TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas gaisa spēku "Tupolev" Tu-22M "Backfire" bumbvedēji ilgu laiku lielākoties ir atradušies dīkstāvē. Taču tas varētu mainīties. Tie varētu radīt jaunus draudus Ukrainai, jo ziema uzņem apgriezienus un Ukrainas pretgaisa aizsardzībai ir grūti atvairīt arvien spēcīgākos Krievijas gaisa uzlidojumus, kas vērsti pret Ukrainas pilsētām un elektroinfrastruktūru.
Neparastā kustībā ap 25. novembri Krievija pārvietoja 16 bumbvedējus no Belajas gaisa bāzes Sibīrijā uz Olenegorsku Krievijas ziemeļos.
Šī kustība ievērojami pietuvināja virsskaņas bumbvedējus Ukrainai. Belaja atrodas 4500 km attālumā no Ukrainas; Olenegorska atrodas 1600 km attālumā. Tu-22M galvenās raķetes Kh-22 darbības rādiuss ir aptuveni 600 km, un tās kaujas galviņa sver 1000 kg.
Neilgi pēc ierašanās Olenegorskā trīs "Backfire" lidmašīnas ar Kh-22 veica izlidojumu starptautiskajā gaisa telpā virs Baltijas jūras. Skaidrs mērķis: pārbaudīt NATO pretgaisa aizsardzību. Zviedrijas gaisa spēku "Gripen" iznīcinātājs pārtvēra un pavadīja vienu no bumbvedējiem bez turpmākiem starpgadījumiem.
Trešdien, 3. decembrī, Francijas prezidents Emanuels Makrons vizītes laikā Ķīnā lūgs Sji Dzjiņpinam ietekmēt Krieviju, lai panāktu pamieru Ukrainā.
Par to ziņoja RBC-Ukraine, atsaucoties uz Francijas ārlietu ministra Žana Noela Baro paziņojumu, ko citē BFM.
Makrons trešdien ieradīsies Pekinā un uzturēsies tur līdz piektdienai. Šī būs viņa ceturtā oficiālā vizīte Ķīnā viņa prezidentūras laikā.
Vizītes laikā Francijas prezidents plāno lūgt Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam ietekmēt Krieviju. Makrons plāno panākt pamieru Ukrainā un strādāt pie tirdzniecības attiecību uzlabošanas starp Ķīnu un ES.
"Mēs paļaujamies uz Ķīnu, kas, tāpat kā mēs, ir pastāvīgā Drošības padomes dalībvalsts (...), lai ietekmētu Krieviju, lai Krievija, un jo īpaši Vladimirs Putins, beidzot nolemtu piekrist pamieram," uzsvēra Baro.
Ukrainas prezidents un valsts pirmā lēdija 2. decembrī pirmo reizi apmeklēs Īriju, teikts Īrijas premjerministra departamenta paziņojumā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
Ukrainas karavīri Trampa 28 punktu miera plānu nosauc par "īstu kapitulāciju" un saka, ka neizpildīs to bez paskaidrojumiem. Priekšlikumā Donbass tiek atzīts par Krievijas teritoriju, ieskaitot to karaspēka dzimteni, kas to tagad aizstāv.
Ukrainian soldiers call Trump's 28-point peace plan "real capitulation" and say they won't execute it without explanation. The proposal recognizes Donbas as Russian territory—including the homeland of the troops now defending ithttps://t.co/txwb0hazZM
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Kritiskākais jautājums no Ukrainas viedokļa — kādas drošības garantijas sniegs Rietumi — palika neatbildēts pēc četrām stundām ilgām sarunām starp ASV un Ukrainas amatpersonām Floridā 30. novembrī, ziņo "Wall Street Journal".
The most critical question from Ukraine's perspective—what security guarantees the West will provide—remained unanswered after four hours of negotiations between US and Ukrainian officials in Florida on November 30, Wall Street Journal reports.https://t.co/427LS0VRtX
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Meklēšanas un glābšanas operācijas ir noslēgušās: četri cilvēki gāja bojā un 40 ievainoti, 11 no viņiem ir nopietnā stāvoklī, ziņo reģionālā administrācija.
Drivers approaching Dnipro witnessed a Russian Iskander missile hitting residential buildings. Search and rescue operations have concluded: four people were killed and 40 injured, with 11 in serious condition, according to the regional administration. https://t.co/ZwrEpuGQuB pic.twitter.com/3MPyXPeIrt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 1, 2025
Krievijas naftas sektors slīgst krīzē, un Ukrainas jaunās, ASV saskaņotās sankcijas skārušas visvājākajā brīdī. Gandrīz puse Krievijas naftas uzņēmumu tagad cieš zaudējumus. Kijiva palielina likmes.
🛢️ Russia’s oil sector is sliding into crisis—and Ukraine’s new US-aligned sanctions hit at the weakest moment. Nearly half of Russia’s oil firms are now loss-making. Kyiv is raising the stakes. https://t.co/bTlUj2Woc8 pic.twitter.com/RBMzuxbIxD
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
Andrija Jermaka atkāpšanās notika pēc trīs nedēļas ilga korupcijas skandāla, ziņo "Ukrainska Pravda".
NABU saņēma atļauju kratīšanām 21. novembrī, un 28. datumā detektīvi ieradās valdības kvartālā un konfiscēja Jermaka ierīces.
Tajā pašā dienā drošības dienesta darbinieki un ministri pulcējās prezidenta birojā. Viņi paziņoja Zelenskim, ka Jermaka ietekme paralizē sistēmu un ka viņa atkāpšanās ir neizbēgama.
Valdības iekšienē pat notika slepena saruna, kurā amatpersonas koordinēja centienus atcelt Jermaku no amata.
Kad viņam lūdza iesniegt atkāpšanās vēstuli, Jermaks nikni iekliedzās, kliedza uz prezidentu un apsūdzēja visus apkārtējos.
Tas tikai paātrināja lēmumu. Zelenskis vēlāk pabeidza savu lēmumu viņu atlaist.
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, Jermaks iepriekšējo nedēļu pieprasīja SBU vadītāja atlaišanu par to, ka viņš viņu "nespēja aizsargāt".
Starp potenciālajiem kandidātiem uz Jermaka vietu ir Fjodorovs, Šmihaļs, Paļitsa un Kisļica.
Yermak was in hysterics when Zelensky proposed that he resign, Ukrainska Pravda reports
— NEXTA (@nexta_tv) December 1, 2025
The resignation of Andriy Yermak came after a three-week corruption scandal.
NABU received authorization for searches on November 21, and on the 28th detectives arrived in the government… pic.twitter.com/JgFgjqlvPa
Ukrainas spēki kopā ar amerikāņu brīvprātīgajiem likvidē Krievijas iefiltrēšanās maršrutus mežos netālu no Limanas Doneckas apgabalā.
Ziemai noplēšot lapotni, droni tagad agrāk uztver Krievijas kustības, un snaiperi var uzbrukt no lielākiem attālumiem. Vienā no video mierīgs ASV karavīrts palīdz sagūstīt četrus krievus, kas slēpjas zemnīcā.
Netālu no Jampilas specvienības pārtvēra Krievijas diversantu grupu un likvidēja trīs karavīrus. Krievija nav virzījusies uz Limanu vairāk nekā mēnesi, kam par iemeslu varētu būt bijušas šīs tīrīšanas operācijas.
Ukrainian forces, joined by American volunteers, are dismantling Russian infiltration routes in the forests near Lyman in Donetsk Oblast.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 1, 2025
With winter stripping the foliage, drones now catch Russian movements earlier, and snipers can engage from longer distances. In one video, a…
Ukrainas karavīri no 3. bataljona "Svoboda" Pokrovskas virzienā uzbrūk Krievijas tiltu būvēšanas tehniaki "MTU-20".
❗️🇺🇦Ukrainian troops from the 3rd Battalion "Svoboda" attack 🇷🇺Russian bridgelayer MTU-20 in the Pokrovsk direction pic.twitter.com/sfmjx0qoxj
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 1, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
