Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv

 

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi devuši triecienu lielākajam metalurģiskajam kombinātam Krievijā 18

Pasaulē
2023. gada 25. oktobrī 10:33 2023. gada 25. oktobrī 10:33 | Papildināts, 16. februārī 16:41
 
Ziņu
nodaļa
| Jauns.lv
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

  Britu miljardieris Ričards Brensons palīdzēs atjaunot nopostīto Ukrainas gaisa infrastruktūru 07:01

 

  Vācijas ārlietu ministre spiesta slēpties bumbu patvertnē 23:47

Vācijas ārlietu ministre Annalena Berboka kopā ar kolēģiem bija spiesta patverties Odesas viesnīcas bumbu patvertnē, jo viņas vizītes laikā notika gaisa uzlidojums, ziņo Dpa. Odesas reģionā bija dzirdami sprādzieni. Pagaidām nav ziņots par bojājumiem vai cietušajiem.

 

  Ukraina notriekusi jaut otro A-50 radara lidmašīnu 23:29

Diivu mēnešu laikā Ukrainas spēki notriekuši jau otro Krievijas neaizvietojamo radara lidmašīnu A-50. Tādas iebrucējiem palikušas vēl septiņas. Tas varētu būt būtisks zaudējums, kas samazina Krievijas gaisa spēku pārsvaru un var kļūt par lielu palīdzību frontes tuvumā esošajiem ciemiem, īpaši Avdijivkas apkaimē.

 

  Ukrainas atbalstītāji Vašingtonā 23:10

 

  Drošības stunda Ukrainas bērnudārzā 22:52

 

  Arī Vācijā vairs nav Kijevas 22:33

Vācija pieņēmusi lēmumu Ukrainas galvaspilsētu dēvēt pēc ukraiņu nevis krievu rakstības.

 

  Bērni Krievijas uzsāktajā karā 22:15

 

  Ukrainas atbalstītāji visā pasaulē 21:57

 

  G-7 sola palīdzību Ukrainai 21:38

G7 ir apņēmusies palīdzēt Ukrainai apmierināt tās steidzamās finanšu vajadzības - paziņojums

G7 valstis plāno noteikt stingrākus cenu griestus Krievijas naftai un ierobežot Krievijas ieņēmumus no enerģijas.

G7 valstu līderi apgalvo, ka Krievijas valsts aktīvi paliks imobilizēti, kamēr Maskava nekompensēs Ukrainai nodarītos zaudējumus.

G7 saglabās sankciju spiedienu uz Krievijas Federāciju un trešo valstu uzņēmumiem, lai novērstu mēģinājumus apiet sankcijas.

G7 līderi apliecina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas miera formulu, apņemoties sniegt palīdzību Ukrainai tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

 

  Slavenības vēl mieru Ukrainai 21:20

 

  Krievi grib atņemt britiem mencas 21:02

Krievijas Valsts dome atcēlusi PSRS un Lielbritānijas 1956. gadā noslēgto vienošanos, kas ļāva britu zvejniekiem ķert zivis Barenca jūrā pie Kolas pussalas, ziņo BBC.

"Angļi 68 gadus ēda zivis, bezgoži. Pasludināja mums sankcijas, bet paši par 40% savu maltīti, zivju ēdienkarti, veido no mūsu mencas. Tagad lai tievē, pieņemas prātā,” apakšpalātas spīkers Vjačeslavs Volodins cer dot triecienu pa britu iecienīto “fish and chips” – ceptām zivīm kraukšķīgā mīklā ar frī kartupeļiem.

Lielbritānija importē lielu daļu zivju un daudz arī eksportē no savas nozvejas. Populārākās ir menca, pikša, lasis, tuncis, arī garneles, kas aizņem 80% no visa britu zivju un jūras velšu patēriņa. Briti dod priekšroku mencām un pikšām, kuru netrūkst ziemeļu ūdeņos, tostarp Barenca jūrā. Tieši baltās zivis izmanto “fish and chips”.

Vairāk lasi šeit:

  Kanāda šogad Ukrainas atbalstam atvēlēs trīs miljardus dolāru 20:44

Kanāda sestdiena parakstījusi drošības līgumu ar Ukrainu un apsolījusi šajā gadā piešķirt 3,02 miljardus kanādiešu dolāru (2,07 miljardus eiro) Kijivas finansiālajam un militārajam atbalstam.

"Mēs atbalstīsim Ukrainu, lai ko tas mums maksātu, tik ilgi, cik vajadzēs," uzsvēra Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kas ieradies Kijivā, lai pieminētu otro gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Ukraina divpusējo drošības līgumu sestdien parakstīja arī ar Itāliju.

Pēdējo nedēļu laikā līdzīgas vienošanās Kijiva noslēgusi arī ar Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Dāniju.

Uz desmit gadiem noslēgtais līgums ar Kanādu satur Otavas apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par savu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, kā arī kara sagrautās ekonomikas atjaunošanā.

Līgums satur apņemšanos sniegt finansiālo atbalstu un sadarbību politiskos, militāros drošības un humanitāros jautājumos, taču tas nav nedz aizsardzības pakts, nedz militārās drošības garantija.

  Ukrainas bezpilota lidaparātus aprīkos ar mākslīgo intelektu 20:25

Ukrainas bezpilota lidaparāti būs aprīkoti ar mākslīgo intelektu no Vācijas ražotāja, vēsta Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
 
Ukrainas stratēģiskās rūpniecības ministrs Oleksandrs Kamišins un Vācijas uzņēmuma "Helsing GmbH" vadītājs Gundberts Šerfs (Gundbert Scherf) ir parakstījuši sadarbības memorandu. Tā mērķis ir ieviest mākslīgo intelektu Ukrainas bezpilota lidaparātos, norāda biroja vadītājs.

Pēc Jermakas teiktā, Helsing izstrādā programmatūru un integrē mākslīgo intelektu aizsardzības tehnoloģijās. Tas ir Rheinmetall partneris kopš 2022. gada un sadarbojas arī ar Vācijas Aizsardzības ministriju. Uzņēmums Ukrainā darbojas kopš 2022.

 

  Kanāda šogad Ukrainas atbalstam atvēlēs trīs miljardus dolāru 20:06

Kanāda sestdiena parakstījusi drošības līgumu ar Ukrainu un apsolījusi šajā gadā piešķirt 3,02 miljardus kanādiešu dolāru (2,07 miljardus eiro) Kijivas finansiālajam un militārajam atbalstam.

"Mēs atbalstīsim Ukrainu, lai ko tas mums maksātu, tik ilgi, cik vajadzēs," uzsvēra Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kas ieradies Kijivā, lai pieminētu otro gadskārtu kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

Ukraina divpusējo drošības līgumu sestdien parakstīja arī ar Itāliju.

Pēdējo nedēļu laikā līdzīgas vienošanās Kijiva noslēgusi arī ar Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Dāniju.

Uz desmit gadiem noslēgtais līgums ar Kanādu satur Otavas apņemšanos turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā par savu suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, kā arī kara sagrautās ekonomikas atjaunošanā.

Līgums satur apņemšanos sniegt finansiālo atbalstu un sadarbību politiskos, militāros drošības un humanitāros jautājumos, taču tas nav nedz aizsardzības pakts, nedz militārās drošības garantija.

  Ukrainā godina varoņus 19:48

Svētā Mihaila laukumā pie piemiņas sienas. tika godināti Ukrainas drosmīgākie cilvēkus, kuri cīnījās par Ukrainu un brīvību un atdeva savas dzīvības, lai Ukraina varētu dzīvot.

 

  Pirms diviem gadiem. Kā Kijivas iedzīvotāji bēga no kara 19:30

 

  Neatkarīgie mediji saskaitījuši 83 000 kritušus krievu karavīrus 19:11

Saskaņā ar 24. februārī publicētajiem neatkarīgo Krievijas mediju "Meduza" un "Mediazona" kopīgi veiktā pētījuma datiem divu gadu ilgajā Krievijas karā Ukrainā ir gājuši bojā 83 000 Krievijas karavīru.

 

  Sirmgalves protests Sanktpēterburgā ātri apraujas 18:53

Sanktpēterburgā 78 gadus vecā māksliniece Jeļena Osipova piketēja ar gleznu "Apturēt Putina operācijas", lai pieminētu Alekseju Navaļniju. Policija viņu gandrīz nekavējoties aizturēja.

 

  Ukraina ir tuvāk NATO nekā jebkad agrāk 18:35

"Ukraina ir tuvāk NATO nekā jebkad agrāk," uzrunā Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Vienlaikus viņš atzina, ka situācija kaujas laukā ir ārkārtīgi nopietna un ka Putins neizrāda nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka būtu gatavs mieram.

 

  Navaļnija mirstīgās atliekas atdotas mātei 18:16

Cietumā mirušā Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija mirstīgās atliekas sestdien beidzot atdotas viņa mātei Ludmilai Navaļnajai, pavēstījusi politiķa preses sekretāre Kira Jarmiša.

"Alekseja līķis nodots viņa mātei. Liels paldies visiem, kas to pieprasīja kopā ar mums. (..) Bēres vēl tikai gaidāmas. Mēs nezinām, vai varasiestādes ļaus tās sarīkot tā, kā ģimene vēlas un kā Aleksejs ir pelnījis. Mēs sniegsim informāciju, tiklīdz tā būs pieejama," pavēstījusi Jarmiša.


Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".

Citi šobrīd lasa

FOTO un VIDEO: kara otrajā gadadienā visā Latvijā notiek atbalsta pasākumi Ukrainai
Krievijā spēlējošajiem hokejistiem sociālajos tīklos uzrodas "simtiem aizstāvju" 3
VIDEO: pie Šķirotavas stacijas no sliedēm noiet vilciens ar Krievijas graudiem 3
Skatīt visus komentārus