TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskim un Trampam bijusi “saturīga saruna” par karu un mieru

Viena no lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Tatneft" ir ieviesusi ierobežojumus benzīna un dīzeļdegvielas pārdošanai visā Krievijas Federācijas teritorijā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka Savienotās Valstis drīzumā varēs atkal noteikt sankcijas Krievijas naftai.

Par to Tramps pavēstīja Eviānā notiekošā G7 samita laikā, kurā valstu līderi cenšas pastiprināt spiedienu uz Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā.

"Drīz mums tas būs iespējams, jo nafta tagad atkal plūst" caur Hormuza šaurumu pēc ASV un Irānas panāktās vienošanās par karadarbības izbeigšanu, sacīja Tramps.

ASV vairākkārt noteikušas un tad atkal atvieglojušas Krievijas naftai noteiktās sankcijas, tādējādi izraisot Eiropas sabiedroto valstu neapmierinātību.

Ukrainas droni 16. jūnija rītā pārvarēja Maskavas apgabala pretgaisa aizsardzības līnijas un uzbruka stratēģiskai naftas pārstrādes rūpnīcai, kas apgādā aptuveni 40% no Maskavas reģiona. Tāla darbības rādiusa trieciendroni pilnīgi brīvi un netraucēti lidinājās pa Maskavas apgabala debesīm.

Otrdien G7 samita laikā Evianā neformālā aizkulišu sanāksmē tikās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV prezidents Donalds Tramps un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Saskaņā ar avotiem, šī bija pirmā Zelenska un Trampa klātienes tikšanās gandrīz četru mēnešu laikā, un tās mērķis bija atdzīvināt iestrēgušās diplomātiskās sarunas ar Maskavu. "Mums bija laba tikšanās!" pēc sanāksmes žurnālistiem pauda Baltā nama saimnieks, piebilstot, ka viņam vēlāk gaidāma vēl viena tikšanās ar Zelenski.

"Varbūt mēs varam kaut ko panākt Ukrainā. Es domāju, ka gan Putins, gan Zelenskis ir tam atvērti," G7 samitā Evianā norādīja Tramps. "Tagad, kad Irānas jautājums ir atrisināts, mēs atkal uz to fokusēsimies." Vairāk lasi šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis dekrētu par tā sauktā parlamenta apakšnama - Valsts domes - vēlēšanu rīkošanu 20. septembrī.

Rīkojums otrdien publicēts Krievijas oficiālajā juridiskās informācijas interneta vietnē.

Balsošana vēlēšanās - tāpat kā iepriekš - norisināsies trīs dienas, un 20. septembris būs pēdējā balsošanas diena.

Valsts domes vēlēšanas notiks vienlaikus ar reģionālajām un pašvaldību vēlēšanām visā Krievijā.

Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis apstiprināja triecienu stratēģiski svarīgajam objektam Maskavā 16. jūnija rītā. Viņš paziņoja, ka trieciens Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai bija Ukrainas tālās darbības ieroču darbības rezultāts. Pēc viņa teiktā, pārstrādes rūpnīcai tika trāpīts aptuveni 500 kilometru attālumā.

Prezidents arī pateicās Ukrainas Drošības dienesta (SBU), Speciālo operāciju spēku (SBU), Drošības dienesta (SBS), Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) un raķešu spēku vienībām par "efektīvo darbu". Zelenskis norādīja, ka Krievija ir jāpiespiež pārtraukt karu pret Ukrainu un ka Ukrainas tālās darbības ieroči ir svarīgs spiediena instruments.

Uzbrukuma gadījumā Ukrainas spēki varētu viegli uzbrukt 500 galvenajiem mērķiem (ražošanas un loģistikas objektiem), kas atrodas "kā uz delnas". Papildu 1500 km frontes līnijas aizstāvēšana nebūtu iespējama, un zaudējumi būtu milzīgi. Pastāv arī risks, ka NATO varētu iesaistīties karā Ukrainas pusē, kas radikāli mainītu konflikta raksturu. Vairāk lasi šeit.

Raivis Melnis frontes vizītes laikā nodeva Ukrainas Trešajam armijas korpusam 14 Lielbritānijā ražotas CVR(T) kaujas mašīnas, aizstājot novecojušo padomju tehniku ​​netālu no Borovas un Limanas.

Ukrainas apkalpes aprīkos mašīnas ar aizsardzību pret FPV droniem.

Eiropas amatpersonas baidās, ka Tramps atkal varētu mēģināt kontrolēt Ukrainas sarunu procesu, atstumjot malā Eiropas sabiedrotos un apdraudot viņu stratēģiju par maksimālu spiedienu uz Krieviju un pilnīgu atbalstu Ukrainai, vēsta "Politico".

ES paredz pabeigt 21. sankciju kārtu pret Krieviju tuvākajās nedēļās. Tikmēr, kā norāda "Politico", ir maz pazīmju, ka ASV būtu gatava pievienoties jaunajiem sankciju pasākumiem vai piešķirt papildu līdzekļus Ukrainas atbalstam. Vairāk lasi šeit.

NATO karavīri no Lietuvas, Polijas un Francijas otrdien sāka kopīgas mācības pie stratēģiski svarīgā Suvalku koridora, kas pa šauru zemes strēli starp Krievijas kontrolēto Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un Baltkrieviju savieno Poliju ar Baltijas valstīm.

Mācības "Gallant Boar 2026" notiek no 16. līdz 26. jūnijam, un to mērķis ir "sinhronizēt sabiedroto spēku darbības", paziņoja Lietuvas armija.

"Mācību laikā liela uzmanība tiks pievērsta valstu militārās gatavības paaugstināšanai. Tiks uzlabotas arī prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu šī ģeogrāfiski nozīmīgā posma ātru un efektīvu aizsardzību," teikts Lietuvas armijas paziņojumā.