TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kopīgā paziņojumā Latvija kopā ar Igauniju, Islandi, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Somiju un Zviedriju stingri nosoda Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) lēmumu atļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties 2026. gada ziemas paralimpiskajās spēlēs ar savu valstu karogiem, himnām un valsts simboliem, informēja Ārlietu ministrijā.
Paziņojumā uzsvērts, ka šis lēmums grauj starptautiskos centienus izolēt Krieviju un Baltkrieviju Krievijas turpinātā agresijas kara pret Ukrainu dēļ. Tāpat valstis pauž nožēlu par SPK lēmumu aizliegt Ukrainas delegācijai izmantot ceremoniju formas ar Ukrainas kartes attēlojumu.
Kā atzīts paziņojumā, šādas kartes kvalificēšana par propagandu, ignorējot starptautiski atzītās robežas, apdraud starptautisko tiesību principus.
Kopīgajā paziņojumā valstis aicina SPK pārskatīt pieņemtos lēmumus un rosina dalībvalstu iestādes izvērtēt dalību spēļu atklāšanas ceremonijā. Tajā pausts arī atbalsts Itālijai, kas ir spēļu rīkotājvalsts, aicinājumam SPK atcelt savus lēmumus, lai novērstu agresorvalsts un tās atbalstītājvalsts simbolu izmantošanu spēļu laikā.
Paziņojuma noslēgumā uzsvērta pilnīga solidaritāte ar Ukrainu un tās tautu.
Kremlis brīdinājis savu kaimiņvalsti, ka veiks “atbilstošus pasākumus”, ja NATO dalībvalsts atcels gadu desmitiem ilgušu aizliegumu savā teritorijā izvietot kodolieročus.
Plašāk lasīt šeit.
Ungārijas varasiestādes nelēmušas izraidīt septiņus ukraiņus, kurus Ungārijas Nodokļu un muitas pārvalde aizturēja par skaidras naudas un zelta pārvadāšanu lielā apjomā.
Reaģējot uz aizturēšanu, Ukraina apsūdzēja Ungāriju, ka tā sagrābusi par ķīlniekiem Ukrainas bankas darbiniekus, kas transportēja 40 miljonus ASV dolāru, 35 miljonus eiro un deviņus kilogramus zelta.
Ungārijas valdības preses pārstāvis Zoltans Kovačs paziņoja, ka aizturētie Ukrainas pilsoņi ir identificēti.
"Varasiestādes atklāja, ka operāciju vadīja bijušais Ukrainas Drošības dienesta ģenerālis, viņa vietnieks bija bijušais Ukrainas Gaisa spēku majors, un viņam palīdzēja personas ar militāru pieredzi. Pamatojoties uz šiem datiem, visas septiņas personas tiks izraidītas no Ungārijas," paziņoja Kovačs.
Sumu apgabala pierobežas reģionā reģistrēts jauns civiliedzīvotāju nolaupīšanas gadījums. Saskaņā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju Krievijas karaspēks evakuējis 19 iedzīvotājus no Sopičas ciema, kas atrodas netālu no Krievijas robežas, uz Brjanskas apgabalu.
Šie iedzīvotāji iepriekš evakuācijas laikā bija atteikušies pamest savas mājas. Saskaņā ar "Kordon.Media" ziņām, šie iedzīvotāji vēlāk tika parādīti Krievijas propagandas kanāla "Vesti" ziņojumā. Žurnālisti apgalvo, ka materiālos patiešām redzami Sopičas iedzīvotāji. To apstiprinājuši avoti, kas pārzina situāciju reģionā. Iepriekš vietējās varas iestādes apgalvoja, ka sakari ar šiem iedzīvotājiem ir zuduši. Kopienas vadītājs Sergejs Minakovs iepriekš ziņoja, ka iedzīvotāju grupas liktenis joprojām nav zināms. Viņš piebilda, ka kopš nesenajiem notikumiem nav izdevies ar viņiem sazināties. Pirms aktīvās karadarbības sākuma Sopičā dzīvoja aptuveni 300 cilvēku. Lielākā daļa galu galā pārcēlās uz drošākām vietām, bet 19 cilvēki nolēma palikt.
Francijas amatpersonas piektdien apsūdzējušas ar Krieviju saistītu grupējumu par iejaukšanos vēlēšanu procesā pēc tam, kad grupējums, izmantojot viltotu tīmekļa vietni, vērsās pret vienu no Parīzes mēra vēlēšanu kandidātiem.
Operāciju pret centriski labējo kandidātu Pjēru Īvu Burnazelu, visticamāk, veica grupējums "Storm-1516", paziņoja Francijas valdības aģentūra "Viginum", kas nodarbojas ar dezinformācijas atklāšanu.
Šis grupējums tiek turēts aizdomās par daudzām dezinformācijas kampaņām Francijā, tostarp februārī atklātajiem centieniem izplatīt nepatiesus apgalvojumus, kuros prezidents Emanuels Makrons tika saistīts ar notiesāto dzimumnoziedznieku Džefriju Epstīnu.
Gruzija nesen ir piedzīvojusi strauju naftas produktu eksporta pieaugumu, radot zināmus jautājumus un aizdomas. "The Insider" atklāj sīkāku informāciju jaunā analītiskā rakstā.
2026. gada janvārī valsts ārzemēs pārdeva degvielu aptuveni 56 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tas ir par 3300% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tā rezultātā naftas produkti negaidīti kļuva par otro lielāko eksporta preci starp visu Gruzijas eksportu.
Šie skaitļi formāli ir saistīti ar jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas atklāšanu Kulevi ostā. Pirmais tankkuģis ar jēlnaftu tur ieradās 2025. gada oktobrī. Tomēr par šo objektu jau ir radušies daudzi jautājumi.
Saskaņā ar "The Insider" ziņām, pārstrādes rūpnīcas īpašnieku ģimenei ir saikne ar Krieviju, un naftu pārstrādes rūpnīcai piegādā kuģi no tā sauktās "ēnu flotes", kas tiek aktīvi izmantota, lai apietu starptautiskos ierobežojumus. Tomēr atklātajiem avotiem joprojām trūkst pārliecinošu pierādījumu tam, ka naftas pārstrādes rūpnīca patiešām pārstrādā izejvielas ar pilnu jaudu, tāpēc analītiķi piedāvā citu scenāriju: gatavie Krievijas naftas produkti var tikt vienkārši pārdoti tālāk, izmantojot Gruzijas infrastruktūru, un pēc tam tie tiek reģistrēti kā ražoti Gruzijā.
Amerikāņu puse sagaida "turpmāku progresu" sarunu procesā par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu, kas varētu tikt panākts "turpmākajās nedēļās". ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs sniedza atbilstošu paziņojumu savā "X" kontā, komentējot jauno ieslodzīto apmaiņu starp Kijivu un Maskavu.
"Sarunas notiek, un turpmākajās nedēļās ir gaidāms turpmāks progress," rakstīja īpašais pārstāvis.
Viņš norāda, ka šī jaunā ieslodzīto apmaiņas kārta bija iespējama, pateicoties miera sarunām "prezidenta Donalda Trampa vadībā". Vitkofs apgalvo, ka sarunu vedēji sasniedz "ievērojamus rezultātus" un strādā pie miera līguma formulēšanas, kas izbeigs karu.
This week, Ukraine and Russia carried out another prisoner exchange, with 1000 individuals returned following agreements reached during the recent trilateral negotiations in Geneva with the United States.
— Special Envoy Steve Witkoff (@SEPeaceMissions) March 6, 2026
This exchange was achieved thanks to sustained and detailed peace…
Toreckas virzienā robežsargi no bezpilota lidaparātu vienības "Fēnikss" izmanto FPV dronus, lai veiksmīgi uzbruktu Krievijas bruņumašīnām un loģistikai.
Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.
Polijas un Ukrainas kopuzņēmums "PK MIL SA" gatavojas sākt Ukrainas 155 mm NATO standarta pašgājēja haubices 2S22 "Bohdana" ražošanu Polijā.
Tiek arī ziņots, ka jau ir saražotas vairāk nekā 600 "Bohdana" vienības.
Source: https://t.co/RhcjfuVFb6
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 6, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



