TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Citā sarunā Karaganovs cer, ka šogad Krievija uzkurinās konfliktu vēl vairāk, lai Amerika atrāpotu atpakaļ, bet Eiropu piebeigtu.

Pokrovskas un Mirnohradas virzienā turpinās smagas kaujas, un, lai gan Krievijas karaspēkam ir skaitlisks pārsvars un tas nostiprinājies pilsētās, agresors cieš ievērojamus zaudējumus, intervijā medijiem norādījis Ukrainas Desanta trieciena spēku 7. ātrās reaģēšanas korpusa komunikācijas daļas vadītājs pulkvedis Volodimirs Poļevijs.

Pēc pulkveža teiktā, pretinieks savus kaujiniekus un bezpilota lidaparātu operatorus izvieto daudzdzīvokļu namu pagrabus.

Poļevijs īpaši izcēla Krievijas pavēlniecības attieksmi pret saviem karavīriem, norādot uz pilnīgu personālsastāva dehumanizāciju. "Ir konstatēti gadījumi, kad tiek likvidēti savi gūstekņi, savukārt ārvalstu algotņi tiek izmantoti kā vienreizlietojams resurss," situāciju raksturoja virsnieks.

Skaidrojot taktisko situāciju, pulkvedis iezīmēja atšķirību starp desanta triecienvienībām un ierindas trieciena grupām. Desanta spēki darbojas kā elitāras vienības, kas spēj veikt autonomas, sarežģītas operācijas un pārraut pretinieka apgādes ceļus, turpretim parastās triecienvienības biežāk tiek izmantotas kā rezerve aizsardzības līniju stabilizēšanai.

Jau ziņots, ka Krievijas armijā pieaug iekšējā neapmierinātība. Nesen kāds Krievijas 239. tanku pulka karavīrs publiski ziņoja par kritisko stāvokli vienībā un milzīgiem zaudējumiem, kuru cēlonis ir nevis pretinieka darbība, bet gan pašu komandieru nekompetence un pieļautās kļūdas.

Lai gan Krievija pēdējā gada laikā būtiski kāpinājusi uzbrukumus ar "Shahed" tipa kamikadzes droniem, šī taktika drīzumā var zaudēt efektivitāti, jo Ukraina strauji palielinājusi specializēto pārtvērējdronu ražošanu, sasniedzot iespaidīgus apjomus, vēsta izdevums "Forbes".

Dati liecina par uzbrukumu intensitātes pieaugumu – ja 2024. gada decembrī fiksēti aptuveni 2000 "Shahed" uzbrukumu mēnesī, tad 2025. gada decembrī to skaits pārsniedzis 5000. Tas ļoti noslogo Ukrainas pretgaisa aizsardzību, liekot tērēt dārgās zenītraķetes dronu notriekšanai.

Lai risinātu šo problēmu, Ukraina sākusi  masveidā ražot dronu pārtvērējus, kas ir lētāki par raķetēm un spēj darboties lielākā attālumā nekā mobilās uguns grupas. Pašlaik tiek ražoti vairāki modeļi. Viena šāda drona izmaksas ir aptuveni 3000–5000 ASV dolāru, un tas spēj iznīcināt ienaidnieka lidaparātu distancē līdz 20 kilometriem.

Lai garantētu mērķa iznīcināšanu, pret vienu "Shahed" parasti tiek raidīti 2–3 pārtvērēji. Tādējādi, lai neitralizētu 5000 ienaidnieka dronu mēnesī, Ukrainai nepieciešami 10–15 tūkstoši savu lidaparātu.

Oficiālie dati liecina, ka šis mērķis ir sasniegts un pat pārsniegts – uz janvāri Ukraina spējusi saražot jau 45 000 pārtvērēju mēnesī. Straujais ražošanas kāpums skaidrojams arī ar sabiedroto atbalstu, tostarp ES solītajiem diviem miljardiem eiro bezpilota lidaparātu nozarei.

Jaunās taktikas efektivitāte jau pierādījusies praksē. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka 12. janvāra masveida uzbrukumā tieši pārtvērējdroni notrieca 64 no 89 iznīcinātajiem "Shahed", veidojot 72% no visiem veiksmīgajiem pārtveršanas gadījumiem.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu, tostarp sliežu ceļi, stacijas un depo, paziņojis Ukrainas pašvaldību un teritoriju attīstības ministra vietnieks Oleksijs Balesta.

Tikai 2025. gadā vien tika reģistrēti vairāk nekā 1195 ienaidnieka uzbrukumi dzelzceļa infrastruktūrai, kas pārsniedz kopējo 2023.-2024. gada rādītāju kopā.

"Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu - tie ir sliežu ceļi, stacijas, depo un citi objekti. Dažus no tiem var ātri salabot, citiem nepieciešama ilgstoša atjaunošana, bet dažus diemžēl nav iespējams atjaunot un tie ir jābūvē gandrīz no jauna," sacīja Balesta.

Kara laikā sapostītas aptuveni 40 dzelzceļa stacijas. Tajā pašā laikā daži objekti ir cietuši kritiskus bojājumus, piemēram, Fastivas stacija Kijivas reģionā, kurai tieši trāpīja raķete. Tiek apsvērti plāni tur uzstādīt moduļu konstrukcijas, lai apmierinātu pasažieru vajadzības.

Balesta uzsvēra, ka triecieni infrastruktūrai ietekmē gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus. Pastiprināto uzbrukumu un nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ vilcienu kavējumi ir kļuvuši biežāki, tomēr, pateicoties dzelzceļa personāla darbam, infrastruktūra tiek atjaunota pēc iespējas ātrāk.

Viņš arī uzsvēra dzelzceļa darbinieku zaudējumus.

"2025. gadā ienaidnieka uzbrukumu rezultātā tika ievainoti 78 dzelzceļa darbinieki, un diemžēl septiņi no viņiem gāja bojā," piebilda Balesta.

Pasaules līderiem attiecībās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu jābūt uzstājīgākiem, jo, lai gan mainīt viņa viedokli par Ukrainas pakļaušanu nav iespējams, Rietumi var ietekmēt viņa stratēģiskos aprēķinus, intervijā izdevumam "Der Spiegel" paudis bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Es neticu, ka mēs varam mainīt Putina viedokli – viņš joprojām vēlas kontrolēt visu Ukrainu. Taču es ticu, ka mēs varam mainīt Putina aprēķinus: ja viņš sapratīs, ka viņam būs jāmaksā pārāk augsta cena – ar asinīm un naudu –, tad viņš, iespējams, piekritīs risinājumam, kas ir pieņemams Ukrainai," norādījis Stoltenbergs.

Raksturojot situāciju frontē, bijušais alianses vadītājs atzina, ka Krievijas spēki gūst nelielus panākumus, taču vienlaikus uzsvēra agresora stratēģiskās neveiksmes. "Pat pēc četriem gadiem viņi joprojām nekontrolē Donbasu. Un par šo virzību viņi maksā ļoti augstu cenu," sacīja Stoltenbergs.

Somijas valdība nolēmusi  Ukrainai piešķirt jaunu militārās palīdzības paketi 98 miljonu eiro vērtībā, tādējādi kopējam Somijas sniegtajam atbalstam kopš pilna mēroga kara sākuma sasniedzot aptuveni 3,1 miljardu eiro, vēsta Somijas Aizsardzības ministrija.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens norādījis, ka šis, pēc kārtas jau 31. sūtījums, sagatavots un apstiprināts paātrinātā kārtībā, lai operatīvi apmierinātu Ukrainas armijas kritiskās vajadzības.

Drošības apsvērumu dēļ Somija oficiāli neatklāj konkrētu sūtījuma saturu, piegādes veidu un laiku. Iepriekšējo, 30. palīdzības paketi 52 miljonu eiro vērtībā, Helsinki nosūtīja 2025. gada oktobrī.

Krievija 2026. gadā plāno uzsākt plašu ģeoloģiskās izpētes programmu okupētajā Doneckas apgabalā, lai izmantotu Ukrainas dabas resursus savas kara ekonomikas uzturēšanai, ziņo Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests.

Saskaņā ar izlūkdienesta datiem programmu iecerēts īstenot vairākos posmos līdz 2031. gadam. Tā kā kopš PSRS sabrukuma sistemātiska dzīļu izpēte reģionā nav notikusi, jauno pētījumu pamatā tiks izmantoti padomju laika ģeoloģiskie materiāli.

Okupācijas administrācija iecerējusi precizēt datus par atradnēm un noteikt to rūpnieciskās apguves perspektīvas. Finansējums tikšot piešķirts no Krievijas valsts budžeta, kas, neskatoties uz augstajām izmaksām un tūlītējas ekonomiskās atdeves trūkumu, liecina par projekta stratēģisko nozīmi Maskavai.

Izlūkdienests norāda, ka Kremļa pastiprinātā interese par Doneckas apgabala resursiem skaidrojama ar krīzi Krievijas izejvielu nozarē – pieaugošo naftas ieguves pašizmaksu, sankcijām un tehnoloģiju trūkumu.

Krievijas karaspēks veicis triecienu infrastruktūras objektiem Odesas apgabalā, izraisot ugunsgrēku, sestdien paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.

Uzbrukuma rezultātā bojāta kāda ēka un autotransports. Glābējiem izdevies liesmas likvidēt.

Pēc dienesta sniegtās informācijas, uzbrukumā cilvēki nav cietuši un bojāgājušo nav. Seku likvidēšanas darbos tika iesaistīti vairāk nekā 30 glābēji un 10 tehnikas vienības.

Krievijas varasiestādes pagaidu okupētajā Luhanskas apgabalā turpina militarizēt jaunatni, maskējot to ar "pilsoniskās sabiedrības attīstības programmām", paziņojusi Luhanskas apgabala militārā administrācija.

Par vienu no Krievijas prezidenta grantu konkursa uzvarētājiem kļuvusi tā dēvētā "Luhanskas Tautas republikas (LTR) Izpletņlēcēju sporta federācija", kas saņēmusi finansējumu projektam ar zīmīgu nosaukumu "Brīvās Krievijas spārni".

Projektā plānots iesaistīt kadetus un civilās aizsardzības studentus. Luhanskas administrācija uzsver, ka faktiski notiek mērķtiecīga puišu sagatavošana militārajam dienestam, lai vēlāk viņus iesaistītu karadarbībā agresorvalsts pusē.