TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Latvijas prioritāte kara Irānā kontekstā ir nodrošināt, lai tā dēļ no starptautiskajām prioritātēm nepazūd atbalsts Ukrainai, Krievijas spēju ierobežošana un NATO spēju uzlabošana, pirmdien intervijā TV3 uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Taujāta, vai ASV un Izraēlas sāktie uzbrukumi Irānai var pāraugt lielākā karā, Braže atbildēja, ka notikt varot viss un kas, bet neviens nav ieinteresēts konflikta iešanā plašumā. Viņa arī dzirdējusi, ka daļa Irānas palikušo amatpersonu signalizējot, ka esot atvērtas regulētai izejai no konflikta, bet notikt varot visādi.

Braže atzīmēja, ka visa Irānas vadības komanda ir iznīcināta un palikušie līderi lielā mērā esot decentralizēti, attiecīgi konflikts var turpināties šādā decentralizētā veidā un izvērsties dažādi, tostarp var ieilgt.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 267 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 713 tankus, 24 111 bruņutransportierus, 37 795 lielgabalus un mīnmetējus, 1665 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1313 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 153 169 bezpilota lidaparātus, 4384 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 80 557 automobiļus un autocisternas, kā arī 4076 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Beļģijas bruņotie spēki ar Francijas atbalstu pirmo reizi pārtvēruši un pārņēmuši kontroli pār tankkuģi no Krievijas tā dēvētās ēnu flotes, 1. martā platformā “X” paziņoja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.

Kuģis tiek pavadīts uz Zēbriges ostu, kur tas tiks konfiscēts. Frankens norādīja, ka operāciju ar nosaukumu “Blue Intruder” īstenojusi “ārkārtīgi drosmīgu dienesta karavīru grupa”.

Polijas prezidents Karols Navrockis 1. marta izteikumos iezīmēja, kādus atbalsta veidus Ukrainas bēgļiem nevajadzētu piešķirt, sasaistot šo jautājumu ar Polijas nacionālajām interesēm un, kā viņš norādīja, nepieciešamību atjaunot “pamata taisnīgumu”.

Atpūtniekiem tika izdalīti matrači, kā arī nodrošināti pārtikas un ūdens rati.

Tūristi aicināti netuvoties viesnīcu baseiniem, un par peldēšanos jūrā var aizmirst — pēc raķešu triecieniem pludmales ir slēgtas, bet pilsēta faktiski ir tukša

.

Karš Irānā varētu samazināt Krievijas starptautisko ietekmi, analizējot kara Irānā ietekmi uz Eiropas drošību, mikroblogošanas vietnē "X" norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Krievijas diktatora Vladimira Putina atbalsta neesamība Irānas režīmam liks aizdomāties par sadarbības lietderību ar citām valstīm, pieļauj Sārts.

Krievijas diktators Vladimirs Putins 28. februārī izteicis līdzjūtību Irānas prezidentam saistībā ar Irānas augstākā līdera Alī Hāmenejī bojāeju ASV un Izraēlas raķešu triecienos, vēsta Kremlis. Putins notikušo nodēvējis par “cinisku visu cilvēces morāles un starptautisko tiesību normu pārkāpumu”.

Irānas valsts mediji iepriekš apstiprināja, ka Hāmenejī gājis bojā 28. februāra rītā Izraēlas un ASV triecienos.

Putins izteicis līdzjūtību Hāmenejī tuviniekiem, Irānas valdībai un Irānas tautai.

Ukraina varētu pievienoties Eiropas Savienībai jau 2027. gadā, intervijā “Radio NV” 1. martā pauda vēsturnieks un Ukrainas Katoļu universitātes profesors Jaroslavs Hricaks.

“Es atceros, kā mēs diskutējām par to, vai Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā 2025. gadā. Skaidrs, ka 2025. gads jau ir nokavēts, taču tagad diskusija notiek par 2027. gadu, un tas izskatās kā diezgan reāls termiņš,” sacīja Hricaks.

Viņš Ukrainas iespējamo straujo pievienošanos ES raksturoja kā “fenomenu”.

Pēc Sīrijas un Venecuēlas arī Irāna kļuvusi par vēl vienu valsti, kas pieredz Krievijas partnerības robežas, lai gan nestabilitāte var sniegt Maskavai arī zināmus ieguvumus, tostarp stingrāku pozīciju Ukrainas jautājumā, vēsta "Politico", norādot uz ierobežojumiem, kādus Vladimirs Putins var piedāvāt sabiedrotajiem.

“Putina draudzībai ir savas robežas,” norāda ASV izdevums.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Kremlis retorikā demonstrējis spēku, pozicionējot sevi kā tā dēvētās daudzpolārās pasaules aizstāvi. Taču izšķirošos brīžos, kad Krievijas sabiedrotajiem bija nepieciešams atbalsts, Maskavas reakcija izrādījās atturīga.

Ukrainas Aizsardzības spēki aizvadītajā naktī devuši triecienus vairākiem Krievijas armijas stratēģiskajiem objektiem, iznīcinot pretgaisa aizsardzības sistēmu radiolokācijas stacijas un loģistikas mezglus, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Naktī uz 1. martu Ukrainas spēki trāpījuši zenītraķešu kompleksa "S-300" radiolokācijas stacijai Manhušas tuvumā un "S-300V4" radiolokācijas stacijai  Novokrasnovkas rajonā, okupētajā Doneckas apgabala teritorijā. Tāpat triecieni doti pretinieka munīcijas noliktavai  un dzīvā spēka koncentrācijas vietai.

Ģenerālštābs informē, ka okupētajā Zaporižjas apgabala daļā sekmīgi iznīcināta degvielas un smērvielu noliktava , kā arī okupācijas spēku remonta vienība.