TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pārvietojusi 16 bumbvedējus tuvāk Ukrainai

Sarunām, kuru mērķis bija panākt miera līgumu, turpinoties ar augsta līmeņa Ukrainas un ASV tikšanos, kas notika 30. novembrī Floridā, dokumenta galīgā versija joprojām ir neskaidra, radot bažas, ka Krievijas līderi varētu tikt cauri sveikā, netiekot saukti pie atbildības par saviem noziegumiem.

Vismaz divi apkalpes locekļi, tostarp kapteinis un otrais inženieris, tika ievainoti pēc tam, kad trieciena šrapneļi trāpīja kuģa tiltiņam. Krievijas mediji ziņo, ka drons lidoja no Odesas puses un bija bruņots ar fragmentācijas munīciju.

Iekšējā aptauja, kas sagatavota reģionālajām Krievijas administrācijām pirms 2026. gada vēlēšanām, atklāj to, ko Kremlis nevar publiski pateikt: 83% krievu jūtas noguruši no kara, 56% vēlas tā tūlītēju izbeigšanu, un atbalsts tā turpināšanai ir sarucis līdz 23%.

Plaisa starp valsts vēstījumiem un realitāti nekad nav bijusi lielāka. Kamēr Lavrovs uzstāj uz "demilitarizāciju un denacifikāciju", saziņa starp desmitiem augsta ranga Krievijas virsnieku stāsta citu stāstu — pieaugošu pārliecību, ka karš ir nonācis "stratēģiskā strupceļā", ko uztur tikai vadības spītība.

Uz katru krievu, kurš 2025. gada oktobrī ziņoja par finansiālu uzlabojumu, trīs teica, ka viņu situācija ir pasliktinājusies. Krievijas spēki tagad katru dienu zaudē vairāk nekā 1000 vīru. Armija, kas kādreiz virzījās uz priekšu ar moderniem tankiem, tagad paļaujas uz motocikliem un civilām automašīnām, kurām ir noņemtas durvis.

Daži augsta ranga virsnieki klusi atzīst, ka viņi labprātāk vēlētos, lai karš beigtos, lai izvairītos no vēl vairāk karavīru dzīvību izšķērdēšanas, tomēr neviens neapstrīdēs sistēmu, kas atalgo paklausību un soda par godīgumu.

Sečins publiski Krieviju nosaucis par "rīsu bļodu Ķīnas rokās" – frāze, kas lika sašust "Z" blogeriem un kļuva par simbolu Kremļa pilnīgai atkarībai no Pekinas.

Igors Sečins, Putina tuvākais sabiedrotais un "Rosņeftj" vadītājs, publiski paskaidroja, kā viņš redz Krieviju tās attiecībās ar Pekinu. Pēc viņa teiktā, Krievija ir kļuvusi par Ķīnas "enerģijas rīsu bļodu", kas nozīmē, ka Maskavas uzdevums ir vienkārši piepildīt šo bļodu ar naftu un gāzi. Vairāk lasi šeit.

Trampa administrāca ir pārtraukusi arī vienu no tiešajiem saziņas kanāliem ar vācu ģenerāļiem, kuri koordinēja palīdzību Kijivai.

Krievija novembrī pastiprinājusi dronu un raķešu uzbrukumus Ukrainai, liecina ziņu aģentūras AFP apkoptā informācija.

Krievija novembrī raidīja uz Ukrainu 5660 raķetes un tālas darbības lidrobotus, kas ir par 2% vairāk nekā oktobrī, apkopojot Ukrainas Gaisa spēku publicētos datus, vēsta AFP.

Uz Ukrainu tika izšautas 215 raķetes un raidīti 5445 tālas darbības droni. Salīdzinot ar oktobri, novembrī tika palaisti par 3% vairāk dronu, bet par 2% mazāk raķešu, paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

Šādu nostāju amerikāņu amatpersonas pauda ES sankciju sūtnim Deividam O'Salivanam viņa vizītes laikā Vašingtonā vasarā, vēsta "Politico".

Krievijas Valsts dome ir ratificējusi vienošanos, kas ļauj Krievijai un Indijai nosūtīt savus karaspēkus un militāro aprīkojumu uz otras puses teritoriju.

Tas paver durvis savstarpējai piekļuvei militārajai infrastruktūrai un loģistikai starp abām valstīm.

Pieaugot starptautiskajai izolācijai, Maskava izmisīgi vēlas parādīt, ka tai joprojām ir partneri, kas ir gatavi uzņemt Krievijas militārpersonas.

Tātad šie ir "viesstrādnieki", ko Putins plānoja izmantot kā aizvietotāju karā kritušajiem krieviem?

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir atteikusies atbalstīt 140 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā tā dēvēto reparāciju aizdevumu, ko paredzēts nodrošināt ar rietumvalstīs iesaldētajiem Krievijas aktīviem, vēstī avīze "Financial Times".

Kāds informācijas avots laikrakstam norādījis, ka Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas lūgušas ECB nepieciešamības gadījumā izsniegt aizdevumu Briselē bāzētajai finanšu iestādei "Euroclear", lai izvairītos no likviditātes krīzes. "Euroclear" iesaldēta lielākā daļa Krievijas aktīvu.

Ukrainas Drošības dienests ir aizturējis britu instruktoru, kurš 2024. gadā ieradās Ukrainā, domājams, lai apmācītu Ukrainas karavīrus. Pēc izmeklētāju teiktā, viņš faktiski strādāja Krievijas izlūkdienestam: vāca informāciju un piegādāja ieročus, kas tika izmantoti Demjana Hanula, Irīnas Farionas un Andrija Parubija nogalināšanai. Par to ziņo RBC-Ukraina.

Saskaņā ar izmeklēšanu ārzemnieks tika maskēts sabiedrotā vārdā, lai iegūtu neierobežotu piekļuvi Ukrainas militārajam personālam un objektiem.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) pašlaik pārbauda viņa saites ar Krievijas instruktoriem un iespējamo iesaisti citos noziegumos, kas vērsti pret Ukrainas sabiedrībā pazīstamām personām.