TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupantam Ukrainā piespriež mūža ieslodzījumu par karagūstekņa nošaušanu

Nesen Latvijā bija ieradušies Ukrainas 1. korpusa "Azov" un 12. Speciālo uzdevumu brigādes "Azov" karavīri un pārstāvji, kuri, viesošanās laikā, ar Latvijas karavīriem un uzņēmējiem dalījās savā pieredzē cīņā pret Krieviju.

"Mēs runājam ar jūsu armiju, mēs runājam ar jūsu uzņēmumiem, un ir ļoti patīkami redzēt, ka jūs ejat pareizajā virzienā. Un pats galvenais, ka jūs saprotat. Tas ir ļoti patīkami, ka jūs ieklausāties un vēlaties attīstīties, virzīties pareizajā virzienā. [...] Un, kā es teicu jūsu armijas pārstāvjiem, zemessargiem un uzņēmējiem – mēs esam gatavi sadarboties," "Latvijas Televīzijai" norāda Ukrainas Nacionālās gvardes 1. korpusa "Azov" štāba priekšnieks Arsens Dmitriks.

Tikmēr "Azov" korpusa leitnants Volodimirs Vernihora atzinīgi vērtēja Latvijas drīzo sēšanos pie ANO Drošības padomes galda uz diviem gadiem. "Tas ir ļoti svarīgi, jo tā ir vienīgā starptautiskā sistēma, kas mums līdz šim bijusi, kura ir bāzēta uz ANO. Un es domāju, ka mums tā jāizmanto pēc iespējas labāk visos virzienos," pauda Vernihora.

Pulkvedis, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris Normunds Baranovs norādīja, ka "Latvija no Ukrainas līdz šim ir ļoti daudz mācījusies" un norādīja, ka arī šī bija vērtīga tikšanās reize, kurā izdevās uzzināt ko jaunu. "Kaujas principi, taktika, viss pamazām mainās un iet uz priekšu. Tādēļ arī šīs tikšanās ir ļoti vērtīgas," norādīja Baranovs.

Tikmēr "Support Azov Latvija" pārstāvis norādīja, ka galvenā atziņa ir tā, ka gan Latvijas militārās aprindas, gan uzņēmēji, gan cilvēki ir kļuvuši vēl tuvāki. "Tas, dara "Azov" u, tas, ko var darīt Latvija - nav tik tālu viens no otru. Es domāju, ka mēs šodien atkal esam pacēluši kādu latiņu augstāk."

Dānijas varas iestādes paziņojušas, ka vairāk nekā 200 Ķīnā ražotu elektroautobusu novērots būtisks drošības pārkāpums - autobusu piegādātāji spēj attālināti piekļūt autobusu vadības sistēmām, kas teorētiski ļauj tos deaktivizēt arī kustībā.

Norvēģijas sabiedriskā transporta uzņēmums "Ruter" paziņojis, ka saskāries ar līdzīgu pieredzi Ķīnā ražotos zīmola “Yutong” autobusos. "Testēšana atklāja riskus, pret kuriem tagad veicam pasākumus," norāda "Ruter" vadītājs Berns Reitans Jensens.

Uzņēmums paziņojis, ka viens no variantiem, kā atspējot attālinātu piekļuvi autobusu vadības sistēmai ir - izņemt no autobusiem SIM kartes, tomēr šāda rīcība neļautu autobusos izmantot vairākas nepieciešamās funkcijas. Uzņēmums paziņojis, ka plāno noteikt stingrākas drošības prasības nākotnes iepirkumiem.

Dānijas lielākais sabiedriskā transporta uzņēmums “Movia” ekspluatē 469 Ķīnā ražotus elektroautobusus, no kuriem 262 ir ražoti “Yutong” rūpnīcās. Uzņēmuma vadītājs Jepe Gārds brīdina: “Elektroautobusus – tāpat kā elektroautomobiļus – var attālināti deaktivizēt, ja to programmatūras sistēmām ir piekļuve internetam. Tas rada jautājumus par visām ierīcēm un transportlīdzekļiem, kuros ir iebūvēta ķīniešu elektronika.”

Civilās aizsardzības aģentūra “Samsik” gan norādījusi, ka patlaban nav konstatēti gadījumi, kad autobusi būtu deaktivizēti, taču atzina iespējamos apdraudējumus, kas minētajos autobusos pastāv. Tikmēr Ķīnas ražotājs “Yutong” uzsvēris, ka ievēro visus Eiropas Savienības datu aizsardzības noteikumus.

Tikmēr Dānijas politiķis Tomass Rodens, kurš specializējas Ķīnas ietekmes un drošības jautājumos, uzsver, ka "šāds risks nedrīkst pastāvēt, jo īpaši laikā, kad Dānija cenšas palielināt valsts noturību pret hibrīddraudiem.”

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Donalds Tramps piektdien, 7. novembrī, Baltajā namā uzņēma Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu. Šī vizīte notika laikā, kad Trampa administrācija paziņoja par nodomu nogriezt ASV finansējumu neatkarīgajam ungāru medijam "Szabad Európa", kas attiecas kritiski pret Orbāna valdību.

ASV Globālo mediju aģentūras (USAGM) vadītāja Kari Leika paziņoja Kongresam, ka centīsies bloķēt šī medija finansējumu, jo tas “acīmredzami cenšas destabilizēt Ungāriju”. Intervijā konservatīvajam televīzijas kanālam "Newsmax" viņa norādīja: “Amerikāņu nodokļu maksātāju nauda nedrīkst tikt izmantota globalistu radio finansēšanai. Globalisti ienīst Viktoru Orbānu.” Patlaban gan nav skaidrs, vai Leikai ir juridiskas pilnvaras vienpusēji slēgt "Szabad Európa", kas piektdien vēl joprojām darbojās un atspoguļoja Orbāna vizīti ASV.

Demokrātu senatore Žanna Šīna, kas darbojas Senāta ārlietu komitejā, asi kritizēja Leikas paziņojumu: “Šī administrācija kļūst par līdzdalībnieci brīvas un neatkarīgas preses apspiešanā pirms aprīlī gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām.” Viņa uzsvēra, ka "Szabad Európa" ir būtiska, lai nodrošinātu ungāriem piekļuvi patiesai informācijai, un ka šī pieeja ir daļa no ilgstošas ASV apņemšanās pretoties Maskavas un Pekinas propagandai.

Bijusī televīzijas žurnāliste Kari Leika, jau iepriekš bija atbalstījusi ievērojamu finansējuma samazinājumu tādiem ASV sabiedriskajiem medijiem kā "Voice of America", "Radio Free Asia" un "Radio Free Europe/Radio Liberty". Tāpat viņa medijos vairākkārt dedzīgi izteikusi atzinīgus vārdus par Ungārijas premjera Orbāna "konservatīvo nostāju".

No Baltkrievijas lidojošu gaisa balonu dēļ, sestdienas vakarā aptuveni stundu tika apturēta Viļņas lidostas darbība.

Kā informēja LTOU, gaisa satiksme Viļņas lidostā bija apturēta no plkst. 20.45 līdz plkst. 21.50. Provizoriskā informācija liecina, ka lēmums par gaisa telpas ierobežojumu noteikšanu ir saistīts ar viena vai vairāku gaisa balonu lidošanu Viļņas lidostas virzienā.

Pēc Viļņas gaisa telpas atvēršanas lidosta atsāka darbu ierastajā režīmā, taču atsevišķi reisi joprojām var kavēties apkalpes un gaisa kuģu rotācijas traucējumu dēļ.

Jau vēstīts, ka Viļņas lidostas darbību pēdējā laikā bieži ir ietekmējusi meteoroloģisko balonu ielidošana tās gaisa telpā. Balonus no Baltkrievijas palaiž cigarešu kontrabandisti. Saistībā ar to Lietuva līdz novembra beigām ir slēgusi robežu ar Baltkrieviju. Bezpilota lidojoši objekti pēdējā laikā ir ietekmējuši lidostu darbību arī citviet Eiropā.

Krievija šonakt uz Ukrainu palaida vairāk nekā 450 bezpilota lidaparātu un 45 dažāda veida raķetes, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievija uz Ukrainu palaida vairāk nekā 450 bezpilota lidaparātu un 45 dažāda veida raķetes. Un teroristu mērķi ir vieni un tie paši: ikdienas dzīve, dzīvojamās mājas, mūsu enerģētika, infrastruktūra," viņš sestdien rakstīja platformā "Telegram".

Dņipro mērs Boriss Filatovs informēja, ka Krievijas bezpilota lidaparātu triecienā, kas trāpīja daudzdzīvokļu ēkai, nogalināti trīs cilvēki, bet viens pagaidām nav atrasts. Cietuši vairāk nekā desmit cilvēku.

Savukārt Harkivā drona triecienā nogalināts kāds energokompānijas darbinieks.

Zelenskis uzsvēra, ka pret Krieviju jānosaka vēl stingrākas sankcijas, lai atņemtu Krievijai iespēju turpināt karu, ko tā ir sākusi un turpina. "Mēs novērtējam visus pasākumus, ko partneri jau ir veikuši, taču Krievijas triecieni liecina, ka spiedienam jābūt spēcīgākam. Ir jābūt Eiropas lēmumam par Krievijas iesaldētajiem aktīviem, papildu sankcijām, atbalstam un spēcīgākai Ukrainas aizsardzībai," viņš pauda.

"Un par katru Maskavas triecienu enerģētikā, ar kuru viņi vēlas kaitēt vienkāršiem cilvēkiem pirms ziemas, ir jābūt sankciju atbildei pret visu Krievijas enerģētikas sektoru bez izņēmuma. Pagaidām Krievijas kodolenerģētikas nozare nav pakļauta sankcijām, pagaidām Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss saņem Rietumu mikroelektroniku, būtu jāizdara lielāks spiediens arī uz naftas un gāzes tirdzniecību. Mēs ceram, ka ASV, Eiropa un G7 valstis pieņems atbilstošus lēmumus. Paldies visiem, kas ir gatavi palīdzēt un rīkoties, lai aizsargātu dzīvību," uzsvēra Zelenskis.

Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka aizvadītajā naktī Krievija uz Ukrainu palaida 458 bezpilota lidaparātus un 45 raķetes, no kurām 32 bija ballistiskās raķetes. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca vai neitralizēja 406 dronus un deviņas raķetes. Triecieni trāpīja 25 vietās.

Premjerministre Jūlija Sviridenko paziņoja, ka triecienos bojāti "vairāki nozīmīgi energoobjekti".

Ukrainas karavīri no 414. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Birds of the Magyar" iznīcina Krievijas kājniekus.

Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs palaiž divas amerikāņu AGM-88 HARM pretradaru raķetes pret Krievijas radariem/(pretgaisa aizsardzības sistēmām).

Doneckas apgabals, Harkivas apgabals un dienvidu apgabali turas, prezidents sacīja Ukrainas aizstāvju apbalvošanas ceremonijā Gaisa desanta triecienvienību dienā.

"Varonīgā Kurskas operācija bija iespējama, lielā mērā pateicoties mūsu desantnieku spēkam. Kopā ar visām pārējām mūsu armijas brigādēm un korpusiem, kopā ar drošības spēkiem, desantnieki sniedz Ukrainai rezultātus, kas mums visiem nepieciešami kaujās."

Ukrainas Speciālo operāciju spēki izmanto FP-2 vadāmus trieciendronus, lai iznīcinātu Krievijas mērķus Krimā:

• S-400, kas atrodas Ujutnes ciemā netālu no Jevpatorijas;
• Munīcijas noliktava Udačnes ciemā netālu no Simferopoles;

Operācija tika veikta 6. oktobra naktī. 

ASV pilnībā atbalsta ES plānu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus līdz pat 185 miljardu eiro vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai un palīdzētu izbeigt karu, paziņojusi ASV amatpersona. Šis mēģinājums saskaras ar pretestību no Beļģijas puses, kur atrodas lielākā daļa aktīvu. Tikmēr Maskava brīdina par "sāpīgu atbildi", ja tās līdzekļi tiks aizskarti.