TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Okupētajā Primorskā, Zaporižjas apgabalā, trieciendroni iznīcināja Krievijas degvielas cisternu. Operācija, lai nogrieztu Krievijas loģistiku dziļi aizmugures daļā, turpinās.
❗️In occupied Prymorsk, Zaporizhzhia Oblast, strike drones destroyed a Russian fuel tanker. The operation to cut off Russian logistics deep in the rear continues. pic.twitter.com/ttxIyhQmzd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES) būtu Latvijas un visas Eiropas drošības interesēs, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, otrdien Rīgas pilī tiekoties ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko.
Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, Ukrainas integrāciju ES, Latvijas atbalstu Ukrainai, kā arī militāro sadarbību starp Latviju un Ukrainu, tai skaitā, lai mazinātu bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.Vairāk lasi šeit.
"Karš var beigties līdz dienas beigām. Lai to izdarītu, Zelenskim tikai jāpavēl Ukrainas bruņotajiem spēkiem pamest "Krievijas reģionus"," paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
🥴🤡”The war can end by the end of the day. For that, Zelensky just needs to order the AFU to leave the ‘Russian regions’,” — Peskov.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Vairāk nekā puse pasaules sankcijām pakļauto naftas tankkuģu flotes ir stipri korodējusi un var izraisīt nopietnu vides katastrofu, laikrakstam "Financial Times" paziņojis pasaulē lielākā kuģu pārstrādes uzņēmuma vadītājs.
Šie kuģi veido tā dēvēto "ēnu floti", kas ļauj turpināt sankcijām pakļautās naftas pārvadājumus, apejot Rietumu noteiktos ierobežojumus. Šonedēļ ASV iestādes pirmo reizi atļāvušas četrus šādus kuģus nodot pārstrādei.
Krievija šo sankciju apiešanas floti izveidoja pēc 2022. gada, lai saglabātu naftas eksportu un nodrošinātu ienākumus kara finansēšanai Ukrainā. Katrs papildu gads, ko šie novecojušie tankkuģi pavada jūrā, palielina risku, ka notiks naftas noplūde, kuras sekas neviens nesegs. Vairāk lasi šeit.
Septiņu Eiropas Savienības (ES) valstu grupa iesniegusi priekšlikumus bloka 21. sankciju paketei pret Krieviju, paredzot stingrākus ierobežojumus enerģētikas nozarei un citus pasākumus.
Jaunajos priekšlikumos ietverts mehānisms, kas liegtu automātiski paaugstināt Krievijas naftas cenu griestus, kā arī papildu ierobežojumi Maskavas enerģētikas nozarei un tās ēnu flotes tankkuģiem. Pasākumi vērsti arī pret lielākajām Krievijas enerģētikas kompānijām, tostarp "Lukoil" un "Rosneft", kā arī paredzēti iespējamie papildu ierobežojumi "Gazprom", "Novatek" un to ārvalstu tirdzniecības struktūrām.
21. sankciju pakete varētu ietvert arī pasākumus, lai izbeigtu tirdzniecības līgumus ar Krievijas kodolenerģētikas nozari. ES valstis arī rosina ieviest stingrāku kontroli pār digitālajiem aktīviem, tostarp aizliegumu veikt darījumus ar tiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem ārpus ES, kuri palīdz Krievijai apiet ES ierobežojumus.
ASV apsver iespēju izvietot kodolieročus vēl citās Eiropas NATO dalībvalstīs, otrdien ziņo laikraksts "Financial Times".
ASV amatpersonas paudušas gatavību izvietot kodolieročus nestspējīgus bumbvedējus vēl citās valstīs, papildus esošajām sešām valstīm, kurās tādi jau atrodas, ziņo "Financial Times", atsaucoties uz trim avotiem, kas ir informēti par šīm diskusijām. Šobrīd šādi bumbvedēji izvietoti Beļģijā, Itālijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Turcijā un Vācijā.
Tas nozīmētu, ka Eiropā palielinātos to valstu skaits, kurās atrastos ASV divkāršas lietojamības lidaparāti, kas spēj veikt kodoluzbrukumus, norāda laikraksts. Vienlaikus "Financial Times" uzsver, ka vienošanās par ASV kodolieroču izvietošanas paplašināšanu nav gaidāma tuvākajā laikā.
Ukrainas karavīri, izmantojot bezpilota sauszemes transportlīdzekļu atbalstu, Harkivas apgabalā atbrīvoja Novoplatonivku. Video filmējusi 115. mehanizētā brigāde. Vairāk lasi šeit.
Maskavas bērnu tiesību komisāre Olga Jaroslavska ir ierosinājusi vasaras brīvlaikā sūtīt skolēnus strādāt.
Saskaņā ar viņas priekšlikumu pusaudži strādātu lauksaimniecībā, rūpniecībā, pakalpojumu sektorā un citās jomās, lai viņi "nesēdētu dīkā" un varētu nopelnīt savu pirmo algu.
Lai tas būtu iespējams, viņa aicina veikt būtiskas izmaiņas Krievijas darba likumos, kas regulē nepilngadīgo darbinieku darbu.
🇷🇺 Russia wants to bring back labor camps for children
— NEXTA (@nexta_tv) June 2, 2026
Moscow Children’s Rights Commissioner Olga Yaroslavskaya has proposed sending schoolchildren to work during their summer holidays.
Under her proposal, teenagers would work in agriculture, industry, the service sector, and… pic.twitter.com/AcqHiURVEe
Naktī uz 2. jūniju tika trāpīts mērķiem: pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma "Pantsir-S1" un tās maketam netālu no Vidnes (Krima), piekrastes radara stacija "Ņeva-B" Mariupolē, 1454. projekta velkonim un 92. upes laivu brigādes komandpunktam Mižvodnē (Krima), pagaidu izvietošanas vietai ar uzkrāto aprīkojumu un komandvadības un štāba transportlīdzekli Širokinā, 110. motorizētās strēlnieku brigādes pagaidu izvietošanas vietai Žeļaņē, kā arī 589. motorizētā strēlnieku pulka bezpilota lidaparātu apkopes darbnīca Doneckā.
Masveida uzbrukuma laikā Zaporižjai naktī no 1. uz 2. jūniju Ukrainas Nacionālās gvardes 23. brigādes "Hortica" pārtvērēju piloti iznīcināja 20 gaisa apdraudējumus, kas bija vērsti pret pilsētu.
Tika notriekti:
- 10 "Shahed" bezpilota lidaparāti;
- 9 "Gerbera" bezpilota lidaparāti;
- 1 "Lancet" bezpilota lidaparāts.
❗️During a massive attack on Zaporizhzhia on the night of 1–2 June, interceptor pilots of the 🇺🇦23rd “Khortytsia” Brigade of the National Guard of Ukraine destroyed 20 aerial threats targeting the city.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
🔹 10 Shahed UAVs;
🔹 9 Gerbera UAVs;
🔹 1 Lancet UAV. pic.twitter.com/vQ6SndseQj
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
