TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina un Katara vienojušās par partnerību aizsardzības nozarē vismaz uz desmit gadiem, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Apspriedām jautājumus, kā nodrošināt lielāku dzīvības aizsardzību mūsu valstīs, un vienojāmies par abpusēji izdevīgu partnerību aizsardzības jomā vismaz uz desmit gadiem. Tikšanās noslēgumā mūsu ģenerālštābu priekšnieki parakstīja attiecīgu vienošanos, kas paredz kopīgus projektus aizsardzības nozarē, kopražojumu veidošanu un tehnoloģisko partnerību starp uzņēmumiem," pēc tikšanās Katarā ar emīru šeihu Tamimu bin Hamadu at Tani pavēstīja Zelenskis.
"Mums ir svarīgi stiprināt pretgaisa aizsardzību, un mēs rēķināmies ar atbilstošu atbalstu no partneriem," uzsvēra Zelenskis.
Sestdien Ukraina un Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) vienojās par sadarbību drošības un aizsardzības jomā.
Dienu iepriekš Zelenskis apmeklēja Saūda Arābiju, kur tika parakstīts dokuments par sadarbību aizsardzības jomā.
"Tam, kas ir solīts Ukrainai, ir jānonāk Ukrainā," paziņoja Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens. Viņš arī atklāja, ka Helsinki veiks revīziju par ASV atbilstību līgumiem, saskaņā ar kuriem Eiropas NATO dalībvalstis iegādājās ieročus Ukrainai no amerikāņu piegādātājiem.
Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekanens paziņoja, ka viņa valsts pārbaudīs, vai NATO sabiedroto no amerikāņu militārajiem uzņēmējiem iegādātie ieroči patiešām nonāk Ukrainā. Vairāk lasi šeit.
ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju atņemt NATO dalībvalstīm tiesības balsot lēmumu pieņemšanā, ja tās nesasniegs izdevumu mērķi - 5% no IKP, ziņo laikraksts "The Telegraph".
Tramps pēta šo iespēju pēc tam, kad ASV sabiedrotie Eiropā atteicās nosūtīt kuģus Hormuza šauruma atbloķēšanai. Vairāk lasi šeit.
Leģiona "Krievijas brīvība" runasvīrs Maksimilians Androņņikovs ar iesauku Cēzars uzskata, ka Putins varētu uzbrukt Eiropai, neizbeidzot karu Ukrainā.
"Pirmkārt, Tramps ir ievērojami paaugstinājis naftas cenas, kas veicina Putina izaugsmi. Otrkārt, viņš ir aizmiglojis fokusu un novirzījis ASV un potenciāli pat Eiropas resursus uz Persijas līci, un Putins to ir izmantojis savā labā. Viņš palielina grupējumu, kas konfrontē Baltijas valstīm un Polijai," paziņoja Cēzars. Vairāk lasi šeit.
Krievijas armija naktī uz sestdienu uzbruka Ukrainai ar 273 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Lielākā daļa no tiem - 251 bezpilota lidaparāts - tika notriekti vai neitralizēti. 18 vietās tika reģistrēts 21 trieciendrona trāpījums, bet vēl deviņās vietās uz zemes nokrita atlūzas.
Galvenais Krievijas armijas nakts uzbrukuma mērķis bija Odesa, kur tika uzbrukts ostas infrastruktūrai un dzīvojamajiem rajoniem, kā arī sociālajiem objektiem, tostarp dzemdību namam. Tika nogalināti divi cilvēki.
Nakts uzbrukumos cietuši cilvēki arī Krivijrihā un Poltavas apgabalā, un kopumā Ukrainā šajā naktī Krievijas triecienos nogalināti vismaz pieci cilvēki.
Kadrs no divu krievu karavīru sagūstīšanas pozīcijas attīrīšanas laikā netālu no Dobropiļļas, ko filmējušas ukraiņu skautu ķermeņu kameras.
❗️Footage of the capture of two 🇷🇺Russian soldiers during the clearing of a position near Dobropillia from the first-person perspective of 🇺🇦Ukrainian scouts pic.twitter.com/D0KqJ5wvo0
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 28, 2026
Ukrainas sauszemes drons taranē un notriec Krievijas optiskās šķiedras FPV dronu Kostjantiņivkas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian ground drone rams and downs a 🇷🇺Russian fiber-optic FPV drone on the Kostiantynivka direction. pic.twitter.com/LO9IpVGD5v
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 28, 2026
Polija legalizēja savu pilsoņu militāro dienestu Ukrainā pēc tam, kad prezidents Navrockis parakstīja amnestijas likumu, kas attiecas uz tiem, kas karo Ukrainas spēku pusē. Iepriekš par dalību militārajā dienestā bija paredzēts sods ar 3 līdz 5 gadu cietumsodu.
❗️Poland legalized military service of its citizens in Ukraine after President Nawrocki signed an amnesty law covering those fighting alongside Ukrainian forces. Earlier, participation carried penalties of 3-5 years in prison. #Poland
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 27, 2026
"Es nesaprotu, kādas ir šīs valsts priekšrocības. Personīgi es redzu tikai trūkumus," norāda kāda krieviete.
Kopš marta sākuma mobilais internets Maskavas centrā tiek regulāri pārtraukts. Navigācija, maksājumu termināļi un pat maksas sabiedriskās tualetes pārstāja darboties.
Par mobilā interneta pārtraukumiem tika ziņoti ne tikai Maskavā, bet arī citās lielākajās pilsētās, tostarp Sanktpēterburgā. Daudzos Krievijas reģionos gandrīz gadu regulāri rodas interneta traucējumi.
👋Russians are losing their minds and literally climbing the walls over the country’s failing internet: “I don’t understand what the benefits of this state are. Personally, I see only downsides.”
— NEXTA (@nexta_tv) March 28, 2026
Since early March, mobile internet in central Moscow has been regularly shut down.… pic.twitter.com/DOvXsKNhhy
Ukraina un Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) vienojušies par sadarbību drošības un aizsardzības jomā, sestdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Paldies par tikšanos un gatavību sadarboties. Mēs vienojāmies sadarboties drošības un aizsardzības jomā. Komandas precizē detaļas," pēc tikšanās Abū Dabī ar AAE prezidentu Muhamedu bin Zaidu Al Nahajanu pavēstīja Zelenskis.
Zelenskis norādīja, ka Ukraina ir atvērta kopīgam darbam, kas stratēģiskā perspektīvā "stiprinās mūsu tautas un dzīvības aizsardzību mūsu valstīs".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



