TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

Vietējie kanāli brīdina par Ukrainas aviācijas un "Neptun" raķešu draudiem un mudina iedzīvotājus nekavējoties doties uz slēptuvēm.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde demonstrē kaujas darbu Zaporožjas asī. Tiešas uguns sadursmes ar ienaidnieku, kājnieku un patvertņu iznīcināšana, ienaidnieka dronu pārtveršana debesīs. 

Atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālis Maikls Berijs Raiens uzskata, ka karš Ukrainā ir nonācis ieilgušā strupceļā bez acīmredzamām perspektīvēm uz ātru pavērsienu.

Pašreizējā Krievijas uzsāktā kara Ukrainā fāze ir klasisks strupceļš, ko var pārvarēt tikai ar trim ceļiem: tehnoloģisku izrāvienu, vienas puses politisku sabrukumu vai arī šo faktukombinācija. Šādu viedokli savā blogā pauda atvaļinātais Austrālijas armijas ģenerālis Maikls Raiens.  Vairāk lasi šeit.

Ņemot vērā sarunu gaitu un atbalsta jautājumu, karš Ukrainā varētu turpināties visu šo gadu, atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris un diplomāts Juris Maklakovs.

Vienlaikus Maklakovs neko spēcīgu līdz ar pavasara iestāšanos negaidot, turklāt frontē nav vērojams milzīgs izrāviens ar tehnoloģijām, jo abas karojošās puses piemērojušās izmantojamām tehnoloģijām.

Tai pusei, kurai būs lielāks tehnoloģiju daudzums, būs priekšrocības virzīties uz priekšu. Krievija pamazām virzās, jo tai ir vairāk ieroču, piemēram, raķešu, un cilvēku resursu. Ukrainai ir liela pieredze, ko tā spēj izmantot, lai daļēji kompensētu resursu trūkumu. "Droni Ukrainai ir daudz, taču tai ir nepieciešami papildus cilvēkresursi - rekrutēti un profesionāli apmācīti karavīri," uzsvēra eksperts.

Ukrainas bezpilota lidaparātu operatori no 59. atsevišķās triecienbrigādes iemūžināja Krievijas helikoptera Mi-8MTV-5 tuvplānu, ko 2025. gada 29. septembrī notrieca FPV drons.

Kopš šī gada janvāra beigām Oleksandrivkas virzienā Gaisa triecienspēku grupējums un blakus esošās vienības ir atguvušas kontroli pār 400 kvadrātkilometriem teritorijas un astoņām apdzīvotām vietām, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.

Nav nekādu pazīmju, ka tas norimtu.

Maskava ir atteikusie sno iepriekšējiem mājieniem un nosaukusi jaunu vainīgo par atentātu pret GRU ģenerāli Vladimiru Aleksejevu. Ukraina iepriekš paziņoja, ka šādi uzbrukumi miera sarunu laikā ir pretrunā ar tās stratēģiju.

Krievijas varas iestādes ir mainījušas savu naratīvu par augsta ranga militārās izlūkošanas amatpersonas atentāta mēģinājumu. Lai gan sākumā propagandas mediji tieši norādīja uz "saikni ar Ukrainu", FDD tagad runā par Lielbritānijas izlūkdienestu iesaisti. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas turpmākais liktenis ir eksistenciāli svarīgs visiem Austrumeiropas sabiedrotajiem, turklāt vienlaikus ir sajūta, ka esam par vienu solīti tuvāk potenciālai varas maiņai Krievijā, atzina pašreizējais domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors Artis Pabriks, kurš Krievijas iebrukuma sākumā bija Latvijas aizsardzības ministrs.

Pabriks pirms četriem gadiem kara pirmajās stundās medijiem atzina, ka Rietumiem nepieciešams veikt divas lietas - ieviest maksimāli smagas sankcijas pret Krieviju un sniegt maksimālu atbalstu Ukrainai. Tagad komentējot savulaik pausto, Pabriks atzina, ka Ukraina no Rietumiem saņēma vairāk nekā Krievija domāja, taču joprojām mazāk nekā vajadzīgs. Attiecīgi tas ir galvenais iemests, kāpēc karš joprojām turpinās.

Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa, atzinusi, ka pirmdien nav sagaidāma vienošanās par jauno Krievijas sankciju paketi, ko draudējusi bloķēt Ungārija.

"Man šķiet, ka šodien nebūs progresa attiecībā uz šo jautājumu, bet mēs noteikti to panāksim," sākoties ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmei, norādīja Kallasa.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns svētdien paziņoja, ka Budapešta uzliks veto sankcijām, kamēr netiks atjaunota naftasvada "Družba" darbība.