TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Polijas prezidents Karols Navrockis, svētdien tiekoties Viļņā, apsprieduši izmaiņas starptautiskajā drošības vidē, ziņo Lietuvas prezidenta preses dienests.
Vairāk lasi šeit.
Pēc sarunām Abū Dabī problemātisku jautājumu kļuvis mazāk, taču Ukraina nedomā atdot savas teritorijas, svētdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Lasi vairāk šeit.
Pašlabuma vadītas Vašingtonas ar neierobežotu varu parādīšanās pasaules politikā rada problēmas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, kurš šo lomu uzskata par savu, teikts The New York Times 23. janvāra analītiskajā rakstā par to, kā ASV prezidents Donalds Tramps kļuvis par jaunu Putina konkurentu visaptverošas varas īstenošanā.
Čehijas pilsoniskā iniciatīva „Dárek pro Putina” („Dāvana Putinam”) tikai dažu dienu laikā savākusi vairāk nekā 3,8 miljonus ASV dolāru Ukrainas enerģētikas nozares atbalstam, pavēstīja Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Andrijs Sibiha.
„Nākamajā nedēļā ar Čehijas organizācijas "Post Bellum" atbalstu uz Harkivu tiks nogādāti 49 dažādas jaudas ģeneratori,” sacīja diplomāts.
ASV amatpersonas uzskata piektdien un sestdien Abū Dabī notikušās Ukrainas miera sarunas par sekmīgām, un nākamā trīspusējo sarunu kārta starp ASV, Krievijas un Ukrainas delegācijām par kara izbeigšanu gaidāma Abū Dabī nākamsvētdien, 1. februārī, vēsta mediji, atsaucoties uz ASV amatpersonu neoficiāli teikto.
Amerikāņu amatpersonas, kuras citē portāls "Axios", uzskata, ka Krievijas, Ukrainas un ASV delegāciju tikšanās Abū Dabī bija svarīgs solis ceļā uz nākamo sarunu posmu. Viens no "Axios" sarunbiedriem sacījis, ka puses cita starpā apspriedušas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanās iespēju. Pēc viņa teiktā, šādas tikšanās priekšnoteikums varētu būt nākamās sarunu kārtas panākumi.
Krievijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības, pēc Maskavas teiktā, “atgriežas normālā stāvoklī”, atjaunojoties kontaktiem par divpusējiem jautājumiem, kurus Krievija dēvē par “kairinošiem faktoriem”.
“Līdztekus ekspertu līmeņa apmaiņai ir notikusi atgriešanās pie normalitātes — proti, ir atjaunoti darba kontakti galvaspilsētās, tas ir, Maskavā un Vašingtonā,” sacīja Rjabkovs.
Krievijas varasiestādes ziņo par jauniem postījumiem apšaudes rezultātā Belgorodas pilsētā, norādot, ka trāpījumi skāruši kritiskās infrastruktūras objektus, 25. janvārī pavēstīja pilsētas mērs Valentīns Demidovs.
Savukārt Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apšaudi raksturoja kā visapjomīgāko kopš kara sākuma.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, svētdien tiekoties Viļņā. apsprieduši abu valstu militāro sadarbību, Lietuvas atbalstu Ukrainas enerģētikas nozarei, kas ir pakļauta Krievijas uzbrukumiem, un citus jautājumus.
Zelenskis pēc tikšanās platformā "Telegram" ierakstīja, ka viņš runājis ar Nausēdu pirmām kārtām "par atbalstu Ukrainas enerģētikas sistēmai".
Lai gan ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas līdz šim nav devušas rezultātu saistībā ar Krievijas noraidošo attieksmi pret Donecku, tās ir devušas kaut kādu pagrieziena momentu, pauda politologs Kārlis Daukšts.
Viņš sacīja, ka sarunu otrā kārta ir noslēgusies "faktiski bez rezultāta", tomēr esot arī jauni pagriezieni.
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētai 24. janvārī Kijivā vairāk nekā 1 600 daudzdzīvokļu ēku joprojām nav apkures, ziņoja Kijevas mērs Vitālijs Kličko savā Telegram kanālā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
