TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Abas puses jau izmanto dronus ar automātisko izsekošanu, reljefa navigāciju un uz redzi balstītu mērķēšanu — bez cilvēka pilota, kas vada katru kustību.
Killer robots don't exist yet. But Ukraine and Russia are closer than most realize.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2026
Both sides already field drones with auto-tracking, terrain navigation, and vision-based targeting—without a human pilot guiding every move. https://t.co/vO6XRc9KGy
Sevastopolē, Hvardijskā un Sakos bija dzirdami sprādzieni, un pēc tam tika reģistrēti ugunsgrēki. Pilnīgs postījumu novērtējums joprojām turpinās.
Overnight, Ukrainian drones attacked occupied Crimea. Explosions were heard in Sevastopol, Hvardiiske and Saky and fires were recorded afterwards. A full damage assessment is still ongoing. #Ukraine pic.twitter.com/WUI7Mcvfty
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 19, 2026
19. marta naktī Ukrainas trieciendroni uzbruka Krievijas armijas 3. radiotehnikas pulka militārajai vienībai okupētajā Sevastopolē.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
Naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka ķīmiskajai rūpnīcai Ņevinnomiskā, Stavropoles apgabalā, Krievijā.
❗️At night, 🇺🇦Ukrainian drones struck a chemical plant in 🇷🇺Nevinnomyssk, Stavropol Krai, Russia. pic.twitter.com/56MKwIu4fO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
2026. gadā Krievija plāno savervēt vēl 409 000 militārpersonu, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandres Sirskis.
"Uzlabojoties laika apstākļiem, mēs novērojam ienaidnieka aktivitātes pieaugumu frontē."
❗️The enemy has not abandoned its intentions and continues to prepare for further aggression against Ukraine: in 2026, Russia plans to recruit another 409,000 military personnel, — Commander-in-Chief of the Armed Forces of Ukraine Syrskyi
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
“With the improvement of weather… pic.twitter.com/gEGOyYEVxe
Krievijas diktators Vladimirs Putins "sēž un priecīgs berzē rokas", skatoties, kā Eiropa un ASV kašķējas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.
Sārts sprieda, ka saspīlējuma punkti pasaulē aug un vairojas. Vienlaikus konfliktos arvien vairāk ienāk tehnoloģijas.
Komentējot ASV konfliktu ar Irānu, Sārts vērtēja, ka Latvijas lielākais un jaudīgākais sabiedrotais arvien vairāk iestieg šajā operācijā. "Spriedze starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Eiropas līderiem pieaug," vērtēja Sārts. "Kāda ir tā trajektorija, mēs šobrīd nevaram paredzēt, bet tas, ka tas mūs ietekmēs un ietekmē jau šobrīd, ir skaidrs," viņš norādīja.
"Stratcom" vadītājs vērtēja, ka kopējā tendence ir nestabilitātei visos veidos un formās pieaugt.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 284 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1520 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 786 tankus, 24 233 bruņutransportierus, 38 538 lielgabalus un mīnmetējus, 1691 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 185 724 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 129 automobiļus un autocisternas, kā arī 4092 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijai veicot dronu triecienu Ukrainas rietumu reģioniem, "Shahed" tipa trieciendroni Volīnijas apgabalā Novovolinskā, pie robežas ar Poliju, trāpījuši enerģētikas objektam, izraisot elektrības un ūdens piegādes pārrāvumu, pavēstīja pilsētas mērs Boriss Karpuss.
Trešdien ap plkst. 21 mērs paziņoja, ka netālu no pilsētas ir noticis trieciens elektroapgādes objektam.
"Daļai kopienas nav elektrības. Ir arī ūdens piegādes pārtraukumi," norādīja Karpuss.
Energoobjektam nodarītie postījumi ir ļoti nopietni, pauda mērs.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 133 droniem, un 109 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.
No 133 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 70 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijai veicot dronu triecienu Ukrainas rietumu reģioniem, "Shahed" tipa trieciendroni Volīnijas apgabalā Novovolinskā, pie robežas ar Poliju, trāpījuši enerģētikas objektam, izraisot elektrības un ūdens piegādes pārrāvumu, pavēstīja pilsētas mērs Boriss Karpuss.
Krievija naktī uz ceturtdienu ar droniem uzbrukusi Odesai, pavēstīja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, norādot, ka triecienā trīs cilvēki ievainoti, divi nogādāti slimnīcā.
Krievija naktī uz ceturtdienu ar droniem uzbrukusi Odesai, pavēstīja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks, norādot, ka triecienā trīs cilvēki ievainoti, divi nogādāti slimnīcā.
Triecienā cietušas divas daudzstāvu ēkas, nams vēsturiskajā centrā un vairākas privātmājas, pavēstīja pilsētas vadītājs.
Cietušajos rajonos izcēlušies ugunsgrēki, bet tie ātri nodzēsti, uzsvēra Lisaks.
Notikuma vietā strādā operatīvo un komunālo dienestu darbinieki, norādīja pilsētas vadītājs.
Odesa ir Krievijas dronu un raķešu triecienu mērķis jau aptuveni četrus gadus.
Kopš gada sākuma apšaudītas gan dzīvojamās ēkas, gan kritiski svarīga infrastruktūra.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



