TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis pastāsta par Krievijas ultimātu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV prezidents Tramps izraisīja plašu negatīvu reakciju Francijā pēc tam, kad izsmēja Emanuelu Makronu un viņa sievu, izpelnoties kritiku no visa politiskā spektra. Francijas amatpersonas, tostarp opozīcijas pārstāvji, nosoda šos izteikumus, savukārt Makrons tos sauc par "ne elegantiem, ne piemērotiem".
US President Trump sparks widespread backlash in France after mocking Emmanuel Macron and his wife, drawing criticism from across the political spectrum. French officials, including opposition figures, condemn the remarks, while Macron calls them “neither elegant nor… pic.twitter.com/sSgPTR9ieY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Krievija Sibīrijā veic kodolmācības, kurās piedalās ar kodolgalviņām aprīkotas starpkontinentālās ballistisko raķešu sistēmas "Jar". Mācības koncentrējas uz manevrēšanas operācijām.
Russia conducts nuclear drills in Siberia involving Yars intercontinental ballistic missile systems equipped with nuclear warheads. The exercises focus on maneuver operations. #Russia pic.twitter.com/Vad2wRytdr
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs apgalvo, ka trīspusējās sarunas par Ukrainu ir apturētas, jo ASV ir "aizņemtas ar citiem jautājumiem", taču apstiprina, ka starp Maskavu un Vašingtonu notiek kontakti šajā jautājumā.
❗️Kremlin aide Yuri Ushakov says trilateral talks on Ukraine are paused as the US is “busy with other matters,” but confirms ongoing contacts between Moscow and Washington on the issue. #Russia
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 2, 2026
Ufā Ukrainas droni šorīt, iespējams, uzbruka ne tikai naftas pārstrādes rūpnīcai, bet arī iznīcinātāju komponentu ražotājam — AT "Ufa Agregātu ražošanas asociācija" (UAPO), kas ir daļa no valsts korporācijas "Rostec" — Krievijas holdinga "Technodinamika".
Uzņēmums specializējas sarežģītu aviācijas elektrisko sistēmu ražošanā — sākot no dzinēju aizdedzes sistēmām un aizdedzes svecēm līdz elektromotoriem, ģeneratoriem un strāvas pārveidotājiem, kas nodrošina lidmašīnu sistēmu darbību.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 2, 2026
"NATO sabrukuma draudi, sankciju atvieglošana pret Krieviju, milzīga enerģētikas krīze Eiropā, palīdzības apturēšana Ukrainai un Orbāna bloķētais aizdevums Kijivai — tas viss izskatās pēc Putina sapņu plāna," sacīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
❗️"The threat of NATO’s break-up, easing sanctions on Russia, a massive energy crisis in Europe, halting aid for Ukraine and blocking the loan for Kyiv by Orbán — it all looks like Putin’s dream plan," said Polish Prime Minister Tusk. pic.twitter.com/ACZ67fAvjZ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 2, 2026
Marts bija viens no neveiksmīgākajiem mēnešiem Krievijas ofensīvas plāniem, un Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukumi ievērojami samazināja ofensīvas teritoriālos ieguvumus.
Krievijas pavasara-vasaras ofensīva faktiski cieta neveiksmi jau pirmajā mēnesī. Martā Krievijas karaspēks zaudēja gandrīz 32 000 karavīru ar minimālu progresu. Pēc militārā eksperta Aleksandra Kovaļenko domām, upuru un ieņemtās teritorijas attiecība bija sliktākā pilna mēroga karā. Vairāk lasi šeit.
Pēc prezidenta Donalda Trampa izteiktajiem draudiem izstāties no NATO vadošie ASV senatori pauduši atbalstu turpmākai dalībai aliansē.
Trešdien izplatītajā kopīgajā paziņojumā demokrāts Kriss Kūnss un bijušais republikāņu vairākuma līderis Mičs Makonels paziņojuši, ka ASV pilsoņi ir lielākā drošībā, kad NATO ir stipra.
"Senāts turpinās atbalstīt aliansi miera un aizsardzības dēļ, ko tā nodrošina Amerikai, Eiropai un pasaulei," teikts paziņojumā.
Jebkurā gadījumā ASV izstāšanās no NATO nevar notikt tikai ar Trampa lēmumu vien, un šādam solim būtu nepieciešams divu trešdaļu atbalsts Senātā.
"Telegram" ierobežojumu dēļ Krievijā ir strauji samazinājusies karu atbalstošo kanālu auditorija. Z kopienā pieaug kritika par Kremļa lēmumiem, un situācija burtiski vārās.
Krievijas kara atbalstītāji Z kanāli ziņoja par strauju auditorijas skaita samazināšanos pēc Kremļa lēmuma aizliegt "Telegram" un ierobežot piekļuvi internetam. Saskaņā ar viņu datiem skatījumi ir kritušies par 30–50%. Tas tieši ietekmē kara līdzekļu vākšanu, kas lielā mērā ir atkarīga no abonentu aktivitātes. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Aizsardzības spēki ir iznīcinājuši Krievijas gaisa spēku bāzi okupētajā Krimā, kā arī An-72P lidmašīnu un smagos bezpilota lidaparātus "Orion".
Naktī uz 2. aprīli naktī Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēki (SBS) kopā ar Aizsardzības ministrijas Militāro izlūkdienestu (HUR) okupētajā Krimā veica iespaidīgu kaujas operāciju. Vairāk lasi šeit.
Īstermiņā miera līguma noslēgšana starp Krieviju un Ukrainu ir maz ticama, bet īslaicīgu pamieru vai uguns pārtraukšanu Krievija, visticamāk, izmantotu, lai sagatavotu savus spēkus agresijas turpināšanai, secināts Latvijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) ikgadējā apdraudējuma novērtējumā un 2025. gada darbības pārskatā.
Līdzšinējais Krievijas panākumu temps nav pietiekams, lai tuvā termiņā sasniegtu Kremļa sākotnēji izvirzītos mērķus un panāktu Ukrainas kapitulāciju, spriež dienests.
Visticamāk, šogad Krievija primāri turpinās tiekties uz pilnīgu Doneckas un Luhanskas apgabalu okupāciju, kam būtu gan īpaša politiska, gan militāra nozīme. Tajā pašā laikā Krievijas spēku uzbrukuma operācijas arī citos Ukrainas apgabalos norāda, ka Maskava centīsies iegūt un paturēt savā kontrolē iespējami vairāk teritorijas, lai vājinātu Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski, norāda militārais izlūkdienests.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



