TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Aptaujas liecina, ka vairums ukraiņu negribīgi atbalsta miera līgumu par frontes līnijas iesaldēšanu ar Rietumu garantijām.
Savukārt 75% ukraiņu pauda viedokli, ka Krievijas nosacītais miera priekšlikums, tostarp Ukrainas pilnīga aiziešana no Doneckas apgabala un aizliegums iestāties NATO, būtu "pilnīgi nepieņemams".
In turn, 75% of Ukrainians said that Russia's conditional peace proposal — including Ukraine's full withdrawal from Donetsk Oblast and a ban on NATO entry — would be "completely unacceptable."
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 16, 2025
Ukrainas mākslīgā intelekta jaunuzņēmums, kas apvieno dronu spietu ar speciālu tehnoloģiju, nodrošina rekordlielas investīcijas aizsardzības jomā 15 miljonu ASV dolāru apmērā.
"Šis finansējums ļauj mums paplašināt mūsu darbību un piedāvāt uzlabotas dronu spieta izmantošanas iespējas ikvienam bezpilota transportlīdzeklim Ukrainā un visās NATO valstīs," sacīja "Swarmer" izpilddirektors Serhijs Kuprijenko.
"This funding enables us to scale our operations and offer advanced swarming capabilities to every unmanned vehicle, in Ukraine and across NATO-aligned nations," Swarmer CEO Serhii Kupriienko said.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 16, 2025
Ukrainas gaisa spēku Mi-8 helikoptera apkalpe ar ložmetēju uguni notrieca Krievijas bezpilota lidaparātus "Shahed-136" un "Geran".
Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nogādāta nākamā Latvijā ražoto "Patria" 6x6 bruņutransportieru partija un cita veida militārais ekipējums, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, informēja Aizsardzības ministrijā.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norādījis, ka Latvija turpina un turpinās atbalstīt Ukrainu un tās centienus aizsargāt savu valsti tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Viņš ir pārliecināts, ka "Patria" bruņumašīnas Ukrainas bruņotajiem spēkiem palīdzēs cīņā pret agresoru. Turklāt tā ir iespēja attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, pārbaudot Latvijā ražoto bruņumašīnu piegādes izturību un spējas reālā kaujas laukā, skaidro ministrs.
Krievijas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā, tostarp Polijā un Baltijā, nav uzskatāma par nejaušu atgadījumu, otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Somijas prezidentu Aleksandru Stubu žurnālistiem uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Vairāk lasi šeit.
Krievijas diversanti, pārģērbušies civilajās drēbēs, mēģināja iefiltrēties Jampiļā, Doneckas apgabalā, lai veiktu sabotāžas operācijas Ukrainas spēku aizmugurē. Daži slēpās mājās un pagrabos, izmantojot civiliedzīvotājus kā dzīvos vairogus. Ukrainas spēki veica pretterorisma pasākumus, neitralizējot grupējumus un atjaunojot pilnīgu kontroli.
Russian saboteurs disguised in civilian clothes attempted to infiltrate Yampil, Donetsk region, for sabotage operations in the rear. Some hid in houses and basements, using civilians as human shields. Ukrainian forces carried out anti-terror measures, neutralizing the groups and… pic.twitter.com/sZnK2myHPq
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Dobropiļļas ofensīva krieviem pārvēršas slazdā: Ukrainas bruņotie spēki ir atbrīvojuši Pankivku un turpina ofensīvu. Ukrainas spēki rada ielenkuma draudus piecām Krievijas brigādēm.
Krievijas karaspēka ofensīva Dobropiļļā, ko skaļi pieteica "Z" propaganda, strauji pārvēršas neveiksmē. Ukrainas bruņoto spēku un "Azov" 1. korpusa vienības atbrīvoja Pankivkas ciemu, bet, vēl svarīgāk, turpināja virzīties uz priekšu, radot ārkārtīgi bīstamu situāciju Krievijas vienībām šajā virzienā.
Eksperti situāciju Krievijas armijai sauc par katastrofālu. Vairāk lasi šeit.
Latvija un Somija cieši sadarbojas NATO un šo sadarbību nepieciešams padziļināt, lai kopīgi stātos pretī militāriem un nemilitāriem draudiem no Krievijas, otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču uzsvēra Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.
Somijas politiķis norādīja, ka dronu ielidošana NATO gaisa telpā un incidenti pie Somijas piekrastes apliecina nepieciešamību pēc efektīvas aizsardzības. "Austrumu sardzes" programma, kas paplašina līdzšinējo "Baltijas sardzes" iniciatīvu, ir būtisks solis drošības stiprināšanai, vērtēja viesis.
Čečenijas prokremliskais līderis Ramzans Kadirovs Krievijas populārās mūzikas leģendu Allu Pugačovu nodēvējis par tautas ienaidnieci, šādi reaģējot uz dziedātājas neseno interviju, kurā viņa atzinīgi izteicās par bijušo Čečenijas prezidentu Džoharu Dudajevu, vēsta tīmekļa izdevums "Meduza".
"Tādiem tautas ienaidniekiem kā Pugačova nevajadzētu nesakarīgi spriest par čečenu tautas vissmagāko posmu", platformā "Telegram" pauda Kadirovs.
10.septembrī platformā "YouTube" tika publicēta Pugačovas intervija žurnālistei Jekaterinu Gordejevai, kurā dziedātāja cita starpā min arī pirmo Čečenijas karu.
Rumānijas prezidents Nikušors Dans paziņoja, ka Bukareste "drīzāk neatbalsta" lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Ukrainas, brīdinot, ka tas nozīmētu kara sākšanu ar Krieviju. Viņš norādīja, ka nostāja varētu mainīties atkarībā no turpmākās notikumu attīstības.
Romanian President Nicușor Dan said Bucharest “rather does not support” imposing a no-fly zone over Ukraine, warning it would mean entering the war with Russia. He noted the position could change depending on future developments. pic.twitter.com/BGz5c0yiZo
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 16, 2025
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
