TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Saskaņā ar laikraksta "The Guardian" sniegto informāciju, kas atsaucas uz Ukrainas Drošības dienestu (SBU), vienam no "Oschadbank" darbiniekiem Ungārijā pratināšanas laikā tika ievadīts tā sauktais "patiesības serums", lai viņš vairāk runātu.
Avoti šo injekciju raksturoja kā "krievu stila" injekciju, kas atgādina vecos VDK laikmeta "patiesības serumus". Injekcijā bija miorelaksants, kas paredzēts, lai padarītu personu runīgāku.
Source: https://t.co/OLF4TH8Gru
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
Vēl viens video, kurā redzams, kā Krievijas "Ka-52" uzbrukuma helikopteru notriec Ukrainas FPV drons, kas krīt Pokrovskas virzienā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
Vien 2026. gada martā Ukrainas bruņotie spēki veiksmīgi uzbruka divām Krievijas militāro lidmašīnu rūpnīcām, palielinot kopējo bojāto objektu skaitu līdz pieciem.
No 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 20. martam Ukrainas bruņotie spēki veica veiksmīgus gaisa triecienus pret piecām lidmašīnu rūpnīcām Krievijā. Par to ziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju, šonedēļ Ukrainas bruņotie spēki uzbruka divām Krievijas lidmašīnu rūpnīcām. Šiem objektiem tika nodarīti ievērojami postījumi. Kopumā Ukrainas bruņotie spēki ir veiksmīgi uzbrukuši piecām lidmašīnu rūpnīcām Krievijas Federācijā kopš Krievijas okupācijas armijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.
Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēki ar FPV dronu notrieca Krievijas helikopteru "Ka-52" kopā ar tā apkalpi, kas mēģināja evakuēties.
Par to ziņo Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts "Madjārs" Brovdi. Vairāk lasi šeit.
Zelenskis apgalvo, ka amerikāņu puse tomēr lūdz Ukrainas ekspertu atbalstu militārajiem spēkiem Tuvajos Austrumos.
❗️President Zelenskyy says that the American side is nevertheless requesting expert support from Ukraine for their military in the Middle East. pic.twitter.com/3LQiupHxOc
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
Viņi negribēja iesaistīties cīņā pret Irānu, tagad viņi sūdzas par augstajām naftas cenām, bet viņi nepalīdzēs atvērt Hormuza šaurumu — vienkāršu militāru manevru. Mēs to atcerēsimies.
🤷♂️NATO are cowards, a paper tiger — Trump.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
They didn’t want to get involved in the fight against Iran, now they’re complaining about high oil prices, but they won’t help open the Strait of Hormuz — a simple military maneuver. We will remember this. pic.twitter.com/G6o9jpNV4O
Bijušais pašpasludinātās Doneckas tautas republikas līderis, un separātistu bataljona "Vostok" komandieris Aleksandrs Hodakovskis paziņoja, ka plaša mēroga mobilizācija Krievijā ir bezjēdzīga — tā tikai nāktu par labu Ukrainai.
Krievijas plašsaziņas līdzekļos tiek apspriests jauns mobilizācijas vilnis Krievijas bruņotajos spēkos, taču bez mazākā optimisma. Bijušais tā dēvētās "DTR" komandieris un populārais z-blogeris Aleksandrs Hodakovskis paziņoja, ka pat šādi radikāli pasākumi būs neefektīvi un, gluži pretēji, dramatiski palielinās zaudējumus. Vairāk lasi šeit.
Bijušais pašpasludinātās Doneckas tautas republikas līderis, lauka komandieris Aleksandrs Hodakovskis paziņoja, ka liela mēroga mobilizācija Krievijā ir bezjēdzīga — tā tikai nāktu par labu Ukrainai.
Ukrainas karaspēks no 66. mehanizētās brigādes atvaira plašu Krievijas uzbrukumu Limanas virzienā.
Dokumentā iekļauta ieslodzīto atbrīvošana, ASV vēstniecības darbības atjaunošana Baltkrievijā un jautājumi, kas saistīti ar kodolmateriāliem. Vakar Vašingtona atcēla sankcijas vairākām Baltkrievijas bankām un potaša uzņēmumiem.
🥴Trump proposed a big deal to Belarus, — Lukashenko.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 20, 2026
The document includes the release of prisoners, the resumption of the U.S. embassy's operations in Belarus, and issues related to nuclear materials. Yesterday, Washington lifted sanctions on several Belarusian banks and… pic.twitter.com/IAgq8rtVSs
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
