TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Tuvojoties Ungārijas parlamenta vēlēšanām, valsts premjerministrs Viktors Orbāns Brisēlē izteica draudus Eiropas Savienībai (ES), ja tā turpinās sniegt palīdzību Ukrainai.

Piektdien, 20. martā, Orbāns piedraudēja uzlikt veto nākamajam ES septiņu gadu budžetam, ja tajā tiks iekļauta finansiāla palīdzība Ukrainai. "Mūsu rokās ir daudz kāršu, tāpēc es nedomāju, ka ir vērts sākt cīņu ar Ungāriju," viņš piebilda.

Budapešta jau bloķē ES 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju piemērošanu Krievijai, pieprasot atjaunot "Družba" darbību. Jau ziņots, ka janvāra beigās tika apturētas naftas piegādes no Krievijas pa cauruļvadu "Družba", kas šķērso Ukrainas teritoriju, izraisot naftas deficītu Ungārijā un Slovākijā. Kijiva norāda, ka cauruļvads ticis bojāts Krievijas dronu uzbrukumos, bet Ungārija un Slovākija, kuras ir saņēmušas pagaidu atbrīvojumu no Eiropas Savienības sankcijām, kas aizliedz Krievijas naftas importu, apsūdz Ukrainu par vilcināšanos veikt cauruļvada remontu.

Orbāns žurnālistiem Briselē paziņoja, ka viņam un viņa valdībai ir rokās daudz kāršu arī bez ES aizdevuma bloķēšanas. "Mums ir arī citi rīki. (..) Četrdesmit procenti Ukrainas elektroenerģijas piegādes iet caur Ungāriju, un mēs tiem vēl neesam pieskārušies. (ES) pastāvīgi vēlas ieviest jaunas sankcijas (pret Krieviju). Tam būs nepieciešama vienprātība, un mēs to nedosim," paziņoja Orbāns.  Cenšoties pārliecināt Orbānu atbalstīt aizdevumu Ukrainai, ES amatpersonas otrdien paziņoja, ka bloks piedāvājis Ukrainai tehnisku atbalstu un finansējumu cauruļvada remontam, un Kijiva šo piedāvājumu pieņēmusi.

ES līderi ceturtdien kritizēja Orbānu par 90 miljardu eiro aizdevuma bloķēšanu Ukrainai, apsūdzot viņu mēģinājumā izcīnīt uzvaru aprīlī gaidāmajās Ungārijas vēlēšanās, un kavējot kritiski svarīgu palīdzību un graujot ES lēmumu pieņemšanas procesu. Orbāna valdībai 12. aprīlī gaidāma smaga cīņa parlamenta vēlēšanās, kas veicinājis spekulācijas, ka veto palīdzības pasākumiem Ukrainai ir daļa no viņa priekšvēlēšanu kampaņas.

Venss grasās pirms vēlēšanām apmeklēt Ungāriju

Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paziņojis, ka Ungāriju pirms vēlēšanām apmeklēs ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss. ASV viceprezidenta birojs izskanējušās ziņas nav apstiprinājis.

Orbāns, kas atrodas pie varas Ungārijā kopš 2010. gada, vēlēšanās 12. aprīlī cer iegūt piekto uzvaru pēc kārtas, taču viņa vadīto labēji populistisko partiju "Fidesz" gaida līdz šim nepieredzēta konkurence no opozīcijas līdera Pētera Maģara vadītās konservatīvās Cieņas un brīvības partijas ("Tisza").

Maģars solījis stiprināt Ungārijas demokrātiskās institūcijas, kas Orbāna laikā stipri iedragātas, un uzlabot valsts attiecības ar Rietumu sabiedrotajiem. Daudzi ungāri ir neapmierināti ar ekonomikas stagnāciju, sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un skandāliem, kas iedragājuši ticību Orbāna valdībai.

Sijārto piektdien pārraidītajā podkāstā sacīja, ka Vensa vizīte "izriet no ļoti intensīvajām Ungārijas un Amerikas starpvaldību attiecībām". Viņš neprecizēja datumu, kad ASV viceprezidents varētu ierasties Ungārijā.

Pagājušajā mēnesī ASV valsts sekretārs Marko Rubio apmeklēja Budapeštu, kur pauda atbalstu Orbāna kandidatūrai. Orbāns ir viens no Trampa aktīvākajiem atbalstītājiem Eiropas Savienībā (ES), un pirms aprīlī gaidāmajām vēlēšanām viņš aktīvi centies panākt ASV prezidenta labvēlību. Orbāns iepriekš pauda cerības, ka Tramps pirms vēlēšanām pats dosies vizītē uz Ungāriju.

Kamēr Krievija jau 1486. dienu turpina slepkavot Ukrainā, šonedēļ bijis vēsturisks notikums cīņā pret krievu okupantu armiju — 17. martā izdevās okupantiem diennakts laikā nodarīt vislielākos dzīvā spēka zaudējumus 2026. gadā. Tikai vienreiz, 2024. gada 20. oktobrī, 24 stundu laikā okupanti piedzīvoja smagākus dzīvā spēka zaudējumus. Vairāk lasi šeit.

Jaroslavs Lisenko, domājams, lika vismaz septiņiem karavīriem pamest savas vienības, sākot ar 2024. gada septembri, un norīkoja viņus renovācijas un būvniecības darbos, liecina Valsts izmeklēšanas biroja dati.

Austrumu cilvēktiesību grupa un Stratēģiskās pētniecības un drošības institūts pagājušajā nedēļā publicēja analītisku ziņojumu, kurā norādīts, ka Krievija okupētajās Ukrainas daļās ir aizstājusi Rietumu tehnoloģijas un finanšu sistēmas ar Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas atbalstu.

Austrumu cilvēktiesību grupas vadītāja Vera Iastrebova laikrakstam "Kyiv Independent" pastāstīja, ka Krievijai ir nepieciešami ārējie sabiedrotie, kas ir gatavi darboties ārpus "standarta starptautiskajiem noteikumiem", lai kompensētu "pašas Krievijas vājās vietas".

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši 204 626 Ukrainā kritušo krievu karavīru vārdus.

Starp iebrucējiem, kas krituši līdz šī gada martam, ir 75 288 brīvprātīgie, 18 226 mobilizētie un 22 207 bijušie ieslodzītie, kas sastāda 57% no kritušo kopskaita. Neviens no viņiem pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nebija saistīts ar armiju.

Žurnālistiem zināmi 7009 kritušo virsnieku vārdi. Starp tiem ir 494 apakšpulkveži, 164 pulkveži un 13 ģenerāļi.

Ukrainas eksperti sadarbojas ar piecām Tuvo Austrumu valstīm cīņā pret Irānas trieciendroniem "Shahed", turklāt ir saņemti papildu pieprasījumi no citām valstīm, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Mūsu komandas jau sadarbojas ar piecām valstīm cīņā pret "Shahed" - ir sniegti ekspertu novērtējumi, palīdzam izveidot aizsardzības sistēmu. Ir papildu pieprasījumi no citām valstīm. Tāpat divos virzienos reģionā ir pieprasījumi no ASV puses par ekspertu atbalstu viņu militārajiem spēkiem. Izskatām pieprasījumus arī no Eiropas partneriem, kuru spēki atrodas šajā reģionā," piektdien Zelenskis rakstīja savā "Telegram" kanālā.

Viņš bija ieradies Igaunijā iepriekšējā nedēļā, it kā pavadot ģimenes locekli, kurš pieteicās Veselības fonda pabalstiem — rūpīgi izstrādāts aizsegs, kas viņam palīdzēja tikt pāri robežai.

Krievija Odesas ostā naktī uzbrukusi divus graudu kravu kuģiem zem Palau un Barbadosas karogiem — abi atradās virs ūdens, trāpīja arī graudu bunkuram un ostas iekārtām, divi cilvēki tika ievainoti.

Tajā pašā naktī Zaporižjā gāja bojā 30 gadus veca sieviete un ievainots 10 gadus vecs zēns. Netālu no Doneckas frontes līnijas uzbrukts evakuācijas automašīnai no "Proliska", kurā atradās vecāka gadagājuma civiliedzīvotāji — viena sieviete gāja bojā, otra atrodas intensīvās terapijas nodaļā.

Polija noraidījusi Lietuvas priekšlikumu veidot kopīgu militāro poligonu uz abu valstu robežas.

Lietuva gatavojas izveidot jaunu militāro poligonu Lazdiju rajona Kapčamiesta apkārtnē, netālu no Polijas un Baltkrievijas robežas stratēģiski svarīgajā Suvalku koridorā.

Projekta mērķis ir stiprināt NATO austrumu flangu, un Lietuvas amatpersonas aicināja Poliju piedalīties objekta būvniecībā un izmantošanā.

ASV Finanšu ministrija ir pievienojusi Kubu to valstu sarakstam, kurām aizliegts tirgoties ar Krievijas naftu un naftas produktiem. Tas notiek, neskatoties uz to, ka vismaz divi tankkuģi ar degvielu jau ir ceļā uz salu, ziņo CNBC.

Kuba piedzīvo nopietnu enerģētikas krīzi un degvielas trūkumu Amerikas blokādes laikā.