TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina noraida Krievijas piedāvāto "Uzvaras dienas pamieru"

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka ir gatavs nosūtīt Amerikas delegāciju uz Maskavu, lai mēģinātu panākt mieru starp Krieviju un Ukrainu.

Uzrunājot žurnālistus pie Baltā nama, viņš uzsvēra, ka vēlas redzēt kara beigas pēc vairāk nekā četriem asiņainiem konflikta gadiem. “Es ļoti vēlētos redzēt šī kara beigas,” sacīja Tramps, norādot, ka konflikts kļuvis par “neprātu”.

Prezidents norādīja, ka frontē pēdējā mēneša laikā dzīvību zaudējuši aptuveni 25 000 jaunu karavīru, bet kopējais mēneša upuru skaits sasniedzot pat 30 000. “Tas ir neprāts,” viņš atkārtoja paziņojumā, ko vēlāk publicēja arī ASV Valsts departaments. Tramps uzsvēra, ka situācija atgādina smagākos konfliktus kopš Otrā pasaules kara.

Tikmēr Kremlis paziņojis, ka ASV steidzas panākt miera vienošanos kara izbeigšanai, taču sarunas joprojām ir ļoti sarežģītas un faktiski apturētas. Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja: “Ir saprotams, ka amerikāņu puse steidzas,” tomēr uzsvēra, ka “līdz miera līgumam vēl ir ļoti tāls ceļš ar daudziem sarežģītiem jautājumiem”.

Jāpiemin, ka Trampa izteikumi izskanēja laikā, kad spēkā ir trausls Ukrainas-Krievijas trīs dienu pamiers no 9. līdz 11. maijam, kuru starpniecībā palīdzējušas panākt ASV. Vienošanās paredzēja, ka Ukraina netraucēs Krievijas 9. maija militāro parādi Maskavā. Pamiera laikā ieplānota arī plaša karagūstekņu apmaiņa, kurā katra puse apmainīs 1000 sagūstītos karavīrus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja šos plānus un norādīja, ka ukraiņu gūstekņu atgriešana ir viena no valdības galvenajām prioritātēm.

Tikmēr diplomātiskie centieni atdzīvināt miera sarunas turpinās. Zelenskis paziņojis, ka tuvākajās nedēļās Ukrainā gaidāma ASV sūtņu vizīte, lai atsāktu sarunu procesu, kas pēdējos mēnešos bija palēninājies Tuvo Austrumu konflikta dēļ. Sarunās iesaistīti arī Ukrainas galvenais sarunvedējs Rustems Umerovs un ASV amatpersonas, tostarp īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners.

Puses jau apspriedušas iespējamu 20 punktu miera plānu, taču vairāki jautājumi joprojām rada nopietnas domstarpības. Starp sarežģītākajiem jautājumiem ir Donbasa reģiona nākotne un Krievijas okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas statuss. Šie jautājumi līdz šim kavējuši plašākas vienošanās panākšanu starp abām pusēm.

Vienlaikus Krievija turpina stiprināt savas aizsardzības pozīcijas ap Maskavu. Saskaņā ar atklāto avotu izlūkošanas datiem, ap galvaspilsētu izveidots jauns pretgaisa aizsardzības “dzelzs gredzens”, kurā izvietotas vairāk nekā 100 raķešu sistēmas “Pantsir”. Šādi drošības pasākumi veikti pēc vairākiem Ukrainas dronu uzbrukumiem, kas pietuvojušies tikai dažu kilometru attālumā no Kremļa.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sestdien nopēla Slovākijas premjerministra Roberta Fico klātbūtni Maskavā Krievijas Uzvaras dienas parādes laikā.

"Roberts Fico zina, ka mums ir domstarpības. Man tas ir ļoti žēl, un mēs ar viņu par šo dienu Maskavā runāsim," Mercs teica kopīgā preses konferencē ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu Stokholmā.

Fico bija vienīgais viesis no Eiropas Savienības, kas devās uz Maskavu, kur katru gadu 9. maijā Krievijas galvaspilsētas Sarkanajā laukumā tradicionāli notiek militārā parāde.

Lai gan Fico pats parādē nepiedalījās, piektdien viņš nolika vainagu pie nezināmā karavīra kapa Kremļa sienā.

Sestdien Fico tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā faktiski ir apstājusies Latvijā atrasto Otrā pasaules kara laikā kritušo padomju armijas karavīru mirstīgo atlieku nodošana Krievijai vai šo kaulu pārapbedīšana kapsētās, jo Maskava par šiem pīšļiem vairs neliekas zinis, vēsta "TV3 ziņas".

Šobrīd Latvijā glabājas jau aptuveni divu tūkstošu sarkanarmiešu kauli, un neviens īsti nezina, ko ar tiem darīt, norāda raidījums.

Kritušo karavīru meklēšanā un pārapbedīšanā, sadarbojoties ar Brāļu kapu komiteju, jau gandrīz 30 gadus iesaistās brīvprātīgie no Tāļa Ešmita vadītās biedrības "Leģenda".

Viņš stāsta, ka iepriekš katrs atrastais padomju armijas karavīrs nozīmēja veselas juridiski atrunātas procedūras iedarbināšanu, kas rezultējās ar to, ka mirstīgās atliekas tika repatriētas uz Krieviju vai pārapbedītas kādā no padomju karavīru kapsētām Latvijā.

Pēc 2022. gada viss esot apstājies, jo Krievijas puse neko nedarot. Ešmits kā piemēru min situācijas, kad kritušo mirstīgās atliekas ir identificētas un piederīgie Krievijā ir izteikuši vēlmi, lai tās atgriež mājās, Latvijas puse ir tam piekritusi un dokumenti ir sakārtoti, bet Krievijas puse vienkārši visu ignorē.

Tikmēr citas valstis sadarbojoties, un to karavīru mirstīgās atliekas tiek pārapbedītas. Turpat noliktavā, kur maisos glabājas Krievijai nevajadzīgās padomju armijas karavīru mirstīgās atliekas jeb kauli, salikti arī nelieli zārki. Tajos ir Vācijas karavīru pīšļi, kas tiks pārapbedīti cieņpilni, vēsta TV3.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien pēc sarunām ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Koštu pavēstīja, ka Ukraina būs pilnvērtīga Eiropas Savienības (ES) daļa.

"Runāju ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu. Esmu pateicīgs par ukraiņu un Ukrainas apsveikumiem Eiropas dienā un pateicīgs par visu Eiropas atbalstu Ukrainai mūsu aizstāvības laikā pilnvērtīgā karā," sestdien savā "Telegram" kanālā raksta Zelenskis.

Dronu Ukrainas Bruņoto spēku vajadzībām ražo amerikāņu-vācu-ukraiņu uzņēmums "Auterion Airlogix Joint Venture".

Drons ir "Shahed-136" un "Geran-2" analogs. Tas nes aptuveni 50 kg smagu kaujas galviņu un tiek vadīts, izmantojot "Starlink" sistēmu.

Ukrainas spēki ir sākuši aktīvāk uzbrukt ar droniem Krievijas loģistikai operatīvajā dziļumā, kas varētu būt svarīgs faktors Ukrainas pretuzbrukumiem nākotnē, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Ukrainas bruņotie spēki veic izlūkošanu un uzbrūk Krievijas sauszemes apgādes līnijām okupētajā Doneckas apgabala daļā 100 kilometrus no frontes līnijas.

ISW analītiķi vērsa uzmanību uz jaunu videoierakstu, kurā redzami Ukrainas dronu triecieni Krievijas kravas automašīnai uz autoceļa T-0509 Mariupole-Donecka 95 kilometrus no frontes līnijas.

Romā aizturēts bijušais Itālijas vēstnieks saistībā ar vīzu tirgošanas shēmu, kas, pēc prokuroru teiktā, ļāva Krievijas pilsoņiem iegādāties ilgtermiņa Šengenas vīzas.

Pjergabriēle Papadija de Botīni di Santanjeze, kurš no 2024. gada beigām līdz 2025. gadam bija Itālijas vēstnieks Uzbekistānā, tiek apsūdzēts par amata stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu vēstniecībā Taškentā, lai izsniegtu vīzas vismaz 95 Krievijas pilsoņiem, no kuriem daudzi ne reizi nebija ieradušies vēstniecībā un neatbilda Šengenas pamatprasībām.

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicinājis izveidot jaunu Eiropas aizsardzības aliansi, sakot, ka NATO pašreizējā formā vairs nav pietiekama, pieaugot šaubām par ASV drošības garantijām.

"Pašlaik mēs esam liecinieki NATO dezintegrācijai, un tas ir bīstami," Rasmusens sacīja intervijā žurnālam "Welt". "Prezidents Tramps ir radījis tik daudz šaubu par savu apņemšanos ievērot 5. pantu un Eiropas aizsardzību, ka eiropiešiem var būt tikai viens secinājums: mums ir jānostājas uz savām kājām un jāspēj pašiem aizsargāt mūsu kontinentu."

Rasmusens ierosināja izveidot formalizētu "labas gribas koalīciju" - Eiropas valstu grupu, kas būtu gatava un spējīga patstāvīgi organizēt kontinenta aizsardzību. "Ne ES, ne NATO pašlaik nav piemērotas, lai aliansē stiprinātu Eiropas pīlāru," viņš teica, norādot, ka Eiropai ir nepieciešami jauni aizsardzības plāni un jaunas militārās spējas un jāpastiprina ieroču un munīcijas ražošana.

Baltijas valstu pakļautība Krievijas dezinformācijai ir veicinājusi to noturību, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, kurš piektdien Tallinā piedalījās Igaunijas parlamentā notiekošajā Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes starptautiskajā konferencē "Veidojot noturīgas Baltijas valstis: 35 gadi kolektīvas rīcības starptautiskajās un reģionālajās lietās".

Uršuļskis atzīmēja, ka Baltijas valstis ir daļa no dinamiskas demokrātisko valstu kopienas, kas mācās viena no otras, kā novērst ārējos hibrīddraudus un informācijas manipulāciju. Viņaprāt, Baltijas valstu pieredze noturības jomā parāda, kā spēcīgas institūcijas, digitālā drošība un medijpratība var aizsargāt demokrātiju un stiprināt sabiedrības uzticēšanos.

Ņemot vērā cirku, ko krievi sarīko šajā dienā, arī zoodārzs iesaistās.