TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina un Polija padziļina sadarbību aizsardzības jomā, sarunās koncentrējoties uz īsa darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, bezpilota lidaparātu izstrādi, kā arī MiG-29 iznīcinātāju nodošanu un modernizāciju, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs Fjodorovs. Viņš tikās ar savu Polijas kolēģi Vladislavu Kosiņaku-Kamišu un sacīja, ka Ukraina ir gatava dalīties pieredzē cīņā pret "Shahed" bezpilota lidaparātiem.
Ukraine and Poland are deepening defense cooperation, with talks focusing on strengthening short-range air defense, drone development, and the transfer and modernization of MiG-29 fighter jets, Ukraine’s defense minister Fedorov said. He held discussions with his Polish… pic.twitter.com/MhVB5zLlHM
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 30, 2026
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs paziņoja, ka pašnoteikšanās princips neattiecas uz Krimu un Donbasu, argumentējot, ka šajos gadījumos dominē teritoriālā integritāte. Viņš teica, ka ANO vērtējums ir tāds, ka šīs situācijas atšķiras no citām, piemēram, Grenlandes. Paziņojumā uzsvērta ANO nostāja, ka Krievijas rīcību pret Ukrainu nevar attaisnot ar pašnoteikšanās apgalvojumiem un ka ir jāievēro starptautiski atzītās robežas.
UN Secretary-General Antonio Guterres said the principle of self-determination does not apply to Crimea and Donbas, arguing that territorial integrity prevails in these cases. He said the UN’s assessment is that the situations differ from others such as Greenland. The statement… pic.twitter.com/fsHVYkOwFb
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 30, 2026
Krievijas planējošās bumbas ir kļuvušas par nāvējošāko draudu Ukrainas aizstāvjiem netālu no Doneckas apgabala Limanas ziemeļiem.
Lai gan kājnieku uzbrukumus tagad ir vieglāk atvairīt ar artilēriju un mīnmetējiem, KAB vadāmās bumbas nodara vislielākos postījumus pozīcijām, norāda Ukrainas 60. atsevišķās mehanizētās "Ingula" brigādes pārstāvis Maksims Bilousovs.
"Visa cerība balstās uz elektronisko karadarbību vienībām, kas tās novirza no kursa, lai bumbas nokristu kaut kur laukā," sacīja Bilousovs.
Tikmēr droni no slēpņiem ir dramatiski mainījuši situāciju kaujas laukā. Šie ieroči, ko sauc par "žduniem" ("gaidošie" - red.), atrodas gar ceļiem, lai uzbruktu loģistikas konvojiem.
"zhdunu droni patiešām ir mainījuši ainu kaujas laukā," skaidroja Bilousovs. "Bet mēs tos izmantojam arī pret krieviem. Viņi kaut ko pārņem no mums, un mēs tāpat pārņemam viņu inovācijas."
Russian glide bombs have become the deadliest threat to Ukrainian defenders near northern Donetsk Oblast's Lyman.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 30, 2026
While infantry assaults are now easier to repel with artillery and mortars, KAB guided bombs cause the heaviest damage to positions, according to Maksym Bilousov of… pic.twitter.com/B1yHmcrN1T
Krievijas spēki ap plkst. 12:00 apšaudīja Hersonu, trāpot sabiedriskajam transportam, kas pārvadāja civiliedzīvotājus, ziņo vietējās amatpersonas. Vadītājs gāja bojā, bet pieci cilvēki guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus.
Russian forces shelled Kherson around 12:00, hitting public transport carrying civilians, according to local officials. The driver was killed and five people were injured with wounds of varying severity. #Ukraine pic.twitter.com/JzdY3qC24F
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 30, 2026
Šis komentārs izskan dienu pēc tam, kad Tramps paziņoja, ka Putins ir piekritis viņa lūgumam nedēļu neuzbrukt Kijivai, kā arī citām Ukrainas pilsētām un ciematiem.
"Prezidents Tramps patiešām personīgi vērsās pie prezidenta Putina ar lūgumu atturēties no triecieniem Kijivai vienu nedēļu, līdz 1. februārim, lai radītu labvēlīgus apstākļus sarunu norisei," paziņoja Peskovs.
⚡️ Confusion reigns as Russia says it was only asked to stop attacking Kyiv until Sunday.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) January 30, 2026
The comment comes a day after Trump said Putin had agreed to his request not to strike Kyiv as well as other Ukrainian cities and towns for a week.https://t.co/3DLzsL0aY1
Krievijas droni, izmantojot "Starlink", sākuši veikt masveida uzbrukumus Ukrainas loģistikai gar Bohuslavas-Petropavļivkas šoseju. Dienas laikā reģistrēti desmitiem triecienu, atklāj Ukrainas karavīrs ar iesauku "Flash". Viņš sacīja, ka uzbrukumi ietver triecienus autobusiem, kas pārvadā civiliedzīvotājus, un ka Krievija pastiprina uzbrukumus loģistikas infrastruktūrai Dnipropetrovskas apgabalā.
Ukrainā piektdien saņemti vairāk nekā 2000 brīdinājumi par to ka esot mīnētas valsts iestāžu, izglītības iestāžu un izklaides centru ēkas dažādos apgabalos, un gandrīz trešdaļa objektu jau pārbaudīti, taču nekādi draudi nav konstatēti, paziņoja policija.
"Sākot no plkst. 9.30, uz valsts iestāžu, pašvaldību, izglītības iestāžu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, banku, izklaides iestāžu un citu objektu e-pasta adresēm sāka masveidā saņemt ziņojumus par to ēku mīnēšanu," vēsta policija.
Pārbaudīti gandrīz 30% objektu, taču informācija nav apstiprinājusies.
Pārējo objektu pārbaudes turpinās.
2025. gada rezultāti liecina, ka Ukrainas smagais "Baba Jaga" tipa drons kļuvis par visefektīvāko triecienieroci kaujas laukā.
❗️The 🇺🇦Ukrainian heavy drone of the «Baba Yaga» type became the most effective strike weapon on the battlefield by the results of 2025. pic.twitter.com/658CTLhn95
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
"Pagājušajā naktī netika veikti triecieni enerģētikas objektiem, taču mēs novērojam Krievijas armijas pārorientāciju uz triecieniem loģistikai," norāda Zelenskis.
Harkivas apgabalā krievi izmantoja ballistisko raķeti — tika bojātas kāda amerikāņu uzņēmuma civilās produkcijas noliktavas.
❗️"There were no strikes on energy facilities overnight, but we are recording a reorientation of the Russian army toward strikes on logistics," — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 30, 2026
In the Kharkiv region, the Russians used a ballistic missile — warehouses of civilian production of an American company… pic.twitter.com/TRYS7KPv36
Krievijas karaspēks gatavo izšķirošu triecienu Dronivkai, vienlaikus turpinot nogurdināt Ukrainas desantniekus ar nelielu grupu veiktiem nakts uzbrukumiem.
29. janvārī 7. gaisa triecienkorpusa 81. atsevišķā gaisa mobilās brigādes vienība ziņoja par kārtējo Dronivkas aizstāvēšanas dienu, kas bija bagāta ar sadursmēm ar Krievijas armijas vienībām.
Ukrainas aizstāvji ir iesaistīti smagā tranšeju kaujā. Droni uzrauga ienaidnieka aktivitātes, mērķējot uz Krievijas karavīriem un aprīkojumu. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



