TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Pēdējā laikā Krievijas okupācijas armija veic ilgstošus dronu uzbrukumus Odesai un Odesas apgabalam – tie nereti turpinās vairāk nekā septiņas stundas pēc kārtas. Ukrainas Jūras spēki uzskata, ka šādi Maskava pauž savu “diplomatisko” reakciju uz iespējamām sarunām.

Šādu viedokli televīzijas maratonā paudis Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks.

“Šis jautājums pat neattiecas tikai uz militāro sfēru. Tas drīzāk ir ģeopolitisks. Ja paskatāmies retrospektīvi, var redzēt, ka Krievijas agresori vienmēr pastiprina spiedienu uz mums brīžos, kad sāk runāt par kaut kādām sarunām… Tiklīdz izskan iespēja par dialogu, viņi nekavējoties palielina militāro spiedienu. Tā ir tā sauktā ‘Maskavas diplomātija’. Tāpēc tas pilnībā atbilst viņu rīcības stilam,” viņš norādīja.

Krievijas propagandas resursi izplatījuši apgalvojumus, ka it kā Ziemeļkorejas karavīri piedalās kaujās Zaporižjas virzienā, īpaši Guliapoles apkaimē. Taču Pretkorupcijas centra vadītājs Oleksandrs Kovaļenko šos izteikumus noliedzis.

“Uz pulksten 9.00 no rīta nav apstiprinājuma Krievijas izplatītajai informācijai par KĢDR militārpersonu parādīšanos Zaporižjas virzienā,” viņš rakstījis.

Katra Eiropas politiķa pienākums šodien ir nerimstoši turpināt atgādināt par Krimas nelikumīgo okupāciju, pirmdien Krimas platformas parlamentārajā samitā Stokholmā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, parlamentārieši no visas pasaules pirmdien pulcējas Stokholmā, lai piedalītos Starptautiskajā Krimas platformas ceturtajā parlamentārajā samitā.

Saeimas priekšsēdētāja samitā atgādināja, ka "ikviens no mums šobrīd ir liecinieks Krimas pussalas militarizācijai".

"Šodien katrs no mums var būt Krimas "balss", turpinot izgaismot cilvēktiesību pārkāpumus, nelikumīgās deportācijas, bērnu nolaupīšanu, piespiedu izmaiņas Krimas iedzīvotāju struktūrā un represijas pret Krimas tatāriem," sacīja Mieriņa.

Viņa akcentēja, ka "Baltijas valstis ļoti labi zina, cik neparedzams un bīstams ir agresors, tāpēc turpināsim uzstājīgi atgādināt visai pasaulei - Krievija ir nemainīgs apdraudējums mums visiem".

Šis ir brīdis, kad mums - īpaši Eiropas parlamentu līderiem - ir jāspēj darīt vairāk, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Nepieciešams mobilizēt nacionālos parlamentus un valdības, lai atbalstītu Ukrainu un piespiestu agresoru sēsties pie sarunu galda, norādīja Mieriņa.

Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka mēs nebūsim pildījuši savu pienākumu kā civilizēta sabiedrība, ja agresors paliks nesodīts. Ir jāizmanto visi starptautiskie tiesiskie mehānismi, lai Krievija un tās amatpersonas tiktu sauktas pie atbildības par noziegumiem pret Ukrainas tautu, jo īpaši pret bērniem, norādīja Saeimas spīkere.

Tāpat Mieriņa vēlreiz atgādināja, ka Krimas vieta ir nedalāmā un brīvā Ukrainā, un Ukrainas vieta ir spēcīgā un vienotā Eiropā. Viņa aicināja starptautiskos partnerus nepagurstoši atbalstīt Ukrainu.

Krimas platformas parlamentārā samita mērķis ir izcelt Krievijas agresijas globālo ietekmi un turpināt starptautiski izgaismot agresora pastrādātos noziegumus. Šogad parlamentārieši spriež arī par sankciju, cilvēktiesību, drošības, ekonomisko un vides seku jautājumiem, kā arī nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanu mājās.

Starptautiskā Krimas platforma ir izveidota 2021. gadā kā valstu un valdību, parlamentu, ārlietu ministru un ekspertu līmeņa koordinācijas un konsultāciju formāts. Tā tika izveidota, lai veicinātu pasaules līderu un plašākas sabiedrības izpratni par Krimas pussalas pagaidu okupāciju un aneksiju, tās negatīvo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju cilvēktiesībām, drošību Melnās jūras reģionā, globālo nodrošinātību ar pārtiku un uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību. Krimas platformas mērķis ir panākt Krimas okupācijas izbeigšanu un tās miermīlīgu atgriešanu Ukrainas sastāvā.

Pērn oktobrī Krimas platformas parlamentārais samits notika Rīgā, bet iepriekš - Zagrebā un Prāgā, pulcējot parlamentāriešus no dažādām pasaules valstīm un starptautiskajām parlamentārajām organizācijām.

Samita laikā Zviedrijā Saeimas priekšsēdētāja tiksies arī ar Vācijas Bundestāga prezidenti Jūliju Klekneri, Serbijas spīkeri Anu Brnabiču un Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidentu Teodoru Rusopulu.

 Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 162 trieciendroniem un droniem imitatoriem, pirmdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

125 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 37 trieciendronu trāpījumi 15 vietās.

 ASV un Ukrainas delegācijām sarunās Ženēvā izdevies vienoties par lielāko daļu ASV plāna punktu un ievērojamu daļu strīdīgo punktu koriģēt, pirmdien vēsta Ukrainas tīmekļa medijs "RBK-Ukraina", atsaucoties uz avotiem.

Pēc Ženēvas sarunām ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka ASV plānā tiks veiktas zināmas izmaiņas.

Šī tikšanās bija "visproduktīvākā visā desmit mēnešu darbā" miera procesa gaitā, norādīja ASV augstākais diplomāts.

Ukrainas delegācijas vadītājs prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks pauda, ka dialogs bijis "ļoti produktīvs".

Ženēvā delegācijām izdevies vienoties par lielāko daļu ASV plāna punktu un koriģēt ievērojamu daļu strīdīgo punktu.

To vidū tiem ir jautājums par karavīru skaitu Ukrainas armijā, jautājums par Zaporižjas atomelektrostaciju, gūstekņu apmaiņas formāts un notiesāto atgūšana.

Tomēr delegācijas vienojušās, ka par teritorijām, un to, lai Ukrainas nepievienošanās NATO tiktu iekļauta konstitūcijā, jārunā un jāvienojas Ukrainas un ASV prezidentu līmenī, norāda izdevums.

Abu prezidentu tikšanās varētu notikt jau šonedēļ vai nākamnedēļ. Tiesa, vienošanās par konkrētu datumu Ženēvā netika panākta.

Pagājušajā nedēļā medijos publicētie ASV miera plāna 28 punkti nav galīgais dokuments, bet gan materiāls, kas dots Ukrainas pusei apspriešanai.

Tieši šie 28 punkti bija svētdien Ženēvā notikušo Ukrainas un ASV delegāciju sarunu temats.

"Pagājušajā nedēļā Kijivā ieradās ASV militārpersonas ar savu vērtējumu, ka situācija frontē nav mums labvēlīga," sacīja "RBK-Ukraina" sarunbiedrs.

"Viņi uzskata, ka nākamie mēneši mums būs kritiski un ka pēc 12 mēnešiem mēs vienalga zaudēsim Doneckas apgabalu. Un, ja viņi mums visu nogriezīs, tas var notikt vēl agrāk," klāstīja avots.

Saskaņā ar ASV plāna projektu daļai Doneckas apgabala būtu jākļūst par neitrālu demilitarizētu buferzonu Krievijas kontrolē, savukārt okupētā Krima, Luhanskas un Doneckas apgabali tiktu "de facto" atzīti par Krievijas.

Frontes līnija Hersonas un Zaporižjas apgabalos tiktu iesaldēta.

Taču Kremlim saskaņā ar ASV priekšlikumu būtu jāatkāpjas no citām okupētajām teritorijām ārpus šiem pieciem apgabaliem, tas ir, no Sumu, Harkivas, Dņipropetrovskas un Mikolajivas apgabaliem.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 166 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1190 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 366 tankus, 23 620 bruņutransportierus, 34 626 lielgabalus un mīnmetējus, 1549 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1248 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 83 769 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 68 006 automobiļus un autocisternas, kā arī 4003 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

 Krievijas dronu triecienā Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā svētdienas vakarā nogalināti četri un cietuši 17 cilvēki, kā arī nodarīti postījumi, paziņoja vietējās amatpersonas.

Cietušo vidū ir divi bērni.

Aizdegušās trīs dzīvojamās ēkas un infrastruktūras objekts.

Nepieciešama tāda vienošanās par karadarbības pārtraukšanu starp Ukrainu un Krieviju, kas pilnībā apliecina Ukrainas suverenitāti, teikts ASV un Ukrainas kopīgajā paziņojumā, kas publiskots pēc svētdien Ženēvā notikušajām sarunām starp ASV, Ukrainas un Eiropas valstu amatpersonām.

Sākotnējie ASV priekšlikumi tika kritizēti kā pārāk labvēlīgi Krievijai, taču dokumentā sacīts, ka sarunās svētdien izstrādāts "atjaunināts un pilnveidots miera ietvars".

"Sarunas bija konstruktīvas, mērķtiecīgas un cieņpilnas, uzsverot kopīgo apņemšanos panākt taisnīgu un ilgstošu mieru," norādīts ASV un Ukrainas paziņojumā.

"Tajās atkārtoti tika apstiprināts, ka [nepieciešama] vienošanās, kas pilnībā apliecina Ukrainas suverenitāti un nodrošina ilgtspējīgu un taisnīgu mieru," teikts dokumentā, uzsverot, ka panākts "nozīmīgs progress".

Paziņojumā abas puses arī apņēmušās turpināt darbu pie kopīgiem priekšlikumiem "tuvākajās dienās".

ASV valsts sekretārs Marko Rubio svētdienas vakarā pirms došanās projām no Ženēvas teica žurnālistiem, ka puses ir būtiski pavirzījušās uz priekšu.

"Varu jums teikt, ka jautājumi, kas vēl nav atrisināti, nav nepārvarami," viņš uzsvēra un pauda pārliecību, ka vienošanās tiks panākta.

Rubio norādīja, ka par jebkādu galīgo vienošanos "būs jāvienojas prezidentiem, un ir pāris jautājumi, pie kuriem mums jāturpina strādāt", pirms sarunās mēģināt iesaistīt Krieviju.

ASV valsts sekretārs arī sacīja, ka, viņaprāt, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps ir "diezgan apmierināts ar ziņojumiem, ko mēs viņam sniedzām par panākto progresu".

Vaicāts, vai, viņaprāt, vienošanos varētu panākt līdz ceturtdienai, kā to iepriekš pieprasījis Tramps, Rubio teica, ka "termiņš ir tāds, ka mēs vēlamies to paveikt pēc iespējas drīz".

"Domāju, ka mēs panācām milzīgu progresu. Man ir liels optimisms, ka mēs to panāksim ļoti saprātīgā laika periodā, ļoti drīz," piebilda ASV valsts sekretārs.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Trampa svētdien paustajiem kārtējiem pārmetumiem, ka Ukraina neesot pateicīga ASV, platformā "X" ierakstīja, ka Ukraina ir "pateicīga ASV (..) un personīgi prezidentam Trampam" par palīdzību, kas "glābj ukraiņu dzīvības".

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā ASV piedāvāja 28 punktu plānu Krievijas sāktā kara pret Ukrainu izbeigšanai, un tā sākotnējā versija faktiski saturēja Maskavas maksimālās prasības un tika pielīdzināta Kijivas kapitulācijai.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) publiskojusi kāda Krievijas karavīra sarunas ierakstu, kas liecina par katastrofāliem zaudējumiem okupācijas spēku rindās Luhanskas apgabalā.

Karavīrs stāsta par desmitiem kritušo, kuru mirstīgās atliekas mētājas Serebrjankas mežniecības teritoriju – Ukrainas aizstāvji likvidē iebrucējus veselu vienību apmēros.

Sarunā, kas publicēta GUR "Telegram" kanālā, okupants atsaucas uz sarunām ar citiem karavīriem, kuri tieši piedalījušies kaujās šajā frontes sektorā. Viņi apgalvo, ka mežs esot burtiski nosēts ar Krievijas triecienvienību karavīru līķiem.

"Viņi visi tur kļūst par 'divsimtajiem' (kritušajiem), tā ir patiesība… Es runāju ar puišiem, viņi saka: ieej mežā – un tur līķis uz līķa. Visiem uz formām redzamas desanta triecienbataljona uzšuves. Tur mētājas desmitiem viņu," stāsta Krievijas karavīrs.

Sarunā pieminēta arī konkrēta kauja, kurā vienlaikus iznīcināta vesela Krievijas rota. "Es tev nopietni saku – tur 99% personāla ir likvidēti," piebilst iebrucējs, cenšoties atrunāt savu sarunu biedru no pārcelšanas uz vienību, kas dislocēta Serebrjankas mežniecības rajonā.

Ukrainas izlūkdienests atgādina, ka okupantiem joprojām ir iespēja glābt savas dzīvības, izmantojot valsts programmu "Vēlos dzīvot" , kas nodrošina drošu pieteikšanos gūstā.

Ukrainas droni uzbrukuši Perekopa broma rūpnīcai Krasnoperekopskas pilsētā Krimas ziemeļos. 

Spriežot pēc publiskotajiem kadriem, trieciens “veikts ar Ukrainā ražotajiem kamikadzes tipa FP-1 vai FP-2 droniem”.

Rūpnīcai uzbrukts naktī no 22. uz 23. novembri. Uzbrukums veikts arī  “Krasnoperekopsk”, kas tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem enerģētikas mezgliem Krimas elektroapgādes sistēmā.

Rūpnīca “Brom” ir viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Ziemeļkrimā un vienīgais broma saturošu ķīmisko savienojumu ražotājs Austrumeiropā, kasstrādājusi okupantu militāri rūpnieciskā kompleksa labā.