Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis pieļauj naftas vada "Družba" darbības atsākšanu

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis pieļauj naftas vada "D...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 01:30
Vakar 23:48
Britu dziedātāja Dua Lipa palīdzējusi Ukrainas mediķiem iegūt pikapu

Pirmais atsevišķais medicīnas bataljons saņēma transportlīdzekli, pateicoties dziedātājas atbalstītam līdzekļu vākšanas pasākumam. Pikaps tiks izmantots evakuācijām un misijām kaujas zonā.

Līdzekļi tika savākti labdarības pasākumā, ko rīkoja Dua Lipas dibināta platforma "Service95". Nauda tika pārskaitīta organizācijai "Driving Ukraine", kas pārveido transportlīdzekļus mediķiem un militārpersonām.

"Iespējas, ka Dua Lipa palīdzēs piesaistīt līdzekļus mūsu vienības transportlīdzeklim, nebija lielas... taču tās nekad nebija nulle," militārpersonas paziņoja "Instagram" kontā.

Vakar 23:20
Krievija gatavojas pārtraukt naftas piegādes Vācijai, apdraudot Berlīni un Vācijas austrumus

Krievija plāno pārtraukt Kazahstānas naftas tranzītu uz Vāciju pa cauruļvadu "Družba", sākot ar 1. maiju, apdraudot naftas pārstrādes rūpnīcu, kas piegādā degvielu Berlīnei un Vācijas austrumiem.

Trīs nozares avoti aģentūrai "Reuters" pavēstīja, ka Krievija varētu apturēt Kazahstānas naftas tranzītu uz Vāciju pa cauruļvadu "Družba", sākot ar 1. maiju. Globālo enerģijas cenu kāpuma apstākļos šis solis, šķiet, ir mēģinājums ietekmēt Vācijas ekonomiku, izmantojot jutīgu piegādes maršrutu. Saskaņā ar "Reuters" ziņām, Kazahstānai un Vācijai jau ir nosūtīts atjaunināts eksporta grafiks. 

2025. gadā pa šo maršrutu Vācijai tika piegādāti aptuveni 43 000 barelu dienā, kas bija par 44% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Piegādes tiek veiktas pa cauruļvada "Družba" ziemeļu atzaru caur Poliju. Pirmdien laikraksts "Financial Times" ziņoja, ka Vācija gatavojas sākt 2022. gadā nacionalizēto "Gazprom" aktīvu privatizāciju.

Vakar 22:43
Eksperts: Bulgārija nebloķēs ES atbalstu Ukrainai

Prokrieviski noskaņotās bijušā prezidenta Rumena Radeva jaunizveidotās trīs kreiso partiju koalīcijas uzvara Bulgārijas parlamenta vēlēšanās ir "viens mazs solis atpakaļ", taču Bulgārija necentīsies bloķēt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Ukrainai, vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Viņš atzīmēja, ka Bulgārijai ir gan vēsturiskas simpātijas pret austrumiem un lingvistiskās saiknes, gan jūtama panslāvisma ietekme līdzīgi kā, piemēram, Serbijā, tomēr valsts iekšpolitiskā specifika ir atšķirīga. Eksperta ieskatā bijušais prezidents Radevs ir viens no valsts neseno gadu vēsturi definējošākajiem politiķiem, savukārt Bulgārijā kopš 2021. gada notikušas jau astotās pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Vakar 22:09
Fico uz 9. maija parādi Maskavā mēģinās tikt caur Poliju

Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ir lūdzis atļauju lidot caur Polijas gaisa telpu, lai piedalītos 9. maija parādē Maskavā. Lūgums iesniegts pēc tam, kad Lietuva, Latvija un Igaunija atteica pārlidojumus, piespiežot Bratislavu atkal meklēt alternatīvus maršrutus.

Vakar 21:47
Krieviju un Ziemeļkoreju tagad savienos tilts

21. aprīlī svinīgas ceromonijas laikā tika savienots pēdējais laidums. Ceļu satiksmi paredzēts atklāt jūnijā.

Vakar 21:11
Ukraina radījusi kāpurķēžu bruņutransportiera "Skif" prototipu

15 tonnu smagai transportlīdzeklis paredzēts 11 karavīriem. Tam ir STANAG 3 visaptveroša aizsardzība ar 4. līmeņa frontālām bruņām. Platforma agrīnā stadijā izmanto importētus komponentus un tagad ir testēšanas stadijā, turpinoties lokalizācijas centieniem.

Vakar 20:53
Francija un Polija apspriež kopīgas militārās mācības, tostarp kodolatturēšanas elementus, saka Makrons

Makrons norāda, ka puses apsver "informācijas apmaiņu un kopīgas mācības" kā daļu no Francijas iniciatīvas iesaistīt sabiedrotos tās kodolatturēšanas sistēmā.

Vakar 20:24
Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem un loģistikai Limanas virzienā
Vakar 19:48
Ukrainas gaisa spēki ar bijušo franču iznīcinātāju "Dassault Mirage 2000-5F" lido kaut kur Ukrainā
Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".