TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 369 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 978 tankus, 24 676 bruņutransportierus, 43 247 lielgabalus un mīnmetējus, 1830 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1403 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1562 sauszemes bezpilota sistēmas, 327 726 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 102 971 automobili un autocisternu, kā arī 4248 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Zelenskis to paziņoja pēc sarunas ar Norvēģijas premjerministru.
Prezidents arī uzsvēra kopīgos centienus izveidot spēcīgu Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu visa kontinenta aizsardzībai.
❗️Norway is ready to provide Ukraine with air defense assistance.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Zelenskyy announced this after his conversation with the Prime Minister of Norway.
The President also emphasized joint efforts to create a strong European anti-ballistic system to protect the entire continent.
Uzņēmums "Fire Point" pirmo reizi izmēģinājis zenītraķeti FP-7.X, kurai nākotnē jākļūst par Ukrainas pretraķešu aizsardzības sistēmas FREYJA pamatu. Publicēts arī video ar veiksmīgu raķetes palaišanu. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas dronu īstenotā sauszemes koridora uz Krimu bloķēšana varētu būt Ukrainas bruņoto spēku gatavošanās ofensīvai pussalā, uzskata krievu Z-patriots Igors Strelkovs (Girkins). Viņa vēstule tika publicēta "Telegram".
Viņaprāt, šajā kara posmā Ukrainas Aizsardzības spēki "izolē kaujas lauku, lielā dziļumā pārtraucot ienaidnieka sakarus". Tā ir standarta militārā taktika.
"Tas ir bīstami, jo mūsu karaspēks, kas ieņem frontes līniju gar Lejasdņepru, ieņem Kinburna strēli, kā arī tas karaspēks un spēki, kas tieši aizstāv Krimas pussalu un Melnās jūras piekrasti, vairs nesaņems nepieciešamās piegādes... Tas varētu liecināt, ka ienaidnieks gatavo ofensīvu šajā virzienā... Tas izolē kaujas lauku, padarot neiespējamu ātru rezervju un piegāžu pārvietošanu," rakstīja satrauktais Z-patriots.
Viņš norādīja, ka Ukraina vienlaikus izmanto dronus, lai apturētu Krievijas pretgaisa aizsardzību pussalā. Strelkovs uzskata, ka Ukrainas izrāviens Krimā varētu sākties jau šomēnes. Viņš sagaida desantu vai "pārmetienu pāri Dņeprai", kur Krievijas armijai ir ļoti ierobežotas rezerves.
"ORTK" ierobežo pārdošanu līdz 60 litriem benzīna un 100 litriem dīzeļdegvielas, "Lukoil" — līdz 100 litriem benzīna, bet "Gazprom" stacijas — līdz 100–150 litriem jebkuras degvielas uz vienu klientu.
Gas stations in Moscow have introduced fuel purchase limits, with ORTK capping sales at 60 liters of gasoline and 100 liters of diesel, Lukoil at 100 liters of gasoline and Gazprom stations at 100-150 liters of any fuel per customer. #Russia pic.twitter.com/hem3V25pG1
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 3, 2026
Ukrainas karavīri no 422. atsevišķā bezpilota sistēmu pulka "Luftwaffe" turpina iznīcināt Krievijas loģistikas vienības dziļajā aizmugurē okupētajās teritorijās.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the 422nd Separate Unmanned Systems Regiment “Luftwaffe” continue to destroy 🇷🇺Russian logistics in the deep rear on temporarily occupied territories. pic.twitter.com/AfgVQ89NIO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/etvOdDPNeD
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 3, 2026
Kremļa nesenā kampaņa interneta ierobežošanai atklāj Krievijas ievainojamību kognitīvajā telpā jeb sabiedrības uztverē, jo liecina par režīma centieniem izolēt iedzīvotājus no ārējās informācijas, uzsvēra ASV bāzētā Kara izpētes institūta (ISW) Krievijas komandas vadītāja un Kognitīvās karadarbības projekta direktora vietniece Katerina Stepanenko.
Konferences "Riga StratCom Dialogue" diskusijā eksperte uzsvēra, ka krievi ir zinātkāri par kara norisi un paši spēj saskatīt savas valsts vājās vietas, tāpēc Kremlis cenšas bloķēt informāciju no ārpuses. Viņa atzīmēja, ka Krievijā tiešsaistē pastāv plaša ultranacionālistu kopiena, kas komentē valsts neveiksmes kaujaslaukā.
Somijas varasiestādes kopš šī gada sākuma konfiscējušas aptuveni 3,7 miljonus eiro, kurus Krievija bija atvēlējusi Eiropas Savienības pierobežas sadarbības programmas finansēšanai, otrdien vēstīja Somijas raidorganizācija "Yle".
Krievijas līdzekļi konfiscēti pēc Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānijas "Naftogaz" un tās meitasuzņēmumu pieprasījuma.
Sanktpēterburga, Belgoroda, Kurska un okupētā Luhanska tagad normē degvielu. Ukrainas bezpilota lidaparāti šogad 38 reizes — 16 no tām maijā — ir trāpījuši Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, tādējādi izslēdzot 40% no naftas pārstrādes jaudas.
Russia's gasoline crisis is no longer just a Crimea story.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 3, 2026
St. Petersburg, Belgorod, Kursk, and occupied Luhansk are now rationing fuel. Ukrainian drones hit Russian refineries 38 times this year — 16 of them in May — knocking 40% of refining capacity offline.… pic.twitter.com/TXIpC3tX1U
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



