TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija veikusi kārtējo brutālo Ukrainas apšaudi, nogalinot un ievainojos daudzus civiliedzīvotājus
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Arī Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona ir sākuši iznīcināt Krievijas artilēriju, smagās bruņumašīnas, munīcijas noliktavas un apgādes ceļus dziļajā aizmugurē okupētajās teritorijās.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the SIGNUM battalion have also begun destroying 🇷🇺Russian artillery, heavy armored vehicles, ammunition depots, and supply routes in the deep rear on temporarily occupied territories. pic.twitter.com/ObZpovtZvP
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Galēji labējais opozīcijas deputāts Kšištofs Bošaks arī sacīja, ka Varšavai vajadzētu pārtraukt maksāt par Ukrainas izmantotajām "Starlink" satelītkomunikāciju sistēmām un atteikties no ES aizdevumiem Kijivai, lai "izdarītu reālu spiedienu".
⚡️Polish far right calls for blocking Ukraine's EU bid over military unit name controversy.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) June 2, 2026
Far-right opposition MP Krzysztof Bosak also said that Warsaw should stop paying for Starlink satellite communications systems used by Ukraine and opt out of EU loans to Kyiv in order to…
Ukrainas drošība ir neatņemama Eiropas un NATO kopējās drošības sastāvdaļa, NATO Parlamentārās asamblejas (PA) pavasara sesijā Viļņā uzsvēris Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).
Viņš akcentēja Latvijas interesi aktīvi iesaistīties parlamentārajā sadarbībā, kas stiprina reģiona drošību un veicina vienotu rīcību aliansē.
Latvijas delegācijas vadītājs kopā ar deputātēm Irmu Kalniņu (JV) un Līgu Kļaviņu (ZZS) komiteju sēdēs apsprieda aktuālos drošības un aizsardzības jautājumus, tostarp NATO Ziemeļu un Austrumu flanga stiprināšanu, kritiskās infrastruktūras aizsardzību, enerģētisko drošību un inovāciju ieviešanu aizsardzībā.
Video filmēts Starijkrimā netālu no Feodosijas. Loģistikas blokāde aptver arvien vairāk pilsētu Krimas pussalā, un degvielas trūkums pieaug.
🔥 Update: 422nd separate regiment of unmanned systems destroys enemy fuel tankers on the Melitopol highway, - CyberBoroshno pic.twitter.com/OT8RSii4U5
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 2, 2026
❗️Collection point for destroyed 🇷🇺Russian equipment somewhere on the front line pic.twitter.com/XjpODnb1ZL
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Okupētajā Primorskā, Zaporižjas apgabalā, trieciendroni iznīcināja Krievijas degvielas cisternu. Operācija, lai nogrieztu Krievijas loģistiku dziļi aizmugures daļā, turpinās.
❗️In occupied Prymorsk, Zaporizhzhia Oblast, strike drones destroyed a Russian fuel tanker. The operation to cut off Russian logistics deep in the rear continues. pic.twitter.com/ttxIyhQmzd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Ukrainas uzņemšana Eiropas Savienībā (ES) būtu Latvijas un visas Eiropas drošības interesēs, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, otrdien Rīgas pilī tiekoties ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko.
Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā puses pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības, Ukrainas integrāciju ES, Latvijas atbalstu Ukrainai, kā arī militāro sadarbību starp Latviju un Ukrainu, tai skaitā, lai mazinātu bezpilota lidaparātu radīto apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.Vairāk lasi šeit.
"Karš var beigties līdz dienas beigām. Lai to izdarītu, Zelenskim tikai jāpavēl Ukrainas bruņotajiem spēkiem pamest "Krievijas reģionus"," paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
🥴🤡”The war can end by the end of the day. For that, Zelensky just needs to order the AFU to leave the ‘Russian regions’,” — Peskov.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 2, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
