TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tās ir paredzētas detonācijai, ja galvenā kaujas galviņa nedarbojas, nogalinot sapierus, kuri tās neitralizē.
Ukrainian EOD specialists discovered that Russia is installing backup explosive charges on Starlink-equipped strike drones
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
They are designed to detonate if the main warhead fails, killing sappers who neutralize themhttps://t.co/Kp62LYRb1c pic.twitter.com/xaLVvqLf8V
Konflikta izraisītā vardarbība Ukrainā pagājušajā gadā nogalināja 2514 civiliedzīvotājus, ziņoja ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā.
Tādējādi 2025. gads kļuva par nāvējošāko gadu kopš Krievijas pilnīgas iebrukuma 2022. gadā.
Turklāt 12 142 civiliedzīvotāji tika ievainoti, ziņoja ANO novērotājs.
15 gadus vecs Kijivas skolnieks uzbruka savam skolotājam un klasesbiedram ar nazi, pēc tam, kad, kā tiek ziņots, bija sazinājies ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem.
Pusaudzis bija tērpies T-kreklā ar uzrakstu „Hitler Kaput”, atkārtojot Krievijas naratīvu par „nacismu Ukrainā”.
A 15-year-old Kyiv student attacked his teacher and classmate with a knife, reportedly after messaging with representatives of Russian intelligence
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
The teen wore a "Hitler Kaput" T-shirt echoing Russian "Nazism in Ukraine" narrativeshttps://t.co/IxkbIHx9Yg
Krievija ir palaidusi vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti “Orešņik” pret Ļvivas apgabalu, visticamāk, kā signālu NATO dalībvalstīm un mēģinājumu izdarīt spiedienu, lai tās pārtrauktu atbalstu Ukrainai. To kopīgā preses konferencē ar Horvātijas premjerministru Andreju Plenkoviču paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
Raķetes “Orešņik” palaišana 9. janvārī sekoja Eiropas līderu diskusijām par Eiropas misiju izvietošanu Ukrainā pēc miera līguma parakstīšanas. Krievija nekavējoties nosauca šādas darbības par “ārvalstu iejaukšanos” un palaida raķeti reģionā, kas robežojas ar NATO dalībvalsti Poliju.
“Šobrīd tūkstošiem cilvēku ir bez apgaismojuma un siltā ūdens. Ārā ir mīnus 20 grādi.”
Trīs dienas iepriekš Krievija uz Kijevu palaida 36 raķetes un 242 bezpilota lidaparātus, kā rezultātā puse no visiem daudzdzīvokļu namiem palika bez apkures.
Kritiķi viņu apsūdzēja par sliktu sportisko garu. Viņa to nosauca par “apzinātu izvēli, lai turpinātu atgādināt cilvēkiem”.
Marta Kostyuk lost the Brisbane final — then turned the trophy ceremony into a message about home.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
"There are thousands of people without light and warm water right now. It's minus 20 degrees outside."
Three days earlier, Russia launched 36 missiles and 242 drones at Kyiv,… pic.twitter.com/7lt5PRzOrl
Moldovas prezidente Maija Sandu intervijā britu podkāstam "The Rest is Politics", kas publicēta svētdien, sacīja, ka balsotu par Moldovas apvienošanos ar Rumāniju, ja šajā jautājumā tiktu rīkots referendums.
Tādai mazai valstij kā Moldova "kļūst arvien grūtāk izdzīvot kā demokrātijai, kā suverēnai valstij un, protams, pretoties Krievijai", intervijā klāstīja prezidente.
"Ja mums būs referendums, es balsošu par apvienošanos ar Rumāniju," sacīja Sandu.
Krievija Melnajā jūrā uzbrukusi vēl diviem civilajiem kuģiem, kas transportē pārtikas produktus, pirmdien paziņoja Ukrainas reģionālās attīstības ministrs Oleksijs Kuleba.
Trieciena rezultātā uz viena no kuģiem izraisījies ugunsgrēks un ievainots apkalpes loceklis.
"Ienaidnieka drons trāpīja Panamas karoga tankkuģim, kas gaidīja, lai iebrauktu ostā un iekrautu augu eļļu. Diemžēl viens apkalpes loceklis tika ievainots," norādīja ministrs.
"Uzbrukums veikts arī Sanmarīno karoga kuģim, kas izbrauca no ostas ar kukurūzas kravu," piebilda Kuleba.
"Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka Krievija apzināti uzbrūk civilajiem kuģiem, starptautiskajai tirdzniecībai un kuģošanas drošībai," rezumēja ministrs.
Odesas apgabala gubernators Olehs Kipers pavēstīja, ka uzbrukumi notikuši pie Čornomorskas ostas Ukrainas dienvidu piekrastē.
No to Ukraine's maritime trade!
— 𝐃𝐚𝐯𝐢𝐝 𝐙 🇷🇺 🇮🇪 (@SMO_VZ) January 12, 2026
🇺🇦
Kuleba: An unmanned aerial vehicle struck a Panama-flagged tanker that was waiting to enter the port to load vegetable oil.
One crew member was injured. There was a fire on the ship.
There was also an attack on a San Marino-flagged ship that… pic.twitter.com/hT3pR9NnKc
ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi apšaubīja NATO nozīmi, pat laikā, kad sabiedrotie gatavojas iespējamam pamieram Ukrainā.
“Man patīk NATO,” viņš sacīja. “Es tikai domāju, vai gadījumā, ja mums NATO būtu vajadzīga, viņi būtu mums līdzās. Es neesmu pārliecināts, ka tā būtu.”
Jautāts, vai viņš varētu izvest ASV no alianses, Tramps sacīja, ka NATO “būtu neapmierināta” un ka tas “ietaupītu daudz naudas”, pastiprinot bažas Eiropas galvaspilsētās, ka Vašingtonas drošības garantijas kļūst arvien nosacītākas.
ASV prezidents Donalds Tramps saka, ka Krievijas karš Ukrainā tuvojas beigām, apgalvojot, ka diplomātiskā dinamika pieaug.
“Mēs panākam progresu,” Tramps svētdien paziņoja žurnālistiem lidmašīnā Air Force One, uzsverot centienus glābt dzīvības konfliktā, kas ir mainījis Eiropas drošības situāciju.
“Es vēlos glābt dzīvības – gan krievu, gan ukraiņu dzīvības. Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc es to daru. Šis ir Baidena karš – tas nav Trampa karš... Viss, ko es varu darīt, ir to apturēt, un es domāju, ka mēs panākam progresu, lai to apturētu,” viņš teica, nesniedzot sīkāku informāciju.
Hellfire raķetes kādreiz lietusgāzes veidā tika izšautas no Predator bezpilota lidaparātiem virs Tuvajiem Austrumiem. Tagad tās tiek izšautas uz Shahed bezpilota lidaparātiem virs Ukrainas.
Hellfire missiles once rained down from Predators over the Middle East. Now they're shooting up at Shaheds over Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
A light buggy that can fire and forget lets crews deploy, engage and vanish.https://t.co/ArKp6Iyxl4
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



