TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ES dalībvalstis gatavo Ukrainai 30 miljardu eiro lielus divpusējus aizdevumus, kas apietu Ungārijas un Slovākijas veto attiecībā uz bloka 90 miljardu eiro aizdevumu paketi, žurnālam "Politico" pavēstīja divi diplomātiskie avoti. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītie līdzekļi segtu Ukrainas budžeta deficītu un kara izmaksas līdz gada vidum.
EU member states are preparing €30 billion in bilateral loans to Ukraine that would bypass Hungary and Slovakia's veto on the bloc's €90 billion loan package, two diplomatic sources told Politico. The funds, led by Nordic and Baltic states, would cover Ukraine's budget deficit… pic.twitter.com/HP80dni7Lb
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 11, 2026
Pēc bezpilota lidaparāta uzbrukuma vairākās okupētā Hersonas apgabala teritorijās ir elektroenerģijas padeves pārtraukums.
❗️Parts of the occupied territories of Kherson region are experiencing a blackout following a UAV attack. pic.twitter.com/Uh7MuxaIng
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
Brigādes ģenerālis Radoslavs Kujava laikrakstam "Rzeczpospolita" sacīja: Polija pēdējos gados lielā mērā ir neitralizējusi Krievijas un Baltkrievijas spiegu tīklus.
Varšava tiek uzskatīta par galveno mērķi — tieši frontes līnijā, ja situācija saasinās.
Viņi arī vēro diasporas (arī ukraiņu), jo tajās ir viegli iefiltrēties ar viltotām personu apliecinošām apliecībām un senām aizvainojuma jūtām.
Pēdējais notvertais ir Polijas Aizsardzības ministrijas civilierēdnis, kurš klusi strādāja Baltkrievijas militārā izlūkdienesta labā.
🇵🇱 Polish counterintelligence just dropped a quiet W
— NEXTA (@nexta_tv) March 11, 2026
Brigadier General Radosław Kujawa told Rzeczpospolita: Poland has largely neutralized Russian and Belarusian spy networks in recent years.
Warsaw is seen as the #1 target — right on the frontline if things escalate.
They’re… pic.twitter.com/QPAoaOGATJ
25. atsevišķās gaisa desanta brigādes bezpilota sistēmu bataljona "Combat Hawks" karavīri uzbruka Krievijas materiāli tehniskā atbalsta noliktavai Pokrovskā. Trieciena rezultātā izcēlās liels ugunsgrēks.
❗️Fighters of the «Combat Hawks» unmanned systems battalion of the 🇺🇦25th Separate Airborne Brigade struck a 🇷🇺Russian material and technical support warehouse in Pokrovsk. As a result of the hit, a large fire broke out. pic.twitter.com/A6QEQFkxuN
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
Reģionā aktīvi darbojas pretgaisa aizsardzība.
Exlosions are reported in Belgorod, Russia. Air defense is operating. #Russia pic.twitter.com/jyfmTUdPzh
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 11, 2026
Polijas prezidents Karols Navrockis otrdien atteicās parakstīt likumu, kas ļauj Polijai piekļūt Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem preferenciālajiem aizsardzības aizdevumiem teju 44 miljardu eiro apmērā, prezidentam skaidrojot, ka būtu nepareizi padarīt Poliju vēl atkarīgāku no Briseles.
Kopš stāšanās amatā pagājušajā gadā Navrockis sevi pozicionējis kā premjerministra Donalda Tuska galveno oponentu, vairākkārt uzliekot veto izpildvaras ierosinātajiem likumiem.
Saskaņā ar Navrocka biroja informāciju prezidentam vēl līdz 20. martam jāizlemj, vai viņš galu galā uzliks veto valdības likumam par ES aizsardzības aizdevumu.
Reģistrētas piecas raķetes, kas trāpīja 4. ēkai.
Ņemot vērā bojājumu apmēru, darbnīcas atjaunošana bez pilnīgas rekonstrukcijas ir maz ticama, kas faktiski nozīmē, ka iestāde ir apturējusi darbu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 11, 2026
Šis ir viens no bīstamākajiem droniem, līdzīgi kā "Orlan-30", kas darbojas ar iekšdedzes dzinēju. Tas var sasniegt 4000 metrus un nolidot 100–120 kilometrus.
Ukraine shot down a Russian "Granat-4" drone worth $200,000
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 10, 2026
This is one of the most dangerous drones, like "Orlan-30", which runs on an internal combustion engine. It can reach 4,000 meters and cover 100–120 kilometers
📹Dykhi Shershni pic.twitter.com/bAWKmwPaO6
Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu iegūtiem slepeniem Krievijas dokumentiem, karā ir nogalināti un ievainoti vairāk nekā 1 300 000 Krievijas karavīru.
⚡️Moscow's own assessments reveal staggering losses in Ukraine, intelligence suggests.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) March 11, 2026
According to classified Russian documents obtained by Ukrainian intelligence, more than 1,300,000 Russian soldiers have been killed & wounded in the war.https://t.co/idm9XXcy8z
Krievija vēroja Asada krišanu, Maduro sagrābšanu un Hameneji nāvi — un neko nevarēja darīt lietas labā.
Ne tāpēc, ka tā izvēlējās atturību. Tāpēc, ka karš Ukrainā visu iznīcināja.
Taču īstā problēma nav Krievija. Tā ir tā, kas satur kopā visu "Ļaunuma asi" — un tas ir vienkāršāk, nekā izskatās.
Aizsardzības analītiķis Mihailo Samuss to skaidro: visa sistēma darbojas ar Ķīnas naudu. Nevis solidaritāti. Nevis ideoloģiju. Naudu par komponentiem.
"Ja viņiem nebūs naudas, Ķīna nekavējoties apstāsies," viņš saka.
Ja tā ir taisnība, tad Irānas karš ne tikai nogalināja sabiedroto. Tas atklāja tīklu.
Russia watched Assad fall, Maduro get grabbed, and Khamenei die—and couldn't do a thing about it.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 11, 2026
Not because it chose restraint. Because the war in Ukraine consumed everything.
But the real problem isn't Russia. It's what holds the whole "Axis of Evil" together—and it's simpler… pic.twitter.com/etLWGh3O4W
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



