TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa uzsver, ka katrs sods Krievijai “noēd pa gabaliņam” Maskavas spējas turpināt karu.
“Krievija turpina uz diplomātiju atbildēt ar raķetēm. Mēs esam apņēmības pilni padarīt šo izvēli sāpīgi dārgu,” viņa rakstīja sociālajā tīklā “X”.
“Sankcijas smagi kaitē Krievijas ekonomikai. Un katras sankcijas mazina tās spēju karot,” piebilda Kallasa.
Russia continues to answer diplomacy with missiles.
— Kaja Kallas (@kajakallas) February 6, 2026
We are determined to make that choice painfully expensive.
Today, we present our 20th sanctions package.
Sanctions severely hurt Russia’s economy. And every sanction chips away at its capacity for war.
Moscow is not…
Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi jaunajā sankciju paketē iekļaut sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu pakalpojumiem un tirdzniecību.
Eiropas Savienība (ES) gatavo jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas būs jau 20. pēc kārtas.
EK plāno noteikt aizliegumu jūras pakalpojumiem, kas saistīti ar Krievijas jēlnaftas eksportu. "Tas vēl vairāk samazinās Krievijas ieņēmumus no energoresursiem un apgrūtinās pircēju atrašanu tās naftai," paziņoja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
EK ierosina saskaņot šo aizliegumu ar līdzīgi domājošiem partneriem pēc lēmuma G7 grupā, norādīja Leiena. Iecerēts arī aizliegt apkopi un citus pakalpojumus Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem un ledlaužiem.
Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem EK mērķis ir ierobežot Krievijas "spēju izveidot alternatīvus maksājumu kanālus, lai finansētu saimniecisko darbību". Daudzām Krievijas bankām ir bloķēta piekļuve SWIFT maksājumu sistēmai.
EK arī ierosinājusi paplašināt ES eksporta aizliegumu, attiecinot to uz gumiju, traktoriem, kiberdrošības pakalpojumiem un citām precēm un pakalpojumiem. Importa aizliegumi tiks attiecināti uz vairākiem metāliem, ķīmiskām vielām un minerāliem.
Igaunijas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pagaidu pilnvaroto lietvedi un iesniedza diplomātisku notu par Igaunijas lēmumu nakī slēgt divus robežšķērsošanas punktus satiksmei.
Ar notu Ārlietu ministrija informēja Krievijas vēstniecības pārstāvi, ka Igaunija slēdz divus robežšķērsošanas punktus nakts satiksmei sakarā ar robežincidentiem no Krievijas puses.
Notā tika paskaidrots, ka 5. februārī Igaunijas valdība nolēma slēgt Luhamā un Koidulas robežšķērsošanas punktus naktī no plkst. 19 līdz plkst. 7 uz laiku līdz trim mēnešiem. Ierobežojumi stāsies spēkā 24. februārī.
Savienotās Valstis piektdien aicinājušas uz trīspusējām sarunām ar Krieviju un Ķīnu, lai pēc līguma "New START" termiņa beigām noteiktu jaunus kodolieroču ierobežojumus.
Kodolieroču ierobežošanas līgums "New START", ko ASV un Krievija parakstīja 2010. gadā, ierobežoja kodolgalviņu skaitu, ko katra puse var izvietot, un tā bija pēdējā nozīmīgākā vienošanās bruņojuma izplatīšanas jomā abu kodolvalstu starpā. Līguma darbības termiņš beidzās 5. februārī.
ASV valsts sekretāra vietnieks ieroču kontroles jautājumos Tomass Dinanno ANO konferencē par atbruņošanos norādīja, ka "New START" bija lieli trūkumi. "Nopietni Krievijas pārkāpumi, arvien lielāku krājumu pieaugums visā pasaulē un nepilnības "New START" līgumā un tā īstenošanā rada Savienotajām Valstīm nepārprotamu nepieciešamību aicināt uz jaunu arhitektūru, kas vērsta uz šodienas, nevis aizgājušā laikmeta draudiem," konferencē Ženēvā paziņoja Dinanno.
Viņš norādīja, ka pašlaik Ķīnas kodolieroču arsenālam nav nekādu ierobežojumu, caurspīdīguma un kontroles. Viņš piebilda, ka nākamā bruņojuma kontroles ēra var un tai ir jāturpinās ar skaidru fokusu, bet tam būs nepieciešama arī citu valstu, ne tikai Krievijas, klātbūtne pie sarunu galda.
Tagad pirmā desmitnieka banka ir uzrādījusi zaudējumus. Slikto kredītu apjoms sasniedza 11%, pārsniedzot sistēmiskās krīzes robežu. Vienas bankas nokavēto parādu apjoms deviņu mēnešu laikā pieauga par 700%. Un Kremļa nebalto dienu fonds ir samazinājies līdz trešdaļai no tā, kāds tas bija.
Russia forced its banks to fund the war. Now the first top-10 bank has just posted a loss.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 6, 2026
Bad loans hit 11%—past the systemic crisis line. One bank's overdue debt surged 700% in nine months. And the Kremlin's rainy-day fund is down to a third of what it was.
📉… pic.twitter.com/oenxRByLNO
Serhijam Deineko, kurš vadīja Valsts robežsardzi no 2019. gada līdz 2026. gada 4. janvārim, pagājušajā mēnesī tika izvirzītas apsūdzības par 204 000 eiro kukuļošanas shēmu.
⚡️ Former Ukraine border guard chief embroiled in bribery scandal dismissed from military.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 6, 2026
Serhiy Deineko, who headed the State Border Guard from 2019 to Jan. 4, 2026, was charged last month in relation to a 204,000 euro bribery scheme.https://t.co/E8OdH8Aidc
Ukrainas Bruņoto spēku 39. atsevišķās krasta aizsardzības brigādes un Venom BPS centra dronu veiktie triecieni pa Krievijas dronu operatoru patvertnēm.
❗️Bombing of 🇷🇺Russian UAV operator shelters by drones of the 🇺🇦39th Separate Coastal Defense Brigade of the Ukrainian Armed Forces and the 🇺🇦Venom BPS center. pic.twitter.com/tl5WJnXIMW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 6, 2026
Eiropas Savienībā sāks konfiscēt automašīnas Krievijas pilsoņiem par sankciju režīma pārkāpumiem. Nesen fiksēts pirmais šāds precedents.
Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir atļāvusi konfiscēt automašīnas no krieviem, kas ieceļo ES valstīs, par sankciju pārkāpšanu. Šāds lēmums tika pieņemts Krievijas pilsoņa lietā, kura automašīnu pēc ievešanas Vācijā konfiscēja Vācijas muita, ziņo Krievijas prokremliskie mediji. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pauda neapmierinātību ar Gaisa spēku sniegumu dažos Ukrainas reģionos. Tas attiecas uz Krievijas "Shahed" dronu notriekšanu.
Zelenskis "Telegram" sacīja, ka šodien, 6. februārī, viņš rīkoja ikdienas telefona konferenci.
"Es uzskatu, ka Gaisa spēku sniegums dažos Ukrainas reģionos ir neapmierinošs, un mēs ar Gaisa spēku komandieri un Ukrainas aizsardzības ministru apspriedām, kādi lēmumi būtu nekavējoties jāīsteno, lai efektīvāk notriektu "Shahed" dronus," uzsvēra prezidents.
Kanāda piegādās Ukrainai AIM gaiss-gaiss raķetes, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Fjodorovs.
Source: https://t.co/bUYuzGiygp
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 6, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



