TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

ASV prezidents Donalds Tramps, cenšoties panākt attiecību uzlabošanos ar Baltkrieviju, apsver iespēju uzaicināt Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko uz tikšanos ASV, pirmdien vēsta britu laikraksts "Financial Times".

Tiek apsvērtas iespējas uzņemt Lukašenko Vašingtonas Baltajā namā vai arī Trampa Floridas rezidencē "Mar-a-Lago".

Trampa īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols intervijā avīzei apstiprināja, ka sarunas par Lukašenko uzaicināšanu uz tikšanos ar Trampu notiek jau vairākus mēnešus, taču uzsvēra, ka nekas galīgi vēl nav noteikts.

"Sankciju mīkstināšana ir atkarīga no noturīgas uzvedības uzlabošanās un no tā, vai prezidents Lukašenko izpildīs savu solījumu nekavējoties pārtraukt visus politiski motivētos arestus," sacīja diplomāts.

Kols pagājušajā nedēļā bija Baltkrievijā, kur tika atbrīvoti 250 politieslodzītie.

Apmaiņā pret to ASV piekrita atcelt atsevišķas sankcijas Baltkrievijas finanšu sektoram, arī Finanšu ministrijai un Baltkrievijas Attīstības bankai, kā arī trim kālija uzņēmumiem.

Sūtnis pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt atlikušo politieslodzīto atbrīvošanu.

Saskaņā ar Baltkrievijas cilvēktiesību organizācijas "Vjasna" datiem teju 900 politieslodzīto joprojām atrodas aiz restēm.

Pirmdien Latvija parakstījusi saprašanās memorandu ar Ukrainas vadošajām uzņēmējdarbības un aizsardzības industrijas organizācijām, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Vienošanās mērķis ir izveidot ciešu ilgtermiņa sadarbību starp abām valstīm, veicinot kopīgu aizsardzības nozares izaugsmi, uzsvēra AM.

Memorands paredz mērķtiecīgu valsts atbalstu Ukrainas uzņēmumiem, kas plāno sākt vai paplašināt savu darbību Latvijā. Šo procesu koordinēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un AM.

Partnerības centrā ir kopīgas aizsardzības industrijas ekosistēmas izveide, kas sekmēs tehnoloģisko apmaiņu un abu valstu ekonomisko izaugsmi, norāda ministrijā.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka Ukrainas aizsardzības industrijas pieredze kaujas laukā un Latvijas tehnoloģiskais potenciāls ir spēcīga kombinācija. Pēc viņa teiktā, parakstītais memorands nav tikai formāla vienošanās, bet arī praktisks rīks, lai kopā radītu inovatīvus risinājumus, kas stiprinās abu valstu drošību un bruņoto spēku spējas.

"Latvija kļūst par stabilu bāzi Ukrainas uzņēmumiem Eiropā, vienlaikus audzējot mūsu pašu industrijas jaudu," norāda Sprūds.

AM akcentē, ka šis solis ir būtisks papildinājums līdzšinējam Latvijas atbalstam Ukrainai, liekot pamatu jaunām inovācijām, investīciju piesaistei un reģionālās drošības kapacitātes stiprināšanai.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien pauda satraukumu saistībā ar medijos izskanējušajiem apgalvojumiem, ka Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība nodevusi Krievijai konfidenciālu Eiropas Savienības (ES) informāciju.

Publikācija par to, ka Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto varētu būt nopludinājis ministru slēgto diskusiju saturu savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam, ir "dziļi satraucoša", sacīja EK pārstāve sakariem ar presi.

"Un mēs sagaidām, ka Ungārijas valdība sniegs paskaidrojumus," norādīja EK pārstāve.

Sestdien laikraksts "Washington Post", atsaucoties uz bijušo Ungārijas izlūkdienesta virsnieku un citu Eiropas valstu drošības amatpersonām, ziņoja, ka Ungārijas valdība gadiem ilgi Maskavai nodevusi informāciju par sensitīvām ES diskusijām.

Sijārto esot regulāri zvanījis Lavrovam ES sanāksmju pārtraukumos, lai informētu viņu par šo diskusiju saturu.

Ungārijas valdība tagad cenšas vērst uzmanību uz to, ka šāda veida informāciju būtu iespējams iegūt, tikai noklausoties Sijārto sarunas.

"Valdības locekļa noklausīšanās ir nopietns uzbrukums Ungārijai," Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pauda platformā "Facebook".

Premjers paziņoja, ka ir devis rīkojumu tieslietu ministram izmeklēt informāciju, kas saistīta ar Sijārto iespējamo izspiegošanu.

Eiropas ekspertiem, kas ieradušies Ukrainā, lai novērtētu naftas cauruļvada "Družba" bojājumus, vēl nav atļauts tam piekļūt, vēsta Ukrainas sabiedriskā raidorganizācija "Suspilne" un tīmekļa medijs "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem.

Eiropas eksperti ieradās Ukrainā 18. martā.

Kopš tā laika viņi atrodas Kijivā un gaida atļauju apmeklēt bojāto "Družba" posmu, lai novērtētu remonta laiku un izmaksas.

Maz ticams, ka ekspertiem tuvākajā laikā tiks atļauts apmeklēt naftas vadu, sacījis "Suspilne" sarunbiedrs.

Krievijas naftas piegāde Ungārijai un Slovākijai pa cauruļvadu "Družba" tika pārtraukta janvāra beigās.

Kijiva skaidroja, ka iemesls bija Krievijas trieciens vienam no cauruļvada objektiem.

Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna līdzgaitnieki apgalvoja, ka naftas cauruļvads nav bojāts un ka Ukraina naftas sūknēšanu apturējusi politisku iemeslu dēļ.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 17. martā piekrita pieņemt palīdzību no Eiropas Savienības, lai atjaunotu "Družba" darbību.

Pēc "Suspilne" avota teiktā, naftas cauruļvada pārbaude paredzēta, lai "nomierinātu" Orbānu un sekmētu to, ka Budapešta atbloķē 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.

Ungārija 19. martā ES samitā atteicās piekrist aizdevuma piešķiršanai Kijivai.

Ukrainas Galvenajai izlūkošanas pārvaldei (HUR) ir neapgāžami pierādījumi, ka Krievija nodevusi izlūkdatus Irānai, pirmdien pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

HUR vadītājs Olehs Ivaščenko Zelenskim ziņojis, ka Krievija turpina dalīties ar Irānu ar saviem izlūkdatiem.

"Mums ir neapstrīdami dati, ka krievi turpina sniegt izlūkinformāciju Irānas režīmam," platformā "Telegram" pauda Zelenskis.

"Krievija izmanto savas radiotehniskās un radioelektroniskās izlūkošanas iespējas, kā arī daļu datu no partneriem Tuvajos Austrumos," klāstīja prezidents.

Kā pagājušajā nedēļā pauda ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, Krievija noliedz, ka būtu nodevusi Irānai izlūkdatus.

Vēlāk parādījās publikācijas, ka Krievija piedāvājusi pārtraukt šo praksi apmaiņā pret izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu starp Ukrainu un ASV.

Savienotās Valstis piedāvājumu noraidījušas.

HUR vadītājs arī informējis Zelenski, ka tiek plānota Krievijas dronu kontroles staciju izvietošana Baltkrievijā.

"Mūsu rīcībā ir precīza informācija, ka Krievija plāno turpināt izvietot tāla darbības rādiusa virszemes dronu kontroles stacijas gan uz laiku okupētajā Ukrainas teritorijā, gan četras stacijas Baltkrievijas teritorijā. Mēs attiecīgi reaģēsim," norādīja Ukrainas prezidents.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latvijā bija ļoti populārs vācu popa duets “Modern Talking”, kura dalībnieki Dīters Bolens un Tomass Anderss iekaroja ne vienas vien daiļā dzimuma pārstāves sirdi. Grupas mūžs nebija ilgs, katrs gāja savu ceļu, Bolens izveidoja grupu “Blue System”, pēc tam pievērsās citām interesēm, līdz 2018. gadā atkal atgriezās uz skatuves, tostarp koncertējot Rīgā. Šogad bija paredzēti viņa koncerti ar grupu “Blue System” Lietuvā, taču tie atcelti.

Vairāk lasiet šeit.

Jau ziņots, ka 17. martā Ukrainas armijai izdevās okupantiem diennakts laikā nodarīt vislielākos dzīvā spēka zaudējumus 2026. gadā, kuru skaits sasniedza 1710 nogalināto un ievainoto.

Tikai vienreiz — 2024. gada 20. oktobrī, 24 stundu laikā okupanti piedzīvoja smagākus dzīvā spēka zaudējumus. Toreiz diennakts laikā krievu okupanti zaudēja 2200 karavīru.