TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Krievijas tiesa piespriedusi 15 gadu cietumsodu Ukrainas karavīram Andrijam Hrinčišinam saistībā ar Ukrainas operāciju Kurskas apgabalā, paziņojušas Krievijas varasiestādes. Saskaņā ar tiesas informāciju 46 gadus vecais karavīrs, kurš dienē Ukrainas 22. atsevišķajā mehanizētajā brigādē, pirmos piecus gadus izcietīs cietumā, bet atlikušo sodu – stingra režīma kolonijā.

Krievijas izmeklētāji apsūdz Hrinčišinu “terorakta” veikšanā grupā, apgalvojot, ka viņš 2025. gada 14. februārī ar ieročiem šķērsojis robežu un piedalījies bruņotā blokādē un teritorijas “nelikumīgā okupācijā” Gujevas ciemā Sudžas rajonā. Viņš tika sagūstīts 2025. gada 9. aprīlī kauju laikā.

Šī lieta ir daļa no plašākas kriminālvajāšanas kampaņas pret Ukrainas karagūstekņiem pēc Ukrainas operācijas Kurskas apgabalā, kas sākās 2024. gada augustā. Ukraina un starptautiskie novērotāji šādas tiesas prāvas vairākkārt nosodījuši kā politiski motivētas un starptautiskajām tiesībām neatbilstošas, norādot uz taisnīgas tiesas trūkumu un iespējamu sliktu izturēšanos pret gūstekņiem.

Ukraina pirmo reizi veiksmīgi pārtvērusi Krievijas “Shahed” tipa dronu, izmantojot no bezpilota jūras platformas palaistu pārtvērējdronu, 19. aprīlī paziņoja militārpersonas. Operāciju veica 412. “Nemesis” brigādes jūras dronu vienība, kas darbojās jūras zonā un spēja iznīcināt gaisa mērķi ar no jūras bāzētas bezpilota sistēmas palaistu dronu.

Šis sasniegums iezīmē jaunu līmeni Ukrainas jūras un gaisa bezpilota tehnoloģiju integrācijā, paplašinot valsts spējas aizsargāties pret Krievijas gaisa uzbrukumiem un stiprinot pilsētu aizsardzību. Ukrainas bezpilota sistēmu spēku vadītājs Roberts “Maģars” Brovdi norādīja, ka šādas jūras platformas tiek arvien plašāk ieviestas.

Saskaņā ar Brovdi datiem, no 1. līdz 19. aprīlim Ukrainas dronu vienības iznīcinājušas 4465 gaisa mērķus, tostarp 671 “Shahed” tipa dronu. Krievija šos dronus plaši izmanto masveida uzbrukumos Ukrainas pilsētām, radot ievērojamus postījumus un civiliedzīvotāju upurus, tāpēc Ukraina aktīvi attīsta jaunus pretpasākumus, tostarp pārtvērējdronus un integrētas pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Salīdzinājumi starp politiskajām pārmaiņām Ungārijā un cerībām uz līdzīgu scenāriju Serbijā ir maldinoši un virspusēji, uzskata politologs Orhans Dragašs. Pēc Viktora Orbāna sakāves bieži izskan ideja par “serbu Pēteru Magjāru”, taču tā drīzāk kalpo kā politisks sauklis, nevis nopietna analīze. Ungārijā vēlētāji izvēlējās starp diviem skaidriem valsts attīstības virzieniem — prokrievisku kursu un atgriešanos Eiropas institucionālajā telpā.

Savukārt Serbijā šāda skaidra izvēle nepastāv. Prezidenta Aleksandra Vučiča politika balstās uz līdzsvarošanu starp Eiropas Savienību, Krieviju un Ķīnu, un arī opozīcijas kritika bieži vien nav vērsta uz proeiropeiskas kursa trūkumu, bet gan uz pretējo — pārāk lielu piekāpību Rietumiem. Rezultātā politiskā vide ir sadrumstalota, bez vienotas stratēģijas vai skaidra virziena, kas līdzinātos Ungārijas opozīcijas piedāvājumam.

Autors uzsver, ka Pētera Magjāra panākumu pamatā bija nevis vienkārša vēlme nomainīt valdību, bet konkrēts un saprotams politiskais piedāvājums ar skaidru ārpolitikas orientāciju. Serbijā šādas vienotas un skaidras alternatīvas trūkst, tāpēc runas par “serbu Magjāru” rada ilūziju par vienkāršu risinājumu. Politiskās pārmaiņas, pēc autora domām, nav iespējamas bez skaidri definētiem mērķiem un konsekventas stratēģijas.

ASV prezidenta Donalda Trampa padomnieki arvien biežāk mudina viņu ierobežot spontānās uzstāšanās medijos, bažījoties, ka neplānoti izteikumi var graut svarīgas starptautiskās sarunas un Baltā nama oficiālo komunikāciju. Kā ziņo "The Wall Street Journal", prezidenta tieksme bez saskaņošanas sazināties ar žurnālistiem un sniegt improvizētus komentārus rada pretrunīgus signālus par ASV ārpolitiku.

Avoti administrācijā norāda, ka situācija kļuvusi kritiska – Trampa spontānie izteikumi bieži vien ir asi vai pat savstarpēji pretrunīgi. Vienā gadījumā viņš pat pajokojis, ka preses sekretāre Karolīna Levita par būtiskām politikas izmaiņām uzzina tikai no ziņām. Neskatoties uz periodiskiem solījumiem samazināt aktivitāti medijos, prezidents regulāri atgriežas pie sava ierastā improvizācijas stila.

Bažas īpaši pieaug laikā, kad ASV iesaistīta sarežģītās sarunās Tuvajos Austrumos. Trampa publiskais aicinājums nekavējoties pārtraukt Izraēlas gaisa triecienus Libānā esot pārsteidzis Izraēlas valdību, kas par šo nostāju uzzināja no medijiem. Šādi izteikumi sarežģī attiecības ar sabiedrotajiem un apdraud sarunas ar Irānu, ņemot vērā tuvojošos pamiera termiņu un spriedzi Hormuza šaurumā. Padomnieki uzsver, ka disciplinētāka komunikācija būtu būtiska, taču nav skaidrs, vai Tramps ievēros šos ieteikumus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien kritizēja ASV lēmumu atkal atvieglot Krievijas naftai noteiktās sankcijas.

"Turpmāka Krievijai noteikto sankciju mīkstināšana neatbilst reālajai kara un diplomātijas situācijai un veicina Krievijas vadības ilūziju, ka karu var turpināt," teikts Zelenska ierakstā sociālajos medijos.

Tomēr Zelenskis, rakstot par lēmumu pagarināt sankciju apturēšanu, tieši nepiemin ASV.

"Katrs dolārs par Krievijas naftu ir nauda karam," uzsver Ukrainas prezidents.

Viņš norāda, ka šobrīd jūrā atrodas vairāk nekā 110 Krievijas ēnu flotes tankkuģu ar vairāk nekā 12 miljoniem tonnu Krievijas naftas, "kuru, pateicoties sankciju mīkstināšanai, atkal var pārdot bez sekām".

"Tie ir 10 miljardi dolāru - resurss, kas ir tieši pārvēršams jaunos triecienos Ukrainai," skaidro Zelenskis.

Viņš piebilst, ka tikai šonedēļ vien Krievija pret Ukrainu raidījusi vairāk nekā 2360 bezpilota lidaparātus, vairāk nekā 1320 vadāmās aviobumbas un gandrīz 60 dažāda veida raķetes.

Jau ziņots, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piektdien atkal uz mēnesi atviegloja Krievijas naftai noteiktās sankcijas, ļaujot Krievijai pārdot jau tankkuģos iekrauto jēlnaftu un naftas produktus.

ASV Finanšu ministrija izsniedza licenci divas dienas pēc finanšu ministra Skota Besenta paziņojuma, ka Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojums netiks atjaunots.

Jaunā licence ļauj pirkt tankkuģos iekrauto Krievijas jēlnaftu un naftas produktus līdz 16. maija plkst. 12.01 (plkst. 7.01 pēc Latvijas laika).

Tā pagarina iepriekš uz 30 dienām noteikto sankciju atvieglojumu, kas bija spēkā no marta vidus līdz 11. aprīlim.

Krievijas naftai noteikto sankciju atvieglojums sākotnēji bija ieviests saistībā ar karu Irānā, kura dēļ tika slēgts Hormuza šaurums, ar mērķi samazināt augošās energoresursu cenas.

Šādi sankciju atvieglojumi var sarežģīt centienus liegt Krievijai gūt ieņēmumus no naftas pārdošanas, kas tai vajadzīgi kara finansēšanai pret Ukrainu.

Francijas finanšu ministrs Rolands Leskīrs šonedēļ pēc G7 valstu finanšu līderu tikšanās Vašingtonā uzsvēra, ka "Krievija nedrīkst gūt labumu no Irānā notiekošā".

Ne Slovākija, ne kāda cita valsts nav prasījusi Latvijai pārlidojuma atļauju ceļā uz 9. maija Krievijas kara propagandas pasākumu, norāda Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Viņa uzsvēra, ka Latvijas nostāja ir skaidra - kamēr Krievija turpina agresiju pret Ukrainu, nevar palīdzēt atvieglot ceļu uz Krievijas kara propagandas pasākumiem. Tāpēc uz 9. maija pasākumiem, tāpat kā iepriekšējos gados, pārlidojuma atļaujas izsniegtas netiks, norādīja ĀM.

Eglīte arī piebilda, ka Eiropā Otrā pasaules kara upurus piemin 8. maijā.

Kā vēstīts, Latvija un Lietuva nav atļāvušas Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, lai dotos uz 9. maija pasākumiem Maskavā, ziņo Slovākijas portāls "SME", atsaucoties uz Fico videouzrunu.

"Lietuva un Latvija jau ir informējušas, ka neļaus lidojuma laikā uz Maskavu šķērsot savu teritoriju," sacīja Fico platformā "Facebook" publiskotajā video.

"Kāpēc? Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis neļauj citas ES dalībvalsts premjerministram lidot pāri savām teritorijām," Slovākijas premjers pauda savu kritisko attieksmi par šo lēmumu.

"Es noteikti atradīšu citu maršrutu, kā to darīju pagājušajā gadā, kad mūs torpedēja Igaunija," piebilda Fico, kurš ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Kremli.

Jau ziņots, ka arī pagājušajā gadā Baltijas valstis neatļāva šķērsot savu gaisa telpu ārvalstu amatpersonu lidmašīnām ceļā uz Maskavu, kur 9. maijā tiek svinēta Padomju Savienības uzvara pār nacistisko Vāciju otrajā pasaules karā. Fico pagājušajā gadā bija spiests veikt garu apkārtceļu, lidojot pāri Ungārijai, Rumānijai un Melnajai jūrai. Iecerētais lidojuma maršruts bija jāmaina arī Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča lidmašīnai.

Fico un viņa Ungārijas kolēģis Viktors Orbāns, kurš maijā atstās valdības vadītāja amatu pēc graujošās sakāves parlamenta vēlēšanās, ir tuvākie Krievijas diktatora Vladimira Putina sabiedrotie ES valstu līderu vidū.

Krievija vairs nevar iztikt bez kara, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai").

Viņš atzīst - ja karu saprot kā kinētisku agresiju, kas tiek īstenota Ukrainā, tad pie kaut kādiem nosacījumiem Krievijas diktators Vladimirs Putins būtu gatavs to pārtraukt, taču Putins sagaida tikai un vienīgi Ukrainas kapitulāciju.

Ijabs uzskata, ka Krievijas prezidents nekad nepārvērtīsies par normālu, saimnieciski orientētu valdības vadītāju, kāds ir, piemēram, pašreizējais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Putins sevi redz kā vēsturiska mēroga figūru, bet tā vēsturiskā literatūra, uz kuras viņš balsta visus savus stāstus, ir drausmīgs vēsturisks "trešs", uzskata EP deputāts.

Pēc Ijaba teiktā, Putinam šķiet, ka viņš īstenos sapņus par Trešo Romu, krievu pasauli. "Vai no tā var nokāpt, es nezinu. Manuprāt, ir pamats šaubīties, vai Krievija var iztikt bez mentāla kara. Bez fiziska kara tā varbūt arī var iztikt, bet bez mentāla nē," uzskata Ijabs.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 318 220 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1070 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 882 tankus, 24 420 bruņutransportierus, 40 324 lielgabalus un mīnmetējus, 1748 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1349 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 247 131 bezpilota lidaparātu, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 397 automobiļus un autocisternas, kā arī 4131 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas pilsētai Čerņihivai naktī uz svētdienu nogalināts viens un ievainoti četri cilvēki, kā arī nodarīti postījumi, paziņoja vietējās amatpersonas.

Nogalinātais ir 16 gadus vecs jaunietis. Ievainotie ir trīs sievietes un vīrietis.

Nodarīti postījumi septiņām privātmājām, no kurām trīs nodegušas, kā arī skolai un administratīvajai ēkai.