TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: likvidēti krievu aģenti, kuri Kijivā nošāva SBU pulkvedi

Francijas valdība ir publicējusi savu Nacionālās stratēģijas pārskatu 2025. gadam, kurā Krievija skaidri nosaukta par tiešāko draudu Francijas, tās sabiedroto un visas Eiropas interesēm.

Dokuments tika prezentēts 14. jūlijā, Bastīlijas dienā, un tajā izklāstītas Francijas aizsardzības prioritātes līdz 2030. gadam.

Tajā teikts, ka Eiropa ieiet “jaunā laikmetā”, ko raksturo pieaugošs pilna mēroga, augstas intensitātes kara risks kontinentā — un tajā varētu iesaistīties arī pati Francija.

Eiropas Savienība (ES) pagarina pagaidu aizsardzību ukraiņiem līdz 2027. gada 4. martam.

Tas ļaus Ukrainas pilsoņiem, kuri bēga no kara, likumīgi dzīvot, strādāt, mācīties un saņemt sociālo palīdzību ES valstīs.

Ukrainas parlaments otrdien nobalsojis par karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas pagarināšanu vēl par 90 dienām.

320 parlamenta deputāti atbalstīja karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas pagarināšanu līdz 5.novembrim, un tikai viens deputāts balsoja pret, platformā "Telegram" pavēstīja deputāts Jaroslavs Žeļezņaks.

Lai nodrošinātu pašvaldībām izdevumu kompensēšanu, kas radušies, uzņemot kara bēgļus no Ukrainas, valdība šodien piešķīra papildu 11,8 miljonus eiro.

Ņemot vērā iepriekš piešķirto finansējumu 11,7 miljonus eiro, kopā šim mērķim no 2024. gada decembra līdz 2025. gada novembrim tiks atvēlēti 23,5 miljoni eiro.

Minētie līdzekļi paredzēti, lai kompensētu izdevumus pašvaldībām, kas radīsies, nodrošinot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, tai skaitā arī izmitināšanas un ēdināšanas, sociālā atbalsta un izglītības pakalpojumus.

Līdzekļi tiek plānoti līdz novembrim, jo faktiskie izdevumi par 2025. gada decembri būs zināmi tikai nākamā gada janvārī.

Krievija caur Serbiju cenšas destabilzēt situāciju Rietumbalkānu reģionā, otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču norādīja Kosovas prezidente Vjosa Osmani-Sadriu.

Viņa akcentēja, ka Serbija pastāvīgi mēģina destabilizēt situāciju Kosovā, tai skaitā ar dažādiem iebrukumiem, un Kosova mēģina aizstāvēties. "Visas savas valsts pastāvēšanas laikā mēs nekad neesam uzbrukuši vai iebrukuši mūsu kaimiņu teritorijā - tas, ko mēs darām, ir mēģinājumi aizstāvēt savu neatkarību, savu teritoriju, tās nedalāmību, mieru un stabilitāti, ko mēs izcīnījām ar milzīgiem upuriem," pauda Osmani-Sadriu.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs otrdien atkāpies no premjerministra amata.

Paziņojot par atkāpšanos, Šmihaļs savā "Telegram" kanālā izteica pateicību Ukrainas karavīriem par frontes noturēšanu, prezidentam Volodimiram Zelenskim par uzticību un visai komandai par nenogurstošu darbu valsts labā.

Pēc tam, kad prezidents Tramps brīdināja par iespējamām 100% muitas nodevām Krievijas tirdzniecības partneriem, ja Maskava neizdarīs kompromisus, Ķīna norādīja, ka pastiprinās savu atbalstu Kremlim.

ASV prezidentam Donaldam Trampam viņa sievas Melānijas viedoklis var būt svarīgāks nekā nacionālās drošības padomdevēju vai ārpolitikas ekspertu viedokļi, ziņo "The Times".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, iespējams, Baltajā namā ir atradis negaidītu atbalstītāju — nevis prezidentu Donaldu Trampu, kurš šonedēļ parakstīja līgumu par "Patriot" raķešu sistēmu piegādi Ukrainai, bet gan pirmo lēdiju Melāniju Trampu, liecina jauns ziņojums.

ASV prezidents Donalds Tramps joprojām uzskata, ka agresorvalsts Krievija Ukrainas karā ir pārāka un tās uzvara ir tikai laika jautājums, vēstīja Politico.

14. jūlijā Tramps devās tālāk nekā jebkad agrāk attiecībā uz palīdzību Ukrainai, dodot zaļo gaismu Eiropas valstīm iegādāties "Patriot" raķešu aizsardzības sistēmas un citus ieročus.

Valdība otrdien nolēma piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) 427 477 eiro, lai šogad atbalstītu Ukrainas bēgļu augstākās izglītības ieguvi Latvijas augstskolās un pētnieciskās darbības turpināšanu Latvijā.

Valdības apstiprinātie grozījumi noteikumos par stipendiju piešķiršanu ārzemniekiem paredz, ka ukraiņu bēgļi stipendijas studijām un pētniecībai Latvijā varēs saņemt arī šogad.

Atbalsts varētu būt nepieciešams līdz 170 personām ar pagaidu aizsardzības statusu, tostarp 150 studentiem, prognozē IZM. No tās sniegtās informācijas izriet, ka studiju stipendiju saņēmēju skaits turpina samazināties - ja 2022.gadā stipendiju saņēma 137 ukraiņi, tad pērn to skaits bija 100.