TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 194 520 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 433 tankus, 23 768 bruņutransportierus, 35 250 lielgabalus un mīnmetējus, 1574 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 142 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 591 automobili un autocisternu, kā arī 4027 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien panāca vienošanos piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu uz nākamajiem diviem gadiem, lai kompensētu gaidāmo Ukrainas budžeta deficītu, bet nespēja vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu.

Vienošanās, kas tika panākta pēc vairāk nekā dienu ilgām sarunām Eiropadomes sanāksmē Briselē, sniedz ļoti vajadzīgu glābiņu Ukrainai laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps mudina ātri vienoties ar kara izbeigšanu.

"Mums ir darījums. Ir apstiprināts lēmums sniegt 90 miljardu eiro atbalstu Ukrainai uz 2026. un 2027. gadu," platformā "X" rakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta. "Mēs apņēmāmies, mēs izpildījām."

Meklējot risinājumu, ES valstu līderi vienojās par aizdevumu, kas tiktu atbalstīts no ES kopīgā budžeta.

Pirmais apspriestais variants paredzēja izmantot ES iesaldētos Krievijas centrālās bankas aktīvus apmēram 200 miljardu eiro vērtībā, lai izveidotu aizdevumu Kijivai.

Šis variants izgāzās, jo Beļģija, kur atrodas lielākā daļa iesaldēto aktīvu, pieprasīja garantijas par dalītām saistībām, kas citām valstīm nebija pieņemami.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, kurš bija mēģinājis panākt iesaldēto aktīvu izmantošanu, tomēr pateica, ka galīgais lēmums par aizdevumu ir "skaidrs signāls" Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.

ES lēš, ka Ukrainai ir vajadzīgi papildus 135 miljardi eiro, lai nenonāktu parādos nākamo divu gadu laikā, un naudas trūkums sāktos aprīlī.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien samita sākumā pateica ES līderiem, ka iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana ir pareizais ceļš.

"Krievijas aktīvus vajag izmantot, lai aizsargātos pret Krevijas agresiju un atjaunotu to, kas ir sagrauts Krievijas uzbrukumos. Tas ir morāli. Tas ir taisnīgi. Tas ir likumīgi," sacīja Zelenskis.

Zelenskis sacīja, ka Kijivai vajadzīga lēmuma pieņemšana līdz gada beigām un ka stingrāks finanšu pamats viņa valstij var nodrošināt tai lielākas priekšrocības sarunās par kara izbeigšanu.

Lielbritānija paplašinājusi sankcijas pret Krieviju, sankcijām pakļaujot vēl 24 fiziskās un juridiskās personas, arī vairākus naftas nozares uzņēmumus, pavēstīja valdība.

Sankcijas noteiktas Krievijas naftas nozares uzņēmumiem "Tatņeftj", "Russņeftj", "Rusņeftjegaz" un "NNK-Oil".

Oktobrī Lielbritānijas sankcijas jau tika noteiktas Krievijas lielākajiem naftas nozares uzņēmumiem "Rosņeftj" un "Lukoil".

Ukrainai ir jārīkojas ātri jautājumā par vienošanās panākšanu, lai izbeigtu Krievijas-Ukrainas karu, ceturtdien mudināja ASV prezidents Donalds Tramps, šādi izsakoties pirms nedēļas nogalē Maiami gaidāmajām sarunām.

"Nu, viņi tuvojas kaut kam, bet es ceru, ka Ukraina virzīsies ātri. Es ceru, ka Ukraina virzīsies ātri, jo Krievija tur ir," Tramps sacīja žurnālistiem Ovālajā kabinetā. "Un jūs zināt, katru reizi, kad viņi kavējas pārāk ilgi, tad Krievija maina savas domas."

Vairāk lasiet šeit.

Satelītattēli rāda, ka Krievijas zemūdenei, kam uzbruka zemūdens "Sub Sea Baby" droni, noplūst eļļas materiāli, un tās aizmugure ir daļēji nogrimusi.

Iepriekš Krievija apgalvoja, ka zemūdene uzbrukuma rezultātā nav guvusi nekādus bojājumus.

Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā viens no galvenajiem Kremļa ierēdņiem, bijušais prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, atteicās izpildīt Putina pavēli un pieprasīt Kijivas kapitulāciju. Par to ziņoja laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz trim neatkarīgiem avotiem. Kad saruna ar Putinu kļuva ārkārtīgi karsta, Kozaks, pēc laikraksta ziņām, paziņoja, ka par atteikšanos ir gatavs tikt arestēts vai pat sodīts ar nāvi. Tas noticis kara otrajā dienā.

"Krievijas Brīvības" leģiona kaujinieki, kas darbojas Ukrainas Aizsardzības spēku sastāvā, ir publiskojuši videoierakstus un informāciju par speciālo operāciju Zaporižjas sektorā. Tas bija sāpīgs trieciens Krievijas okupācijas spēku loģistikai. Video tika publicēts leģiona kanālā 17. decembrī. "Leģionāri" iznīcināja dzelzceļa līniju, kas apkalpoja krievu ieņemto Zaporožjas dzelzsrūdas rūpnīcu. Tas bija galvenais loģistikas punkts okupantiem šajā frontes sektorā. Tur Krievijas bruņotie spēki uzkrāja militāro aprīkojumu transportēšanai uz fronti. Turklāt krievi transportēja rūdu no rūpnīcas uz okupēto Krimu.

Saņēmuši precīzu informāciju no sabiedrotajiem, "leģionāru" grupa uzsāka rūpīgi plānotu operāciju. "Zaporižjas sektorā viņi pārgrieza vienu no ienaidnieka galvenajām apgādes artērijām — dzelzceļa līniju, kas veda uz okupēto Zaporižjas dzelzsrūdas rūpnīcu. No šejienes okupanti apgādāja Krimu ar izejvielām un pārdalīja militāro aprīkojumu," teikts leģiona paziņojumā.

Krievija atzinusi kaut ko tādu, ko parasti slēpj: 80% no tās aizsardzības budžeta — 110 miljardi ASV dolāru — tiek tieši novirzīti karam Ukrainā.

Aizsardzības ministrs Belousovs arī atlika bezpilota lidaparātu filiāles termiņu. Jau trešo reizi.