TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina paralizē Krievijas galveno naftas eksportēšanas ostu Melnajā jūrā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Saistībā ar pagājušajā mēnesī Čehijā notikušo ugunsgrēku dronu noliktavā aizturēti septiņi cilvēki, otrdien paziņojusi policija, kas šo dedzināšanu izmeklē kā iespējamu pret Izraēlu vērstu teroraktu.
Ugunsgrēks 20. martā izcēlās rūpnieciskajā zonā Pardubicē, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz austrumiem no Prāgas, un iznīcināja noliktavas ēku, taču cilvēki necieta. Noliktavu izmantoja uzņēmums "LPP Holding", kas izstrādā un ražo dronus un citu militāro aprīkojumu.
Policija pārbauda saikni ar terorismu pēc tam, kad kāds grupējums e-pasta vēstulēs Čehijas medijiem uzņēmās atbildību par dedzināšanu, norādot, ka uzbrucis "galvenajam Izraēlas ieroču ražošanas centram".
"Līdz šim aizturēti septiņi cilvēki, tostarp pieci Čehijā, kuri atrodas pirmstiesas apcietinājumā", un divas personas aizturētas Bulgārijā un Slovākijā, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, aģentūrai AFP pavēstīja Čehijas policijas preses pārstāvis. "Mēs gaidām, kad viņi tiks nodoti Čehijai," viņš piebilda.
Čehijas policija joprojām sadarbojas šajā lietā ar "partneriem vairākās Eiropas valstīs", norādīja policijas preses pārstāvis, bet sīkāku informāciju nesniedza.
Vietējie mediji ziņoja, ka viens no Čehijā aizturētajiem ir amerikānis, un arī Slovākijā ir aizturēta amerikāniete. Arī Bulgārijā aizturētā persona nav Čehijas pilsonis.
Pirms diviem gadiem LPP plānoja sadarbības projektu ar Izraēlas uzņēmumu "Elbit Systems", taču tas tā arī netika īstenots. LPP Čehijas sabiedriskajai televīzijai paziņoja, ka "uzņēmums nekad nav sācis ražot Izraēlas dronus".
Vairāki Čehijas mediji ziņoja, ka ir saņēmuši e-pasta vēstuli no grupas ar nosaukumu "Zemestrīces frakcija", kas uzņēmusies atbildību par uzbrukumu.
Pēdējos gados "Elbit Systems" bijis uzbrukumu mērķis visā Eiropā, tostarp Lielbritānijā, Vācijā un Zviedrijā.
LPP ražo arī bezpilota lidaparātus Ukrainai.
Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai un tā izraisītā ugunsgrēka apturēts naftas eksports, aģentūrai "Reuters" pavēstīja avoti.
No naftas termināļa "Šesharis" parasti dienā tiek nosūtīti 700 000 barelu jēlnaftas. Eksporta apturēšana palielinās slogu Krievijas infrastruktūrai, kurai ir vairākkārt uzbrukts, raksta aģentūra.
"Avoti sacīja, ka Krievija būs spiesta samazināt ieguvi, jo krājas rezerves un krātuves piepildās, kamēr globālais pieprasījums pēc Tuvo Austrumu jēlnaftas alternatīvām ir augsts un Krievija varētu izmantot situāciju, ko izraisījis karš ar Irānu," raksta "Reuters".
Vairāk lasiet šeit.
Moldova ir ierosinājusi, lai ES pārņemtu Piedņestras pagaidu ārējo pārvaldi, lai atbalstītu tās miermīlīgu reintegrāciju Moldovā.
Plāns paredz, ka ES pārvalda konverģences fondu sociālajai palīdzībai un infrastruktūras projektiem reģionā.
Moldova has proposed that the EU take temporary external administration of Transnistria to support its peaceful reintegration into Moldova.
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) April 7, 2026
The plan includes the EU managing a convergence fund for social aid and infrastructure projects in the region. pic.twitter.com/aPSAy2ZCke
Prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka THAAD sistēmas varētu novērst Krievijas iznīcinātāju uzbrukumus Ukrainai ar planējošajām bumbām un kopumā stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Tomēr eksperti joprojām ir skeptiski noskaņoti pret šādiem apgalvojumiem.
"THAAD nav spēju uzbrukt fiksēto spārnu lidmašīnām, tā ir tikai pretballistisko raķešu sistēma," laikrakstam The "Kyiv Independent" pastāstīja Kolbijs Badhvars, militārais analītiķis, kas specializējas iepirkumu, ieroču pārdošanas un drošības palīdzības jomā.
"THAAD has no ability to engage fixed wing aircraft, it is solely an anti-ballistic missile system." Colby Badhwar, a military analyst focusing on procurement, arms sales, and security assistance, told The Kyiv Independent.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) April 7, 2026
2026. gada aprīļa pirmajā nedēļā Krievijas armija demonstrēja ārkārtīgi vāju teritoriālo ieguvumu tempu Ukrainā.
Krievijas ofensīva Ukrainā pēdējā laikā ir nepārprotami apstājusies. Pēdējās nedēļas laikā Krievijas karaspēks palielināja savu kontrolēto teritoriju Ukrainā tikai par 2 kvadrātkilometriem, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem visā karā. Šie dati izriet no OSINT projekta "DeepState" analīzes.
Galvenie Krievijas armijas virzības punkti tika reģistrēti netālu no Kupjanskas (aptuveni 8 kvadrātkilometri), kā arī Slovjanskas un Kramatorskas apgabalā (gandrīz 5 kvadrātkilometri). Vienlaikus nelielas izmaiņas tika reģistrētas Sumu apgabalā un netālu no Pokrovskas. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā, ka okupācijas armija vienlaikus zaudēja aptuveni 14 kvadrātkilometrus Harkivas apgabalā un Zaporižjas apgabalā.
Arī citi analītiķi norāda, ka Krievijas plaši izziņotā pavasara ofensīva nedod būtiskus rezultātus un virzās uz priekšu ārkārtīgi lēni. Saskaņā ar Somijas organizācijas "Black Bird Group" datiem, pašreizējā kauju dinamika ļoti atgādina 2024. gada notikumus, kad Maskava neguva nekādus būtiskus panākumus.
Tikmēr bijušais CIP direktors Deivids Petreuss uzskata, ka Ukrainai ir izdevies mainīt situāciju kaujas laukā, ziņo CBS. Viņš apgalvo, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir izdevies sagraut Krievijas ofensīvas spējas frontes līnijās, galvenokārt pateicoties straujajai bezpilota lidaparātu tehnoloģiju attīstībai.
Lietuviešu kopbraukšanas šoferis, kuram nepatika, ka Ukrainas bēgļi "atņem darbu", nozaga Ukrainas karogu no valdības ēkas.
Pēc tam vīrietis sadauzīja automašīnu, kuru viņš izvēlējās pēc Ukrainas numura zīmēm. Automašīna piederēja lietuviešu vīrieša ģimenei, kas bēga no Krievijas uzbrukumiem. Varmākam piesprieda 90 dienas cietumā.
A Lithuanian rideshare driver who hated that Ukrainian refugees "take jobs" stole a Ukrainian flag from a govt building.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 7, 2026
Then smashed a car he picked by its Ukrainian plates. The car belonged to a Lithuanian man's family that fled Russian bombing. He got 90 days… pic.twitter.com/hoIveLVc5R
Drons, kas piegādāja pārtiku Ukrainas aizstāvju pozīcijās esošajiem karavīriem, atveda atpakaļ pasažierus - kaķi un suni.
Evakuācijas laikā viņi nolidoja 12 kilometrus. Par viņiem rūpējas aizstāvji no 14. atsevišķās mehanizētās brigādes.
A drone that brought food to Ukrainian Defenders on positions, brought back passengers - a cat and dog.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 7, 2026
They flew 12 kilometers during their evacuation. The Defenders of 14th Separate Mechanized Brigade are taking care of them. pic.twitter.com/aAQ300mSbY
Ukraina ir uzbrukusi Ustjlugai un Primorskai, kas pārkrauj 40% no jūras transportētās jēlnaftas. Tankkuģu krava ir strauji samazinājusies. Taču, tā kā Irānas karš paaugstina cenas, Kremļa aprīļa naftas nodokļi var dubultoties līdz 12,8 miljardiem dolāru, vēsta laikraksts "The New York Times".
NYT: Ukraine attacks Russian oil ports to cut into Iran’s war profits
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 7, 2026
Ukraine has struck Ust-Luga and Primorsk handle 40% of seaborne crude. Tanker loadings have plummeted. But as Iran's war drives prices up, the Kremlin's April oil taxes may double to $12.8bn anyway… pic.twitter.com/XdpfFl1qj2
Ukrainas uzņēmums "General Chereshnja" un Horvātijas uzņēmums ORQA Ukrainā būvēs pazemes rūpnīcu bezpilota lidaparātu komponentu ražošanai.
Puses plāno panākt pilnīgu ražošanas lokalizāciju, lai novērstu atkarību no ārvalstu komponentiem.
Source: https://t.co/9Er8thfQv0
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 7, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



