Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:54
ASV īpašais sūtnis Kols ar Lietuvas premjeri pārrunā Baltkrievijas hibrīduzbrukumus

ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols trešdien vizītes laikā Viļņā tikās ar Lietuvas premjerministri Ingu Ruginieni, lai apspriestu Minskas hibrīduzbrukumus, vēsta LETA. 

Lietuvas valdības kancelejas paziņojumā teikts, ka Ruginiene pateicās Kolam par viņa aktīvajiem centieniem panākt politieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā.

"Baltkrievijas režīms joprojām ir viens no galvenajiem draudiem reģiona, tostarp Lietuvas, drošībai. Par to liecina Minskas naidīgās hibrīddarbības pret kaimiņvalstīm, tostarp kontrabandas baloni, nelegālā migrācija un kravas automašīnu aizturēšana, kā arī Minskas atbalsts Krievijas militārajai agresijai pret Ukrainu," sacīja Lietuvas premjere.

Ruginiene ASV sūtnim uzsvēra, ka Lietuvas nostāja joprojām ir nepārprotama - Minskas režīmam ir jāpārtrauc represijas un jāatbrīvo visi politieslodzītie.

Sanāksmē tika apspriesta arī drošības situācija reģionā. Ruginiene uzsvēra, ka Viļņa augstu vērtē Lietuvas un ASV stratēģisko partnerību un stiprās sabiedroto attiecības.

Lietuva jau iepriekš ir lūgusi ASV palīdzību, lai risinātu jautājumus saistībā ar kontrabandas baloniem, kas palaisti no Baltkrievijas, un Lietuvas pārvadātāju kravas automašīnu aizturēšanu Baltkrievijā.

Lietuvas uzņēmumi ir nobažījušies, ka Baltkrievija īstenos draudus konfiscēt kopš oktobra aizturētās kravas automašīnas.

Šodien 08:18
Drošības pasākums? Maskavieši saņem ziņu, ka tiks ietekmēta mobilā interneta darbība

Maskavas iedzīvotāji sākuši saņemt izziņas, ka, iespējams, tiks piedzīvoti mobilā interneta darbības traucējumi.

Lasi vairāk šeit

Šodien 07:57
Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%

Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%, kas ir vislielākais sadārdzinājums starp visiem alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta izdevums "Kommersant", atsaucoties uz federālo statistikas biroju, dalās LETA.

Degvīna vidējā mazumtirdzniecības cena 2026. gada februārī sasniedza 948,48 rubļus (aptuveni 10 eiro) par litru. Salīdzinājumā ar janvāri degvīna cena pieauga par 2,4%, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - par 16,08%.

Citu alkoholisko dzērienu cenas pieauga nedaudz mazāk. Alus 2026. gada februārī maksāja 208,29 rubļus par litru. Alus cena gada laikā pieauga par 14,96%. Stiprinātais vīns maksāja 963,48 rubļus par litru, kas ir 12,6% pieaugums gada laikā, bet konjaks - 1700 tūkstošus rubļu par litru, kas ir 10,09% pieaugums gada laikā.

"Kommersant" aptaujātie tirgus dalībnieki degvīna cenas pieaugumu galvenokārt skaidroja ar akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam, minimālās mazumtirdzniecības cenas paaugstināšanu un ražošanas izmaksu pieaugumu.

Avoti arī atzīmēja, ka cenu pieaugums visvairāk skāris ekonomiskā segmenta produktus, un tādēļ lētā degvīna patērētāji aizvien biežāk pāriet uz augstākas klases produktiem, jo cenu starpība ir kļuvusi nenozīmīga.

Šodien 07:38
Polijas tiesa nolemj izdot Ukrainai nelikumīgos izrakumos apsūdzēto krievu arheologu

Polijas tiesa trešdien nolēma izdot Ukrainai krievu arheologu Aleksandru Butjaginu, kuru Ukraina meklē par nelikumīgu izrakumu veikšanu okupētajā Krimas pussalā, paziņojis Butjagina advokāts, vēsta LETA.

Sanktpēterburgas Ermitāžas muzeja senās arheoloģijas nodaļas vadītājs Butjagins tika aizturēts 4. decembrī kādā Varšavas viesnīcā. Viņš apceļoja vairākas Eiropas valstis, kur lasīja lekcijas.

Butjagins apstrīdēs tiesas lēmumu par izdošanu, paziņoja viņa advokāts Adams Domanskis.

Maskava paziņoja, ka centīsies panākt Butjagina atgriešanos dzimtenē, un viņa tiesāšanu Polijā nodēvēja par politisku prāvu.

Butjaginam Ukrainā draud cietumsods līdz desmit gadiem.

Ukraina apsūdz viņu un viņa komandu nelikumīgu arheoloģisko izrakumu veikšanā senā grieķu apmetnē Krimā kopš 2014. gada. Izrakumi veikti bez Ukrainas varasiestāžu atļaujas.

Butjagins apsūdzēts arī par kaitējuma nodarīšanu senajai grieķu apmetnei aptuveni 200 miljonu grivnu (četru miljonu eiro) apmērā un par atrasto artefaktu pārvešanu uz Krieviju.

Vakar 23:40
50% ukraiņu Ungāriju tagad uzskata par naidīgu valsti, liecina aptaujas dati

Rezultāti Ungāriju ierindo līdzās valstīm, kas Ukrainā plaši tiek uzskatītas par valstīm, kas atbalsta Krievijas kara centienus, tostarp Irāna (52%), Ziemeļkoreja (57%) un Baltkrievija (72%).

Vakar 23:09
Ukrainas dronu triecieni Krievijas BUK pretgaisa aizsardzības sistēmām
Vakar 22:47
Sankcijas pirmajā ceturksnī samazināja Krievijas ieņēmumus no naftas uz pusi

Tad sākās Izraēlas un ASV uzbrukums Irānai. Urāli strauji pieauga. Kara budžets izskatījās saglabāts. Izņemot to, ka 1. ceturksnis bija beidzies. Krievijas nodokļu sistēma katru mēnesi aprēķina cenas, pamatojoties uz iepriekšējā mēneša datiem. Negaidītie ienākumi pienākas aprīlī.

Pagaidām Maskava ir spiesta apsvērt 10% izdevumu samazināšanu.

Vakar 22:23
Lūk, ko Maskavas iedzīvotāji domā par pilnīgu mobilā interneta slēgšanu

Maskavas iedzīvotājiem jautāja, ko viņi domā par pilnīgu mobilā interneta slēgšanu. "Mēs negribētu, lai tas būtu kā Ziemeļkorejā."

Taču, lai cik krievi par to jokotu un kritizētu, drīz būs tieši tāpat kā Ziemeļkorejā.

Galvenais ir cara drošība. Dzimtnieki tiks galā — viņi pie tā pieradīs. Ne pirmā reize.

Vakar 21:57
Spānija paziņojusi par jaunu viena miljarda eiro palīdzības paketi Ukrainai

Premjerministrs Pedro Sančess tikšanās laikā ar Zelenski paziņoja, ka daļa līdzekļu tiks novirzīti, izmantojot ES SAFE instrumentu kopīgai ražošanai Ukrainas aizsardzības nozarē.

Spānijas kopējais palīdzības apjoms Ukrainai kopš 2022. gada ir sasniedzis 4 miljardus eiro.

Vakar 21:34
Ukrainas aizstāvji ar droniem aptur okupantu uzbrukumu pie Novopavļikas

Ukrainas armija ziņoja par lielu Krievijas uzbrukuma mēģinājumu, izmantojot kvadriciklus, motociklus, civilās automašīnas un kājniekus. 

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".