TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvo, ka Tramps pēc Krievijas Ārlietu ministrijas apelācijas esot atbrīvojis divus Krievijas pilsoņus no aizturētā tankkuģa "Marinera" apkalpes Ziemeļatlantijā. Pārējie apkalpes locekļi, kas esot Gruzijas un Ukrainas pilsoņi, iespējams, tiks saukti pie atbildības.
Russian MFA spokesperson Maria Zakharova claims Trump has allegedly released two Russian citizens from the crew of the seized tanker Marinera in the North Atlantic after an appeal from Russia’s Foreign Ministry. The rest of the crew, claimed to be Georgian and Ukrainian… https://t.co/luzlz2EEVm pic.twitter.com/sARLlMPWS8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 9, 2026
8. janvāra naktī Ukrainas specvienība ar FP-2 droniem veica triecienus Krievijas okupētajā teritorijā
Ukrainas aizstāvji Krimā trāpīja degvielas vilcienam un Krievijas munīcijas noliktavai netālu no Hirnes, Doneckas apgabalā.
Militāristi apgalvo, ka tā ir daļa no centieniem vājināt Krievijas frontes līnijas piegādes ķēdes.
FP-2 drones struck deep into Russian-occupied territory overnight on 8 January. Ukraine hit a fuel train in Crimea and a Russian ammo depot near Hirne, Donetsk Oblast.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 9, 2026
The military says it’s part of efforts to weaken Russian frontline supply chains.
Read more:… pic.twitter.com/4HIhZfmnkx
Aptuveni 417 000 mājsaimniecību Kijivā joprojām nav elektrības pēc plašā nakts raķešu trieciena. Daļa Desņanskas, Dņeprovskas, Darņickas un Holosiivskas rajonu ir atstāti bez elektrības. Ārkārtas situāciju brigādes strādā, lai atjaunotu elektrību, vēsta DTEK.
~417,000 households in Kyiv are still without power following the massive overnight missile strike, according to DTEK. Parts of Desnianskyi, Dniprovskyi, Darnytskyi, and Holosiivskyi districts have been left in the dark. Emergency crews are working to restore electricity. pic.twitter.com/JdFsWroLGa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 9, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja pasauli reaģēt uz Krievijas dronu un raķešu masveida uzbrukumu Ukrainai aizvadītajā naktī.
"Ir nepieciešama skaidra pasaules reakcija. Pirmkārt, no [Amerikas] Savienotajām Valstīm, ar kurām Krievija patiešām rēķinās. Krievijai ir jāsaņem signāli, ka tās pienākums ir koncentrēties uz diplomātiju un izjust sekas katru reizi, kad tā atkal koncentrējas uz nogalināšanu un infrastruktūras iznīcināšanu," platformā "Telegram" ierakstījis Zelenskis.
Viņš uzsvēris, ka nakts trieciens atgādina visiem starptautiskajiem partneriem par nepieciešamību atbalstīt pretgaisa aizsardzību kā pastāvīgu Ukrainas prioritāti.
Krievijas okupācijas armija 2025. gada beigās pastiprināja savu aktivitāti Sumu apgabalā, taču Ukrainas bruņotie spēki atvaira uzbrukumus.
2026. gada 6. janvārī Krievijas okupanti uzsāka ofensīvu Sumu apgabalā netālu no Andrijivkas un Oleksijivkas ciemiem, taču Ukrainas Aizsardzības spēki atvairīja ienaidnieku. Par to savā "Facebook" kontā ziņoja Ukrainas Gaisa desanta uzbrukuma spēku pavēlniecība. Vairāk lasi šeit.
Krievijas armijas vienībai Sumu apgabalā nav izdevies virzīties tālāk par Hrabovski, taču okupantiem nav nodoma atkāpties no ciemata. Viņi gatavojas Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem.
Krievijas karaspēks patiešām atrodas Sumu apgabala Hrabovskē. Ienaidnieks mēģināja virzīties tālāk, taču neveiksmīgi, tāpēc vadība nolēma nostiprināt savas pozīcijas ciematā. Vairāk lasi šeit.
Būvdarbu sākšana bunkuru un citu nocietinājumu izveidošanai Baltijas aizsardzības līnijā plānota pakāpeniski, atzina Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.
Patlaban Baltijas aizsardzības līnijā prioritāri tiek īstenota šķēršļu līnijas un glabātavu izveide. Šo objektu būvniecības organizēšanu nodrošinās VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
Vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki (NBS) patlaban nosaka un detalizēti izstrādā bunkuru izveides operacionālās vajadzības, tostarp prasības to izvietojumam, funkcionalitātei un tehniskajiem risinājumiem. Bunkuru būvniecība tiks sākta secīgi, balstoties uz šīm militārajām vajadzībām.
Ukrainas F-16 piloti trenējās ar NATO. Pēc tam viņi atgriezās mājās un saprata, ka apgūtais nebūs pietiekams.
"Taktika, ko mums mācīja, īsti neatbilda karam, kurā mēs cīnāmies," intervijā gaisa spēkiem teica viens no pilotiem.
Tāpēc viņi izdomāja savu taktiku.
Ukraine's F-16 pilots trained with NATO. Then they came home and learned that what they learned wasn't going to cut it.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 8, 2026
"The tactics we were taught didn't quite match the war we're fighting," one pilot said in an air force interview.
So, they came up with tactics of their…
Videoierakstā redzams trieciena brīdis Orlas (Orlovskas) termoelektrostacijā. Tiek ziņots, ka sprādziens radījis nopietnus postījumus, atslēdzot elektrību vairākās pilsētas daļās.
Footage shows the moment of impact at the Oryol (Orlovska) thermal power plant. The blast reportedly caused major damage, knocking out power across parts of the city. https://t.co/lTcobJYnrd pic.twitter.com/GK4KIQQ5Xx
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 8, 2026
Video redzams, kā drons ietriecas dzīvojamajā augstceltnē Kijivā. Krievijas uzbrukumos Ukrainas galvaspilsētai Kijivai naktī uz 9. janvāri nogalināti vismaz četri cilvēki, bet ievainoti seši, paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kličko. Kad bezpilota lidaparāts trāpīja dzīvojamā namā Darnicas rajonā, notikuma vietā ieradās mediķi, lai palīdzētu cietušajiem. Atkārtotā trāpījumā viens no mediķiem tika nogalināts, bet vairāki tika ievainoti.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



