TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"

Atvairot kārtējo masīvo Krievijas gaisa triecienu, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki ir demonstrējuši nebijušu precizitāti – iznīcinātas pilnīgi visas ienaidnieka izšautās spārnotās raķetes.

Kopumā uzbrukumā Krievija izmantojusi aptuveni 500 gaisa uzbrukuma ieroču, kuru vidū bija gan ballistiskās raķetes "Iskander-M", gan divas pretkuģu raķetes "Cirkon". Lielāko daļu ballistisko mērķu ukraiņiem izdevās sekmīgi pārtvert, izmantojot zenītraķešu kompleksus "Patriot". Savukārt pret spārnotajām raķetēm, tostarp "H-101" un "Kalibr", Ukrainas aizstāvju precizitāte bija absolūta – tās visas tika notriektas.

ASV lēmums mīkstināt sankcijas pret Krievijas naftas eksportu ļaus Krievijai turpināt kara finansēšanu Ukrainā un palīdzēs izvairīties no dziļas ekonomiskās krīzes, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās piespieda Krievijas valdību spert politiski nepopulārus un ekonomiski neizdevīgus soļus, piemēram, celt pievienotās vērtības nodokli un samazināt bāzes procentu likmi. Vienlaikus Maskava saskārās ar grūtībām piesaistīt jaunus karavīrus tieši budžeta ierobežojumu dēļ, nespējot ilgtermiņā izmaksāt dāsnas vienreizējās prēmijas par iestāšanos dienestā.

Tomēr analītiķi norāda, ka ASV lēmums uz laiku atvieglot sankcijas, kas sakrīt ar globālo naftas cenu šoku, īstermiņā un vidējā termiņā šīs problēmas daļēji neitralizēs.

"Krievija pielika milzu pūles, lai nodrošinātu karaspēku, tehniku un iekšējo atbalstu kara turpināšanai, tagad pieaugošie ienākumi no naftas var palīdzēt Krievijai šo militāro kapacitāti atjaunot," skaidro eksperti.

 Viņi gan piebilst, ka iepriekšējās  prognozes par Krievijas resursu izsīkumu joprojām ir spēkā, gadījumā, ja naftas cenas normalizēsies un Krievijas energoresursu ieņēmumi vidējā termiņā saruks līdz šā gada februāra rādītājiem.

Kā ziņots iepriekš, ASV un Irānas konflikta eskalācija ir izraisījusi strauju jēlnaftas cenu kāpumu pasaules tirgos, kas tagad nes ievērojamus papildu ienākumus Kremlim, palīdzot finansēt militāro agresiju pret Ukrainu.

Reaģējot uz enerģētikas krīzi un cenšoties stabilizēt tirgu, Vašingtona nesen atļāva pārdot to Krievijas naftu un naftas produktus, kas bija iekrauti kuģos līdz 12. martam. Šīs atļaujas būs spēkā līdz 2026. gada 11. aprīlim.

Ukrainas Aizsardzības spēki devuši triecienu militārā lidlauka "Maikopa" infrastruktūrai Krievijā, informē Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Saskaņā ar Ģenerālštāba sniegto sākotnējo informāciju ir fiksēti trāpījumi lidlauka infrastruktūras objektiem.

Vienlaikus kļuvuši zināmi detalizēti rezultāti Ukrainas spēku triecienam Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumam Brjanskā. Uzbrukuma rezultātā cietis rūpnīcas galvenais ražošanas korpuss, kurā tiek ražotas integrālās mikroshēmas dažādu tipu ballistiskajām, spārnotajām un zenītraķetēm.

Kā norāda Ukrainas armijas pārstāvji, trieciena rezultātā uzņēmuma teritorijā izcēlies ugunsgrēks aptuveni 1000 kvadrātmetru platībā, kā rezultātā sabrukusi minētā korpusa jumta konstrukcija.

"Tāpat cietusi noliktavas telpa, kas paredzēta mikroshēmu ražošanas komponentu uzglabāšanai. Ugunsgrēka platība sasniedza aptuveni 400 kvadrātmetrus. Ražošana uzņēmumā ir apturēta orientējoši uz sešiem mēnešiem. Sistemātiska ienaidnieka militārās infrastruktūras un militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumu iznīcināšana turpināsies līdz pilnīgai Krievijas Federācijas bruņotās agresijas pret Ukrainu pārtraukšanai," teikts Ģenerālštāba paziņojumā.

Trieciens rūpnīcai Brjanskā tika veikts ar spārnotajām raķetēm "Storm Shadow".

 Ukrainas spēki frontē sākuši aktīvi izmantot smagos trieciendronus, lai iznīcinātu Krievijas pretgaisa aizsardzības un radioelektroniskās cīņas  sistēmas, tādējādi radot apstākļus masveidīgākai vieglo dronu izmantošanai.

Šāda operācija prasa laiku un apjomīgu plānošanu, taču rezultātā šī kampaņa ir kļuvusi par pagrieziena punktu bezpilota kara vešanā kaujas laukā.

Ukraina sākusi izmantot smagos trieciendronus, lai mērķtiecīgi iznīcinātu stratēģiski nozīmīgus objektus, tostarp radioelektroniskās cīņas (REC) sistēmas, ko Krievija lieto ukraiņu lidaparātu pārtveršanai. "Smagie droni dod būtisku pārsvaru, jo spēj dot triecienus specifiskiem mērķiem. Neitralizējot šīs Krievijas iekārtas, Ukrainas spēki rada apstākļus, lai liels skaits dronu varētu mērot lielus attālumus, neriskējot tikt pārtverti," skaidro analītiķi.

Ukrainas bruņotie spēki ir mainījuši taktiku, atsakoties no masveida cilvēku resursu iesaistīšanas cīņā pret Krievijas uzbrukumiem, un tā vietā izmanto rūpīgi plānotu bezpilota lidaparātu kampaņu, kas ļāvusi ievērojami paplašināt ienaidnieka iznīcināšanas rādiusu, vēsta britu laikraksts "The Telegraph".

Kā norāda medijs, Ukrainas droni šobrīd paralizē Krievijas priekšējās līnijas spēkus, atsevišķos sektoros triecienu zonu palielinot pat trīskārtīgi. Šīs stratēģijas mērķis ir padarīt neiespējamu ātru Krievijas karaspēka un tehnikas pārvietošanu, kas ir vitāli nepieciešama uzbrukuma operāciju turpināšanai.

Eksperti uzsver, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti tagad spēj sasniegt mērķus pat 150 kilometru attālumā no frontes līnijas, lai gan vēl pirms dažām nedēļām šis attālums nepārsniedza 50 kilometrus. "Droni nepārtraukti novēro un nemitīgi dod triecienus. Tas palēnina ienaidnieku, izjauc tā ritmu un dod mums iespēju kontrolēt kaujas lauku, nesūtot cilvēkus drošā nāvē," laikrakstam atzinis kāds Ukrainas  karavīrs.

Ukrainas Aizsardzības spēki turpina virzīties uz priekšu Oleksandrivskes virzienā, cenšoties pārņemt iniciatīvu kaujas laukā, vienlaikus fiksēta Krievijas spēku koncentrēšana Huļajpoles apkaimē, liecina Ukrainas amatpersonu un militāro analītiķu sniegtā informācija.

1.                  Kā iepriekš norādījis Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis, ukraiņu vienības sekmīgi turpina uzbrukumu Oleksandrivskes virzienā, mērķtiecīgi strādājot pie militārās iniciatīvas pārņemšanas.

2. Tikmēr projekta "DeepState" dati liecina, ka Krievijas iebrucēji palielina militāro klātbūtni Huļajpoles rajonā, kur būtiski pieaugusi ienaidnieka triecienuzbrukumu intensitāte. Vērtējot situāciju šajā frontes sektorā, bijušais Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Vladislavs Selezņovs prognozējis, ka Ukrainas Aizsardzības spēkiem pastāv reālas iespējas ievilināt Krievijas karaspēku ielenkumā.

Ukrainas mērķtiecīgie triecieni ir būtiski iedragājuši Krievijas pretgaisa aizsardzību,  tādējādi atbrīvojot gaisa telpu bezprecedenta skaitam ukraiņu vieglo dronu, raksta britu laikraksts "The Telegraph".

Tādu pretgaisa aizsardzības sistēmu kā "Buk", "Tor" un "Pancir-S1" trūkums ir piespiedis Krievijas karaspēku paļauties uz novecojušu tehniku. Ukrainas 413. bezpilota sistēmu pulka karavīrs un analītiķis Dmitro Žluktenko atklājis, ka fiksēti gadījumi, kad Krievijas vienības demontē daudzstobru ložmetējus no veciem padomju laika triecienhelikopteriem un uzstāda tos uz kravas automašīnām, mēģinot radīt improvizētus ieročus cīņai pret droniem.

Mērķtiecīgo triecienu dēļ, kas vērsti pret ienaidnieka tehniku un loģistikas mezgliem, okupācijas spēki ir spiesti lielus attālumus mērot kājām. Tas galu galā vājina to spējas noturēt aizsardzības līnijas. "Krievija zaudē milzīgu daudzumu retu PGA sistēmu un radaru, un viņiem nav iespēju tos ātri aizvietot," uzsver Žluktenko.

Reaģējot uz aizvadītās nakts masīvo Krievijas raķešu un dronu triecienu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris akūtu nepieciešamību Eiropā attīstīt pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu ražošanu.

Vairākos Ukrainas apgabalos patlaban turpinās uzbrukuma seku likvidēšana. Valsts prezidents informēja, ka ienaidnieka galvenais mērķis bijis Kijivas apgabala enerģētikas infrastruktūra, taču postījumi nodarīti arī dzīvojamām ēkām, skolām un civilajiem uzņēmumiem. Apšaudēs gājuši bojā četri cilvēki, bet vēl daudzi guvuši ievainojumus un turpina vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

Aizvadītajā naktī Krievijas karaspēks uzbrukumā izmantojis aptuveni 430 dažāda tipa bezpilota lidaparātus un 68 raķetes, tostarp 13 ballistiskās. Pēc sākotnējās informācijas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevies notriekt 58 ienaidnieka raķetes.

Zelenskis uzsvēra, ka katrs šāds nakts trieciens sabiedrotajiem kalpo kā atgādinājums – pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes ir kļuvušas par ikdienas nepieciešamību. "Vienošanos īstenošanu par raķešu piegādēm nedrīkst atlikt – viss jāpaveic pēc iespējas ātrāk. Mūsu vienošanās par pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanas palielināšanu ir stratēģiski izšķirošs virziens, kam jāvelta nedalīta uzmanība," pauda valsts galva.

Vienlaikus Ukrainas prezidents brīdināja, ka Krievija centīsies izmantot Tuvajos Austrumos notiekošo karu, lai nodarītu vēl lielākus postījumus Ukrainai. Tādēļ sabiedrotajiem ir skaidri jāapzinās reālais draudu līmenis un atbilstoši jāsagatavojas.

"Mums Eiropā ir jāattīsta pretgaisa aizsardzības raķešu, īpaši pret ballistiskajiem mērķiem, un visu citu nepieciešamo sistēmu ražošana. Tas ļaus reāli aizsargāt cilvēku dzīvības neatkarīgi no tā, kādi notikumi risinās citviet pasaulē," rezumēja Zelenskis.

"Krievijas karš pret Ukrainu apdraud... mūsu pilsoņu drošību," teica Moldovas ārlietu ministrs Mihajs Popšojs.

Krievijas kuģi caur Kerčas šaurumu pārvadāja ieročus un aprīkojumu, ziņo "The Kyiv Independent".