TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

 Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 98 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 87 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 98 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 65 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti deviņu trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās vienā apvidū, norādīja Gaisa spēki.

 Krievija pēdējā laikā netiek galā ar Ukrainas bezpilota gaisa kuģu uzbrukumiem tās enerģētikas un ostu infrastruktūrai, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.

Viņš atzīmēja, ka karadarbībā ar saviem resursiem ir iesaistīta arī Baltkrievija un abas valstis netiek galā ar daudzām problēmām dziļi iekšienē.

Lai arī Krievijas militārās bāzes ir turpat, kur tās bija 2013. gadā, karavīru klātbūtne tajās ir daudz mazāka, jo viņi patlaban karo Ukrainā, sacīja Latvijas armijas komandieris.

Vienlaikus ir jāsaprot un jābūt gataviem tam, ka potenciāla kara beigu vai pamiera gadījumā Krievijas un Baltkrievijas spēki daļēji tiks atvilkti un atgriezīsies atpakaļ savās bāzēs un Latvijas pierobežā, skaidroja Pudāns, apstiprinādams, ka Latvijas armija ar to rēķinās.

Lūgts dalīties ar galvenajiem secinājumiem pēc Krievijai mērķēto Ukrainas dronu ielidošanas Latvijas gaisa telpā un tai sekojošo dezinformācijas vilni no Krievijas medijiem, NBS komandieris skaidroja, ka Kremlis no savas sabiedrības cenšas noslēpt to, ka netiek galā ar uzbrukumiem, līdz ar to krievu sabiedrība tagad redz reālu karu, kas tiek pārnests no Ukrainas arī pie viņiem pašiem.

Pudāns novērojis, ka Krievijas valsts propaganda vairs nekoncentrējas uz naratīviem par to, kā viņi spētu īsā laikā ieņemt Baltiju, bet gan uz to, kā NATO it kā īsteno savus plānus Krievijas apdraudēšanai. Tādā veidā Krievija sagatavo savu sabiedrību iespējamai nākotnes mobilizācijai un jostu savilkšanai attiecībā uz valsts ekonomiku un pabalstiem, jo tas viss nākotnē varētu būt nepieciešams karadarbības uzturēšanai Ukrainā, minēja NBS komandieris.

Tikmēr Latvija no dronu ielidošanas gaisa telpā ir mācījusies noturēt pastāvīgu gatavību, attīstījusi jaunas procedūras un ziņošanas kārtību. "Skaidrs, ka šie uzbrukumi, kurus veica Ukraina uz Krievijas teritoriju, paplašina to teritoriju, kurā mums jābūt gataviem reaģēt pret draudiem, un tā ir lielākā atziņa, ko pēdējās nedēļās esam guvuši - līdzšinējo operāciju paplašināt gar visu robežu, daļēji izstiepjot mūsu spējas, daļēji varbūt ekonomējot tās citur," rezumēja Pudāns.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 312 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 861 tanku, 24 386 bruņutransportierus, 39 915 lielgabalus un mīnmetējus, 1728 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1346 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 235 394 bezpilota lidaparātus, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 89 099 automobiļus un autocisternas, kā arī 4123 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Pašas Krievijas institūciju vērtējumā rietumvalstu sankcijas tai rada un turpinās radīt vairākus simtus miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus, liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) operatīvā informācija.

SAB publiskais ziņojums par rietumvalstu sankciju radītajiem zaudējumiem Krievijai liecina, ka, lai arī Krievija publiski pauž vēstījumu, ka tā veiksmīgi tiek galā ar rietumvalstu sankciju radīto ietekmi, Krievijas institūciju nepubliski aprēķini apstiprina, ka sankcijas rada un turpinās radīt Krievijai

Pēc iebrukuma Ukrainā Krievija zaudējusi aptuveni 130 miljardus ASV dolāru (aptuveni 32,5 miljardus ASV dolāru gadā) - šo summu Krievija bijusi spiesta tērēt, lai, apejot sankcijas, savām vajadzībām iegūtu preces, ko pirms kara tā varēja iegūt no rietumvalstīm lētāk. Aprēķinā nav iekļauti zaudējumi, ko rada situācijas, kad Krievija nespēj nodrošināt tai vajadzīgo importu.

Sankciju dēļ vairākas Krievijas nozares zaudējušas būtiskus noieta tirgus rietumvalstīs, un Krievijai četru gadu laikā joprojām nav izdevies tos aizvietot ar alternatīviem tirgiem. Piemēram, salīdzinot 2021. un 2025. gada datus, Krievijas dzelzsrūdas eksports samazinājies par 40%, melno metālu - par 20%, ķīmisko produktu - par 35%, bet koksnes un celulozes - par 50%.

Izlūkošanas informācija liecina, ka Krievijas skatījumā būtisku kaitējumu tās ārējai tirdzniecībai vismaz 70 miljardu ASV dolāru vērtībā radīs Eiropas valstis, ja tās turpinās atteikties no tirdzniecības ar Krieviju, tostarp neiegādāsies Krievijas produkciju un ierobežos eksportu uz Krieviju.

Lai arī pašas Krievijas veiktie aprēķini liecina par vairāku simtu miljardu esošiem un potenciālajiem zaudējumiem, SAB vērtējumā šīs aplēses ir uzskatāmas par ļoti optimistiskām, un reālā sankciju ietekme ir vairākkārt lielāka.

 Krievijas-Ukrainas karā naktī no svētdienas uz pirmdienu pusnaktī noslēdzies uguns pārtraukšanas režīms, kas bija izsludināts uz pareizticīgo Lieldienu laiku.

Kremlis ceturtdien izsludināja "Lieldienu pamieru" uz 32 stundām no sestdienas plkst. 16 līdz svētdienas beigām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kas iepriekš vairākkārt bija ierosinājis Lieldienu pamieru, paziņoja, ka Kijiva arī ievēros uguns pārtraukšanas režīmu.

Pamiera laikā puses viena otru apsūdzēja uguns pārtraukšanas režīma pārkāpumos.

Svētdienas vakarā Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņoja, ka kopš dienas sākuma notikusi 91 sadursme ar Krievijas karaspēku, un kopumā bijuši teju 7700 pamiera pārkāpumu.

Zelenskis piedāvāja Krievijai neatsākt triecienus arī pēc Lieldienu pamiera beigām, tomēr Kremlis paziņoja, ka kaujas turpināsies, līdz Maskavas mērķi tiks sasniegti.

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā ļaužu jūra līksmo par opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās “Tisza” partijas pārliecinošo uzvaru parlamenta vēlēšanās, kuras pielika punktu Viktora Orbāna 16 gadu ilgajai valdīšanai. Šī uzvara ir jo vairāk būtiska, jo tieši pirms 70 gadiem padomju armija ar tankiem apspieda Ungārijas demokratizācijas centienus, bet reformatoru premjerministru Imri Naģu pakāra. Savukārt Orbāns visus šos gadus bijis uzticams Kremļa sabiedrotais.

Ungārijā svētdien noslēgusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kurā rekordlielais balsotāju skaits pielika punktu 16 gadus ilgajam premjerministra Viktora Orbāna varas periodam. 199 mandātu Nacionālajā asamblejā Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz" ieguvusi tikai 55 mandātus, kamēr tās opozīcijā esošā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza") Maģara vadībā — 138, par pieciem vairāk nekā nepieciešams konstitucionālajam vairākumam, kas varētu demontēt Orbāna iedibināto režīmu.

Vairāk lasiet šeit.

Lielbritānijas varasiestādes pirmo reizi atņēmušas pilsonību Apvienotajā Karalistē dzimušai personai sakarā ar tās saikni ar Krieviju.

Britu laikraksts "The Sunday Times" vēsta, ka runa ir par bijušo policistu Marku Bullenu, kas vairāk nekā desmit gadus strādājis Hārtfordšīras grāfistes policijā.

Bullenam atņemta Lielbritānijas pase, pamatojoties uz iekšlietu ministres Šabanas Mahmudas lēmumu. Oficiālajā paziņojumā teikts, ka šis solis veikts "sabiedriskā labuma interesēs", taču valsts drošības apsvērumu dēļ lietas detaļas netiek atklātas.

Kā raksta "The Sunday Times", Bullens nonāca varasiestāžu uzmanības lokā pēc tam, kad Lūtonas lidostā viņu aizturēja pretterorisma dienesta darbinieki. Viņu aptuveni četras stundas pratināja aizdomās par darbībām kādas ārvalsts interesēs.

45 gadus vecajam Bullenam konfiscēja elektroniskās ierīces un pratināšanas laikā uzdeva jautājumus par krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa noindēšanas mēģinājumu Solsberijā 2018. gadā.

Zināms, ka, strādājot Lielbritānijas policijā, Bullens sadarbojies ar krievu kolēģiem, piedalījies profesionālajā apmaiņā Sanktpēterburgā un uzturējis sakarus ar Krievijas tiesībsargāšanas iestādēm.

Laikraksts norāda, ka viņa ieraksti sociālās saziņas vietnēs satur prokrieviskus un pret Ukrainu vērstus izteikumus.

Kopš 2014. gada Bullens dzīvo Krievijā, kur strādā Sanktpēterburgas futbola kluba "Zenit" preses dienestā.

2022. gadā viņš ieguva Krievijas pilsonību, paziņojot, ka tas bijis "viņa dzīves sapņa piepildījums".

Pats Bullens noliedz jebkādus likumpārkāpumus un apgalvo, ka nesaprotot Lielbritānijas varasiestāžu lēmuma iemeslus.

Pilsonības atņemšana Lielbritānijā joprojām ir reta prakse. Iepriekš tā tika piemērota, piemēram, Annai Čepmenai, kas 2010. gadā tika atmaskota kā Krievijas spiegu tīkla dalībniece ASV un zaudēja britu pasi, ko bija ieguvusi, stājoties laulībā. 2019. gadā pilsonību atņēma arī kādam afgāņu izcelsmes vīrietim, pazīstamam kā C2, ko Lielbritānijas iestādes uzskatīja par iespējamo Krievijas militārā izlūkdienesta aģentu.

Kā uzsver "The Sunday Times", iepriekš pilsonība tikusi atņemta vienīgi naturalizētiem pilsoņiem, bet ne dzimušiem britiem.

Ungārijā svētdien noslēgusies balsošana parlamenta vēlēšanās, kas pielikusi punktu 16 gadus ilgajam premjerministra Viktora Orbāna varas periodam, un par to parūpējās rekordlielais skaits vēlētāju.

Kā liecina Ungārijas Nacionālās vēlēšanu komisijas dati tās interneta vietnē, šobrīd saskaitīti 93,42 procenti balsu, un 199 mandātu Nacionālajā asamblejā Orbāna pārstāvētā nacionālkonservatīvā partija "Fidesz" pašlaik iegūst tikai 54 mandātus, kamēr tās opozīcijā esošā konservatīvā Cieņas un brīvības partija ("Tisza") Pētera Maģara vadībā — 138.

Lai "Tisza" varētu sākt demontēt Orbāna mantojumu, tai jāiegūst konstitucionālais vairākums 133 mandāti.

Vairāk lasiet šeit.