TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas aizstāvji atguvuši kontroli pār Kupjansku
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraiņu karavīri no 63. mehanizētās brigādes uzbrūk Krievijas kājniekiem, kas slēpjas pamestās mājās Limanas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 63rd Mechanized Brigade attack 🇷🇺Russian infantry hiding in abandoned houses in the Limansk direction. pic.twitter.com/Tc7vuts71L
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
Ukrainas Nacionālās gvardes 2. korpusa "Hartija" spēki ir ieguvuši kontroli pār Kupjanskas pilsētas domes ēku. Meklēšanas un trieciena grupa "Hartija" un taktiskā grupa "Kupjanska" pabeidz pilsētas attīrīšanu.
Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide paziņoja, ka Norvēģijas plāno integrēt Ukrainā ražotās pārtvērējraķetes savās pretgaisa aizsardzības sistēmās.
2025. gadā prezidents Volodimirs Zelenskis pauda cerību, ka sadarbība ar Norvēģiju novedīs pie kopīgas NASAMS ražošanas.
Norway plans to integrate Ukrainian-made interceptors into its air defense systems, said Norwegian FM Espen Barth Eide
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
In 2025, President Volodymyr Zelenskyy said he hoped that cooperation with Norway would lead to joint production of NASAMShttps://t.co/EMbcZERFdF pic.twitter.com/layE1xrxAh
Augstākās Radas Aizsardzības komiteja ir pārskatījusi savu lēmumu atbalstīt Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāja Vasila Maļuka atkāpšanos. Komiteja ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par viņa atkāpšanos.
Par to liecina deputāta Jaroslava Žeļezņaka ieraksts "Telegram".
Pēc deputāta teiktā, komiteja vakar pārskatīja savu lēmumu atbalstīt Maļuka atkāpšanos. Par atkāpšanos no amata balsoja divpadsmit deputāti, pieci balsoja pret, bet viens atturējās.
"Tas ir, šobrīd komiteja ir atbalstījusi prezidenta priekšlikumu atcelt Maļuku no SBU vadītāja amata. Balsojums Radā notiks šodien (domāju, ka jau ir savāktas vairāk nekā 226 balsis). Īsumā: opozīcija pieprasīja Maļuka ziņojumu, valdība viņiem apliecināja, ka viss ir kārtībā," atzīmēja Žeļezņaks.
Tāpat, pēc deputāta teiktā, Radas Tautas kalpa frakcijas vadītājs Deivids Arahamija personīgi apstiprināja, ka "pagaidām SBU vadītāja nominācija netiks izvirzīta".
Zviedrija un Somija ir kopīgi aicinājušas Eiropas Savienību pēc iespējas ātrāk pieņemt 20. sankciju paketi pret Krieviju. Starp galvenajiem priekšlikumiem ir pilnīgs aizliegums Eiropas uzņēmumiem sniegt jūras pakalpojumus kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, gāzi un ogles, stingrāki ierobežojumi Krievijas mēslošanas līdzekļu eksportam, kā arī luksusa preču cenu sliekšņa atcelšana, kas faktiski nozīmē pilnīgu to eksporta aizliegumu uz Krievijas Federāciju.
❗️Sweden and Finland have jointly called on the European Union to adopt the 20th sanctions package against Russia as soon as possible. Among the main proposals are a complete ban for European companies to provide maritime services to vessels transporting Russian oil, gas and… pic.twitter.com/RIu5KDOlos
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
Radas Nacionālās drošības komiteja noraidīja priekšlikumu atlaist Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Vasilu Maļuku, kurš bija "Zirnekļtīkla" operācijas, kas iznīcināja 41 Krievijas lidmašīnu, arhitekts.
Lēmums tagad tiek nodots pilnai parlamenta izskatīšanai, taču nepieciešamo 226 balsu sasniegšana ir maz ticama.
The Rada Committee on National Security rejected proposal to dismiss SBU chief Vasyl Maliuk, architect of Spiderweb operation that destroyed 41 Russian aircraft
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 12, 2026
The decision now goes to the full parliament, but reaching required 226 votes is unlikely https://t.co/1yNt8iOKpw
Apvienotā Karaliste gatavojas aizturēt un arestēt Krievijas tā sauktās "ēnu flotes" tankkuģus, ziņo BBC.
Valdība ir atradusi likumīgu pamatu šādām darbībām, un bruņotajiem spēkiem jau ir izstrādāti plāni šo pilnvaru izmantošanai.
❗️The 🇬🇧United Kingdom is preparing to seize and arrest tankers of 🇷🇺Russia’s so-called “shadow fleet,” BBC reports.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
The government has found a legal basis for such actions, and the Armed Forces already have plans in place for using these powers. pic.twitter.com/XEX8H7qPaw
Eiropai ir jāizveido sava armija ar 100 000 karavīru, lai tā būtu gatava aizstāt esošo ASV kontingentu gadījumā, ja Vašingtona nolemtu izvest savus karaspēkus, paziņoja ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus.
❗️Europe needs to create its own army of 100,000 servicemen to be ready to replace the existing U.S. contingent in case Washington decides to withdraw its troops, — EU Commissioner for Defence and Space Andrius Kubilius pic.twitter.com/ULdzwLAlni
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/g0LfDGobxE
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 12, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 13. janvāra rītam sasnieguši 1 220 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 544 tankus, 23 899 bruņutransportierus, 36 024 lielgabalus un mīnmetējus, 1600 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1270 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 105 354 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 887 automobiļus un autocisternas, kā arī 4042 specializētās tehnikas vienības.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
