TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas triecienvienības sedz atkāpšanos no Pokrovskas

Publicētajos attēlos Džolija redzama apciemojot bērnus pilsētā, kas kopš 2022. gada ir bijusi Krievijas spēku mērķis.

Tagad virs tās atkal plīvo Ukrainas karogs. Tomēr situācija pilsētā ir kritiska. Krievi ir ieņēmuši 80% Pokrovskas. Video publicējis 425. atsevišķais triecienpulks "Skelia".

Krievijas raķete 1. novembrī trāpīja apbalvošanas ceremonijas laikā Ukrainas Dniropetrovskas apgabalā, nogalinot elites Ukrainas militāro vienību locekļus, vēsta "The Telegraph".

Saskaņā ar "The Telegraph" sniegto informāciju, trieciens trāpīja vietai, kur Ukrainas karavīri bija pulcējušies pasākumam. Starp bojāgājušajiem bija dronu operatori un kājnieki no 35. atsevišķās jūras kājnieku brigādes.

Ukraiņu žurnālists Dmitro Svjatņenko sacīja, ka starp bojāgājušajiem ir arī viņa brālis, 43 gadus vecs "elitārs dronu operators", kurš bija cīnījies Krinkos, Kurahovē, Marjinkā un Krasnohorivkā.

Ukrainas bruņotie spēki apstiprināja uzbrukumu un paziņoja, ka notiek izmeklēšana. Sākotnējie ziņojumi liecina, ka traģēdiju, iespējams, veicināja nolaidība pasākuma organizēšanā.

Lai gan oficiālais bojāgājušo skaits joprojām nav atklāts, "Suspilne" atsaucās uz aculieciniekiem, kas apgalvoja, ka vismaz astoņi karavīri ir nogalināti un 40 ievainoti, bet seši joprojām ir pazuduši bez vēsts.

"Visticamāk, mūs nodeva. Raķete trāpīja apmēram 15 minūtes pēc ceremonijas sākuma. Mēs stāvējām apmēram 100 metru attālumā no lāpām. Pēkšņi vietā, kur bija jānotiek ceremonijai, trāpīja "Iskander" raķete. Mēs neko nedzirdējām — tikai milzīgu sprādzienu. Vienam puisim tika sadragāta kāja, citam — pleci. Mums paveicās, ka gaidījām malā. Visi, kas atradās lāpu tuvumā, ir prom," žurnālistiem anonīmi pastāstīja kāds Ukrainas karavīrs.

Eiropas Savienība (ES) gatavojas padarīt vēl stingrākus vīzu noteikumus Krievijas pilsoņiem, faktiski vairs neizsniedzot viņiem atļaujas vairākkārtējai iebraukšanai Šengenas zonā, izdevumam "Politico" atklājušas trīs Eiropas amatpersonas.

Iecerēts, ka turpmāk Krievijas pilsoņiem tiks izsniegtas tikai vienreizējās ieceļošanas vīzas ar dažiem izņēmumiem humānu apsvērumu dēļ. Izņēmumi būs arī personas, kam ir ES pilsonība.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ES jau apgrūtināja un sadārdzināja vīzu saņemšanu Krievijas pilsoņiem, apturot vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu ar Maskavu. Dažas ES dalībvalstis, piemēram, Baltijas valstis, ir gājušas vēl tālāk, pilnībā aizliedzot vai stingri ierobežojot Krievijas pilsoņu ieceļošanu to teritorijā.

425. triecienvienība un 82. gaisa desanta divīzija tur atvērtu 3 km garu koridoru, kamēr iznīcinātās brigādes bēg kājām cauri Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem. Gadu ilgusī cīņa par pilsētu beigsies tuvāko dažu dienu laikā. Vairāk lasi šeit.

Naktī uz ceturtdienu ukraiņu lidroboti devuši triecienu Kostromas termoelektrostacijai, ziņo krievu "Telegram" kanāls "Astra".

Kostromas spēkstacija, kas atrodas Volgorečenskā, ir trešā jaudīgākā Krievijas termoelektrostacija.

Volgorečenskas iedzīvotāji ziņo par vairākiem spēcīgiem sprādzieniem un ugunsgrēka atblāzmu virs spēkstacijas. Parādījušās arī fotogrāfijas un videoieraksti, kuros redzams ugunsgrēks.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 6. novembra rītam sasnieguši 1 147 740 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1170 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 329 tankus, 23 541 bruņutransportieri, 34 288 lielgabalus un mīnmetējus, 1535 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1237 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 346 helikopterus, 78 430 bezpilota lidaparātus, 3918 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 66 658 automobiļus un autocisternas, kā arī 3991 specializētās tehnikas vienību.

Ukrainas aizsardzības ministrs Deniss Šmihaļs šodien Ādažu militārajā bāzē saņems Latvijā ražoto "Patria" bruņutransportieru dāvinājuma noslēdzošo partiju, informēja Aizsardzības ministrija.

Pasākumu varēs atspoguļot plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, ierodoties bāzē ne vēlāk kā līdz plkst. 8.

Šmihaļam tiks nodots 21 Ukrainas bruņotajiem spēkiem paredzētais "Patria" 6x6 bruņutransportieris. Tie nokomplektēti ar 12,7 milimetru NATO kalibra atbalsta ložmetēju un munīciju.

Ukrainai vajag vairāk starptautiskā atbalsta, lai aizsargātu savu energoapgādi no Krievijas uzbrukumiem, trešdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pretgaisa aizsardzības sistēmas un energosistēmu aizsardzība ir "vissvarīgākās prioritātes, ņemot vērā krievu uzbrukumus", Zelenskis sacīja savā videouzrunā Kijivā.

"Mūsu enerģijas piegādātāji, remonta komandas un civilās aizsardzības spēki faktiski katru dienu ir nodarbināti, atjaunojot rajonu pēc uzbrukuma," sacīja Zelenskis.

Lietuva lūgs Minskai atļaut kravas automašīnām, kas nav varējušas atgriezties mājās, šķērsot robežu, trešdien paziņoja Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, vēsta LETA. 

Apmēram 5000 Lietuvas kravas automašīnu un puspiekabju pašlaik nevar atstāt Baltkrieviju, un pārvadātāji ir lūguši valdību steidzami rīkoties.

Pēc valdības sēdes Ruginiene žurnālistiem teica, ka ir nolemts, ka Lietuva sazināsies ar Baltkrieviju, lai noorganizētu, ka Lietuvas kravas automobiļi var atgriezties. Viņa uzsvēra, ka kravu pārvadātāji valdībai nav izteikuši ultimātu, taču otrdien Iekšlietu ministrijā ir bijusi sanāksme ar nozares pārstāvjiem.

"Process jau ir sākts, notiek diskusijas, tāpēc mēs redzēsim, kāds būs rezultāts. Mēs darīsim visu iespējamo, lai Lietuvas kravas automašīnas atgrieztos mājās. Tomēr robeža paliks slēgta," paziņoja Lietuvas valdības vadītāja.

Valsts autopārvadātāju asociācija "Linava" otrdien atkārtoti vērsās pie premjerministres ar aicinājumu steidzami atrisināt situāciju pēc tam, kad Lietuva pagājušajā nedēļā nolēma uz mēnesi slēgt pēdējos divus atlikušos robežkontroles punktus ar Baltkrieviju.

Tikmēr iekšlietu ministrs Vladislavs Kondratovičs paziņoja, ka valdība apsver iespējas palielināt daļēji strādājošā Medininku robežkontroles punkta kapacitāti.

"Mēs arī meklējam veidus, kā palielināt kapacitāti. Protams, Baltkrievijas pusē ir ierobežojumi, kas neļauj šīm kravas automašīnām pārvietoties caur tās teritoriju, tāpēc mēs noteikti meklēsim risinājumus un runāsim ar pārvadātājiem," trešdien žurnālistiem sacīja Kondratovičs.

Ministrs sacīja, ka caur Medininku kontrolpunktu Lietuvā ik dienu varētu iebraukt aptuveni 200 kravas automašīnu, taču pašreiz iebraucošo transportlīdzekļu skaits ir daudz mazāks, ko viņš raksturoja kā iespējamu Baltkrievijas sabotāžu.

"Man nav precīzu skaitļu, bet, iespējams, Baltkrievijas puse ir atļāvusi izbraukt aptuveni 34 Lietuvas kravas automašīnām. Iespējams, ka tā ir sava veida sabotāža no viņu puses. Mums jāskatās, kāda veida kravas automašīnas tās ir, bet kontrolpunkta caurlaides spēja ir desmit reizes lielāka. Es uzskatu, ka dienā varētu ielaist vismaz 200 Lietuvas kravas automašīnu," viņš teica.

Kondratovičs sacīja, ka valdības lēmums uz mēnesi slēgt robežu ar Baltkrieviju netiks mīkstināts, taču viņš iezīmēja papildu iespējas tiem, uz kuriem jau attiecas izņēmumi.

Saistībā ar to, ka Lietuvā tika reģistrēts kontrabandas balonu no Baltkrievijas skaita pieaugums un vairākkārt tika traucēts Viļņas lidostas darbs, Lietuvas valdība pagājušajā nedēļā nolēma līdz 30. novembrim slēgt valsts robežu ar Baltkrieviju, nosakot izņēmumus atsevišķām ceļotāju grupām. Ruginiene norādījusi, ka robežas slēgšanas termiņš tiks regulāri pagarināts tik ilgi, kamēr turpināsies Baltkrievijas nedraudzīgā rīcība pret Lietuvu.

Šalčininku kontrolpunktā robežšķērsošana ir pilnībā pārtraukta, bet Medininku kontrolpunktā darbība ir ierobežota, paredzot izņēmumus noteiktām ceļotāju kategorijām, kurām atļauts šķērsot robežu šajā vietā.

Izņēmums tiek attiecināts uz diplomātiem, personām, kas pārvadā Lietuvas diplomātisko pastu, ceļotājiem, kas tranzītā dodas uz Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un no tā, Lietuvas un Eiropas Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī personām, kam ir Lietuvas uzturēšanās atļaujas un humānās vīzas.

Ar Baltkrievijas varasiestāžu atbalstu turpinās migrantu mēģinājumi nelegāli šķērsot robežu ar Lietuvu.

Šonedēļ Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko parakstījis dekrētu, kas aizliedz Lietuvā un Polijā reģistrētiem kravas automobiļiem un traktoriem braukt caur Baltkrievijas teritoriju. Ierobežojumi būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.

Tas galvenokārt ietekmē transporta uzņēmumus, kas pārvadā preces no Ķīnas uz Eiropas Savienību caur Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi no tiem ir reģistrēti Baltijas valstīs un Polijā, bet par šoferiem strādā daudzi Vidusāzijas valstu, Gruzijas un Ukrainas pilsoņi.

Lukašenko dekrēts ir atbilde uz Minskas režīma kārtējo attiecību pasliktināšanos ar Lietuvu un Poliju.