TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Oleksandrs Sirskis atzīmēja, ka Ukrainas karavīri ātri pielāgojas mainīgajiem apstākļiem frontē.
Ukrainas Aizsardzības spēki veiksmīgi pretojas krievu okupantiem, pateicoties trīs komponentu kombinācijai. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis to rakstīja savā "Facebook" lapā.
Sirskis norāda, ka kaujas pieredze ir apstiprinājusi, ka ir iespējams efektīvi pretoties Krievijas okupantiem, apvienojot aktīvu aizsardzību, preventīvus lēmumus un triecienus pret ienaidnieku operacionāli taktiskā dziļumā, izmantojot vidējā trieciena raķetes un dronus (30 līdz 200 kilometru attālumā).
Sirskis uzsvēra, ka Ukrainas karavīri ātri pielāgojas mainīgajiem apstākļiem un samazina laiku no lēmumu pieņemšanas līdz to īstenošanai frontes līnijās. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks nesen apmeklēja Doneckas apgabalu, kur Ukrainas karavīri veic aizsardzības operāciju. Viņš tikās ar Ukrainas Nacionālās gvardes "Azov" 1. korpusu, Gaisa desanta triecienvienību 7. ātrās reaģēšanas korpusu un 9. armijas korpusu.
Sirskis ar korpusu komandieriem apsprieda situāciju viņu atbildības zonā un izmaiņas Krievijas okupantu rīcībā. Viņš arī pasniedza apbalvojumus karavīriem, kuri parādīja drosmi un izcēlās kaujā. Aleksandrs Sirskis atzīmēja, ka Doneckas apgabalā Krievijas okupanti katru dienu cenšas uzlabot savu taktisko pozīciju, mēģinot uzbrukt, neskatoties uz lieliem zaudējumiem. Krievijas okupācijas armijai šajā frontes sektorā ir priekšrocības cilvēkresursu un militārā aprīkojuma ziņā, taču Ukrainas bruņoto spēku karavīri notur savas pozīcijas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien solīja sadarboties ar Igauniju un citām Eiropas valstīm, kas atbalsta Kijivu, lai neitralizētu bezpilota lidaparātus, kas šo valstu teritorijā ielido no Krievijas, kura novirza no kursa Ukrainas raidītos dronus.
Zelenskis preses konferencē Tallinā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu teica, ka Ukraina dronu neitralizēšanas jautājumā sadarbojas ar Tuvo Austrumu valstīm, kur jau atrodas Ukrainas profesionāļu komandas. "Mēs esam gatavi to pašu darīt ar mūsu tuviem partneriem Eiropā," Ukrainas prezidents teica, atbildot uz jautājumu par Kijivas plāniem attiecībā uz droniem, kas Baltijas valstu gaisa telpā ielido, jo Krievijas darbību rezultātā tie novirzās no kursa.
Krievijas spēki ir sākuši maskēt militārās kravas automašīnas par civiliem transportlīdzekļiem, jo dziļajā aizmugurē pastiprinās Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi.
❗️Russian forces have begun camouflaging military trucks as civilian vehicles due to intensified Ukrainian drone attacks in the deep rear. pic.twitter.com/Zl9V6pmY9G
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 9, 2026
Brigādes dronu operatori ir apguvuši trieciendronu ielidošanu ēkās, medījot krievu okupantus iekšpusē.
Video filmējusi Ukrainas 42. atsevišķā mehanizētā brigāde.
For Russian soldiers operating near Ukraine's military units, there is nowhere left to hide
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) June 9, 2026
The brigade's drone operators have mastered flying strike drones into buildings, hunting Russian occupiers inside
🎥 42nd Separate Mechanized Brigade of Ukraine pic.twitter.com/bXsLElPCKy
Ukrainas uzņēmuma MAC HUB ražotā jaunā bruņumašīna MAC OWL "Sova" oficiāli pieņemta Ukrainas Aizsardzības spēku rīcībā. Bruņumašīna "Sova" var izturēt līdz 10 kg sprāgstvielu detonāciju, tai ir biezākā sānu bruņa savā klasē un tā ir aprīkota ar kupolā iebūvētu elektroniskās karadarbības (EW) sistēmu, kas ir efektīva pret bezpilota lidaparātiem (FPV).
Transportlīdzeklis tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar aktīvā dienesta Ukrainas karavīriem, īpašu uzsvaru liekot uz mobilitāti, bezceļu spējām un apkalpes aizsardzību.
Kopējā reģionālā atšķirība kopš 2024. gada ir pieaugusi piecas reizes un kopš 2023. gada gandrīz astoņas reizes, un nodokļu dienests tagad spiež gubernatorus rast vairāk ieņēmumu.
Krievijas Federālais nodokļu dienests ir mudinājis reģionālās pašvaldības apsvērt iespēju palielināt nodokļus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo vietējie budžeti ir samazinājušies līdz rekordlielam deficītam, ziņo "The Moscow Times". Šis solis seko prezidenta Vladimira Putina centieniem samazināt reģionālos deficītus, un tas parāda finansiālo slogu, ko Krievijas karš pret Ukrainu rada tās provincēm. Neatkarīgi analītiķi sagaida, ka spiediens padziļināsies, ekonomikai palēninoties.
Krievijas iebrukumam Ukrainā ieilgstot, kara izmaksas, Rietumu sankcijas un Ukrainas triecieni stratēģiskiem mērķiem rada arvien lielāku spiedienu uz budžetiem visos līmeņos. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Savienības (ES) 21. sankciju pakete pret Krieviju ietvers aizliegumu iebraukt ES personām, kas dienējušas Krievijas armijā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas enerģētikas sektoru, Krievijas "ēnu floti", finanšu pakalpojumiem, kriptovalūtu pakalpojumiem, bankām un zvejniecību. Plānoti arī jauni ierobežojumi tirdzniecībai ar Krieviju.
Krievija apzināti novirza Ukrainas dronus uz citām valstīm, lai sašķeltu un mazinātu atbalstu Ukrainai Eiropā, šodien preses konferencē pēc Tallinā notiekošās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 premjerministru sanāksmes sacīja Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina atbild Krievijas uzbrukumiem. Tomēr, atšķirībā no Krievijas, Ukraina ienaidnieka sūtītos dronus ar tehnoloģijām novirza citur tikai tad, ja tie tiek mērķēti ne pa militāriem objektiem, norādīja Zelenskis.
Pēc viņa paustā, Krievija Ukrainas dronus apzināti novirza uz citām valstīm, tai skaitā Baltijas valstīm un Somiju, lai izplatītu retoriku par to, ka Ukraina ir slikta.
Jautāts, ko Ukraina var darīt šajā ziņā, Zelenskis pauda, ka tieši tādēļ arī paredzēts sadarbības līgums dronu jomā. Ar tā starpniecību Ukraina varēs dalīties ar savu pieredzi dronu nozarē, tai skaitā aizsardzībā pret tiem. Ukraina gatava sūtīt savus speciālistus dalīties ar pieredzi uz valstīm, kur šiem droniem ir risks nokļūt, norādīja Zelenskis.
Šādu sadarbības līgumu šodien Tallinā Zelenskis parakstīja arī ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS). Viņš preses konferencē uzsvēra, ka jautājums nav tikai par pareizo tehnoloģiju pirkšanu, bet minētais sadarbības līgums ļaus pastāvīgi sadarboties ar Ukrainas dronu speciālistiem, jo Ukrainai ir vislabākās zināšanas par debesu aizsargāšanu.
Kulbergs arī izcēla, ka, lai arī vakar Latvijā ielidojošo dronu izdevies notriekt ar iznīcinātāju, tas neesot visefektīvākais veids, kā darboties turpmāk.
"Ir labi parādīt, ka mēs to varam, bet mums jābūt efektīvākiem un produktīvākiem šajā jautājumā," teica Latvijas premjers.
Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Rēzeknes novada Bērzgales pagastā NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas notriekuši Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā Latvijā ielidojušo ārvalstu bezpilota lidaparātu. Drona notriekšana notikusi pirmo reizi, kopš Latvijas gaisa telpā tiek fiksēti no ārzemēm ielidojuši droni.
Tāpat vēstīts, ka Kulberga un Zelenska šodien parakstītās vienošanās ietvaros Ukraina apņēmusies sniegt atbalstu ekspertīzes pārnesē, it sevišķi bezpilotu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kontekstā, daloties ar Ukrainas unikālo militāro un civilo pieredzi.
Tiltam uzbruka "Fire Point" droni, izraisot īslaicīgu satiksmes slēgšanu.
Šis ir viens no galvenajiem Krievijas armijas loģistikas maršrutiem.
Russians report a second strike on Chonhar bridge in several days.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 9, 2026
Fire Point drones attacked the bridge, causing a temporary closing of traffic.
This is one of the key logistical routes for the Russian army. https://t.co/8rTkkfQObK pic.twitter.com/bVcjjmbJrt
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



