TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Pirmo reizi kopš Krievijas invāzijas Ukrainā Kremļa galvenajā propagandas “svētumā” Uzvaras parādē Sarkanajā laukumā nebūs galvenā atribūta, ar ko impērija gadiem ilgi mīlējusi biedēt pasauli — netiks demonstrēta militārā tehnika. Kremlis trešdien skaidroja, kādēļ šādu pazemojumu nāksies paciest.

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs atzinis, ka Krievijas galvaspilsētas Maskavas centra drošību nevar garantēt no iespējamiem Ukrainas uzbrukumiem.

“Kijivas režīms, kurš katru dienu zaudē teritorijas kaujas laukā, pašlaik pilnībā pievērsies teroristu aktivitātēm. Tādēļ uz šī terorisma draudu fona dēļ tiek veikti visi pasākumi, lai minimizētu riskus,” preses brīfingā sacīja Peskovs.

Protams, Peskovaprāt, ukraiņu atbildes triecieni Krievijas teritorijā ir “terora akti”, kamēr krievu armijas nepārtrauktie uzbrukumi Ukrainas pilsētām un zvērības okupētajās teritorijās ir jau 1526 dienas ilgstošās “speciālās militārās operācijas” ikdienišķa rutīna. Zīmīgi, ka sākotnēji Krievijas propaganda bazūnēja, ka Kijivu izdosies ieņemt pāris dienās, bet nu šis karš jau par 108 dienām pārsniedzis Lielā tēvijas kara ilgumu, un krievu okupantu armija nav spējusi ieņemt nevienu apgabala centru. Kaut gan 2022. gada septembrī Putins lepni paziņoja par četru Ukrainas austrumu apgabalu aneksiju, joprojām krievi pilnībā nekontrolē nevienu.

Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka parādē nebūs ne tikai kara tehnika, bet nepiedalīsies arī Suvorova un Nahimova vārdā nosaukto karaskolu audzēkņi — tas viss “sakarā ar operatīvo situāciju”.

Pēdējo reizi Uzvaras svētku parāde Maskavā bez kara tehnikas demonstrēšanas notika 2007. gadā.

Arī Putina dzimtajā pilsētā Sanktpēterburgā, kuru kopā ar Ļeņingradas apgabalu pēdējā laikā regulāri sasniedz ukraiņu droni, parādē nebūs Ļeņingradas kara apgabala kara tehnikas, kadetu un suvoroviešu. Demonstrēt kara tehniku neuzdrošināsies arī citos Krievijas apgabalos, kas atrodas ukraiņu dronu sasniedzamības zonā, bet vairākos apgabalos atcelts arī salūts — tostarp salīdzinoši tālajā un “drošajā” Čuvašijā.

Iespējams, liela ietekme uz lēmumu slēpt kara tehniku bijusi šomēnes intensīvajiem ukraiņu uzbrukumiem Krievijas dienvidu Krasnodaras novada Tuapses pilsētas naftas objektiem, kas pilsētā izraisījuši īstas apokalipses ainas. Parasti Putins nemēdz īpaši komentēt ukraiņu triecienus, bet pēc triecieniem Tuapsei viņš no lapiņas sāka lasīt par Ukrainas “teroristiskajiem draudiem”. Varbūt viņu uz to pamudināja neliela nianse — apmēram nieka 100 kilometru attālumā atrodas viena no Putina galvenajām rezidencēm “Krasnaja poļana”, no kurienes gan jau var saskatīt diktatora sirdsmieru traucējošos melnos dūmus pie horizonta.

ASV solījušas piešķirt līdz 100 miljoniem dolāru [85 miljoniem eiro], lai salabotu Ukrainas Černobiļas atomelektrostacijas (AES) kupolu, kas novērš radiācijas noplūdes apkārtējā vidē.

ASV finansējums nosegs gandrīz vienu piektdaļu izmaksu, kas nepieciešamas kupola atjaunošanai pēc tam, kad tas tika sabojāts Krievijas drona triecienā. Francija martā paziņoja, ka kupola remontdarbi izmaksās 500 miljonus eiro, un lūdza G7 valstis palīdzēt tos finansēt.

ASV Valsts departaments paziņoja, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija sadarbosies ar Kongresu, lai piešķirtu naudu remontam, "saskaņā ar Savienoto Valstu turpmāko vadošo lomu kodoldrošības un kodolieroču neizplatīšanas jautājumos". "Mēs aicinām mūsu G7 un Eiropas partnerus sekot mūsu piemēram un uzņemties būtiskas finansiālas saistības, lai dalītu šo svarīgo remontdarbu slogu," teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Čornobiļas AES katastrofa 1986. gada 26. aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums, kāds noticis. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

2016. gadā virs reaktora atliekām tika uzcelts masīvs metāla kupols, kura būvniecība tika segta no starptautiska finansējuma un izmaksāja 2,1 miljardu eiro. Taču 2025. gada februārī Krievijas drona trieciena rezultātā kupola ārējā slānī izveidojās caurums.

Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā 2022. gada februārī, Krievijas armija ieņēma Čornobiļas AES, bet pēc dažām nedēļām atkāpās. Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par uzbrukumiem Čornobiļas AES un citām Ukrainas atomelektrostacijām un brīdinājusi, ka Maskavas triecieni draud izraisīt jaunu katastrofu.

Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Aizsardzības spēki uzbrukuši sankcijām pakļautam tankkuģim MARQUISE, kamēr tas dreifēja ar izslēgtu AIS signālu, gaidot jūrā, lai no cita kuģa iekrautu Krievijas naftu. 

Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina to pateica tieši.

Pirms 2022. gada lielie uzņēmumi paļāvās uz lētiem Rietumu aizdevumiem, izmantojot ārvalstu kapitālu paplašināšanai. Pēc sankcijām šī piekļuve tika pārtraukta.

Tagad ekonomika arvien vairāk ir atkarīga no vietējiem līdzekļiem — augstas inflācijas un strauju procentu likmju apstākļos.

Pēc viņas teiktā, situācija tiek kontrolēta: speciālisti veic regulārus mērījumus un paplašina laboratorijas kapacitāti uz vietas.

Laikā no 27. līdz 28. aprīlim Bezpilota sistēmu spēku karavīri uzbruka "Tor" pretgaisa aizsardzības sistēmai, divām radaru stacijām, speciālās vienības "BARS-Sarmat" izvietošanas vietai un dronu ražošanas un aprīkojuma centram, kā arī citu vienību izvietošanas punktiem un munīcijas noliktavai.

Video publicējis Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts "Madjārs" Brovdi.

Ukrainas aviācijas trieciens ar augstas precizitātes aviācijas bumbu pa Krievijas bruņoto spēku personāla koncentrācijas vietu.

475. triecienpulka "Code 9.2" dronu operatori uz dienvidiem no Zaporižjas atklāja, uzbruka un iznīcināja Krievijas P-18 "Terek" radara staciju. Stacija atradās aizmugurē, 150 km attālumā no kontakta līnijas. 

Izlūkdienests ir ieguvis Krievijas dokumentus, kuros izklāstīti Krievijas pretpasākumi pret Ukrainas kontaktiem ar partneriem, kas noslēgti bezpilota lidaparātu darījumu ietvaros.

Par to savā "Telegram" kanālā ziņo Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Ārējā izlūkdienesta vadītāja Oļega Lugovska ziņojuma Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir ieguvusi Krievijas dokumentus, kuros izklāstīti Krievijas pretpasākumi pret Ukrainas kontaktiem ar partneriem, kas noslēgti bezpilota lidaparātu darījumu ietvaros.

"Krievijas politiskā vadība jau ir noteikusi Ukrainas spēju iegūt papildu investīcijas kā vienu no galvenajām problēmām. Liegt Ukrainai piekļūt investīcijām un izjaukt divpusējo sadarbības līgumu drošības un ieroču ražošanas jomā Krievija noteikusi par ārpolitikas prioritāti," viņš norādīja.

Pēc prezidenta teiktā, Krievijas īpašie centieni šajā kontekstā būs vērsti uz to, lai pretotos Ukrainas sadarbībai ar partneriem Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā.

Pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma Transņeftj objektam Permā sākās "naftas lietus", kas līdzīgs Tuapsē redzētajam. Debesis virs pilsētas klāja biezi melni dūmi, un uz iedzīvotāju drēbēm, ādas, logiem un automašīnām parādījās eļļaini melni plankumi. Uzbrukums bija vērsts pret staciju, kas atbild par naftas uzglabāšanu un izplatīšanu. Saskaņā ar sociālo mediju ziņojumiem krievi arvien asāk sāk izjust Putina uzsāktā kara sekas.