TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Baltkrievijas Aizsardzības ministrija ceturtdien paziņojusi, ka Krievija manevru ietvaros nogādājusi kodolieročus lauka noliktavās Baltkrievijas teritorijā.
Minska atsaucas uz Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatītu videoierakstu, kurā redzamas kravas automašīnas, kas iebrauc mežainā apvidū, un raķetes, kas tiek ievietotas palaišanas iekārtās.
Tikmēr Krievijas propagandas rupors "RIA Novosti" apgalvo, ka kodolspēku mācību ietvaros Baltkrievijā izvērsti ballistisko raķešu "Iskander M" kompleksi ar "speciālo munīciju".
Ukrainas bezpilota sistēmu spēki koordinācijā ar Ukrainas Drošības dienestu (SBU) nakts operācijā 20. maijā veica operāciju "Ahmata sniegs", kā laikā tika iznīcināts nozīmīgs Krievijas armijas objekts, kas atradās okupētajā Sņežnajā Doneckas apgabalā.
Objekts kalpoja bezpilota lidaparātu pilotu apmācībai, kā arī munīcijas un komponentu ražošanai droniem. Operācijas kadri tika publicēti Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku (SBS) veidotā video. Trieciena rezultātā tika bojātas ražošanas un remonta telpas, kur atradās četra bruņumašīnas "Tigr", kam bija nepieciešams remonts. Visa tehnika tika iznīcināta. Vairāk lasi šeit.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ierosinājis piešķirt Ukrainai asociētās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts statusu bez balsstiesībām, liecina ceturtdien aģentūras AFP rīcībā nonākusī vēstule.
Ideja, ko Mercs saviem ES kolēģiem izteicis vēl aprīlī, paredz, ka Ukrainas prezidents varēs piedalīties bloka samitos, taču viņam nebūs tiesību tajos balsot.
Merca priekšlikums paredz, ka Kijivai būs savs pārstāvis arī Eiropas Komisijā (EK), kā arī deputāti Eiropas Parlamentā (EP), taču tiem nebūs balsstiesību.
Valērijs nav konkrēts cilvēks, bet viņu ir viegli iedomāties: Latvijas krievvalodīgais, kuram pēc Krievijas televīzijas kanālu un arī Latvijas Radio 4 (LR4) pazušanas no ikdienas pēkšņi palika gan klusāks vakars, gan jautājums - kur tagad saprast, kas notiek Latvijā? Paziņas teica: ej uz "Telegram", tur viss ir. Viņš ierakstīja meklētājā "Латвия" un nonāca pasaulē, kur Latvija gandrīz nekad nav vienkārši valsts, kurā viņš dzīvo. Tā ir NATO priekšpostenis, rusofobiska laboratorija, nabadzīga un kareivīga perifērija, politiķu teātris un mediju propagandas mašīna. To rāda teju 10 000 šā gada "Telegram" ierakstu analīze 125 kanālos, kur ieraksti neveido vienu atsevišķu kampaņu, bet ikdienas "pilēšanu" - paralēlu Latviju, kur katrs budžeta lēmums, valodas strīds, robežas stiprināšana vai mediju kļūda tiek pārvērsta vienā un tajā pašā secinājumā: šai valstij nevar uzticēties. Vairāk lasi šeit.
Naktī uz ceturtdienu krievi uz Ukrainu raidījuši ballistisko raķeti "Iskander M" un 116 uzbrukuma dronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas zenītartilērija un radioelektroniskās cīņas līdzekļi notriekuši vai neitralizējuši 109 dronus.
Fiksēti raķetes un piecu uzbrukuma dronu trāpījumi piecās apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Naktī uz ceturtdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā izcēlies ugunsgrēks Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcā Krievijas Samaras apgabalā, ziņo vietējās varasiestādes un lietotnes "Telegram" kanāli.
Tīmeklī publicēts liels skaits videoierakstu un fotoattēlu, kuros redzams dūmu stabs, kas paceļas virs naftas pārstrādes rūpnīcas, un atklātas liesmas.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 352 980 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 910 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 943 tankus, 24 591 bruņutransportieri, 42 454 lielgabalus un mīnmetējus, 1797 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1389 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1436 sauszemes bezpilota sistēmas, 302 787 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 070 automobiļus un autocisternas, kā arī 4207 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas vēstnieks ANO Andrijs Meļņiks trešdien aicinājis atrast politisku un juridisku mehānismu, lai atņemtu Krievijai Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusu.
Uzstājoties debatēs Drošības padomē, Meļņiks norādīja, ka starp visiem pasaulē notiekošajiem kariem Krievijas agresija pret Ukrainu "izceļas ar nežēlību un sistemātiska rakstura vardarbību, kas veikta pret civiliedzīvotājiem".
"Šī gada pirmie četri mēneši Ukrainas civiliedzīvotājiem kļuvuši par nāvējošākajiem visa kara laikā," piebilda Ukrainas vēstnieks.
Bijušajam Austrijas izlūkdienesta aģentam trešdien tika piespriests četru gadu un viena mēneša cietumsods par spiegošanu Krievijas labā.
63 gadus vecais Egisto Ots tika atzīts par vainīgu spiegošanā pret Austriju, varas ļaunprātīgā izmantošanā un korupcijā. Viņš neatzina savu vainu un ir pārsūdzējis spriedumu.
Citam Austrijas izlūkdienesta aģentam, kurš bija palīdzējis Otam dažās operācijās, tika piespriests nosacīts 15 mēnešu cietumsods.
Krievijas vadoņa Vladimira Putina vizītes laikā Ķīnā noticis kāds neparasts "incidents", ko vairāki iedzīvotāji uzskata par skaidru brīdinājumu - grezno vakariņu laikā Putinam ticis atskaņots "Gulbju ezers".
Jau ziņots, ka Ķīnā divu dienu vizītē - 19. un 20. maijā - ieradies Krievijas vadonis Vladimirs Putins. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins trešdien sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uzslavēja Ķīnas un Krievijas "nelokāmās" saites, kāds notikums licis daudziem domāt, ka vakariņu laikā Ķīnas prezidents nosūtījis Putinam kādu vēstījumu.
Kā ziņo Kremļa ziņu aģentūra TASS, greznā vakariņu pasākumā, viesiem tika pasniegta Pekinas pīle un Džinhua šķiņķis, savukārt muzikālo priekšnesumu veidoja gan Ķīnas opera, gan Krievijas komponista Pētera Čaikovska baleta “Gulbju ezers” fragmenti. Norādīts, ka pasākumā tika paredzēts atskaņot "Ķīnas un Krievijas kultūras klasisko mantojumu", un ka "“Gulbju ezers” ne tikai atspoguļo klasiskās mūzikas un baleta nozīmi, bet arī simbolizē eleganci un diplomātisko ceremoniju raksturu".
Jāpiebilst, ka "Gulbju ezers" kļuva par Padomju Savienības sabrukuma simbolu pēc tam, kad tas tika nepārtraukti pārraidīts valsts televīzijā trīs dienas 1991. gada augusta nemieru laikā. 1991. gadā šis balets tika translēts valsts televīzijā laikā, kad Maskavā notika apvērsuma mēģinājums pret Mihailu Gorbačovu. Šajā laikā balets kļuva par zīmi, ka valstī valda politiska krīze un informācijas vakuums.
Par notikušo daudzi iedzīvotāji sociālajos tīklos pauduši savas pārdomas. "Tas noteikti bija stingrs vēstījums Putinam," vietnē "X" norāda Marija. "Katru reizi, kad nomira kāds padomju līderis, varas iestādes visos televīzijas kanālos nepārtraukti atskaņoja Gulbju ezeru. Tātad, vispirms Sji paziņo Trampam, ka Putins "nožēlos" savu karu Ukrainā, un pēc tam dažas dienas vēlāk sagaidīšanas vakariņās atskaņo "Gulbju ezeru"... Vai Ķīna sūta vēstījumu Krievijai?" norāda vēl kāds. Bet kāds cits pauž, ka tā "jau ir nākamā līmeņa diplomātija".
Jau ziņots, ka Putins apmeklē Ķīnu vien dažas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Pekinā. Lai gan paredzams, ka Sji informēs Putinu par sarunām ar Trampu, Kremļa amatpersonas uzsver, ka Krievijas vadoņa vizīte tikusi plānota iepriekš un nav tieši saistīta ar ASV prezidenta viesošanos.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



