TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins draud Eiropai ar iznīcināšanu, "ja tā uzbruks"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievi ar motocikliem mēģināja ielavīties cauri Ukrainas pozīcijām. Tomēr Ukrainas bruņoto spēku 66. mehanizētās brigādes darbību rezultātā astoņi okupanti un četri motocikli tika iznīcināti.
ASV un Krievijas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu panākts zināms progress, telekanālam "Fox News" intervijā, kas tika pārraidīta otrdien, sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
"Tas, ko mēs esam centušies izdarīt, un attiecībā uz ko, manuprāt, esam panākuši zināmu progresu, ir - apzināt to, kam ukraiņi varētu piekrist un kas viņiem sniegtu drošības garantijas nākotnei," Rubio sacīja žurnālistam Šonam Hanitijam.
ASV cer, ka kompromiss "ļaus [ukraiņiem] ne tikai atjaunot savu ekonomiku, bet arī uzplaukt kā valstij", norādīja Rubio.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 176 230 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.
Maskavā nule notikušās ASV un Krievijas sarunas bija konstruktīvas, žurnālistiem pēc sarunām sacīja Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Jurijs Ušakovs.
Otrdien Maskavā notika Putina sarunas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru.
Kremlī notika "ļoti noderīga, konstruktīva, informatīva" tikšanās ar ASV pārstāvjiem, Ušakova teikto citē ziņu aģentūra "Interfax".
Tikšanās ilga teju piecas stundas.
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ir aizturēts Lielbritānijas pilsonis Ross Deivids Katmors, kurš tiek turēts aizdomās par spiegošanu Krievijai.
Tiek ziņots, ka Katmoru bija savervējis Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) un viņš par naudu nodevis slepenu informāciju Krievijas varas iestādēm.
"Mēs sniedzam konsulāru atbalstu britu vīrietim, kurš ir aizturēts Ukrainā," paziņoja Lielbritānijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre. "Mēs uzturam ciešu kontaktu ar Ukrainas varas iestādēm."
Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi mērķi izbeigt jebkādu Krievijas gāzes importu līdz 2027. gada beigām, liecina Briselē panākta vienošanās starp ES dalībvalstu valdībām un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem.
Saskaņā ar šo plānu īstermiņa kontraktiem, kas noslēgti pirms 2025. gada 17. jūnija, Krievijas gāzes importa aizliegums stāsies spēkā no 2026. gada 25. aprīļa sašķidrinātajai dabasgāzei un no 2026. gada 17. jūnija cauruļvadu gāzei.
Sašķidrinātās dabasgāzes ilgtermiņa kontraktiem aizliegums tiks piemērots no 2027. gada 1. janvāra saskaņā ar ES 19. sankciju paketi pret Krieviju.
Ukrainai nav nekāda sakara ar Melnajā jūrā notikušo uzbrukumu Krievijas tankkuģim "Midvolga-2", kas vedis saulespuķu eļļu, platformā "X" apliecināja Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs.
"Ukrainai nav nekāda sakara ar šo incidentu, un mēs oficiāli noraidām jebkādas tamlīdzīgas apsūdzības, ko izvirzījusi Krievijas propaganda," pauda Tihijs.
Tā varētu būt Krievijas provokācija, pieļāva amatpersona.
"Turklāt maršrutam no Krievijas uz Gruziju caur Turcijas īpašo ekonomisko zonu nav jēgas, un tas norāda uz to, ka Krievija, iespējams, visu šo notikumu ir inscenējusi," norādīja ministrijas pārstāvis.
Tankkuģis "Midvolga-2", kas bija ceļā no Krievijas uz Gruziju, paziņoja, ka tam 80 jūdžu attālumā no Turcijas krasta uzbrukts, teikts otrdien izplatītajā Turcijas Transporta un infrastruktūras ministrijas paziņojumā.
Kuģis nav lūdzis palīdzību, un tā 13 apkalpes locekļi nav cietuši. "Midvolga-2" turpināja ceļu uz Turcijas Sinopes ostu.
Čehijas Aizsardzības ministrija ir atcēlusi vairāku desmitu tanku T-72M4 CZ modernizācijas projektu, kurus bija plānots nodot Ukrainai, jo radušās problēmas ar tanku šaušanas precizitāti.
"Problēmas radīja kļūdaini izvēlēti uguns vadības sistēmas elektroniskie komponenti, kas netika izvērtēti. Šo komponentu remonts ir tehniski neiespējams, ko apstiprināja arī to ražotājs Itālijā," paziņoja Čehijas Aizsardzības ministrija.
Līgums par T-72M4 CZ modernizāciju starp Aizsardzības ministriju un valsts uzņēmumu VOP CZ ir izbeigts.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
