TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti netālu no Pokrovskas atsākuši tanku atbalstītus uzbrukumus

Ukrainas prezidents norāda, ka Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Umerovs jau koordinē sarunas ar partneriem, un Kijiva dara visu iespējamo, lai sarunas pirmo reizi notiktu Ukrainā. Pēc tam plānots:

• Eiropas līderu tikšanās ar Ukrainu "apņēmīgo koalīcijas" formātā;
• vienošanās par dokumentiem līderu līmenī;
• gatavošanās Trampa un Eiropas līderu tikšanās reizei.

Ukraina plāno pabeigt visus šos posmus janvārī, pēc tam sarunas ar Krievijas Federāciju saskaņotā formātā varētu būt iespējamas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis skaidri pateicis, vai ir gatavs tikties ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu. Zelenskis apliecināja, ka ir gatavs tikties ar Putinu jebkurā formātā, taču svarīgi, lai Krievijas līdera rīcība un vārdi sakristu. To Zelenskis sacīja tiešsaistes preses brīfingā, vēsta UNIAN. Vairāk lasi šeit.

Donbasa Pokrovas rajonā Krievijas karavīri nogalināja divus sagūstītus Ukrainas aizstāvjus, un prokuratūra ir uzsākusi kara nozieguma izmeklēšanu.

Šahovas ciemā, Pokrovas rajonā, Doneckas apgabalā, Krievijas okupanti vēlreiz nodemonstrēja savu nežēlību, pastrādājot kara noziegumu pret Ukrainas karagūstekņiem. Divus Ukrainas aizstāvjus, kuri atradās kaujas misijā un tika sagūstīti, agresori aukstasinīgi nošāva, kas, pēc Ģenerālprokuratūras teiktā, ir rupjš starptautisko tiesību pārkāpums. Uzbrukuma laikā Ukrainas pozīcijām 27. decembrī iebrucēji no agresorvalsts armijas sagūstīja divus Ukrainas bruņoto spēku karavīrus. Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka okupanti, piedraudot ar ieroci, piespieda vienu no karavīriem daļēji izģērbties, pēc kā viņi nogalināja abus neapbruņotos aizstāvjus. Pārliecinājušies par viņu nāvi, okupanti ciniski novilka drēbes no otrā upura ķermeņa.

Šāda apzināta karagūstekņu nogalināšana pārkāpj Ženēvas konvencijas un tiek klasificēta kā smags starptautisks noziegums. Doneckas apgabala prokuratūra veic kara noziegumu izmeklēšanu par Ukrainas karavīru nāvi (Ukrainas Kriminālkodeksa 438. panta 2. daļa). Pašlaik tiek veikti izmeklēšanas pasākumi, lai noskaidrotu visas notikušā detaļas un identificētu konkrētos apšaudes vaininiekus. Ģenerālprokuratūra uzsver, ka šāda Krievijas okupantu rīcība demonstrē starptautisko tiesību neievērošanu un apstiprina Krievijas armijas pastrādāto kara noziegumu sistēmisko raksturu.

Zelenskis ierosināja Trampam piešķirt Ukrainai ilgtermiņa drošības garantijas uz 30 līdz 50 gadiem, nosaucot to par potenciāli "vēsturisku lēmumu" no ASV prezidenta puses. "Karš jau ir ildzis gandrīz 15 gadus," sacīja Zelenskis. Tramps atbildēja, ka viņš to apsvērs. Abi apsprieda arī spēcīgas ASV garantijas Ukrainas nākotnei.

• Viņš arī norādīja, ka referenduma rīkošanai ir nepieciešams vismaz 60 dienu pilnīgs pamiers un atbilstoša drošības infrastruktūra, kam Krievija pašlaik nepiekrīt;
• Prezidents uzsvēra, ka turpmākajām vienošanām jābūt pamatotām ar reālām drošības garantijām. Pēc vienošanās ar ASV šīs garantijas atbalstīs ASV Kongress un Ukrainas parlaments, savukārt vienošanās ar Eiropas partneriem notiks to parlamentu līmenī;
• Pati Ukraina uzskata par nepieciešamu nostiprināt 20 punktu kara izbeigšanas plānu ar valsts mēroga referenduma palīdzību kā spēcīgāko leģitimizācijas formu.

Preses konferencē Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Donalda Trampa izteikumiem, tikai ar sejas izteiksmi parādīja, ka netic Krievijas labajiem nodomiem.

28. decembrī pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Donalds Tramps un Volodimirs Zelenskis rīkoja kopīgu preses konferenci. Pasākumā Baltā nama vadītājs sniedza vairākus pretrunīgus paziņojumus, piemēram, atbildot uz jautājumu, vai Krievija piekristu pamieram. Telegram kanālā "Ukraina 365" tika publicēts video fragments. "Putins nevēlas pamieru referenduma dēļ. Viņš nevēlas nonākt situācijā, kad viņš pārtrauc uguni un pēc tam atkal ir jāatsāk uguns, un es saprotu šo nostāju," atzina Donalds Tramps.

Pēc tam Baltā nama vadītājs mēģināja attēlot Vladimiru Putinu kā "saprātīgu līderi". "Putins vēlas redzēt Ukrainu gūstam panākumus. Jā, tas var izklausīties dīvaini, bet..." piebilda Tramps. Amerikāņu kolēģa vārdi nekavējoties izraisīja spēcīgu Volodimira Zelenska reakciju. Sākumā Ukrainas prezidenta sejas izteiksme mainījās, viņš sasvēra galvu uz sāniem un pacēla uzacis, it kā grasītos iesmieties, pamanot priekšlikuma neparastumu. Visbeidzot, valsts vadītājs īsi iesmējās, klusībā parādot, ka viņš, tāpat kā jebkurš ukrainis, nespēj noticēt Krievijas vēlmei redzēt Ukrainu gūstam panākumus, ņemot vērā, ka tajā pašā laikā okupanti iekaroja Ukrainas teritoriju, nogalināja, aplaupīja un spīdzināja tās pilsoņus.

Zelenska padomnieki atcerējās prezidenta pēdējo tikšanos ar Trampu oktobrī, pirms kuras notika saruna starp Amerikas līderi un Krievijas diktatoru.

ASV prezidenta Donalda Trampa zvans Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam pirms tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, atsaucoties uz avotiem, esot "satraucis" Ukrainas līdera komandu. 

Laikraksts "Financial Times" atsaucas uz Ukrainas līderim tuvu personu, kas apgalvo, ka Trampa zvans Putinam "nevēsta neko labu". Zelenska padomnieki atcerējās Ukrainas prezidenta tikšanos ar savu Amerikas kolēģi oktobrī, pirms kuras Amerikas līderis arī telefoniski runāja ar Krievijas diktatoru. Tobrīd Tramps pauda "vilšanos" Zelenskī un viņa komandā un uzstāja, lai Kijiva izpildītu Putina prasību nodot visu Donbasu Krievijai, atkārtojot Kremļa izmantotos runas punktus, norāda laikraksts. Laikraksts arī ziņo, ka daži no Zelenska padomniekiem iebilda pret viņa tikšanos ar Trampu Floridā, baidoties, ka tā varētu beigties slikti. Tikmēr RBC-Ukraina atsaucas uz vārdā neminētu Ukrainas prezidenta komandas locekli, kurš sacīja, ka tiek gaidīta telefona saruna starp Trampu un Putinu. Pēc viņa teiktā, viens no pašreizējiem uzdevumiem ir noteikt, ko Kremlis ir gatavs darīt un vai tas apdraudēs visu, kas panākts diplomātiskā procesā. Avots piebilda, ka Kijiva un Vašingtona pašlaik strādā pie sešiem dokumentiem, un Ukrainas puse paredz tos apspriest tikšanās reizē ASV.

Ukrainas izlūkdienests okupētajā teritorijā veica pārdrošu specoperāciju, vēlreiz atgādinot krieviem, ka Melitopole, tāpat kā viss Zaporižjas apgabals, pieder Ukrainai.

29. decembrī parādījās ziņas par Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) operāciju Melitopolē. Notikuma vieta bija pilsētas rūpnieciskā zona, kuru krievi bija pārveidojuši par lielu ieroču noliktavu un militāro transportlīdzekļu stāvvietu. 20. decembrī okupantu grupa sāka piekraut "Ural" kravas automašīnu, neapzinoties, ka viņi kādu laiku tiek novēroti un ka kravas automašīna ir mīnēta. Video redzams, ka pēc tam, kad kāds krievu karavīrs pārkrauj kravu "Ural" kravas automašīnā, notiek sprādziens. Speciālās operācijas rezultātā vismaz četri krievu karavīri guva smagus ievainojumus, un kravas automašīna tika bojāta. Izlūkdienests solīja katram okupantam atriebību par viņu noziegumiem pret Ukrainu.

Krievija atsākusi tanku atbalstītus uzbrukumus netālu no Pokrovskas pēc mēnešiem, kad tajā tika izmantotas nelielas kājnieku vienības uz motocikliem un civiliem transportlīdzekļiem.

Nacionālās gvardes virsnieks apgalvo, ka tas iezīmē atgriešanos pie klasiskās mehanizētās uzbrukuma operācijas, taču prognozē, ka tas neturpināsies ilgi, jo Krievija baidās zaudēt tehniku.

"Runājot par sarunu vedējiem, viņi ir gatavi darīt jebko, lai sasniegtu savu mērķi.

Amerikas Savienotās Valstis, kā norādīts viņu oficiāli publicētajā stratēģijā, ir ieinteresētas atjaunot ekonomiskās saites ar Krievijas Federāciju.

Viņi prioritāri izvirza savas valsts intereses. Viņiem nav pienākuma uztraukties par citiem. Amerika viņiem ir pirmajā vietā.

Tādējādi krievi galvenokārt domā par Krieviju. Un mums ir jādomā par Ukrainu," norāda Budanovs.