TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas sporta ministrs un tās Olimpiskās komitejas vadītājs Mihails Degtarjovs nolamājis Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidentu Liku Tardifu, viņu vainojot par to, ka Krievijas hokejistu vietā 2026. gada olimpiskajās spēlēs piedalās Francijas izlase. Sava žults deva ar vēstures lekciju tika arī Baltijas valstīm un Polijai par pretošanos agresorvalsts pārstāvju pielaišanai sporta sacensībās. Vairāk lasi šeit.
Putins līdz 2026. gada beigām pametīs Krievijas prezidenta amatu — 11% "Polymarket" lietotāju liek uz to likmes
Šīs likmes nāk no tiem, kas tic iespējamām pārmaiņām, neskatoties uz pašreizējo politisko stabilitāti Krievijā.
Putin Will Leave the Presidency of Russia by the End of 2026 — 11% of Polymarket Users Bet on It
— NEXTA (@nexta_tv) February 11, 2026
These bets come from those who believe in possible changes, despite the current political stability in Russia. pic.twitter.com/RijABbasHt
Vācijas tiesa trešdien par sensitīvas informācijas piedāvāšanu Ķīnai ASV pilsonim Mārtinam D. piesprieda divus gadus un astoņus mēnešus cietumā, pavēstīja tiesa.
Notiesātais bijis civilais darbuzņēmējs ASV armijas bāzē Vācijā.
Mārtins D. tika tiesāts Koblencas tiesā, un lietas izskatīšana daļēji notika aiz slēgtām durvīm.
Prokurori 2024. gadā apsūdzēja Mārtinu D., ka viņš "vairākas reizes sazinājies ar Ķīnas valdības aģentūrām un piedāvājis nodot Ķīnas izlūkdienestam sensitīvu ASV armijas informāciju".
Harkivas apgabals izsludina reģionālu enerģētikas ārkārtas stāvokli nepārtrauktas Krievijas apšaudes dēļ. Varas iestādes lūdz valsts finansējumu — no 2400 līdz 7200 ASV dolāriem par ēku — ģeneratoriem un rezerves barošanas sistēmām, izmantojot "SvitloDim" programmu.
Kharkiv Oblast declares regional energy emergency amid constant Russian shelling. Authorities seek state funding—$2,400 to $7,200 per building—for generators and backup power systems through "SvitloDim" program.https://t.co/rjdWb33TLd pic.twitter.com/S9RPareBw0
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 11, 2026
Ukrainas skeletonists Vladislavs Heraskevičs trešdien treniņus olimpisko spēļu trasē Itālijā turpināja ar ķiveri, pieminot Krievijas nogalinātos ukraiņu sportistus, lai gan Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) viņam to ir aizliegusi izmantot sacensībās.
Dienu pirms olimpisko sacensību sākuma Heraskevičs treniņā piedalījās ar ķiveri, uz kuras attēloti vairāk nekā 20 ukraiņu sportisti un treneri, kas nogalināti Krievijas agresijas karā, kas tika sākts neilgi pēc Pekinas olimpisko spēļu noslēguma 2022. gadā.
Pirmdien SOK paziņoja, ka Ukrainas skeletonists nedrīkst startēt ar tādu ķiveri, jo olimpisko spēļu sacensībās ir aizliegti politiski vēstījumi.
Tikai decembrī, manuprāt, viena mēneša laikā tika nogalināti aptuveni 30 000 krievu.
Tas ir tikpat, cik viņi zaudēja 10 gadus ilgajā kampaņā Afganistānā.
Former MI6 Chief Richard Moore:
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) February 11, 2026
In December alone, I think we believe that something like 30,000 Russians were killed in one month.
That’s as many as they lost in a 10-year campaign in Afghanistan.
pic.twitter.com/zKSuPTodzp
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) 11. februārī pieņēma līdzīgu lēmumu attiecībā uz Ukrainas frīstaila slēpotāju Katerinu Kotzaru — viņa vēlējās sacensties ķiverē ar provokatīvu uzrakstu "Esiet drosmīgi kā ukraiņi".
😡Today, the IOC made a similar decision regarding Ukrainian freestyle skier Kateryna Kotzar — she wanted to compete in a helmet with the provocative inscription "Be brave like Ukrainians." https://t.co/Op1LOEP2QU pic.twitter.com/xlQlRk3Cht
— NEXTA (@nexta_tv) February 11, 2026
Azerbaidžāna un Ukraina, kas kādreiz atradās Padomju Savienības kontrolē, veido sadarbību civilās aizsardzības jomā, pārvēršot kopīgu pagātni suverēnā solidaritātē.
Azerbaijan delivered generators to Ukraine's State Emergency Service amid Russian attacks
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 11, 2026
Once both under Soviet control, Azerbaijan and Ukraine are building cooperation in civil protection, turning a shared past into sovereign solidarityhttps://t.co/0S2jpRu8Wx pic.twitter.com/3cXRZbonKM
Krievija to nosauca par "nepārspējamu" — ar mākslīgo intelektu darbināmu trieciendronu, kas spēj autonomi atklāt un trāpīt mērķiem 120 km attālumā.
Ukrainas dronu pārtvērēji to iznīcināja pirmajā sadursmē, un notriektais dros tagad atrodas Ukrainas analītiķu rokās.
Russia called it "unmatched" — an AI-powered strike drone capable of autonomously detecting and hitting targets at 120 km
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 11, 2026
Ukrainian drone interceptors destroyed it on first encounter, and the wreckage is now in the hands of Ukrainian analysts https://t.co/mWyNJN87Ne pic.twitter.com/WmHMHzpqLe
Ukraiņu dronu operators vēro degošu Krievijas 220 mm BM-27 "Uragan-1" reaktīvo raķešu sistēmu uz BAZ-69092 šasijas Zaporižjas sektorā.
❗️🇺🇦Ukrainian drone operator watches a burning destroyed 🇷🇺Russian 220 mm BM-27 "Uragan-1" MLRS on BAZ-69092 chassis in the Zaporizhzhia sector. pic.twitter.com/Eh5kL5nye0
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 11, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
