TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina saņēmusi Trampa "miera plānu"

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim piektdien bijusi telefonsaruna a ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, pavēstīja avoti Ukrainas prezidenta administrācijā.

"Zelenska un Vensa zvans beidzās pirms pusstundas," paziņoja avoti, nesniedzot sīkāku informāciju.

Saruna notikusi pēc tam, kad Vašingtona piedāvājusi plānu kara izbeigšanai Ukrainā, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Lielbritānijas tiesa piektdien bijušajam britu Eiropas Parlamenta (EP) deputātam un partijas "Reform UK" Velsas līderim Neitanam Gilam par kukuļu pieņemšanu, lai izplatītu Maskavas propagandu, piesprieda desmitarpus gadus cietumā.

Gils septembrī Londonas Oldbeilija krimināltiesā atzina vainu, ka pieņēmis tūkstošiem eiro no prokrieviska Ukrainas politiķa un ka viņa uzdevumā nācis klajā ar iepriekš sagatavotiem paziņojumiem un uzstājies televīzijā.

"Jūs ļaunprātīgi izmantojāt lielo autoritāti un uzticību," piespriežot sodu, pauda tiesnese Bobija Čima-Graba.

Tiek ziņots, ka droni veiksmīgi izvairījusies no Krievijas "Pantsir-S1" pretgaisa aizsardzības raķetes.

Šīs vienības droni regulāti trāpa krievu militārajiem objektiem Krimā.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniedza Krievijas vēstniecībai šonedēļ otro protesta notu par Kremļa kara Ukrainā turpināšanu.

"Tikai 19. novembrī tika nogalināti vismaz 28 civiliedzīvotāji, kuru vidū bija trīs bērni, un gandrīz simts tika ievainoti, kad Krievijas raķetes trāpīja daudzdzīvokļu ēkās Ternopiļā. Krievijas spēku plašā uzbrukumā šajā un citos reģionos ir cietuši civiliedzīvotāji, bojātas mājas un kritiskā infrastruktūru," piektdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.

Tā norādīja, ka Krievijas armija kārtējo reizi ir nodarījusi postījumus dzīvojamām ēkām un energoobjektiem, kas apliecina, ka Ukrainas civilā infrastruktūra joprojām ir "Krievijas noziedzīgo uzbrukumu galvenais mērķis".

Notā arī atkārtoti uzsvērts, ka Lietuva turpinās pieprasīt, lai Krievija nekavējoties izbeidz agresiju pret Ukrainu, izved visus okupācijas spēkus no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas un pilnībā kompensē Ukrainai Krievijas agresijas radītos zaudējumus.

Lietuvas protesta nota tika iesniegta laikā, kad ASV mediji ziņoja par 28 punktu ASV miera plānu Ukrainai. Medijos izskanējis, ka plāns paredz, ka Ukrainai būs jāsniedz Krievijai teritoriālas un drošības koncesijas, jāatvieglo sankcijas pret Maskavu un jāatjauno G8 grupas darbība, ļaujot Krievijai atkal piedalīties šajā formātā.

Baltais nams noliedza, ka būtu gatavojis plānu kopā ar Maskavu, sakot, ka tā sūtnis Stīvs Vitkofs un valsts sekretārs Marko Rubio klusi pie tā strādājuši gan ar Ukrainu, gan Krieviju.

Tikmēr Eiropas Savienības līderi apgalvo, ka viņi nav informēti par šo plānu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Lietuva iesniegusi Krievijai vairākas notas. Pēdējā laikā tas tiek darīts regulāri pēc katra plašāka uzbrukuma Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien videovēstījumā Ukrainas iedzīvotājiem pavēstīja, ka pašreiz ir viens no smagākajiem brīžiem Ukrainas vēsturē.

"Tagad Ukraina var nonākt ļoti grūtas izvēles priekšā: vai nu cieņas zaudēšana, vai risks zaudēt galveno partneri. Vai nu grūti 28 punkti, vai arī ārkārtīgi smaga ziema, vissmagākā un turpmākie riski. Dzīve bez brīvības, cieņas un taisnīguma - un mums ticēt tam, kurš jau divreiz uzbruka," sacīja Zelenskis.

Viņš arī norādīja, ka, apspriežot Vašingtonas miera plānu, jāņem vērā Ukrainas nacionālās intereses. "Mēs mierīgi sadarbosimies ar Eiropu un Ameriku," viņš teica.

"Es piedāvāšu alternatīvas, bet mēs noteikti nedosim ienaidniekam iemeslu teikt, ka tieši Ukraina nevēlas mieru," sacīja Zelenskis. "Mēs, protams, esam tērauds, bet jebkurš, pat visstingrākais metāls var neizturēt."

"Mums ir jāsanāk kopā, jānāk pie prāta, jāpārtrauc strīdi, jāpārtrauc politiskās spēles. Valstij ir jāstrādā, karojošās valsts parlamentam ir jāstrādā vienoti, karojošās valsts valdībai ir jāstrādā efektīvi," sacīja Zelenskis. Pēc Zelenska teiktā, nākamā nedēļa būs grūta, "būs liels spiediens, politisks, informatīvs".

"Mēs neatdevām Ukrainu 2022. gada februārī, mēs to nedarīsim arī tagad," viņš teica. "Es droši zinu, ka šajā patiešām vienā no smagākajiem brīžiem mūsu vēsturē es neesmu viens. Ka ukraiņi tic savai valstij, ka mēs esam vienoti. Un visos gaidāmo tikšanos formātos, diskusijās, sarunās ar partneriem man būs daudz vieglāk panākt mums pienācīgu mieru un pārliecināt viņus, zinot, ka Ukrainas tauta simtprocentīgi ir aiz manis."

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts liecina, ka ASV piedāvātais 28 punktu plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8.

Kijivai arī būtu jāatsakās no ieceres par rietumvalstu miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā, lai gan Polijā tiktu dislocētas Eiropas valstu kara lidmašīnas, lai aizsargātu Ukrainu.

Kāda ASV amatpersona aģentūrai AFP norādīja, ka plāna projektā ir iekļautas stingras drošības garantijas Kijivai, kas veidotas pēc NATO noteikumu parauga un kas ASV un to Eiropas sabiedrotajiem noteiktu saistības reaģēt uz jebkuru uzbrukumu Ukrainai.

Starp Krieviju, Ukrainu un Eiropu tiktu noslēgta visaptveroša neuzbrukšanas vienošanās un visas pēdējo 30 gadu domstarpības tiktu uzskatītas par atrisinātām, teikts plānā.

Savukārt Krievija tiktu atkal uzņemta G8, no kuras tā tika izslēgta 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, tiktu atceltas tai noteiktās sankcijas un tā tiktu "reintegrēta globālajā ekonomikā". Ja Krievija atkal iebruktu Ukrainā, sankcijas tiktu atjaunotas.

Saskaņā ar plānu ASV prezidents Donalds Tramps vadītu "miera padomi", kas pārraudzītu uguns pārtraukšanu.

Galvenie priekšlikumi plānā atbilst Maskavas līdzšinējām prasībām.

Tie paredz, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona.

Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers.

Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Plāns paredz, ka aizliegums Ukrainai pievienoties NATO būtu jānosaka gan Ukrainas konstitūcijā, gan Ziemeļatlantijas alianses statūtos. Tomēr plānā norādīts, ka Ukrainai ir tiesības iestāties Eiropas Savienībā un, kamēr šis jautājums tiek izskatīts, tai būs priekšrocības piekļuvē ES tirgum.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Ukrainai 100 dienu laikā būtu jāsarīko vēlēšanas - tā ir vēl viena Krievijas prasība, ko atkārtojis arī Tramps, kurš Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šā gada sākumā nodēvēja par "diktatoru bez vēlēšanām". Ukrainā pašlaik ir izsludināts karastāvoklis, un valsts konstitūcija liedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā.

Plānā arī teikts, ka 100 miljardi ASV dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem tiktu ieguldīti ASV vadītajos centienos atjaunot un investēt Ukrainā, un ASV saņemtu 50% no gūtās peļņas. Turklāt Eiropa piešķirtu vēl 100 miljardus dolāru, lai palielinātu Ukrainas atjaunošanai pieejamo investīciju apjomu.

Paredzēts arī panākt vienošanos par labības netraucētu transportēšanu pa Melno jūru.

Krievijas okupētā Zaporižjas atomelektrostacija atsāktu darbību Starptautiskās atomenerģijas aģentūras pārraudzībā, un tās saražoto elektrību vienādās daļās saņemtu Krievija un Ukraina.

Zelenskis ir sacījis, ka cer apspriest plānu ar Trampu "tuvākajās dienās". Viņš norādījis, ka ar jebkuru vienošanos ir jāpanāk "cieņpilns miers", kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte.

Ierosinātā plāna saturs ir veicinājis pieņēmumus, ka Maskava ir bijusi iesaistīta tā izstrādē.

"Šķiet, ka krievi to ierosināja amerikāņiem, un viņi to akceptēja," aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas avots.

Grūti iedomāties, ka Ukraina pašlaik varētu piekrist ASV piedāvātajam plānam kara izbeigšanai, jo tajā iekļautas vien Krievijas intereses, aģentūrai LETA sacīja Saeimas deputāte, Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA).

Mūrniece uzsvēra, ka pašlaik uz galda esošais miera plāns ar 28 punktiem faktiski atspoguļo tikai Krievijas prasības, savukārt Ukrainas pozīcija tajā nav pienācīgi iekļauta.

Mūrniece akcentēja, ka no publiski pieejamās informācijas izriet, - plāns izstrādāts, balstoties uz Krievijas un ASV sarunām. Viņasprāt, jāņem vērā, ka Krievija ir agresorvalsts, bet Ukraina šajā karā varonīgi aizstāvas, tādēļ jebkuram miera plānam jābūt taisnīgam un ilgtspējīgam.

Viņa atgādināja, ka ir tikusies ar virkni Ukrainas augstāko amatpersonu, tostarp prezidentu Zelenski, un, ņemot vērā viņu pausto, ir grūti iedomāties, ka Ukraina piekristu plānam, kas paredz NATO dalībvalsts statusa atteikšanos vai būtisku armijas samazināšanu. Ukrainas puse jau skaidri paudusi, ka šādam plānam nepiekrīt, piebilda Mūrniece.

Mūrniece uzskata, ka pie šāda plāna būtu jāstrādā ne tikai Krievijai un ASV, bet arī Ukrainai, Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viņa paudusi nožēlu, ka līdz šim nav notikušas sarunas pie viena apaļā galda, kur piedalītos arī Ukraina, jo esošais plāns negarantē taisnīgu un ilgstošu mieru.

Deputāte uzsvēra, ka miera sarunas ir jāturpina, lai panāktu, ka agresorvalsts negūst labumu no paša sāktā kara un Ukraina var turpināt savu atjaunošanu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts liecina, ka ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8.

Kijivai arī būtu jāatsakās no ieceres par rietumvalstu miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā, lai gan Polijā tiktu dislocētas Eiropas valstu kara lidmašīnas, lai aizsargātu Ukrainu.

Kāda ASV amatpersona aģentūrai AFP norādīja, ka plāna projektā ir iekļautas stingras drošības garantijas Kijivai, kas veidotas pēc NATO noteikumu parauga un kas ASV un to Eiropas sabiedrotajiem noteiktu saistības reaģēt uz jebkuru uzbrukumu Ukrainai.

Starp Krieviju, Ukrainu un Eiropu tiktu noslēgta visaptveroša neuzbrukšanas vienošanās un visas pēdējo 30 gadu domstarpības tiktu uzskatītas par atrisinātām, teikts plānā.

Savukārt Krievija tiktu atkal uzņemta G8, no kuras tā tika izslēgta 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, tiktu atceltas tai noteiktās sankcijas un tā tiktu "reintegrēta globālajā ekonomikā". Ja Krievija atkal iebruktu Ukrainā, sankcijas tiktu atjaunotas.

Saskaņā ar plānu ASV prezidents Donalds Tramps vadītu "miera padomi", kas pārraudzītu uguns pārtraukšanu.

Galvenie priekšlikumi plānā atbilst Maskavas līdzšinējām prasībām.

Tie paredz, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona.

Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajien punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers.

Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Plāns paredz, ka aizliegums Ukrainai pievienoties NATO būtu jānosaka gan Ukrainas konstitūcijā, gan Ziemeļatlantijas alianses statūtos. Tomēr plānā norādīts, ka Ukrainai ir tiesības iestāties Eiropas Savienībā un, kamēr šis jautājums tiek izskatīts, tai būs priekšrocības piekļuvē ES tirgum.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Ukrainai 100 dienu laikā būtu jāsarīko vēlēšanas - tā ir vēl viena Krievijas prasība, ko atkārtojis arī Tramps, kurš Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šā gada sākumā nodēvēja par "diktatoru bez vēlēšanām". Ukrainā pašlaik ir izsludināts karastāvoklis, un valsts konstitūcija liedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā.

Plānā arī teikts, ka 100 miljardi ASV dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem tiktu ieguldīti ASV vadītajos centienos atjaunot un investēt Ukrainā, un ASV saņemtu 50% no gūtās peļņas. Turklāt Eiropa piešķirtu vēl 100 miljardus dolāru, lai palielinātu Ukrainas atjaunošanai pieejamo investīciju apjomu.

Paredzēts arī panākt vienošanos par labības netraucētu transportēšanu pa Melno jūru.

Krievijas okupētā Zaporižjas atomelektrostacija atsāktu darbību Starptautiskās atomenerģijas aģentūras pārraudzībā, un tās saražoto elektrību vienādās daļās saņemtu Krievija un Ukraina.

Zelenskis ir sacījis, ka cer apspriest plānu ar Trampu "tuvākajās dienās". Viņš norādījis, ka ar jebkuru vienošanos ir jāpanāk "cieņpilns miers", kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte.

Ierosinātā plāna saturs ir veicinājis pieņēmumus, ka Maskava ir bijusi iesaistīta tā izstrādē.

"Šķiet, ka krievi to ierosināja amerikāņiem, un viņi to akceptēja," aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas avots.

Latvijas kara kuģis Baltijas jūrā pārtvēris Krievijas velkoni “Ņina Sokolova”, kas nodarbojas ar zemūdens infrastruktūras izlūkošanu, apgalvo izdevums “The Insider”.

Publikācijā apgalvots, ka Latvijas kara kuģis, “Imanta” klases mīnu traleris “M-04” 19. novembrī Baltijas jūras starptautiskajos ūdeņos bija pārtvēris Krievijas kuģi “Ņina Sokolova”. Par to liecinājusi “The Insider” analīze, pamatojoties uz “Starboard Maritime Intelligence” datiem.

Vairāk lasiet šeit.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers piektdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsprieduši ASV piedāvāto plānu kara izbeigšanai Ukrainā, uzsverot, ka jebkuram miera nolīgumam ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums.

Merca preses pārstāvja izplatītajā paziņojumā teikts, ka līderi vēlreiz apstiprināja savu "nelokāmo un pilnīgo atbalstu Ukrainai ceļā uz ilgstošu un taisnīgu mieru".

Līderi arī atzinīgi novērtēja ASV centienus izbeigt karu Ukrainā, tostarp priekšlikumus vēlreiz apliecināt Ukrainas suverenitāti un sniegt ticamas drošības garantijas, un plāno cieši koordinēt turpmāko rīcību šajā jautājumā.

Līderi arī norādīja, ka "turpinās tiekties uz mērķi ilgtermiņā aizsargāt Eiropas un Ukrainas vitāli svarīgās intereses", uzsverot, ka pašreizējai kontaktlīnijai būtu jākalpo par "sākuma punktu" jebkādām teritoriālām diskusijām.

Viņi arī norādīja, ka jebkuram miera līgumam, "kas attiecas uz Eiropas valstīm, Eiropas Savienību vai NATO, ir nepieciešams Eiropas partneru apstiprinājums vai sabiedroto konsenss".

"Apspriedām miera plānu Ukrainai un visai Eiropai. Novērtēju ASV, prezidenta Trampa un viņa komandas centienus izbeigt šo karu. Mēs strādājam pie ASV puses sagatavotā dokumenta. Tam vajadzētu būt plānam, kas nodrošina reālu pienācīgu mieru," sociālajos tīklos pavēstīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka Eiropas līderi un viņš pats cieši koordinē savus centienus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā pušu principiālās nostājas. Attiecīgu līmeņu komandas strādās kopā, norādīja Zelenskis.

Atšķirībā no Merca pārstāvja Zelenskis nekomentēja ASV sagatavotā plāna saturu.

ASV plāns, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO, alianses nepaplašināšanu un Krievijas atgriešanos G8, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.

Plānā teikts, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona. Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta. Krievijas karaspēkam būtu jāatstāj ieņemtās teritorijas citos Ukrainas apgabalos.

Tiklīdz visas puses piekristu šim plānam un abas puses atkāptos uz saskaņotajiem punktiem, lai sāktu to īstenot, nekavējoties stātos spēkā pamiers. Uz abām pusēm tiktu attiecināta amnestija, kas attiektos uz nodarījumiem kara laikā.

Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.

Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi. Plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs un nenotiks tālāka NATO paplašināšanās", kā arī NATO neizvietos karaspēku Ukrainā.

Krievijai ar likumu būtu jānosaka politika neuzbrukt Eiropai un Ukrainai, kā arī ASV un Krievija pagarinātu kodolieroču kontroles un neizplatīšanas līgumus, to vidū "START I".

Apmaiņā Ukrainai solītas drošības garantijas no ASV un iespēja pievienoties ES.