TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pieaug draudi, ka Krievijas diversiju grupas varētu iefiltrēties Ukrainā no Piedņestras

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas militārās izlūkošanas (HUR) avoti "24 Kanal" stāsta, ka Maskava strauji pastiprina aktivitāti reģionā, lai izstieptu Ukrainas resursus un izveidotu jaunu fronti.
Krievi to dara, lai novirzītu Ukrainas resursus uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas anklāva.
Mobilizācijas centieni ir pastiprinājušies, un Krievija tur jau ir izveidojusi dronu ražošanas un apmācības centrus. Šo darbību mērķis ir palielināt Krievijas klātbūtni reģionā, destabilizēt Moldovu un radīt spiedienu pie Ukrainas dienvidu robežas.
HUR uzskata, ka šis ir jaunas hibrīdoperācijas sākums pirms 2026. gada prezidenta vēlēšanām. Maskava cenšas atjaunot bezmaksas gāzes piegādi Tiraspolei, palielināt starpnieka atbalstu un nemanāmi paplašināt savu militāro ietekmi.
The threat of Russian sabotage groups infiltrating Ukraine from Transnistria is growing. Sources in Ukraine’s military intelligence tell 24 Kanal that Moscow is rapidly stepping up activity in the region to stretch Ukrainian resources and create a new front.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 10, 2025
Mobilization efforts… pic.twitter.com/8c7gMP4QEt
Slobožanskes ziemeļu frontē vienības "Škval" robežsargi iznīcināja krievu tehniku un sakaru līdzekļus.
On the North‑Slobozhansk front, border guards from unit “Shkval” destroyed Russian equipment and communications gear. pic.twitter.com/Pl4N0Dhb7g
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 10, 2025
ES vēstnieki ir apstiprinājuši plānu līdz 2027. gada rudenim pārtraukt visu Krievijas gāzes importu. Sašķidrinātās dabasgāzes imports tiks pārtraukts līdz 2026. gada beigām, bet cauruļvadu gāzes imports – līdz 2027. gada septembrim. Likumam vēl ir jāsaņem ministru un ES Parlamenta galīgais apstiprinājums, taču paredzams, ka tas tiks pieņemts viegli, neskatoties uz Ungārijas un Slovākijas iebildumiem. Krievijas gāze pašlaik veido tikai 12% no ES importa, salīdzinot ar 45% 2022. gadā.
🇪🇺 EU ambassadors have approved a plan to end all Russian gas imports by autumn 2027. LNG imports will stop by the end of 2026, and pipeline gas by September 2027. The law still needs final approval from ministers and the EU Parliament, but it's expected to pass easily despite… pic.twitter.com/tcJ0sH6QMd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 10, 2025
Kremlis trešdien paziņojis, ka ASV prezidenta Donalda Trampa nesenie izteikumi par Maskavas uzvaru karā pret Ukrainu, kam būs jāatdod savas teritorijas, atbilst Krievijas viedoklim.
Tramps intervijā izdevumam "Politico" arī izteicās, ka uzskata Eiropas līderus par vājiem, un aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sarīkot vēlēšanas.
ASV prezidenta izteikumi satraukuši gan Kijivu, gan Eiropu.
Ukrainas Speciālo operāciju spēku vienība Doneckas apgabalā likvidēja piecu krievu karavīru grupu. Viņi mēģināja laikapstākļu aizsegā ielavīties cauri mežam, taču Ukrainas Speciālo operāciju spēku 8. pulka operatori pārtvēra un neitralizēja diversantus.
Ukrainas militārpersonas no Bezpilota sistēmu spēku operatoru 412. "Nemesis" brigādes iznīcināja divas Krievijas Tor-M1 pretgaisa aizsardzības sistēmas un BUK-M3 pretgaisa aizsardzības sistēmu.
❗️🇺🇦Ukrainian military personnel from the 412th Nemesis Brigade of the Unmanned Systems Forces Operators destroyed two 🇷🇺Russian Tor-M1 air defense systems and a BUK-M3 air defense system pic.twitter.com/a7TEaxEwVb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 10, 2025
ES steidzas pieņemt likumu par Krievijas aktīvu 210 miljardu eiro vērtībā bloķēšanu uz nenoteiktu laiku, lai apietu Orbāna veto, vēsta "Financial Times".
Ungārija kategoriski iebilst pret jebkādu papildu palīdzību Ukrainai un regulāri draud uzlikt veto sankciju pagarināšanai. Lai to apietu, Eiropas Komisija ierosina izmantot ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu sankcijas ar balsu vairākumu, apejot vienprātības principu.
Source: https://t.co/dxJMAOFGPk
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 10, 2025
❗️🇷🇺Russians receive new batch of Su-34 fighter-bombers pic.twitter.com/pcXEaz2Pbs
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 10, 2025
Pēc šāda paziņojuma Eiropai jābūt modrai — Lavrovs teica tieši to pašu neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Viņš arī brīdināja, ka Krievija reaģēs uz jebkādu iesaldētu Krievijas aktīvu atsavināšanu vai Rietumu karaspēka izvietošanu Ukrainas teritorijā.
Ievērojama viņa runas daļa bija veltīta Trampa slavēšanai. Šķiet, ka viņam tika uzdots glaimot ASV prezidentam pēc tam, kad pats Lavrovs izraisīja Budapeštas tikšanās izjukšanu.
Lavrov: “Russia is not going to fight Europe, and we have no such thoughts”
— NEXTA (@nexta_tv) December 10, 2025
After a statement like that, Europe should be on alert — Lavrov said exactly the same thing shortly before Russia invaded Ukraine.
He also warned that Russia will respond to any expropriation of frozen… pic.twitter.com/U7Iphu9WDg
Atbildot uz Zelenska aicinājumu panākt enerģētikas pamieru, Kremļa pārstāvis Peskovs ciniski atbildēja: "Mēs strādājam pie miera Ukrainā, nevis pie pamiera." Tas notiek laikā, kad Krievija katru dienu turpina bombardēt Ukrainas energosistēmas.
Responding to Zelensky’s call for an energy ceasefire, Kremlin spokesman Peskov cynically replied, “We are working on peace in Ukraine, not a ceasefire.” This, as Russia continues bombing Ukraine’s energy grid daily. pic.twitter.com/0WThUxz18w
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 10, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



