Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Mas...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 12:22
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 358 950

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 358 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 955 tankus, 24 618 bruņutransportierus, 42 790 lielgabalu un mīnmetēju, 1805 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1485 sauszemes bezpilota sistēmas, 313 342 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 645 automobiļus un autocisternas, kā arī 4224 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 12:04
Krievija draud Armēnijai apturēt naftas un gāzes piegādes

Krievija brīdinājusi Armēniju, ka var vienpusēji apturēt vai denonsēt līgumu par dabasgāzes, naftas produktu un neapstrādātu dimantu piegādēm, ja Erevāna turpinās tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES).

Par to Erevānu otrdien savā vēstulē brīdinājis Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Civiļevs, ziņo laikraksts "Kommersant".

Krievija un Armēnija noslēdza līgumu 2013. gadā. Saskaņā ar līgumu Krievija uz nenoteiktu laiku atcēla eksporta nodokļus naftas produktu, gāzes un dimantu piegādēm Armēnijai.

Šodien 11:41
Ukrainas aizstāvji Doneckas apgabalā iznīcina okupantu pretgaisa aizsardzības sistēmu

Ukrainas karavīri no "Čornij Lis" ("Melnā meža") brigādes iznīcināja Krievijas "Buk-M3" pretgaisa aizsardzības sistēmu Doneckas apgabalā.

Šodien 11:15
Krieviju 2026. gada rudenī sagaida budžeta krīze un IKP sabrukums

Naftas cenas drīz sāks kristies, jo ASV un Irāna ir gandrīz vienojušās par miera līguma noteikumiem. Tas novedīs pie budžeta krīzes un IKP sabrukuma Krievijā jau 2026. gada rudenī. Šo viedokli pauda neatkarīgais Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs. 

Eksperts uzskata, ka ASV vairs nepagarinās atļauju Krievijas naftas pārdošanai, kas jau ir iekrauta tankkuģos. Kremlis saņems papildu ieņēmumus no sankciju pakļautās naftas pārdošanas trīs mēnešus, maijs būs pēdējais mēnesis. Tomēr pat ar to Krievijas Federācijas papildu budžeta ieņēmumi nepārsniegs 10% no budžeta deficīta.

Širjajevs uzskata, ka pēc tam, kad ASV un Irāna panāks miera līgumu, kas atvērs Hormuza šaurumu, akciju cenas strauji kritīsies, un reālās naftas piegāžu cenas no Krievijas nokritīsies zem 30 ASV dolāriem. 

Tas ir tāpēc, ka pēc kara Tuvajos Austrumos beigām Persijas līča valstis atkal varēs eksportēt naftu ar tankkuģiem caur Hormuza šaurumu. Pašlaik tām šādas iespējas faktiski nav. Pirms ASV un Izraēlas kara pret Irānu, kas sākās 2026. gada 28. martā un joprojām turpinās, Persijas līča valstis līdz pat 20% savas naftas pasaules tirgū nosūtīja caur Hormuza šaurumu. Ja šaurums tiks atkal atvērts, vairs nebūs globāla enerģijas trūkuma, un interese par Krievijas naftu samazināsies. Širjajevs uzskata, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un ASV prezidents Donalds Tramps Pekinas tikšanās laikā vienojās par kara izbeigšanas nosacījumiem Tuvajos Austrumos. Ķīna ir gatava pieņemt bagātinātu urānu no Irānas, un Teherāna, kā ziņots, tam ir piekritusi.

Šodien 10:56
Krievijā pieņem likumu par emigrantu īpašumu arestu

Krievijas Valsts dome otrajā un trešajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu, kas ļauj arestēt uz ārvalstīm izbraukušo Krievijas pilsoņu īpašumus, otrdien vēsta tīmekļa medijs RBK.

Īpašumi tiks arestēti cilvēkiem, kas ir izdarījuši pārkāpumus "pret Krievijas interesēm" saskaņā ar Krievijas Administratīvā kodeksa pantiem, tajā skaitā par "ārvalstu aģentu darbības kārtības pārkāpšanu" un "ekstrēmistisku materiālu izplatīšanu", teikts dokumentā.

Likums stāsies spēkā 1. septembrī.

"Tiem, kas ir aizbēguši uz ārzemēm un no turienes, izmantojot Rietumu sponsoru naudu, aicina uz terorismu un ekstrēmismu, attaisno nacismu, apvaino mūsu karavīrus un virsniekus, jāsaprot, ka viņiem būs jāatbild par to, ko tie izdarījuši," klāstīja Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins, piebilstot, ka tas attiecas "gan uz kriminālpārkāpumiem, gan administratīviem pārkāpumiem".

Šodien 10:18
Apvienotā Karaliste ievieš urāna importa aizliegumu no Krievijas, sākot ar šo gadu

Jaunās sankcijas aizliedz ne tikai importēt, bet arī iegādāties un piegādāt Krievijas urānu — gan tieši, gan ar starpnieku palīdzību.

Šodien 09:45
Ukrainas aizstāvji Volčanksas virzienā iznīcina okupantu tehniku

Volčanskas virzienā Apvienoto spēku grupējuma "Hižak" brigādes kaujinieki iznīcināja divus Ziemeļkorejas 75. tipa MLRS raķešu palaidējus, kas uzstādīti uz KTDR šasijas.

Tika iznīcināti arī ienaidnieka tanki, artilērijas ieroči, transportlīdzekļi, bezpilota lidaparātu operatoru pozīcijas un pārnēsājamā MSL-20045 radara stacija.

Šodien 09:13
Ukrainas karavīri no MURAMASA vienības iznīcina Krievijas loģistiku frontē
Šodien 08:53
Lietuvas Valsts drošības departaments: Krievijas informācijas operācijas mērķis ir piespiest Baltijas valstis atteikties no atbalsta Ukrainai

Izmantojot incidentus ar droniem, Krievija īsteno informācijas operāciju pret Baltijas valstīm, kuras nolūks ir piespiest tās atteikties no atbalsta Ukrainai, otrdien paziņoja Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) direktors Remiģijus Bridiķis.

"Mums jāsaprot, ka pirmām kārtām pret mums tiek veikta informācijas operācija, kuras mērķis ir panākt, lai mēs atteiktos no atbalsta Ukrainai vai to ierobežotu," sacīja Bridiķis intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".

Krievija melīgi apgalvo, ka Baltijas valstis apzināti ļauj izmantot savu teritoriju Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijai. Baltijas valstis to noliedz, norādot, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti ielido to gaisa telpā pēc tam, kad Krievijas elektroniskās kaujas iekārtas novirza tos no kursa.

Šodien 08:20
Latvijai lojālu krievu asociācija AREM Krievijas plānu sūdzēties ANO tiesā par Latviju sauc par provokāciju

Krievijas plāns sūdzēties ANO tiesā par Latviju ir provokācija, paziņojumā uzsver Krievijas pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un Krievijas emigrantu atbalsta asociācija (AREM).

AREM akcentē, ka paziņojums tapis saistībā ar Krievijas valdības nodomu vērsties ANO Starptautiskajā tiesā saistībā par it kā notikušu "krievu tiesību aizskārumu" Latvijā un Baltijas valstīs.

AREM atzīmē, ka organizācija izveidota 2018. gadā. Starp tās dibinātājiem un atbalstītājiem ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bēgļi no Krievijas, dažādu tautību un konfesiju pārstāvji, kuriem Latvija ir mājas.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".