TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 2. janvāra rītam sasnieguši 1 209 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 494 tankus, 23 851 bruņutransportieri, 35 720 lielgabalus un mīnmetējus, 1589 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1267 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 99 043 bezpilota lidaparātus, 4137 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 587 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Kremlis gatavo plaša mēroga provokāciju ar upuriem kā daļu no turpinošās speciālās operācijas, lai izjauktu ar ASV starpniecību vadītās miera sarunas.

Par to ziņo Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta (SZR) preses dienests.

"Šī operācija ir visaptveroša. Pēc tā sauktā "uzbrukuma Putina rezidencei" mēs no Kremļa dokumentējam jaunas, sagrozītas informācijas izplatīšanu, lai sagatavotu Krievijas un ārvalstu auditoriju turpmākai eskalācijai," ziņo SZR. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 1. janvārī ziņoja, ka noliedz Krievijas apsūdzības par gaisa triecienu viesnīcai un kafejnīcai Horli ciematā okupētajā Hersonas apgabala daļā.

Ģenerālštāba pārstāvis Dmitro Lihovijs paziņoja, ka Ukrainas karaspēks saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veic triecienus "tikai pa ienaidnieka militārajiem mērķiem, agresoras valsts degvielas un enerģijas objektiem". Vairāk lasi šeit.

2026. gada 1. janvārī Krievijas armija 14 reizes mēģināja ielauzties Ukrainas bruņoto spēku pozīcijās Zaporižjas apgabala Huļajpoles sektorā.

Ukrainas bruņotie spēki Dienvidukrainā izjūt lielu spiedienu personāla trūkuma dēļ, ziņo CNN, atsaucoties uz iekšējo informāciju. 

CNN vēsta, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības Ukrainas dienvidos, īpaši Zaporižjas apgabalā, skaitliski ievērojami atpaliek no Krievijas okupācijas armijas brigādēm. Līdz ar to pēdējo nedēļu laikā Krievijas spēkiem ir izdevies ieņemt ievērojamu Ukrainas teritoriju Zaporižjā. To veicināja arī atklātais reljefs.

CNN iekšējās informācijas sniedzēji apgalvo, ka situācija Zaporoižjas apgabalā joprojām ir "saspringta", jo Krievijas armija cenšas ieņemt vēl vairāk Ukrainas teritorijas. CNN atzīmēja, ka galvenās kaujas Zaporižjas apgabalā pašlaik notiek par Huļajpoles pilsētu, kas atrodas aptuveni 80 km attālumā no Zaporižjas pilsētas. Tā ir otrā lielākā pilsēta Zaporižjas apgabalā. 

Pirms kara tajā dzīvoja vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Ukrainas analītiskā projekta "Deepstate" datiem, 2025. gada decembra beigās Huļajpoles sektorā aktivizējās Krievijas okupācijas armija. Notiek kaujas par Huļajpoli, Stepnogorsku un Primorski. Ienaidnieks mēģina virzīties arī uz Belogoriju un Malaju Tokmačku. Pašlaik visa Huļajpole atrodas tā sauktajā "pelēkajā zonā", kas nozīmē, ka neviena no pusēm to pilnībā nekontrolē.

Neatkarīgā analītiskā grupa "The Conflict Intelligence Team" apgalvo, ka Ukrainas bruņotie spēki pašlaik atrodas tikai Huļajpoles rietumu daļā. Analītiķi uzskata, ka krievi pēc neilga laika varētu pilnībā ieņemt pilsētu. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs jaunā ziņojumā vēstīja, ka vakar, 2026. gada 1. janvārī, Krievijas armija 14 reizes mēģināja ielauzties Ukrainas pozīcijās Huļajpoles sektorā. Cīņas notika Huļajpoles un Sladkojes rajonos, kā arī Zeļenojes virzienā.

Un tās ir tiešas kara pret Ukrainu sekas. Aleksandrs Stubs uzsvēra, ka mērķis ir miers, bet ne par katru cenu.

"Miers bieži nozīmē kompromisu. Mums jābūt gataviem tam, ka ne visi miera līguma elementi noteikti atbildīs mūsu taisnīguma izjūtai. Tomēr mēs darām visu iespējamo, lai saglabātu Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti."

Galvenais vēstījums bija par drošību: kopā ar sabiedrotajiem Somija plāno nodrošināt, lai Krievija nekad vairs neuzbruktu kaimiņvalstij.

Vienlaikus Stubs atzīmēja acīmredzamo — Krievija joprojām ir kaimiņvalsts. Taču tas, vai turpmākās attiecības būs mierīgas vai nē, tagad nav atkarīgs no Eiropas, bet gan no Maskavas rīcības.

Krievijas karaspēks naktī uz piektdienu uzbrucis Ukrainai ar 116 trieciendroniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki 86 no tiem notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 23 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās divās vietās, teikts paziņojumā.

Krievija arī 2026. gadā pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Viņš norādīja, ka 2026. gadā Krievijas diktatora Vladimira Putina režīmam tiešu draudu stabilitātei un noturībai nebūs, vienlaikus palielināsies sankciju radītais ekonomiskais un sociālais spiediens, ko visvairāk izjutīs Krievijas sabiedrība un privātais sektors.

Krievijas GRU vadītājs Igors Kostjukovs vēlreiz mēģināja sniegt pierādījumus par "Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukumu" Putina rezidencei, bet ASV vēstniecības pārstāvja reakciju uz viņa apgalvojumiem var redzēt novērot publicētajā video. Vairāk lasi šeit.

Panākt pamieru 2026. gadā būs iespējams, ja Ukraina izturēs divus bargos ziemas mēnešus un pierādīs, ka Krievija nespēj salauzt tās izturību enerģētikas uzbrukumos, sacīja bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Krievijas bruņotie spēki uzbruka Feldmana Ekoparkam netālu no Harkivas pilsētas, ievainojot un nogalinot desmitiem dzīvnieku, 1. janvārī ziņoja Ukrainas parlamenta deputāts un parka dibinātājs Oleksandrs Feldmans.