TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Izmantojot Latvijas mākslinieka Kriša Salmaņa radīto logo, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina protestēt pret Krievijas dalību Venēcijas biennālē, aģentūru LETA informēja LLMC.

LLMC rīkotajā "protesta darbnīcā" Salmanis izstrādājis brīvi pieejamu "protesta rīku - dizainu" "Death in Venice". Ikviens aicināts izmantot logo maketu sava apģērba vai cita vēstījuma nesēja apdrukai.

"Salmaņa dizainā Venēcijas biennāles logo pārtapis politiskā vēstījumā - vaļņu motīvs transformējas Kremļa sienā, izgaismojot Venēcijas iztapību Krievijai un Eiropas vienotības idejas nodevību," klāsta LLMC, "šajā kontekstā sarkanā krāsa biennāles emblēmā iegūst pavisam citu nozīmi - tā kļūst par atgādinājumu par asinīm, vardarbību un cenu, ko maksā tie, kuru realitāti šī institucionālā "neitralitāte" izvēlas ignorēt."

Tapušais dizains iecerēts arī kā atsauce uz Tomasa Manna darbu "Nāve Venēcijā". Šoreiz šī atsauce tiek vērsta pret Venēcijas biennāli. Tās lēmums akceptēt Krievijas dalību kļūst par simbolisku spriedumu pašai biennālei kā institūcijai, kas, slēpjoties aiz liekulības un institucionālas korumpētības maskas, izliekas neredzam realitāti, klāsta LLMC.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 332 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1240 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 906 tankus, 24 500 bruņutransportierus, 41 117 lielgabalus un mīnmetējus, 1763 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1356 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 267 589 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 274 automobiļus un autocisternas, kā arī 4151 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets devis rīkojumu gada laikā izvest aptuveni 5000 karavīru no Vācijas, piektdien pavēstīja Pentagons.

"Mēs sagaidām, ka izvešana tiks pabeigta nākamo sešu līdz divpadsmit mēnešu laikā," paziņojumā norādīja Pentagona preses sekretārs Šons Parnels.

"Šis lēmums pieņemts pēc rūpīgas ministrijas spēku izvietojuma Eiropā pārskatīšanas, un tas ir saskaņā ar karadarbības teātra prasībām un apstākļiem uz vietas," piebilda Parnels.

ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ draudēja samazināt amerikāņu karavīru skaitu Vācijā, vienlaikus paužot pārmetumus Vācijas kancleram Frīdriham Mercam par nostāju Irānas kara lietā.

Ukrainas vēstniecība Izraēlā aicinājusi Izraēlas policiju un prokuratūru izmeklēt Izraēlas uzņēmumu iegādātos Ukrainas graudus, kurus nolaupījusi Krievija, platformā “Suspilne Studio” paziņoja Ukrainas vēstnieks Izraēlā Jevhens Korņijčuks.

Ukraina uzsāks militāro reformu, kuras mērķis ir palielināt karavīru atalgojumu, paplašināt līgumdienestu un radīt iespēju iepriekš mobilizētajiem karavīriem tikt atvaļinātiem no dienesta, 1. maijā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Situācija Kupjanskas frontē ir pasliktinājusies, jo Krievijas spēki pastiprinājuši uzbrukuma operācijas un izdara spiedienu uz Ukrainas pozīcijām, 1. maijā paziņoja militārais pārstāvis Viktors Tregubovs.

Tregubovs norādīja, ka Kupjanska joprojām ir viena no karstākajām vietām frontē. Pēdējo mēnešu laikā Krievijas spēki vairākkārt centušies pietuvoties pilsētai un atspiest Ukrainas vienības pāri Oskilas upei.

Rumānija 1. maija agrā rītā izsludināja gaisa trauksmi, kad Krievijas droni uzbruka Ukrainas ostām pie Donavas, paziņoja Aizsardzības ministrija, norādot, ka brīdinājums tika aktivizēts dronu aktivitātes dēļ pie robežas.

Rumānija konstatēja deviņu dronu grupu Krievijas nakts uzbrukuma laikā Ukrainas dienvidos, Odesas apgabalā, informēja ministrija. Tas izraisīja gaisa trauksmes izsludināšanu Tulčas apriņķī.

Vismaz desmit cilvēki ievainoti pēc tam, kad 1. maijā vairāk nekā 50 Krievijas droni uzbruka Rietumukrainas pilsētai Ternopiļai, trāpot industriālajiem un infrastruktūras objektiem, ziņoja pilsētas mērs Serhijs Nadals.

Pašlaik notikuma vietā strādā glābšanas dienesti, lai novērstu uzbrukuma sekas.

Pēc mēra teiktā, virs pilsētas reģistrēti aptuveni 20 sprādzieni. No desmit cietušajiem vairāki ir smagā stāvoklī un saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību. Par bojāgājušajiem šobrīd netiek ziņots.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 4. maijā dosies uz Erevānu, lai piedalītos Eiropas politiskās kopienas samitā, 30. aprīlī pavēstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.

Saskaņā ar vietējā medija EDnews ziņojumu Pašinjans to paziņoja preses pasākumā Armēnijas galvaspilsētā.

Ukraina veiks reformas armijā, ļaujot pakāpeniski demobilizēt karavīrus, balstoties uz skaidriem laika kritērijiem, un ievērojami palielināt algas frontē karojošajiem kājniekiem, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Reformu plānots sākt īstenot jau jūnijā.

Ukrainā, kas jau četrus gadus cīnās pret agresorvalsts Krievijas karaspēku, mobilizācija ir sensitīvs jautājums. Ukrainas militārā vadība apsvērusi jaunas idejas, kā padarīt dienestu pievilcīgāku, un tagad tiek apspriests jautājums par nepopulāro beztermiņa līgumu izbeigšanu.