TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

"Lai kāda arī būtu politiskā situācija, Krievijā joprojām ir labāk. Jā, ir grūti, bet kur ir viegli?"

Kāda krieviete no Novosibirskas centra, kura dzīvo kazarmās, stāsta, ka Vācijā "viņiem ir problēmas ar ūdeni un degvielu – cilvēki salst un samazina visu patēriņu".

Krievijas ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova teica, ka ES pārstāvjiem vajadzētu "sēdēt zem galda un nebrēkt".

Šī bija viņas atbilde uz Eiropadomes prezidenta Koštas paziņojumu, ka "Krievijai nevar atļaut gūt panākumus pie sarunu galda".

"Neviens jūs neaicināja pie šī sarunu galda, jo jūs nezināt, kā uzvesties, jo jūs jau esat tur bijuši, jo jūs krāpāties un tikāt pieķerti nozieguma izdarīšanas brīdī. Tāpēc sēdiet zem galda un nebrēciet," viņa teica.

Britu un franču desantnieki veica mācības, gatavojoties iespējamai miera uzturēšanas misijai Ukrainā.

"12 kara gadu laikā Krievijai joprojām nav izdevies panākt pilnīgu okupāciju, kas liecina par Ukrainas bruņoto spēku augsto sagatavotības līmeni," norāda Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.

Neapstiprinātas ziņas liecina, ka raķešu triecienā Krievijas Belgorodas apgabalā iznīcināta pretgaisa aizsardzības sistēma "Pantsir S1". 

Mariupolē izcēlies jauns skandāls par okupācijas spēku iznīcinātajiem mājokļiem. Aptuveni 60 vienas no nojauktās ēkas iedzīvotājiem ir iesnieguši Augstākajā tiesā kolektīvu prasību pret vietējām varas iestādēm, aģentūrai pastāstīja kāds vietējais iedzīvotājs. Iedzīvotāji pieprasa, lai viņu deviņstāvu ēkas nojaukšana tiktu atzīta par nelikumīgu un lai administrācijai tiktu uzlikts par pienākumu nodrošināt viņiem dzīvokļus jaunajā ēkā, kas tiek celta tajā pašā vietā.

Minētā ēka atrodas Metalurhivas ielā, pilsētas centrā netālu no Drāmas teātra. Tā tika nojaukta 2022. gadā, jo tika atzīta par nepiemērotu dzīvošanai. Tomēr paši iedzīvotāji apgalvo, ka lēmums tika pieņemts formāli – bez pilnīgas ēkas novērtēšanas vai pat pārbaudes. Trīs gadus vēlāk lielākā daļa skarto iedzīvotāju joprojām nav saņēmuši atbilstošu mājokli. Tikai dažiem no viņiem ir veiksmīgi izdevies vienoties par kompensāciju, taču piedāvātās iespējas viņus nav apmierinājušas. Apmaiņā pret dzīvokļiem viņiem tiek piedāvāti vai nu skaidras naudas maksājumi, kas nav pietiekami jauna mājokļa iegādei, vai arī pārvietošana uz tā sauktajiem "bezsaimnieku" dzīvokļiem — dzīvokļos, no kuriem ir izvākušies iedzīvotāji.

Krievijā aizturēts viens no Krievijas ietekmīgākajiem propagandistiem, mediju projekta "Readovka" dibinātājs Aleksejs Kostiļevs. Saskaņā ar Kremlim pietuvinātu Krievijas mediju sniegto informāciju, viņš tika arestēts 25. februārī un apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā.

Šī apsūdzība paredz nopietnu sodu: izmeklētāji jau uzstāj uz Kostiļeva apcietināšanu vismaz uz diviem mēnešiem. Tiesībaizsardzības iestāžu avoti apstiprina, ka lieta ir saistīta ar finanšu krāpšanu. 

Ukraiņu žurnālists Deniss Kazanskis apgalvo, ka varētu būt iesaistīta kara propagandai piešķirto līdzekļu piesavināšanās. Viņš arī apgalvo, ka Kostiļevam faktiski ir atņemts mediju resurss "Readovka", kas ilgu laiku tika uzskatīts par ievērojamu Krievijas propagandas ruporu. Situācija šķiet zīmīga: karam turpinoties, piespiežot degradēt gan Krievijas sabiedrību, gan visu valsti, ir sākušās iekšējas "izrēķināšanās", kurās iesaistīti pat tā sauktā Z segmenta galvenie propagandisti.

Okupētajā Doneckas apgabala daļā Krasnohorivkas pilsētā kopš Krievijas ienākšanas ir izveidojusies kritiska humanitārā situācija. Par to ziņoja žurnālists Deniss Kazanskis, aprakstot pilsētas pašreizējo stāvokli. Pēc viņa teiktā, pilsēta ir praktiski iznīcināta: infrastruktūra ir iznīcināta, trūkst pamata dzīves apstākļu, un varas iestādes tās pilnībā ignorē. Šodien Krasnohorivkā dzīvo aptuveni 300 cilvēku, raksta Kazanskis. Viņi dzīvo bez elektrības un ūdeni saņem tikai reizi nedēļā: katram tiek piegādāta viena muca. Arī sabiedriskais transports kursē ārkārtīgi reti, apmēram reizi nedēļā, un atkritumi vispār netiek savākti. Tikmēr pilsētā nav vērojamas atjaunošanas pazīmes.

Atsevišķa problēma joprojām ir atmīnēšanas trūkums. Neskatoties uz apgalvojumiem uz papīra, pilsēta joprojām ir fiziski bīstama. Tas padara neiespējamu māju remontu vai komunālo pakalpojumu atjaunošanu. Pēc vietējo iedzīvotāju teiktā, process tiek apzināti kavēts, lai ietaupītu budžeta līdzekļus. Krievijas Z brīvprātīgā Sanija Denisova šo situāciju apstiprina. Viņa norāda, ka iedzīvotāji tur burtiski izdzīvo jau vairākus gadus. Jebkādi aicinājumi tā sauktajām "varām" tiek ignorēti, un palīdzība praktiski neeksistē. Turklāt viņi plāno atņemt pilsētai tās statusu, lai pilnībā atbrīvotu to no atbildības. Pēc Kazanska teiktā, Krasnohorivka ir kļuvusi par spilgtu piemēru tam, ko Krievija nes okupētajām teritorijām: iznīcība, postījumi un pilnīga vienaldzība pret parasto cilvēku likteņiem.

Vatikāna Pasta dienests ceturtdien laida klajā jaunu pastmarku, kurā attēlota Kijivas grieķu katoļu katedrāle aptumšojuma laikā, šādi simboliskā veidā atgādinot arī par pārbaudījumiem un grūtībām, ko kara laikā katru dienu pieredz ukraiņi, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".

Pastmarka izdota nedēļā, kad tiek pieminēta Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtā gadadiena. Tā sakrīt ar 30. gadadienu kopš Kijivas katoļu diecēzes atjaunošanas pēc Padomju Savienības sabrukuma un katedrāles būvniecības 12. gadadienu.

Jaunajā pastmarkā attēlots Kijivas katedrāles siluets uz vakara gaismas fona.

Zviedrijas bruņotie spēki 26. februārī pārtvēra Krievijas dronu, kas Baltijas jūrā tuvojās Francijas aviācijas bāzes kuģim "Charles de Gaulle". Vairāk lasi šeit.