TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija tuvākajās dienās gatavo vēl vienu spēcīgu, masveida triecienu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kijivas un Maskavas delegācijas otrdien ieradušās viesnīcā "Intercontinental" Ženēvā, kur šodien paredzēta Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju trīspusējo sarunu trešā kārta.
Krievijas delegācija, ko šoreiz vada diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis, jau atrodas viesnīcā, vēsta krievu propagandas rupors "Interfax".
Savukārt par Ukrainas delegācijas ierašanos, ko, kā iepriekš, vada Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerons, no notikuma vietas ziņo britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC korespondenti.
ASV prezidenta īpašie sūtņi Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners ir ieradušies Ženēvā, lai veiktu sarunas ar Ukrainu un Krieviju.
⚡️ U.S. President’s special envoys Witkoff and Trump’s son-in-law Jared Kushner have arrived in Geneva for talks with Ukraine and Russia. pic.twitter.com/XkG4nOE6Z8
— NEXTA (@nexta_tv) February 17, 2026
- Iznīcināta Iskander OTRK (operatīvi taktiskās raķešu sistēmas) glabātuve Pasičnes ciemā (okupētā Krimas Autonomās Republikas teritorija) — pēc trieciena sākās spēcīgi sprādzieni.
- Trāpīts "Rubikon" vienības tālvadības pilotēšanas punktam Visokes ciemā (okupētā Zaporižjas apgabala teritorija).
- Kopumā no 9. līdz 14. februārim tika trāpīts vairāk nekā 10 ienaidnieka mērķiem okupētajās teritorijās: munīcijas un degvielas glabātuvēm, personāla koncentrācijas vietām, transportlīdzekļu stāvvietām utt.
❗️Special Operations Forces of the Armed Forces of 🇺🇦Ukraine with FP-2 drones:
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
▪️Destroyed a storage site of Iskander OTRK (operational-tactical missile system) in the village of Pasichne (temporarily occupied territory of the Autonomous Republic of Crimea) — powerful explosions… pic.twitter.com/dK5QRabGOV
Krievu Z patriots Maksims Kalašņikovs pauž satraukumu par Kremļa plāniem sarīkot "galīgo eskalāciju" karā pret Ukrainu.
Krievija nespēj gūt uzvaru tā sauktajā "SVO" ("speciālā militārā operācija"). Tomēr, lai no šī neveiksmīgā kara izkļūtu ar saglabātu reputāciju, Kremlis gatavo "pēdējo eskalāciju". Un tā Krievijai būs ļoti bīstama. To savā blogā rakstīja pazīstamais krievu Z patriots Maksims Kalašņikovs.
Viņš neizslēdza iespēju, ka "galīgā eskalācija" varētu būt Krievijas iebrukums NATO, konkrēti, Baltijas valstīs. Tomēr tas arī prasītu mobilizāciju un līdzekļu konfiskāciju no iedzīvotājiem. Vairāk lasi šeit.
"Ukrainai būtu labāk ātrāk apsēsties pie sarunu galda. Tās ir lielas sarunas. Tas būs ļoti viegli," paziņoja Tramps par sarunām Ženēvā.
🥴«Ukraine would be better off sitting down at the negotiating table sooner. These are big negotiations. It will be very easy» — Trump about the talks in Geneva. pic.twitter.com/39KdOtSdWZ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 17, 2026
Ukrainas bruņoto spēku sauszemes drons, kas aprīkots ar "Browning M2" ložmetēju, apšaudes laikā tuvā attālumā iznīcinā krievu karavīru.
Krievija naktī uz otrdienu raidījusi uz Ukrainu 29 raķetes un 396 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
25 raķetes un 367 droni notriekti, fiksēti četru ballistisko raķešu un 18 dronu trāpījumi, teikts paziņojumā.
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar četrām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M", 20 gaisa bāzējuma spārnotajām raķetēm "H-101", četrām spārnotajām raķetēm "Iskander-K" un vadāmo aviācijas raķeti "H-59/69".
No 396 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 250 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Ukraiņu žurnālists un blogeris Deniss Kazanskis ir komentējis krievu iebrucēju filmēto video par Bahmutu, ko Krievijas karaspēks ieņēma 2023. gadā. Video ir balstīts uz jauniem kadriem, ko 2026. gada sākumā filmēja Krievijas okupanti.
Videomateriāls skaidri parāda, par ko pilsēta, kurā norisinājās vienas no sīvākajām kara cīņām, ir kļuvusi trīs gadu laikā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 255 340 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 890 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 678 tankus, 24 045 bruņutransportierus, 37 323 lielgabalus un mīnmetējus, 1648 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1301 zenītartilērijas iekārtu, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 136 073 bezpilota lidaparātus, 4288 spārnotās raķetes, 29 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 78 725 automobiļus un autocisternas, kā arī 4071 specializētās tehnikas vienību.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien brīdināja, ka ir gaidāmi jauni masīvi Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas objektiem.
"Krievija nespēj pretoties kārdinājumam un grib dot sāpīgu triecienu ukraiņiem ziemas sala pēdējās dienās," Zelenskis sacīja videovēstījumā dažas stundas pirms jaunas miera sarunu kārtas, kas paredzēta otrdien Ženēvā.
Zelenskis sacīja, ka Ukrainas delegācija jau ir ieradusies šajā Šveices pilsētā, bet apsūdzēja Maskavu, ka tā nav gatava kompromisiem.
"Krievija visu noraida, turpina uzbrukumus frontes līnijās un gaisa triecienus mūsu pilsētām un enerģijas piegādēm," sacīja Ukrainas prezidents.
Zelenskis sacīja, ka Kremli vajag piespiest uz mieru ar jaunām sankcijām, un aicināja Rietumu sabiedrotos piegādāt Ukrainai pretgaisa aizsardzības ieročus.
"Ir nepieciešams nekavējoties īstenot to, ko mēs apspriedām ar mūsu partneriem Minhenē," uzsvēra Zelenskis, atzīstot, ka kavēšanās tikai palielina krievu uzbrukumu nodarītos postījumus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



