TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Krievijas partizānu grupējums "Krievijas brīvība" aizdedzināja LADA 2107 automašīnu, kas piederēja krievu karavīram, kurš karo okupētajās Ukrainas teritorijās.

Lielbritānijas uzņēmums "Windracers", kas specializējas loģistikas dronu ražošanā, ir iekļauts galveno piegādātāju sarakstā lielākajā Apvienotās Karalistes militārās palīdzības paketē Ukrainai, kas paredzēta "dronu" veidā.

Pakete, kuras kopējā vērtība ir 752 miljoni mārciņu, paredz 120 000 dronu piegādi.

Pirmie kompleksi jau ir piegādāti vienībām kaujas testēšanai. Jaunais risinājums aizstās vairākas dažādas vadības sistēmas, ko pašlaik izmanto operatori, ievērojami vienkāršos izvietošanu un nākotnē vienādos šādu dronu pārvaldību visā frontē.

Transportlīdzeklis ir paredzēts bruņutehnikas, nocietinājumu, ienaidnieka dzīvā spēka un lēnas kustības gaisa mērķu apkarošanai. "Spider" ir aprīkots ar tādiem ložmetējiem kā Browning M2 un PKT, kā arī automātiskajiem granātmetējiem AGS-17 un Mk19.

Zelenskis apgalvo, ka atkāpšanās no Donbasa būtu stratēģiska sakāve Ukrainai, jo pilsētu aizsardzība ir daudz spēcīgāka nekā jebkura atklātā laukā uzbūvēta līnija.

Ukrainas spēku atkāpšanās no Doneckas un Luhanskas apgabaliem nozīmētu stratēģisku zaudējumu Ukrainai un tās bruņotajiem spēkiem, sacīja prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc prezidenta teiktā, prasība atstāt Donbasu izskatās tā, it kā kāds mēģinātu vienoties par Ukrainas likteni bez pašas Ukrainas. Zelenskis uzsvēra, ka šāds solis nozīmētu nocietinātu pozīciju zaudēšanu, aizsardzības vājināšanos un papildu riskus armijai.

Dnipropetrovskas apgabala Nikolajivkas ciemā granātas sprādzienā ievainojumus guva pieci policisti, aizturot vīrieti, kura rīcība apdraudēja cilvēkus. 

Par to ziņoja Dnipropetrovskas apgabala policijas komunikācijas pārvalde. 21. aprīlī aptuveni pulksten 6:30 policija saņēma ziņojumu par iereibušu vīrieti, kurš Sineļņiku rajona Nikolajivkas ciemā uzvedās neadekvāti.  Aizturēšanas laikā agresīvais Nikolajivkas iedzīvotājs meta tiesībsargājošo iestāžu darbinieku virzienā divus sprādzienbīstamus priekšmetus. Viens priekšmets nesprāga, bet otrs eksplodēja. Vairāk lasi šeit.

No otrdienas līdz ceturtdienai Polijā norisināsies Baltijas valstu un Polijas ģenerālprokuroru tikšanās, kuras laikā plānots parakstīt arī deklarāciju, kas apliecina valstu kopīgu apņemšanos stiprināt sadarbību, informēja prokuratūrā.

Tikšanās laikā Polijas prokuratūra iepazīstinās ar savu pieredzi, veicot izmeklēšanu noziegumos, kas saistīti ar spiegošanu un terorismu. Tāpat tiks apspriesti procesuālie izaicinājumi, kas radušies Krievijas īstenotās karadarbības Ukrainā ietekmē, tostarp reģionālās drošības jautājumi.

Paredzēts arī pārrunāt izmeklēšanu noziedzīgajos nodarījumos par kontrabandas preču ievešanu no Baltkrievijas teritorijas, izmantojot balonus kā neparastu veidu preču pārvadāšanai pāri robežai.

Igaunijas politiķi kritizējuši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumus, ka interneta piekļuves ierobežojumi Krievijā varētu būt saistīti ar mobilizāciju uzbrukumam Baltijas valstīm, un norādīja, ka Ukrainas prezidents, tos atkārtojot, izplata Kremļa naratīvu, kas apgrūtina sadarbību.

Zelenskis svētdien pārraidītā intervijā televīzijā izteica pieņēmumu, ka Krievija, iespējams, bloķē internetu nevis tādēļ, lai apspiestu valdības kritiku, bet gan lai novērstu neapmierinātību, ko varētu izraisīt plānotā plaša mēroga mobilizācija. Saskaņā ar Ukrainas prezidenta vērtējumu mobilizācijas mērķis varētu būt masveida uzbrukums Ukrainai vai Baltijas valstīm.

Atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, NATO iedarbinātu alianses līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību gadījumā, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, Zelenskis to apšaubīja. "Domāju, ka varbūt ne visas valstis vēlēsies atbalstīt [Baltijas valstis], bet, manuprāt, NATO valstīm nav izvēles - citādi NATO vairs nepastāvēs. Tām jārīkojas un jāreaģē uz to, ko potenciāli varētu darīt [Krievijas diktators Vladimirs] Putins," intervijā uzsvēra Zelenskis.

Krievijas uzbrukumos Ukrainā naktī uz otrdienu ievainoti vismaz 25 cilvēki, ziņo amatpersonas.

Krievijas dronu triecienos Sumos ievainoti 15 cilvēki, kā arī nodarīti postījumi daudzdzīvokļu ēkām un kādai medicīnas iestādei. "Atkārtotu uzbrukumu draudu dēļ glābējiem nācās vairākas reizes pārtraukt operācijas," norādīja avārijas dienests.

Gaisa triecienos Harkivas apgabalā ievainoti trīs cilvēki, un vēl trīs guva traumas krievu uzbrukumos Slovjanskā, ziņo amatpersonas.

Dņipropetrovskas apgabalā ievainoti četri cilvēki, sociālajos tīklos paziņoja apgabala gubernators.

Jau ziņots, ka Krievija naktī uz otrdienu uzbruka Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 143 droniem.

Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt vai neitralizēt vienu raķeti un 116 dronus.

Ukrainas pārstāvis Andrijs Meļņiks savā runā ANO paziņoja, ka Krievijas armija cieš milzīgus zaudējumus frontes līnijā.

Pēc viņa teiktā, vidēji Krievija zaudē aptuveni 254 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru. Tajā pašā laikā okupantu virzība joprojām ir lēna un prasa augstu cilvēku dzīvību cenu.

Meļņiks uzsvēra, ka, neskatoties uz to, Krievija joprojām nekontrolē vairāk nekā 20% Doneckas apgabala, kuru tā iepriekš bija pieprasījusi nodot tai praktiski bez pretestības.

"Kopš šī gada sākuma Krievija zaudē vismaz 30–35 tūkstošus karavīru mēnesī. Faktiski Krievijas kaujas zaudējumi jau ir pārsnieguši tās ikmēneša līgumā noteiktos vervēšanas mērķus. Tas liecina par pieaugošu strukturālu krīzi Krievijas militārā personāla papildināšanas sistēmā."