TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina uzbrūk Krievijas naftas ostām, lai samazinātu Irānas kara peļņu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Maskava arvien vairāk kaitina Arābu monarhijas par tās nostāju Irānas jautājumā.
Krievija neatbalstīja ANO rezolūciju par Hormuza šauruma atkalatvēršanu un iebilda pret spēka pielietošanu pret Teherānu.
Persijas līča valstīm tas ir kritiski svarīgi. Gandrīz viss to eksports šķērso šaurumu, kas tagad ir faktiski paralizēts. Naftas piegādes jau ir samazinājušās par desmitiem procentu, zaudējumiem sasniedzot miljardus dolāru dienā.
Papildu neapmierinātību rada ziņojumi, ka Krievija palīdz Irānai militāri, tostarp daloties ar izlūkošanas informāciju un izmantojot dronu tehnoloģijas.
Maskava to noliedz, taču tikai retais tic šiem apgalvojumiem. Tā rezultātā Kremlis riskē sabojāt attiecības ar bagātajām naftas monarhijām, ar kurām tas tikai nesen bija sācis atjaunot saites.
Iran has become a toxic ally for Russia
— NEXTA (@nexta_tv) April 7, 2026
Arab monarchies are becoming increasingly irritated with Moscow over its stance on Iran.
Russia did not support the UN resolution on reopening the Strait of Hormuz and opposed the use of force against Tehran.
For the Gulf states, this… pic.twitter.com/QqVfKy825w
Doneckas apgabala Kostjantiņivkas apgabalā Krievijas okupanti cenšas uzlabot savu taktisko pozīciju, apvienojot nelielus kājnieku uzbrukumus un masveida bezpilota lidaparātu triecienus. Par to "Facebook" ziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Sirskis norāda, ka Ukrainas Bruņoto spēku 19. korpuss notur aizsardzību Kostjantiņivkas apgabalā. Krievijas armija jau gandrīz gadu cenšas ieņemt pilsētu, taču Ukrainas spēki ir veiksmīgi atvairījuši visus okupantu mēģinājumus. Vairāk lasi šeit.
Kremlis apsūdzējis Baltijas valstis par iesaistīšanos Ukrainas uzbrukumos Baltijas ostām, taču pat Z kara korespondenti šo teoriju izsmēja.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova nāca klajā ar skarbu paziņojumu pret Lietuvu, Latviju un Igauniju. Viņa apgalvoja, ka šīs valstis it kā atvērušas savu gaisa telpu Ukrainas droniem un uzbrukumiem Krievijai. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas mobilā pretgaisa aizsardzības grupa, izmantojot pārī savienotu "Maxim" ložmetēja stiprinājumu, notriec krievu "Shahed" kamikadzes dronu.
❗️A 🇺🇦Ukrainian mobile air defense group shoots down a 🇷🇺Russian Shahed kamikaze drone using a paired "Maxim" machine gun mount. pic.twitter.com/inhGP9eDxx
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Ukrainas nacgvardes 23. "Hortica" brigādes Ukrainas karavīri dziļā ienaidnieka aizmugurē atklāja un trāpīja Krievijas "Pantsir-S" pretgaisa aizsardzības raķešu un ieroču sistēmai.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the 23rd "Khortytsia" Brigade of the National Guard of Ukraine (NGU) detected and struck a 🇷🇺Russian Pantsir-S air defense missile-gun system in the deep rear of the enemy. pic.twitter.com/cboxdvqc4z
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Ukrainian aviation carried out multiple airstrikes on Russian positions in Basivka, Sumy region. #Ukraine pic.twitter.com/5rNvHfGIZ8
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 7, 2026
Ukraina martā veikusi vairāk triecienus dziļi ienaidnieka teritorijā, nekā Krievija.
Source: https://t.co/HAv1LlXW28
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Krievijas bezpilota lidaparāti Čerņihivas apgabalā trāpīja valdības ēkām, trāpot pilsētas domei Priļukos un nodokļu iestādei Novhorodā-Siverskā, izraisot ugunsgrēkus un postījumus valsts iestādēm.
Russian drones struck government buildings in Chernihiv region, hitting the city council in Pryluky and a tax office in Novhorod-Siverskyi, causing fires and damage to state institutions. #Ukraine pic.twitter.com/bwAm4FVL9f
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 7, 2026
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piedāvāja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam visu nepieciešamo palīdzību, lai "nokārtotu" karu Ukrainā.
"Vakar mūsu draudzība sasniedza tik augstu līmeni, ka es varu palīdzēt jebkādā veidā. Esmu jūsu rīcībā jebkurā jautājumā, kur varu palīdzēt," Orbāns teica Putinam, saskaņā ar "Bloomberg" pārskatīto transkriptu.
Lai uzsvērtu šo domu, Orbāns atgādināja bērnu fabulu par peli, kas atbrīvo lauvu no slazda. Vairāk lasi šeit.
Krievijas iedzīvotāji, tostarp no Maskavas un Sanktpēterburgas, atkal sūdzas par sliktu interneta pakalpojumu.
Saskaņā ar "Downdetector" datiem, pārtraukums ir plaši izplatīts. Par problēmām tiek ziņotas banku, sociālo mediju, spēļu platformu, tiešsaistes kinoteātru un citās tīmekļa vietnēs. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
