TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Naktī uz 16. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Labinskā, Krasnodaras novadā.

Krievijas trieciens Ukrainas Novodņistrovskas hidroelektrostacijai ir izraisījis naftas noplūdi Dņestras upē, apdraudot Moldovas ūdensapgādi. Moldovas prezidente Maija Sandu izsludinājusi ārkārtas stāvokli vides jomā.

"CyberBoroshno" 15. martā publicētie satelītattēli apstiprina tiešu trāpījumu cauruļvada estakādei Afipskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodarā, izraisot produkta noplūdi. Triecienus AT-22/4 blokā apstiprina vietējo iedzīvotāju videoieraksti.

Intervijā laikrakstam "Financial Times" Tramps norādīja, ka Eiropas valstis un Ķīna ir daudz vairāk atkarīgas no naftas no Hormuza šauruma nekā Amerikas Savienotās Valstis, tāpēc tām vajadzētu nodrošināt šo svarīgo jūras ceļu, caur kuru iziet aptuveni 20% no pasaules naftas piegādēm. Pēc viņa teiktā, sabiedrotie varētu nodrošināt pretmīnu kuģus, karakuģus un īpašas vienības, lai palīdzētu cīnīties pret Irānas droniem un jūras mīnām.

Jautāts, vai Krievija palīdz Irānai, sniedzot satelītu datus, lai mērķētu uz Amerikas un Izraēlas pretraķešu aizsardzības vairogiem, Tramps atbildēja: "Es nezinu, vai tā ir taisnība vai nē. Bet varētu arī apgalvot, ka mēs zināmā mērā esam palīdzējuši Ukrainai. Ir grūti pateikt: "Jūs mērķējat uz mums, bet mēs palīdzam Ukrainai. Tāpēc ir grūti pateikt: Ko jūs darāt? Kad mēs darām to pašu."

Krievija veikusi kombinētu uzbrukumu Kijivai, izmantojot "Shahed" dronus, ballistiskās raķetes un spārnotās raķetes, kuru mērķis bija elektrostacijas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca visas četras spārnotās raķetes. "Shahed" trāpīja arī dzīvojamajai ēkai Harkivā, kur ziņo par upuriem.

Ukrainas uzbrukumu dēļ Krievijas naftas kompāniju zaudējumi pārsniedz vienu triljonu rubļu (11,1 miljardu ASV dolāru).

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 279 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 760 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 781 tanku, 24 215 bruņutransportierus, 38 457 lielgabalus un mīnmetējus, 1 687 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 181 153 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 83 624 automobiļus un autocisternas, kā arī 4091 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

 Krievijā Krasnodaras novadā drona triecienā cietusi Labinskas industriālās zonas naftas bāze, un tur izraisījies ugunsgrēks, vēsta Krasnodaras novada operatīvais štābs.

Pirms štāba paziņojuma par triecienu naftas bāzei platformā "Telegram" ziņoja Ukrainas monitoringa kanāls "Exilenova+".

Trieciena vietā gaisā paceļas uguns stabs, redzams "Exilenova+" publicētajos kadros.

Saskaņā ar oficiālo informāciju cietušo nav.

Ukrainas Bruņotie spēki pagaidām nav apstiprinājuši trieciena veikšanu naftas bāzei.

Ukrainas Aizsardzības spēki novērsuši plaša mēroga Krievijas uzbrukumu, ko tā bija plānojusi turpināt šopavasar, intervijā telekanālam CNN sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievija bija sagatavojusi vērienīgu uzbrukuma operāciju, ko tā vēlējās uzsākt pagājušā gada beigās un turpināt šopavasar. Atbildot uz to, mēs paši veicām pretuzbrukumus, lai nepieļautu vērienīgu Krievijas uzbrukumu," klāstīja Zelenskis.

Tas viss lielā mērā bija iespējams, pateicoties Ukrainas dronu tehnoloģijām. Krievija katru mēnesi tagad zaudē 30-35 tūkstošus karavīru FPV un cita veida dronu dēļ, norādīja prezidents.

Zelenskis arī sacīja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins nekad nav vēlējies pārtraukt karu pret Ukrainu.

"Viņš baidījās no [ASV] prezidenta [Donalda] Trampa un ASV spiediena. Tāpēc viņš spēlēja šo spēli, izliekoties, ka vēlas sarunas," skaidroja Ukrainas prezidents.

"Es joprojām uzskatu, ka Amerikai ir jāpalielina spiediens uz Putinu. Pretējā gadījumā viņš nevedīs sarunas godprātīgi. Viņš vēlas tikai izvirzīt ultimātus Ukrainai, piemēram, pieprasīt, lai mēs izvedam karaspēku no savas teritorijas. Taču tas neapmierinās viņa apetīti," norādīja Zelenskis.

Irānas kara dēļ Krievija iegūst vairāk naudas, pauda prezidents.

"Mūsu izlūkdienesti ziņo, ka visu ASV un Eiropas Savienības (ES) noteikto sankciju, kā arī mūsu tālo triecienu dēļ, kas tikai veikti Krievijas enerģētikas infrastruktūrai, 2026. gadā vien Krievija saskārās vairāk nekā 100 miljardu dolāru deficītu," sacīja Zelenskis.

"Tagad mēs redzam, ka divās nedēļās Tuvo Austrumu kara laikā viņi ir nopelnījuši aptuveni desmit miljardus. Tas ir patiešām bīstami. Tas dod Putinam lielāku pārliecību, ka viņš var turpināt karu," brīdināja Ukrainas prezidents.