiku starp Ukrainu un Poliju, 26. decembrī rakstīja Ukrainas elektroniskās karadarbības un sakaru eksperts Serhijs Beskrestnovs.
Savā ierakstā platformā Facebook Beskrestnovs norādīja, ka pēdējo dienu laikā Krievijas spēki veikuši vairākus mērķētus triecienus šajā dzelzceļa koridorā. Pirms divām dienām “Shahed” droni uzbrukuši vilcienam, bet pēc tam sekojis trieciens dzelzceļa remonta brigādei.
Krievijas spēki nakts laikā uzbruka Ukrainai, izmantojot vienu Iskander-M balistisko raķeti un 99 uzbrukuma bezpilota lidaparātus (Shahed, Gerbera un citus tipus) — aptuveni 60 no tiem bija Shahed droni, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Gaisa aizsardzība notrieca 73 Krievijas dronus valsts ziemeļos, dienvidos un austrumos.
Uzbrukuma laikā tika reģistrēts viens raķetes trieciens un 26 dronu triecieni 16 dažādās vietās, norāda Gaisa spēki.
Pēc ziņām, krievu pilsētā Volgogradā nakts laikā noticis dronu uzbrukums Lukoil naftas pārstrādes rūpnīcai, vēstīja Telegram kanāls Shot, publicējot aculiecinieku fotogrāfijas un video.
Iedzīvotāji ziņoja par vairāk nekā 20 eksplozijām un zemu lidojošiem droniem, galvenokārt Krasnoarmijas rajonā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka tuvākajās dienās plāno tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
"Mēs nezaudējam nevienu dienu. Esam vienojušies par visaugstākā līmeņa tikšanos drīzumā ar prezidentu Trampu," Zelenskis rakstīja platformā "X".
"Līdz Jaunajam gadam var daudz ko izlemt," piebilda Ukrainas prezidents.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 202 070 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 840 iebrucēji.
Iespējas panākt kara beigas Ukrainā 2026. gadā ir lielākas nekā tās bija šogad, tādu viedokli pauda Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks.
Viņš uzsvēra, ka nevar droši apgalvot, ka 2026. gadā karš varētu beigties, taču iespējas ir krietni lielākas nekā tās bija šogad, un tam ir vairāki iemesli. Eksperts skaidroja, ka starptautiskajām sarunām par kara izbeigšanu vajadzīgs laiks, jo sarunas ir sarežģītas ne tikai tāpēc, ka karojošo pušu nostājas ir krasi atšķirīgas, bet arī tāpēc, ka sarunu laikā jārod risinājums sarežģītām problēmām.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
