TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas delegācija negrasās Minhenē tikties ar okupantu pārstāvjiem

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atteicās parakstīt ASV kongresa delegācijas vienošanos, kas ļautu Amerikas Savienotajām Valstīm iegūt 50% no Ukrainas retzemju minerāliem.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 856 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA. 

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji. Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 10 068 tankus, 20 927 bruņutransportierus, 23 174 lielgabalus un mīnmetējus, 1283 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1067 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 25 341 bezpilota lidaparātu, 3063 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 37 379 automobiļus un autocisternas, kā arī 3747 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija, iespējams, gatavo turpmāku militāru eskalāciju, un Ukrainas izlūkošanas dati liecina, ka Maskava plāno šovasar uz Baltkrieviju pārvietot karaspēku, Minhenes drošības konferencē sestdien brīdināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ar "NBC" paziņoja, ka Vladimirs Putins vēlas sēsties pie sarunu galda nevis, lai izbeigtu karu, bet gan lai panāktu vienošanos, kas atceltu noteiktas starptautiskās sankcijas pret Krieviju un ļautu tās militārajiem spēkiem pārgrupēties.

Kamēr Ukraina nebūs kļuvusi par NATO dalībvalsti, tai nepieciešama armija ar 1,5 miljoniem karavīru, preses konferencē Minhenē paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.

Par Minhenes drošības konferenci

Minhenes drošības konference ir viena no pasaulē vadošajām drošības politikas diskusiju platformām, kas ik gadu pulcē valstu vadītājus, diplomātus, militāros ekspertus, akadēmiķus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, lai apspriestu globālās drošības izaicinājumus un risinājumus.

Francijas prezidents "X" raksta:  Es tikko runāju ar prezidentu Zelenski. Ja prezidents patiešām var pārliecināt Putinu pārtraukt agresiju pret Ukrainu, tā ir lieliska ziņa. Tad tikai ukraiņi būs tie, kas varēs virzīt diskusijas par stabilu un ilgstošu mieru. Mēs palīdzēsim viņiem šajā darbā. 

Un mums, eiropiešiem, būs jānostiprina mūsu kolektīvā drošība un jākļūst patstāvīgākiem. Francija pilnībā uzņemsies savu lomu šā procesa paātrināšanā.  Stiprāka un suverēnāka Eiropa - darīsim to tagad."

Jūlija Navaļnaja Minhenes drošības konferencē brīdina, ka ar slepkavu nav iespējams vienoties. 

“Tu esi sabiedrotais, kuru es gaidīju visu mūžu. Jūs paņēmāt mūsu ieročus un sagrāvāt viņus. Es ļoti lepojos, ka mums ir šāds sabiedrotais.”

Sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nav jēgas, piektdien Minhenes drošības konferencē sacīja Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnaja.

"Pat ja jūs nolemtu vest sarunas ar Putinu, atcerieties, ka viņš melo," brīdināja Navaļnaja.

"Viņš nodos. Viņš pēdējā brīdī mainīs noteikumus un piespiedīs jūs spēlēt viņa spēli," sacīja Navaļnija atraitne.

"Ir tikai divi iespējamie iznākumi jebkuram darījumam ar Putinu. Ja viņš paliks pie varas, viņš atradīs veidu, kā vienošanos lauzt. Ja viņš zaudēs varu, vienošanās zaudēs jēgu," perspektīvas raksturoja Navaļnaja.

Navaļnijs nomira cietumā Krievijas ziemeļos pērn 16.februārī. Opozīcija Navaļnija nāvē vaino Putinu.

Šobrīd prioritāte ir maksimāli stiprināt Ukrainas pozīcijas kaujas laukā un pie sarunu galda, Minhenes drošības konferencē sarunā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministriem, Ukrainas ārlietu ministru norādījusi Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Kā informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, Minhenes drošības konferencē piektdien Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu, apliecinot nelokāmu ilgtermiņa atbalstu Ukrainai, tās suverenitātei un teritoriālajai integritātei.

Ministre uzsvēra, ka jebkuras sarunas par mieru Ukrainā, kas neizbēgami ietekmēs drošību visā Eiropā, var notikt tikai ar Ukrainas un Eiropas pilnvērtīgu dalību. Jebkādam miera procesam ir jābūt vērstam uz taisnīgu un ilgtspējīgu mieru un balstītam uz Ukrainai pieņemamiem nosacījumiem, norādīja ministre.

Eiropa ir Ukrainas lielākā atbalstītāja, īpaši Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (NB8), kuras Ukrainai sniedz otro lielāko militāro atbalstu starp visiem partneriem, uzsvēra Braže.

Vienlaikus ministre atzīmēja, ka Eiropas valstīm ir strauji jākāpina ieguldījumi drošībā un aizsardzībā, lai stiprinātu atturēšanas spējas pret agresoru.

"Krievija ir mūsu visu problēma. Krievija pati neapstāsies. Pašlaik nav nekādu indikāciju, ka Krievija vēlētos mieru - vakarnakt tā uzbruka Čornobiļas atomstacijai, un nav pagājusi neviena nakts, neviena diena bez Krievijas mērķētiem uzbrukumiem Ukrainai," pauda Braže.

Ministre uzsvēra, ka šis ir izšķirošs laiks izšķirošiem lēmumiem, un Eiropas valstīm ir jāuzņemas aktīvāka loma šo procesu vadīšanā.

Tāpat ministre uzsvēra, ka visas viņas tikšanās un publiskās uzstāšanās Minhenē ir fokusētas uz atbalstu Ukrainai, kas cīnās par savu neatkarību un mūsu drošību.