TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Lietuvas armija ir izstrādājusi un analizējusi četrus iespējamos scenārijus, kurus Krievija varētu īstenot uzbrukumam Baltijas valstīm, to intervijā Ukrainas ziņu aģentūrai "Ukrinform" atklājis Lietuvas Strēlnieku savienības komandieris pulkvedis Lins Idzelis. Pēc viņa teiktā, visbīstamākais būtu pēkšņs iebrukums, ko pavadītu masīvs gaisa trieciens. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas militārpersonas no 1. atsevišķā bezpilota sistēmu spēku centra iznīcināja Krievijas zeme-gaiss raķešu sistēmu "Tor-M1" netālu no Kalčinivkas ciemata okupētajā Doneckas apgabalā. Pašai pretgaisa aizsardzības sistēmai neizdevās pārtvert dronu, kas tajā ietriecās.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi vērtē ASV lēmumu Tuvo Austrumu jautājumā un atklāj saistību starp šiem notikumiem un Krievijas agresiju.

Savā vakara uzrunā 8. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ASV lēmums iesaistīties diplomātijā Irānas jautājumā piedāvā iespēju mazināt spriedzi un paver durvis konflikta izbeigšanai. Viņš norādīja, ka pirms ilgtspējīga miera vienmēr ir jānotiek pamieram, un valsts vadītājs atzinīgi vērtē Vašingtonas lēmumu to darīt. 

Zelenskis arī atzīmēja, ka pamiera paziņošana jau ir pozitīvi ietekmējusi tirgus, krītoties naftas cenām. Šajā kontekstā Ukrainas līderis pieminēja Krieviju, kas atsakās izbeigt karu. Viņš uzskata, ka iepriekš aprakstītā situācija varētu kalpot arī kā signāls Krievijai. Maskavai ir jāsaprot, ka papildus tiešajām sankcijām darbojas arī citi spiediena mehānismi. Viņš uzsvēra, ka iespējamā Hormuza šauruma atbloķēšana varētu samazināt Krievijas ieņēmumus no naftas, ko Kremlis izmanto savas agresijas finansēšanai. Ukrainas nostāja šajā kontekstā paliek nemainīga: spiediens uz Maskavu ir jāsaglabā un jāpalielina. Galu galā tas ļaus pāriet uz reālu diplomātisku izlīgumu.

Lietuva līdz 2027. gadam pārvietos visas stratēģisko rezervju noliktavas prom no Baltkrievijas robežas.

Pēc Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas eksports no Baltijas jūras ostām samazinājās līdz 15 mēnešu zemākajam līmenim. Ustjlugas, Primorskas un Novorosijskas infrastruktūras bojājumi samazina Krievijas ieņēmumus no dārgās naftas.

Krievijas laikraksts "Kommersant" ziņoja, ka Krievijas naftas eksports no Baltijas jūras ostām Ustjlugas un Primorskas pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem strauji samazinājās līdz 15 mēnešu zemākajam līmenim. Saskaņā ar "Cenu indeksu centra" datiem, piegādes apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu samazinājās par 33,2% līdz aptuveni 115 000 tonnām dienā. Vairāk lasi šeit.

ASV ignorēja Ukrainas sniegtos pierādījumus par Krievijas un Irānas sadarbību un turpina uzticēties Putinam.

Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas izlūkdienesti sniedza informāciju par to, kā Krievijas militārie satelīti ierakstīja kritisko infrastruktūru Persijas līcī, Izraēlā un Amerikas bāzēs, un ka šie dati tika nodoti Teherānai triecienu sagatavošanai.

Pēc prezidenta teiktā, Trampa komanda pilnībā neizprot Maskavas patiesos nodomus.

2026. gada pirmajā ceturksnī Krievijas budžeta ieņēmumi no naftas un sašķidrinātās gāzes pārdošanas sasniedza 1,44 triljonus rubļu, kas ir par 45,4% mazāk nekā 2025. gada attiecīgajā periodā. 

Par to ziņoja Krievijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Krievijas Finanšu ministriju. Krievijas Finanšu ministrija atzina, ka Krievijas valsts budžeta ieņēmumi 2026. gada janvārī-martā sasniedza 8,31 triljonu rubļu, kas ir par 8,2% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Tikmēr Krievijas valsts budžeta izdevumi sasniedza 12,89 triljonus rubļu, kas ir par 17% vairāk nekā pagājušajā gadā. Krievijas Finanšu ministrija straujo enerģijas ieņēmumu kritumu 2026. gada pirmajā ceturksnī galvenokārt skaidro ar krītošajām naftas cenām. Pat martā, kad globālās enerģijas cenas strauji pieauga Tuvo Austrumu kara dēļ, Krievijas budžeta ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas samazinājās par 43%. Tas ir tāpēc, ka Krievijas uzņēmumi martā maksāja nodokļus, pamatojoties uz Urals jēlnaftas cenu februārī (44,6 ASV dolāri par barelu).

Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā ceturtdien nolēma grozīt uz Baltkrieviju izceļojušā Rīgas domes deputāta, partijas "Stabilitātei!" bijušā līdera Alekseja Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu.

Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu.

Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Par Donbasu: Ukraina neapspriedīs teritoriju atdošanu — tas radītu nopietnus militārus riskus (draudus Harkivai un citām pilsētām) un varētu novest pie sabiedrības šķelšanās, kas ir tieši tas, ko Kremlis vēlas.

Pēc 8. aprīļa Ukrainas kamikadzes dronu uzbrukuma okupētajā Feodosijā (Krimā) izcēlies plašs ugunsgrēks vietējā naftas bāzē.