TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Kā zināms, apsūdzības "krievvalodīgo genocīdā" bija viens no Kremļa diktatora Vladimira Putina ieganstiem, lai 2022. gada 24. februārī sarīkotu asiņaino invāziju Ukrainā, nogalinot un noslaukot no zemes virsas gan galvenokārt krievvalodīgo pilsētas Ukrainas austrumos.

Rīgas pilsētas tiesa bijušajam "Baltnews" redaktoram Andrejam Solopenko par Eiropas Savienības (ES) sankciju pārkāpšanu piesprieda sabiedrisko darbu uz 280 stundām, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Spriedums vēl nav stājies spēkā, un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

2020. gada janvārī Valsts drošības dienests pret vairākiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri veidoja saturu Krievijas propagandas aģentūras RS informācijas resursiem "Sputnik" un "Baltnews", sāka kriminālprocesu par starptautisko sankciju pārkāpšanu.

Vairāk lasiet šeit.

Krievija ir pasludinājusi par teroristu un ekstrēmistu diktatora Vladimira Putina pirmo premjerministru Mihailu Kasjanovu, Latvijā reģistrētā izdevuma “Novaja Gazeta Europa” galveno redaktoru Kirilu Martinovu, kā arī Francijā dzīvojošo ekonomistu Sergeju Gurijevu.

Oktobrī Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja par krimināllietas ierosināšanu pret Krievijas Pretkara komitejas locekļiem, kuru skaitā ir arī Kasjanovs, Martinovs un Gurijevs.

Kasjanovs vadīja Krievijas valdību no brīža, kad Borisa Jeļcina izvēlētais politiskais mantinieks Putins stājās prezidenta amatā 2000. gadā, līdz 2004. gadam, pēc tam pievienojās opozīcijai. 2022. gada jūnijā viņš pameta Krieviju. Pirms diviem gadiem Krievijas Tieslietu ministrija iekļāva ekspremjeru ārvalstu aģentu reģistrā, tostarp par dalību Krievijas Pretkara komitejā, kas atzīta par nevēlamu organizāciju.

Vairāk lasiet šeit.

Apstiprināta 26 cilvēku, tostarp 3 bērnu nāve, kā arī 93 cilvēku, tostarp 18 bērnu ievainošana pēc tam, kad Krievija kārtējo reizi, kā pastāvīgi apgalvo tās propagandisti un Aizsardzības ministrija, "sekmīgi likvidēja militāro objektu", ar raķeti daļēji sagraujot deviņstāvu dzīvojamo māju, veicot intensīvu raķešu un dronu uzbrukumu pilsētai.

Pagaidām izdevies izglābt 46 cietušos, tostarp 7 bērnus. 20 cilvēki pazuduši bez vēsts.

Krievijā Sanktpēterburgā agresīvi protestētāji uzbrukuši Polijas vēstniekam Krievijā Kšištofam Krajevskim, vēsta poļu mediji un amatpersonas.

Krajevskis svētdien bija ieradies Sanktpēterburgā, lai Neatkarības dienas pasākumos tiktos ar vietējās poļu kopienas pārstāvjiem.

Uzbrukums notika brīdī, kad Krajevskis devās pa Ņevas prospektu uz dievkalpojumu Svētās Aleksandrijas Katrīnas bazilikā konsula Jaroslava Striharska pavadībā.

Polijas laikraksts "Gazeta Wyborcza", atsaucoties uz avotiem Ārlietu ministrijā, ziņoja, ka protestētāji ar Polijai un Ukrainai naidīgiem plakātiem ielenkuši sūtni un mēģinājuši viņam uzbrukt, pirms viņus apturēja Valsts aizsardzības dienests, kas atbild par Polijas augstāko amatpersonu drošību ārzemēs.

Polijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Macejs Vevjors ceturtdien apstiprināja, ka šāds incidents noticis.

"Tas sākās ar verbāliem apvainojumiem, bet pārauga reālā fiziskas vardarbības mēģinājumā," raidorganizācijai TVN sacīja Vevjors.Lūgts sniegt sīkāku informāciju par vainīgajiem, viņš sacīja, ka tā bija agresīva aptuveni desmit cilvēku grupa ar plakātiem.

Viņš piebilda, ka Varšava trešdien tikšanās laikā ar Krievijas pilnvaroto lietvedi pauda sašutumu.

Krievijas delegācija atbildēja, ka šādām situācijām "nevajadzētu notikt", sacīja Vevjors.

Ārlietu ministrijas avots "Gazeta Wyborcza" sacīja, ka tas bijis "nopietnākais šāda veida incidents daudzu gadu laikā", piebilstot, ka "tikai drošības dienesta darbinieku iejaukšanās novērsa vēstnieka piekaušanu".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no ASV puses oficiāli saņēmis plāna projektu, kas varētu aktivizēt diplomātiju, paziņoja Ukrainas prezidenta birojs, norādot, ka puses vienojušās strādāt pie plāna punktiem.

"Ukrainas prezidents oficiāli saņēma no Amerikas puses plāna projektu, kas, saskaņā ar amerikāņu puses vērtējumu, var aktivizēt diplomātiju," teikts paziņojumā. "Ukrainas prezidents izklāstīja principiālos pamatus, kas ir svarīgi mūsu tautai, un šodienas tikšanās rezultātā viņi vienojās strādāt pie plāna punktiem, lai ar to varētu panākt cienīgu kara noslēgumu," teikts biroja paziņojumā, kas ceturtdien publicēts platformā "Telegram".

Kopš pirmajām Krievijas iebrukuma sekundēm Ukraina cenšas panākt mieru un atbalsta visus saturīgos priekšlikumus, kas var pietuvināt reālu mieru, norādīja birojs. "Ukraina jau kopš šā gada sākuma atbalsta [ASV] prezidenta [Donalda] Trampa priekšlikumus, lai izbeigtu asinsizliešanu. Esam gatavi arī tagad konstruktīvi sadarboties ar Amerikas pusi un mūsu partneriem Eiropā un pasaulē, lai rezultāts būtu miers," teikts paziņojumā.

Zelenskis ceturtdien tikās ar ASV armijas ministru Denu Driskolu un ģenerāļiem. Trampa administrācija izvērsusi centienus atsākt dialogu par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu, un tikšanās notika šo centienu ietvaros.

Ukrainas prezidents sagaida, ka tuvākajās dienās ar Trampu apspriedīs pieejamās diplomātiskās iespējas un galvenos punktus, kas nepieciešami mieram, paziņoja Zelenska birojs.

Tiesa, par spīti Ukrainas amatpersonu reveransiem Trampam, medijos vēsta, ka ASV "miera piedāvājumi" faktiski atkārto Krievijas ultimatīvās prasības. Proti, ASV pieprasa Kijivai atteikties no Krievijas kontrolētajām teritorijām un vairāk nekā uz pusi samazināt savu armiju.

Šie priekšlikumi faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai. Avots, kas vēlējies saglabāt savu anonimitāti, pastāstījis, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz "Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu" un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru. ASV piedāvātais miera plāns arī paredz, ka Ukraina atsakās no visiem tālas darbības rādiusa ieročiem.

Dzēlīgie komentētāji norāda, ka Tramps tik izmisīgi grib saņemt Nobela miera prēmiju, ka viņu ne īpaši interesē veids, kādā tiks pārtraukts karš Ukrainā, un vieglākā metode ir piespiest Ukrainu pieņemt agresores Krievijas prasības, tā kā pati Krievija nekādu principiālas piekāpšanās vēlmi tā arī nav izrādījusi. 

Vairāku Rietumu mediju trešdien publiskotais "miera plāns", ko ASV it kā esot piedāvājušas Ukrainai, satura ziņā ir teju identisks tam, ko jau augustā samitā Aļaskā Krievijas diktators Vladimirs Putins apsprieda ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, intervijā ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraina" sacīja bijušais Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.

"Miera plāna" parādīšanās medijos tagad nav saistīta korupcijas skandālu Ukrainas enerģētikas nozarē, norādīja ekspremjers, vienlaikus pieļaujot, ka skandāls var tikt izmantots, lai vērstu spiedienu uz Ukrainu.

Balstoties ziņās "no saviem avotiem Savienotajās Valstīs, es varu jums pateikt, ka praktiski par to Putins un Tramps runāja Ankoridžā, Aļaskā," sacīja ekspremjers.

"Tas ir, visam, kas tagad tiek demonstrēts kā šķietami jauns miera plāns, nav nekāda sakara ar mieru - tas ir Ukrainas lienošās kapitulācijas plāns," uzsvēra Jaceņuks.

"Un visas tēzes šajā tā sauktajā miera plānā ir tēzes, kas pilnībā kopē Putina nostāju, ko viņš pauda teju pirms četriem gadiem," norādīja ekspremjers.

"Tas viss ir Putina vadītās VDK speciālās operācijas turpinājums, lai turpinātu Ukrainas sagrābšanu un lai, pirmkārt, izvairītos no papildu sankcijām no ASV puses," pauda Jaceņuks.

"Otrkārt, lai iegūtu laiku uzbrukuma turpināšanai, treškārt, lai šķietami demonstrētu, ka Krievija ir gatava miera sarunām, bet faktiski tas nav nekas cits kā visu kara noziedznieka Putina pēc pilna mēroga kara sākšanas pausto tēžu atkārtošana," uzsvēra Ukrainas ekspremjers.

Ukraina saņēmusi jaunus miera piedāvājumus no ASV, kas pieprasa Kijivai atteikties no Krievijas kontrolētajām teritorijām un vairāk nekā uz pusi samazināt savu armiju, trešdien ziņu aģentūrai AFP pavēstīja augsta ranga amatpersona, kas informēta par šiem priekšlikumiem.

Šie priekšlikumi faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.

Avots, kas vēlējies saglabāt savu anonimitāti, pastāstījis, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz "Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu" un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru.

ASV piedāvātais miera plāns arī paredz, ka Ukraina atsakās no visiem tālas darbības rādiusa ieročiem.

Ukrainas Jūras spēku 503. atsevišķais jūras kājnieku bataljons publicējis videoierakstu, kurā fiksēts brīdis, kad Krievijas karaspēks ar īpaši spēcīgu aviobumbu veic triecienu pa daudzdzīvokļu ēku Doneckas apgabala pilsētā Mirnohradā.

Militārpersonu izplatītajos kadros redzams, kā pēc lādiņa trāpījuma virs ēkas paceļas milzīgs uguns un dūmu stabs, pilnībā sagraujot būves konstrukcijas.

"Krievijas karaspēks turpina noslaucīt Mirnohradu no zemes virsas. Video redzams precīzs brīdis, kad KAB tipa aviobumba trāpa pilsētas drupām," teikts bataljona paziņojumā.

Militārie eksperti pieļauj, ka uzbrukumā izmantota "KAB-3000" – viena no jaudīgākajām konvencionālajām bumbām okupantu arsenālā. Tiek lēsts, ka aptuveni pusi no šī lādiņa kopējās masas, proti, 1200 līdz 1400 kilogramus, veido sprāgstviela, kas rada milzīgus postījumus.

Ukrainas aizstāvji norāda, ka Krievijas spēki turpina mērķtiecīgi pārvērst pilsētu drupās. Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī Mirnohradā dzīvoja vairāk nekā 50 000 civiliedzīvotāju.