TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Polijas premjerministrs šo paziņojumu izteica pēc telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukrainas Valsts ārkārtas dienests paziņo, ka bojāgājušo skaits ir pieaudzis līdz 33, bet seši cilvēki, tostarp viens bērns, joprojām ir bez vēsts pazuduši.

Uzbrukums notika 19. novembrī. Glābēji stāsta: “Daudzdzīvokļu ēka cieta ievērojamus bojājumus, daži cilvēki atradās zem gruvešiem un bija ieslodzīti savos dzīvokļos.”

Meklēšanas darbi tagad ir pabeigti. Kopumā ievainoti 94 cilvēki, un seši bērni ir starp 33 bojāgājušajiem.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstījis dekrētu par delegācijas izveidi sarunām ar ASV un citiem starptautiskajiem partneriem, kā arī ar Krievijas pārstāvjiem, vēsta LETA. 

Delegācijas sastāvā ir Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un viņa vietnieks Jevhens Ostrjanskis, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs, Ģenerālštāba priekšnieks Andrijs Hnatovs, ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Oļehs Ivaščenko, ārlietu ministra pirmais vietnieks Serhijs Kislica, Ukrainas Drošības dienesta vadītāja vietnieks Oleksandrs Poklads un prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks un viņa padomnieks Oleksandrs Bevzs.

Umerovs paziņoja, ka Ukraina šajās dienās Šveicē sāk konsultācijas ar ASV par iespējamiem miera līguma parametriem.

"Šajās dienās Šveicē mēs sākam konsultācijas starp Ukrainas un ASV augsta ranga amatpersonām par iespējamiem nākamā miera līguma parametriem. Ukraina pieiet šim procesam ar skaidru izpratni par savām interesēm. Šis ir nākamais posms dialogā, kas norisinās pēdējās dienās un kura mērķis galvenokārt ir vienoties par turpmāko soļu redzējumu," pavēstīja Umerovs.

Viņš norādīja, ka "mēs augstu vērtējam Amerikas puses līdzdalību un gatavību saturīgai sarunai". "Ukraina turpinās rīkoties atbildīgi, profesionāli un konsekventi - kā to prasa mūsu nacionālā drošība," paziņoja Umerovs.

Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Vakar vakarā notika saruna starp Lielbritānijas un Ukrainas ārlietu ministriem, lai “koordinētu” rīcību pirms rītdienas sanāksmes Ženēvā.

Andrijs Sibiha stāsta, ka ir runājis ar Ivetu Kūperu par miera centieniem un par pēdējām sarunām starp Zelenski un Starmēru.

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) līderi apņemas turpināt apbruņot Ukrainu un stiprināt Eiropas aizsardzību, pausts Baltijas valstu un NB8 kopīgajā paziņojumā.

Vairāk lasi šeit. 

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka viņa plāns izbeigt karu Ukrainā nav viņa galīgais piedāvājums un ka "tā vai citādi" viņš cer, ka ka kaujas tiks pārtrauktas.

Vairāk lasi šeit. 

Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības amatpersonas svētdien Ženēvā tiksies ar ASV un Ukrainas kolēģiem, lai apspriestu ASV prezidenta Donalda Trampa plānu izbeigt karu Ukrainā, informēja avoti G20 samitā.

Vairāk lasi šeit. 

Pasaules lielāko ekonomiku grupa G20 ir apdraudēta, jo tā nesekmīgi cenšas risināt starptautiskās krīzes, sestdien samitā, ko boikotē ASV, paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Vairāk lasi šeit. 

Rietumvalstu līderi, kas sestdien pulcējušies Dienvidāfrikā uz G20 samitu, paziņoja, ka ASV plāns kara izbeigšanai Ukrainā ir pamats, pie kura būs nepieciešams papildu darbs.

Vairāk lasi šeit. 

No 22. novembra līdz 4. Decembrim Jūras spēki piedalās  Somijas Jūras spēku organizētajās starptautiskās jūras spēku mācības "Freezing Winds 2025", kurās kopā ar NATO sabiedrotajiem tiek pilnveidotas jūrniecības procedūras, kuģu vienību taktiskā manevrēšana, reaģēšana uz apdraudējumiem jūrā un mīnu draudu neitralizēšana. Latviju šogad mācībās pārstāv Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras mīnu meklētājs M-08 "Rūsiņš".

Mācībās aktīvi iesaistās arī NATO 1. pastāvīgās jūras spēku grupas (SNMG1) un NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, kas kopā ar sabiedrotajiem no divpafsmit NATO dalībvalstīm un partnervalstīm trenējas sarežģītos Baltijas jūras apstākļos. Mācības "Freezing Winds 2025" ir vienas no gada nozīmīgākajām jūras mācībām reģionā, stiprinot sabiedroto spēju ātri un efektīvi reaģēt uz drošības izaicinājumiem.

Mācības "Freezing Winds 2025" apliecina sabiedroto vienotību, gatavību un apņēmību nodrošināt Baltijas jūras drošību un brīvu kuģošanu, demonstrējot NATO spēju veikt uzdevumus saliedēti un efektīvi.