TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: "Zapad 2025" manevros piedalās arī Indija, Irāna un dažas Āfrikas valstis

Pirms vairākām dienām Putins tikās ar savas valdības locekļiem, kritizējot straujo Krievijas ekonomikas palēnināšanos. Tās izaugsmes temps šovasar ir samazinājies gandrīz līdz nullei.

Saskaņā ar "Rosstat" datiem, pagājušajā gadā Krievijas ekonomika pieauga par 4,3%, bet gadu iepriekš - par 4,1%. Kopš tā laika izaugsmes tempi ir palēninājušies četras reizes, ekonomika sāka sarukt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pirmo reizi kopš 2022. gada, un rūpniecība ir uz stagnācijas robežas - jūlijā tās izaugsme bija tikai 0,7%.

Valdība, kas sākotnēji Putinam solīja 2,5% ekonomikas izaugsmi šogad, septembrī pazemināja savu prognozi līdz 1,5% un pēc tam līdz 1,2%.

Jo mazāk naudas Krievijai ir savas kara mašīnas finansēšanai, jo labāk. Ekonomiskajam spiedienam uz Krieviju ir jāpastiprinās.

Krievija sistemātiski zaudē vērtīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas, īpaši okupētajā Krimā, kas ir kļuvusi par Krievijas militāro bāzi.

Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievija ir aktīvi izmantojusi okupēto Krimu kā militāro bāzi, bet Ukraina sistemātiski iznīcina Krievijas objektus pussalā. Par to "Ukrainas Radio" pastāstīja atvaļinātais pirmā ranga kapteinis un militārais eksperts Andrijs Riženko. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas SBU droni nakts laikā uzbruka milzīgajai "Gazprom Neftekhim Salavat" naftas pārstrādes rūpnīcai Baškortostānā, trāpot kritiski svarīgajai ELOU-AVT-4 iekārtai. Tas noticis 1300 km attālumā no Ukrainas.

"Divi lidmašīnas tipa droni uzbruka objektam. Nav bojāgājušo vai ievainoto. Tika aktivizēta pasīvā un aktīvā aizsardzība, un rūpnīcas drošības dienests atklāja uguni, lai tos iznīcinātu," apgalvoja vietējais gubernators.

18. septembrī, Ventspils novada Varves pagasta pludmalē atrasta drona atlūza. Valsts policijas norīkojums strādā notikuma vietā, kur šobrīd ir norobežota apkārtne. 

Sākotnējā informācija liecina, ka notikuma vietā apdraudējums nav konstatēts. Pieļaujams, ka atlūza izskalota no jūras. Informētas atbildīgās iestādes, uz notikuma vietu dodas NBS Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas grupa.

Irāna ir izpildījusi nāvessodu Babakam Šahbazi — apsūdzētam spiegošanā pēc vēstules uzrakstīšanas Volodimiram Zelenskim, piedāvājot savu palīdzību Ukrainai.

Šahbazi tika arestēts 2024. gada janvārī, un viņa lietu izskatīja bēdīgi slavenais "nāves tiesnesis" Abolkasems Salavati. Viņam tika piespriests nāvessods par "spiegošanu Izraēlas labā" un "korupcijas izplatīšanu uz Zemes".

Cilvēktiesību aizstāvības grupas apgalvo, ka Šahbazi tika spīdzināts un viņam tika draudēts ar 16 gadus vecās meitas arestu, taču viņš neatzinās.

Kopš 2025. gada sākuma Irāna ir izpildījusi nāvessodu vismaz astoņiem iespējamiem "Izraēlas spiegiem".

Šahbazi lieta ir vēl viens piemērs tam, kā ajatollas režīms izmanto spiegošanas apsūdzības, lai apklusinātu opozīciju.

Lietuvas prokuratūra paziņo, ka ir identificējusi grupu, kas atbildīga par četriem teroristu uzbrukumiem Vācijā, Apvienotajā Karalistē un Polijā.

Starptautiski meklētas trīs aizdomās turētās personas, tostarp Krievijas pilsonis Andrejs Baburovs, bijušais Project 641 zemūdenes komandieris un Jūras spēku otrās pakāpes kapteinis.

Pēc izmeklētāju teiktā, 2024. gadā grupa izmantoja DHL un DPD, lai nosūtītu pakas ar improvizētām aizdedzināšanas ierīcēm, kas detonēja loģistikas centros, izraisot ugunsgrēkus. Tīkls ir saistīts arī ar ļaunprātīgas dedzināšanas mēģinājumu IKEA tirdzniecības centrā Viļņā.

Lietā iesaistīti Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pilsoņi. Rekrūši, domājams, tika meklēti, izmantojot "Telegram", un samaksa tika veikta kriptovalūtā.

Kopumā apsūdzētas 15 personas. Papildus Baburovam meklēšanā ir arī aizdomās turētie Tomass Stabačinsks un Daniils Gromovs (pazīstams arī kā Jaroslavs Mihailovs).

Izmeklētāji apgalvo, ka dažiem dalībniekiem bija tiešas saites ar Krievijas izlūkdienestiem.

Baltkrievijas brīvprātīgie, kas cīnās par Ukrainu, uzsāka ugunīgu uzbrukumu krievu pozīcijām, pārvēršot specializētas mīnmetēju lādiņus postošos ieročos, kas sadedzināja ienaidnieka slēptuves līdz pamatiem.

Brīvprātīgo korpuss modificēja savu munīciju ar napalmam līdzīgām vielām un termīta pārslām, radot aizdedzinošus lādiņus, kas dega vairāk nekā 2000 grādu pēc Celsija temperatūrā.

Šie mofidicētie lādiņi lija uz Krievijas meža pozīcijām Harkivas apgabalā, piespiežot okupantus pamest savas zemnīcas un doties atklātā vietā, kur tos gaidīja Ukrainas specvienības.

Tiešsaistē parādās iestudēti video un viltotas atlūzas, kamēr Maskava maskē savus iebrukumus Rietumu debesīs.

Krievija cenšas vainot Ukrainu uzbrukumos NATO. Nesen Lietuvā parādījās video, kurā redzamas "bezpilota lidaparātu atlūzas ar ukraiņu uzrakstiem", ko aktīvi izplata Krievijas "Telegram" kanāli, ziņo "Spravdi".

Ļvivas tiesa piesprieda Ukrainas gaisa spēku majoram 15 gadu cietumsodu par valsts nodevību un apsūdzībām ieroču glabāšanā. Viņš spiegoja Krievijas labā.

Majors Jurijs Lavriks slepeni filmēja savu militāro bāzi un nosūtīja video Krievijas izlūkdienestiem (FDD) iesaistot savu bijušo sievu, kas dzīvoja okupētajā teritorijā.

Lavrika bijusī sieva nostājās Krievijas okupantu pusē, kad tie 2022. gadā ieņēma Melitopoli, un piekrita kalpot par starpnieku Maskavas spiegiem.

Viņš arī iegādājās Ukrainas mobilo tālruņu sākuma komplektus un aktivizēja tos Ļvivā, nodrošinot numurus Krievijas izlūkdienestiem viņu sakaru tīklam Ukrainā.

Naktī uz ceturtdienu Volgogradā, Krievijā, bija dzirdami sprādzieni, un, pēc visa spriežot, Ukrainas droni tur veikuši triecienu uzņēmuma "Lukoil" naftas pārstrādes rūpnīcai.

Vietējie iedzīvotāji pilsētas dienvidu daļā dzirdējuši piecus līdz astoņus sprādzienus, vēsta "Telegram" kanāls "Shot".

Par masīvu dronu triecienu ziņoja arī apgabala gubernators Andrejs Bočarovs.

Volgogradas lidostā atcelti reisi uz Maskavu.