TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu

Krievijā Maskavas pilsētas Savjolovas rajona tiesa bijušajam laikraksta "Kommersant" žurnālistam Vladimiram Solovjovam aizmuguriski piespriedusi trīs gadus cietumā par piedalīšanos "nevēlamas organizācijas" darbībā, pavēstīja Maskavas vispārējās jurisdikcijas tiesu preses dienests.

Žurnālists tika tiesāts par sadarbību ar Kārnegija fondu, kas Krievijā atzīts par nevēlamu.

Vietnē "Carnegie Politika" regulāri publicēti Solovjova raksti par Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, konstatēja tiesa.

Solovjovam piespriests arī aizliegums trīs gadus administrēt tīmekļa vietnes.

 Ukrainas armijas triecienos iznīcināta dažāda krievu kara tehnika, piektdien paziņojuši Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki.

Jeiskā Krasnodaras novadā trāpīts lidmašīnai-amfībijai "Be-200 Altair" un pretzemūdeņu helikopteram "Ka-27".

Savukārt okupētajā Krimā dots trieciens zenītraķešu kompleksam "Pancirj-S1", bet okupētajā Berdjanskā Zaporižjas apgabalā - bruņotam sauskravas kuģim.

Tikmēr okupētā Luhanskas apgabala teritorijā iznīcināts zenītraķešu komplekss "Tor-M2", kā arī dots trieciens Krievijas armijas mācību centram un karaspēka pagaidu koncentrācijas punktam.

Ukraina fiksējusi jaunus Maskavas mēģinājumus iesaistīt Baltkrieviju karā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

 Pēc sanāksmes ar valsts drošības un aizsardzības dienestu vadītājiem Ukrainas prezidents atklājis, ka Ukrainas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina par neseniem Maskavas mēģinājumiem piespiest Blatkrievijas līderi Aleksandru Lukašenko iesaistīties  Krievijas militārajās operācijās.

Konkrētie plāni paredzot uzbrukumu izvēršanu no Baltkrievijas teritorijas divos virzienos – dienvidos pret Černihivu un Kijivu, vai ziemeļos pret kādu no NATO valstīm.

" Ukrainas rīcībā ir detalizēta informācija par Krievijas un Baltkrievijas sarunām. Ukraina, bez šaubām, aizstāvēs sevi un savus cilvēkus, ja Aleksandrs Lukašenko pieļaus kļūdu  un nolems atbalstīt  šo Krievijas nodomu," paziņoja Zelenskis.

Lai reaģētu uz iespējamiem draudiem, Ukrainas bruņotajiem spēkiem jau ir uzdots nostiprināt valsts robežu šajā sektorā un sagatavot tūlītēju prettrieciena plānu.

Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn sarucis par 0,2%, liecina piektdien publicētie Federālā statistikas dienesta "Rosstat" dati.

Palielinoties ekonomiskajām grūtībām, ko radījis karš pret Ukrainu un starptautiskās sankcijas, tā ir pirmā Krievijas IKP samazināšanās kopš 2023. gada.

Šonedēļ Krievijas varasiestādes samazināja savas ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadam no 1,3% līdz 0,4%.

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs ar gandarījumu reaģējis uz Latvijas premjerministres Evikas Siliņas demisiju un prognozē, ka šāds liktenis Ukrainas kara kontekstā gaida arī pārējās Baltijas valstis. Vairāk lasi šeit.

Krievijas agresīvā kodolretorika apdraud starptautisko drošību un grauj atbruņošanās centienus, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura piektdien tikās ar Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO) izpildsekretāru Robertu Floidu.

Ministres padomnieks Toms Sadovskis norāda, ka puses pārrunāja starptautisko drošību, kodolieroču izmēģinājumu aizlieguma darbību un Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma (CTBT) verifikācijas sistēmas stiprināšanu.

Braže apliecināja stingru Latvijas atbalstu Vispārējam kodolizmēģinājumu aizlieguma līgumam, tā universalizācijai un uzsvēra, ka ir jāturpina starptautiskie centieni, lai sekmētu līguma stāšanos spēkā. Ministre atgādināja par Krievijas lēmumu atsaukt CTBT ratifikāciju.

Krievijas Brīvības leģiona "Groza" rota atklāja un iznīcināja krievu 120 mm Sani mīnmetēju pēc tam, kad tā apkalpe mēģināja noslēpt šaušanas pozīciju. Precīzs drona trieciens trāpīja mērķim, izraisīja munīcijas detonāciju un likvidēja mīnmetēja apkalpi.

Ukraina nespēs nodrošināt armijas vajadzības tikai ar brīvprātīgajiem, tāpēc mobilizācija ir jāturpina, neraugoties uz sabiedrības cerībām, ka pieeja tiks mīkstināta, intervijā britu laikrakstam "The Times" sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs.

Kara apstākļos paļauties tikai uz brīvprātīgajiem nav reālistiski, pauda kancelejas vadītājs.

"Brīvprātīgo uzņemšana [armijas rindās] nespēj nodrošināt armijas vajadzībām nepieciešamo skaitu. Tas nav iespējams ekonomisko problēmu dēļ un nav iespējams tāpēc, ka pēc 12 ar pusi kara gadiem nav nekā, kas varētu motivēt tik lielu cilvēku skaitu brīvprātīgi pieteikties," skaidroja Budanovs.

Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumi liecina, ka visi, kas ir pret Krievijas agresiju un pastrādātajām zvērībām ir nacisti. 

Krievija jebkurā brīdī spēj veikt kodolieroču triecienu Ukrainai, taču pašlaik nav nekādu pazīmju par gatavošanos šādam uzbrukumam, ska Budanovs. Vairāk lasi šeit.