TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs paziņoja, ka munīcijas piegādes iniciatīva Ukrainai tiks turpināta, bet tikai tad, ja to finansēs citas valstis. Prāga saglabās savu koordinatores lomu, netērējot Čehijas nodokļu maksātāju naudu. Viņš arī kategoriski noraidīja karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, taču atbalstīja ASV vadītās drošības garantijas kā ilgstoša miera pamatu.

Venecuēlas varas iestādes nodos Amerikas Savienotajām Valstīm līdz 50 miljoniem barelu sankciju pakļautās naftas, un ieņēmumi no tās pārdošanas tiks izmantoti "Amerikas Savienoto Valstu un Venecuēlas tautu labā", paziņojis Tramps.

"ABC News" ziņo, ka Tramps pieprasa Venecuēlai pārtraukt visas saites ar Krieviju, Ķīnu, Irānu un Kubu, kā arī piekrist ekskluzīvai sadarbībai ar Amerikas Savienotajām Valstīm naftas ieguvē un pārdošanā.

Saskaņā ar ASV amatpersonas sniegto informāciju laikrakstam "The Wall Street Journal", Krievija ir izvietojusi zemūdeni un citus jūras spēkus Atlantijas okeāna ziemeļos, lai pavadītu ar Irānu saistīto sankcijām pakļauto jēlnaftas tankkuģi "Bella 1", kas iepriekš bija reģistrēts zem Gajānas karoga kā "Bella 1", bet tagad zem Krievijas karoga kā "Marinera", uz tā acīmredzamo galamērķi Krievijas ziemeļos.

Vācijas, Francijas un Polijas ārlietu ministri trešdienas pēcpusdienā Parīzē tiksies "Veimāras trijstūra" formātā, un paredzams, ka galvenā sarunu tēma būs atbalsts Ukrainai.

Sanāksmē piedalīsies Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls, Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro un Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, paziņoja Francijas Ārlietu ministrija.

Zviedrija ir gatava piešķirt Ukrainai "Gripen" iznīcinātājus un resursus Melnās jūras atmīnēšanai pēc miera līguma parakstīšanas ar Krieviju. Nosacījums: skaidru daudznacionālo spēku pielietošanas noteikumu definēšana un attiecīgā lēmuma oficiāla apstiprināšana valsts parlamentā.

Beļģija ir gatava nodrošināt aviāciju, jūras spēkus un instruktorus Ukrainas bruņoto spēku apmācībai, lai atbalstītu mieru Ukrainā pēc kara beigām.

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 95 trieciendroniem un droniem imitatoriem, trešdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki, vēsta LETA.

Raķete un 81 drons notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 14 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās.

Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons otrdienas vakarā pēc Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmes Parīzē paziņoja, ka Zviedrija ir gatava atbalstīt Ukrainu ar iznīcinātājiem un resursiem Melnās jūras atmīnēšanai pēc tam, kad būs panākta miera vienošanās ar Krieviju, vēsta LETA.

"Šodien Parīzē tika panākts ievērojams progress (..). Zviedrija ir gatava sniegt ieguldījumu drošības garantijās Ukrainai un pārējai Eiropai, kad Ukrainā tiks panākta miera vienošanās," platformā "X" pavēstīja Kristersons.

Viņš norādīja, ka Zviedrija ir gatava nodrošināt iznīcinātājus "Gripen" gaisa telpas novērošanai virs Ukrainas, resursus atmīnēšanai Melnajā jūrā un turpināt Ukrainas virsnieku apmācību.

"Priekšnoteikums, protams, ir panākt miera līgumu, skaidri noteikt daudznacionālo spēku iesaistīšanās noteikumus un saņemt oficiālu parlamenta apstiprinājumu," norādīja Zviedrijas premjerministrs.

"Zviedrija ir gatava dot savu ieguldījumu miera nodrošināšanā Eiropā," viņš piebilda.

Pēc tikšanās Parīzē arī Beļģija paziņoja, ka tās ieguldījums "būs vērsts uz gaisa un jūras spēju nodrošināšanu, kā arī uz centieniem apmācības jomā".

Jau vēstīts, ka Francija, Lielbritānija un Ukraina otrdien Labas gribas koalīcijas valstu līderu sanāksmē Parīzē parakstīja deklarāciju par daudznacionālo spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas. Kā sacīja Francijas prezidents Emanuels Makrons, šīs drošības garantijas nozīmē, ka Ukrainai nebūs jāpadodas un ka nākotnē netiks pārkāpts neviens miera līgums.

Makrons norādīja, ka līderi vienojušies par pamiera uzraudzības mehānismiem ASV vadībā.