Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāv...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:08
Bijušais Ukrainas parlamenta deputāts, kurš pārgāja krievu okupantu pusē, Oļegs Carjovs ir satraucies par Ukrainas militārā atbalsta pastiprināšanos

Kā Reģionu partijas pārstāvis Carjovs tika ievēlēts Ukrainas parlamentā 2002. gadā, taču 2014. gadā pārbēga pie Krievijas  atbalstītajiem Donbasa separātistiem, kļūst par veidojuma "Novorossija" parlamenta priekšsēdētāju līdz tā darbības beigām 2015. gadā. Atbalstīja Krievijas invāziju 2022. gadā.

Vakar 22:22
"Patriotiska" instalācija Krievijas pilsētā Novokuzņeckā, kas vairāk atgādina ņirgāšanos
Vakar 21:21
Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi: mēs mēnesī droniem tērējam 40 miljonus dolāru, lai Krievijai nodarītu simtkārtīgu kaitējumu
Vakar 20:20
Maskava gatavojas savam propagandas svētumam "Uzvaras dienas" svinībām, baidoties no ukraiņu droniem

Jau ziņots, ka pirmo reizi kopš ilgiem laikiem "sakarā ar operatīvo situāciju" Maskavas Sarkanajā laukumā vispār nebūs militārās tehnikas parādes, bet daudzviet valstī atcelti svinīgie pasākumi, kamēr jau piekto gadu turpinās Krievijas invāzija Ukrainā, bet ukraiņu atbildes triecieni sasniedz agresorvalsts pilsētas ļoti tālu no frontes līnijas.

Vakar 19:00
Zelenskis paziņo par uzbrukumu diviem Krievijas tankkuģiem Novorosijskas ostā

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par uzbrukumu Melnajā jūrā diviem Krievijas tankkuģiem ūdeņos netālu no ieejas Novorosijskas ostā.

"Mūsu karavīri turpina piemērot sankcijas pret Krievijas nelegālo naftas floti - ir iznīcināti divi šādi kuģi ieejas Novorosijskas ostas akvatorijā," viņš rakstīja platformā "Telegram".

Ukrainas prezidents norādīja, ka šie tankkuģi tika aktīvi izmantoti naftas pārvadāšanai. "Tagad vairs netiks," viņš piebilda.

Zelenskis pateicās ģenerālštāba priekšniekam Andrejam Hnatovam par operācijas vadību, Ukrainas Drošības dienesta pretizlūkošanas darbiniekiem un Ukrainas Jūras spēkiem par "nemainīgi lietderīgiem" rezultātiem.

"Ukrainas tālās darbības spējas tiks vispusīgi attīstītas - jūrā, gaisā un uz sauszemes," uzsvēra Ukrainas prezidents.

Vakar 18:33
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 334 030

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 334 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 908 tankus, 24 503 bruņutransportierus, 41 193 lielgabalus un mīnmetējus, 1765 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1357 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 269 813 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 556 automobiļus un autocisternas, kā arī 4151 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Vakar 17:36
Pēc Ukrainas dronu uzbrukuma Primorskas ostā izcēlies ugunsgrēks

Ukraina naktī veica vēl vienu dronu uzbrukumu Krievijas naftas ostai Primorskai Baltijas jūras piekrastē, kur izcēlies ugunsgrēks, svētdien paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.

"Atvairot uzbrukumus Primorskai, izcēlās ugunsgrēks; pašlaik tiek likvidētas ugunsgrēka sekas," viņš rakstīja platformā "Telegram".

Viņš piebilda, ka naftas produkti nav noplūduši. Saskaņā ar viņa teikto, virs reģiona tika notriekti vairāk nekā 60 droni.

Neatkarīgais laikraksts "Astra", atsaucoties uz satelītattēlu analīzi, ziņoja, ka, iespējams, trāpīts naftas terminālim un pretgaisa aizsardzības sistēmai "Pantsir".

Ukraina arvien vairāk paļaujas uz dronu uzbrukumiem kā daļu no aizsardzības pret Krievijas iebrukumu, mērķējot ne tikai uz militāriem objektiem, bet arī uz naftas infrastruktūru.

Stratēģijas mērķis ir pārtraukt degvielas piegādi Krievijas spēkiem un, plašākā nozīmē, graut Kremļa spēju finansēt karu.

Vakar 17:00
NBS pieļauj, ka iespējamais apdraudējums Latvijas gaisa telpā šorīt saistīts ar Ukrainas dronu uzbrukumu Krievijas ostai Primorskā

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sensoru uztvertie lidaparāti, visticamāk, bija Ukrainas droni, ņemot vērā to lidošanas virzienu un vēlāk pieejamo informāciju par trāpījumiem Primorskas ostai Krievijā, norādīja NBS komandiera padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.

Kā vēstīts, svētdien plkst. 4.42 NBS informēja par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā Alūksnes, Balvu, Ludzas, Rēzeknes un Krāslavas novados, bet plkst. 7.19 paziņoja par apdraudējuma beigām.

Skraučs uzsvēra, ka, ja lidaparāts pats neizsūta kādu identificējošu signālu, tā modeli un izcelsmi sensori nevar noteikt attālināti. Tas prasa vizuālu identifikāciju.

Tāpat NBS novērošanas dati neliecina, ka uztvertie lidojoši objekti būtu šķērsojuši Latvijas gaisa telpu. Skraučs skaidroja, ka naktī NBS novērošanas sistēmas uztvēra lidojošus objektus, kas virzījās gar Latvijas austrumu robežu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.

NBS pārstāvis skaidroja, ka lēmums iedarbināt šūnu apraidi un brīdināt iedzīvotājus Latvijas austrumu pierobežas pašvaldībās bija balstīts uz pieejamajiem datiem, risku izvērtējumu un reaģēšanas algoritmiem. Elektroniskās karadarbības un citu militāru līdzekļu iespaidā lidaparāti var pēkšņi mainīt savu lidošanas virzienu.

Vakar 16:22
Somija neidentificēts drons, iespējams, pārkāpis gaisa telpu netālu no Krievijas

Netālu no Somijas robežas ar Krieviju svētdienas rītā tika konstatēts, ka neidentificēts bezpilota lidaparāts, iespējams, ir pārkāpis Somijas gaisa telpu, paziņoja Somijas Aizsardzības ministrija.

Somijas gaisa spēki dronu Virolahti pamanīja agri no rīta, teikts ministrijas paziņojumā. "Dronu modelis un izcelsme nav identificēti," teikts paziņojumā, piebilstot, ka drons izlidojis no Somijas gaisa telpas.

Incidentu izmeklē Somijas robežsardze, teikts paziņojumā, kurā detalizētāka informācija netiek sniegta.

Somijai ir 1340 kilometru gara robeža ar Krieviju.

Vakar 15:33
Igaunijas gaisa telpā Ukrainas uzbrukuma Krievijai laikā īslaicīgi ielidojis drons

Igaunijas austrumos un dienvidos naktī uz svētdienu iedzīvotāji saņēmuši brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, un Aizsardzības spēku stratēģiskās komunikācijas nodaļas vadītājs pulkvedis Uku Arolds apstiprināja, ka Igaunijas gaisa telpā Ukrainas uzbrukuma Krievijai laikā īslaicīgi ielidojis drons.

"Droni lidoja paralēli Igaunijas gaisa telpas robežai ārpus Igaunijas teritorijas, taču, iespējams, traucējumu dēļ pastāvēja risks, ka vairāki no tiem varētu iekļūt Igaunijas teritorijā, un viens uz īsu brīdi ielidoja un, pēc pašreizējās informācijas, no šejienes atgriezās Krievijā, nekur nenodarot nekādus bojājumus," viņš teica.

Arolds sacīja, ka nav zināms neviens drons, kas būtu nokritis.

"Pašlaik nav informācijas, ka Igaunijā būtu atrasti dronu fragmenti, un saskaņā ar pašreizējo informāciju drons, kas ielidoja Igaunijas gaisa telpā virs Peipusa ezera un Pleskavas ezera, pārvietojās ārpus Igaunijas gaisa telpas," paskaidroja pulkvedis.

Igaunijas Aizsardzības spēki ap plkst. 3.30 brīdinājumu izsūtīja Veru un Austrumviru apriņķu iedzīvotājiem, bet plkst. 5.30 tika izsūtīts otrs paziņojums, ka apdraudējums ir beidzies.

"Ja redziet dronu, paslēpieties," bija teikts brīdinājumā.

Iekšlietu ministrija apliecināja, ka brīdinājums izsūtīts "saistībā ar Krievijas militārajām operācijām pret Ukrainu".

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".