TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto gadiem ilgi informē savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu par Eiropas Savienības (ES) sanāksmju detaļām, vēsta laikraksts "Washington Post".

"Katrā ES sanāksmē jau gadiem ilgi Maskava būtībā bija pie galda", pateicoties Ungārijas ministra ciešajām saitēm ar Lavrovu, laikraksts citē vārdā neminētu Eiropas drošības amatpersonu.

Sijārto regulāri "ES sanāksmju pārtraukumos zvanīja pa telefonu, lai sniegtu savam Krievijas kolēģim Sergejam Lavrovam "tiešraides reportāžas par apspriesto" un iespējamiem risinājumiem", sacījis avots.

Kad Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis platformā "X" uz publikāciju norādīja Sijārto, Ungārijas ministrs "Washington Post" materiālu nodēvēja par "viltus ziņām".

Tā ir daļa no centieniem ietekmēt ungārus pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām, apgalvoja ministrs.

Ziņai, ka "Orbāna cilvēki" informējuši Kremli par ES notiekošo, nevajadzētu būt pārsteigumam, savukārt norādīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

"Mums jau sen bijušas aizdomas par to," platformā "X" pauda Tusks. "Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es runāju tikai tad, kad tas ir absolūti nepieciešams, un saku tikai tik daudz, cik ir nepieciešams."

Krievijas uzbrukumos Ukrainā pēdējās diennakts laikā nogalināti vismaz seši civiliedzīvotāji un vēl vismaz 29 ievainoti, ziņo reģionālās amatpersonas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība naktī notrieca 127 no 139 Krievijas palaistajiem droniem, tomēr daļa no tiem sasniedza mērķus un radīja postījumus vairākās vietās.

Dņipropetrovskas apgabalā dzīvību zaudēja divi cilvēki, bet vēl seši, tostarp bērns, tika ievainoti dronu un artilērijas uzbrukumos. Sumos Krievijas spēki īstenoja tā saukto “dubulttriecienu”, mērķējot uz pirmās palīdzības sniedzējiem — tika bojāta ugunsdzēsēju automašīna, taču darbinieki necieta. Tikmēr Zaporižjas apgabalā uzbrukumos nogalināti divi cilvēki un ievainoti vēl astoņi, un kopumā 24 stundu laikā veikti ap 700 triecienu 39 apdzīvotās vietās.

Uzbrukumi skāruši arī citus reģionus — Harkivas apgabalā ievainots viens cilvēks un bojāta civilā infrastruktūra, Doneckas apgabalā nogalināts viens cilvēks un seši ievainoti, bet Hersonas apgabalā dzīvību zaudējis viens iedzīvotājs un trīs ievainoti. Uzbrukumos cietušas dzīvojamās ēkas, elektrolīnijas un citi svarīgi objekti.

Kijivā 22. martā vairākos rajonos tika pārtraukta elektroapgāde pēc bojājuma objektā, kas iepriekš smagi cietis Krievijas uzbrukumos. Bez elektrības palika daļa Dņiprovskas un Darnickas rajonu iedzīvotāju, kā arī teritorijas Brovaru rajonā Kijivas apgabalā. Ukrainas lielākais privātais enerģētikas uzņēmums DTEK paziņoja, ka tiek veikti darbi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu elektroapgādi.

Elektroapgādes traucējumi seko vienai no smagākajām kara ziemām, kad Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai, apvienojumā ar stipru salu, noveda valsti līdz humanitārās krīzes robežai. Trīs ziemas mēnešu laikā Krievija veikusi vairāk nekā 14 600 aviobumbu triecienus, palaidusi simtiem raķešu un gandrīz 19 000 dronu, liecina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dati.

Atkārtotie triecieni būtiski noslogojuši Kijivas energosistēmu — temperatūrai noslīdot līdz pat –25 °C, daudzi iedzīvotāji palika bez apkures vairākas dienas. Plašie postījumi un sarežģītie remonta darbi piespieda varasiestādes pāriet uz ārkārtas elektroenerģijas atslēgumiem, kas dažviet ilga vairāk nekā astoņas stundas, īpaši smagi skarot pilsētas austrumu daļu.

Ukrainas dienvidaustrumos, Zaporižjas frontē, karš arvien vairāk tiek vadīts no gaisa — ar dronu palīdzību. Izlūkošanas vienības nepārtraukti novēro pretinieka kustības, nosaka mērķus un koordinē triecienus, padarot kaujas lauku par vidi, kur izšķiroša nozīme ir redzamībai, laikam un reakcijas ātrumam. Droni ir mainījuši pašu kara būtību — attālums vairs negarantē drošību, bet robeža starp fronti un aizmuguri kļūst arvien neskaidrāka.

Nelielās komandās strādājošie operatori no zemē izraktām patvertnēm kontrolē dronus, kas spēj atklāt pat nelielas kustības — cilvēkus, tehniku vai pat siltuma signālus. Viņu savāktā informācija tiek nekavējoties nodota tālāk artilērijai vai triecienvienībām. Tajā pašā laikā arī pretinieks pielāgojas — krievu karavīri arvien biežāk pārvietojas mazās grupās, izmantojot brīžus, kad droni nomaina baterijas vai maina pozīcijas. Zaudējumi ir lieli, taču virzība uz priekšu turpinās.

Karavīri uzsver, ka mūsdienu karš ir kļuvis par tehnoloģiju un cilvēkresursu sacensību — dronu pietiek, bet trūkst operatoru. Daudzi no viņiem pirms kara strādāja civilās profesijās, bet tagad vada izlūkošanas operācijas un koordinē triecienus no attāluma. Viņi uzskata, ka šis konflikts vēl ilgi nebeigsies un ka Eiropai jāgatavojas plašākam karam. “Tas ir dronu karš,” saka viens no karavīriem, uzsverot — izdzīvo tie, kurus neredz.

Ukrainā ieviesta jauna valsts programma, kas paredz degvielas “naudas atmaksu” (cashback), lai kompensētu strauji augošās cenas, tomēr tā izraisījusi pretrunīgu reakciju. Degvielas cenas pēdējās nedēļās pieaugušas par vairāk nekā 10%, ko veicinājusi spriedze Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana. Kara apstākļos degviela Ukrainā kļuvusi kritiski svarīga — automašīnas tiek izmantotas ne tikai pārvietošanai, bet arī kā elektroenerģijas un siltuma avots, kamēr uzņēmumi arvien vairāk paļaujas uz ģeneratoriem.

Jaunā sistēma paredz, ka autovadītāji, norēķinoties ar karti, saņems daļēju naudas atmaksu par degvielu nākamajā mēnesī — līdz 15% par dīzeli, 10% par benzīnu un 5% par autogāzi. Tomēr ir noteikts limits — ne vairāk kā 1000 grivnu mēnesī, un šo naudu nevar brīvi iztērēt, to drīkst izmantot tikai noteiktām vajadzībām, piemēram, medikamentiem, komunālajiem maksājumiem vai pārtikai. Programma ir paplašinājums jau esošai iniciatīvai, kas veicina vietējo preču iegādi.

Neraugoties uz valdības ieceri, programma izpelnījusies asu kritiku. Eksperti norāda, ka tā nav pietiekami mērķēta un faktiski atbalsta nevis trūcīgākos iedzīvotājus, bet autovadītājus kopumā. Tāpat tiek uzsvērts, ka degviela Ukrainā pārsvarā tiek importēta, tāpēc šāda politika var palielināt inflāciju un spiedienu uz valūtu. Arī paši autovadītāji atzīst — lai gan kompensācija ir patīkama, tā ir pārāk maza, lai būtiski mazinātu reālos izdevumus.

Kremļa propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana pavēstījusi, ka viens no viņas bērniem ir neglābjami slims.

"Kad Tigranam [Margaritas vīrs] iestājās koma, atklājās, ka viens no mūsu bērniem ir ļoti smagi slims ar neārstējamu slimību. [...] Tas notika 40 dienas pēc tam, kad Tigranam iestājās koma. Tā bija katastrofa. Tā [bērna diagnoze] bija vienīgais iemesls, kas mani turēja pie dzīvības, jo kad Tigrs nonāca slimnīcā arī mani hospitalizēja un es domāju, ka aiziešu kopā ar viņu," Krievijas televīzijai pauda propagandiste.

"Es jutos viena, man bija jātiek galā ar savu darbu, vīrs bija komā un viss mans mentālais spēks bija nepieciešams bērnam. Un tad 1. septembrī es uzzināju, ka man pašai ir vēzis. Ziniet, kāda bija mana reakcija? Es izplūdu histēriskos smieklos. Visas šīs lietas notika deviņu mēnešu intervālā. Tā vienkārši nenotiek," norādīja Simonjana.

Jau ziņots, ka aizvadītā gada 26. septembrī Simonjana ar lakonisku vēstījumu paziņoja par sava vīra Tigrana Keosajana nāvi. Keosajans kopš 2024. gada decembra vidus atradās komā - 59 gadus vecajam režisoram bija nopietnas sirds problēmas. "Šonakt Tigrans devās pie Radītāja. Paldies visiem, kas lūdzās…" pēc viņa nāves pauda Simonjana.  Tigrans Keosajans un Margarita Simonjana bija kopā vairāk nekā 10 gadus un audzināja trīs kopīgus bērnus, taču attiecības oficiāli reģistrēja tikai 2022. gadā.

Tigrans Keosajans bija pazīstams kā propagandas šova “Starptautiskā zāģētava” autors, tāpat viņš vairākkārt nonāca mediju virsrakstos, draudot Baltijas valstīm, Polijai u.c. valstīm ar Krievijas iebrukumu. Kad tika saņemtas ziņas par viņa veselības likstām, un Simonjana aicināja par viņu lūgties, daudzi atcerējās, ar kādu neslēptu prieku propagandiste gavilēja par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi, kā arī to, ar kādu nepacietību viņa 2021. gadā un 2022. gada sākumā gaidīja Krievijas invāziju Ukrainā.

Veselības likstas piemeklēja arī pašu Simonjanu un viņa 2025. gada septembrī paziņoja, ka viņai ir krūts vēzis un veikta krūšu noņemšanas operācija. Pat cīnoties ar slimību propagandiste vairākkārt uzstājās dažādos raidījumos, izsakoties par karadarbību Ukrainā un draudot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ar mūža ieslodzījumu, jo "Krievijas likums nepieļaujot nāvessodu".

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 287 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 940 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 793 tankus, 24 263 bruņutransportierus, 38 638 lielgabalus un mīnmetējus, 1 694 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1336 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 190 870 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 639 automobiļus un autocisternas, kā arī 4098 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 139 droniem, un 127 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 139 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti astoņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, atlūzas nogāzušās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Postījumi nodarīti Kijivas un Dņipropetrovskas apgabalos, pavēstīja vietējās amatpersonas.

Dņipropetrovskas apgabalā viens cilvēks ievainots.

Krievija naktī ar droniem Odesā uzbruka piepilsētas vilcienam, pavēstīja uzņēmums "Ukrainas Dzelzceļš".

Pasažieru vilciena evakuācijas gaitā dzīvību zaudēja vilciena pavadone. Viņu notrieca vilciens, kas bija ceļā uz savu evakuācijas pieturu.

Viens pasažieris guvis vidēji smagus savainojumus, teikts paziņojumā.

Sankciju vājināšanās ir ļāvusi Krievijai palielināt ieņēmumus no naftas eksporta, kas tiek izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu, platformā "Telegram" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tikai pagājušajā nedēļā vien Krievija veica plaša mēroga uzbrukumus - tā uz Ukrainu raidīja teju 1550 trieciendronus, vairāk nekā 1260 vadāmās aviobumbas, kā arī divas raķetes, sestdien pauda Zelenskis.

Vienlaikus agresorvalsts spēja palielināt naftas pārdošanas apjomus, saņemot papildu resursus kara turpināšanai, norādīja prezidents.

"Peļņa dod Krievijai nesodāmības sajūtu un iespēju turpināt karu," pauda Zelenskis.

Starptautiskajam spiedienam uz Krieviju jāpalielinās, un sankcijām jābūt efektīvām, jo īpaši attiecībā uz tā saukto ēnu floti - tankkuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu ierobežojumus, uzsvēra prezidents.

Viņš arī aicināja starptautiskos partnerus bloķēt šādus kuģus, nevis ļaut tiem netraucēti darboties Eiropas un citos ūdeņos.

Kā uzsvēra Zelenskis, tieši sabiedroto izlēmīga rīcība var pietuvināt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.

Irānas kara dēļ destabilizēts pasaules naftas tirgus un radies deficīta risks. Cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ASV mazinājušas Krievijas naftai noteiktās sankcijas.

Tas paver Kremlim iespēju palielināt naftas eksporta ieņēmumus un finansēt karu, izmantojot augstās cenas un jaunus tirgus.

Vienlaikus šāda politika grauj Rietumu sankciju vienotību un palielina ģeopolitisko nestabilitāti.

Krievijas ārējais izlūkdienests (SVR) piedāvājis inscenēt atentātu pret Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, lai ietekmētu valsts parlamenta vēlēšanu kampaņu, ziņo "The Washington Post". Saskaņā ar ziņojumu, šāds piedāvājums tika izteikts Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) iekšējā dokumentā, kuru iegūvusi un apstiprinājusi viena Eiropas izlūkdienesta aģentūra. Plāns, kas tika dēvēts par "spēles izmainītāju" (Gamechanger), bija paredzēts, lai palīdzētu Orbānam vairot savu popularitāti pirms 12. aprīlī gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām.

Dokumentā tika norādīts, ka inscenēts uzbrukums varētu “pamatīgi izmainīt visu vēlēšanu kampaņas paradigmu” un novirzīt uzmanību no vēlētāju neapmierinātības uz drošības bažām. Ziņojumā arī tika minēts, ka Orbāns patlaban zaudē savam opozicionāram Pēterim Maģāram, kurš savukārt ir konservatīvs pretkorupcijas reformists. Krievijas amatpersonas uzskatīja šo vēlēšanu cīņu par augsta riska sacensību par Maskavas ietekmi gan NATO, gan Eiropas Savienībā.

Ziņojums norādīja, ka vairums (52,3%) Ungārijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar valsts stāvokli, un neapmierinātība ir izplatījusies arī lauku apvidos, kur Orbāna "Fidesz" partija tradicionāli ir bijusi stipra. Krievijas amatpersonas norādīja, ka šī situācija varētu radīt problēmas Orbāna pārvēlēšanai. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noraidīja šo dokumentu kā "dezinformāciju", bet Orbāna birojs nekomentēja šos apgalvojumus.

Papildus šiem mēģinājumiem, Krievija izmantojusi arī citus paņēmienus, lai atbalstītu Orbāna pārvēlēšanu, piemēram, mēģinot veidot viņa tēlu kā suverēnu līderi, kurš spēj veiksmīgi pārstāvēt Ungāriju uz pasaules skatuves. Krievijas radīti memi, video un cits saturs tika pielāgots Ungārijas auditorijai un izplatīts ar vietējo ietekmētāju palīdzību. Budapešta noraidīja šīs apsūdzības kā kreiso politisko izdomājumu, bet Kremļa preses pārstāvis to norakstīja kā viltus ziņas.