TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"

Rīgā dzimušais Krievijas kosmonauts Oļegs Artemjevs izslēgts no “Crew-12” apkalpes dažus mēnešus pirms paredzētā lidojuma uz Starptautisko kosmosa staciju (SKS), viņu nomainot ar Andreju Fedjajevu. Kaut gan Krievijas kosmosa aģentūra “Roskosmos” lakoniski vēsta, ka Artemjevs “pārgājis citā darbā”, citi avoti parāda daudz neglaimojošāku ainu.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins kārtējo reizi apgalvoja, ka Krievija negrasās uzbrukt Eiropai, un apsūdzēja eiropiešus vēlmē uzbrukt Krievijai. Taču ja tā notiks, Krievija ātri sakaus Eiropu, un no tās nekas pāri nepaliks, solīja diktators.

Uzstājoties investīciju forumā Maskavā, kamēr ASV prezidenta Donalda Trampa atsūtītais īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs trīs stundas pacietīgi viņu gaidīja, Putins ierasti apsūdzēja Eiropu “kara kuršanā”, jo tā atbalsta Ukrainu — kuru pati Krievija katru dienu posta jau gandrīz četrus gadus. “Mēs negrasāmies karot ar Eiropu, es jau par to simts reižu teicu. Taču ja Eiropa pēkšņi sagribēs karot un sāks, mēs esam gatavi [karot] jau tieši šobrīd, te nevar būt nekādu šaubu,” bravūrīgi stāstīja diktators. “Ja Eiropa ar mums sāks karu, man šķiet, ka tad ļoti ātri var rasties situācija, kurā mums vairs nebūs, ar ko vienoties."

“Tā taču nav Ukraina. Ar Ukrainu mēs rīkojamies ķirurģiskā veidā, akurāti, tā, lai … nu skaidrs, ja? Tas nav karš tiešā, mūsdienīgā šī vārda nozīmē.”

Vairāk lasiet šeit.

Viņu vadītājs klosteri sauc par "kaujas vienību". Izmeklētāji atklāja saistību ar GRU. Viņu Ziemassvētku tirdziņa pārdošanas apjomi finansē Krievijas karu.

Anglija un Polija viņas jau ir izraidījušas.

Maskava un Hanoja ir vienojušās par starpvaldību līgumu paketi, kas rada pamatu ilgtermiņa sadarbībai naftas un gāzes nozarē. Šie līgumi efektīvi paver ceļu Krievijai apiet starptautiskos ierobežojumus, norāda Ukrainas militārais izlūkdienests (HUR). 

Krievija turpina veidot ārvalstu partneru tīklu, kas spēj palīdzēt Kremlim mazināt sankciju spiedienu un saglabāt finanšu ieņēmumus, kas nepieciešami karam pret Ukrainu. Viena no galvenajām sadarbības jomām bija virkne līgumu ar Vjetnamu, ko Krievijas valdība apstiprināja šī gada maijā. Dokumenti paredz kopīgas naftas un gāzes ieguves paplašināšanu Krievijas atradnēs un Vjetnamas šelfā. Projektos ir iesaistīti "Zarubezhneft", "Petrovietnam" un kopuzņēmums "Vietsovpetro", kas ļaus pusēm iegūt jaunas licences Ņencu autonomajā apgabalā un pagarināt esošās līdz 2050. gadam. Atsevišķa līguma klauzula paredz tiesības dibināt meitasuzņēmumus trešajās valstīs. Šis mehānisms ļauj transportēt Krievijas naftu, kas maskēta kā Vjetnamas nafta, slēpjot tās patieso izcelsmi un tādējādi apejot starptautiskos ierobežojumus.

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai un nogādāt Krievijā lielu apjomu šaujamieroču munīcijas sastāvdaļu, t.i., 10 tūkstošus ložu. Vairāk lasi šeit.

Video, ko filmēja Krievijas ēnu flotes tankkuģa KAIRO apkalpe pēc tam, kad tas kļuva par jūras dronu mērķi.

Sarunām, kuru mērķis bija panākt miera līgumu, turpinoties ar augsta līmeņa Ukrainas un ASV tikšanos, kas notika 30. novembrī Floridā, dokumenta galīgā versija joprojām ir neskaidra, radot bažas, ka Krievijas līderi varētu tikt cauri sveikā, netiekot saukti pie atbildības par saviem noziegumiem.

Vismaz divi apkalpes locekļi, tostarp kapteinis un otrais inženieris, tika ievainoti pēc tam, kad trieciena šrapneļi trāpīja kuģa tiltiņam. Krievijas mediji ziņo, ka drons lidoja no Odesas puses un bija bruņots ar fragmentācijas munīciju.

Iekšējā aptauja, kas sagatavota reģionālajām Krievijas administrācijām pirms 2026. gada vēlēšanām, atklāj to, ko Kremlis nevar publiski pateikt: 83% krievu jūtas noguruši no kara, 56% vēlas tā tūlītēju izbeigšanu, un atbalsts tā turpināšanai ir sarucis līdz 23%.

Plaisa starp valsts vēstījumiem un realitāti nekad nav bijusi lielāka. Kamēr Lavrovs uzstāj uz "demilitarizāciju un denacifikāciju", saziņa starp desmitiem augsta ranga Krievijas virsnieku stāsta citu stāstu — pieaugošu pārliecību, ka karš ir nonācis "stratēģiskā strupceļā", ko uztur tikai vadības spītība.

Uz katru krievu, kurš 2025. gada oktobrī ziņoja par finansiālu uzlabojumu, trīs teica, ka viņu situācija ir pasliktinājusies. Krievijas spēki tagad katru dienu zaudē vairāk nekā 1000 vīru. Armija, kas kādreiz virzījās uz priekšu ar moderniem tankiem, tagad paļaujas uz motocikliem un civilām automašīnām, kurām ir noņemtas durvis.

Daži augsta ranga virsnieki klusi atzīst, ka viņi labprātāk vēlētos, lai karš beigtos, lai izvairītos no vēl vairāk karavīru dzīvību izšķērdēšanas, tomēr neviens neapstrīdēs sistēmu, kas atalgo paklausību un soda par godīgumu.