TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Maskavā uzspridzināts kārtējais agresorvalsts ģenerālis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Čehijas laikraksts "Denik N" ziņo, ka SPD, kuru vada prokrieviski noskaņotais parlamenta spīkers Tomio Okamurs, ir bloķējusi aizsardzības ministra Jaromīra Zūnas plānoto vizīti Ukrainā un spiež uz izstāšanos no ES munīcijas iniciatīvas. Šis solis seko SPD atbalstītāju negatīvajai reakcijai pēc tam, kad Zūna paziņoja, ka Čehijas dalība militārajā palīdzībā un F-35 iepirkumos turpināsies.
Czech outlet Deník N reports that SPD, led by the pro-Russian speaker of Parliament Tomio Okamura, has blocked Defence Minister Jaromír Zůna’s planned visit to Ukraine and is pressuring to withdraw from the EU’s ammunition initiative. The move follows backlash from SPD supporters… pic.twitter.com/9kJafynRmt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 23, 2025
Pēc nakts uzbrukuma "Stavrolen" naftas ķīmijas rūpnīcā izcēlās milzīgs ugunsgrēks. "Lukoil" piederošā rūpnīca ražo svarīgus polimērus, ko izmanto gan civilā, gan militārā sektorā. Vēl viens trieciens dziļi Krievijas rūpnieciskajā bāzē.
Vismaz trīs cilvēki ir gājuši bojā un 12 ievainoti masveida Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumā vairākiem Ukrainas apgabaliem naktī uz 23. decembri.
Uzbrukums atkal bija vērsts pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, un Rivnes, Ternopiļas un Hmeļņickas apgabali valsts rietumos "gandrīz pilnībā ir bez elektrības", paziņoja Enerģētikas ministrija.
⚡️ Entire oblasts in Ukraine 'almost completely without power' after mass Russian missile, drone attack.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 23, 2025
At least three people have been killed, and 12 others injured.https://t.co/I0jLgCWrg6
Aizvadītajā naktī un otrdienas rītā Krievija uzbruka Ukrainai ar 635 trieciendroniem un droniem imitatoriem, kā arī ar 38 raķetēm, no kurām 35 bija spārnotās raķetes un trīs - ballistiskās raķetes, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
587 droni un 34 spārnotās raķetes notriektas vai neitralizētas ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti raķešu un 39 trieciendronu trāpījumi 21 vietā.
Jau ziņots, ka Krievijas dronu un raķešu triecienos nodarīti lieli postījumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, daudzviet pārtraukta elektroapgāde. Sapostītas arī dzīvojamās un citas ēkas. Nogalināti trīs un cietuši vismaz desmit cilvēki.
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ziedojis Ukrainai 21 transportlīdzekli vairāk nekā 100 000 eiro vērtībā, informēja AST pārstāvji.
Latvijas sabiedrības un uzņēmumu saziedoto un biedrības "Agendum" ("Twitter konvojs") Ukrainā nogādāto transportlīdzekļu kopējais skaits sasniedzis 3402 vienības.
Ukraina cenšas Baltajam namam nodot vēstījumu, ka Krievijas armijas pozīcija Ukrainā ir nestabila, savukārt sprādzieni notiek tieši Maskavā.
Ukrainas izlūkdienesti ne tikai uzspridzināja ģenerāli Fanilu Sarvarovu 16 kilometru attālumā no Kremļa. Virsnieks tika nogalināts, lai Donaldam Trampam parādītu Krievijas armijas pozīciju nestabilitāti Ukrainā.
"Kremlis cenšas pārliecināt Balto namu par Krievijas uzvaras neizbēgamību, savukārt Ukraina cenšas pārliecināt Donalda Trampa komandu par pretējo," teikts "Sky News" rakstā. Vairāk lasi šeit.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ir distancējies no trauksmes celšanas NATO ietvaros. Intervijā laikrakstam "Die Zeit" viņš sacīja, ka netic pilna mēroga kara scenārijam starp Krieviju un aliansi.
Viņš komentēja NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes izteikumus, kuros viņš sacīja, ka aliansei ir jābūt gatavai karam "tāda mēroga karam, kādu piedzīvoja mūsu vectēvi un vecvectēvi".
Pistoriuss atbildēja tieši, sakot, ka tas, visticamāk, ir tēlains pārspīlējums. "Es neticu šādam scenārijam. Manuprāt, Putins negrasās uzsākt pilna mēroga globālu karu pret NATO."
Vienlaikus viņš uzsver, ka tas neatceļ nepieciešamību pārapbruņot Bundesvēru. Nesen viņš sacīja, ka aizvadītā vasara Eiropai, iespējams, bija "pēdējā mierīgā".
Pistorius cools NATO rhetoric — there will be no Third World War
— NEXTA (@nexta_tv) December 23, 2025
Germany’s defence minister Boris Pistorius has distanced himself from alarmism within NATO. In an interview with Die Zeit, he said he does not believe in a scenario of a full-scale war between Russia and the… https://t.co/atw2QHqoc8 pic.twitter.com/9bswVFACYe
Darbu kopīgi veic militārpersonas, policija un civilās aizsardzības dienests. Jau tiek novērtētas neaizsargātās teritorijas, galvenokārt valsts ziemeļos, netālu no Krievijas robežas un ap militārajiem objektiem. Tikšanās par šo jautājumu jau ir notikušas Finnmarkā.
Izstrādājot plānus, Norvēģija ņem vērā pieredzi, kas gūta no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas ietver arī agresora uzbrukumu energosistēmai augsto varbūtību.
"Pamatojoties uz to, ka Krievija Ukrainā uzbrūk arī civiliedzīvotājiem, mēs uzskatām, ka ir nepieciešams plašāk izvērtēt, kuri mērķi Norvēģijā varētu tikt pakļauti uzbrukumam," sacīja Civilās aizsardzības direktorāta (DSB) vadītājs Orseters.
Norway is preparing an evacuation plan for civilians in case of war with Russia
— NEXTA (@nexta_tv) December 23, 2025
The work is being carried out jointly by the military, the police, and the civil protection service. Vulnerable areas are already being assessed, primarily in the north of the country, close to the… pic.twitter.com/T8ApHdJ9cK
Krievijas reids Hrabovske, kurā tika nolaupīti 52 civiliedzīvotāji, nav militāra ofensīva, bet gan kognitīvā karadarbība, sacīja eksperts Ivans Timočko.
Tas ir paredzēts, lai miera sarunu laikā radītu ilūziju par "sabrūkošu fronti" un radītu "pilnīgu nedrošību" Ukrainas sabiedrībā.
Russia's Hrabovske raid that abducted 52 civilians is not military offensive but cognitive warfare, said expert Ivan Tymochko
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 23, 2025
It is designed to form illusion of a "collapsing front" amid peace talks and create "total insecurity" in Ukrainian society https://t.co/oVMK5C2Rck pic.twitter.com/k3dEEFTLcF
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs parakstījis likumu, kas paaugstina rezervistu vecumu no 50 līdz 65 gadiem visiem iesaucamajiem.
Tikmēr NATO novērtējumi brīdināja, ka Krievija varētu sagatavot militārus un ekonomiskus resursus tiešai konfrontācijai ar Eiropu nākamo 5 gadu laikā.
Finnish President Alexander Stubb signed a law raising the reserve age from 50 to 65 for all conscripts
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 23, 2025
Meanwhile, NATO assessments warned Russia may be preparing military and economic resources for direct European confrontation in the next 5 years https://t.co/ppxrG0gra2 pic.twitter.com/fH0ZdALGK0
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



