Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pēc sankciju noteikšanas krievu naftas gigantiem Tramps pasludināts par Krievijas ienaidnieku, kurš “solidarizējies ar trako Eiropu”

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pēc san...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 22:44
Pārbijušies bērni raud pēc krievu "brāļu tautas" trieciena Harkivas bērnudārzam

Tikmēr Krievijas propaganda turpina stāstīt, ka gandrīz 4 gadus Ukrainā apšauda tikai un vienīgi militāros mērķus, un katrā šādā uzbrukumā "visi uzdevumi ir izpildīti".

Vakar 22:22
Krievijas kopš 2014. gada sagrābtās Luhanskas iedzīvotājam nepatika, ka uz ielas no portatīvā skaļruņa skan ukraiņu grupas "Okean Eļzi" dziesma, un viņš nolēma tam iespert. Skaļrunis izrādījās mīnēts
Vakar 22:02
Kā pēc svilpiena Krievijas "kara korespondenti" sākuši ilgoties pēc kodolsēnes
Vakar 21:38
Zelenskis: Putins vēlas ziemā iedzīt Ukrainu humanitārā katastrofā

Savā vizītē Londonā Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Kremļa mērķis ir sagatavot ziemas enerģētikas karu, atstājot Ukrainu bez apkures un elektrības. Krievija jau uzbrūk gāzes ieguves objektiem un kritiski svarīgajai enerģētikas infrastruktūrai.

Saskaņā ar Ukrainas premjerministres teikto, ziemā Ukrainai būs nepieciešami aptuveni 2 miljardi dolāru, lai ievestu gāzi. Valdība jau ir novirzījusi 200 miljonus dolāru, vēl 150 miljoni gaidāmi no Norvēģijas un 60 miljoni no Vācijas. Tāpat tiek apspriesti aizdevumi no EBRD un Eiropas Investīciju bankas, taču tas joprojām ir nepietiekami, lai nodrošinātu valsts vajadzības aukstajā sezonā.

Vakar 21:06
Tramps nolēmis pastiprināt sankcijas pret Krieviju pēc uzbrukuma bērnudārzam Harkivā

Kā ziņo CNN, bērnudārza apšaude kļuvusi par pagrieziena punktu ASV prezidentam — tieši pēc šī uzbrukuma Tramps nolēma “rīkoties stingrāk” pret Putinu.

Tomēr Tramps izvēlējās nevis visspēcīgāko, bet vidēja līmeņa sankciju paketi no piedāvātajām. Smagākā pakete bija vērsta uz Krievijas rūpniecību un augsto vadību, vidējā koncentrējās uz enerģētikas sektoru, bet maigākā paredzēja tikai “nenosauktus pasākumus”.

Vakar 20:33
Solovjovs trako pēc ASV sankcijām un prasa kodoltriecienus

Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs ar manāmu saīgumu reaģējis uz pēkšņo pavērsienu ASV attieksmē pret Krieviju, ASV prezidenta Donalda Trampa atteikšanos tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kā arī Krievijas naftas gigantiem “Rosneft” un “Lukoil” noteiktajām sankcijām.

“Kas tas tāds Besents, lai par šo tēmu runātu? Besents ir Trampa krancis, kas vēl pazīstams ar savu kašķīgo dabu, kas bieži raksturīga pasīvajiem pidarasiem,” savā raidījumā "Polnij kontakt" stāstīja Solovjovs. Nolasot ASV Finanšu ministrijas aicinājumu Krievijai nekavējoties pārtraukt karadarbību, Solovjovs vaicā: “Kas viņi tādi ir, lai kaut ko prasītu no mums? Tagad saruna ir pavisam cita, punkts. Tramps, kuru mēs pazinām, uz laiku ir izkūpējis. No “mūsu zilonēns”, kurš zvana Putinam, viņš nokrities līdz “viņu pindosa” līmenim.”

Tagad ar Ameriku būs pavisam cita runāšana, draud Solovjovs. “Viņi mums izdarīja triecienu ar visu spēku, kāds tiem ir. Šis spēks nav militārs, jo šajā ziņā viņi mūs nepārspēj pilnīgi ne ar ko, tas ir ekonomiskais spēks. Es uzskatu, ka mums tagad vajag asi eskalēt situāciju. Trampam radās iespaida, ka viņš var uz mums spiest, un par to nekas nebūs,” viņš paziņoja.

Ko Krievija varētu šajā situācijā izdarīt, lai Amerikai ierādītu īsto vietu? Pienācis laiks “neplānoti izmantot taktiskos kodolieročus, veikt triecienus pa vairākiem mērķiem, kurus noteiks armija, lai kardināli mainītu kara gaitu,” pavēstīja Solovjovs. Vēl vajag arī iesaldēt diplomātiskās attiecības ar ASV un Lielbritāniju, atsaukt savus vēstniekus.

Vairāk lasiet šeit.

 

Vakar 20:04
Krievija apšaudījusi Hersonu; nogalinātas 2 sievietes, ievainoti 22 cilvēki

Krievijas spēki no 23. oktobra vakara līdz 24. oktobra rītam Hersonu apšaudījuši ar uzbrukuma droniem un artilēriju, izraisot ugunsgrēkus, bojājot mājas un nogalinot divas sievietes, kā arī ievainojot 22 cilvēkus, tostarp trīs bērnus, ziņo Hersonas apgabala Militārā administrācija.

Starp ievainotajiem Hersonas Korabelnijas rajonā bija divas meitenes — 17 un 15 gadus vecas, kuras guvušas traumas no mīnas sprādziena un galvas ievainojumus, kā arī smadzeņu satricinājumus. Viņas atrodas medicīniskā uzraudzībā.

Vakar 19:39
Krievu uzbrukumi trāpījuši Harkivas autobusu depo un rūpnīcā; seši ievainoti

Krievijas spēki trāpījuši Harkivas Industrijas rajonā ar vadāmām aviācijas bumbām (KAB), sasitot autobusu depo un civilu uzņēmumu, ziņoja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Atjauninot informāciju zināms, ka ievainoti seši cilvēki, tostarp 69 gadus veca sieviete, kurai konstatēta akūta stresa reakcija. 

Vakar 19:09
Krievija otro reizi pēc kārtas samazina procentlikmi

Krievijas centrālās bankas direktoru padome piektdien nolēma otro sanāksmi pēc kārtas samazināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Banka bāzes procentlikmi samazināja par 0,5 procentpunktiem līdz 16,5%.

Iepriekšējo reizi izmaiņas procentlikmē tika veiktas septembrī, kad tā tika samazināta par vienu procentpunktu.

Vakar 18:46
Ukrainā vīrietim stacijā detonējot spridzekli, nogalināti trīs cilvēki

Ukrainā Žitomiras apgabala Korosteņas rajonā Ovručas stacijā 23 gadus vecs vīrietis piektdien dokumentu pārbaudes gaitā detonējis spridzekli, laupot dzīvību sev un nogalinot trīs sievietes, arī robežsardzes darbinieci, pavēstīja policija.

Vēl 10 cilvēki ievainoti.

Atbilstoši provizoriskajai informācijai robežsardzes darbinieki uz stacijas perona veikuši pasažieru dokumentu pārbaudi.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".