TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 143 droniem, no kuriem 116 notriekusi vai neitralizējusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies notriekt arī vienu raķeti.

Krievi uzbruka ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 143 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa uzbrukuma lidroboti.

Fiksēti 22 uzbrukuma lidrobotu trāpījumi 17 vietās, un septiņās vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Lineārās ražošanas un dispečeru stacijā "Samara" jēlnafta no dažādām atradnēm tiek sajaukta, lai iegūtu Krievijas naftu "Urals", kas tiek eksportēta.

Naktī uz 21. aprīli bezpilota lidaparāti uzbruka stratēģiskiem objektiem Krievijas Samaras apgabalā. Iespējams, ka trāpīts Samaras lineārajai ražošanas un dispečeru stacijai, kas ir svarīgs transporta infrastruktūras objekts.

Samaras apgabala gubernators Vjačeslavs Fedoriščevs apstiprināja, ka 21. aprīļa naktī gaisa triecieniem tika pakļauti stratēģiski objektiem reģionā. Viņš paziņoja, ka "Ukrainas bruņotie spēki veica vēl vienu mēģinājumu uzbrukt rūpniecības objektam" un "neatliekamās palīdzības dienesti strādā UAV avārijas vietās". 

Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā teikts, ka 21. aprīļa naktī Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki virs Samaras apgabala it kā notrieca Ukrainas dronus, taču nav norādīts, cik daudz. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki virs Krievijas teritorijas 21. aprīļa naktī it kā notrieca 97 Ukrainas fiksēto spārnu dronus. 

Samaras lineārās ražošanas un dispečeru stacijā tiek sajaukta augsta un zema sēra satura jēlnafta no dažādām atradnēm, lai iegūtu Krievijas Urals jēlnaftu, kas tiek eksportēta. Kremlis izmanto ieņēmumus no naftas pārdošanas, lai turpinātu karu pret Ukrainu. Tāpēc Samaras stacija ir leģitīms mērķis bezpilota lidaparātiem. 

Ukrainas droni arī iepriekš ir uzbrukuši šim stratēģiskajam objektam. 2025. gada 20. septembra naktī. 21. aprīļa naktī Ukrainas bruņotie spēki uzbruka ienaidnieka militārajiem un stratēģiskajiem objektiem ne tikai Samaras apgabalā, bet arī Rostovas, Volgogradas un Saratovas apgabalos Krievijā. Rostovas apgabalā droni bombardēja svarīgu dzelzceļa mezglu.

Uzsākot karu pret Ukrainu, Kremļa līderis Vladimirs Putins ir radījis "briesmoni", kas varētu viņu iznīcināt, teikts britu militārā žurnālista Deivida Hamblinga rakstā, kas publicēts laikrakstā "New York Post". 

Piektajā gadā konflikts jau ir kļuvis par pilnvērtīgu robotu karu. Nesen Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki ir ieņēmuši ienaidnieka pozīciju, izmantojot tikai dronus un robotu sistēmas. Šis bija pirmais šāds incidents vēsturē. 

"Pēdējo četru gadu laikā Krievijas galvenā priekšrocība karā ir bijusi tās cilvēkresursi. Kremlim izdevās koncentrēt tik daudz karavīru frontē, ko Ukraina tik tikko spēja ierobežot. Taču, aizstājot militāros spēkus ar mašīnām, Kijivai izdevās neitralizēt ienaidnieka priekšrocības. Šis notikums iezīmēja jauna, šausminoša kara veida sākumu, kurā roboti medī un iznīcina cilvēkus," teikts rakstā. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 320 310 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 884 tankus, 24 429 bruņutransportierus, 40 478 lielgabalus un mīnmetējus, 1749 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1350 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 250 463 bezpilota lidaparātus, 4549 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 90 763 automobili un autocisternu, kā arī 4132 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pārmetis ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem Stīvam Vitkofam un Džaredam Kušneram cieņas trūkumu pret Ukrainu.

"Ceļot uz Maskavu un neierasties Kijivā, ir necienīgi," pirmdien intervijā valsts ziņu raidījumam sacīja Zelenskis.

Viņš teica, ka saprot grūtības, kas saistītas ar ceļošanu uz kara plosīto valsti, bet norādīja, ka citi cilvēki ir apmeklējuši Kijivu.

Šo munīciju atklāja mežsargs, veicot ikdienas patruļas mežainā apvidū.

Berlīne pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar tiešiem Krievijas draudiem mērķiem Vācijā, paziņojusi Vācijas Ārlietu ministrija.

Šie draudi "ir mēģinājums graut mūsu atbalstu Ukrainai un pārbaudīt mūsu vienotību", teikts ministrijas paziņojumā platformā "X".

"Mūsu atbilde ir skaidra - mēs neļausimies iebiedēt. Šādi draudi un jebkāda veida spiegošana Vācijā ir pilnīgi nepieņemama," uzsvēra ministrija.

Ministrija neatklāja, par kādiem draudiem ir runa.

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa pirmdien Eiropas Parlamentā (EP) paziņoja, ka jau šonedēļ varētu tikt atsākta naftas cauruļvada "Družba" ekspluatācija.

Neilgi pēc tam Kipra, kas ir ES prezidējošā valsts, paziņoja, ka trešdien plānots pieņemt galīgo lēmumu par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai. Aizdevuma piešķiršanu līdz šim bloķēja Ungārija, pieprasot atsākt "Družba" darbību.

Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu "Družba".

Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.

Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna pirmdien noraidīja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska apgalvojumus, ka Krievija varētu gatavoties iebrukumam Baltijas valstīs, norādot, ka pašlaik nav nekādu pierādījumu par militāro spēku koncentrēšanu pie NATO robežām.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma "Lima" kopš gada sākuma ir neitralizējusi 26 "Kinžal" raķetes un kopumā 58, liecina sistēmas izstrādātāju dati. Sistēma 1. ceturksnī novirzīja no kursa arī 33 spārnotās raķetes un vairāk nekā 10 000 dronu, un tiek apgalvots, ka tā ir apturējusi vairāk nekā 98 procentus vadāmo bumbu tās darbības zonā.