TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Zviedrija atvēlējusi 12,9 miljardus kronu (1,2 miljardus eiro) militārajai palīdzībai Ukrainai, galvenokārt pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, ceturtdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

Jonsons aģentūrai AFP norādīja, ka šī militārās palīdzības pakete ir "trešā lielākā, ko Zviedrija līdz šim sniegusi Ukrainai".

Palīdzības paketē galvenā uzmanība pievērsta tām Ukrainas vajadzībām, par kurām tā paziņojusi. "Tā ir pretgaisa aizsardzība un mūsu piegādāto platformu uzturēšana ar munīciju," atklāja Jonsons.

Aptuveni 4,3 miljardi kronu tiks novirzīti, lai Ukrainai nodrošinātu "modernas tuvas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības spējas". Plānots piegādāt papildu vienības mobilajai pretgaisa artilērijas sistēmai "TRIDON Mk2", par kuras piegādi Ukrainai Zviedrija paziņoja februāra sākumā.

Jonsons paziņoja, ka mērķis ir piegādāt sistēmas Ukrainai 24 mēnešu laikā.

Atlikušo finansējumu plānots izmantot munīcijas sagādei lielos daudzumos, tostarp tālā darbības rādiusa artilērijas šāviņiem, kā arī apmācībai un sadarbības projektam ar Ukrainu par tālā darbības rādiusa droniem.

Palīdzība tiek finansēta no Zviedrijas atvēlētā 40 miljardu kronu budžeta palīdzībai Ukrainai gada ietvaros. Jonsons teica, ka par atlikušajiem 27 miljardiem kronu no šī gada budžeta tiks paziņots pavasarī un vasarā.

Ar jaunāko militārās palīdzības paketi, kas ir Zviedrijas 21. palīdzība Ukrainai kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 2022. gadā, Zviedrija ir atvēlējusi kopumā 103 miljardus kronu militārajam atbalstam Ukrainai.

Šķiet, ka Putins gatavo krievus piespiedu iesaukšanai, jo brīvprātīgā vervēšana vairs nevar nosegt zaudējumus, 18. februārī novērtēja ASV Kara pētējumu institūts (ISW).

2026. gada janvārī Krievija zaudēja aptuveni 9000 karavīru vairāk, nekā spēja aizstāt. ISW apgalvo, ka Kremlis mēnešiem ilgi klusi veidojis tiesisko regulējumu kaut kam tādam, no kā tā ir centusies izvairīties kopš 2022. gada: piespiedu iesaukšanai.

Kopš oktobra dekrēti ir ļāvuši iesaukšanu visu gadu, rezervistu izvietošanu ārzemēs, neizsludinot mobilizāciju, un neaktīvo rezervistu obligātu iesaukšanu. Divi no četriem decembra dekrēta noteikumiem tika klasificēti.

18. februārī Dome gāja vēl tālāk, pieņemot likumprojektu, kas paredzētu kriminālatbildību par militārā dienesta kritiku. Vairāk lasi šeit.

Vienlaikus Solovjovs turpina veco dziesmu "anglosakši ir nacisti", "eiropieši ir nacisti", "vajag Ukrainā iznīcināt visu".

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, pie kāda nosacījuma agresorvalstij labpatiksies atsākt dialogu ar Eiropu. Tikmēr viņa runassieva Marija Zaharova paziņojusi, ko Krievija domā darīt ar “pamiera” priekšlikumiem.

Vairāk lasiet šeit.

Moldovas varas iestādes paziņoja, ka izmeklēšanas pasākumi sākās pulksten 6:00 pēc vietējā laika.

7. februārī Brjanskas gubernators paziņoja, ka HIMARS trieciens atstāja daļu reģiona bez elektrības, vienlaikus apgalvojot, ka visi mērķi ir notriekti. Analīze un cita informācija liecina, ka 5 no 5 nezināma tipa raķetēm trāpīja Kļincu koģenerācijas stacijai, kas norādīta kā apgādātāja militārajai vienībai 12721 un 488. motorizēto strēlnieku pulkam, kas bija iesaistīts karā pret Ukrainu. Redzamie bojājumi ietver turbīnu zāli ar gāzes virzuļu iekārtām.

"Karš pret Ukrainu turpinās, un tas turpināsies līdz galam. Sarunas ir labas, bet mūsu mērķi tiks sasniegti," paziņoja Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.

12. februārī Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) specvienības "Primacy" kaujinieki okupētajā Krimā iznīcināja Krievijas desanta kuģi "BК-16".

Mercs netic ātrām kara beigām Ukrainā un uzskata, ka atgriešanās pie normālām attiecībām ar Krievijas Federāciju ir praktiski neiespējama.

Krievijas un Ukrainas karš beigsies tikai tad, kad viena no pusēm būs izsmelta — militāri vai ekonomiski —, intervijā vācu laikrakstam "Rheinpfalz" paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Mercs arī uzskata, ka atgriešanās pie normālām attiecībām ar Maskavu ir "praktiski neiespējama".

Kanclers piebilda, ka "Krievijas valdošā kliķe pārskatāmā nākotnē nevar iztikt bez kara" un tai ir jāuztur kara mašīna darbībā, jo tā nevēlas atgriezt simtiem tūkstošu karavīru no frontes.