TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krieviju pieņemt Ukrainai izdevīgus kara izbeigšanas nosacījumus varētu piespiest būtisks ekonomiskais spiediens no Eiropas un militārais spiediens no Ukrainas, vērtēja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders.
Viņš uzsvēra, ka ASV racionālu iemeslu dēļ nespēj risināt Eiropas drošības jautājumus. Eksperta vērtējumā, ASV diplomātiskie, militārie un ekonomiskie resursi patlaban ir piesaistīti Tuvajiem Austrumiem, un Irāna ir izolējusi ASV no citiem drošības procesiem.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 372 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1380 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 983 tankus, 24 696 bruņutransportierus, 43 397 lielgabalus un mīnmetējus, 1837 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1405 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1585 sauszemes bezpilota sistēmas, 331 818 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 103 300 automobiļus un autocisternas, kā arī 4253 specializētās tehnikas vienības.
Pēc Ukrainas dronu trieciena naktī uz sestdienu aizdegusies naftas bāze Krievijas Krasnodaras novada Ustjlabinskā.
Spriežot pēc videoierakstiem sociālajos medijos, naftas bāzē ir izcēlies liels ugunsgrēks, un virs tās paceļas dūmu stabs.
Videoierakstos dzirdami arī sprādzieni.
🇺🇦🇷🇺 Another Russian oil depot goes boom in the night
— Mario Nawfal (@MarioNawfal) June 6, 2026
Ukrainian drones hit the depot in the city of Ust-Labinsk, Krasnodar Krai
Putin turned down Zelensky's calls for peace talks; this is Ukraine's responsepic.twitter.com/36AJLSGlhj https://t.co/y8gilwwAS7
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 272 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 249 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 19 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 13 vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievu okupants filmē bojātu tanku un apgalvo, ka tas izturējis ap 20 ukraiņu dronu triecienus.
❗️Damaged 🇷🇺Russian T-72B3 tank after hits from 🇺🇦Ukrainian drones pic.twitter.com/HblCrL1s3r
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs raidorganizācijai "TVP World" pavēstījis, ka NATO ir jābūt gatavai sliktākajiem scenārijiem, jo Krievija joprojām ir bīstama un neparedzama, pat laikā, kad jaunas diplomātiskās iniciatīvas cenšas atdzīvināt sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Vairāk lasi šeit.
"Vien nesen, es nenosaukšu apmetņu skaitu, jo varētu kļūdīties, bet aptuveni 2,44 miljoni kvadrātkilometru ir nonākuši Krievijas kontrolē," viņš teica.
Salīdzinājumam, visa Ukrainas teritorija ir aptuveni 604 000 km².
Vēlāk Kremlis klusi izlaboja matemātiku: vārds "miljons" pazuda no oficiālās transkripcijas, atstājot tikai 2440 km².
😂 Putin claims Russia has captured four Ukraines
— NEXTA (@nexta_tv) June 5, 2026
“Recently alone, I won’t name the number of settlements because I might get it wrong, but roughly 2.44 million square kilometers have been brought under Russian control,” he said.
For comparison, the entire territory of Ukraine… pic.twitter.com/wxY7g6GoSP
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova, komentējot Erevānas ciešākās saites ar ES, sacīja, ka Krievija nesaprot Armēnijas varas iestāžu politiku.
"Atvainojiet, vai jūs satiktos ar tādu meiteni?," apspriežot Armēnijas ambīcijas Eiropā, sacīja Zaharova.
Krievija pēc šķiršanās arvien vairāk sāk izklausīties pēc toksiskas bijušās draudzenes.
🤡 Zakharova compared Armenia to an “unreliable girlfriend”
— NEXTA (@nexta_tv) June 5, 2026
Russian Foreign Ministry spokeswoman Maria Zakharova, commenting on Yerevan’s growing ties with the EU, said Russia does not understand the policies of the Armenian authorities.
“Excuse me, but would you date a girl… pic.twitter.com/HLvQfekVpG
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis komentējis Krievijas diktatora Vladimira Putina atteikšanos no personīgas tikšanās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Krievijas prezidenta Vladimira Putina piektdienas paziņojumu, kurā viņš atteicās tikties ar Ukrainas līderi, lai apspriestu kara izbeigšanu, nosauca par "vāju atbildi". Valsts vadītājs šo paziņojumu sniedza vakara video uzrunā.
"Visi dzirdēja šodienas atbildi. Vāja atbilde. Viņš vienkārši nevēlas izbeigt karu," paziņoja valsts vadītājs. Vairāk lasi šeit.
❗️Another destroyed 🇷🇺Russian fuel tanker that was heading to the temporarily occupied Crimea pic.twitter.com/r7XMHk0MqM
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 5, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
