TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupantu dzīvā spēka zaudējumi tuvojas 1,3 miljoniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 2, 2026
1. martā Zaporižjas apgabalā bezpilotu sistēmu spēku kaujinieki kopā ar Ukrainas bruņoto spēku Speciālo operāciju vienībām iznīcināja Krievijas radiolokācijas staciju "Kasta".
❗️On March 1, in the Zaporizhzhia region, fighters of the @usf_army together with the Special Operations Forces of the Armed Forces of 🇺🇦Ukraine destroyed a 🇷🇺Russian radar station "Kasta". pic.twitter.com/VYLJpa9gvN
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 2, 2026
Par to ziņo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR).
- Raķetes aptuvenais darbības rādiuss – 1500 km
- Kaujas galviņa – 800 kg
- Ātrums – 600–800 km/h
- Satelītu navigācijai tā ir aprīkota ar ECM izturīgu "Kometa-M12" moduli
- Lētāks un potenciāli masveidā ražots Kh-101 spārnotās raķetes analogs Tu-95/Tu-160 bumbvedējiem.
🤬 Russia has begun striking Ukraine with a new subsonic missile “Izdeliye-30” — Main Directorate of Intelligence of the Ministry of Defence of Ukraine
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 2, 2026
▪️ Approximate range – 1500 km
▪️ Warhead – 800 kg
▪️ Speed – 600–800 km/h
▪️ For satellite navigation it is equipped… pic.twitter.com/qauATMN3TJ
Aizvadītā ziema bija viens no smagākajiem pārbaudījumiem Ukrainas pretgaisa sistēmai, jo Krievija uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 700 dažāda veida raķetēm, taču valsts energosistēma tika nosargāta, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Trīs ziemas mēnešu laikā Ukrainas Gaisa spēki sadarbībā ar Ukrainas armiju atvairīja 14 masveida kombinētus ienaidnieka uzbrukumus.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības pieredze ir “neaizstājama”, saka Zelenskis — pēc tam, kad viņš redzējis, kā Persijas līča valstīm ar jaudīgākām sistēmām neizdodas apturēt katru Irānas dronu un raķeti.
Gadiem ilgā aizsardzība pret tiem pašiem “Shahed” droniem, kurus izmanto Krievija, Ukrainai devusi tādu kompetenci, kādas nav nevienai citai valstij.
Ukraine's air defense experience is "irreplaceable," Zelenskyy says - after watching Gulf states with stronger systems fail to stop every Iranian drone and missile.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 1, 2026
Years of defending against the same Shahed drones Russia uses have given Ukraine expertise no other country has.…
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) liegusi piekļuvi vēl desmit Krievijas propagandu izplatošām tīmekļvietnēm, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".
Plašāk lasīt šeit.
Krievijas spēki naktī uz pirmdienu uzbrukuši Ukrainai ar 94 droniem, no kuriem 84 neitralizēti, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Četrās vietās tika reģistrēti desmit uzbrukuma bezpilota lidaparātu triecieni, kā arī krītošas atlūzas divās vietās.
"Saskaņā ar provizoriskiem datiem pretgaisa aizsardzība notrieca vai neitralizēja 84 ienaidnieka bezpilota lidaparātus "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un cita veida dronus valsts ziemeļos, dienvidos un austrumos," teikts Gaisa spēku ziņojumā.
Eiropas Savienība (ES) spēs panākt vienošanos par jaunāko sankciju paketi pret Krieviju, pirmdien intervijā TV3 sprieda ES komisārs no Latvijas Valdis Dombrovskis (JV).
Runājot par pašlaik "iesprūdušo" 20.sankciju paketi pret Krieviju, politiķis atzīmēja, ka šī nav pirmā reize, kad Ungārija rada problēmas, tomēr ES politiķi tās allaž spējuši pārvarēt, un Dombrovskis ir pārliecināts, ka arī šoreiz tiks spēts sankciju paketi "atbloķēt".
Savukārt taujāts, kāpēc ES neizdodas vienoties par iesaldēto Krievijas aktīvu nodošana Ukrainai, Dombrovskis atbildēja vairāk aplinkus, izceļot, ka ES šogad un nākamgad atbalstīs Ukrainu ar 90 miljardiem eiro, kurus kopīgi aizņemsies.
Latvijas prioritāte kara Irānā kontekstā ir nodrošināt, lai tā dēļ no starptautiskajām prioritātēm nepazūd atbalsts Ukrainai, Krievijas spēju ierobežošana un NATO spēju uzlabošana, pirmdien intervijā TV3 uzsvēra Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Taujāta, vai ASV un Izraēlas sāktie uzbrukumi Irānai var pāraugt lielākā karā, Braže atbildēja, ka notikt varot viss un kas, bet neviens nav ieinteresēts konflikta iešanā plašumā. Viņa arī dzirdējusi, ka daļa Irānas palikušo amatpersonu signalizējot, ka esot atvērtas regulētai izejai no konflikta, bet notikt varot visādi.
Braže atzīmēja, ka visa Irānas vadības komanda ir iznīcināta un palikušie līderi lielā mērā esot decentralizēti, attiecīgi konflikts var turpināties šādā decentralizētā veidā un izvērsties dažādi, tostarp var ieilgt.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 267 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 713 tankus, 24 111 bruņutransportierus, 37 795 lielgabalus un mīnmetējus, 1665 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1313 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 348 helikopterus, 153 169 bezpilota lidaparātus, 4384 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 80 557 automobiļus un autocisternas, kā arī 4076 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



