TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Šādu nostāju amerikāņu amatpersonas pauda ES sankciju sūtnim Deividam O'Salivanam viņa vizītes laikā Vašingtonā vasarā, vēsta "Politico".
❗️The US wants to return frozen assets to Russia after signing a peace agreement, — Politico.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 2, 2025
American officials voiced such a position to the EU sanctions envoy David O'Sullivan during his visit to Washington in the summer. pic.twitter.com/IbNgoDd0kc
Krievijas Valsts dome ir ratificējusi vienošanos, kas ļauj Krievijai un Indijai nosūtīt savus karaspēkus un militāro aprīkojumu uz otras puses teritoriju.
Tas paver durvis savstarpējai piekļuvei militārajai infrastruktūrai un loģistikai starp abām valstīm.
Pieaugot starptautiskajai izolācijai, Maskava izmisīgi vēlas parādīt, ka tai joprojām ir partneri, kas ir gatavi uzņemt Krievijas militārpersonas.
Tātad šie ir "viesstrādnieki", ko Putins plānoja izmantot kā aizvietotāju karā kritušajiem krieviem?
❕ Will Indian troops come to Russia? The State Duma approves a military agreement with India
— NEXTA (@nexta_tv) December 2, 2025
The Russian State Duma has ratified an agreement allowing Russia and India to send their troops and military equipment to each other’s territory.
This opens the door to mutual access… https://t.co/wOoZ0Yqur2 pic.twitter.com/ZcAnodcHwh
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir atteikusies atbalstīt 140 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā tā dēvēto reparāciju aizdevumu, ko paredzēts nodrošināt ar rietumvalstīs iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vēstī avīze "Financial Times".
Kāds informācijas avots laikrakstam norādījis, ka Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas lūgušas ECB nepieciešamības gadījumā izsniegt aizdevumu Briselē bāzētajai finanšu iestādei "Euroclear", lai izvairītos no likviditātes krīzes. "Euroclear" iesaldēta lielākā daļa Krievijas aktīvu.
Ukrainas Drošības dienests ir aizturējis britu instruktoru, kurš 2024. gadā ieradās Ukrainā, domājams, lai apmācītu Ukrainas karavīrus. Pēc izmeklētāju teiktā, viņš faktiski strādāja Krievijas izlūkdienestam: vāca informāciju un piegādāja ieročus, kas tika izmantoti Demjana Hanula, Irīnas Farionas un Andrija Parubija nogalināšanai. Par to ziņo RBC-Ukraina.
Saskaņā ar izmeklēšanu ārzemnieks tika maskēts sabiedrotā vārdā, lai iegūtu neierobežotu piekļuvi Ukrainas militārajam personālam un objektiem.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) pašlaik pārbauda viņa saites ar Krievijas instruktoriem un iespējamo iesaisti citos noziegumos, kas vērsti pret Ukrainas sabiedrībā pazīstamām personām.
🤯 British instructor exposed as an FSB spy: SBU links him to the killings of Hanul, Farion, and Parubiy
— NEXTA (@nexta_tv) December 2, 2025
The Security Service of Ukraine has detained a British instructor who arrived in Ukraine in 2024 supposedly to train Ukrainian soldiers. According to investigators, he was… pic.twitter.com/tI8C3yO0Tw
Ķīnas vicepremjerministrs Dins Sjuesjans 7. Ķīnas un Krievijas enerģētikas biznesa forumā Pekinā: "Ķīnas tirdzniecība ar jēlnaftu, dabasgāzi, oglēm un elektroenerģiju ir turpinājusi stabili pieaugt. Daudzus gadus pēc kārtas enerģētikas tirdzniecība ir veidojusi aptuveni vienu trešdaļu no kopējās divpusējās tirdzniecības, sniedzot spēcīgu atbalstu augsta līmeņa, praktiskai sadarbībai starp abām pusēm dažādās nozarēs.
Pirmais, trešais, ceturtais un piektais Ķīnas un Krievijas enerģētikas biznesa forums ir veicinājis stratēģiskus pasākumus Ķīnas augsta līmeņa atvērtības paplašināšanai un centieniem izveidot nozīmīgu enerģētikas lielvalsti, sniedzot jaunas un svarīgas iespējas Ķīnas un Krievijas sadarbībai enerģētikas jomā.
Ķīna ir gatava sadarboties ar Krieviju, lai turpinātu īstenot abu valstu vadītāju panākto svarīgo vienprātību, nepārtraukti padziļinātu stratēģisko sadarbību enerģētikas nozarē un pastāvīgi atvērtu jaunas perspektīvas abpusēji izdevīgai sadarbībai."
‼️On China-Russia cooperation:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 2, 2025
Chinese Vice Premier Ding Xuexiang at the 7th China-Russia Energy Business Forum in Beijing:
"China’s trade in crude oil, natural gas, coal, and electricity has continued to grow steadily. For many consecutive years, energy trade has accounted for… https://t.co/jUT9nIo0Fx pic.twitter.com/gNl4uFSCLt
Maksājumu pakalpojums "Wise" ir sācis bloķēt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu kartes, kuriem nav Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidences vai pilsonības. Tiem, kas saņēma paziņojumus, ir dots laiks līdz 2026. gada 30. janvārim, lai iesniegtu pierādījumus par savu juridisko statusu.
Uzņēmums atsaucās uz ES 19. sankciju paketi, kas tika pieņemta oktobrī. Līdzīgu pasākumu pirms tam ieviesa arī "Revolut"
Krievu un baltkrievu piekļuve starptautiskajiem maksājumu pakalpojumiem tagad kļūst vēl ierobežotāka.
💸 Wise begins blocking cards of Russians and Belarusians without EU residency
— NEXTA (@nexta_tv) December 2, 2025
The payment service Wise has started blocking the cards of Russian and Belarusian citizens who do not hold residency or citizenship in a country within the European Economic Area. Those who received… pic.twitter.com/SpcGR2aNzG
Zelenskis paziņo, ka Ukraina un ASV apspriež drošības pasākumus pret Krievijas triecieniem un iespējamiem pamiera pārkāpumiem.
"Ukraina uztver visus diplomātiskos centienus ar vislielāko nopietnību – mēs esam apņēmušies panākt patiesu mieru un garantētu drošību," sacīja Zelenskis.
"Ukraine approaches all diplomatic efforts with utmost seriousness – we are committed to achieving a real peace and guaranteed security," Zelensky said.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 2, 2025
Ukrainas videospēļu izstrādes studija "4A Games" uzdāvinājusi spēļu klēpjdatoru 78 gadus vecai videospēļu entuziastei Ludmilai no Donbasa reģiona, kura kara dēļ bija spiesta pamest savas mājas un atstāt tur savu tehniku. Vairāk lasi šeit.
😈 Ukrainian Metro Developers Gift a Gaming Laptop to a 78-Year-Old Gamer from Donbas
— Devana 🇺🇦 (@DevanaUkraine) December 1, 2025
Ukrainian studio 4A Games noticed a news report where Lyudmyla talked about her love for games. Her computer remained at home in Bilozerke, and she misses gaming so much that she even dreams… pic.twitter.com/2iwIAcRSv1
Ukraiņu mākslinieks Andrijs Jermolenko Ternopiļā ir radījis jaunu sienas gleznojumu: bērns, kas sargā savas rotaļlietas no Krievijas raķetes. Tas atrodas uz sienas netālu no dzīvojamās ēkas, kam tika uzbrukts 19. novembrī, kad Krievijas triecienā gāja bojā 35 cilvēki, tostarp 7 bērni.
Jermolenko vēstījums:
"Šī traģēdija notika laikā, kad pasaule apsprieda Trampa 28 punktu "miera plānu".
Viens jautājums: vai ir kāds punkts, kas atgriež šos bērnus?
Punkts, kas aptur raķetes?
Punkts, kas ļauj Ukrainas bērniem gulēt un pamosties?
Nē.
Politiskie plāni neaptur tos, kas turpina nogalināt.
Ar maniaku nevar vienoties.
Nevar lūgt upuriem "būt klusākiem", kamēr viņus bombardē.
Tikai spēks un spēja aizstāvēties var apturēt agresoru.
Pretgaisa aizsardzība ir aizsardzība. Pretgaisa aizsardzība ir dzīvība."
Šis sienas gleznojums ir palīdzības sauciens.
Atgādinājums, ka samierināšanās ar tiem, kas uzbrūk, nav miers.
Prasība pasaulei: Glābiet Ukrainas bērnus!
Ukrainian artist Andriy Yermolenko has created a new mural in Ternopil: a child shielding her toys from an incoming Russian missile. It stands on a wall close to the residential building struck on 19 November, when a Russian attack killed 35 people, including 7 children.… pic.twitter.com/CSOrSX9s3F
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 2, 2025
Lai gan pagaidām nav skaidrības par incidentu saistībā ar Baltkrievijas apgalvojumiem, ka no Lietuvas ielidojis bezpilota lidaparāts un nometis baltkrievu nacionālos baltsarkanbaltos karogus, Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks Marjus Česnulevičs pieļāva, ka to varētu būt palaiduši aktīvisti no Lietuvas.
Nausēdas nacionālās drošības padomnieks radiostacijai "Žiniu radijas" otrdien teica, ka ir iespējams arī tas, Minska ir safabricējusi tādu stāstu, taču uzsvēra, ka nevar izslēgt arī citus variantus.
"Pašlaik es nevaru sniegt precīzu informāciju," Česnulevičs sacīja un piebilda, ka "ir iespējami vairāki scenāriji".
"Tā varētu būt arī viņu [Baltkrievijas režīma] sarīkota provokācija, taču nevar izslēgt arī aktīvistu iesaisti," klāstīja Lietuvas prezidenta padomnieks.
Viņš teica, ka incidents ir jāizmeklē.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



