TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Sieviete, kas aizturēta aizdomās par to, ka naktī uz svētdienu sarīkojusi sprādzienus Ļvivā, kuros tika nogalināta policiste un ievainoti 25 cilvēki, rīkojusies Krievijas specdienestu uzdevumā, paziņoja Ukrainas policija.
Pēc policijas sniegtās informācijas, aizturētā ir 33 gadus veca Ukrainas pilsone, kas ir Rivnes apgabala iedzīvotāja.
Pēc Krievijas specdienestu norādījumiem sieviete izgatavojusi sprāgstierīces un novietojusi tās iepriekš noteiktās vietās - atkritumu tvertnēs.
Sadarbībā ar robežsardzi policija noskaidrojusi aizdomās turamās atrašanās vietu un aizturējusi viņu Ļvivas apgabala Starijsambiras pilsētas apkārtnē, pierobežas zonā pie Polijas robežas.
Pēc Ļvivas apgabala prokuratūras sniegtajām ziņām, plkst. 0.30 pēc vietējā laika, kas vienāds ar Latvijas laiku, policija saņēma ziņojumu par ielaušanos veikalā, kas atrodas pilsētas centrā.
"Pēc patruļpolicijas ekipāžas ierašanās notikuma vietā notika sprādziens. Ierodoties otrajai ekipāžai, notika vēl viens sprādziens," teikts prokuratūras paziņojumā.
Nogalināta 23 gadus veca policiste, bojāta policijas patruļmašīna un civilais automobilis.
Ungārija svētdien draudēja bloķēt jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi Krievijai un apturēt centienus palīdzēt Ukrainai, kamēr Ukraina neatjaunos Krievijas naftas piegādi Ungārijai pa cauruļvadu "Družba".
Jauno sankciju paketi iecerēts pieņemt ES ārlietu ministru sanāksmē Briselē pirmdien - dienu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ceturtās gadadienas.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto svētdien sociālajos medijos publicētajā videoierakstā paziņoja, ka bloķēs sankciju paketi, apsūdzot Ukrainu, ka tā apzināti kavē Krievijas naftas piegādes pa naftas vadu "Družba".
"Mēs nepiekritīsim 20. sankciju paketes pieņemšanai, jo jau iepriekš esam skaidri pateikuši - kamēr ukraiņi neatjaunos naftas piegādes uz Ungāriju, mēs neļausim apstiprināt viņiem svarīgus lēmumus," sacīja Sijārto.
Lai sankcijas tiktu apstiprinātas, 27 valstu blokam jāpieņem vienprātīgs lēmums.
Pretrunīgākais elements Eiropas Savienības ierosinātajā 20. sankciju paketē pret Krieviju ir punkts, kas paredzētu pilnīgu aizliegumu sniegt jūras pakalpojumus Krievijas naftas transportēšanai, paziņojis Ukrainas prezidenta pilnvarotais sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasjuks.
Uzstājoties Ukrainas televīzijas kanālā “We Are Ukraine”, Vlasjuks norādīja, ka Grieķija un Malta iebilst pret tā dēvēto pilno jūras pakalpojumu aizliegumu, un tieši šis jautājums pašlaik kavē vienošanos par sankciju paketi.
Viņš piebilda, ka plašāka vienprātība par šo pasākumu šķita iespējama janvāra sākumā, taču kopš tā laika Atēnu un Valletas nostāja esot mainījusies.
Naktī uz 22. februāri ziņots par uzbrukumu naftas bāzei Krievijas okupētajā Luhanskā, un notikuma vietā izcēlies ugunsgrēks, vēsta vietējie mediji un “Telegram” kanāli.
Publikācijās norādīts, ka objektā, kur, pēc autoru teiktā, joprojām tiek piegādāti naftas produkti, periodiski izceļas ugunsgrēki.
Krievijas drona uzbrukumā Sumu apgabalā dzīvību zaudējuši četri civiliedzīvotāji, tostarp 17 gadus vecs jaunietis un mediķis, 22. februārī paziņoja reģiona administrācijas vadītājs Olehs Hrihorovs.
Sprādzienā tika ievainoti divi brāļi, kuri nogādāti slimnīcā. Kamēr viņus transportēja, Krievijas spēki apzināti uzbruka arī ātrās palīdzības automašīnai, izmantojot trieciendronu.
Simtiem aktīvistu 22. februārī pulcējās Nacionālajā alejā Vašingtonā, lai ar gājienu atzīmētu ceturto gadadienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ziņo CNN.
Gājiena dalībnieki devās Krievijas vēstnieka ASV rezidences virzienā, aicinot stiprināt Savienoto Valstu atbalstu Kijivai pirms 24. februāra – iebrukuma gadadienas.
Jauna sarunu kārta par iespējām izbeigt Ukrainas karu, kurā piedalītos Ukrainas un Krievijas delegācijas, varētu notikt trīs nedēļu laikā, intervijā telekanālam "Fox News" paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs.
Viņš pieļāva iespēju, ka šajās sarunās varētu tikt panākta vienošanās par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina tikšanos, kurā, iespējams, piedalītos arī Tramps.
Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 48 raķetēm, no kurām 22 bija ballistiskās raķetes, un 297 droniem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
Notriektas 33 raķetes, no tām astoņas ballistiskās raķetes. Arī 274 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.
Reģistrēti 14 raķešu un 23 trieciendronu trāpījumi 14 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nokrišana piecās vietās.
Krievijas raķete naktī uz svētdienu trāpījusi ASV uzkodu, saldumu un dzērienu ražošanas uzņēmuma "Mondelez" ražotnei Ukrainas Sumu apgabala Trostjanecā, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Raķete trāpījusi vienā no ražotnes korpusiem. Cietušo nav, platformā "X" pavēstīja Sibiha.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
