TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Paziņots, ar kādu eksotisku indi Krievija nogalināja opozicionāru Navaļniju

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Minhenes Drošības konferences kuluāros sestdien ticies ar ASV valsts sekretāru Marku Rubio un iepazīstinājis viņu ar situāciju frontē un ar krievu uzbrukumu sekām Ukrainas enerģētikas sistēmai.

"Apspriedām, kā iespējams Ukrainai palīdzēt aizstāvēt dzīvību ziemas sala laikā un stiprināt mūsu izturību," informējis Zelenskis.

Viņš piebildis, ka detalizēti apspriests arī diplomātiskais process, lai trīspusējās sarunās izbeigtu Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

"Svarīgi, lai Ženēvā paredzētās sarunas būtu rezultatīvas, un esmu pateicīgs ASV par konstruktīvo pieeju," uzsvēris Ukrainas prezidents. "Skārām arī soļu secību. Svarīgi, lai būtu kustība drošības garantiju un ekonomiskās atjaunotnes jautājumos."

Savukārt Rubio pēc sarunām pavēstījis, ka apspriesti Ukrainas drošības jautājumi, kā arī abu pušu sadarbības padziļināšana aizsardzībā un ekonomikā.

Viņš arī uzsvēris, ka ASV prezidents Donalds Tramps vēlas rast risinājumu, kas uz visiem laikiem pieliktu punktu asinsizliešanai.

Kā ziņots, Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju trīspusējo sarunu nākamā kārta paredzēta Ženēvā 17. un 18. februārī.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 253 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1250 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 672 tankus, 24 037 bruņutransportieri, 37 293 lielgabalus un mīnmetējus, 1648 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1300 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 134 858 bezpilota lidaparātus, 4286 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 485 automobiļus un autocisternas, kā arī 4 071 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

 Krievijas okupācijas spēki frontē aktīvi izmanto infiltrācijas taktiku, mēģinot nemanīti apiet Ukrainas pozīcijas, nevis uzbrukt tām tieši.

Infiltrācija ir process, kura laikā pretinieks mēģina izspraukties cauri teritorijai starp ukraiņu pozīcijām. Tā vietā, lai veiktu tiešus uzbrukumus, ienaidnieks mēģina tās apiet no flangiem vai aizmugures.

"Mums tas rada problēmas, jo šādā gadījumā viņi var, piemēram, pārgriezt sakarus un loģistiku starp mūsu pozīcijām. Rezultātā pārvietošanās kļūst bīstama, jo ir zināms, ka tur jau atrodas ienaidnieks," norādīja 81. atsevišķās gaisa desanta brigādes komunikācijas nodaļas priekšnieks majors Vladimirs Goļagins.

Viņš piebilda, ka jebkurā aizsardzībā ir vājās vietas, un, tās konstatējot, tiek novirzīti papildu resursi to nostiprināšanai.

Majors uzsvēra, ka nepārtraukti izsekot visām pretinieka kustībām nav iespējams.

Pēc piekļuves zaudēšanas "Starlink" pavadoņu sakaru sistēmai, Krievijas okupācijas spēki mēģina atrast tehnoloģiskas alternatīvas karaspēka un dronu vadībai.

Bezpilota sistēmu brigādes "Ahillejs" komandieris Jurijs Fedorenko informēja, ka pretinieks šobrīd uzstāda Wi-Fi tiltus, izbūvē optiskās šķiedras līnijas un izvieto LTE bāzes stacijas, lai atjaunotu vienoto situācijas izpratni uz saskares līnijas.

Tāpat tiek ziņots par Krievijas mēģinājumiem nodrošināt sakarus no stratosfēras, uzsākot testus platformām, kas paredzētas 5G NTN standarta sakaru uzturēšanai. Fedorenko arī brīdināja par pretinieka mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz Ukrainas pilsoņiem, kuru tuvinieki atrodas gūstā vai okupētajās teritorijās, lai ar viņu starpniecību iegūtu piekļuvi "Starlink" termināļiem.

Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone Minhenes drošības konferences laikā veltījusi asu kritiku Donalda Trampa administrācijas politikai attiecībā uz karu Ukrainā, nodēvējot to par "kaunpilnu" un "vēsturisku kļūdu".

Paneļdiskusijas laikā Klintone uzsvēra, ka mēģinājumi piespiest Ukrainu piekrist kapitulācijas darījumam ar Krieviju ir nepieņemami. Pēc politiķes domām, Trampa rīcība grauj Rietumu vienotību, starptautiskās saistības un ir uzskatāma par NATO statūtu un vispārcilvēcisko vērtību nodevību.

Klintone norādīja, ka pašreizējais ASV prezidents vai nu neizprot Ukrainas tautas ciešanu mērogus, vai arī viņam tie ir vienaldzīgi. Viņa uzsvēra, ka Ukraina šobrīd cīnās par demokrātiju un Rietumu vērtībām, zaudējot tūkstošiem cilvēku viena cilvēka – Vladimira Putina – kontroles mānijas dēļ.

"Es uzskatu, ka centieni, ko Putins un Tramps pieliek, lai gūtu labumu no ukraiņu tautas ciešanām un nāves, ir augstākās pakāpes korupcija," paziņoja bijusī valsts sekretāre.

Četri kara gadi Ukrainā ir fundamentāli mainījuši smagās bruņutehnikas izmantošanas principus, secinājis britu analītiķis Džeks Bakbijs. Pašlaik tanki darbojas nāvējošā bezpilota lidaparātu ekosistēmā, kurā FPV droni veic līdz pat 45 000 uzbrukumu mērķiem mēnesī, padarot tradicionālos bruņutehnikas triecienus praktiski neiespējamus.

Pēc Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba datiem uz 2026. gada februāra vidu, Krievijas okupācijas spēku zaudējumi sasnieguši vairāk nekā 11,5 tūkstošus tanku un 24 tūkstošus bruņumašīnu. Analītiķi uzsver, ka šāda mēroga zaudējumi mūsdienu karadarbībā ir bezprecedenta gadījums, ko veicinājusi pāreja no taktiskajām kļūdām konflikta sākumā uz tehnoloģiski augstvērtīgu, dronos balstītu "iznīcināšanas ķēdi" pašlaik.

Galvenais augsto zaudējumu iemesls ir pastāvīgā kaujas lauka uzraudzība. Mazie kvadrokopteri veic nepārtrauktu izlūkošanu, savukārt lētie FPV droni dod galīgo triecienu tehnikai, kas ir simtiem reižu dārgāka par pašu lidaparātu. Ukrainas dronu ražošanas sektors plāno 2026. gadā sasniegt 4,5 miljonu vienību izlaidi, savukārt Krievija deklarējusi plānus par trīs līdz četru miljonu BPA ražošanu gadā. Šī "dronu sacensība" ir piespiedusi abas puses atteikties no masveidīgiem bruņutehnikas uzbrukumiem, pārejot uz izkliedētu taktiku un pastiprinātu radioelektroniskās cīņas līdzekļu izmantošanu.

Sakarā ar modernās tehnikas deficītu un grūtībām to atjaunot, Krievija arvien biežāk kaujas laukā izmanto tehniski novecojušus modeļus, piemēram, T-62 tankus. Situāciju pasliktina arī konstrukcijas defekti, īpaši T-80 modeļiem, kur munīcijas novietojums zem torņa bieži izraisa katastrofālu eksploziju pēc pirmā trāpījuma.

Vizuālā monitoringa dati liecina, ka 2026. gada februāra sākumā apstiprinātie Krievijas tanku zaudējumi pieauga vidēji par sešām vienībām dienā, apliecinot, ka tradicionālā tanku ēra kaujas laukā ir piekāpusies masveidā ražoto dronu tehnoloģiju priekšā.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) Minhenē ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu pārrunājusi spertos soļus Ukrainas atbalstam.

Šonedēļ premjere uzturējās darba vizītē Minhenē, kur piedalījās ikgadējā Minhenes drošības konferencē, kā arī divpusēji tikās ar amatpersonām un starptautisku uzņēmumu pārstāvjiem.

Minhenes drošības konferences otrajā dienā Latvijas Ministru prezidente piedalījās konferences galvenajās sesijās, kurās ar uzrunām uzstājās ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"ASV valsts sekretārs Marko Rubio savā uzrunā uzsvēra, ka ASV un Eiropa vienmēr ir bijuši un būs sabiedrotie - stipri katrs pats par sevi, bet vēl stiprāki kopā. Mēs neļausim nevienam graut transatlantiskās saites. Eiropa un ASV ir kopā, lai veidotu stiprāku, drošāku un labklājīgāku nākotni. Latvijā mēs jau rīkojamies. Skaidra rīcība ir nepieciešama abās Atlantijas okeāna pusēs jau tagad," uzsvērusi Siliņa.

Minhenes drošības konferences otrajā norises dienā Latvijas premjere tikās ar Mercu. Amatpersonas pārrunāja, kādus soļus veic jau tagad, lai palīdzētu Ukrainai, kā arī to, kā stiprināt un intensificēt transatlantiskās attiecības ar ASV.

Siliņa un Mercs pārrunājuši Eiropas militārās industrijas attīstību. Latvijai kopā ar Vāciju jau ir vairāki konkrēti projekti - gan ar "Rheinmetall", gan "Diehl Defence", gan "DND", norādījusi Latvijas Ministru prezidente un uzsvērusi - tas liecinot, ka Eiropa spēj un var ražot savai aizsardzībai.

Amatpersonas sarunā bija vienisprātis, ka rīcībai ir jābūt tagad. Militārā industrija jāattīsta tagad, atbalsts Ukrainai jāpastiprina tagad, vienlaikus ierobežojot Krieviju un tās spēju finansēt karu. "Sagaidām arī papildu sankcijas no ASV, par kurām savā uzrunā paziņoja Rubio," akcentēja Siliņa.

Orbānu vairāk interesē, lai lielāks kļūtu paša vēders, nevis ungāru armija, lai pretotos agresorei, paziņoja Zelenskis.