TEKSTA TIEŠRAIDE. Pentagons atbloķējis Ukrainas militārajai palīdzībai paredzētos 400 miljonus dolāru
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainai ir jāizstrādā savi ātrgaitas radio modemi ar MESH tīkla iespējām, sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas padomnieks Serhijs "Flash" Beskrestnovs.
MESH tehnoloģija pārvērš katru radio modemu par releja mezglu, veidojot pašpastiprinošu tīklu, kas paplašina darbības rādiusu un saglabā noturību pat tad, ja atsevišķi mezgli atslēdzas vai saskaras ar traucējumiem.
Ukraine must develop its own high-speed radio modems with MESH networking capability, said Ukraine's Defense Ministry adviser Serhii "Flash" Beskrestnov
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) April 29, 2026
MESH technology turns every radio modem into a relay node, forming a self-reinforcing network that extends range and…
Apvienotā Karaliste un tās ziemeļu sabiedrotie vienojas izveidot daudznacionālus jūras spēkus, lai atturētu Krieviju Arktikā.
Londona pārskata savu jūras spēku stratēģiju un pievērš uzmanību Tālajiem Ziemeļiem, ņemot vērā Krievijas aktivitāti šajā reģionā. Saskaņā ar "Politico" sniegto informāciju, Apvienotā Karaliste un tās ziemeļu sabiedrotie vienojas izveidot daudznacionālus jūras spēkus, lai stiprinātu drošību ziemeļu reģionos. Karaliskās flotes vadītājs Gvins Dženkinss paziņoja par plāniem izveidot jaunu jūras spēku aliansi. Pagājušajā nedēļā viņš parakstīja nodomu deklarāciju ar saviem kolēģiem no Ziemeļvalstu, Baltijas jūras un citām valstīm, kas piedalās Apvienotajos ekspedīcijas spēkos, kuru mērķis ir izveidot "daudznacionālus jūras spēkus". Dženkinss norādīja, ka, neskatoties uz Apvienotās Karalistes globālajām saistībām, tostarp Tuvajos Austrumos, ilgtermiņa prioritāte pāriet uz Ziemeļatlantiju. Viņš paziņoja, ka Krievijas aktivitāte reģionā joprojām ir sistēmiska problēma, kurai nepieciešama pastāvīga uzmanība.
Parlamentārieši ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) izstrādātos grozījumiem Ieroču aprites likumā, kas paredz noteikt aizliegumu izsniegt ieroča atļaujas Latvijas pilsoņiem, kuri vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi, kā arī radīt tiesisku pamatu jau izsniegto atļauju anulēšanai.
NA ieskatā pašreizējā situācija neatbilst nacionālās drošības un sabiedriskās drošības interesēm, jo pieļauj, ka personas, kurām vienlaikus ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, var legāli turēt šaujamieročus Latvijā. NA atzīmē, ka apdraudējumi nacionālajai drošībai šajā jomā vērtējami, pamatojoties uz drošības iestāžu atzinumiem un riska novērtējumiem.
Trieciens bija vērsts pret civiliedzīvotājiem, aizdedzinot autobusu un vairākas automašīnas. Uzbrukums tieši skāra apdzīvotu pilsētas teritoriju.
Russia struck a street in Dnipro with a Shahed drone, hitting people among civilian traffic and setting a bus and multiple cars on fire. The attack hit a populated urban area directly. #Ukraine pic.twitter.com/gDRgO5DH5W
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 30, 2026
A dad says goodbye to his son, a fallen Warrior.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) April 30, 2026
Deepest condolences.
Eternal glory to Ukrainian Hero.
📹: grishchenko6313 / Instagram pic.twitter.com/XXWwi0Mp1y
Šīs nedēļas sākumā senators Mičs Makonels, kurš vada ASV Senāta aizsardzības izdevumu komisiju, savā viedokļa rakstā laikrakstam "Washington Post" kritizēja Pentagona līderus par naudas aizturēšanu.
"Republikāņu vairākums abās bruņoto spēku komitejās apstiprināja 400 miljonus dolāru Ukrainas drošības palīdzības iniciatīvai katram no nākamajiem diviem gadiem. <...> Tomēr palīdzība Ukrainai, ko mēs pieņēmām pirms vairākiem mēnešiem, tagad krāj putekļus Pentagonā," viņš teica.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets sacīja, ka finansējums tagad ir piešķirts:
"Departaments atzīst, ka 400 miljoni dolāru tika piešķirti Eiropas spēju veidošanai, un kopš vakardienas tie ir piešķirti," viņš teica Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejai, kad viņam jautāja par līdzekļiem.
Līdzekļi jāpiešķir saskaņā ar USAI programmu, saskaņā ar kuru ieroči tiek iegādāti no ASV ražotājiem (nevis ņemti no krājumiem).
❗️US War Secretary Pete Hegseth said the Pentagon has released the $400 million in Ukraine funding previously criticized as being held back, telling lawmakers the money was allocated for European capacity building and released as of Tuesday. #US
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 30, 2026
Izraēlas graudu importētājs "Zenziper" paziņoja, ka noraida "Panormitis" kravu, un lika Krievijas piegādātājam atrast citu izkraušanas galamērķi. Pastāvēja aizdomas, ka krava satur graudus no okupētās Ukrainas teritorijas un gaidīja pie Haifas krastiem.
❗️Israeli grain importer Zenziper said it is rejecting the Panormitis cargo and told the Russian supplier to find another unloading destination. The shipment was suspected of containing grain from occupied Ukrainian territory and had been waiting off the coast of Haifa. #Israel
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 30, 2026
Kadri no 30. aprīļa plaša mēroga ugunsgrēka Permā pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma.
Sauskravu kuģis, kas, domājams, pārvadāja zagtus Ukrainas kviešus, tika aizturēts marta sākumā. Zviedrijas prokuratūra tagad ir oficiāli konfiscējusi kuģi pēc savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījuma no citas valsts (precīza valsts netika atklāta) un apsvērs kuģa nodošanu šai valstij.
"Caffa" ir iekļauts Ukrainas sankciju reģistrā, kuģo zem viltota Gvinejas karoga, un 10 no tā 11 apkalpes locekļiem ir krievi.
Source: https://t.co/NIxMaCdoYJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 30, 2026
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 206 droniem, un 172 dronus Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus.
No 206 droniem aptuveni 140 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti ballistiskās raķetes un 32 trieciendronu trāpījumi 22 vietās un notriekto dronu atlūzu nogāšanās deviņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
