TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Tas kaitēs ienaidniekam, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra padomnieks "Flash"

"Jā, beidzot pēc mēneša vai diviem mēs ar īsa darbības rādiusa trieciena bezpilota lidaparātiem slēgsim 100–150 km zonu no robežām. Tur ir visi "gardākie" mērķi."

Ukrainas bruņoto spēku bezpilota sistēmu vienības veikušas vēl vienu sekmīgu operāciju, lai iznīcinātu Krievijas militāro aprīkojumu, kas atrodas dziļi agresorvalsts teritorijā. Šoreiz Ukrainas droni Voroņežas apgabalā uzbruka diviem "Mi-28" un "Mi-17" helikopteriem. Par to savā Facebook lapā ziņoja Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi. Viņš norāda, ka trieciens bija vērsts pret lauka lidlauku, kas atrodas vairāk nekā 150 kilometru attālumā no kontakta līnijas. Vairāk lasi šeit.

30. aprīļa rītā "Lutij" kamikadzes droni uzbruka LUKOIL-Permnefteorgsintez rūpnīcai Permā. Deg arī LPDS "Perm" naftas sūknēšanas stacija. 

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam un ASV prezidentam Donaldam Trampam trešdien bija ilga telefonsaruna, kurā viņi apsprieda iespējamu pagaidu pamieru Ukrainā, paziņoja abu pušu pārstāvji.

Putins ir atvērts pamieram gaidāmo Otrā pasaules kara piemiņas pasākumu laikā, sacīja Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs. Krievija 9. maijā tradicionāli svin uzvaru pār nacistisko Vāciju.

Ušakovs raksturoja pusotru stundu ilgo telefonsarunu kā atklātu un lietišķu, piebilstot, ka tā notika pēc Krievijas iniciatīvas.

"Mums bija ļoti laba saruna, es viņu esmu pazinis ilgu laiku," Tramps pateica Baltā nama Ovālajā kabinetā.

Atbildot uz jautājumu, vai vispirms vajadzētu beigties karam pret Irānu vai Krievijas karam Ukrainā, Tramps sacīja, ka viņš to nezina, bet izteica pieņēmumu, ka abiem kariem varētu būt "līdzīgs" laika grafiks.

"Es domāju, ka Ukraina militārā ziņā ir sakauta," piebilda Tramps.

Viņš arī pauda uzskatu, ka Putins jau kādu laiku bijis gatavs panākt vienošanos.

"Es domāju, ka viņš jau kādu laiku bija gatavs vienoties. Es domāju, ka daži cilvēki viņam apgrūtināja vienošanos," sacīja Tramps.

Tramps vairākkārt ir mainījis savu nostāju par karu Ukrainā, bet atkārtoti izpelnījies kritiku par Krievijai simpatizējošu nostāju.

Kremlis paziņoja, ka Putins šajā telefonsarunā ieskicēja savu viedokli par situāciju frontē un apsūdzēja Kijivu par uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kā arī atkārtoti apliecināja Krievijas kara mērķus, tomēr viņš dotu priekšroku šo mērķu sasniegšanai sarunu ceļā.

Ukraina savas aizsardzības kampaņas ietvaros arvien biežāk uzbrūk Krievijas naftas rūpniecībai, kas ir svarīgs Krievijas kara finansējuma avots. Savukārt Krievijas uzbrukumos Ukrainai tiek nogalināti civiliedzīvotāji un tiek sagrautas mājas un kritiski svarīgā infrastruktūra.

Pērn Otrā pasaules kara piemiņas pasākumu laikā tika ievērots trīs dienu pamiers. Pērn un šogad pareizticīgo Lieldienās Putins vienpusēji izsludināja pamieru uz pusotru dienu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 330 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1470 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 901 tanku, 24 493 bruņutransportierus, 40 944 lielgabalus un mīnmetējus, 1756 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1356 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 263 360 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 92 606 automobiļus un autocisternas, kā arī 4148 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas dienvidu pilsētai Odesai naktī uz ceturtdienu cietuši 16 cilvēki, paziņoja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

Droni trāpījuši daudzstāvu dzīvojamām ēkām un privātmājām, kā arī bērnudārza ēkai, izcēlušies ugunsgrēki.

Trieciens bijis vērsts arī pret infrastruktūras objektiem.

Zviedrija konfiscējusi kravas kuģi, kas tiek turēts aizdomās par zagtu Ukrainas graudu pārvadāšanu un tika aizturēts marta sākumā, trešdien paziņoja Zviedrijas prokuratūra.

Kuģis "Caffa", kas kuģoja ar viltotiem dokumentiem, visticamāk, pieder Krievijas "ēnu flotei".

"Caffa" bija ceļā no Marokas ostas Kasablankas, no kuras izbrauca 24. februārī, uz Sanktpēterburgu, kad Zviedrijas policija un krasta apsardze to 6. martā aizturēja Baltijas jūrā netālu no Trelleborgas. Zviedrijas policija aizturēja kuģa apkalpes locekli aizdomās par kuģu drošības noteikumu pārkāpšanu un viltota dokumenta izmantošanu.

Zviedrijas prokuratūra paziņoja, ka kuģis konfiscēts pēc tam, kad no kādas ārvalsts tika saņemts "juridiskās palīdzības lūgums", bet neatklāja, kura valsts šo lūgumu iesniegusi.

"Ārvalsts iestāde lūgusi Zviedrijā veikt noteiktus izmeklēšanas pasākumus, tostarp saistībā ar kuģi "Caffa". Esmu nolēmis konfiscēt kuģi, lai tiesa varētu pārbaudīt, vai to var nodot citai valstij," paziņoja prokurors Hokans Lāšons.

Martā Zviedrijas krasta apsardze paziņoja, ka kuģis ir iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā un kuģo ar viltotiem Gvinejas dokumentiem. Krievijas vēstniecība Stokholmā paziņoja, ka desmit no 11 apkalpes locekļiem ir Krievijas pilsoņi.

Ukrainas droni iznīcinājuši divus Krievijas armijas helikopterus "Mi-28" un "Mi-17", trešdien paziņoja Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi.

Helikopteri iznīcināti lidlaukā Krievijas Voroņežas apgabalā aptuveni 150 kilometrus no kaujas kontakta līnijas.

Ukrainas dronu uzlidojuma brīdī laukumā atradās četri helikopteri.

Triecienā tika nogalināts viens no helikoptera tehniskās apkopes speciālistiem.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi spēkā Rīgas domes deputātam, partijas "Stabilitātei!" bijušajam līderim Aleksejam Rosļikovam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu, vēsta Latvijas Televīzija.

Rosļikovs patlaban gan nemaz neatrodas apcietinājumā, jo ir aizbēdzis no valsts. Politiķis atklājis, ka viņš uzturas Baltkrievijā, jo Latvijā viņam un ģimenei pastāvot draudi. Prokurors aicināja šādus Rosļikova izteikumus vērtēt kritiski.

Rosļikovs ir izsludināts starptautiskā meklēšanā. Kad atbildīgās iestādes noskaidros viņa atrašanās vietu, tad tiesa lems par kriminālprocesa izskatīšanas atjaunošanu. Iespējams, ka krimināllietu tiesa izskatīs bez viņa klātbūtnes.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā 9. aprīlī nolēma grozīt Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu.

Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu.

Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā, un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Rosļikovs atzina, ka atrodas Baltkrievijā, un skaidroja, ka neieradās uz tiesas sēdi un neatgriezās Latvijā, jo baidījies par savu dzīvību, jo bija saņēmis telefoniskus draudus no cilvēkiem, kas draudējuši "nogriezt viņam galvu".

Pēc Rosļikova vārdiem, Valsts drošības dienests esot piedāvājis viņam pusgadu dzīvot slēptā dzīvoklī, bet viņš atteicies, jo negribēja sagaidīt, kad izteiktie draudi tiks realizēti.

Prokurors paziņoja žurnālistiem, ka par šiem notikumiem iepriekš nebija informēts.

Tiesa februārī bija saņēmusi Rosļikova pieteikumu ar lūgumu ļaut viņam no 8. marta līdz 10. martam izbraukt uz Šveici, lai piedalītos konferencē "Justice pour Tous Internationale". Atļauja tika izsniegta, jo tiesa saņēma apstiprinošus dokumentus no pasākuma rīkotājiem.

Prokurors žurnālistiem norādīja, ka pēc šī izbraukuma Rosļikovs nebija ieradies noteiktajā iestādē, lai paziņotu par atgriešanos.

Marta beigās prokurors guva apstiprinājumu, ka Rosļikovs neatrodas Latvijā, un lūdza tiesai mainīt tiesas sēdes laiku.

Tiesnese atzina, ka Rosļikovs, lūdzot atļauju izbraukt no valsts, sniedza nepatiesu informāciju un pārkāpa piemēroto drošības līdzekļu nosacījumus - neatgriezās Latvijā un nepaziņoja par savas dzīvesvietas maiņu. Viņa neierašanās uz tiesas sēdi atzīstama par neattaisnotu, līdz ar to tiesa nolēma atslēgt Rosļikovu no videokonferences.

Prokurors žurnālistiem norādīja, ka pēc tam, kad Valsts policija sniegs informāciju par meklēšanas rezultātiem, kriminālprocesu būs iespējams atjaunot.

Tāpat prokurors skaidroja, ka likums atļauj izskatīt lietu arī bez Rosļikova piedalīšanās tiesas sēdēs.

Patlaban tiesībsargājošajām iestādēm oficiāli nav zināms, kur atrodas Rosļikovs, un viņš ir izsludināts meklēšanā.

Bijušais Saeimas deputāts, kurš īsi pirms tiesas procesa sākuma paziņoja par atkāpšanos no "Stabilitātei!" valdes, tiesas sēdei bija pieslēdzies attālināti no Baltkrievijas, kur viņš patlaban atrodas. Sociālajos tīklos ievietotie videomateriāli ļāva secināt, ka Rosļikovs uz Baltkrieviju bija devies jau vairākas dienas iepriekš. Portāls "Tvnet" vēstīja, ka "preses konferencē" Baltkrievijā politiķis pieļāvis iespēju neatgriezties Latvijā, ja šeit izveidosies viņam nelabvēlīga situācija.

Rosļikovam sākotnēji tika inkriminēta arī palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, tomēr šajā daļā kriminālprocess Valsts drošības dienestā (VDD) tika izbeigts, jo izmeklēšanas laikā netika iegūti pietiekami pierādījumi, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūrā.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka 2025. gada 2. jūnijā atsevišķu Saeimas frakciju deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza lēmuma projektu, saskaņā ar kuru tā autori aicināja Saeimu uzdot Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas izstrādātu visaptverošu rīcības programmu rusifikācijas lingvistisko seku novēršanai un sagatavotu nepieciešamos normatīvo aktu projektus.

Apsūdzētais 2025. gada 4. jūnijā, būdams Saeimas deputāts, ar nodomu izraisīt nacionālo un etnisko naidu un nesaticību starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem sociālajos tīklos publicēja videoierakstus un to paskaidrojošus aprakstus, kuros krievu valodā apzināti tendenciozi un nepatiesi informēja gan par konkrēto lēmuma projektu, interpretējot to kā neonacisma izpausmi, gan par 2025. gada 5. jūnijā plānoto Saeimas sēdi, kurā tas tiks skatīts.

Videoierakstos apsūdzētais apzināti iekļāva Krievijas propagandas medijos tradicionāli lietotos nepatiesos apgalvojumus par neonacismu Latvijā, uz nesaticību provocējošus, naidīgi vērstus apgalvojumus par Latvijā veiktu krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un apspiešanu, kā arī pauda nepatiesus apgalvojumus par pilnīgu krievu valodas lietošanas aizliegumu Latvijas krievvalodīgajiem, uzsverot, ka šī būs "cīņa starp cilvēcisko un zvērisko", informēja prokuratūrā.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, 2025. gada 5. jūnijā apsūdzētais, piedaloties Saeimas kārtējā sēdē, pieteicās izteikties par konkrēto lēmuma projektu.

Prokuratūra uzskata, ka savā uzrunā viņš tīši un apzināti iekļāva paša izdomātus, patiesībai neatbilstošus apgalvojumus ar mērķi Latvijas politisko eliti pārstāvošās partijas un sabiedrību, kas atbalsta valsts konstitucionālās vērtības, tostarp latviešu valodu un tās aizsardzību, attēlot kā naidīgi noskaņotu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu, gatavu pret krievvalodīgajiem veikt represijas.

Ar savu runu apsūdzētais apzināti un nepārprotami lika domāt, ka krievvalodīgie Latvijā ir apdraudēti un pret viņiem tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi, savukārt likumdevējvara tika attēlota kā teroristi, kas regulāri un neatlaidīgi vajā krievvalodīgos, vēlas izveidot speciālu rezervātu un iezīmēt krievvalodīgos ar īpašiem apzīmējumiem un simboliem.

Savu uzrunu no Saeimas tribīnes apsūdzētais noslēdza ar šādu frāzi krievu valodā: "Mēs esam vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!", pēc kā divreiz parādīja nicinošu, pazemojošu, nepiedienīga rakstura žestu.

Pēc savas uzstāšanās apsūdzētais sociālajos tīklos publicēja videoierakstu, kurā, vēršoties pret Saeimas deputātiem, emocionāli sakāpinātā un provocējošā manierē turpināja izkliegt frāzes krievu valodā, bet pēc izraidīšanas no Saeimas ēkas turpināja uzkurināt naidīgas emocijas krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pavēstīja prokuratūrā.

Prokuratūra uzskata, ka tādējādi apsūdzētā darbības un izteikumi bija vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā, veidojot bailes krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pretnostatot tos latviešiem un liekot maldīgi domāt, ka pret viņiem tiek veiktas represijas.

Uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru un nepieciešamību mobilizēties, pretoties un cīnīties, apsūdzētais šajā sabiedrības daļā veicināja neapmierinātības un aizvainojuma pieaugumu pret latviešu tautu un Latvijas valsti, polarizējot sabiedrību un apdraudot valsts integritāti un mierīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem.

Rosļikovs uzskata, ka lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bijis "smagākais pants".

"Puse pret mani ierosinātās lietas ir izjukusi, nenonākot prokuratūrā," aģentūrai LETA vērtēja politiķis. Tas apliecinot, ka trīs mēnešu laikā viņam esot izdevies pierādīt, ka šī lieta esot politisks pasūtījums.

Šajā laikā pie politiķa esot veiktas piecas kratīšanas. "VDD tagad vajag kaut ko iemest prokuroram," izteicās Rosļikovs, paužot pārliecību, ka šo lietu tiesā uzvarēs.

Rosļikovs patlaban vairs nav parlamenta deputāts, jo ir ievēlēts Rīgas domē.

Ukraina identificējusi vairāk nekā 28 tūkstošus ārvalstu pilsoņu, kuri pievienojušies Krievijas armijai, lai karotu pret Ukrainu, paziņojis Kara gūstekņu koordinācijas štāba sekretārs, brigādes ģenerālis Dmitrijs Usovs.

"Šobrīd skaitlis jau sasniedzis 28 391. Un tas pieaug. Es vēlreiz gribu pievērst uzmanību, tas ir skaitlis, kas skaidri zināms kā konkrēti personas dati. Tas ir, mēs runājam par konkrētiem uzvārdiem, vārdiem, tēvvārdiem un pilsonību," paziņoja Usovs. Viņš norādīja, ka Krievijas armijas rindās ir tieši pārstāvētas 136 valstis.

"Un mēs to rēķinām bez Ziemeļkorejas regulārās armijas līdzdalības," uzsvēra Usovs, norādot, ka Krievijas pusē cīnās aptuveni 14 000 Ziemeļkorejas karavīru. Viņš atklāja, ka Kara gūstekņu koordinācijas štābam katru mēnesi izdodas apzināt un papildināt statistiku par ārvalstu pilsoņiem Krievijas armijā. "Mēs uzskatām, ka šim skaitlim būtu jāpievieno vēl plus mīnus 25% līdz 30%," sacīja Usovs.

Viņš arī norādīja, ka pēc Kara gūstekņu koordinācijas dienesta datiem 3080 ārvalstu pilsoņi, kuri parakstīja līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju, pēc līguma termiņa beigām netika atlaisti no dienesta.

Noskaidrots, ka vismaz 5149 ārvalstu pilsoņi ir miruši, cīnoties Krievijas pusē. Usovs norādīja, ka līgumu slēgšanas dinamika tikai pieaug, un Krievija plāno šogad noslēgt līgumus ar 18 500 ārvalstu pilsoņu. 2025. gadā Krievija noslēdza līgumus ar 13 997 ārvalstniekiem, liecina Kara gūstekņu koordinācijas štāba dati.