TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas delegācija negrasās Minhenē tikties ar okupantu pārstāvjiem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Teikts 14. februārī publicētajā Kara gūstekņu ārstēšanas koordinācijas štāba paziņojumā.
Ukraine has successfully repatriated the bodies of 757 fallen soldiers, according to a statement from the Coordination Headquarters for the Treatment of Prisoners of War on Feb. 14.https://t.co/DqF0xVt7dV
— The New Voice of Ukraine (@NewVoiceUkraine) February 15, 2025
“Šī ir profesionāla telpa, kas apvieno kopienas, uzņēmējdarbības un kultūras iniciatīvas,” sacīja nacionālās vienotības ministrs Oleksijs Černišovs.
⚡️Ukraine, Germany agree to open 'Unity Hub' for Ukrainian refugees in Berlin.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 15, 2025
"This is a professional space that brings together community, business, and cultural initiatives," National Unity Minister Oleksii Chernyshov said.https://t.co/rlTq3MpOd0
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 856 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 068 tankus, 20 927 bruņutransportierus, 23 174 lielgabalus un mīnmetējus, 1283 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1067 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 25 341 bezpilota lidaparātu, 3063 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 37 379 automobiļus un autocisternas, kā arī 3747 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ar "NBC" paziņoja, ka Vladimirs Putins vēlas sēsties pie sarunu galda nevis, lai izbeigtu karu, bet gan lai panāktu vienošanos, kas atceltu noteiktas starptautiskās sankcijas pret Krieviju un ļautu tās militārajiem spēkiem pārgrupēties.
Kamēr Ukraina nebūs kļuvusi par NATO dalībvalsti, tai nepieciešama armija ar 1,5 miljoniem karavīru, preses konferencē Minhenē paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Minhenes drošības konference ir viena no pasaulē vadošajām drošības politikas diskusiju platformām, kas ik gadu pulcē valstu vadītājus, diplomātus, militāros ekspertus, akadēmiķus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai apspriestu globālās drošības izaicinājumus un risinājumus.
Francijas prezidents "X" raksta: Es tikko runāju ar prezidentu Zelenski. Ja prezidents patiešām var pārliecināt Putinu pārtraukt agresiju pret Ukrainu, tā ir lieliska ziņa. Tad tikai ukraiņi būs tie, kas varēs virzīt diskusijas par stabilu un ilgstošu mieru. Mēs palīdzēsim viņiem šajā darbā.
Un mums, eiropiešiem, būs jānostiprina mūsu kolektīvā drošība un jākļūst patstāvīgākiem. Francija pilnībā uzņemsies savu lomu šā procesa paātrināšanā. Stiprāka un suverēnāka Eiropa - darīsim to tagad."
I just spoke with President @ZelenskyyUa.
— Emmanuel Macron (@EmmanuelMacron) February 14, 2025
If President @realDonaldTrump can truly convince President Putin to stop the aggression against Ukraine, that is great news.
Then, it will be the Ukrainians alone who can drive the discussions for a solid and lasting peace.…
Jūlija Navaļnaja Minhenes drošības konferencē brīdina, ka ar slepkavu nav iespējams vienoties.
"Negotiate with Putin"? He will lie. He will kill. Just ask Navalny.
— KyivPost (@KyivPost) February 15, 2025
Yulia Navalnaya warns: There’s no deal with a murderer. How many more corpses will it take?https://t.co/40z7ClDfKi
“Tu esi sabiedrotais, kuru es gaidīju visu mūžu. Jūs paņēmāt mūsu ieročus un sagrāvāt viņus. Es ļoti lepojos, ka mums ir šāds sabiedrotais.”
"You are the ally I have been waiting for all my life. You took our weapons and kicked their ass. I am very proud that we have such an ally."
— NEXTA (@nexta_tv) February 15, 2025
— This is how U.S. Senator Lindsey Graham addressed Zelenskyy. pic.twitter.com/qzDgnN41Zb
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".