TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Janvārī Krievija sabojāja cauruļvadu, bet Slovākija par traucējumiem vainoja Ukrainu. Prāga ir gatava iejaukties un piedāvāja neatkarīgu iespēju.

Ukrainas bezpilota lidaparāti Sevastopolē uzbruka Almaz-Antey piederošam objektam, kas apkalpo Krievijas Melnās jūras flotes pretgaisa aizsardzības sistēmas. Uzbrukums bija vērsts pret infrastruktūru, kas atbalsta jūras spēku pretgaisa aizsardzības operācijas.

Abas puses jau izmanto dronus ar automātisko izsekošanu, reljefa navigāciju un uz redzi balstītu mērķēšanu — bez cilvēka pilota, kas vada katru kustību.

Sevastopolē, Hvardijskā un Sakos bija dzirdami sprādzieni, un pēc tam tika reģistrēti ugunsgrēki. Pilnīgs postījumu novērtējums joprojām turpinās. 

19. marta naktī Ukrainas trieciendroni uzbruka Krievijas armijas 3. radiotehnikas pulka militārajai vienībai okupētajā Sevastopolē.

Naktī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka ķīmiskajai rūpnīcai Ņevinnomiskā, Stavropoles apgabalā, Krievijā.

2026. gadā Krievija plāno savervēt vēl 409 000 militārpersonu, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandres Sirskis.

"Uzlabojoties laika apstākļiem, mēs novērojam ienaidnieka aktivitātes pieaugumu frontē."

Krievijas diktators Vladimirs Putins "sēž un priecīgs berzē rokas", skatoties, kā Eiropa un ASV kašķējas, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.

Sārts sprieda, ka saspīlējuma punkti pasaulē aug un vairojas. Vienlaikus konfliktos arvien vairāk ienāk tehnoloģijas.

Komentējot ASV konfliktu ar Irānu, Sārts vērtēja, ka Latvijas lielākais un jaudīgākais sabiedrotais arvien vairāk iestieg šajā operācijā. "Spriedze starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Eiropas līderiem pieaug," vērtēja Sārts. "Kāda ir tā trajektorija, mēs šobrīd nevaram paredzēt, bet tas, ka tas mūs ietekmēs un ietekmē jau šobrīd, ir skaidrs," viņš norādīja.

"Stratcom" vadītājs vērtēja, ka kopējā tendence ir nestabilitātei visos veidos un formās pieaugt.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 284 090 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1520 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 786 tankus, 24 233 bruņutransportierus, 38 538 lielgabalus un mīnmetējus, 1691 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1333 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 349 helikopterus, 185 724 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 129 automobiļus un autocisternas, kā arī 4092 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievijai veicot dronu triecienu Ukrainas rietumu reģioniem, "Shahed" tipa trieciendroni Volīnijas apgabalā Novovolinskā, pie robežas ar Poliju, trāpījuši enerģētikas objektam, izraisot elektrības un ūdens piegādes pārrāvumu, pavēstīja pilsētas mērs Boriss Karpuss.

Trešdien ap plkst. 21 mērs paziņoja, ka netālu no pilsētas ir noticis trieciens elektroapgādes objektam.

"Daļai kopienas nav elektrības. Ir arī ūdens piegādes pārtraukumi," norādīja Karpuss.

Energoobjektam nodarītie postījumi ir ļoti nopietni, pauda mērs.