TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas dronu iznīcināšana 15. maijā, ko veica 47. mehanizētās brigādes "Sky Wars" dronu pārtvērēju vienības Ukrainas karavīri.
Tajā dienā karavīri uzstādīja rekordu - vienā dienā notriekti 50 droni.
🇺🇦😎 The destruction of Russian drones on May 15 by Ukrainian soldiers of the Sky Wars drone interceptor unit of the 47th Mechanized Brigade.
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 19, 2026
💥 On that day alone, the soldiers set a record of 50 drones shot down in one day! pic.twitter.com/MVdoiCK1gp
Krievijas propagandiste Simonjana apgalvo, ka Krievija joprojām cīnās "īpašajā militārajā operācijā", kamēr Eiropa karo īstu karu pret Krieviju.
Viņa draud, ka kādu dienu Putins nolems sākt īstu karu pret Eiropu.
Krievija ļoti baidās, ka Eiropa saglabās vienotību ap Ukrainu, un palielina savu militāro kapacitāti. Krievija vēlas vāju un nobijušos Eiropu, un Eiropa no tā attālinās.
Russian propagandist Simonyan says that Russia is still fighting the "special military operation" while Europe is fighting a real war against Russia.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 18, 2026
She threatens that someday, Putin will decide to launch a real war against Europe.
Russia is very afraid that Europe remains… pic.twitter.com/3Yuk4bWdHl
Pēc uzbrukumiem Maskavai un Krievijas neveiksmēm karā Z propagandisti jau atklāti runā par Putina nomaiņu un gāšanu. "Telegram kanāls "Sestoi den | ROMAN ROMANOV" ar vairāk nekā 30 tūkstošiem sekotāju raksta, ka Putins "tā arī nav izgājis pie tautas" pēc lielākā Ukrainas uzbrukuma Maskavai un baidās atrasties līdzās krieviem kara laikā, kuru pats sācis.
Līdzīgas prasības izvirza arī Z blogeris Iļja Remeslo. Propagandists ROMANOV raksta, ka Putins vairs nespēj izpildīt savus uzdevumus un nezina, kā pabeigt karu ar Ukrainu, tādēļ viņš jāaizstāj. Kā iespējamais pēctecis minēts Kremļa funkcionārs Sergejs Kirijenko. Vairāk lasi šeit.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sacījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins beigās varētu nožēlot iebrukumu Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Vašingtonas sagatavotajiem materiāliem pēc ASV un Ķīnas līderu sarunām Pekinā.
Šī ir pirmā reize, kad Sji sarunās ASV sniedzis šādu vērtējumu Krievijas-Ukrainas karam, norāda laikraksts.
Austrumu robežas stiprināšanai jābūt prioritātei Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, otrdien, tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Jusi Hallaaho, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Mieriņa pauda, ka Latviju un Somiju vieno izcilas divpusējās attiecības un kopīgas intereses gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropā kopumā, tostarp Austrumu robežas stiprināšanā ES daudzgadu budžeta sarunās. "Mūsu sadarbība ir kļuvusi vēl ciešāka kopš Somijas pievienošanās NATO," uzsvēra Mieriņa, akcentējot abu valstu vienoto skatījumu uz drošības stiprināšanu.
Ukrainas 118. teritoriālās aizsardzības brigāde ar droniem iznīcināja trīs Krievijas kājnieku kaujas mašīnas (BMP), kas gatavojās uzbrukumam.
Somijas pievienošanās NATO ir būtiski stiprinājusi gan reģiona, gan visas alianses drošību, šodien Rīgā tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Jusi Hallaaho, atzina demisionējusī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjeres padomnieks Sandris Sabajevs informēja, ka Siliņa šodien tikās ar Jusi Hallaaho, lai pārrunātu abu valstu sadarbību, drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, sadarbību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī turpmāko atbalstu Ukrainai.
Siliņa uzsvēra, ka Latvija un Somija ir tuvi partneri un sabiedrotie ar kopīgām drošības un ekonomiskajām interesēm gan divpusēji, gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienībā un NATO. "Mūs vieno skaidra izpratne par drošības izaicinājumiem reģionā," teica premjere.
Visas pārtvērējraķetes FP-7.x sastāvdaļas, kas izstrādātas, lai pārtvertu ballistiskās raķetes terminālā lidojuma fāzē augstumā līdz 20 km "Freya" projekta ietvaros, tiek ražotas Ukrainā — izņemot "vienu detaļu", — sacīja uzņēmuma "Fire Point" līdzdibinātājs un galvenais dizainers Deniss Štilermans.
"Mēs izveidojām S-400 klonu, ko nosaucām par FP-7. Tā ir izgatavota no oglekļa šķiedras, tā ir vieglāka, tāpēc tā, iespējams, lidos vēl tālāk un būs manevrētspējīgāka nekā S-400," viņš paziņoja.
❗️All components of the FP-7.x interceptor missile, developed to intercept ballistic missiles in the terminal flight phase at altitudes of up to 20 km as part of the “Freya” project, are manufactured in 🇺🇦Ukraine — with the exception of “one detail” — said co-founder and chief… pic.twitter.com/7Jrznrf2SO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 19, 2026
Izstrādātāji ziņo, ka maksā aptuveni trīs reizes mazāk nekā amerikāņu "JDAM-ER".
Ierocis ir izstrādāts ar augstas precizitātes vadības sistēmu un ir saderīgs ar esošajām Ukrainas lidmašīnām un sistēmām. To var palaist no Ukrainas F-16 un Mirage iznīcinātājiem, lai gan operatīvai lietošanai ir nepieciešama papildu sertifikācija. Tiek apgalvots, ka bumbai ir moderni vadības algoritmi, kas nodrošina uzlabotu precizitāti.
KAB var izmantot arī neatkarīgi no laika apstākļiem vai diennakts laika, un sagatavošanās tās lietošanai aizņem ne vairāk kā 30 minūtes.
Source: https://t.co/CcM1NG6syt
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 19, 2026
Tika ziņots par triecienu Rjazaņā netālu no Krasnoje Znamja rūpnīcas, Krievijas aizsardzības sektora objekta, kas saistīts ar pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, tostarp S-200 un S-300 sistēmām, radioelektroniku, iespiedshēmu platēm, speciālo aprīkojumu un ar "Almaz-Antey" saistītiem darbiem.
A strike was reported in Ryazan near the Krasnoye Znamya plant, a Russian defense-sector facility tied to air defense equipment, including S-200 and S-300 systems, radio electronics, printed circuit boards, special equipment and Almaz-Antey-linked work. #Russia pic.twitter.com/eaJRlAg5gC
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 19, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



