TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu armija cer nosaldēt Ukrainas lielpilsētu iedzīvotājus, lai viņi izdarītu to, ko krievu armija nespēj, un paši gāztu Zelenski

Ungārija atteikusies atbalstīt kopīgu ES paziņojumu, aizstāvot Dāniju pret Trampa prasībām attiecībā uz Grenlandi, nodēvējot to par "ne ES jautājumu".

Ārlietu ministrs Sījārto sacīja, ka Budapešta neredz "vajadzību un līdz ar to arī iespēju" pēc kopīgas ES deklarācijas.

Taču tajā pašā dienā viņš apstiprināja, ka Ungārija steidzas pievienoties Trampa Gazas "Miera padomei", nosaucot uzaicinājumu par "godu".

Astoņas Eiropas valstis izvietoja karaspēku Grenlandē un izdeva kopīgu paziņojumu, atbalstot Dāniju. Ungārija nebija starp tām.

Grenlandes jautājumā Budapešta nostājas Vašingtonas pusē. Gazas jautājumā tā pievienojas Trampa padomei. Ukrainas jautājumā tā turpina bloķēt ES atbalstu.

Vašingtona nodeva Maskavai Ukrainas un Amerikas miera līguma par Ukrainu projektu, dodot Kremlim iespēju formulēt savus komentārus pirms jaunas kontaktu kārtas. Saskaņā ar "Bloomberg" ziņām, Krievijas diktators Vladimirs Putins saņēma dokumenta projektu janvāra sākumā, lai Maskava varētu sagatavot savus komentārus ASV prezidenta sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītei Krievijā, kas paredzēta 22. janvārī.

Plāna projekts Krievijas pusei tika iesniegts ar Kremļa sarunu vedēja Kirila Dmitrijeva starpniecību. Saskaņā ar aģentūras avotiem, Kremlis uztvēra dokumenta publiskošanu kā svarīgu soli sarunu procesā, taču tas joprojām ir tālu no pilnvērtīgas vienošanās. Krievija apgalvo, ka tekstā trūkst vairāki fundamentāli jautājumi vai arī tie ir izklāstīti "nepieņemamā veidā".

Saskaņā ar aģentūras sniegto informāciju Maskava pievērš īpašu uzmanību Kušnera lomai, uzskatot, ka viņam bija nozīmīga loma neformāla sarunu kanāla izveidē. Pēc žurnālistu teiktā, Kremlis uzskata, ka Amerikas administrācija it kā ir gatava atzīt Krievijas kontroli pār Krimu un citām okupētajām Ukrainas teritorijām. Avoti to raksturo kā galveno jautājumu Putinam, liekot viņam ievērot piesardzību un demonstrēt gatavību panākt dažus "kompromisus".

Vācijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki ir aizturējuši divas personas, kuras tiek turētas aizdomās par Krievijas "LTR" un "DTR" kaujinieku atbalstīšanu. Aizturētie ir Krievijas pilsonis un Vācijas pilsonis.

"Reuters" ziņo, ka viņi tika arestēti Brandenburgas federālajā zemē.

Saskaņā ar Vācijas Federālās prokuratūras sniegto informāciju aizdomās turētie kopš 2016. gada ir snieguši materiālu atbalstu tā sauktajām "DTR" un "LTR" grupām, ko Berlīne klasificē kā ārvalstu teroristu organizācijas.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie organizēja piegāžu, medicīniskā aprīkojuma un dronu piegādi kaujiniekiem. Viens no aizturētajiem šiem mērķiem pārskaitīja vairāk nekā 14 000 eiro, bet otrs vairākkārt devās uz Donbasu, lai tiktos ar grupējumu pārstāvjiem un izplatītu ziedotos materiālus.

2025. gada maijā tika ziņots, ka Vācijas prokuratūra veica kratīšanu mājā Brandenburgā aizdomās par Krievijas tā dēvēto "LTR" un "DTR" kaujinieku atbalstīšanu.

"Jā, tā ir taisnība: decembrī krievi zaudēja 1000 kritušo. Ne nopietni ievainotos — kritušos. Katru dienu. Tas ir vairāk nekā 30 000 tikai decembrī. Astoņdesmitajos gados Padomju armija 10 gadu laikā Afganistānā zaudēja 20 000 cilvēku. Tagad viņi viena mēneša laikā zaudē 30 000. Un tomēr viņi turpina uzbrukt," norāda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs publiski demonstrēja zināšanu līmeni, kas knapi atbilst vidusskolas izglītībai. Pietika ar "Vikipēdijas" atvēršanu, taču Krievijas diplomātijā, šķiet, tas ir pārāk sarežģīti.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova jaunākais apkaunojošais incidents ir izraisījis izsmieklus sociālajos tīklos. Amatpersona apgalvoja, ka Lielbritānija "nepamatoti sevi dēvē par lielu" un ka to vajadzētu saukt vienkārši par "Britāniju". Internets atgādināja par Lavrova acīmredzamo nespēju atbildēt uz elementāru jautājumu no skolas mācību programmas. Žurnālists un blogeris Deniss Kazanskis pievērsa uzmanību šim apgalvojumam. "Tas ir skaidrs Krievijas līderu intelektuālā līmeņa piemērs," viņš atzīmēja. Vairāk lasi šeit.

Kopš 2024. gada maija Krievijas okupācijas armija ir mēģinājusi pilnībā ieņemt Volčanskas pilsētu Harkivas apgabalā, taču Ukrainas bruņotie spēki notur savas pozīcijas.

Harkivas apgabala Slobožanskas dienivdu virzienā trūkst koordinācijas starp Krievijas armijas vienībām, kā rezultātā krievu okupanti viens uz otru atklāj "draudzīgu" uguni. Par to savā "Facebook" lapā ziņoja Ukrainas bruņoto spēku 6. armijas korpuss. 

Saskaņā ar Ukrainas bruņoto spēku sniegto informāciju, Krievijas Federācijas 6. okupācijas armijas 82. motorizētā strēlnieku pulka un 69. motorizētās strēlnieku divīzijas vadība nespēj nodrošināt koordināciju starp savām vienībām Ukrainas bruņoto spēku 6. armijas korpusa atbildības zonā, kā rezultātā notiek "draudzīgas" uguns gadījumi. 

Krievu okupanti vairākas reizes, virzoties uz vienām un tām pašām pozīcijām netālu no Sineļņikoves ciema, ir atklājuši viens uz otru "draudzīgu" uguni. Tā rezultātā ienaidnieks zaudēja vairākus ievainotos vīrus. Ukrainas Bruņoto spēku 6. armijas korpusa atbildības zonā ienaidnieks tiek pastāvīgi apšaudīts ar Ukrainas artilēriju un bezpilota lidaparātiem. Tā rezultātā Krievijas trieciengrupas ir dezorganizētas, atkāpšanās laikā pamet savus ievainotos, kā arī apšauda savus bezpilota lidaparātus utt.

Krievijas spēki Ukrainas austrumu Doneckas apgabalā sala un sasalušās zemes dēļ varētu atrast labvēlīgus apstākļus mehanizētiem uzbrukumiem, 21. janvārī "Suspilne" pastāstīja 79. brigādes komunikācijas vadītājs Romans Pisarenko.

"Nav dubļu, un smagā tehnika neiesprūdīs," sacīja Pisarenko.

"Tajā pašā laikā ienaidniekam ir nopietnas loģistikas problēmas — mūsu brigādes droni jau lido vairāk nekā 30 kilometrus un uzbrūk ienaidniekam dziļi aizmugurē," piebilda Pisarenko.

Ukrainas militārpersona sacīja, ka situācija ap Mirnohradu, Pokrovskas satelītpilsētu, kur izvietota viņa brigāde, joprojām ir sarežģīta, jo Krievijas karaspēks mēģina iefiltrēties pilsētā.

Viņš piebilda, ka Krievijas spēki šīs taktikas īstenošanai izmanto masveida uzbrukumus un nelielas kājnieku grupas.

"Ienaidnieks iefiltrējas pilsētā, atrodot pagrabus un mājas, kur paslēpties. Ieejot vai izejot no (pozīcijas), jūs pat varat sastapties ar ienaidnieku aci pret aci," sacīja Pisarenko.

Kā pretpasākumu Ukrainas vienības veic meklēšanas un trieciena operācijas, lai atklātu un iznīcinātu Krievijas spēkus Mirnohradā un apkārtējos rajonos, viņš teica.

Pokrovska, svarīga cietokšņa pilsēta Doneckas apgabalā, ir bijusi viena no karstākajām frontes līnijas zonām, Ukrainas spēkiem pēdējā gada laikā atvairot lielu daudzumu ar Krievijas uzbrukumiem. Mirnohrada atrodas mazāk nekā 3 kilometru attālumā no aplenktās pilsētas.

ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs žurnālistiem Davosā apstiprināja, ka 22. janvārī tiksies ar Putinu:

"Mēs plānojam apspriest mieru, Ukrainu un Krieviju. Esmu cerību pilns."

Vitkofs paziņoja, ka sanāksmē piedalīsies arī cits ASV sarunu vedējs — Džareds Kušners. Pēc sarunām ar Putinu amerikāņi plāno tikties ar ukraiņiem.

Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) atklāja 3,6 miljonu dolāru (141,3 miljonu grivnu) krāpšanas shēmu, kas ietvēra viltotus "zaļo tarifu" maksājumus par saules enerģijas elektrostacijām Krievijas okupētajā Zaporižjā. 

Apsūdzības ir izvirzītas deviņiem aizdomās turētajiem, tostarp bijušajam prezidenta biroja vadītāja vietniekam Rostislavam Šurma, viņa brālim un enerģētikas uzņēmumu vadītājiem. Izmeklētāji apgalvo, ka uzņēmumi pēc okupācijas apgalvoja, ka ražo elektroenerģiju, un saņēma maksājumus, kas vēlāk tika novirzīti caur fiktīviem uzņēmumiem.

Okupantu drona notriekšana, visticamāk, vaikta ar pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības sistēmas MANPADS palīdzību.