TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai

Maskavas televīzijas kanāls "Russkij Mir", kas izveidots, lai pārraidītu valsts vēstījumus okupētajā Ukrainā, ir pārstājis darboties un nav risinājuma, lai to salabotu. Sankcijas neļauj tam nomāt ārvalstu satelītu jaudu — iespēju, ko joprojām var izmantot citi operatori.

Krievijas sakaru satelīts "Express-AT1" 4. martā nezināmu iemeslu dēļ sabojājās un to vairs nevar salabot, apstiprināja valstij piederošā Krievijas satelītkomunikāciju kompānija, vēsta "The Moscow Times".

Sabrukums apturēja apraidi trim galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp "Russkij Mir" — kanālam, kas īpaši izveidots Krievijas propagandas pārraidīšanai okupētajā Ukrainā. Aizvietojošais satelīts "Express-AT3" sasniegs orbītu tikai 2030. gadā. Vairāk lasi šeit.

Krievija: 1,2–1,4 miljoni upuru. Ekonomiskā asiņošana. Joprojām nav vienošanās. "Viņam nav ko iegūt."

2026. gada februārī vienības "Prymary" kaujinieki okupētās Krimas teritorijā iznīcināja/bojāja vairākus Krievijas objektus

Starp tiem bija radars 48Ja6-K1 "Podlet" (pazīstams arī kā Podlet-K1), radars "Sopka-2", radars P-18 "Terek", uz zemes bāzēta retranslatora stacija "Shahed"/"Geran" droniem, precīzās pieejas radara sistēma RSP-6M2, elektroniskās karadarbības stacija un radars 39N6 "Kasta-2E2".

Makrons paziņo, ka G7 samitā līderi skaidri uzsvēra: pašreizējā situācija nekādā veidā nedod pamatu sankciju atcelšanai pret Krieviju.

Pēc Francijas prezidenta teiktā, sankciju spiedienam ir jāturpinās, un uzmanība un atbalsts Ukrainai nedrīkst mazināties.

"Tam nevajadzētu mazināt mūsu uzmanību Ukrainai, mūsu atbalstu Ukrainai vai mūsu skaidro nostāju attiecībā uz sankcijām pret Krieviju. Tāpēc mēs turpināsim savus centienus."

Ukrainas robežsardzes vienības dienvidu virzienā, izmantojot bezpilota lidaparātus (FPV), iznīcināja Krievijas pozīcijas: novērošanas posteni, nocietinātu slēptuvi, mīnmetēja pozīciju un antenas aprīkojumu. Lielākajai daļai mērķu, kā arī personālam, tika veiksmīgi trāpīts.

Uz ziemeļiem no Pokrovskas viens ukraiņu kājnieks atvairīja krievu triecienvienības pāra (PKM ložmetējnieks + sedzošs strēlnieks) uzbrukumu. Hrišinas ciema aizsardzību atbalstīja kājnieki, kā arī 155. mehanizētās brigādes un 425. triecienbataljona "Skelja" droni.

Ukrainā, Čerņivcos, no Krievijas atgūta krituša karavīra ķermeņa  autopsijas laikā radās nopietna situācija. Šis atgadījums izraisīja paniku un steidzamu morga personāla evakuāciju.

26. februārī Ukraina saņēma 1000 kritušo karavīru ķermeņus, par kuriem Krievija apgalvo, ka tie ir Ukrainas aizstāvji. Tomēr nepieciešama turpmāka analīze, jo dažos šādos atgrieztajos ķermeņos tiek identificēti arī krievu karavīri. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) izjauca terorakta mēģinājumu Rivnes centrā. Par to ziņoja aģentūras preses dienests. SBU darbinieki aizturēja Krievijas aģentu nozieguma vietā, kad viņš Rivnes pilsētas parkā netālu no kafejnīcas novietoja improvizētu spridzekli, un, ieraugot tiesībsargājošās iestādes, mēģināja bēgt. Vairāk lasi šeit.

Irkutskas aviācijas rūpnīca ražo iznīcinātājus Su-30SM2, kaujas apmācības lidmašīnas Jak-130 un civilās lidmašīnas MS-21.

12. martā Irkutskas lidmašīnu rūpnīcā, Krievijā, notikusi ārkārtas situācija, kurā ievainoti septiņi cilvēki. Par to ziņo Dialog.UA, kas veicis sociālo mediju un ziņojumapmaiņas lietotņu monitoringu. 

Irkutskas apgabala gubernators Igors Kobzevs ziņo, ka ārkārtas situācija Irkutskas aviācijas rūpnīcā (IAP) notikusi, gatavojot lidmašīnu pacelšanās brīdim. Dzinēja gaisa plūsma apgāza aprīkojumu, kas paredzēts lidmašīnu apkalpošanai, un 7 cilvēki guva traumas. Trīs ievainotie tika izmeklēti un nosūtīti ambulatorai ārstēšanai, bet pārējie tika hospitalizēti. Cietušie guva dažādas smaguma pakāpes ievainojumus. 

Irkutskas Aviācijas rūpnīca pašlaik veic iekšēju izmeklēšanu, lai noskaidrotu incidenta cēloni. Sīkāka informācija pagaidām nav pieejama. 

Irkutskas Aviācijas rūpnīca ir daļa no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa. Tajā ražo iznīcinātājus Su-30SM2, kaujas apmācības lidmašīnas Jak-130 un civilās lidmašīnas MS-21, ar kurām Krievija cenšas aizstāt Rietumos ražotās Airbus A320 un Boeing 737 lidmašīnas. 

Nav pierādījumu, ka incidents militāro lidmašīnu rūpnīcā Irkutskā būtu Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma rezultāts. Tomēr Ukrainas bruņotie spēki iepriekš vairākkārt ir veikuši triecienus pa Krievijas lidmašīnu rūpnīcām. 

2025. gadā bezpilota lidaparāti uzbruka Luhovickas aviācijas rūpnīcai netālu no Maskavas, kas specializējas MiG-29 un MiG-31 iznīcinātāju ražošanā un modernizācijā, kā arī ir iesaistīta jaunu militāro lidmašīnu izstrādē.

Ukraina no Vācijas saņēmusi svarīgas PAC-3 raķetes, ko izmanto "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas, 11. martā paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta "Ukrinform".