TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

421. atsevišķā bezpilota sistēmu bataljona "Sapsan" kaujinieki veica triecienu Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Tor-M2", izmantojot vietēji ražotu munīciju "Bulava". Mērķis tika atklāts un izsekots ar izlūkošanas drona "Leleka" palīdzību.

NATO apspriež iespēju atteikties no ikgadējiem samitiem un pāriet uz retāku alianses līderu tikšanās formātu, atsaucoties uz sešiem avotiem, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Saskaņā ar augsta ranga Eiropas amatpersonas un piecu NATO dalībvalstu diplomātu teikto iekšējās diskusijās tiek apsvērta iespēja rīkot samitus reizi divos gados. Dažas valstis arī pieļauj, ka 2028. gada samits varētu nenotikt, taču galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka ES gatavo stingru 21. sankciju paketi pret Krieviju, kas īpaši koncentrēsies uz enerģētiku, pēc tam, kad pagājušajā nedēļā tika pieņemta 20. sankciju kārta. Viņš nosauca gaidāmos pasākumus par vissvarīgākajiem.

Karavīrs pieprasīja 175 000 grivnu par diviem ložmetējiem un munīciju, bet tagad viņam draud līdz pat septiņiem gadiem cietumā.

Doneckas apgabalā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki atmaskoja militārās vienības bataljona instruktoru, kurš mēģināja pārdot ložmetējus un munīciju, izmantojot ziņojumapmaiņas lietotni. Par to ziņoja Ukrainas Valsts izmeklēšanas biroja preses dienests. Saskaņā ar pirmstiesas izmeklēšanas datiem, 2026. gada sākumā karavīrs, dienējot Doneckas apgabalā, ar ziņojumapmaiņas lietotnes starpniecību atrada "klientu", lai pārdotu divus ložmetējus un munīciju. 

Aizdomās turamais par ieročiem pieprasīja 175 000 grivnu. Izmeklētāji ir ierosinājuši krimināllietu pēc Ukrainas Kriminālkodeksa 263. panta 1. daļas (nelikumīga ieroču, munīcijas vai sprāgstvielu aprite). Ja tiesā aizdomās turētais tiks atzīts par vainīgu, viņam draud cietumsods līdz septiņiem gadiem. 

Aizdomās turamais tika pieķerts nozieguma vietā, nododot ieročus. Viņam tika konfiscēti divi ložmetēji un munīcija. Konfiscētie ieroči un munīcija tiks nodoti Ukrainas Aizsardzības spēkiem. Aizdomās turētajam jau ir paziņots par aizdomām par nozieguma izdarīšanu saskaņā ar Ukrainas Kriminālkodeksa 263. panta 1. daļu. Pirmstiesas izmeklēšana turpinās. Tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki izmeklē visus šī nozieguma apstākļus, lai novērstu ieroču nelegālu apriti militārpersonu vidū un to izplatīšanu civiliedzīvotājiem.

Igaunijas prezidents Alars Kariss intervijā somu izdevumam "Helsingin Sanomat" paziņoja, ka Eiropai jāgatavojas sarunām ar Krieviju pēc kara beigām Ukrainā. "Vai mēs esam gatavi tam, ka karš beigsies šodien vai rīt? Kā mums vajadzētu attiekties pret to? Ko mums vajadzētu darīt? Ko vajadzētu darīt Krievijai? Tam jāgatavojas," sacīja Kariss intervijā laikrakstam "Helsingin Sanomat". Kariss uzsvēra, ka agresors ir jāaptur, un pēc tam jāizvērtē attiecības no jauna. Vairāk lasi šeit.

Krievu Z patriots un kara noziedznieks Igors Strelkovs publicēja sakāvniecisku ierakstu, reaģējot uz ziņām, ka Eiropa piešķirs Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu. Viņš secināja, ka situācija strauji virzās uz Krievijas militāro sakāvi. Ieraksts tika publicēts Strelkova oficiālajā "Telegram" kanālā.

Viņš norādīja, ka pēc četriem kara gadiem tā mērķi joprojām nav zināmi. Slaktiņš ir ieildzis un ar katru dienu kļūst arvien "nepanesamāks" Krievijai un tās iedzīvotājiem. 

"Mēs turpināsim izturēt. Mēs turpināsim mēģināt īstenot "SVO" (Speciālā militārā operācija - tā Krievijā dēvē karu Ukrainā), kas acīmredzami ir nonākusi strupceļā. Un kas pašlaik prasa milzīgu skaitu dzīvību bez jebkādiem rezultātiem," rakstīja Strelkovs.

Viņš precizēja, ka situācija Krievijai strauji kļūst "izmisīga". "Diemžēl, mēs virzāmies uz militāru sakāvi. Tas ir fakts. Vismaz atzīsim šo nepatīkamo faktu un pieņemsim, ka draudi ir reāli. Un ka Ukrainai arī turpmāk tiks piegādāts viss nepieciešamais, kamēr mēs turpināsim nedarīt neko patiesi nopietnu, lai novērstu šos draudus," rakstīja Strelkovs.

Viņš uzsvēra, ka mobilizācija Krievijā ir "katastrofāli novēlota" un vairs nepalīdzēs uzvarēt karā. 

"Mēs pašlaik piedalāmies bezpilota lidaparātu karā, kas spēj iznīcināt jebkuru kājnieku skaitu, kas izvietots kaujai jebkurā frontē... Ienaidnieks ir izveidojis... tādu bezpilota lidaparātu un raķešu ražošanu, ka tagad spēj gandrīz pilnībā noturēt fronti ar tiem, un tieši tas arī notiek. Tas nozīmē, ka tiks iznīcinātas lielas cilvēku un tehnikas masas, negūstot nekādus panākumus. Laiks ir zaudēts," uzsvēra Z patriots. 

Viņš norādīja, ka Krievijai pašlaik trūkst ieroču, lai apbruņotu mobilizētos spēkus.

Ungārijas valdība Viktora Orbāna vadībā jau bija iesniegusi līdzīgu prasību, lai gan nav skaidrs, vai jaunā proeiropeiski noskaņotā Pētera Magara valdība vēlas to turpināt.

Ukrainas 422. bezpilota sistēmu pulks ziņo, ka bojājuši lielu sauskravu baržu un iznīcinājuši jūras velkoni, apturot iekraušanas un izkraušanas operācijas.

Krievija naktī uz 28. aprīli uzbrukusi Ukrainai ar 123 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 95 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 123 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 19 trieciendronu trāpījumi 16 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās četros apvidos, norādīja Gaisa spēki.

Pretgaisa aizsardzība virs galvaspilsētas mēģina notriekt "Shahed" dronus. Vismaz viens bezpilota lidaparāts ietriecās augstceltnē.