Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķet...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 17:15
ES dalībvalstis gatavo Ukrainai 30 miljardu eiro lielus divpusējus aizdevumus

ES dalībvalstis gatavo Ukrainai 30 miljardu eiro lielus divpusējus aizdevumus, kas apietu Ungārijas un Slovākijas veto attiecībā uz bloka 90 miljardu eiro aizdevumu paketi, žurnālam "Politico" pavēstīja divi diplomātiskie avoti. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītie līdzekļi segtu Ukrainas budžeta deficītu un kara izmaksas līdz gada vidum.

Šodien 16:53
Okupētajās Hersonas apgabala teritorijās konstatēti elektroenerģijas padeves pārtraukumi

Pēc bezpilota lidaparāta uzbrukuma vairākās okupētā Hersonas apgabala teritorijās ir elektroenerģijas padeves pārtraukums.

Šodien 16:36
Polijas pretizlūkošana paziņo, ka neitralizējusi Krievijas un Baltkrievijas spiegu tīklus

Brigādes ģenerālis Radoslavs Kujava laikrakstam "Rzeczpospolita" sacīja: Polija pēdējos gados lielā mērā ir neitralizējusi Krievijas un Baltkrievijas spiegu tīklus.

Varšava tiek uzskatīta par galveno mērķi — tieši frontes līnijā, ja situācija saasinās.

Viņi arī vēro diasporas (arī ukraiņu), jo tajās ir viegli iefiltrēties ar viltotām personu apliecinošām apliecībām un senām aizvainojuma jūtām.

Pēdējais notvertais ir Polijas Aizsardzības ministrijas civilierēdnis, kurš klusi strādāja Baltkrievijas militārā izlūkdienesta labā.

Šodien 16:14
Ukraiņi ar droniem uzbrukuši okupantu materiāli tehniskā atbalsta noliktavai Pokrovskā

25. atsevišķās gaisa desanta brigādes bezpilota sistēmu bataljona "Combat Hawks" karavīri uzbruka Krievijas materiāli tehniskā atbalsta noliktavai Pokrovskā. Trieciena rezultātā izcēlās liels ugunsgrēks.

Šodien 15:55
Krievijā, Belgorodā ziņo par spārdzieniem

Reģionā aktīvi darbojas pretgaisa aizsardzība. 

Šodien 15:41
Polijas prezidents atsakās parakstīt likumu par 44 miljardu eiro ES aizsardzības aizdevumu

Polijas prezidents Karols Navrockis otrdien atteicās parakstīt likumu, kas ļauj Polijai piekļūt Eiropas Savienības (ES) piešķirtajiem preferenciālajiem aizsardzības aizdevumiem teju 44 miljardu eiro apmērā, prezidentam skaidrojot, ka būtu nepareizi padarīt Poliju vēl atkarīgāku no Briseles.

Kopš stāšanās amatā pagājušajā gadā Navrockis sevi pozicionējis kā premjerministra Donalda Tuska galveno oponentu, vairākkārt uzliekot veto izpildvaras ierosinātajiem likumiem.

Saskaņā ar Navrocka biroja informāciju prezidentam vēl līdz 20. martam jāizlemj, vai viņš galu galā uzliks veto valdības likumam par ES aizsardzības aizdevumu.

Šodien 15:10
"Storm Shadow" raķešu trieciena sekas "Kremnij El" rūpnīcā

Reģistrētas piecas raķetes, kas trāpīja 4. ēkai.

Ņemot vērā bojājumu apmēru, darbnīcas atjaunošana bez pilnīgas rekonstrukcijas ir maz ticama, kas faktiski nozīmē, ka iestāde ir apturējusi darbu.

Šodien 14:57
Ukraina notrieca Krievijas dronu "Granat-4" 200 000 ASV dolāru vērtībā

Šis ir viens no bīstamākajiem droniem, līdzīgi kā "Orlan-30", kas darbojas ar iekšdedzes dzinēju. Tas var sasniegt 4000 metrus un nolidot 100–120 kilometrus.

Šodien 14:33
Izlūkdienesti liecina, ka pašas Maskavas novērtējumi atklāj satriecošus zaudējumus Ukrainā

Saskaņā ar Ukrainas izlūkdienestu iegūtiem slepeniem Krievijas dokumentiem, karā ir nogalināti un ievainoti vairāk nekā 1 300 000 Krievijas karavīru.

Šodien 14:14
Analītiķis skaidro, ka "ļaunuma ass" darbojas ar Ķīnas naudu

Krievija vēroja Asada krišanu, Maduro sagrābšanu un Hameneji nāvi — un neko nevarēja darīt lietas labā.

Ne tāpēc, ka tā izvēlējās atturību. Tāpēc, ka karš Ukrainā visu iznīcināja.

Taču īstā problēma nav Krievija. Tā ir tā, kas satur kopā visu "Ļaunuma asi" — un tas ir vienkāršāk, nekā izskatās.

Aizsardzības analītiķis Mihailo Samuss to skaidro: visa sistēma darbojas ar Ķīnas naudu. Nevis solidaritāti. Nevis ideoloģiju. Naudu par komponentiem.

"Ja viņiem nebūs naudas, Ķīna nekavējoties apstāsies," viņš saka.

Ja tā ir taisnība, tad Irānas karš ne tikai nogalināja sabiedroto. Tas atklāja tīklu.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".