TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas 422. bezpilota sistēmu pulks divreiz uzbruka Krievijas kravas kuģim, kas Berdjanskas ostā pārvadāja munīciju. Triecieni notika 3. piestātnē, kur kuģis, visticamāk, izkrāva kravu.
Ukraine’s 422nd unmanned systems regiment twice struck a Russian cargo ship carrying ammunition at Berdyansk port. The hits occurred at Pier 3, where the vessel was likely unloading cargo. #Ukraine https://t.co/gwwZDFUVvD pic.twitter.com/ONOj1ysTdo
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Zelenskis: Ukraina ir oficiāli iesniegusi Amerikas Savienotajām Valstīm licenci "Patriot" raķešu ražošanai iekšzemē.
❗️Zelenskyy: Ukraine has officially applied to the United States for a license to produce Patriot missiles domestically. pic.twitter.com/1Y152H287f
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Ukrainas bruņotie spēki ir intensificējuši vidējas darbības rādiusa triecienus, kas traucē Krievijas militāro loģistiku visā okupēto teritoriju platībā – no Luhanskas apgabala līdz pat Krimai, secināts ASV Kara izpētes institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
Ukrainas 3. armijas korpuss ziņo, ka ar bezpilota lidaparātu palīdzību izdevies nodibināt uguns kontroli pār Luhansku, Starobiļsku, Alčevsku, Brjanku un Kadejevku. Šie objekti atrodas 50 līdz 90 kilometrus aiz frontes līnijas. Minētās darbības ir daļa no plašākas Ukrainas operācijas, kuras mērķis ir pārtraukt Krievijas militārās loģistikas ķēdes Luhanskas apgabalā.
Eksperti norāda, ka pēdējos mēnešos īstenotā triecienu kampaņa ir izraisījusi ķēdes reakciju, kas palēninājusi Krievijas spēku virzību.
❗️The moment a 🇷🇺Russian Shahed kamikaze drone was shot down by a 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet pic.twitter.com/7bGkFgCq0E
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Ukrainas bruņotie spēki ir uzsākuši Krievijas militārās loģistikas graušanu 200 kilometru dziļumā aiz frontes līnijas, kas varētu izrādīties izšķirošs faktors Krimas pussalas tālākā liktenī, norāda kara veterāns un militārais analītiķis Jevhens Dikijs.
Kā skaidro Dikijs, līdz šim Ukrainas rīcībā nebija pietiekamu līdzekļu apgādes ceļu pārgriešanai, taču situācija mainījusies, pateicoties jaunās paaudzes bezpilota lidaparātiem.
"Mēs esam izveidojuši 200 kilometru tālas darbības triecienu zonu, kas faktiski nošķir Krimu no cietzemes. Iepriekš, 2023. gadā, mums šādu iespēju nebija, jo artilērija nespēja sniegties tālāk par 40 kilometriem, ko Krievija izmantoja, attīstot infrastruktūru Azovas jūras piekrastē," radio stacijai Radio NV sacīja Dikijs.
Francija un tās sabiedrotie svētdien Atlantijas okeānā aizturējušu sankcijām pakļautu krievu tankkuģi, pirmdien paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Kuģis "Tagor" tika aizturēts svētdienas rītā starptautiskajos ūdeņos. Francijai šajā operācijā palīdzēja Lielbritānija un citi partneri, sociālajos tīklos paziņoja Makrons.
Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 265 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši un neitralizējuši 228 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās 12 vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievija zaudē iniciatīvu kaujas laukā, tādējādi paverot ceļu konflikta diplomātiskam risinājumam, svētdien intervijā ASV raidorganizācijai CBS pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Zelenskis sacīja, ka Krievijas armija kopš decembra beigām arvien vairāk pakļauta spiedienam, ciešot smagus zaudējumus. Ukrainas armija atgūst vairāk teritoriju, nekā iebrucēji okupē, norādīja prezidents, piebilstot, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins reaģē uz zaudējumiem, palielinot gaisa triecienu intensitāti.
Vairāk lasi šeit:
Rumānija ir secinājusi, ka bezpilota lidaparāts, kas trāpīja dzīvojamajā mājā Galacā, bija Krievijā ražotais „Geran-2“ — Krievijas versija Irānas bezpilota lidaparātam „Shahed“.
Prezidents Nicušors Dans vaino vienīgi Krieviju un nosūta šos secinājumus NATO un ES.
Romania has concluded that the drone that hit a Galați apartment block was a Russian-made Geran-2, its version of the Iranian Shahed.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 31, 2026
President Nicușor Dan blames Russia alone and is sending the findings to NATO and the EU.
🔗 https://t.co/Yf5kFB1ceT pic.twitter.com/tLDVqUk1SI
Bruņotais personāla transportlīdzeklis M113 izturēja deviņus Krievijas bezpilota lidaparātu (FPV) uzbrukumus, evakuējot ievainotos karavīrus netālu no Kostiantivkas Doņeckas apgabalā.
Apkalpe tika nosūtīta, lai sasniegtu smagi ievainotos Ukrainas Luhanskas pulka karavīrus, kuri bija iestrēguši neaizsargātās frontes pozīcijās.
Krievijas dronu operatori ceļā uz turieni un atpakaļ deviņas reizes uzbruka transportlīdzeklim, mēģinot iznīcināt apkalpi un apturēt glābšanas operāciju.
M113 turpināja kustēties un nogādāja ievainotos ārpus bīstamās zonas.
Medicīnas darbinieki no organizācijas „Shield of Life” stabilizēja karavīru stāvokli un nogādāja viņus slimnīcā.
An M113 armored personnel carrier withstood nine Russian FPV drone strikes while evacuating wounded soldiers near Kostiantynivka, Donetsk Oblast.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 31, 2026
The crew was sent in to reach badly wounded troops of Ukraine's Luhansk regiment, stranded at exposed frontline positions.
Russian… pic.twitter.com/GjqFzxKWa7
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



