TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki atbrīvojuši gandrīz visu Dnipropetrovskas apgabalu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tikai 23% to pašu saka par Trampa administrāciju. Jaunā Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta (KIIS) aptauja Ukrainā atklāj, ka šāda atšķirība ir saglabājusies jau 9 mēnešus.
83% of Ukrainians view ordinary Americans favorably. Only 23% say the same about the Trump administration
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 10, 2026
The gap has held steady for 9 months, a new KIIS Ukraine poll finds https://t.co/rFPe7prakA pic.twitter.com/wYmaP8MUom
Tika trāpīts degvielas un smērvielu noliktavai netālu no Kopteves un Makijivkas, iznīcināta elektroniskās karadarbības stacija Doneckas apgabalā, likvidēts bezpilota lidaparātu (UAV) vadības punkts netālu no Mirnohradas, tika trāpīts artilērijas vienībām Suhetskes un Dorožņankas apgabalos, kā arī pretinieka personāla koncentrācijai Novomikolaivkā (Zaporižjas apgabals), Selidovē un Pokrovskā (Doneckas apgabals).
❗️On the night of March 10, Ukrainian strike drones and artillery carried out a series of precise strikes on Russian targets: fuel and lubricants depots near Kopteve and Makiyivka were hit, an electronic warfare station in the Donetsk area was destroyed, a UAV control point near… pic.twitter.com/bDDO0LbpIH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 10, 2026
Ungārija šantažēs Ukrainu ar naudu, kas konfiscēta "Oschadbank" skaidras naudas pārvadājumu komandas aizturēšanas laikā.
To paziņoja Ungārijas transporta ministrs Jānošs Lāzārs. Pēc viņa teiktā, Budapešta neatdos 80 miljonus dolāru skaidrā naudā un izmantos tos kā sviru, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu, lai tā atjaunotu naftas cauruļvada "Družba" darbību.
"Mēs šo naudu neatdosim. Pagaidām tā paliks šeit. Mēs gaidām, kad cauruļvads tiks atkal atvērts," viņš teica.
❗️Hungary will blackmail Ukraine with the money seized during the detention of the Oschadbank cash-in-transit crew.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 10, 2026
This was stated by Hungary’s Minister of Transport János Lázár. According to him, Budapest will not return the $80 million in cash and will use it as leverage to… pic.twitter.com/k9GNI00cuQ
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/An6kr5afq7
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 10, 2026
Krievija pagaidām ir vienīgā uzvarētāja Irānas karā, uzskata Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
Viņš pauda nožēlu, ka Maskava ir guvusi labumu no enerģijas cenu kāpuma, ko izraisījuši ASV un Izraēlas triecieni Irānai un Teherānas atbildes pasākumi.
Krievija guvusi labumu arī no uzmanības novirzīšanas no Ukrainas uz Tuvajiem Austrumiem, uzskata Košta.
"Pagaidām šajā karā ir tikai viens uzvarētājs - Krievija," Eiropas Savienības (ES) vēstniekiem Briselē sacīja Košta. "Tā pastāvīgi grauj Ukrainas pozīcijas, neievērojot starptautiskās tiesības. Tā iegūst jaunus resursus, lai finansētu savu karu pret Ukrainu, jo pieaug enerģijas cenas," viņš piebilda.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien prezentēja plānus attiecībā uz kodolenerģijas ražošanas paplašināšanu Eiropas Savienībā (ES, tostarp ieviešot mazas jaudas modulāros kodolreaktorus.
"Pēdējos gados esam novērojuši globālu kodolenerģijas atdzimšanu, un Eiropa vēlas būt daļa no tās," Francijā notiekošajā otrajā starptautiskajā kodolenerģijai veltītajā samitā sacīja Leiena.
"Tāpēc mēs šodien prezentējam jaunu Eiropas stratēģiju attiecībā uz mazas jaudas modulārajiem kodolreaktoriem," norādīja EK priekšsēdētāja.
Bijušais aizliegtās partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" deputāts aizturēts Kijivas apgabalā par Krievijas budžeta finansēšanu, izmantojot savu uzņēmējdarbību Ukrainas austrumu teritorijā.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) Luhanskas apgabalā aizturējis bijušo Viktora Medvedčuka prokrieviskās partijas "Opozīcijas platforma – Par dzīvi" deputātu, kurš apsūdzēts agresorvalsts atbalstīšanā. Pēc izmeklētāju teiktā, viņš finansēja Krievijas budžetu, izmantojot rūpniecības uzņēmumu okupētajā teritorijā, un iegādājās aprīkojumu, pārkāpjot sankcijas. Arests notika viņa birojā netālu no Kijivas. Saskaņā ar lietas materiāliem okupantu līdzdalībniekam pieder rūpniecības uzņēmums Ukrainas austrumu teritorijā. 2022. gadā viņš pārreģistrēja uzņēmumu saskaņā ar Krievijas likumiem, faktiski atzīstot iebrucēju jurisdikciju. Deputātam ir izvirzīta apsūdzība pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 111-2. panta 1. daļas (agresorvalsts atbalstīšana). Viņš atrodas apcietinājumā un viņam draud cietumsods līdz 12 gadiem ar mantas konfiskāciju.
Agresorvalsts iedzīvotāji, pilsēta pēc pilsētas, pierod pie iesprostojuma aiz "tērauda priekškara": bez interneta vai mobilo sakaru pakalpojumiem. Pat pēc kara beigām Maskavas, tāpat kā Sanktpēterburgas iedzīvotāji, nebūs pārsteigti, ja paliks izolēti Kremļa pavēles dēļ.
9. martā Sanktpēterburga sekoja Maskavas liktenim, zaudējot internetu un mobilos sakarus. Pilnīga bloķēšana sākās plkst. 6:00 no rīta, aptuveni tajā laikā, kad tika paziņots par dronu uzbrukumu Ļeņingradas apgabalam. Vairāk lasi šeit.
Krievijas triecienos Slovjanskā, Ukrainas Doneckas apgabalā, nogalināti divi cilvēki un 17 ievainoti, otrdien paziņojušas reģionālās varasiestādes.
"Ienaidnieka spēki uzbruka vienam no Slovjanskas rajoniem - vismaz divi nogalināti un 17 ievainoti, tostarp 14 gadus vecs bērns," paziņoja Ukrainas izmeklētāji.
Viņi arī publicēja attēlus, kuros redzami nodedzināti transportlīdzekļi un padomju laika dzīvojamā ēka, kas sagrauta triecienu laikā.
Pilsētas galva paziņoja, ka Krievija uzbruka Slovjanskai ar trim vadāmām aviobumbām.
Krievu okupants cenšas paglābties no Ukrainas FPV drona. Viņš mēģināja patverties sarkanā "Lada" automašīnā, bet tas iebrucēju neglāba.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



