TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu armija plāno virzīties uz priekšu, taču tai trūkst resursu, lai sasniegtu savus mērķus

Zelenskis saka, ka Ukrainas karaspēkam vajadzētu ielauzties Krievijas teritorijā, lai izveidotu buferzonu, kas Harkivai ļautu nonākt ārpus artilērijas darbības rādiusa.

Ukrainas otrā lielākā pilsēta 30 km attālumā no robežas kopš 2022. gada tiek pastāvīgi apšaudīta no okupantu artilērijas spēkiem, kā arī piedzīvojusi dronu un raķešu uzbrukumus.

"Shahed" uzbrukumā Mikolajivā bojāts transporta infrastruktūras objekts, izraisot ugunsgrēku un viegli ievainojot vienu vīrieti, kurš tika hospitalizēts, paziņoja reģionālā administrācija.

Pretgaisa aizsardzība ir aktīva, tiek ziņots par sprādzieniem.

"Dosje Špiona" ziņo, ka masīvajā triecienā Novorosijskas ostai naktī uz 2. martu, kurā tika izmantoti vismaz 200 droni, sabojāti piecus Krievijas karakuģi. Vislielākos bojājumus guvis mīnu kuģis "Valentin Pikul", bet trāpīts arī kuģiem "Jeisk" un "Kasimov". Trīs karavīri gājuši bojā un 16 ievainoti.

Krievijas pretgaisa aizsardzības vienības lēš, ka uzbrukumā tika izmantoti vismaz 200 bezpilota lidaparāti.

Vakar Vidusjūrā uzbruka Krievijas gāzes tankkuģim "Arctic Metagaz". Fotogrāfijās redzams kuģa korpusa plīsums sānos, kas apstiprina teoriju par dronu uzbrukumu. 

Krievijas pretgaisa aizsardzība Rostovas apgabalā notrieca savu helikopteru "Mi-8", mēģinot atvairīt Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu. Helikoptera apkalpe gāja bojā.

Pēc vācu politiķa teiktā, viņš personīgi iesniedza ASV prezidentam detalizētu situācijas analīzi, izmantojot frontes līnijas kartes un Ukrainas stratēģiski svarīgo piekļuvi Melnajai jūrai.

Sanāksmes galvenais vēstījums bija nepārprotams: Ukraina nevar un nepiešķirs nekādas papildu teritoriālas piekāpšanās. Diskusijas var attiekties tikai uz teritorijām, kuras jau faktiski ir okupējusi Krievija, un ne uz ko vairāk.

Mercs uzsvēra, ka šī ir Eiropas sabiedroto stingrā un vienotā nostāja, ko viņš veiksmīgi nodeva Baltajam namam. Vašingtonai tagad ir skaidra izpratne par to, kas ir uz spēles visas Eiropas nākotnei.

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 149 uzbrukuma dronus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 129 no krievu droniem.

Fiksēti 19 uzbrukuma dronu trāpījumi 15 apkaimēs. Vēl vienā apkaimē postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

ASV un Izraēlas izvērstie militārie triecieni Irānai rada virkni pamatotu bažu un risku, trešdien intervijā TV3 sprieda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Politiķis atzīmēja, ka Latvija kā maza valsts allaž iestājas par starptautiskajās normās balstītu sistēmu pasaulē, bet norises Irānā rada telpu jautājumiem, vai visas aktivitātes tur ir bijušas pilnībā atbilstošas šīm normām.

Sprūds uzsvēra, ka Latvija nemainīgi grib, lai turpinās Rietumu atbalsts Ukrainai, un arī šajā kontekstā tā ir cīņa par starptautiskajās normās balstītas kārtības ievērošanu, kuru Ukrainas gadījumā pārkāpusi Krievija.

Ministrs izcēla, ka acīmredzami ASV uzmanība starptautiski jau kādu laiku ir ne tikai uz Eiropu, un tagad ir pavisam skaidrs, ka ASV militārā aktivitāte būs koncentrēta uz Tuvajiem austrumiem, kas nozīmē, ka Latvijai un Eiropai vēl vairāk būs jāmobilizējas uz atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu izdarīt lielāku spiedienu uz Maskavu un pieprasīja iekļaut Eiropu sarunās par mieru Ukrainā.

"Mēs neesam gatavi pieņemt vienošanos, kas apspriesta bez mūsu līdzdalības," Mercs sacīja Vašingtonā pēc tikšanās ar Trampu Baltajā namā.

Tramps zina, ka "tikai miers, kuru Eiropa atbalsta un leģitimē, var būt patiesi ilgstošs", sacīja Mercs. Viņš piebilda, ka ASV prezidents arī zina, ka Eiropas ieguldījums Ukrainas drošībā, atjaunošanā un eirointegrācijā "ir vienkārši nepieciešams šim mieram".

Bez Eiropas Savienības un tādiem tās tuviem partneriem kā Lielbritānija "tas nestrādās", sacīja Mercs.

Vācija līdz šim ir vissvarīgākā Ukrainas atbalstītāja militārā, finansiālā un politiskā ziņā, sacīja Mercs. "Man ir iespaids, ka prezidents Tramps to ļoti labi zina," viņš piebilda.

Krievijas ekonomika ir redzami novājināta pēc četriem kara gadiem, un Krievijas armija ir maksājusi neparedzētu cenu ar asinīm, piebilda Mercs.

Vācijas kanclers sacīja, ka Krievija ir milzis uz māla kājām, tāpēc ir vajadzīgi centieni panākt risinājumus, kas iekļautu eiropiešus. Krievijas diktators Vladimirs Putins būtu gatavs piekāpties tikai tad, ja Vašingtona atkal izdarītu spiedienu uz Krieviju.