TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Policija lūdz saukt pie atbildības vīrieti par militārās agresijas slavinošu simbolu uzskrāpēšanu uz automašīnām Daugavpilī, informēja Valsts policijā (VP).
Šomēnes VP Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa amatpersonas nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai lietu, kurā izmeklēja vairāku automašīnu virsbūvju bojāšanu, izskrāpējot "Z" burtu, kas simbolizē militāro agresiju slavinošu simbolu. Likumsargi 2025. gadā par to aizturēja 1992. gadā dzimušu vīrieti.
Veicot izmeklēšanu kriminālprocesā, likumsargi noskaidroja aizturēta vīrieša saistību arī ar citiem līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, mantas bojāšanu. Visi kriminālprocesi tika apvienoti vienā izmeklēšanā un kvalificēti pēc Krimināllikuma 185. panta 1. daļas, proti, par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Par to soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.
Ukrainas 422. bezpilota sistēmu bataljons uzbruka Krievijas militārajai infrastruktūrai, iznīcinot divas Buk-M1 pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī karā izmantotās degvielas noliktavas un enerģijas objektus. Operācijas laikā tika trāpīts arī 43 sakaru torņiem un relejiem, kas atbalsta Krievijas spēkus, tostarp sistēmām, ko izmanto "Shahed" dronu vadībai.
Ukraine's 422nd Unmanned Systems Battalion struck Russian military infrastructure, destroying 2 Buk-M1 air defense systems along with fuel depots and energy sites used in the war. The operation also hits 43 communication towers and relays supporting Russian forces, including… pic.twitter.com/GXV7rdBwBF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 18, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/rWXePreJyK
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
Visu nopelnīto naudu Maskava novirza bruņošanai un attiecīgi pret Ukrainu. Tāpēc karš Tuvajos Austrumos ir izdevīgs Krievijai, norādīja prezidents.
❗️Russia earned $10 billion in the first two weeks of the war in the Middle East, — Zelenskyy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 18, 2026
All the money earned is being directed by Moscow toward arming itself and, accordingly, against Ukraine. That is why the war in the Middle East is beneficial for Russia, the President… pic.twitter.com/UpdSzcigsq
Ukraina un Spānija parakstījušas vairākus sadarbības līgumus, tostarp iecerējušas kopīgus projektus tāldarbības dronu ražošanā, ziņo aģentūra "Interfax-Ukraina".
Abas valstis noslēgušas vienošanos par tehnisko un finansiālo sadarbību un saprašanās memorandu starp Aizsardzības ministrijām par kopīgu ražošanu Spānijā, vēsta "Interfax-Ukraina".
Uzņemot vizītē Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Spānijas premjerministrs Pedro Sančess sacīja, ka krīze Tuvajos Austrumos neatturēs Spāniju no atbalsta Ukrainai. "Mēs nevaram noliegt, ka krīze Tuvajos Austrumos monopolizē diskusijas, un tāpēc es vēlos teikt Ukrainas valdībai, ka nekas un neviens mums neļaus aizmirst to, kas notiek Ukrainā," Sančesa teikto citēja aģentūra "Reuters".
Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%, kas ir vislielākais sadārdzinājums starp visiem alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta izdevums "Kommersant", atsaucoties uz federālo statistikas biroju.
Degvīna vidējā mazumtirdzniecības cena 2026. gada februārī sasniedza 948,48 rubļus (aptuveni 10 eiro) par litru. Salīdzinājumā ar janvāri degvīna cena pieauga par 2,4%, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri - par 16,08%.
Represīvā interneta slēgšana okupētajās teritorijās ir samulsinājusi vietējos iedzīvotājus. Soctīklos komentētāji atzīmēja, ka 2014. gadā Doneckas iedzīvotāji tika brīdināti par okupācijas sekām.
Okupētajā Doneckā tiek ziņots par nopietnām interneta problēmām. Kremļa iepriekš īstenotā interneta slēgšanas kampaņa ir sasniegusi arī okupētās teritorijas. Iedzīvotāji sūdzas par nestabiliem savienojumiem, zemu ātrumu, kā arī ārzemju vietņu un "Telegram" nepieejamību, vēsta Krievijas Z resurss "Mash na Donbasse". Vairāk lasi šeit.

Teroristu pašpasludinātās prezidenta un parlamentu vēlēšanas Donbasā
Šīs vēlēšanas nav atzinusi neviena valsts, turp nedevās arī EDSO novērotāji. Ukrainas Drošības dienests svētdien paziņoja, ka ierosinājis krimināllietu par ...






Ieskats separātistu midzenī Doņeckā
Doņecka šobrīd ir Krievijas atbalstīto separātistu pašpasludinātās republikas galvaspilsēta, kas izveidojās 2014. gadā pēc nežēlīgām kaujām un Krimas aneksijas. Militārais ...





Lietuvas Ārlietu ministrija Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim izteikusi stingru protestu saistībā ar intensīvu uzbrukumu Ukrainā turpināšanu, kā arī apdraudējumu Moldovai, trešdien paziņoja ministrija.
Kā norādīja ministrija, pēdējo dienu laikā Krievijas armija pret mērķiem Ukrainā raidījusi vairāk nekā 600 trieciendronu un gandrīz 70 dažāda veida raķešu.
Lai gan lielāko daļu Krievijas palaisto uzbrukuma ieroču Ukrainas pretgaisa aizsardzība neitralizēja, Kijivas, Harkivas, Zaporižjas, Hersonas un Dņipropetrovskas apgabalos neizdevās izvairīties no civiliedzīvotāju upuriem.
Krievijas karaspēks mēģināja virzīties uz priekšu miglas un sliktu laikapstākļu aizsegā, taču Ukrainas bruņotie spēki tos gaidīja un veica virkni bezpilota lidaparātu triecienu, nodarot okupantiem lielus zaudējumus.
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi "Maģārs" paziņoja, ka pusotras dienas laikā Krievijas karaspēks frontē no Rodinskes līdz Huļajpolei zaudēja vairāk nekā 900 vīru. Vairāk lasi šeit.
Krievija iesaista izglītības iestādes kā līdzdalībniekus mēģinājumos apmānīt vai piespiest studentus cīnīties Krievijas karā pret Ukrainu.
Vismaz viena augstākās izglītības iestāde okupētajā Krimā ir iesaistīta Krievijas jaunākajos centienos iegūt jaunu lielgabalu gaļu karam pret Ukrainu. Diemžēl patiesais skaitlis var būt lielāks, jo iestādes ne vienmēr vēlas publiskot nelikumīgās metodes, kas tiek izmantotas, lai terorizētu vai apmānītu studentus, piespiežot viņus parakstīt līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju.
Students in occupied Crimea and Russia coerced, conned and threatened into going to fight against Ukraine https://t.co/Xkmz2pSkU9
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 18, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



