TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Kanādas un Ziemeļvalstu premjerministri svētdien, tiekoties Oslo, vienojās padziļināt sadarbību, jo īpaši aizsardzības un Arktikas drošības jomā.

Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Islandes un Kanādas valdību vadītāji kopīgā paziņojumā vēlreiz apliecināja apņemšanos sadarboties "laikā, ko raksturo pastiprināta ģeopolitiskā spriedze, karš un daudzas krīzes".

"Ņemot vērā visu, kas pašlaik notiek, karu Ukrainā, to, ka Savienotās Valstis diemžēl atceļ sankcijas Krievijai, karu Tuvajos Austrumos, tādām valstīm kā mūsu ir jāturas kopā," preses konferencē sacīja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

Visas sešas valstis, kas ir NATO dalībnieces, paziņoja, ka tās stiprinās saites aizsardzības, tirdzniecības, zema oglekļa satura enerģijas, tehnoloģiju un minerālresursu jomās.

Tās arī uzsvēra savu nelokāmo atbalstu Ukrainai.

"Mēs visi saskaramies ar aizvien vairāk izaicinājumiem," preses konferencē Oslo sacīja Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs.

"Izaicinājumi Arktikas drošībai, izaicinājumi, ko rada mainīgais karadarbības raksturs, izaicinājumi, kas mijiedarbojas ar mainīgajām tehnoloģijām un konfliktiem, gan reāliem, gan virtuāliem, kas tuvojas mums visiem," viņš teica.

Premjerministri arī vēlreiz apstiprināja, ka, viņuprāt, Krievija ir galvenais drauds Arktikas reģionam.

Krievija ir guvusi labumu no ASV un Izraēlas kara ar Irānu, jo naftas cenas ir pieaugušas.

"Financial Times" aptaujātie eksperti lēš, ka Irānas kara dēļ Krievija katru dienu saņem līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru papildu ieņēmumu.

Sarunas par iespējām panākt mieru Ukrainā kavējas, jo ASV prezidents Donalds Tramps ir pievērsies karam ar Irānu, vēsta laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Eiropas amatpersonām.

Savukārt ASV spiediens uz Krieviju, lai piespiestu to piekrist mieram, samazinās, vēsta avīze.

Pēdējās trīspusējo miera sarunu kārta, kurā piedalījās ASV, Krievija un Ukraina, notika februāra vidū Ženēvā un noslēdzās ar ārkārtīgi skopiem paziņojumiem par rezultātiem.

Sarunu noslēgumā puses panākušas progresu attiecībā uz pamiera tehniskajām detaļām - kas tieši notiks, kad beigies kaujas, bet nav būtiski pavirzījušās uz priekšu politiskajos jautājumos, tas ir, attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem karš var tikt izbeigts.

Krievija turpina pieprasīt Ukrainas karaspēka izvešanu no visas Donbasa teritorijas; Ukraina joprojām uzskata, ka tas nav pieņemami. Nav arī atrisināts jautājums ir arī par Krievijas kontrolē esošās Zaporižjas atomelektrostacijas statusu.

Jauna trīspusējo sarunu kārta ir atlikta saistībā karu Tuvajos Austrumos, Trampam novēršot uzmanību no Ukrainas un pievēršoties Irānai, laikrakstam "Financial Times" pavēstīja četri Eiropas diplomāti. "Gan mums [Eiropai], gan Ukrainai tā ir katastrofa," piebilda viens no viņiem.

"Sarunās patiešām ir iestājusies pauze. Amerikāņiem ir citas prioritātes, un tas ir saprotams," laikrakstam apstiprināja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Saskaņā ar avotiem, uz kuriem atsaucas laikraksts "Financial Times”, Vladimira Putina padomnieks Jurijs Ušakovs esot devis skarbu atbildi Francijas amatpersonām, kuras bija ieradušās Maskavā un uzstāja, ka Eiropai jāpiedalās sarunās par Ukrainu.

"Ušakova atbilde bija aptuveni šāda: "Atvainojiet, patiesībā nē, mēs to nevēlamies — ejiet d****,” laikraksts citēja kāda augsta ranga Eiropas diplomāta teikto. 

Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs paziņoja, ka Horvātija, Albānija un Kosova esot gatavojas uzbrukt Serbijai.

Pēc viņa teiktā, šīs valstis "gaida konflikta eskalāciju starp Krieviju un Eiropu“ un cer, ka globālais haoss un karš Tuvajos Austrumos sniegs tām iespēju rīkoties.

Rīgas 1. slimnīcā patlaban strādā 25 Ukrainas iedzīvotāji, informēja slimnīcas pakalpojuma attīstības un klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs Aleksejs Molčanovs.

Pērn slimnīca darbā pieņēma divus ukraiņu ārstus, divus sanitārus un divus uzkopšanas speciālistus.

Kopumā patlaban iestādē nodarbināti desmit ukraiņu ārsti, tostarp divi endokrinologi, divi anesteziologi, divi neirologi, kā arī pa vienam alergologam, gastroenterologam, otorinolaringologam un radiologam.

Tāpat slimnīcas Operāciju blokā, Ambulatorajā daļā, kā arī Anestezioloģijas, intensīvās terapijas un sāpju klīnikā strādā sešas ukraiņu māsas.

Īslaicīgās sociālās aprūpes centrā nodarbināts ārsta palīgs. Līdztekus slimnīcā strādā arī trīs sanitāri, trīs uzkopšanas speciālisti un divi tehniskie darbinieki no Ukrainas.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņojis, ka Eiropa pēc Aukstā kara bijusi kā “vecs, resns, slinks kaķis”, un solījis, ka NATO spēki dos triecienu “Krievijas sirdī”, ja Maskava iebruks Baltijas valstīs.

Plašāk lasīt šeit. 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir palielinājis valsts bruņoto spēku iespējamo skaitlisko sastāvu — analītiķi norāda, ka šis solis saistīts ar ilgtermiņa militārajām reformām, kuru mērķis ir stiprināt Maskavas spējas pret NATO.

Saskaņā ar 4. martā parakstītu dekrētu Krievijas dienestā esošo karavīru maksimālais skaits varētu sasniegt 2 391 770 cilvēku. No tiem 1 502 640 būtu aktīvā dienesta karavīri — par 2640 vairāk nekā iepriekš.

Taču, lai gan kopējie skaitļi ir lieli, eksperti norāda, ka tas ne vienmēr nozīmē reālu karavīru skaita pieaugumu frontes līnijā.

“Šie skaitļi lielākoties ir vairāk ieceru, nevis realitātes atspoguļojums,” izdevumam Kyiv Independent sacīja Kara izpētes institūta Krievijas analītiķe Kateryna Stepaņenko.

“Tie drīzāk atspoguļo to, kādu Kremlis ilgtermiņā vēlas redzēt Krievijas pastāvīgo armiju, nevis pašreizējo spēku sastāvu, kas karo Ukrainā.”

Ukrainas komanda boikotēs Milānas un Kortīnas ziemas paralimpisko spēļu noslēguma ceremoniju, norādīja Ukrainas Paralimpiskā komiteja.

Milānas un Kortīnas paralimpisko spēļu noslēguma ceremonija norisināsies svētdien.

Ukraina, Latvija un vēl vairākas valstis nepiedalījās arī atklāšanas ceremonijā, solidarizējoties ar Ukrainu un reaģējot uz Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) un Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) pieņemto lēmumu ļaut desmit agresorvalstu sportistiem startēt ziemas paralimpiskajās spēlēs.

"Tur [noslēguma ceremonijā] tiks pacelts slepkavnieciskas valsts karogs. Šīs paralimpiskās spēles ir sliktākās vēsturē," sarunā ar aģentūru DPA Ukrainas paraliempiešu nepiedalīšanos noslēguma ceremonijā komentēja Ukrainas Paralimpiskā komitejas prezidents Valērijs Suškevičs.

"Krievijas zelta medaļnieki savas medaļas ir veltījuši Vladimiram Putinam, nevis valstij vai Krievijas tautai. Tas liecina, ka sportisti pārstāv ne tikai savu valsti, bet arī terorismu, karu un militārus uzbrukumus. Tas ir briesmīgi," viņš piebilda.

Krievijas hibrīdkampaņa Baltijas reģionā nav atsevišķu provokāciju virkne, bet gan ilgtermiņa centieni sagatavoties iespējamam konfliktam ar NATO, sacīja atvaļinātais Lietuvas pulkvedis Vaidots Maļiņonis, uzsverot, ka Maskava pārbauda, cik tālu var iet, neizraisot pilnvērtīgu sabiedroto reakciju.

Plašāk lasīt šeit.