TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Par to paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Vīne arī piegādās iekārtas no demontētām elektrostacijām. Austrija ir piešķīrusi Ukrainai 3,5 miljonus eiro, izmantojot Enerģētikas atbalsta fonda mehānismus, ICRC, Sarkano Krustu, UNICEF un ANO.
❗️Austria is transferring nine powerful transformers and gas equipment to Ukraine — Ukraine’s Foreign Minister Sybiha
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Vienna will also provide equipment from decommissioned power plants.
Austria has provided Ukraine with €3.5 million through the Energy Support Fund… pic.twitter.com/2UOAA1hHku
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) un Latvijas Aizsardzības ministrija ir izsludinājušas kopīgu konkursu par bunkuriem Baltijas aizsardzības līnijai.
Igaunija plāno iegādāties līdz 600 betona bunkuriem uzstādīšanai gar austrumu robežu, un darbu sākuma datums nesen tika atlikts.
Paredzamās Baltijas aizsardzības līnijas izmaksas uz robežas ar Krieviju ir 60 miljoni eiro, un šim gadam ir piešķirti aptuveni 30 miljoni.
Source: https://t.co/bYa1x9cE5U
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Piektdien, 20. februārī, militārajā poligonā "Sēlija" svinīgi atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku vadība un citi aicinātie viesi. Vairāk lasi šeit.
Dienvidkoreja apsver iespēju pievienoties NATO vadītajai PURL iniciatīvai, kuras mērķis ir iepirkt ieročus no Amerikas Savienotajām Valstīm Ukrainas vajadzībām.
Source: https://t.co/C9AS3rKfWW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Ukraina ir saskārusies ar jaunu problēmu, ko tomēr var atrisināt, veicot virkni nepieciešamu pasākumu.
Pēc piekļuves ierobežošanas "Starlink" satelītu sistēmai Krievija ir sākusi arvien vairāk izmantot alternatīvas dronu vadības metodes, tostarp tīkla sakarus. Tas jau ir redzams nesenajos uzbrukumos Ukrainas ziemeļos, kur ir reģistrēti mēģinājumi izmantot sakaru infrastruktūru Baltkrievijā. To "24. kanālam" pastāstīja aviācijas eksperts un rezerves virsnieks Anatolijs Hrapčinskis. Vairāk lasi šeit.
Zelenskis privātā tikšanās reizē ar saviem tuvākajiem padomniekiem paziņoja, ka sarunas nav bijušas veiksmīgas un Ukrainai ir jāizstrādā kara plāns vēl trim gadiem, ziņo "The Wall Street Journal".
"Nebija nekādu norādījumu izstrādāt kara plānu vēl uz trim gadiem — tā ir viltus ziņa," Zelenska padomnieks Ļitvins noliedza WSJ žurnālistu izplatīto informāciju.
❗️“There was no instruction to develop a war plan for another three years — this is fake,” — Zelensky’s adviser Lytvyn refuted the information reported by the WSJ journalist. https://t.co/LXMtmu5o8O pic.twitter.com/E4QBZRBZ7A
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Amerikas Savienotās Valstis spiež NATO valstis neļaut Ukrainas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Dienvidkorejas un Japānas pārstāvjiem apmeklēt gaidāmo NATO samitu Ankarā, kas notiks jūlijā.
Source: https://t.co/N1xYDUS2WL
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Krievijas armijas ģenerālis Romāns Demurčijevs privātā sarakstē ar saviem tuviniekiem un armijas biedriem lielījies ar gūstā nonākušo Ukrainas karavīru spīdzināšanu un slepkavošanu, vēsta pētnieciskās žurnālistikas projekti "Shemi" un "Sistema", kas ieguvuši sarakstes arhīvu.
49 gadus vecais Demurčijevs vismaz līdz 2024. gada decembrim bija 20. armijas komandiera vietnieks. Atklātajos avotos nav datu par viņa pašreizējo dienesta vietu.
Ukrainas komanda boikotēs Milānas un Kortīnas ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju Veronā pēc tam, kad spēlēs tika atļauts piedalīties agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem ar saviem karogiem, piektdien paziņoja Ukrainas Paralimpiskā komiteja.
"Ukrainas Nacionālā Paralimpiskā komiteja paziņo, ka Ukrainas paralimpiskā komanda un Ukrainas Nacionālā paralimpiskā komiteja boikotē XIV ziemas paralimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju un prasa neizmantot Ukrainas karogu 2026. gada paralimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā," teikts tās paziņojumā.
Tomēr paralimpisko spēļu sacensībās Ukrainas sportisti piedalīsies.
Krievijas mediji ziņo, ka Čečenijas vadītāja Ramzana Kadirova dēls Ādams vēl nav atguvies no autoavārijā gūtajām traumām un ir spiests slēpt savas rētas ar grimu.
Nesen Groznijā notika Čečenijas līdera meitas Hadižatas Kadirovas dzimšanas dienas svinības. Klāt bija arī viņas brālis Ādams, kurš nesen cieta smagā autoavārijā. Viņa veselības stāvoklis nebija no tiem labākajiem. Ar šo informāciju dalījās ietekmīgs Krievijas resurss "VchK-OGPU", ko, domājams, Krievijas slepenie dienesti izmanto informācijas nopludināšanai. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



