TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 235 060 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1020 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 608 tankus, 23 951 bruņutransportieri, 36 644 lielgabalus un mīnmetējus, 1626 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 115 813 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 906 automobiļus un autocisternas, kā arī 4051 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Pēc sestdienas masveida Krievijas uzbrukuma vairāk nekā 1 670 ēkas Kijivā palikušas bez apkures, savukārt gaisa temperatūra ārā ir zem nulles, svētdien paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kličko.
Čehijas premjerministrs Andrejs Babiš ir kategoriski noraidījis iespēju nodot L-159 lidmašīnas Ukrainai, neskatoties uz Čehijas prezidenta Petra Pavela un valsts augstākās militārās amatpersonas atbalstu, ziņo iDNES.
Platformā “X” Zelenskis ziņo, ka vakar, 25. janvārī, ticies ar Lietuvas veselības ministri Mariju Jakubauskieni un brīvprātīgajiem Jonu Ohmanu un Edmundu Jakilaiti, kuri palīdz Ukrainai.
“Mēs lepojamies, ka mums ir tik spēcīgi draugi un tik spēcīgs atbalsts. Es esmu pateicīgs, ka jūs palīdzat mūsu tautai jau kopš kara sākuma. Paldies par visu, ko esat darījuši kopš 2014. gada. Bet vissvarīgākais ir tas, ka kopš Krievijas pilna mēroga uzbrukuma sākuma ukraiņi nejūtas vieni,” raksta Ukrainas prezidents.
I met with Lithuania’s Minister of Health, Marija Jakubauskienė, and Lithuanian volunteers Jonas Ohman and Edmundas Jakilaitis, who are helping Ukraine and our people.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) January 25, 2026
We are proud to have such strong friends and such support. I am grateful that you have been helping our people… pic.twitter.com/rEjpQYtpSf
25. janvārī bezpilota lidaparāts ietriecās daudzstāvu ēkā netālu no tirdzniecības centra Harkivā. 80 gadus veca sieviete tika ievainota.
She was inside her home in Kharkiv when a Russian drone slammed into the building
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 25, 2026
On 25 January, a drone struck a high-rise near a shopping mall in Kharkiv’s Kyivskyi District. An 80-year-old woman was injured and windows were shattered.
It wasn’t the only hit: Russian drones… pic.twitter.com/zsOVcqNDCz
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Karols Navrockis, svētdien tiekoties Viļņā, apsprieduši izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, ziņo Lietuvas prezidenta preses dienests.
Vairāk lasi šeit.
Pēc sarunām Abū Dabī problemātisku jautājumu kļuvis mazāk, taču Ukraina nedomā atdot savas teritorijas, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Lasi vairāk šeit.
Pašlabuma vadītas Vašingtonas ar neierobežotu varu parādīšanās pasaules politikā rada problēmas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, kurš šo lomu uzskata par savu, teikts The New York Times 23. janvāra analītiskajā rakstā par to, kā ASV prezidents Donalds Tramps kļuvis par jaunu Putina konkurentu visaptverošas varas īstenošanā.
Čehijas pilsoniskā iniciatīva „Dárek pro Putina” („Dāvana Putinam”) tikai dažu dienu laikā savākusi vairāk nekā 3,8 miljonus ASV dolāru Ukrainas enerģētikas nozares atbalstam, pavēstīja Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Andrijs Sibiha.
„Nākamajā nedēļā ar Čehijas organizācijas "Post Bellum" atbalstu uz Harkivu tiks nogādāti 49 dažādas jaudas ģeneratori,” sacīja diplomāts.
ASV amatpersonas uzskata piektdien un sestdien Abū Dabī notikušās Ukrainas miera sarunas par sekmīgām, un nākamā trīspusējo sarunu kārta starp ASV, Krievijas un Ukrainas delegācijām par kara izbeigšanu gaidāma Abū Dabī nākamsvētdien, 1. februārī, vēsta mediji, atsaucoties uz ASV amatpersonu neoficiāli teikto.
Amerikāņu amatpersonas, kuras citē portāls "Axios", uzskata, ka Krievijas, Ukrainas un ASV delegāciju tikšanās Abū Dabī bija svarīgs solis ceļā uz nākamo sarunu posmu. Viens no "Axios" sarunbiedriem sacījis, ka puses cita starpā apspriedušas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās iespēju. Pēc viņa teiktā, šādas tikšanās priekšnoteikums varētu būt nākamās sarunu kārtas panākumi.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
