TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tas saistīts ar ražošanas grūtību un atbilstoša aprīkojuma, tostarp žiroskopu, trūkuma dēļ, vēsta "Dallas Analytics".
Izmeklēšanā norādīts, ka viena no raķetes galvenajām ievainojamībām ir žiroskopiskā ierīce GU-503, kas ir daļa no vadības sistēmas. Šī sastāvdaļa nāk no veciem padomju laika izstrādājumiem, un tās ražošana un apkope saskaras ar tehnoloģiskām problēmām.
Materiālā uzsvērts, ka pat nelielas kļūdas žiroskopa darbībā var izraisīt ievērojamu raķetes novirzi no paredzētā mērķa lielos attālumos.
Tā dēļ dažas "Orešņik" palaišanas beidzās ar objektu iznīcināšanu tālu no plānotajām koordinātām.
"Dallas Analytics" arī publicēja dokumentus, kas norāda uz problēmām ar GU-503 ražošanu un kalibrēšanu.
🚀❗️ Russian medium-range Oreshnik ballistic missile has serious accuracy problems due to manufacturing difficulties and a shortage of relevant equipment, including gyroscopes, - Dallas Analytics.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 17, 2026
The investigation notes that one of the key vulnerabilities of the missile is the… pic.twitter.com/3z1FAQy1Pm
Netālu no Slovjanskas Krievijas spēki mēģināja veikt plaša mēroga mehanizētu uzbrukumu. Tas beidzās ar pilnīgu sakāvi. Sīkāku informāciju un videoierakstu 16. jūnijā publiskoja Ukrainas Bruņoto spēku 81. brigādes bezpilota sistēmu bataljons "Apachi".
Okupanti uzbrukumā izmantoja 28 motociklus, tanku, trīs kājnieku kaujas mašīnas, piecas automašīnas un 50 kājniekus. Tomēr Ukrainas bezpilota lidaparātu operatori neļāva krieviem pat tuvoties savai pirmajai aizsardzības līnijai. Vairāk lasi šeit.
Krievija izmanto tā saukto "Krievu namu" tīklu Āfrikā kā aizsegu ideoloģiskai ietekmēšanai un vietējās jaunatnes slepenai vervēšanai dalībai kaujas darbībās pret Ukrainu, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
Saskaņā ar izlūkošanas datiem "Krievu namu" tīklu ir izveidojusi federālā iestāde "Rossotrudņičestvo" sadarbībā ar "Tautas diplomātijas centru" Krievijas Valsts domes deputāta Dmitrija Saveļova vadībā.
Šo centru galvenais mērķis ir Āfrikas jaunieši, kurus pakļauj bargai ideoloģiskai propagandai. Rādot padomju un krievu filmas, kā arī izplatot cenzētu literatūru, krievi veido jauniešiem izkropļotu priekšstatu par Krieviju.
Krievija naktī uz trešdienu uzbrukusi Ukrainai ar 119 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 97 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās sešās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 386 680 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1260 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 033 tankus, 24 775 bruņutransportierus, 44 169 lielgabalus un mīnmetējus, 1874 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1427 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1677 sauszemes bezpilota sistēmas, 355 593 bezpilota lidaparātu, 4783 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 107 994 automobiļus un autocisternas, kā arī 4303 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas spēki naktī uz trešdienu Ukrainā ar bezpilota lidaparātu uzbruka Sumu jāšanas sporta skolas teritorijai, kā rezultātā gājuši bojā zirgi.
"Krievi apzināti uzbruka civilajam objektam, kurā ik dienas nodarbojās bērni - skolas audzēkņi. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, iestādes darbinieki nav cietuši. Trieciens skāra zirgu staļļus. Diemžēl ir gājuši bojā zirgi," pavēstīja reģionālās pārvaldes vadītājs Olehs Hrihorovs.
Ukrainas austrumos otrdienas vakarā nogāzās šīs valsts gaisa spēku iznīcinātājs "Su-24M" ar diviem pilotiem, kas abi gājuši bojā, paziņoja armijas amatpersonas.
7. taktiskās aviācijas brigādes iznīcinātāja katastrofa notika Hmeļnickas apgabalā aptuveni 160 kilometrus uz ziemeļiem no Moldovas robežas, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Katastrofas cēloņi un apstākļi vēl tiek noskaidroti.
Krievijas bruņoto spēku uzbrukumos Ukrainā otrdien nogalināti vismaz astoņi cilvēki, paziņoja vietējās amatpersonas.
Uzbrukumi notika dienā, kad G7 valstu grupas līderi vienojās pastiprināt spiedienu uz Krieviju, piemērojot sankcijas gāzei un naftai, lai tā izbeigtu karu pret Ukrainu.
Krievijas drona triecienā automobilim Dņipropetrovskas apgabalā tika nogalināti trīs cilvēki.
Ukraina līdz 2026. gada beigām plāno saražot desmit miljonus bezpilota lidaparātu, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piebilstot, ka valsts spēj dubultot ražošanas apjomus.
"Pašlaik mums šogad ir jāražo aptuveni desmit miljoni dronu. Bet mēs varam dubultot šo skaitli. Un, manuprāt, tās ir arī labas ziņas no mūsu viedokļa," otrdien pēc tikšanās G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Eviānā žurnālistiem sacīja Zelenskis.
Ukrainas prezidents piebilda, ka papildus tam "ir arī labas ziņas no mūsu nozares, no militāro tehnoloģiju sektora".
"Tas arī ir labi. Labas sankcijas [pret Krieviju] ir sākušas stāties spēkā, taču ar tām nepietiek," uzsvēra Zelenskis.
Tiek turpināta to vienību spēju paplašināšana, kas jau veic uzdevumus šajā virzienā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis.
Ir pieņemts arī lēmums palielināt bezpilota komponentu Teritoriālās aizsardzības brigāžu sastāvā.
❗️The northern border will be strengthened with new unmanned systems units. The capabilities of the units already performing tasks in this direction continue to be expanded, — Commander-in-Chief of the Armed Forces of Ukraine Syrskyi.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 16, 2026
A decision has also been made to scale up… pic.twitter.com/nWEyjdofHr
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



