TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kamēr Putins sarīko slaktiņu Kijivā, Ungārija atrod īsto brīdi sankcijām Ukrainai

Desmit Eiropas Savienības dalībvalstis ir apsvērušas juridiskos mehānismus, kas varētu mainīt balsošanas principu ārpolitikas lēmumu pieņemšanā ES - no vienprātības uz kvalificēto vairākumu, ziņo aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz dokumentu, kas izplatīts pirms neformālās ES ārlietu ministru sanāksmes Kopenhāgenā.

Šādas izmaiņas izslēgtu iespēju, ka atsevišķas valstis bloķē lēmumus, kuriem ir plašs atbalsts bloka ietvaros. Kā piemēru Bloomberg min Ungāriju, kas konsekventi iebilst pret ES iniciatīvām attiecībā uz Ukrainu - sākot no finansējuma piešķiršanas līdz valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Krievijas diktatora Vladimira Putina investīciju sūtnis paudis atbalstu jaunam ASV medija “Axios” ziņojumam un apgalvojis, ka Eiropa stāv ceļā mieram Ukrainā.

Saskaņā ar ‘Axios” ziņojumu, ASV amatpersonas uzskata, ka Eiropas līderi īsteno labvēlībai pret mieru pretrunīgu politiku, vilcinoties nodrošināt risinājumus, kas viņu ieskatā ir pārāk izdevīgi Ukrainai.

Kirils Dmitrijevs, daloties ar šo ziņojumu, paziņoja: “Eiropas Savienības līderi ar neiespējamiem pieprasījumiem pagarina konfliktu Ukrainā.”

Ukrainas organizācijas “Hope for Ukraine” dibinātājs un izpilddirektors Jurijs Bojčenko paudis viedokli, ka Tramps politiski ir iedzīts stūrī – pārāk nobijies, lai lietotu ASV varas instrumentus pret Maskavu, bet vienlaikus nevēlas atzīt neveiksmi.

“Mēs redzam nevis piesardzīgu, bet bailīgu reakciju. Viņš baidās nosodīt Putinu, jo, manuprāt, Putins viņam pateicis ko tādu, kas viņu ļoti biedē,” uzskata Bojčenko.

Tā dēvētais “miera process” – tostarp Trampa sarunas ar Putinu šovasar Aļaskā – pēc Bojčenko domām tikai dod Krievijai laiku turpināt karu: “Putins ir viltīgs. Šādas sarunas var turpināties četrus gadus, kamēr cilvēki mirst.”

ASV nevērš spiedienu uz Ukrainu teritoriju jautājumā, pēc sarunām ar ASV prezidenta īpašo sūtni Stīvu Vitkofu sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks.

"Neviens ASV pusē nevērš spiedienu uz Ukrainu par kaut kādām teritorijām," tiešsaistes brīfingā pauda Jermaks, piebilstot, ka ASV ir gatavas sniegt Kijivai drošības garantijas un darbs pie tām notiek katru dienu.

Vitkofa un Jermaka sarunas piektdien Ņujorkā bija daļa no centieniem panākt Krievijas un Ukrainas tikšanos tehniskās sarunās pirms iespējamā trīspusējā samita, vēsta izdevums "Politico".

Kļuvis zināms vairāk par Andrija Parubija nogalināšanu, kurš sestdien pēcpusdienā tika nošauts Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā.

Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka uzbrucējs izšāvis vairākus šāvienus uz Parubiju, nogalinot viņu notikuma vietā. Pēc tam slepkava aizbēga, un tika sākta meklēšanas operācija.

“Šis ir drošības jautājums valstī, kas atrodas karā, kur, kā redzam, vairs nav pilnīgi drošu vietu,” sacīja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.

Amatpersonas pagaidām nav sniegušas norādes, vai slepkavība ir tieši saistīta ar Krievijas karu Ukrainā.

Ukraina sākusi ražot savas tāla darbības rādiusa spārnotās raķetes ar nosaukumu "Flamingo". Tās varētu mainīt kara gaitu, īpaši ņemot vērā, ka Pentagons ir aizliedzis Kijivai izmantot ASV piegādātās raķetes, lai sasniegtu mērķus Krievijā, vēsta 360TV Ziņas.

Ukrainas aizsardzības jaunuzņēmums "Fire Point" ziņo, ka pašlaik tiek saražota aptuveni viena "Flamingo" raķete dienā. Tomēr plāni ir ambiciozi – līdz oktobrim ražošanas jauda tiks palielināta līdz septiņām raķetēm dienā, kas gadā varētu sasniegt divarpus tūkstošus raķešu.

Raķetes spējas ir ievērojamas - tā spēj mērot 300 kilometru attālumu, nes 1150 kilogramus smagu kaujas galviņu un maksimālais pārvietošanās ātrums ir 950 kilometri stundā.

"Flamingo" sprādzienbīstamības spējas ievērojami pārsniedz līdz šim Ukrainas izmantotos tāla darbības rādiusa dronus un mazās spārnotās raķetes.
 

"Šonedēļ notika divi plaša mēroga Krievijas uzbrukumi — pilnīgi nekaunīgas darbības, ar kurām Krievija demonstrē: bez pasaules spiediena karš nebeigsies. Un tas ir skaidrs signāls Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropai un līderiem, kuri šajās dienās atrodas Ķīnā un tiksies ar Putinu.

Mēs gaidām, ka šajās tikšanās reizēs tiks aktualizēta pamiera nepieciešamība — kā signāls Krievijas gatavībai uz diplomātiju. Putins vienkārši māna līderus un cenšas ievilkt viņus savā pusē. Viņš tikai aizkavē sankciju draudus. Nekas cits viņu neinteresē. Svarīgi ir, lai mēs kopā piespiestu Krieviju izbeigt šo karu," sestdienas vakarā uzrunā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps paudis šaubas, vai tikšanās starp Ukrainu un Krieviju vispār notiks, Zelenskis savā ikvakara uzrunā nosaucis piecas valstis, kurās Ukrainas un Krievijas sarunas varētu notikt.

Pēc samita Vašingtonā Ukraina un tās sabiedrotie mēģina virzīt sarunu norisi, taču Maskava brīžiem izrādījusi pretestību. Ņemot vērā spekulācijas par sarunu vietu un faktu, ka pret Vladimiru Putinu izdots aresta orderis, Zelenskis pats nosaucis piecas iespējamas lokācijas.

Pēc viņa teiktās, sarunas varētu notikt Turcijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā, Katarā vai Šveicē.

Gerasimova ziņojumā Krievija lepni demonstrēja savu “uzvaru karti”. Taču, salīdzinot ar reālajām kartēm, atklājas viltība – Maskava vienkārši iekrāso pelēko zonu tā, it kā tā būtu pilnībā ieņemta. Uzvara ar krītiņiem, nevis kaujas laukā.

Kara noziegums notika 28. augustā un tika fiksēts ar Ukrainas Nacionālās gvardes 1. Azovas korpusa gaisa izlūkošanas palīdzību.