TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas bruņotie spēki gūst taktiskus panākumus Huļajpoles tuvumā
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina drīzumā saņems 35 raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot", no kurām 30 raķetes tiks piegādātas no Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas valstīm un vēl piecas no Vācijas, ceturtdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Briselē Pistoriuss ceturtdien negaidīti apsolīja Ukrainai piegādāt piecas papildu raķetes "Patriot" sistēmām.
"Attiecībā uz pretgaisa aizsardzību es nolēmu mūsu sanāksmes beigās izteikt spontānu priekšlikumu, ka Vācija nodos Ukrainai piecas papildu pārtvērējraķetes "PAC-3", ja citas partnervalstis kopā piegādās 30 "PAC-3" vienības. Mēs visi zinām, ka runa ir par dzīvību glābšanu," paziņoja ministrs.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 250 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 800 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 667 tankus, 24 028 bruņutransportierus, 37 254 lielgabalus un mīnmetējus, 1642 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1300 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 133 392 bezpilota lidaparātus, 4286 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 268 automobiļus un autocisternas, kā arī 4069 specializētās tehnikas vienības.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio pirms došanās uz Minhenes drošības konferenci uzsvēris ciešās saites starp ASV un Eiropu.
"Eiropa mums ir svarīga," ceturtdien žurnālistiem sacīja Rubio. Savienotās Valstis ir "cieši saistītas ar Eiropu, un mūsu nākotne vienmēr bijusi saistīta un būs arī turpmāk", norādīja Rubio, piebilstot, ka jārunā par to, kāda izskatīsies šī nākotne.
ASV valsts sekretārs arī sacīja, ka vecā pasaule ir zudusi un tagad mēs dzīvojam jaunā ģeopolitikas laikmetā.
Rietumvalstu finansējumam Ukrainas militārajam atbalstam būtu jābūt lielākam, piektdien intervijā LTV "Rīta panorāmai" atzina Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Tas ir īpaši svarīgi pašlaik vērojamā ziemas sala apstākļos, lai Ukraina spētu aizstāvēt savu energoinfrastruktūru, piebilda politiķis.
Runājot par šonedēļ notikušo NATO aizsardzības ministru sanāksmi, Sprūds konstatēja, ka joprojām ir valstis, kas vārdos atbalsta Ukrainu, bet darbos tas izpaužas mazāk. Tas lielā mērā atkarīgs no valstu dažādās apdraudējuma sajūtas no agresora - Krievijas.
Скоро будет 24 февраля — 4 года полномасштабного вторжения в Украину.
— vitalik.eth (@VitalikButerin) February 12, 2026
Я считаю, что лучше оставить тот день для полной поддержки украинцев. Украине нужно много помощи — чтобы продолжать защищаться и чтобы минимизировать человеческие страдания от атак на жилые дома, энергосистему…
Ukrainian drones struck the Lukoil oil refinery in Volgograd, Russia, a major fuel producer that processes over ~15 million tonnes of crude annually and supplies key products like gasoline, diesel, and aviation fuel.
— Shaun Pinner (@olddog100ua) February 12, 2026
Strikes on energy infrastructure are meant to disrupt the… pic.twitter.com/It734xNBRt
Krievijā Volgogradas apgabalā naktī uz trešdienu cietusī uzņēmuma "Lukoil" naftas pārstrādes rūpnīca apturējusi darbu, ceturtdien vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem nozares avotiem.
Triecienā cita starpā cietusi naftas sākotnējās pārstrādes iekārta AVT-1, teikuši avoti.
"Rūpnīca ir slēgta. Ir jāapseko teritorija, jāsavāc atlūzas, jāpārbauda iekārtas. Iekārta AVT-1 ir apturēta bojājumu dēļ. Bojājumu apmērs tiek precizēts," sacīja viens no "Reuters" sarunbiedriem.
Volgogradas apgabala varasiestādes ziņoja par masīvu dronu uzbrukumu reģionam naktī uz trešdienu un ugunsgrēku rūpnīcas teritorijā Volgogradas dienvidos, taču uzņēmuma nosaukumu nenorādīja.
"Reuters" avoti iepriekš ziņoja arī par darbības apturēšanu "Lukoil" Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcā pērn novembrī.
Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca ir lielākais naftas produktu ražotājs Krievijas Dienvidu federālajā apgabalā, un Krievijas militārajai mašinērijai tai ir stratēģiska nozīme.
Uzņēmums gadā pārstrādā vairāk nekā 15 miljonus tonnu naftas.
Rafinēšanas rūpnīca specializējas dziļā naftas pārstrādē, benzīna, dīzeļdegvielas, reaktīvās degvielas, mazuta, bitumena un citu naftas produktu ražošanā.
Eiropas Savienībai (ES) jāpārtrauc naudas sūtīšana uz Ukrainu, ja tā nopietni domā atdzīvināt savu tautsaimniecību, pirms sarunām ar citu bloka dalībvalstu līderiem ceturtdien paziņojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
"Nesūties savu naudu kādam citam, ja tā jums nepieciešama pašu konkurētspējai, tādējādi nesūties naudu uz Ukrainu," žurnālistiem norādīja Orbāns.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
