TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu sacījis, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins beigās varētu nožēlot iebrukumu Ukrainā, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz Vašingtonas sagatavotajiem materiāliem pēc ASV un Ķīnas līderu sarunām Pekinā.

Šī ir pirmā reize, kad Sji sarunās ASV sniedzis šādu vērtējumu Krievijas-Ukrainas karam, norāda laikraksts.

Austrumu robežas stiprināšanai jābūt prioritātei Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā, otrdien, tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Jusi Hallaaho, pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa pauda, ka Latviju un Somiju vieno izcilas divpusējās attiecības un kopīgas intereses gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropā kopumā, tostarp Austrumu robežas stiprināšanā ES daudzgadu budžeta sarunās. "Mūsu sadarbība ir kļuvusi vēl ciešāka kopš Somijas pievienošanās NATO," uzsvēra Mieriņa, akcentējot abu valstu vienoto skatījumu uz drošības stiprināšanu.

Ukrainas 118. teritoriālās aizsardzības brigāde ar droniem iznīcināja trīs Krievijas kājnieku kaujas mašīnas (BMP), kas gatavojās uzbrukumam. 

Somijas pievienošanās NATO ir būtiski stiprinājusi gan reģiona, gan visas alianses drošību, šodien Rīgā tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju Jusi Hallaaho, atzina demisionējusī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjeres padomnieks Sandris Sabajevs informēja, ka Siliņa šodien tikās ar Jusi Hallaaho, lai pārrunātu abu valstu sadarbību, drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, sadarbību Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī turpmāko atbalstu Ukrainai.

Siliņa uzsvēra, ka Latvija un Somija ir tuvi partneri un sabiedrotie ar kopīgām drošības un ekonomiskajām interesēm gan divpusēji, gan Baltijas jūras reģionā, gan Eiropas Savienībā un NATO. "Mūs vieno skaidra izpratne par drošības izaicinājumiem reģionā," teica premjere.

Visas pārtvērējraķetes FP-7.x sastāvdaļas, kas izstrādātas, lai pārtvertu ballistiskās raķetes terminālā lidojuma fāzē augstumā līdz 20 km "Freya" projekta ietvaros, tiek ražotas Ukrainā — izņemot "vienu detaļu", — sacīja uzņēmuma "Fire Point" līdzdibinātājs un galvenais dizainers Deniss Štilermans.

"Mēs izveidojām S-400 klonu, ko nosaucām par FP-7. Tā ir izgatavota no oglekļa šķiedras, tā ir vieglāka, tāpēc tā, iespējams, lidos vēl tālāk un būs manevrētspējīgāka nekā S-400," viņš paziņoja.

Izstrādātāji ziņo, ka maksā aptuveni trīs reizes mazāk nekā amerikāņu "JDAM-ER".

Ierocis ir izstrādāts ar augstas precizitātes vadības sistēmu un ir saderīgs ar esošajām Ukrainas lidmašīnām un sistēmām. To var palaist no Ukrainas F-16 un Mirage iznīcinātājiem, lai gan operatīvai lietošanai ir nepieciešama papildu sertifikācija. Tiek apgalvots, ka bumbai ir moderni vadības algoritmi, kas nodrošina uzlabotu precizitāti.

KAB var izmantot arī neatkarīgi no laika apstākļiem vai diennakts laika, un sagatavošanās tās lietošanai aizņem ne vairāk kā 30 minūtes.

Tika ziņots par triecienu Rjazaņā netālu no Krasnoje Znamja rūpnīcas, Krievijas aizsardzības sektora objekta, kas saistīts ar pretgaisa aizsardzības aprīkojumu, tostarp S-200 un S-300 sistēmām, radioelektroniku, iespiedshēmu platēm, speciālo aprīkojumu un ar "Almaz-Antey" saistītiem darbiem.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Pavlo Palisa sacīja, ka Krievija šogad par prioritāti izvirzīja bezpilota sistēmu karaspēka komplektēšanu, taču pirmajā ceturksnī vervēšanas kampaņa faktiski cieta neveiksmi. Viņš sacīja, ka Maskava paļaujas uz tehniskajiem studentiem un absolventiem, taču jaunie krievi nesteidzas dienēt armijā, radot problēmas augsto tehnoloģiju vienībām, pat ja vidējās līgumu prēmijas pieaug par 25%.

Krievija izvērš kārtējo dezinformācijas kampaņu pret Latviju, izplatot melus, ka Ukraina plāno izmantot Latviju kā vietu uzbrukumiem Krievijas teritorijai.

Latvija nekad nav devusi Ukrainai atļauju izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu pašaizsardzības triecieniem pret Krieviju vai jebkuru citu valsti. To esam daudzkārt starptautiski skaidrojuši.

Krievija ir agresors, un Ukrainai ir visas tiesības sevi aizstāvēt.

rievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) apgalvo, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.

SVR apgalvo, ka Ukrainas varasiestādēm it kā esot izdevies pārliecināt Rīgu dot piekrišanu operācijām pret Krieviju un ka uz Latviju jau esot nosūtīti Ukrainas bezpilota lidaparātu spēku karavīri.

SVR min piecas Latvijas armijas bāzes - Ādaži, Sēlija, Lielvārde, Daugavpils un Jēkabpils, kur izvietoti ukraiņu karavīri.

SVR arī draud Latvijai ar "taisnīgu atriebību", no kā neglābšot dalība NATO.

NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājs otrdien virs Igaunijas notriecis dronu, paziņoja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Drons notriekts virs Vertsjerva ezera Igaunijas dienvidos, norādīja Pevkurs.

Dienvidigaunijā pusdienlaikā izsludināts dronu apdraudējums.

Pevkurs Igaunijas portālam "Delfi" teica, ka tas, visticamāk, bija Ukrainas drons, kas bija palaists uz mērķi Krievijā.