TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija kategoriski atsakās pat apspriest teritoriālu piekāpšanos
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kerčā tika pamanītas raķetes, kas tika transportētas caur pilsētas centru.
Russians continue moving S-300/400 missiles into occupied Crimea. In Kerch, missiles were spotted being hauled through the city center. pic.twitter.com/eFbtyTlnPT
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
DTEK ir publiskojis videoierakstu ar apakšstaciju Artsicā, Odesas apgabalā, kuru gandrīz iznīcināja Krievijas trieciens. Uzbrukums atstāja lielas pilsētas daļas bez elektrības, un elektroenerģijas padeve, visticamāk, netiks atjaunota pirms 26. decembra.
DTEK has revealed footage of a substation in Artsyz, Odesa region, nearly destroyed by a Russian strike. The attack left large parts of the city without electricity, with power unlikely to be restored before December 26. pic.twitter.com/MozzwwP0WR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
ES diplomāti šodien apspriedīs, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, lai finansētu Ukrainai paredzēto "reparāciju aizdevumu" 2026.–2027. gadā, tostarp militāro palīdzību. Joprojām pastāv zināma pretestība, tostarp no Beļģijas un Čehijas premjerministra Babiša puses. EK prezidente fon der Leiena sacīja, ka tiek apspriestas divas iespējas. Galīgais lēmums ir gaidāms drīzumā.
EU diplomats will have discussions today on how to use frozen Russian assets to fund a “reparations loan” for Ukraine in 2026–27, including military aid. Some resistance remains, including from Belgium and Czech PM Babiš. EC president von der Leyen said two options are on the… pic.twitter.com/ga0PWRIMWS
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 18, 2025
Ziņojumos norādīts arī par divu apkalpes locekļu nāvi. Uzbrukums, visticamāk, tika veikts, izmantojot raķetes vai dronus.
Kuģis tika uzbūvēts 1969. gadā kā sauskravu kuģis. 2004. gadā tas tika pārveidots no sauskravu kuģa par naftas tankkuģi saskaņā ar projektu 156ST/5009, kas paredzēts visu klašu naftas produktu pārvadāšanai.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 18, 2025
Pie Novorosijskas militārās ostas ieejas krievi nogremdējuši vairākas baržas, lai neļautu tajā iekļūt Ukrainas jūras droniem, faktiski nobarikadējot sevi.
Taču tam ir arī otra puse — arī viņu flote vairs nevar aizbraukt no turienes.
❗️At the entrance to the military harbor of the port of 🇷🇺Novorossiysk, the Russians sank several barges to prevent any 🇺🇦Ukrainian sea drones from passing through, effectively barricading themselves in.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 18, 2025
But this has another side to it — their fleet can no longer leave from… pic.twitter.com/BKFk7Qzw8v
Nodokļa parāda dēļ Somijā arestēta krievu miljardiera Borisa Rotenberga villa Hanko, ziņo sabiedriskā raidorganizācija "Yle".
Uzņēmēja juridiskais pārstāvis paziņoja, ka jautājums par villu "tiek izskatīts" un īpašums tiks atdots.
Boriss Rotenbergs un viņa brālis Arkādijs ir personīgi pazīstami ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar 82 dažādu tipu droniem, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
No tiem 63 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem cīņas līdzekļiem.
No 82 droniem aptuveni 50 bija uzbrukuma lidroboti "Shahed".
Reģistrēti 19 dronu trāpījumi 12 vietās, un vēl astoņās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien tiekas Briselē, lai apspriestu finansiālo atbalstu Ukrainai nākamajos gados, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) plānu izmantot ES iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus ilgtermiņa aizdevumiem Kijivai.
Saskaņā ar EK plānu Krievija saņemtu šos līdzekļus atpakaļ tad, ja karš beigtos un Krievija samaksātu reparācijas Ukrainai.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 193 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
ASV un Krievijas pārstāvji nedēļas nogalē tiksies Maiami, lai turpinātu sarunas par tā dēvēto prezidenta Donalda Trampa miera plānu Maskavas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, aģentūrai AFP trešdien pavēstījusi kāda Baltā nama amatpersona.
Paredzēts, ka no ASV puses piedalīsies Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners, kamēr Krieviju pārstāvēs diktatora Vladimira Putina uzticības persona Kirils Dmitrijevs.
Sīkākas ziņas par abu pušu delegācijām amatpersona nesniedza.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
