TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas armijai pagājušajā nedēļā no trešdienas līdz svētdienai izdevies atkarot Krievijai 201 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas, liecina ziņu aģentūras AFP veiktā ASV Kara izpētes institūta (ISW) datu analīze.
Atgūtā teritorija ir gandrīz līdzvērtīga Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem visa decembra laikā. Tā ir arī lielākā platība, ko Ukrainas spēki atguvuši tik īsā laika posmā kopš 2023. gada jūnija, kad sāka pretuzbrukuma operācijas.
ISW skaidroja, ka neseno Ukrainas pretuzbrukumu panākumi, visticamāk, ir saistīti ar to, ka Krievijas armijai bloķēta piekļuve "Starlink" interneta pakalpojumiem.
Pirmie "Starlink" termināļi Krievijas armijā sāka parādīties 2023. gada otrajā pusē. Tie lielākoties ir "pelēkie" termināļi, kas iegādāti un kontrabandas ceļā ievesti no trešām valstīm.
Jau ziņots, ka Ukrainas Aizsardzības ministrija februāra sākumā vienojās ar ASV uzņēmumu "SpaceX" par nelegālo "Starlink" termināļu atslēgšanu.
Neizmantojot "Starlink", Krievijas armijai izdevās pavirzīties uz priekšu tikai 9. februārī, bet pārējās dienās Ukraina guva pārsvaru, secinājis ISW.
Ukrainas armijas atkarotā teritorija atrodas aptuveni 80 kilometru attālumā uz austrumiem no Zaporižjas pilsētas.
Februāra vidū Maskava pilnībā vai daļēji kontrolēja 19,5% Ukrainas teritorijas, salīdzinot ar 18,6% gadu iepriekš, liecina ISW dati.
Ukrainas delegācija ieradusies Ženēvā uz trīspusējām sarunām ar ASV un Krieviju, pirmdien paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs.
Plānots, ka nākamā kārta sarunās par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu notiks rīt Šveicē.
"Ukrainas delegācija jau ir ieradusies Ženēvā. Rīt mēs sāksim nākamo sarunu kārtu trīspusējā formātā. Darba kārtība ir saskaņota, un komanda ir gatava strādāt," paziņoja Umerovs, kurš vada Ukrainas delegāciju šajās sarunās.
"Mēs sagaidām konstruktīvu iesaistīšanos un saturīgas tikšanās par drošības un humānajiem jautājumiem, lai virzītos uz cieņpilnu un ilgstošu mieru," norādīja Umerovs.
Saskaņā ar vienu scenāriju Maskava varētu uzsākt militāru operāciju Baltijas valstīs, taču šajā gadījumā NATO preventīvi reaģētu uz mērķiem savā teritorijā.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka, ja Krievija uzbruks Baltijas valstīm, NATO neaprobežosies tikai ar aizsardzību un noteikti pārcels militārās operācijas uz Krievijas teritoriju. Vairāk lasi šeit.
Vairākas valstis, tostarp Latvija, atkārtoti aicina veikt rūpīgu un pārredzamu izmeklēšanu par Krievijas opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija nāves apstākļiem, informēja Ārlietu ministrijā.
Otrajā gadadienā kopš Navaļnija nāves Krievijas soda kolonijā valstis kopīgā paziņojumā pauž līdzjūtību viņa ģimenei un uzsver Krievijas varasiestāžu atbildību par notikušo. Atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, paziņojumā norādīts, ka Krievija ir atbildīga par necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos pret Navaļniju apcietinājumā, kā arī par nespēju pienācīgi reaģēt uz viņa lūgumiem.
Mēmu varonis, "Krievijas tektonikas leģenda", Vitālijs Sanočkins, nolēma piedalīties agresijā pret Ukrainu un atgriezās mājās cinka zārkā. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Drošības dienests (SBU) 24 stundu laikā aizturēja divus Krievijas aģentus, kas bija iesaistīti 11. februārī notikušajā automašīnas spridzināšanā netālu no vienas no Ukrainas Drošības dienesta (SBU) ēkām Kijivas centrā.
Ir arestētas divas personas, kas, iespējams, ir iesaistītas furgona detonācijā netālu no Ukrainas Drošības dienesta (SBU) ēkas Kijuvas centrā. Ir pamats uzskatīt, ka viņi strādāja agresora izlūkdienestiem. SBU 16. februārī savā oficiālajā "Facebook" kontā dalījās ar informāciju par izmeklēšanu. Sprādziens, kas notika 11. februārī, ir klasificēts kā teroristu uzbrukums.
Ukrainas iznīcinātājs MiG-29, izmantojot amerikāņu GBU-39 vadāmās bumbas, iznīcina krievu pozīcijas Borisivkā.
Source: https://t.co/RTD3b3IhLB
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 15, 2026
Intervijā HUR projektam "Es gribu dzīvot" Miroslavs Simonovs pastāstīja, ka viņš Krievijā ir izgājis bezpilota lidaparātu apmācību, cīnījies netālu no Kupjanskas un vēlāk brīvprātīgi pietuvojies Ukrainas pozīcijām.
Source: https://t.co/Uo1SGCMOB1
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 15, 2026
Tanks bija aprīkots ar KMT-6 mīnu attīrīšanas veltni.
❗️Destroyed 🇷🇺Russian T-72B3M (2022 model) “shed-tank” equipped with KMT-6 mine-clearing roller in Yampil, Donetsk Oblast. pic.twitter.com/dIyMYRTQrS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 15, 2026
Ar vēzi slimā Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana atzinusi, ka slimības ārstēšanas gaita pašlaik notiek smagi un nākotnes perspektīvas miglā tītas. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



