TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām

Krievijas okupācijas karaspēks Pokrovskas-Mirnohradas virzienā sācis iesaistīt operatīvi taktiskās rezerves, tostarp jūras kājnieku un gaisa desanta vienības, telekanāla "Freedom" ēterā paziņojis Ukrainas Brīvprātīgo armijas  pārstāvis Serhijs Bratčuks.

Pēc viņa teiktā, pretinieks šīs rezerves izmanto kā "ugunsdzēsēju komandas", cerot ar tām nodrošināt turpmāku virzību. Šobrīd krievi mēģina uzbrukt Pokrovskas ziemeļu rajoniem un veic aktīvas uzbrukuma darbības Mirnohradas virzienā.

Bratčuks atzīmēja, ka Mirnohradā Ukrainas karaspēkam izveidojusies ārkārtīgi sarežģīta loģistikas situācija. Nepieciešamo kravu piegāde tiek veikta, izmantojot smagos dronus un sauszemes robotizētos kompleksus. Krievijas pavēlniecība šo aglomerāciju uzskata par "vārtiem" visas Doneckas apgabala ieņemšanai, tādēļ kauju intensitātes samazināšanās netiek prognozēta.

Divi Indijas pilsoņi, kuri Krievijā bija ieradušies ar studentu vīzām, gājuši bojā pēc tam, kad tikuši piespiedu kārtā  nosūtīti karot uz Ukrainu, vēsta izdevums "The Independent", atsaucoties uz bojāgājušo tuviniekiem.

Upuri identificēti kā 22 gadus vecais Adžajs Godara un 30 gadus vecais Rakešs Kumars Maurja. Vīrieši ģimenēm nosūtītajos videoierakstos iepriekš stāstījuši, ka tikuši maldināti. Viņi piekrituši veikt civilus darbus, piemēram, strādāt par apkopējiem vai palīgstrādniekiem, cerot piepelnīties studiju laikā, taču tā vietā ieskaitīti armijas sastāvā un nosūtīti uz fronti.

Godara Krievijā ieradies 2024. gada novembrī valodas apguvei, bet pēc desmit mēnešiem savervēts. Pēdējie sakari ar viņu bijuši 22. septembrī. Savukārt Maurjas ģimene par viņa nāvi Donbasā uzzinājusi piecas dienas pēc fakta; sakari ar vīrieti pārtrūkuši 30. augustā.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma agresorvalsts armijā tikuši iesaukti 202 indieši, no kuriem 26 gājuši bojā, bet vismaz septiņi skaitās bezvēsts pazuduši. Indijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka šobrīd strādā pie 50 dienestā esošo pilsoņu pirmstermiņa atbrīvošanas.

Jau iepriekš ziņots par gadījumiem, kad Ukrainas gūstā nonākuši ārvalstnieki, tostarp Kolumbijas un Kenijas pilsoņi, kuri apgalvojuši, ka uz Krieviju devušies strādāt, bet tikuši apmānīti, atņemot dokumentus un piespiežot doties karā.

ASV izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir apņēmies ieņemt visu Ukrainu un atgūt tās Eiropas daļas, kas savulaik piederēja padomju impērijai.

Specdienestu ziņojumos iezīmētā aina krasi atšķiras no tās, ko prezentē ASV prezidents Donalds Tramps un viņa miera sarunu vedēji, kuri apgalvo, ka Putins vēlas pielikt punktu karam.

Izlūkdati liecina par pretējo – Kremļa mērķi ir maksimālistiski un vērsti uz teritoriālo ekspansiju, tiecoties atjaunot kontroli pār teritorijām, kas vēsturiski atradās Padomju Savienības ietekmes sfērā.

Ukraina ir kritiski atkarīga no Amerikas Savienotajām Valstīm divās konkrētās jomās – kosmiskajā izlūkošanā un agrīnās brīdināšanas sistēmās par ballistisko raķešu draudiem, intervijā portālam "LB" atzina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) priekšnieks Kirilo Budanovs.

Kā pirmo jomu Budanovs minēja kosmisko filmēšanu – gan radiolokācijas, gan optisko. Viņš skaidroja, ka šajā jomā ir divi aspekti: bezmaksas piekļuve, ko Ukraina saņem kā palīdzību, un komerciālie līgumi.

Ja ASV nolemtu bloķēt bezmaksas piekļuvi satelītuzņēmumiem, tā nebūtu kritiska problēma. "Attiecībā uz optisko filmēšanu tas būtu aptuveni 15-17% samazinājums, kas nav kritiski. Radiolokācijā – ap 46%: grūti, bet arī nekas traģisks," skaidroja GUR vadītājs.

Tomēr, ja ASV pieņemtu politisku lēmumu bloķēt komerciālos līgumus, sekas būtu dramatiskas. "Lūk, tad mēs krītam gandrīz līdz nullei. Šajā faktorā mēs esam kritiski atkarīgi," uzsvēra Budanovs.

Otrs faktors, kurā Ukraina ir atkarīga no ASV, ir agrīnā brīdināšana par ballistisko raķešu draudiem. "Viss. Pārējo mēs nodrošinām paši," rezumēja izlūkdienesta vadītājs.

 Pēc kara beigām Ukraina nespēs patstāvīgi finansēt savu armiju, kuras sastāvā ir 800 000 karavīru, un tai būs nepieciešams Rietumu partneru finansiāls atbalsts, kamēr neatkopsies valsts ekonomika, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, valsts vadītājs atzina, ka valstij "nepietiks finanšu resursu", lai bez ārējā atbalsta uzturētu bruņotos spēkus pašreizējā apmērā.

"Tāpēc es vedu šo dialogu ar līderiem, jo uzskatu daļēju mūsu armijas finansēšanu no partneru puses par drošības garantiju mums. Jo Ukrainas Bruņotie spēki ir drošības garantija numur viens," uzsvēra Zelenskis.

Prezidents norādīja, ka pēc karadarbības beigām Ukrainai būs nepieciešami vairāki gadi, lai stabilizētu ekonomiku un sasniegtu līmeni, kas ļautu patstāvīgi nodrošināt Ukrainas armiju. "Bet pagaidām ir vajadzīga partneru palīdzība," piebilda prezidents.

Krievijas Rostovas apgabalā sestdienas vakarā pēc dronu uzbrukumiem izcēlies plašs ugunsgrēks elektrības apakšstacijā, atstājot bez komunālajiem pakalpojumiem vairākas apdzīvotas vietas, vēsta portāls "New Format".

Vairākās  apdzīvotās vietās pazudusi elektrība. Rajona administrācija apstiprinājusi, ka notikusi "avārija" elektrolīnijā PL-35.

"Saistībā ar to mikrorajonā "Vojennij gorodok" ("Kara pilsētiņa") nav ūdens un siltumapgādes, bet Aleksejevo pārtraukta ūdensapgāde. Šobrīd tiek skaidroti iemesli," paziņojušas vietējās varasiestādes.

 Odesas apgabalā aktīvi norit infrastruktūras atjaunošana pēc masīvām apšaudēm, kuru rezultātā sagrauts tilts Majaku rajonā, un tiek meklēti risinājumi loģistikas atjaunošanai, īpaši virzienā uz Moldovu, vēsta portāls "Inkorr".

Lai gan postījumu likvidācijas darbi rit pilnā sparā, atbildīgie dienesti jau veikuši vairākus soļus loģistikas atvieglošanai un sakaru atjaunošanai ar kaimiņvalsti. Valsts dienesti sadarbībā ar vietējo varu koordinē darbības, lai nodrošinātu reģiona nepārtrauktu funkcionēšanu.

Paralēli tehniskajiem darbiem tiek sniegta palīdzība vietējiem iedzīvotājiem – tiek atjaunota un nodrošināta siltuma, ūdens un elektroapgāde, kā arī piegādātas pirmās nepieciešamības preces.

Situācija reģionā saglabājas saspringta – nedēļas laikā Odesas apgabals piedzīvojis vairāk nekā 500 apšaudes. Jaunākā informācija liecina, ka raķešu triecienu rezultātā bojāgājušo skaits pieaudzis līdz astoņiem cilvēkiem, bet 27 guvuši ievainojumus, tostarp pasažieru autobusa pasažieri.

Neraugoties uz uzbrukumiem ostām un loģistikas mezgliem, valdība paziņojusi, ka uzbrukumi Odesas apgabalam neizraisīs degvielas cenu kāpumu.

Krievijas karaspēks sestdien, 20. decembrī, ar vadāmajām aviācijas bumbām apšaudījis Izjumas pilsētu Harkivas apgabalā, nogalinot divus cilvēkus – laulātu pāri,  informē Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.

Viens no lādiņiem trāpījis privātmājas teritorijā, kā rezultātā dzīvojamā ēka tika sagrauta. Glābšanas darbu laikā no drupām atbrīvoti divu bojāgājušo ķermeņi. Nacionālā policija precizējusi, ka bojāgājušie ir 47 gadus vecs vīrietis un viņa 42 gadus vecā sieva, kura bijusi policijas darbiniece. Uzbrukumā ievainots vēl viens cilvēks.

Trieciena rezultātā bojātas arī blakus esošās privātmājas un daudzdzīvokļu ēkas. Glābējiem no gruvešiem izdevies izglābt suni. Seku likvidēšanā piedalījās 13 glābēji un divas tehnikas vienības.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien paziņoja, ka ASV ir ierosinājušas rīkot miera sarunas kopā ar Ukrainas un Krievijas un, iespējams, arī Eiropas valstu pārstāvjiem.

"Amerikas Savienotās Valstis teica, ka rīkos atsevišķu tikšanos ar Krievijas pārstāvjiem, un, cik es saprotu, viņi ierosināja šādu formātu: Ukraina, Amerika, "krievi" - un, tā kā tur ir arī Eiropas pārstāvji, tad, iespējams, arī Eiropa. Kāpēc es saku, iespējams? Tāpēc, ka būtu loģiski rīkot šādu kopīgu tikšanos," sacīja Zelenskis.

Pēc Zelenska teiktā, Kijiva par formātu lems pēc tam, kad būs skaidrs, vai divpusējās sarunas ar ASV pārstāvjiem, kas atsākās piektdien, būs pozitīvas.

Sestdien Maiami notiks Krievijas un ASV pārstāvju sarunas, lai apspriestu plānu, kā izbeigt karu Ukrainā. Paredzēts, ka no ASV puses piedalīsies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners.

Piektdien Maiami notika Ukrainas delegācijas sarunas ar ASV un Eiropas partneriem. No ASV puses Maiami sarunās piedalījās Vitkofs un Kušners, savukārt Eiropas valstis pārstāvēja Lielbritānijas, Francijas un Vācijas nacionālās drošības padomnieki.

"Noslēgusies tikšanās Savienotajās Valstīs ar Amerikas un Eiropas partneriem," paziņoja Ukrainas delegācijas vadītājs Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs. "Vienojāmies ar amerikāņu partneriem par turpmākajiem soļiem un kopīga darba turpināšanu tuvākajā nākotnē."

Pašlaik nav plānota Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvju trīspusēja tikšanās.

 Pokrovskas virzienā Krievijas armijas zaudējumi ir desmitiem reižu lielāki nekā Ukrainas spēkiem, kas liecina par efektīvu pieejamā bruņojuma pielietojumu, pavēstīja Nacionālās gvardes brigādes "Rubiž" 4. operatīvās nozīmes bataljona komandiera vietnieks Vladimirs Nazarenko.

"Ienaidniekam diemžēl ir daudz vairāk resursu – vairāk munīcijas, lielgabalu, bruņutehnikas, izlūkošanas un trieciendronu, kā arī daudz vadāmo aviācijas bumbu (KAB un FAB). Turklāt ienaidnieks izmanto "Shahed" dronus, tostarp arī pa piefrontes teritorijām," intervijā telekanālam "My-Ukraina" atzina militārpersona.

Tomēr Nazarenko uzsvēra, ka, neskatoties uz pretinieka skaitlisko pārsvaru, izšķiroša nozīme ir viltībai, taktikai un bezpilota lidaparātu pilotu prasmēm.

"Ja ienaidnieks cieš daudz lielākus zaudējumus, tad acīmredzot kvalitātes ziņā priekšrocība ir Aizsardzības spēkiem. Mums jābūt pateicīgiem par jebkuru bruņojumu, kas tiek piegādāts, jo pat viena lode ir lode, kas potenciāli var likvidēt vienu krievu un tuvināt mūsu uzvaru," piebilda komandiera vietnieks.