TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Svētdien Abū Dabī paredzētas Ukrainas un Krievijas pārstāvju tiešās sarunas.
Gan Kremlis, gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprinājuši datumu, taču precīzu sarunu laiku un vietu nav atklājuši.
Tiešas sarunas starp Maskavu un Kijivu pēc ilgstoša pārtraukuma atsākās pirms nedēļas. Tās tika sarīkotas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašā vēstnieka Stīva Vitkofa starpniecību un norisinājās aiz slēgtām durvīm.
Tagad sarunas norisināsies bez ASV pārstāvju klātbūtnes.
Lai gan puses sarunas vairākkārt nosaukušas par konstruktīvām, nekas neliecina, ka drīzumā būtu gaidāma kāda vienošanās par kara izbeigšanu.
Vislielākās domstarpības joprojām ir tā dēvētajā teritoriālajā jautājumā.
Krievija joprojām pieprasa, lai Ukraina atstāj tās Donbasa teritorijas, ko krievi četru gadu laikā tā arī nav spējuši iekarot. Zelenskis atkārtoti šīs prasības ir kategoriski noraidījis.
Ukrainas delegāciju vadīs Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, kamēr Krievijas delegācijas galvgalī ir militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs Igors Kostjukovs.
Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 90 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 76 no krievu lidrobotiem.
Fiksēti 14 lidrobotu trāpījumi deviņās apkaimēs. Vēl divās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.
Ukraina un NATO ir vienojušās par galvenajām sadarbības prioritātēm, koncentrējoties uz gaisa aizsardzības stiprināšanu un Patriot sistēmu, F-16 lidmašīnu un HIMARS attīstīšanu.
Ukraine and NATO have agreed on key priorities for cooperation, focusing on strengthening air defense and advancing Patriot systems, F-16 aircraft and HIMARS. Defense Minister Mykhailo Fedorov thanked the Alliance for effective coordination of assistance, including through the… pic.twitter.com/fIb5hyqarX
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 31, 2026
Pasaules notikumu redaktors Sams Kilejs raksta: "Haotiska, bezprincipiāla un bīstami efektīva – Donalda Trampa pēdējā ārpolitikas iniciatīva Ukrainā var nodrošināt īsu atelpu no Krievijas bombardēšanas, kas notiek zemā temperatūrā, liekot civiliedzīvotājiem sasalt savās mājās.
Briesmas slēpjas tajā, ko viņš cer iegūt apmaiņā pret to, ka Vladimirs Putins uz nedēļu ir piekritis pārtraukt Ukrainas mocīšanu.
Nekādas šaubas nav, ka viņš pieprasīs, lai Kijeva piekāpjas Kremļa prasībām nodot savas spēcīgākās aizsardzības līnijas un cietokšņa pilsētas bez atbildes uguns, apmaiņā pret ilgāku „pamiers”.
Kijivā prognozēts bargs aukstuma periods, kas, paredzams, ilgs līdz nākamajai nedēļai.
Dažās apgabalos temperatūra noslīdēs līdz -30 °C, paziņoja Valsts ārkārtas dienests.
Krievija kara laikā ir centusies liegt Ukrainas civiliedzīvotājiem siltumu, gaismu un tekošu ūdeni, īstenojot stratēģiju, ko Ukrainas amatpersonas apraksta kā “ziemas izmantošanu kā ieroci”.
Kara upuru skaits sasniegs drūmu atskaites punktu
Saskaņā ar ziņojumu, līdz pavasarim abās pusēs Krievijas karā pret Ukrainu nogalināto, ievainoto vai pazudušo karavīru skaits varētu sasniegt divus miljonus.
Tas nozīmētu, ka Maskava cietusi vislielāko karavīru skaita zaudējumu, kāds reģistrēts jebkurai lielvalstij jebkurā konfliktā kopš Otrā pasaules kara.
Ukrainas Nacionālās gvardes kaujinieki ir iznīcinājuši vai bojājuši 449 ienaidnieka artilērijas sistēmas un 25 daudzkārtējās raķešu palaišanas sistēmas.
Since the beginning of 2026, Ukraine's front line has become disappearance zone for Russian artillery
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 31, 2026
Fighters of National Guard of Ukraine have destroyed or damaged 449 enemy artillery systems and 25 multiple launch rocket systems
📹 Ministry of Internal Affairs of Ukraine pic.twitter.com/y05ctX7nSW
Amatpersonas apgalvo, ka hakeri mēģinājuši iznīcināt datus rūpnīcā, kas apkalpo 500 000 cilvēku. Drošības eksperts brīdina par “eskalāciju no spiegošanas līdz destruktīvām darbībām” pirms Ziemas olimpiskajām spēlēm.
Poland accuses Russian FSB of cyberattacks on 30 energy facilities during December snowstorms
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 31, 2026
Officials say hackers tried to destroy data at plant serving 500K people. Security expert warns of "escalation from espionage to destructive action" ahead of Winter Olympics… pic.twitter.com/6wFJtqBDcG
Ukrainā un Moldovā, kur avārijas dēļ sestdien daudzi reģioni bija palikuši bez elektrības, elektroapgāde atjaunota, pavēstīja abu valstu amatpersonas.
Enerģētiķi atjaunojuši elektroapgādi visos Ukrainas reģionos pēc sestdienas rītā notikušās sistēmiskās avārijas, pavēstīja enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.
"Visi reģioni atgriežas pie plānotajiem grafikiem, augstsprieguma līnijas un apakšstacijas darbojas normālā režīmā," platformā "Telegram" pavēstīja ministrs.
"Šorīt radušās situācijas cēloņi tiek noskaidroti. No rīta ar minūšu intervālu notika divas avārijas augstsprieguma līnijās. Tā rezultātā septiņos valsts apgabalos radās kaskādveida elektroapgādes pārtraukumi," norādīja Šmihaļs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



