Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 10:50
Zelenskis: Ukrainas pretgaisa aizsardzības pieredze ir neaizstājama

Ukrainas pretgaisa aizsardzības pieredze ir “neaizstājama”, saka Zelenskis — pēc tam, kad viņš redzējis, kā Persijas līča valstīm ar jaudīgākām sistēmām neizdodas apturēt katru Irānas dronu un raķeti.

Gadiem ilgā aizsardzība pret tiem pašiem “Shahed” droniem, kurus izmanto Krievija, Ukrainai devusi tādu kompetenci, kādas nav nevienai citai valstij.

Šodien 10:15
Latvijā liedz piekļuvi vēl desmit Krievijas propagandas portāliem

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) liegusi piekļuvi vēl desmit Krievijas propagandu izplatošām tīmekļvietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Plašāk lasīt šeit.

Šodien 09:45
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 94 droniem

Krievijas spēki naktī uz pirmdienu uzbrukuši Ukrainai ar 94 droniem, no kuriem 84 neitralizēti, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

Četrās vietās tika reģistrēti desmit uzbrukuma bezpilota lidaparātu triecieni, kā arī krītošas atlūzas divās vietās.

"Saskaņā ar provizoriskiem datiem pretgaisa aizsardzība notrieca vai neitralizēja 84 ienaidnieka bezpilota lidaparātus "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un cita veida dronus valsts ziemeļos, dienvidos un austrumos," teikts Gaisa spēku ziņojumā.

Šodien 09:15
Komisārs prognozē, ka ES spēs panākt vienošanos par jaunāko sankciju paketi pret Krieviju

Eiropas Savienība (ES) spēs panākt vienošanos par jaunāko sankciju paketi pret Krieviju, pirmdien intervijā TV3 sprieda ES komisārs no Latvijas Valdis Dombrovskis (JV).

Runājot par pašlaik "iesprūdušo" 20.sankciju paketi pret Krieviju, politiķis atzīmēja, ka šī nav pirmā reize, kad Ungārija rada problēmas, tomēr ES politiķi tās allaž spējuši pārvarēt, un Dombrovskis ir pārliecināts, ka arī šoreiz tiks spēts sankciju paketi "atbloķēt".

Savukārt taujāts, kāpēc ES neizdodas vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai, Dombrovskis atbildēja vairāk aplinkus, izceļot, ka ES šogad un nākamgad atbalstīs Ukrainu ar 90 miljardiem eiro, kurus kopīgi aizņemsies.

Šodien 08:44
Ministre: Latvijas prioritāte kara Irānā kontekstā nodrošināt, lai no starptautiskajām prioritātēm nepazūd atbalsts Ukrainai

Latvijas prioritāte kara Irānā kontekstā ir nodrošināt, lai tā dēļ no starptautiskajām prioritātēm nepazūd atbalsts Ukrainai, Krievijas spēju ierobežošana un NATO spēju uzlabošana, pirmdien intervijā TV3 uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Taujāta, vai ASV un Izraēlas sāktie uzbrukumi Irānai var pāraugt lielākā karā, Braže atbildēja, ka notikt varot viss un kas, bet neviens nav ieinteresēts konflikta iešanā plašumā. Viņa arī dzirdējusi, ka daļa Irānas palikušo amatpersonu signalizējot, ka esot atvērtas regulētai izejai no konflikta, bet notikt varot visādi.

Braže atzīmēja, ka visa Irānas vadības komanda ir iznīcināta un palikušie līderi lielā mērā esot decentralizēti, attiecīgi konflikts var turpināties šādā decentralizētā veidā un izvērsties dažādi, tostarp var ieilgt.

Šodien 08:08
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 267 730

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 267 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 713 tankus, 24 111 bruņutransportierus, 37 795 lielgabalus un mīnmetējus, 1665 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1313 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 153 169 bezpilota lidaparātus, 4384 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 80 557 automobiļus un autocisternas, kā arī 4076 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 07:33
Beļģija pirmo reizi militārā operācijā aizturējusi Krievijas “ēnu flotes” tankkuģi

Beļģijas bruņotie spēki ar Francijas atbalstu pirmo reizi pārtvēruši un pārņēmuši kontroli pār tankkuģi no Krievijas tā dēvētās ēnu flotes, 1. martā platformā “X” paziņoja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.

Kuģis tiek pavadīts uz Zēbriges ostu, kur tas tiks konfiscēts. Frankens norādīja, ka operāciju ar nosaukumu “Blue Intruder” īstenojusi “ārkārtīgi drosmīgu dienesta karavīru grupa”.

Šodien 07:12
Polija samazina pabalstus Ukrainas bēgļiem

Polijas prezidents Karols Navrockis 1. marta izteikumos iezīmēja, kādus atbalsta veidus Ukrainas bēgļiem nevajadzētu piešķirt, sasaistot šo jautājumu ar Polijas nacionālajām interesēm un, kā viņš norādīja, nepieciešamību atjaunot “pamata taisnīgumu”.

Vakar 22:28
Krievijas tūristi nakti Dubaijā pavadīja autostāvvietās un pagrabos

Atpūtniekiem tika izdalīti matrači, kā arī nodrošināti pārtikas un ūdens rati.

Tūristi aicināti netuvoties viesnīcu baseiniem, un par peldēšanos jūrā var aizmirst — pēc raķešu triecieniem pludmales ir slēgtas, bet pilsēta faktiski ir tukša

.

Vakar 21:28
Sārts: karš Irānā varētu samazināt Krievijas starptautisko ietekmi

Karš Irānā varētu samazināt Krievijas starptautisko ietekmi, analizējot kara Irānā ietekmi uz Eiropas drošību, mikroblogošanas vietnē "X" norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievijas diktatora Vladimira Putina atbalsta neesamība Irānas režīmam liks aizdomāties par sadarbības lietderību ar citām valstīm, pieļauj Sārts.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".