TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Karaļa Danila vārdā nosauktās 24. mehanizētās brigādes droni fiksējuši neticamus kadrus. Video redzami divi okupanti, kuri bija padevušies Ukrainas aizstāvjiem. Ceļā pie ukraiņiem, krievus medīja pašu droni, un viens no viņiem tika nogalināts. Otram izdevās tikt līdz Ukrainas aizstāvjiem un padoties.
Saistībā ar pārrobežas incidentiem no Krievijas puses Igaunijas valdība nolēmusi uz trim mēnešiem naktīs slēgt Luhamā un Koidulas robežšķērsošanas punktus, jo tas ļaus vairāk resursu novirzīt robežas aizsardzībai.
Valdības plāns paredz, ka Luhamā un Koidulas robežšķērsošanas punkti naktīs tiks slēgti trīs mēnešus no 24. februāra. Dienā tie būs atvērti 12 stundas.
Tāda pati kārtība jau ir bijusi spēkā Igaunijas trešajā robežšķērsošanas punktā ar Krieviju Narvā, kas naktīs ir slēgts kopš 2024. gada 1. maija.
Par to paziņoja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs Andrijs Kovaļenko.
"Okupantiem ir problēmas ar vadību un kontroli. Viņi ir samazinājuši dažādu veidu dronu izmantošanu."
❗️The Russian army has reduced the number of assaults after the disconnection of Starlink, — said Andriy Kovalenko, head of the Center for Countering Disinformation at the National Security and Defense Council of Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 6, 2026
“The occupiers are experiencing problems with command and… pic.twitter.com/STQfnK5k7A
ASV sankcijas pret "Rosneft" un "Lukoil" ir piespiedušas Putinu sēsties pie sarunu galda, lai izbeigtu karu.
Un šīs sankcijas tiks pastiprinātas, ja sarunas ne pie kā nevedīs, sacīja ASV finanšu ministrs Skots Besents.
🚨U.S. sanctions against "Rosneft" and "Lukoil" have forced Putin to the negotiating table to end the war
— NEXTA (@nexta_tv) February 6, 2026
And these sanctions will be intensified if the negotiations lead to nothing, said U.S. Secretary of the Treasury, Scott Besant. pic.twitter.com/dzta0PdjcQ
Ģenerālleitnants Vladimirs Aleksejevs, Krievijas GRU (militārās izlūkošanas) vadītāja pirmais vietnieks, šodien tika vairākkārt sašauts mugurā savā dzīvojamajā mājā Volokolamskojes šosejā.
Viņš ir smagi ievainots un hospitalizēts. Šāvējs aizbēga no notikuma vietas.
Aleksejevs ir viena no ietekmīgākajām personām Krievijas izlūkdienestā — viņš personīgi risināja sarunas ar Prigožinu 2023. gada "Vagner" sacelšanās laikā un pārrauga galvenās slepenās operācijas.
Tas notika tūlīt pēc tam, kad Zelenskis paziņoja par jaunu Ukrainas Drošības dienesta (SBU) "kaujas operāciju" apstiprināšanu, paredzot "labus rezultātus". Vairāk lasi šeit.
⚡ BREAKING: Assassination attempt on top GRU general in Moscow
— NEXTA (@nexta_tv) February 6, 2026
Lieutenant General Vladimir Alekseev, First Deputy Head of Russia's GRU (military intelligence), was shot multiple times in the back today in his apartment building on Volokolamskoye Shosse.
He's seriously wounded… pic.twitter.com/xnSXkt12S5
Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona naktī Limanas virzienā mežā iznīcina krievu kājniekus.
Ukrainas bruņotie spēki saņems vietēji ražotās FP-7 un FP-9 ballistiskās raķetes, ko izstrādājusi Ukrainas kompānija "Fire Point". Par to intervijā vācu izdevumam "Deutsche Welle" paziņoja uzņēmuma līdzdibinātāji Irina Tereha un Deniss Štilermans. Izstrādātāji norāda, ka FP-7 raķete ir lēta amerikāņu ATACMS kopija, kas jau tiek izmantota Ukrainas bruņotajos spēkos. Jaunās Ukrainas lētā precīzās raķetes darbības rādiuss būs 300 km. FP-9 raķetes darbības rādiuss būs aptuveni 800–850 km, un tā nesīs 800 kg smagu kaujas galviņu. Vairāk lasi šeit.
Kremlis meklē jaunus argumentus, lai pārliecinātu ASV un Eiropu nepiekrist drošības garantijām Ukrainai, un tā galīgais mērķis ir pārvērst Ukrainu par vēl vienu Baltkrieviju, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) eksperti, kas analizējuši Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova neseno interviju Kremļa propagandas medijam RT.
Vienīgais variants, ko Krievija ir "gatava uzskatīt par ilgtermiņa, mūžīgu kaimiņu", ir draudzīga Ukraina, kas ne vienmēr ir sabiedrotā, bet ir neitrāla un labvēlīga, RT klāstīja Lavrovs.
Ministra paziņojums sniedz norādi uz papildu prasībām, kas iestrādātas Krievijas sākotnējā prasībā pēc Ukrainas neitralitātes, un norāda, ka Krievija cenšas pārvērst Ukrainu par marionešu valsti, pat ja tā fiziski nekontrolē visu Ukrainas teritoriju, pauž ISW eksperti.
Iespējamā jaunu ASV sankciju noteikšana Krievijai būs atkarīga no tā, kā noritēs sarunas par miera panākšanu Ukrainā, ceturtdien ASV Senāta banku jautājumu komitejā sacīja ASV finanšu ministrs Skots Besents.
Ministrs kopā ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru bija ASV delegācijas sastāvā, kas Maiami 31. janvārī piedalījās sarunās ar Krievijas pusi.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 244 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 720 iebrucēji.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



