TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas droni, izmantojot "Starlink", sākuši veikt masveida uzbrukumus Ukrainas loģistikai gar Bohuslavas-Petropavļivkas šoseju. Dienas laikā reģistrēti desmitiem triecienu, atklāj Ukrainas karavīrs ar iesauku "Flash". Viņš sacīja, ka uzbrukumi ietver triecienus autobusiem, kas pārvadā civiliedzīvotājus, un ka Krievija pastiprina uzbrukumus loģistikas infrastruktūrai Dnipropetrovskas apgabalā.
Ukrainā piektdien saņemti vairāk nekā 2000 brīdinājumi par to ka esot mīnētas valsts iestāžu, izglītības iestāžu un izklaides centru ēkas dažādos apgabalos, un gandrīz trešdaļa objektu jau pārbaudīti, taču nekādi draudi nav konstatēti, paziņoja policija.
"Sākot no plkst. 9.30, uz valsts iestāžu, pašvaldību, izglītības iestāžu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, banku, izklaides iestāžu un citu objektu e-pasta adresēm sāka masveidā saņemt ziņojumus par to ēku mīnēšanu," vēsta policija.
Pārbaudīti gandrīz 30% objektu, taču informācija nav apstiprinājusies.
Pārējo objektu pārbaudes turpinās.
2025. gada rezultāti liecina, ka Ukrainas smagais "Baba Jaga" tipa drons kļuvis par visefektīvāko triecienieroci kaujas laukā.
❗️The 🇺🇦Ukrainian heavy drone of the «Baba Yaga» type became the most effective strike weapon on the battlefield by the results of 2025. pic.twitter.com/658CTLhn95
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
"Pagājušajā naktī netika veikti triecieni enerģētikas objektiem, taču mēs novērojam Krievijas armijas pārorientāciju uz triecieniem loģistikai," norāda Zelenskis.
Harkivas apgabalā krievi izmantoja ballistisko raķeti — tika bojātas kāda amerikāņu uzņēmuma civilās produkcijas noliktavas.
❗️"There were no strikes on energy facilities overnight, but we are recording a reorientation of the Russian army toward strikes on logistics," — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
In the Kharkiv region, the Russians used a ballistic missile — warehouses of civilian production of an American company… pic.twitter.com/TRYS7KPv36
Krievijas karaspēks gatavo izšķirošu triecienu Dronivkai, vienlaikus turpinot nogurdināt Ukrainas desantniekus ar nelielu grupu veiktiem nakts uzbrukumiem.
29. janvārī 7. gaisa triecienkorpusa 81. atsevišķā gaisa mobilās brigādes vienība ziņoja par kārtējo Dronivkas aizstāvēšanas dienu, kas bija bagāta ar sadursmēm ar Krievijas armijas vienībām.
Ukrainas aizstāvji ir iesaistīti smagā tranšeju kaujā. Droni uzrauga ienaidnieka aktivitātes, mērķējot uz Krievijas karavīriem un aprīkojumu. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas un Krievijas starpā nav tiešas vienošanās par pamieru enerģētikas jomā, pusēm apņemoties neveikt triecienus otras puses enerģētikas objektiem, sarunā ar žurnālistiem sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Mēs varam uzskatīt, ka tā ir iespēja, nevis vienošanās. Vai tas izdosies - es vēl nevaru jums pateikt. (..) Starp mums un Krieviju šajā saistībā nav bijis tieša dialoga, tiešu vienošanos," teica Ukrainas prezidents.
Par to, ka Maskava piekritusi neveikt triecienus Kijivai ziemas spelgoņa laikā, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Krievijas okupācijas armija ir savākusi 150 000 karavīru lielus spēkus, lai ieņemtu Pokrovskas un Mirnohradas pilsētas Doneckas apgabalā.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa atklāj, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pavēlējis Krievijas okupācijas armijai pilnībā ieņemt Ukrainas Doneckas apgabalu līdz 2026. gada aprīlim, vēsta "lb.ua". Vairāk lasi šeit.
- Militārā pielikuma drošības garantiju paketē ar Ameriku nosaka atbilstošos ieročus armijai ar 800 000 cilvēkiem. Eiropieši var palīdzēt finansēt dažus no šiem priekšmetiem;
- Apņēmīgo koalīcijas deklarācija ir drosmīgs solis, taču ar to nepietiek, jo partnervalstu parlamenti to vēl nav atbalstījuši vai par to balsojuši.
❗️Security guarantees must be signed BEFORE the final decision to end the war, – Zelenskyy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
▪️The military annex to the security guarantees package with America specifies the corresponding weapons for an army of 800,000. Europeans can help finance some of the items;
▪️The… pic.twitter.com/P55hQ0f8Zh
68. atsevišķās jēgeru brigādes bezpilota sistēmu bataljons "Dovbush Hornets" uzbrūk Krievijas kājniekiem un bruņumašīnām Pokrovskas asī.
❗️The "Dovbush Hornets" Unmanned Systems Battalion of the 🇺🇦68th Separate Jaeger Brigade is attacking 🇷🇺Russian infantry and armored vehicles on the Pokrovsk axis. pic.twitter.com/Jl8COfbHQt
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
Lielbritānijas centieni stiprināt ekonomiskās saites ar Ķīnu ir bīstami, brīdināja ASV prezidents Donalds Tramps, nostāju paužot laikā, kad Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers noslēdz vizīti Ķīnā.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par britu centieniem stiprināt saites ar Pekinu, Tramps piektdien pauda neapmierinātību.
"Nu, tas ir ļoti bīstami, ka viņi to dara, un, manuprāt, vēl bīstamāk ir Kanādai iesaistīties darījumos ar Ķīnu," sacīja ASV prezidents.
Tramps šomēnes draudēja noteikt jaunus muitas tarifus astoņām Eiropas valstīm, arī Lielbritānijai, kas Trampa izraisītajā Grenlandes krīzē bija paudušas stingru atbalstu Dānijai.
Vēlāk Tramps no nodoma par šiem tarifiem tomēr atteicās.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
