TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal kara turpināšanā vaino Zelenski, "kuram nav kāršu"

Krievijas pilsonis ar izsaukuma signālu "Čorņijs" sākotnēji pievienojās Krievijas armijai, lai cīnītos pret Ukrainu, bet vēlāk mainīja savu lēmumu, pārgāja uz otru pusi un tagad dien Krievijas brīvprātīgo korpusā. 

Jauns pētījums liecina, ka 32,71% Krievijas karagūstekņu ir gatavi atgriezties Krievijas bruņotajos spēkos pēc gūstekņu apmaiņas. Tāpat atklājumi liecina, ka 42,94% no viņiem uzskata, ka vidusmēra ukrainis "nav pilnvērtīgs cilvēks".

Čornijs stāsta, ka pēc pāriešanas Ukrainas pusē viņa radinieki uzgrieza viņam muguru. Neskatoties uz to, viņš uzstāj, ka nevēlas cīnīties kopā ar krievu okupantiem.

"Es nevēlos piedalīties šajā kopā ar viņiem... Es pieņēmu savu lēmumu - es labāk aizstāvēšos," viņš apgalvo.

"Čorņijs" brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā 2022. gada sākumā.

"Mums teica, ka mūs sagaidīs atplestām rokām. Bet... parastie civiliedzīvotāji vienkārši bloķēja militāro tehniku ar saviem ķermeņiem," viņš teica.

ASV militārā operācija pret Irānu ir izraisījusi naftas cenu kāpumu, nesot ievērojamu peļņu Krievijas enerģētikas uzņēmumiem.

Saasinoties situācijai ap Irānu, Krievijas lielāko naftas uzņēmumu akcijas ir strauji pieaugušas. Īsā laika posmā nozares vadošo dalībnieku kopējā tirgus kapitalizācija ir palielinājusies par aptuveni 25 miljardiem dolāru, liecina Maskavas biržas dati.

Čehu brīvprātīgie no iniciatīvas "Dárek pro Putina" ("Dāvana Putinam") ir nogādājuši Ukrainā 72 evakuācijas transportlīdzekļus.

Šī aprīkojuma partija ir pirmā partija, kas ir daļa no Čehijas un Slovākijas tautu kopīgas līdzekļu vākšanas akcijas, ziņoja organizācija.

Horvātijā pēc gandrīz divdesmit gadu pārtraukuma atjaunots obligātais militārais dienests un pirmie jauniesauktie pirmdien sāka dienestu.

Eiropas Savienības dalībvalsts atcēla obligāto militāro dienestu 2008. gadā, gadu pirms pievienošanās NATO. Taču kopš 2020. gada un vēl jo vairāk kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā valsts ir centusies atjaunot pamata militāro apmācību, un parlaments pagājušā gada oktobrī apstiprināja tās atjaunošanu.

Horvātijas militārais budžets nedaudz pārsniedz līdzšinējo NATO mērķi 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Zagreba plāno to palielināt līdz 3% no IKP līdz 2030. gadam.

Trampa dēli ir investējuši uzņēmumā, kas plāno izmantot Ukrainas tehnoloģijas dronu ražošanā. Amerikāņu jaunuzņēmums plāno ražot tūkstošiem dronu, izmantojot Ukrainas izstrādes.

"The Wall Street Journal" vēsta, ka ASV prezidenta Donalda Trampa dēli Ēriks Tramps un Donalds Tramps jaunākais ir investējuši amerikāņu uzņēmumā "Powerus", kas plāno izmantot Ukrainas dronu tehnoloģijas. "Powerus" plāno iegūt piekļuvi Ukrainas dronu tehnoloģijām, vai nu iegādājoties Ukrainas ražotājus, vai licencējot to dizainu. Pēc tam tas plāno ražot dronus ASV ar amerikāņu zīmolu. Tas oficiāli iezīmē Ukrainas tehnoloģiju ienākšanu Amerikas tirgū. Projekta investoru vidū ir ar Trampa ģimeni saistītas struktūras, tostarp investīciju fonds "American Ventures", kā arī uzņēmumi, kur Donalds Tramps jaunākais ir akcionārs un konsultatīvās padomes loceklis.

"Powerus" ir jauns jaunuzņēmums, kas dibināts 2025. gadā Floridā. Pēdējo mēnešu laikā uzņēmums ir iegādājies vairākus mazus dronu ražotājus un aktīvi paplašina savu ražošanu. Uzņēmuma vadība apgalvo, ka dronu tirgus aug ievērojami straujāk nekā tradicionālās nozares. Ražošanas apjoms plānots sasniegt vairāk nekā 10 000 dronu mēnesī. Uzņēmums izstrādā gan gaisa, gan jūras dronus, tostarp militārām un kravu pārvadāšanas misijām paredzētus dronus.

Visinteresantākais ir tas, ka cilvēki tic šiem meliem, un ne tikai Krievijā.

Tāpēc ir tik svarīgi pretoties propagandai un pastāvīgi atkārtot faktus: karu sāka un turpina Putins un Krievija.

Francijas prezidents Makrons: Mēs pašlaik veidojam tīri aizsardzības eskorta misiju, lai pakāpeniski atvērtu Hormuza šaurumu

"Tā ir jāsagatavo kopā ar Eiropas un ne-Eiropas valstīm, un tās mērķis ir, kad konflikta intensīvākā fāze būs beigusies, pavadīt konteinerkuģus un naftas tankkuģus, lai pakāpeniski atvērtu Hormuza šaurumu, kas ir būtisks starptautiskajai tirdzniecībai, kā arī gāzes un naftas transportēšanai, kuriem jāspēj atkal atstāt reģionu."

Pēc sniega kušanas ir applūduši Ukrainas prettanku grāvji gar aizsardzības līnijām. Tagad trūkst tikai krokodilu.

Krievijas propagandas kopienā, pat lojālistu vidū, arvien biežāk dzirdami skarbi izteikumi pret Putinu, kas signalizē par strauju spriedzes pieaugumu Krievijā. Viens Z blogeris un militārais komentētājs Aleksejs Larkins faktiski atzina dziļu krīzi Krievijas pārvaldības sistēmā un tieši vainoja personīgi Putinu. To izraisīja situācija saistībā ar "Telegram" bloķēšanu un Krievijas "digitalizācijas" un militārās infrastruktūras vispārējais stāvoklis. Kara gadu laikā Krievijas propagandisti ir ieguvuši plašu auditoriju, kur viņi vāc lielus ziedojumus no krieviem un publicē reklāmas. Tagad viņi visu to zaudēs Putina lēmuma dēļ. Larkins paziņoja, ka Krievijas pārvaldības sistēma ir novedusi valsti līdz daļēji neveiksmīgas valsts stāvoklim. "Galu galā Krievijas Federācija ir daļēji neveiksmīga valsts, un mums tas ir godīgi jāatzīst. Un par to atbildību nes Vladimirs Putins," viņš rakstīja.

Blogeris norāda, ka ap prezidentu ir izveidojusies novecojoša ierēdņu un ministru komanda, kas piesavinās līdzekļus, sabotē suverenitātes centienus un rada neaizsargātas sistēmas. Krievija atkārto to, ko teica par Ukrainu. Žurnālists Deniss Kazanskis pievērsa uzmanību šai attīstībai. Viņš atgādināja, ka pirms pilna mēroga kara sākuma Krievijas propaganda pastāvīgi dēvēja Ukrainu par "404. valsti". Tagad, pēc vairākiem kara gadiem, līdzīgi formulējumi sāk skanēt arī pašā Krievijā.

Ukrainas gaisa spēki turpina uzbrukumus Krievijas pozīcijām Krasnolimanskas raktuvēs, mērķējot uz "Rubikon" centra moderno bezpilota tehnoloģiju vienībām, kas izvietotas šajās ēkās.