TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kategoriski atsakās pat apspriest teritoriālu piekāpšanos

Atklātā vēstulē prezidentam Donaldam Trampam ukraiņu-amerikāņu izcelsmes Vlads Skots lūdz pagarināt vai automātiski atjaunot darba atļaujas vairāk nekā 280 000 ukraiņu, kuri legāli ieradās Amerikā, izmantojot pagaidu programmu "Apvienošanās Ukrainai".

Zviedrijas Jūras spēki ir ziņojuši par bruņotu personālu militārajās uniformās uz tankkuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu un kuriem ir piemērotas sankcijas.

Saskaņā ar Zviedrijas varas iestāžu sniegto informāciju, Krievijas flote arvien vairāk veic šādu kuģu novērošanas un eskorta operācijas Baltijas jūrā un Somu līcī.

Zviedrijas Jūras spēku operatīvā štāba vadītājs Marko Petkovičs apstiprināja, ka informācija par bruņotu militāro personālu klātbūtni uz tankkuģiem ir apstiprināta.

Militārie novērtējumi liecina, ka Krievijas Baltijas flotes kuģu klātbūtne ir kļuvusi pastāvīgāka un tagad aptver ievērojamu reģiona daļu.

Zviedrijas Jūras spēki apstiprina, ka Krievija veic militāru operāciju Baltijas jūrā, lai aizsargātu savu "ēnu floti", kas sastāv no naftas tankkuģiem, ko izmanto sankciju apiešanai.

Krievijas Jūras spēku kuģi tagad regulāri patrulē galvenos jūras ceļus; daži tankkuģi, kā ziņots, pārvadā bruņotu personālu uniformās.

Ukrainas aizstāvji no 127. Harkivas smagās mehanizētās brigādes izglāba 14 civiliedzīvotājus, tostarp ģimeni ar trim bērniem, no pagraba Kupjanskā, Doneckas apgabalā.

Pagrabā atradās arī divi krievu karavīri, kuri izmantoja civiliedzīvotājus kā dzīvos vairogus. Brigādes karavīriem izdevās viņus likvidēt, pēc kā 11 pieaugušie un trīs bērni tika evakuēti uz drošu vietu.

Aizvadītajā naktī Krievija no dažādiem virzieniem palaida 69 uzbrukuma dronus ("Shahed", "Geran" un citus). Apmēram 40 no tiem bija "Shahed". Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai neitralizējusi ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem 37 bezpilota lidaparātus ziemeļu, dienvidu un austrumu reģionos.

Reģistrēti 29 dronu trāpījumi 12 vietās.

Prezidents Tramps par Stīvu Vitkofu: "Stīvs ir lielisks darījumu slēdzējs, bet es pamanīju vienu lietu viņā. Viņam bija izcila personība. Viņš bija nekustamo īpašumu speciālists Ņujorkā. Viņš mazāk zināja par upēm un satekām Krievijā, kā arī par dažādajām vietām, ar kurām viņš strādā. Viņš par to neko nezināja.

Bet es teicu, ka Stīvam ir izcila personība. Man ir citi puiši, kas ir lieliski darījumu slēdzēji, bet pirms darījuma ir jāiesaistās Trešajā pasaules karā. Mēs to negribējām.

Lielbritānijas valdība otrdien sāka izmeklēšanu par ārvalstu iejaukšanos Apvienotās Karalistes politikā, šādu soli sperot pēc partijas "Reform UK" bijušā Velsas līdera un Eiropas Parlamenta deputāta Neitana Gila notiesāšanas par Krievijas kukuļu pieņemšanu.

"Šāda rīcība ir traips mūsu demokrātijai. Neatkarīgā pārbaude strādās, lai šo traipu iztīrītu," paziņojot par izmeklēšanas uzsākšanu, parlamentā sacīja pašvaldību ministrs Stīvs Rīds.

Gils bija EP deputāts no 2014. līdz 2020. gadam. Viņš bija eiroskeptiķu partijas UKIP biedrs, arī laikā, kad to vadīja pašreizējais "Reform UK" līderis Naidžels Farāžs.

Neesmu zīlniece, šādiem vārdiem Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" atbildēja uz jautājumu, vai nākamais gads nesīs taisnīgu mieru Ukrainā.

Politiķe pauda, ka zinot tikai to, ka Latvija kopā ar Eiropas partneriem darīs visu, lai arī nākamgad visos veidos palīdzētu Ukrainai.

Vienlaikus viņa situāciju ar miera sarunām novērtēja kā cerīgu, lai arī konstatēja, ka Krievija mieru negrib.

Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas okupēto teritoriju administrācijām dod tiesības konfiscēt no šīm teritorijām izbraukušo ukraiņu mājokļus, vēsta Krievijas mediji.

Runa ir par grozījumiem Krievijas konstitucionālajā likumā, ko 9. un 10. decembrī apstiprināja parlamenta abas palātas.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem okupācijas administrācijām tiek dotas tiesības konfiscēt dzīvojamās mājas, dzīvokļus un atsevišķas telpas, kas atzītas par tādām, kam it kā ir "bezsaimnieka īpašuma" pazīmes.

Šajā kategorijā tiks iekļauts arī īpašums, kā īpašnieku nav iespējams identificēt, vai arī gadījumos, kad nav derīgu īpašumtiesības apliecinošu dokumentu.

Pēc konfiskācijas procedūras pabeigšanas īpašums tiek nodots okupācijas administrācijai.

Likumā definētas vairākas tā turpmākās izmantošanas iespējas - mājokļus var piešķirt iedzīvotājiem, kas zaudējuši mājokli karadarbības dēļ, vai izmantot kā dienesta dzīvokļus amatpersonām, militārpersonām, ierēdņiem, drošības iestāžu darbiniekiem, kā arī skolotājiem un ārstiem.

Turklāt konfiscēto nekustamo īpašumu atļauts izīrēt saskaņā ar Krievijas Mājokļu kodeksu vai saskaņā ar sociālās nomas līgumiem piešķirt cilvēkiem, kas oficiāli iekļauti mājokļu rindā.

Šie noteikumi būs spēkā līdz 2030. gadam.

Ja pēc konfiskācijas parādīsies īpašnieks, viņš saņems naudas kompensāciju, taču šādas tiesības būs tikai Krievijas pilsoņiem.

Maksājumu mehānismu noteiks okupācijas administrācija.

Ukraina un Krievija uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas veikušas apmaiņu ar civiliedzīvotājiem, otrdien pavēstīja amatpersonas.

Dzimtenē atgriezušies 60 ukraiņi, pavēstīja Ukrainas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs.

Savukārt Krievijas ziņu aģentūra TASS vēsta, ka apmaiņas ietvaros Krievijas pusei nodoti 15 Krievijas pilsoņi.

Lubinecs platformā "Facebook" pauda, ka viņam bijusi tikšanās ar Krievijas pilnvaroto cilvēktiesību jautājumos Tatjanu Moskaļkovu un ka tikšanās rezultātā notikusi ģimeņu atkalapvienošanās procedūra.

"15 mūsu pilsoņi, no kuriem lielākā daļa ir ar kustību traucējumiem, atgriezušies Ukrainas teritorijā no Krievijas un īslaicīgi okupētajām teritorijām," pauda Lubinecs.

"Turklāt vēl 45 Ukrainas pilsoņi atgriezušies dzimtenē - tās ir personas, kas atradās ārvalstnieku pagaidu aizturēšanas centros Krievijas teritorijā," norādīja Ukrainas ombuds.

Moskaļkova pauda, ka apmaiņa tika gatavota vairāk nekā sešus mēnešus.

Bija nepieciešams atrisināt ar loģistiku un transportu saistītos jautājumus, norādīja Krievijas pārstāve.

Kopš otrdienas sociālajos tīklos aktīvi izplatās vēstījumi par to, ka Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā jau izvietoti līdz pat 360 000 Krievijas karavīru, kas varētu būt gatavi jebkurā brīdī uzbrukt NATO dalībvalstīm. 

Šādi vēstījumi strauji izplatījušies pēc Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) ārpolitikas eksperta Roderiha Kīzevetera izteikumiem 16. decembra intervijā n-tv, kurā viņš stāstīja par Baltkrievijas teritorijā izvietotajiem 350 000 līdz 360 000 Krievijas karavīriem kaujas gatavībā un brīdināja, ka 2026. un 2027. gads būs kritiski reģionālajai drošībai. Viņš sacīja, ka pašlaik Baltkrievijā atrodas divi Krievijas armijas korpusi.

Uz šo trauksmaino ažiotāžu noreaģēja Lietuvas armija.

Vairāk lasiet šeit.