TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz ceturtdienu raidījusi uz Ukrainu trīs ballistiskās raķetes un 151 dronu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši divas raķetes un 83 dronus.
Uzbrukums pamatā veikts Kremenčukai Poltavas apgabalā. Arī Odesas apgabals un piefrontes teritorijas aizvadītajā naktī bija pakļautas krievu triecienam.
Krievijas karaspēks 10. decembrī uzbruka no dienvidiem, mēģinot virzīties uz pilsētas ziemeļiem.
68. atsevišķā Jēgeru brigāde ar bezpilota lidaparātu (FPV) iznīcināja pirmo Krievijas transportlīdzekli, un aizsardzībai pievienojās citas Ukrainas vienības, tostarp artilērija.
7. ātrās reaģēšanas korpuss paziņoja, ka viņu vienības jau bija ieņēmušas pozīcijas pirms uzbrukuma.
On 10 December, Ukrainian forces repelled a Russian mechanized assault near Pokrovsk. Russian troops attacked from the south, attempting to advance toward the city’s north.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2025
The 68th Separate Jäger Brigade destroyed the first Russian vehicle with an FPV drone, and other… pic.twitter.com/luFR1atUVl
Krievijas okupācijas armija jau gadu un četrus mēnešus mēģina ielenkt un ieņemt Pokrovskas pilsētu Doneckas apgabalā.
Krievijas okupācijas armijas karavīri Hersonas sektorā ir sākuši masveidā doties uz slimnīcu, baidoties, ka viņi tiks nosūtīti uz fronti netālu no Pokrovskas Doneckas apgabalā.
Ukrainas partizānu kustība "Atesh" par to ziņoja savā "Telegram" kanālā. Pēc "Atesh" ziņām, Krievijas okupācijas pavēlniecība plāno pārvietot 205. atsevišķo motorizēto strēlnieku brigādi, kas pašlaik atrodas okupētajā Hersonas apgabala teritorijā, uz Pokrovsku. Līdz ar to šīs brigādes karavīri ir sākuši masveidā paziņot, ka ir "saslimuši", un cenšas nokļūt slimnīcā ar jebkādiem līdzekļiem. Vairāk lasi šeit.
Viņas meita stāsta, ka viņi steigā sakravājuši mantas, līdzi ņemot tikai nepieciešamākās lietas, tostarp vecas pastkartes. Māte raudāja, zinot, ka nevarēs atgriezties.
Krievijas spēkiem iznīcinot mājas, ukraiņi saskaras ar zaudējumiem un pārvietošanu.
A woman says goodbye to family dacha as frontline advances
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2025
Her daughter said they packed in haste, taking only essentials, incl old postcards. Her mother wept, knowing she couldn't return
As Russian forces destroy homes, Ukrainians face loss & displacement
📷 vasiya666 Threads pic.twitter.com/xGBq0PSVLk
Novgorodas gubernators Aleksandrs Dronovs paziņoja, ka virs reģiona, kas atrodas starp Maskavu un Sanktpēterburgu, tika notriekti 19 droni, kas tika raksturoti kā liels Ukrainas dronu uzbrukums.
Novgorod Governor Alexander Dronov said 19 drones were shot down over the region — located between Moscow and St. Petersburg — amid what Russia described as a major Ukrainian drone attack.https://t.co/v2FcjLqTkZ
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 11, 2025
- Tālas darbības rādiusa SBU droni trāpīja Filanovska platformai, kas pieder "Lukoil-Nižņevolžskņeft". Vismaz 4 trāpījumi. Naftas un gāzes ieguve no vairāk nekā 20 urbumiem ir pilnībā apturēta;
- Platforma darbojās vienā no Krievijas lielākajām atradnēm Kaspijas jūrā (rezerves – 129 miljoni tonnu naftas un 30 miljardi kubikmetru gāzes). Produkti bija paredzēti eksportam.
❗️🇺🇦Ukraine has for the first time (!) halted the operation of a 🇷🇺Russian oil platform in the Caspian Sea, according to sources from RBC-Ukraine.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
▪️ Long-range SBU drones struck the Filanovsky platform, owned by "Lukoil-Nizhnevolzhskneft". At least 4 hits. Oil and gas… pic.twitter.com/5ED2xFhgnl
Ukrainas atbilde uz Trampa miera plānu ietver jaunas idejas par teritoriālajiem jautājumiem un Zaporožjes AES statusu, vēsta "Axios".
Atbildē iekļauti grozījumi, "lai viss būtu iespējams". Paredzams, ka augstākās ASV un Ukrainas militārās amatpersonas šodien rīkos tiešsaistes sanāksmi, lai apspriestu konkrētas miera plāna daļas.
Source: https://t.co/9F7wmsFCge
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
Dānijas ārējās un militārās izlūkošanas dienests pirmo reizi ASV atzinis par potenciālu draudu valsts drošībai, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz dienesta 2025. gada ziņojumu.
Dokumentā teikts, ka ASV arvien vairāk par prioritāti izvirza savas intereses un "izmanto savu ekonomisko un tehnoloģisko spēku kā varas instrumentu", arī attiecībās ar sabiedrotajiem un partneriem.
Dānijas izlūkdienesti norāda uz pieaugošo ASV interesi par Grenlandi, pieaugot lielvaru sāncensībai Arktikā.
Source: https://t.co/CHPx6BE9dc
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 11, 2025
Pēdējo nedēļu laikā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nodevusi Eiropas partneriem virkni dokumentu, kuros izklāstīts redzējums par Ukrainas atjaunošanu un Krievijas atgriešanos pasaules ekonomikā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem.
Katrs dokuments bijis vienu lappusi garš.
Šie priekšlikumi ir izraisījuši asu domu apmaiņu ASV sarunās ar tradicionālajiem sabiedrotajiem Eiropā.
Iznākums var radikāli mainīt kontinenta ekonomisko karti, norāda laikraksts.
Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana lidmašīna nav varējusi nosēsties Maskavā, jo dronu uzbrukuma dēļ Krievijas galvaspilsētas lidostas bija slēgtas, vēsta vietējie mediji.
Pašinjana lidmašīna teju stundu riņķoja virs Tveras apgabala, gaidot atļauju nolaisties, bet tā arī to nesaņēma.
Lidmašīna devās uz Sanktpēterburgu, un tur ap plkst. 1 naktī nolaidās Pulkovas lidostā.
Pašinjans bija ceļā uz Maskavu, lai piedalītos Eirāzijas Ekonomiskās savienības Starpvaldību padomes sanāksmē.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
