TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas dronu uzbrukumā Zaporižjai naktī uz otrdienu ievainoti pieci cilvēki, viņu vidū bērns, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.
Viens no bezpilota lidaparātiem trāpīja ražošanas ēkā blakus deviņstāvu namam, bojāti arī blakus esošie nami. Izcēlās ugunsgrēks.
Citā vietā reģistrēts trāpījums atklātā teritorijā netālu no dzīvojamām ēkām. Bojāti pieci piecstāvu nami un pagalmā novietotie automobiļi.
Otrdienas, 24. februāra, rītā jeb ceturtajā gadadienā kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma, aptuveni 500 cilvēki Rīgā pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai akcijā "Kopā līdz uzvarai!" paustu atbalstu ukraiņu tautai. Vairāk lasi šeit.
Akcija "Kopā līdz uzvarai!"
Otrdienas, 24. februāra, rītā jeb ceturtajā gadadienā kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma, aptuveni 500 cilvēki Rīgā pulcējās pie Brīvības pieminekļa, ...
Ukraina ir vairogs, kas Eiropu un cilvēci sargā no trešā pasaules kara, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV).
Viņas palīdze Elīna Bīviņa informēja, ka EP šodien pulcēsies ārkārtas sēdē, lai pieminētu četrus Krievijas sāktā kara gadus un uzsvērtu Eiropas Savienības (ES) atbalstu Ukrainai. Attālināti no Kijivas EP uzrunās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kalniete uzskata, ka eiropieši ir daudz darījuši, lai atbalstītu Ukrainu, un kopš ASV ir pārtraukusi militāro palīdzību, ES finansē Ukrainas pašaizsardzību. Vienlaikus, viņasprāt, Eiropas palīdzība joprojām nav proporcionāla tam, cik daudz Ukraina palīdz Eiropai.
Otrdien, kad aprit četri gadi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Kijivā ieradušies Baltijas un Ziemeļvalstu vadītāji, vēsta Ukrainas mediji.
Lai demonstrētu solidaritāti ar Ukrainu, tās galvaspilsētā ieradušies Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena, Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Islandes valdības vadītāja Kristrūna Frostadotira. Savukārt Lietuvu pārstāv aizsardzības ministrs Roberts Kauns.
Vizītē Kijivā uzturas arī Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs.
Otrdien, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtajā gadadienā, Kijivu apmeklē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropadomes prezidents Antoniu Košta.
Leiena, kas Ukrainas galvaspilsētā ieradusies jau desmito reizi kopš pilna mēroga kara sākuma, platformā "X" ierakstījusi, ka viņa ir Kijivā, lai "uzsvērtu mūsu pastāvīgo apņemšanos atbalstīt Ukrainas taisnīgo cīņu".
"Un lai nosūtītu nepārprotamu vēstījumu gan Ukrainas tautai, gan agresoram: mēs neatkāpsimies, kamēr netiks atjaunots miers. Miers ar Ukrainas noteikumiem," viņa piebildusi.
Slovākijas premjerministrs Roberts Fico pirmdien paziņojis, ka Slovākija aptur ārkārtas elektroenerģijas eksportu uz Ukrainu.
Fico sociālajā tīklā "Facebook" publiskotā video paziņoja, ka viņš iepriekš lūdzis Kijivu noorganizēt steidzamu telefonsarunu ar prezidentu Volodimiru Zelenski, lai apspriestu jautājumu par cauruļvadu "Družba", bet tas neesot bijis iespējams Zelenska aizņemtības dēļ. Kijiva paziņojusi, ka Zelenskis nebūs pieejams līdz trešdienai. Fico norādīja, ka juties "spiests nekavējoties veikt atbildes pasākumus".
"No šodienas ir spēkā šāds noteikums - ja Ukrainas puse lūgs Slovākijai palīdzību Ukrainas elektrotīkla stabilizēšanā, tā šādu palīdzību nesaņems," paziņoja Fico.
Vairāk lasiet šeit.
Tieši pirms 1461 dienas, 2022. gada 24. februārī, pulksten 4.30 pēc Latvijas laika Krievijas televīzija sāka pārraidīt diktatora Vladimira Putina uzstāšanos, kurā viņš paziņoja, ka devis pavēli sākt "speciālo militāro operāciju" Ukrainā. Šādi Kremļa saimnieks cerēja satriekt valsti, pret kuru viņš izjutis dziļu nepatiku jau kopš "Oranžās revolūcijas" 2004. gadā, bet 2021. gadā publiski paziņojis, ka tādas ukraiņu tautas būtībā nav un arī tāda valsts ir mākslīga fikcija. Taču diktatora plānotā un viņa propagandistu bazūnētā operācija "ieņemsim Kijivu trīs dienās" pārvērtās asiņainākajā karā, kuru Eiropa piedzīvojusi kopš 1939.-1945.g. Otrā pasaules kara, un gala tam neredz.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
