TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Krievijas sauszemes drons "Kurjer" Sumu ass virzienā transportēja munīciju uz iebrucēju pozīcijām. Notika masīva detonācija pēc tam, kad tam trāpīja Ukrainas bezpilota lidaparāts.

Tur viņam paredzēta audience pie pāvesta Leona XIV un tikšanās ar Itālijas premjerministri Džordžu Meloni.

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar 110 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 84 dronus notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni raidīti no Kurskas, Orlas, Miļļerovas, Brjanskas, Primorskoahtarskas rajoniem Krievijā, kā arī Doneckas un Gvardijskes okupētajās teritorijās.

No 110 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.

ASV neseno sarunu gaitā centušās panākt, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nekavējoties piekrīt atdot Krievijai visu Donbasu, vēsta tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz avotiem.

Ukrainas un ASV sarunu centrā bija divi jautājumi - Krievijas prasība Ukrainai atdot visu Donbasu, arī teritorijas, ko Krievija vēl nav sagrābusi, un Ukrainas prasības par nopietnām ASV drošības garantijām, lai novērstu Krievijas agresiju nākotnē.

Kā norādīja Ukrainas amatpersona, ASV priekšlikums no Kijivas viedokļa ir pasliktinājies pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Kremlī piecas stundas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu tikās Trampa padomnieki Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.

Divu stundu ilgajā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu pēc šīs tikšanās Vitkofs un Kušners "vēlējās no Zelenska viennozīmīgu "jā"", sacīja amatpersona.

"Radās iespaids, ka ASV dažādos veidos centās mūs pārliecināt par Krievijas vēlmi sagrābt visu Donbasu un ka amerikāņi vēlējās, lai Zelenskis telefonsarunā tam pilnībā piekristu," sacīja Ukrainas amatpersona.

Tajā pašā laikā Ukrainas un ASV amatpersonas norāda, ka, neraugoties uz zināmu progresu, nav panākts izrāviens teritoriālajos jautājumos vai drošības garantijās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām Londonā ar Eiropas sabiedrotajiem pirmo reizi nosaucis iespējamos kandidātus uz prezidenta kancelejas vadītāja amatu, kas kļuvis vakants pēc līdzšinējā vadītāja Andrija Jermaka atkāpšanās.

Iepriekš mediji ziņoja, ka visticamākais kandidāts ir premjerministra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Mihailo Fedorovs.

Ir trīs kandidāti - aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs, Fedorovs un militārā izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs, par Zelenska teikto vēsta ukraiņu tīmekļa izdevums "Babel".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 182 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.

Septiņu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas, līderi nosūtījuši kopīgu vēstuli ES institūciju vadībai, aicinot aktīvāk virzīt priekšlikumu par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas finansēšanai, vēsta ārvalstu mediji.

Vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam parakstījuši Latvijas, Igaunijas, Somijas, Īrijas, Polijas un Zviedrijas premjerministri, kā arī Lietuvas prezidents.

Amatpersonas pauž atbalstu iecerei piešķirt Kijivai tā dēvēto "reparāciju aizdevumu", ko segtu uz rēķina no ES iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Vēstules autori uzsver: ja lēmumu par šo kredītu izdotos pieņemt jau decembrī gaidāmajā ES samitā, Ukraina nonāktu daudz spēcīgākā pozīcijā gan attiecībā uz pašaizsardzību, gan potenciālajām sarunām.

Kā norāda izdevums "Politico", par lielāko garantu iespējamajam reparāciju aizdevumam varētu kļūt Vācija. EK cer, ka Berlīne piekritīs garantēt vairāk nekā 50 miljardus eiro. Šāds solis nepieciešams, lai pārliecinātu Beļģiju nodot Ukrainai 185 miljardus eiro vērtos Krievijas aktīvus, kas pašlaik iesaldēti Beļģijas depozitārijā "Euroclear".

Tiek pieļauts, ka garantijas 34 miljardu un 25 miljardu eiro apmērā varētu uzņemties attiecīgi Francija un Itālija.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien, 8.decembrī, parakstījis dekrētu par rezervistu izsaukšanu  uz militārajām mācībām 2026.gadā, vēsta aģentūra "RIA Novosti".

Uz militārajām nometnēm un mācībām būs jāierodas ne tikai bruņoto spēku rezervistiem, bet arī tiem, kas atrodas Ārkārtas situāciju ministrijas un Nacionālās gvardes (Rosgvardija) rezervē.

Mediji pievērš uzmanību faktam, ka divi parakstītā dekrēta punkti ir noslepenoti. 

Miera sarunas starp ASV un Ukrainu nonākušas strupceļā, jo jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa administrācija vēlas piespiest Kijivu atteikties no visas Donbasa teritorijas, atsaucoties uz izdevumu "Politico", vēsta aģentūra UNIAN.

Atsaucoties uz kādu anonīmu Eiropas amatpersonu, medijs ziņo, ka ASV nostāja teritoriālajos jautājumos esot vienkārša. "Krievija pieprasa Ukrainai atteikties no teritorijām, un amerikāņi turpina domāt, kā to izdarīt. Amerikāņi uzstāj, ka Ukrainai tā vai citādi ir jāatstāj Donbass," norādījis avots.

Tikmēr Ukraina kategoriski uzstāj, ka jebkuram miera līgumam jāparedz kara iesaldēšana pie pašreizējās frontes līnijas. Šobrīd Ukrainas kontrolē atrodas aptuveni 30% Donbasa teritorijas.

Eiropas amatpersona skaidro, ka Tramps vēlas ātru konflikta atrisinājumu, tāpēc viņa komanda ir spiesta meklēt ceļus, kā to panākt. "Tāpēc ir svarīgi, kā uzvedīsies Amerika – kā starpnieks vai arī noslieksies uz krievu pusi?" retoriski vaicā avots, piebilstot, ka Ukraina gaida arī skaidrojumus par to, kādas drošības garantijas ASV ir gatavas sniegt.

Neraugoties uz Krievijas diktatora Vladimira Putina pirms nedēļas izteiktajiem apgalvojumiem par pilsētas "ieņemšanu", Ukrainas bruņotie spēki joprojām notur pozīcijas Pokrovskā, un pilsēta nav pilnībā okupēta, liecina jaunākie dati.

Saskaņā ar kara izpētes projekta "DeepState" informāciju, Krievijas spēkiem izdevies pavirzīties uz priekšu tikai par 33 kvadrātkilometriem Pokrovskas un Mirnohradas apkārtnē. Pašlaik aptuveni pusi pilsētas nekontrolē ne Krievijas, ne Ukrainas armija, savukārt Pokrovskas ziemeļu daļā Ukraina turpina saglabāt aizsardzības pozīcijas.

Novērotāji norāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad Kremļa saimnieks paziņo par militāriem panākumiem, kas realitātē nav apstiprinājušies vai izrādījušies pārspīlēti. Kā piemērs tiek minēts Putina iepriekšējais paziņojums par aptuveni 15 000 Ukrainas karavīru ielenkšanu Kupjanskas rajonā – informācija, kas vēlāk netika apstiprināta un par ko oficiālā Maskava vēlāk pārstāja runāt.

Analītiķi pieļauj, ka steidzīgajam un realitātei neatbilstošajam paziņojumam par Pokrovskas ieņemšanu bija politisks mērķis – Putins centies stiprināt savas pozīcijas pirms gaidāmajām sarunām ar ASV pārstāvjiem.