TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

ASV izlūkdienestu ziņojumi arī šonedēļ turpina brīdināt, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nav atteicies no mērķa pārņemt kontroli pār visu Ukrainu, kā arī daļām Eiropas, atklājuši seši avoti, kas pārzina ASV izlūkošanas informāciju.

Plašāk lasīt šeit.
 

Ukrainas pārstāvji svētdien Maiami tiksies ar ASV pārstāvjiem, lai apspriestu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.

"Trešā darba diena ASV. Šodien kopā ar ģenerālleitnantu Andriju Hnatovu mums būs vēl viena tikšanās ar amerikāņu pusi," sociālajos tīklos paziņoja Umerovs.

Viņš piebilda, ka puses strādā konstruktīvi. "Mēs ceram uz turpmāku progresu un praktiskiem rezultātiem," pavēstīja Umerovs.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien rosinājis rīkot jaunas plašas sarunas ar Eiropas sabiedrotajiem pēc Ukrainas delegācijas un ASV pārstāvju sarunām Maiami.

"Pastāv kopīga sajūta, ka pēc mūsu diplomātiskās komandas darba Savienotajās Valstīs mums tagad būtu jārīko konsultācijas ar Eiropas partneriem plašākā lokā," pēc telefonsarunas ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri platformā "X" paziņoja Zelenskis.

Vācijas konservatīvās partijas HDS (Kristīgie demokrāti) deputāti pieprasa atgriezties pie “vienas pases principa”, vēršoties pret dubulto pilsonību, īpaši attiecībā uz Krievijas izcelsmes iedzīvotājiem. Debates uzliesmoja, ņemot vērā diskusijas par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu. HDS pārstāvis Štefans Majers norādīja: “Jautājumam, kurai valstij cilvēks jūtas parādā, šobrīd ir īpaša nozīme.” Viņš uzskata, ka dubultpilsonība var radīt “lojalitātes problēmas” – it īpaši kara apstākļos –, un aicināja atcelt līdz šim spēkā esošo politiku, kas pēdējo pusotru gadu Vācijā atļāva vairākas pilsonības.

Doma, ka pilsonība nav tikai juridisks statuss, bet arī morāla saistība, atbalstu guva arī citu HDS pārstāvju vidū. Deputāte Kornēlija Bābenedererde uzsvēra: “Pilsonība nav tikai dokuments, tā ir atbildība.” Savukārt profesors Matiass Frīe, komentējot situāciju, pauda bažas: “Kā cilvēks var saglabāt Krievijas pilsonību, valsts, kas īsteno agresiju un kara noziegumus, un vienlaikus būt lojāls Vācijas pamatlikumam?” Saskaņā ar statistiku, Vācijā ir līdz 5,8 miljoniem dubultpilsoņu, un iespējamā mobilizācijas gadījumā 3691 jaunietis ar Krievijas pasi varētu tikt iesaukts Vācijas armijā.

Krievijas karavīri šķērsojuši Ukrainas robežu netālu no Grabovskas ciema Sumu apgabalā un no turienes piespiedu kārtā aizveduši uz Krieviju aptuveni 50 civiliedzīvotājus, pārsvarā vecus cilvēkus, paziņojuši Ukrainas Bruņotie spēki.

Krievijas ofensīvas rezultātā Ukrainas aizsardzības spēki atkāpās no vairākām pozīcijām pie Grabovskas, un patlaban šajā reģionā tiek veikti stabilizācijas pasākumi, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba preses pārstāvis.

Viņš atklāja, ka lielākā daļa cilvēku, kurus krievi aizveda pāri robežai uz Krievijas teritoriju, ir seniori. Viena no sievietēm ir 89 gadus veca. Gandrīz visi viņi iepriekš bija atteikušies evakuēties dziļāk Ukrainas kontrolētajā teritorijā.

Ukrainas tiesībsargājošās iestādes sākušas izmeklēšanu par civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju. Ukrainas Bruņotie spēki to uzskata par Ženēvas konvenciju pārkāpumu.

Bruņotie spēki aicināja pierobežas apgabalu iedzīvotājus evakuēties. Sumu apgabala varasiestādes organizē evakuācijas procesu, un vairāk nekā 30 000 cilvēku jau ir evakuēti, bet gandrīz 5700 citi ir atteikušies doties prom, atklāja amatpersonas.

Ukrainas mediji iepriekš ziņoja, ka naktī uz sestdienu Krievijas bruņotie spēki iebruka Grabovskas ciemā.

Ukrainas partizāni sabotējuši svarīgu dzelzceļa mezglu Krievijas Rostovas apgabalā, apgalvo grupa, 21. decembrī apgalvoja grupas dalībnieki. 

"Atesh" aģenti aizdedzināja dzelzceļa mezglu Batajskā, Krievijas Rostovas apgabalā, kuru Krievijas karaspēks izmanto, lai apgādātu savus spēkus okupētajās Hersonas, Zaporožjes un Doņeckas apgabalu daļās, kā arī Krimā.

“Dedzināšanas rezultātā tika traucēts galvenā loģistikas centra darbs, caur kuru okupācijas spēki tiek apgādāti visos dienvidu virzienos,” grupa rakstīja vietnē "Telegram". "Kyiv Independent" publikācijas brīdī nevarēja pārbaudīt šos apgalvojumus.

"Atesh" grupa regulāri veic diversijas militārajos objektos okupētajā Ukrainas teritorijā un dziļi Krievijā. Pagājušā mēneša sākumā partizāni ziņoja par diversiju operāciju pret elektrolokomotīvi, kas, iespējams, tika izmantota militāro kravu pārvadāšanai no Krievijas pilsētas Rostovas pie Donas.

Kremlis svētdien noliedza, ka tiktu plānotas trīspusējas sarunas starp Ukrainu, Krieviju un ASV.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja, ka ASV ir ierosinājušas rīkot miera sarunas kopā ar Ukrainas un Krievijas un, iespējams, arī Eiropas valstu pārstāvjiem.

"Amerikas Savienotās Valstis teica, ka rīkos atsevišķu tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem, un, cik es saprotu, viņi ierosināja šādu formātu: Ukraina, Amerika, "krievi" - un, tā kā tur ir arī Eiropas pārstāvji, tad, iespējams, arī Eiropa. Kāpēc es saku, iespējams? Tāpēc, ka būtu loģiski rīkot šādu kopīgu tikšanos," sacīja Zelenskis.

Taču pēc tam viņš žurnālistiem atzina, ka "nav pārliecināts, ka no tā varētu rasties kaut kas jauns," un aicināja ASV pastiprināt spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu karu.

Krievijas diktatora Vladimira Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs šodien paziņoja, ka "pašlaik neviens nav nopietni apspriedis šo iniciatīvu [par trīspusējām sarunām], un, cik man zināms, tā netiek gatavota".

Ušakovs arī apgalvoja, ka viņš nav redzējis pārskatīto ASV priekšlikumu par kara izbeigšanu pēc sarunām starp ASV, Ukrainas un Eiropas komandām.

ASV izlūkdienestu vadītāja Tulsi Gabarba paziņojusi, ka Krievija nav spējīga iekarot un okupēt Ukrainu, kas ir pretrunā ar daudzu NATO sabiedroto vērtējumu. “Patiesība ir tāda, ka ‘ASV izlūkdienesti’ uzskata – Krievijai nav pat spēju iekarot Ukrainu, kur nu vēl Eiropu,” viņa rakstīja sociālajos tīklos.

Neraugoties uz Gabarbas apgalvojumiem, iekšējās izlūkošanas aprindās valda atšķirīgi viedokļi. Kā ziņo Reuters, atsaucoties uz sešiem informētiem avotiem, daudzi analītiķi joprojām brīdina, ka Vladimirs Putins vēlas iegūt kontroli pār visu Ukrainas teritoriju un, iespējams, arī atjaunot daļu no bijušās Padomju Savienības teritorijām. Viens avots norādījis, ka pēdējais formālais vērtējums par šo jautājumu tika sniegts 2025. gada septembrī.