TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armijas sekmīgā radaru iznīcināšana pavērusi dronu koridoru uz Krimu

Eiropas Savienība apsver iespēju izveidot īpašu 100 miljardu eiro fondu Ukrainas atbalstam, ziņo "Bloomberg". Šī summa varētu tikt iekļauta ES nākamajā septiņu gadu budžetā, ko Eiropas Komisija, domājams, iesniegs jūlija beigās.

Jaunais finansēšanas mehānisms varētu stāties spēkā 2028. gadā, ja dalībvalstis panāks vienošanos. Lēmumu pamato fakts, ka ES neredz nekādas pazīmes par kara beigām tuvākajā laikā, kas nozīmē, ka Ukrainai būs nepieciešams stabils, ilgtermiņa atbalsts.

Saskaņā ar "Bloomberg" datiem, iniciatīvas mērķis ir arī pārnest lielāku finansiālo slogu no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Eiropu.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma ES jau ir piešķīrusi Ukrainai aptuveni 160 miljardus eiro un tagad gatavojas nākamajam ilgtermiņa palīdzības posmam.

Tikai 9. jūlija rītā ugunsdzēsēji pilnībā nodzēsa lielu noliktavas ugunsgrēku Rostovā pie Donas. Veselu dienu pilsētu pārņēma blīvi melni dūmi, un iedzīvotāji tos negribīgi ieelpoja.

Ugunsgrēks bija tik intensīvs, ka Ārkārtas situāciju ministrijai nācās izmantot ugunsdzēsības helikopterus. Ūdens tika smelts no publiskajām peldvietām, kur Rostovas iedzīvotāji tobrīd atvēsinājās.

Liesmas izcēlās Orskajas ielā un ātri izplatījās 15 000 kvadrātmetru platībā, iznīcinot noliktavu un blakus esošo biroju ēku, ziņo vietējie ārkārtas dienesti. Sākotnēji ugunsgrēks aptvēra aptuveni 2200 kvadrātmetrus, bet blīvās noliktavas dēļ dažu stundu laikā tas izgāja no kontroles.

Kas tieši dega, joprojām nav skaidrs. Oficiāli vieta tika izmantota sadzīves tehnikas glabāšanai, taču daudzi vietējie iedzīvotāji ir skeptiski par šo skaidrojumu.

Ugunsgrēka cēlonis joprojām tiek izmeklēts. Varas iestādes neziņo par cietušajiem.

Baptistu vadītā baznīcas padome Kijivā brīdina: Krievija ir jānosoda, pretējā gadījumā īsts miers neiestāsies

Garīdznieki saka, ka "miers" bez taisnīguma tikai atalgo zvērības un veicina turpmāku agresiju.

ASV Valsts departamenta pārstāve Temija Brūsa 8. jūlija preses brīfingā oficiāli paziņoja, ka militārā palīdzība Ukrainai ir atsākta.

"Mēs esam bijuši — un joprojām esam — Ukrainas spēcīgākie atbalstītāji. Mēs rūpējamies par šiem cilvēkiem un to, lai viņiem būtu viss nepieciešamais," viņa uzsvēra.

Brūsa arī atgādināja žurnālistiem, ka iepriekš aicinājusi neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par pagaidu palīdzības pārtraukumu. Pēc viņas teiktā, prezidents Donalds Tramps ir "stingri apņēmies nodrošināt Ukrainas spēju sevi aizstāvēt".

"Šī ir mūsu nelokāmā apņemšanās," piebilda Valsts departamenta pārstāve.

Negaidīti miris 37 gadus vecais Krievijas ieceltais Jevpatorijas (Krimas) pilsētas vadītāja vietnieks Mihails Ivanovičs Kolganovs. Nāves cēloņi un apstākļi nav precizēti.

Krievijas uzņēmēju un politiķu vidū ir sākusies sava veida pēkšņas nāves sezona.

8. jūlijā mobilais internets tika pārtraukts 79 no 89 reģioniem — jauns rekords. 48 no tiem lietotāji ziņoja arī par problēmām ar vadu internetu.

Šādi masveida atslēgšanas testi ir kļuvuši arvien biežāki pēc nesenajiem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Krievijas stratēģiskajiem aviācijas mērķiem — visticamāk, kā daļa no plašākas sagatavošanās līdzīgiem ārkārtas scenārijiem.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets pagājušajā nedēļā uz laiku iesaldēja amerikāņu ieroču piegādes Ukrainai, neinformējot Balto namu, ziņo CNN, atsaucoties uz avotiem administrācijā.

Šis lēmums izraisīja apjukumu Vašingtonā, un amatpersonas centās izskaidrot situāciju gan Kongresam, gan Ukrainas kolēģiem.

Kad prezidents Donalds Tramps tika informēts par kavēšanos, viņš pavēlēja nekavējoties atsākt noteiktas piegādes, jo īpaši "Patriot" raķešu sistēmas.

Šī ir otrā reize šogad, kad Hegsets vienpusēji ir apturējis palīdzību Ukrainai.

Šis incidents uzsver, cik trausls un politiski neaizsargāts joprojām ir ASV atbalsta mehānisms Ukrainai, neskatoties uz atkārtotiem "stingras apņemšanās" apliecinājumiem.

"Un tāpēc, ka katru reizi, kad Vladimira Putina Krievija virzās uz priekšu Ukrainā, draudi tuvojas mums visiem, mēs nekad nepieņemsim teoriju, kas varbūtība ir pareiza. Un es vēlos skaidri pateikt, ka tāpēc kopā ar jums, premjerministra kungs, mēs pagājušā gada februārī nolēmām izveidot šo gribošo koalīciju, ko jūs pieminējāt.

Un šī koalīcija bija tikai signāls, ka eiropieši nekad nepametīs Ukrainu, nekad. Un lai kādi lēmumi tiktu pieņemti citur, mēs cīnīsimies līdz pēdējam brīdim, lai panāktu šo pamieru, lai sāktu sarunas par stabila un ilgtspējīga miera veidošanu, jo tā ir mūsu drošība un mūsu kopīgie principi, kas ir apdraudēti Ukrainā. Šī ir iespēja mierīgai Eiropai, ko mūsu paaudze baudīja pēdējās desmitgades laikā, un tā ir apdraudēta Ukrainā. Nekas mazāk. Un kopā mēs turpināsim šos centienus."

Naktī uz trešdienu Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 13 raķetēm un 728 "Shahed" tipa trieciendroniem un dažādu tipu droniem imitatoriem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Atbilstoši situācijai plkst.8 Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi 296 dronus. Vēl 415 dronu lokācija pazaudēta, vai arī pret tiem sekmīgi pielietoti elektroniskā kara līdzekļi.

ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā gadā privātā ziedotāju sapulcē sacīja, ka reiz mēģinājis atturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu no uzbrukuma Ukrainai, draudot “bombardēt Maskavu līdz gabaliem” kā atbildi.

Plašāk lasīt šeit.