TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampa administrācija turpina izdarīt spiedienu uz Ukrainu, lai tā atdotu okupantiem Donbasu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas karaspēks no 14. mehanizētās brigādes uzbrūk Krievijas kājniekiem Kupjanskas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian troops from the 14th Mechanized Brigade are attacking 🇷🇺Russian infantry in the Kupiansk direction. pic.twitter.com/0YUyjlbIsH
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 26, 2026
Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā šogad, kad tika saražoti 4 miljoni, – un gandrīz četrkāršot 2,2 miljonus 2024. gadā.
Salīdzinājumam, ASV, kā ziņots, saražo 100 000 militāro dronu gadā.
Ukraine plans to build 7 million military drones in 2026 – nearly double this year's 4 million – nearly quadruple 2.2 million in 2024.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 26, 2026
For comparison, the US reportedly 100,000 military drones per year.https://t.co/4wvfiOhIK6
ASV ir devušas Kijivai signālu, ka ir gatavas apspriest drošības garantijas tikai tad, ja Ukraina piekrīt atteikties no daļas Donbasa, ziņo "Financial Times". Saskaņā ar ziņojumu, vēstījums tika nodots plašāku diskusiju ietvaros par iespējamiem turpmākiem pasākumiem.
Source: https://t.co/7dwX0shQqS
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
❗️During the night, 🇺🇦Ukrainian military shot down 135/165 🇷🇺Russian UAVs pic.twitter.com/6VnILVz72z
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 27, 2026
Viens no pērn aizturētajiem un tagad par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētajiem vīriešiem strādājis par elektriķi.
Prokuratūrā paziņoja, ka patlaban lietā apsūdzība ir celta un izsniegta apsūdzētajam.
Prokuratūrā apliecināja, ka apsūdzētais strādājis par elektriķi un ir vecumā no 25 līdz 30 gadiem. Vīrietis ir neprecējies.
Krievija kopā ar saviem sabiedrotajiem šobrīd ļoti prasmīgi izmanto spraugas starp dažādiem sankciju režīmiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs.
Vēstnieks uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai pieņemt sankcijas, bet arī neļaut izmantot šīs spraugas. Pildegovičs skaidroja, ka ir ASV, Eiropas, Lielbritānijas, Kanādas, Japānas, Šveices sankcijas un vēl.
"Tas ir maratons uz vairākiem celiņiem. Mūsuprāt, pie taisnīga miera var nonākt, tikai turpinot saskaņotu saspēli un spiedienu uz Krieviju visās iespējamās sfērās," viņš uzsvēra.
Karš un ekonomikas militarizācija Krievijā ir radījusi politiski un ekonomiski ieinteresētu personu loku, kas gūst labumu no karadarbības, un tas apgrūtinās militāro tēriņu un militarizācijas samazinājumu nākotnē, pirmdien publiskotajā 2025. gada darbības pārskatā vērtē Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Vairāk lasi šeit.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 235 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs, vēsta LETA.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 609 tankus, 23 954 bruņutransportierus, 36 691 lielgabalu un mīnmetēju, 16278 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1286 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 116 712 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 025 automobiļus un autocisternas, kā arī 4051 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
About 80% of Kharkiv city and the region are experiencing power outage due to the Monday Russian missile and drone attack, according to Oleg Synegubov, the head of the regional civil-military administration. https://t.co/t0EMdVwOWq
— Viktor Kovalenko (@MrKovalenko) January 26, 2026
Tikmēr zālē esošie propagandisti, tostarp no Latvijas aizbēgušais Andrejs Mamikins, piekrītoši māj ar galvu, jā, mēs kopā ar Ameriku "pa īstam" karosim pret Ukrainu un Eiropu.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



