TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Naktī uz trešdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 13 raķetēm un 728 "Shahed" tipa trieciendroniem un dažādu tipu droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Atbilstoši situācijai plkst.8 Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 296 dronus. Vēl 415 dronu lokācija pazaudēta, vai arī pret tiem sekmīgi pielietoti elektroniskā kara līdzekļi.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā gadā privātā ziedotāju sapulcē sacīja, ka reiz mēģinājis atturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu no uzbrukuma Ukrainai, draudot “bombardēt Maskavu līdz gabaliem” kā atbildi.
Plašāk lasīt šeit.
Augsta līmeņa ASV un Ukrainas amatpersonas tika pārsteigtas par pēkšņo raķešu piegāžu pārtraukšanu.
CNN: Hegseth ordered halt to Ukraine arms—White House learned from the press
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 9, 2025
Senior US and Ukrainian officials were blindsided by the sudden stop in missile deliveries. https://t.co/HWwnjCIhZU
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 029 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1050 iebrucēji.
Krievija jūnijā palielināja gaisa uzbrukumu skaitu pret Ukrainu par 60%, paziņoja Ukrainas Aizsardzības spēku augstākais komandieris.
Krievija turpina palielināt gan savu karaspēku, gan ražošanas apjomu raķetēm un droniem.
Palielinot ekonomisko spiedienu uz Krieviju ar stingrākām sankcijām, tas ir ASV prezidenta Donalda Trampa personīgajās interesēs, sacījis Čehijas prezidents Petrs Pavels intervijā BBC.
Pavels piebilda, ka ilgtermiņā galvenais izaicinājums Amerikas Savienotajām Valstīm nav Krievija, bet Ķīna.
"Pilnīgi skaidrs, ka Ķīna cieši seko tam, kas notiek Ukrainā. Viņi to pēta katru dienu. Ja mēs parādīsim vājumu, viņi to izmantos savā labā," viņš teica.
Itālijas iestādes 8. jūlijā atrada 18 gadus veco Ukrainas praktikanti Mariiju Buhaiovu mirušu pēc vairāk nekā trīs dienu ilgas meklēšanas, ziņo Itālijas ziņu aģentūra ANSA.
Policija atrada Buhaiovas ķermeni apmēram 1 kilometra attālumā no tūrisma kūrorta, kur viņa veica praksi.
Krievijas tiesa piespriedusi 20 gadu cietumsodu vīrietim no Noriļskas par mēģinājumu aizdedzināt Čeļabinskas Traktorozavodskas rajona administrāciju, ko viņš darījis ir kā Ukrainas bruņoto spēku leģiona "Krievijas Brīvība" uzdevumā, ziņo neatkarīgais tīmekļa izdevums "Mediazona".
46 gadus vecais Dmitrijs Abrakovs apsūdzēts "valsts nodevībā, līdzdalībā teroristiskā organizācijā un terorakta sagatavošanā".
Krievijas ģenerālprokuratūra pasludinājusi par "nevēlamu organizāciju Jeila Universitāti.
Kā apgalvo Krievijas ģenerālprokuratūra, ASV universitātes darbība apdraudot Krievijas teritoriālo nedalāmību, tās mērķis esot Maskavas starptautiskā blokāde un ekonomisko pamatu graušana, kā arī valsts sociālekonomiskās un politiskās situācijas destabilizēšana.
Bejonse uzstājās balti zili sarkanā kleitā — krievi nekavējoties apgalvoja, ka šis krāsu salikums atbilst viņu karogam.
Valsts propagandas mediji ir sajūsmā, nodēvējot Bejonsi praktiski par "savējo" un pat uzaicinot viņu uzstāties Krievijā.
Beyoncé performed in a white-blue-red dress — Russians immediately claimed it matched their flag 🇷🇺👀
— NEXTA (@nexta_tv) July 8, 2025
State propaganda media went wild, calling Beyoncé practically "one of their own" and even inviting her to perform in Russia. pic.twitter.com/3hqjYjkeIw
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
