TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Lai stiprinātu Latvijas militāro drošību, ir jānojauc vismaz tie Krievijas platuma sliežu ceļi uz austrumiem no Daugavpils, kas netiek izmantoti, jo bez dzelzceļa Krievijas iespējas veikt kādu iebrukumu Latvijā būtiski sarežģītos, norāda ASV starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits.

Viņš ik pa laikam Latvijas amatpersonām jautājot, kāpēc Latvija nav nojaukusi veco sliežu ceļu gar robežu.

"Tur ir 40 kilometri sliežu ceļa Krievijas dzelzceļa sliežu platumā. Ja jūs to neizmantojat, ja neveicat piegādes uz Krieviju, ko jūs nedarāt, un nepērkat preces no Krievijas, ko jūs arī nedarāt, tad kāpēc jums vispār ir vajadzīgs šis dzelzceļš? Vienkārši atbrīvojieties no tā!" uzsvēra Smits.

Amerikāņu militārā eksperta veiktā analīze par Ukrainas karu likusi secināt, ka dzelzceļš bija vienīgais iemesls, kāpēc Krievija vispār spēja paveikt to, ko tā paveica pirmajos sešos kara mēnešos un pat pēc tam, kad atkāpās un sakoncentrējās ap Doņecku.

"Vienīgais iemesls, kāpēc viņi šodien spēj apgādāt savus karavīrus, ir dzelzceļa izmantošana. Tieši tā Krievija karo, izmantojot dzelzceļu. Ja Baltijas valstis vēlas novērst iebrukumu, tad likvidējiet savus Krievijas sliežu platuma vilcienus. Atbrīvojieties no tiem," aģentūrai LETA uzsvēra Smits.

Viņaprāt, visiem sliežu ceļiem, kas atrodas uz austrumiem no Daugavpils, būtu jāpazūd, un jāatstāj tikai tie, kas ir patiešām nepieciešami, piemēram, uz rietumiem un uz dienvidiem no Daugavpils.

Eksperts pauda sapratni par to, ka jaunā Eiropas platuma sliežu ceļa izbūve prasa tik ilgu laiku, tomēr uzsvēra, ka šāds sliežu ceļš Latvijai ir vajadzīgs daudzu iemeslu dēļ, ne tikai militāru.

"Lai integrētu ekonomiku, trim Baltijas valstu ekonomikām Eiropas platuma dzelzceļš paver daudz vairāk iespēju pārvietot preces citādi, nevis ar kuģiem. Jā, kuģniecība joprojām ir lētākais veids, kā pārvietot preces. Tomēr dzelzceļš noteikti būtu vairāk vajadzīgs militārā ziņā," sacīja Smits.

Jautāts par dažādajām Krievijas provokācijām Rietumos, eksperts piekrīt, ka to mērķis ir pārbaudīt, kāda ir NATO un alianses valstu reakcija - gan kolektīvi, gan individuāli.

"Domāju, ka tā ir zīme, ka Krievijai neizdodas sasniegt savus mērķus Ukrainā, tāpēc viņiem ir nepieciešams kaut kas cits, par ko runāt ar saviem cilvēkiem. Tas viss ir ļoti saistīts ar vietējo auditoriju. Kāds gan ir vēstījums, ko Kremlis var nosūtīt visai Krievijai? Viņi joprojām nav uzvarējuši Ukrainā. Viņi turpina apgalvot, ka uzvarēs, bet neuzvar. Viņiem ir vajadzīgs jauns naratīvs," uzskata Smits.

Krievijas mēģinājumos iebaidīt Rietumus ar saviem droniem eksperts redz zināmu pamatu, jo šobrīd Ukraina un Krievija ir divi pasaules lielākie eksperti bezpilota lidaparātu kara jomā.

"NATO vēl nav dronu kara eksperts. Iespējams, arī Ķīna zina daudz par bezpilota lidaparātu karadarbību, tomēr to neviens skaidri nezina, jo neesam neko redzējuši. Viņi to nav darījuši, bet, kamēr tu to nedari, tu neko neiemācies. Nekas nelīdzinās kaujai, kamēr neesat tajā bijuši, un tur pastāvīgi cīnās tikai Ukraina un Krievija," izteicās Smits.

Igaunijas aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmums "Frankenburg Technologies" un Polijas valstij piederošais aizsardzības konglomerāts "Polska Grupa Zbrojeniowa" (PGZ) sāk kopīgi ražot pretdronu raķetes Polijā, vēsta laikraksts "Postimees".

Stratēģiskās partnerības mērķis ir gadā saražot līdz 10 000 pārtvērējrraķešu, kas palīdzētu uzlabot NATO austrumu flanga pretgaisa aizsardzību. Partnerības pamatā ir "Frankenburg" pārtvērējraķete "Mark-1", kas izstrādāta, lai iznīcinātu nelielus 1.-3. kategorijas dronus un kamikadzes dronus, piemēram, Krievijas karā pret Ukrainu plaši izmantotos "Shahed" tipa bezpilota lidaparātus.

Sadarbībā ar PGZ "Frankenburg" Polijā ražos gan raķetes "Mark-1", gan citas pretdronu sistēmas. Tas ir būtisks ieguldījums tā dēvētajā dronu mūrī, kas tiek veidots uz NATO austrumu robežas.

Polija pašlaik aizsardzībai atvēl 4,7% no iekšzemes kopprodukta, kas ir augstākais rādītājs starp NATO valstīm. Turklāt paredzams, ka valsts saņems ievērojamu finansējumu no Eiropas Savienības jaunās aizsardzības investīciju programmas SAFE.

"Frankenburg" mērķis ir nākamo divu gadu laikā sasniegt 10 000 raķešu ražošanas apjomu. Ar šādu apjomu līguma vērtība sasniegtu gandrīz 500 miljonus dolāru (431,4 miljoni eiro).

Septembrī "Frankenburg" sāka sadarbību ar Polijas radaru ražotāju "Advanced Protection Systems" (APS).

"Frankenburg" vadītājs Kusti Salms, kurš agrāk bija Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclers, sacīja, ka "Polija ir aizsardzības investīciju priekšgalā, un aizsardzības nozarē tiek ieviests jauns darbības veids, kurā valdība sagaida, ka lielākie spēlētāji apvienos spēkus ar jaunpienācējiem". ""Frankenburg" ir labā pozīcijā, lai sadarbotos ar Poliju šīs vīzijas īstenošanā, un ir skaidrs, ka mēs esam uzņemti kā uzticams un nopietns spēlētājs," viņš teica.

Ja "Frankenburg", sadarbojoties ar Polijas galveno aizsardzības kompāniju, spēs sasniegt ražošanas apjoma mērķus, tad Igaunijas kompānija varētu kļūt par līderi miniatūru pārtvērējraķešu tirgū.

ASV prezidents Donalds Tramps apstiprinājis 28 punktu "miera plānu" starp Krieviju un Ukrainu, ko viņa administrācijas augstākās amatpersonas pēdējo nedēļu laikā slepeni izstrādājušas, konsultējoties ar Krievijas sūtni Kirilu Dmitrijevu un Ukrainas amatpersonām, atsaucoties uz augsta ranga ASV amatpersonu, ziņo televīzijas kanāls NBC.

Amatpersona norādījusi, ka plāna izstrādē bija iesaistīts Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, viceprezidents Džeimss Deivids Venss, valsts sekretārs Marko Rubio un prezidenta znots Džareds Kušners.

"Plāns koncentrējas uz to, lai abām pusēm sniegtu drošības garantijas, kas nodrošinātu ilgstošu mieru. Tas ietver to, ko Ukraina vēlas un kas tai nepieciešams ilgstošam mieram," izteikusies amatpersona.

Amatpersona nav atklājusi plāna detaļas, jo, viņasprāt, vēl ir nepieciešamas sarunas ar galvenajām procesā iesaistītajām pusēm.

Trīs citas ASV amatpersonas NBC pastāstījušas, ka tā dēvētā miera līguma ietvars vēl jāiesniedz ukraiņiem, un plāna projekta pabeigšanas termiņi sakrīt ar Pentagona delegācijas vizīti Ukrainā.

Kāda ASV amatpersona šo vizīti raksturojusi kā Baltā nama ieceri "atsākt miera sarunas".

Kā apgalvo Ukrainas valdībai tuvu stāvošs avots un kādu Eiropas amatpersona, kas informēta par šo jautājumu, Kijiva nebija iesaistīta ASV miera plāna izstrādē. Saskaņā ar abu avotu teikto Ukraina tika informēta par plāna vispārējām iezīmēm, bet tai netika sniegta sīkāka informācija, un tā netika aicināta iesniegt savus priekšlikumus.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 162 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 357 tankus, 23 597 bruņutransportierus, 34 530 lielgabalus un mīnmetējus, 1546 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1247 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 82 470 bezpilota lidaparātus, 3981 spārnoto raķeti, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 703 automobiļus un autocisternas, kā arī 4002 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijas sabiedrība ir pilnīgi pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk ir gaidāms Rietumu iebrukums, un šādu pārliecību ikdienā apzināti stiprina arī valsts propaganda, intervijā aģentūrai LETA norādīja starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks Kolins Smits, kurš savulaik tika izraidīts no Maskavas, kur pildīja ASV jūras kājnieku atašeja pienākumus.

Šādu krievu pārliecību Smits Krievijā izjutis jau ilgus gadus: "Viņu galvās jautājums nav par to, vai iebruks, bet gan - kad iebruks. Viņi atceras Napoleonu un Hitleru un ir sevi pārliecinājuši, ka Rietumu iebrukums ir tikai laika jautājums."

Viņaprāt, naratīvs par to, ka pēc 2004. gada paplašināšanās NATO nonāca Baltijā, bet tagad vēlas pārņemt Ukrainu vai Gruziju, tikai pastiprina šo "paranojas psihozi".

Smits, kura pieredze dažādās ASV misijās visā pasaulē ir gandrīz trīs desmitgades ilga, divas reizes bijis izvietots arī Maskavā. Viņš ir apceļojis Krieviju un daudz runājis ar vietējiem krieviem.

"Šādās sarunās kļūst skaidrs, ka viņi patiešām tic tam, ka Rietumi iebruks, jo vienīgais veids, kā piepildīt Rietumu mērķi iznīcināt Krieviju un tās varenību, ir doties uz Maskavu un iekarot to. Protams, tas ir vienkārši smieklīgi. Kāpēc gan lai NATO vispār iebruktu Krievijā? Tāda iemesla vienkārši nav," izteicās eksperts.

Viņš norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai Krievijas eksperti, kas konsultē Putinu un viņa ģenerāļus, paši tam tic vai netic, viņu stratēģiskais naratīvs sludina, ka NATO iebruks. Tāpat pirms kara krieviem arī tika iestāstīts, ka Krievijā plāno iebrukt Ukraina, ar ko gan pamatā bija domāts, ka pēc Ukrainas iestāšanās NATO tas būs atspēriena punkts Rietumu invāzijai, kā arī tam, ka Ukraina kļūs par kārtējo bijušo Padomju Savienības valsti, kas kļuvusi naidīga pret Krieviju.

Smits ir pārliecināts, ka Krievijas mērķi pēdējo desmit gadu laikā nav mainījušies - krievi darīs visu, ko spēj, lai sašķeltu NATO, lai liktu tai mazāk izskatīties pēc šādas organizētas alianses. Viņš pieļāva, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins savulaik patiešām ir pieļāvis iespēju sadzīvot ar Rietumiem, taču pēc tam, kad redzēja, "kā Rietumi neizmantoja savas iespējas un pameta Krieviju 90. gados, viņš teica - nē, mums ir jāatgriežas pie vecā padomju stila, jāatgūst varenība".

"Šis ir viņa veids, kā to mēģināt panākt. Tomēr krievi smagi nenovērtēja Ukrainas apņēmību, tāpat pilnīgi pretēju reakciju viņi pieredzēja Zviedrijā un Somijā. Viņi vēlas, lai NATO pārtrauktu paplašināties, bet tā vietā paši pārliecina iestāties šajā aliansē divas valstis, kas 70-80 gadus ir bijušas neitrālas..." aģentūrai LETA izteicās amerikāņu starptautisko attiecību un aizsardzības jomas pētnieks, kurš savulaik bija dislocēts arī Rīgā.

Krievijas nākotni Smits prognozēja atturīgi, jo tā turpina pārsteigt ekonomistus, kuri apgalvo, ka Krievijas ekonomikai jau bija jāsabrūk, taču tā nav sabrukusi. Viņš gan norādīja, ka ekonomisti maz runā par Krievijā strauji izaugušo pakalpojumu sektoru. Krievijā pakalpojumu nozares agrāk nebija, jo parasti tā ir cieši saistīta ar naudu cilvēku kabatās, kuras viņiem nebija, bet tagad ir - nauda kabatās ir gan karavīriem, gan viņu ģimenēm. Smits uzsver, ka šāda pakalpojumu ekonomika tagad ir izveidojusies arī Krievijā, kas viņam liek domāt par ASV ekonomiku, kuras pamatā ir pakalpojumi.

Eksperts uzskata, ka šādas pakalpojumu ekonomikas eksistencei Krievijā varētu būt nozīme vismaz tik ilgi, kamēr Krievijai ir tāda partnere kā Ķīna, kas turpinās pirkt Krievijas ražojumus, turpinās pirkt viņu naftu, pirks viņu enerģiju, pirks viņu tehnoloģijas un turpinās tehnoloģisko apmaiņu starp abām valstīm.

"Cik šī sadarbība ir ilgtspējīga, ir cits jautājums. Kādu dienu Krievijai nāksies pamosties un saprast, ka arī Ķīna nav viņu draugs. Kas tad notiks ar Krieviju, es nezinu, jo tā būs pavisam izolējusies no pasaules," teica Smits. Viņš gan arī norādīja, ka Krievijai nav daudz ārējo parādu, kamēr ASV parāds sasniedz 37 triljonus, taču "neviens taču neapšauba mūsu ekonomiku".

Drošības apsvērumu dēļ trešdien ieceļošana Latvijā liegta diviem Moldovas un vienam Krievijas pilsonim.

Ārvalstnieki mēģinājuši ieceļot caur Grebņevas un Lidostas "Rīga" robežkontroles punktiem, taču viņiem šī iespēja liegta. Personām likts atgriezties izceļošanas valstīs.

Aizvadītajā diennaktī robežsargi konstatējuši 36 likumpārkāpējus, tostarp uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji.

Grebņevas, Pāternieku un Lidostas "Rīga" robežkontroles punktā konstatēti četri Uzbekistānas un viens Kirgizstānas pilsonis, kuri bija pārkāpuši uzturēšanās nosacījumus Šengenas zonas valstīs - viņiem nebija derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas vai bija pārsniegts vīzā noteiktais uzturēšanās laiks. Par šiem pārkāpumiem personas sauktas pie administratīvās atbildības.

Savukārt vienai Latvijas pilsonei trešdien Rīgas lidostā liegta izceļošana no Latvijas uz Kipru, jo konstatēts, ka viņai ir spēkā aizliegums izbraukt no valsts.

Veicot imigrācijas kontroles pasākumus valsts iekšienē, ieceļošanas vai uzturēšanās noteikumu pārkāpumi konstatēti vienam Ukrainas pilsonim.

Par pārkāpumiem transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu ekspluatācijas jomā VRS amatpersonas saukušas pie administratīvās atbildības vai liegušas šķērsot robežu 16 personām - trim Latvijas, diviem Baltkrievijas, diviem Kazahstānas, diviem Kirgizstānas, diviem Tadžikistānas, vienam Krievijas, vienam Lietuvas, vienam Moldovas, vienam Rumānijas un vienam Vācijas pilsonim.

Trešdien VRS nav konstatējusi nevienu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu, bet kopumā šogad no šīs robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 11 723 cilvēki, savukārt humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta kopumā 31 cilvēkam, liecina VRS apkopotā informācija.

Ukraina saņēmusi jaunus miera piedāvājumus no ASV, kas pieprasa Kijivai atteikties no Krievijas kontrolētajām teritorijām un vairāk nekā uz pusi samazināt savu armiju, trešdien aģentūrai pavēstījusi augsta ranga amatpersona, kas informēta par šiem priekšlikumiem.

Avots, kas vēlējies saglabāt savu anonimitāti, pastāstījis, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz "Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu" un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans trešdien aicinājis Ukrainu un Krieviju atsākt Stambulas sarunas par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu.

"Šodienas sarunās mēs arī uzsvērām nepieciešamību turpināt Stambulas procesu ar pragmatisku un uz rezultātiem orientētu pieeju," pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgā preses konferencē Ankarā pavēstīja Erdogans.

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī pirmo reizi pienākusi LNG krava no ASV, kuras pasūtītājs ir Ukrainas lielākās enerģijas grupas "DTEK Group" meitasuzņēmums "D.TRADING International", paziņoja Lietuvas Enerģētikas ministrija.

Ar kuģi "GasLog Houston" no ASV Klaipēdas ostā nogādāti apmēram 160 000 kubikmetru LNG. Pēc regazificēšanas pa cauruļvadiem un starptautiskajiem savienojumiem gāze tiks piegādāta Ukrainai.