TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Moldovas varas iestādes paziņoja, ka izmeklēšanas pasākumi sākās pulksten 6:00 pēc vietējā laika.

7. februārī Brjanskas gubernators paziņoja, ka HIMARS trieciens atstāja daļu reģiona bez elektrības, vienlaikus apgalvojot, ka visi mērķi ir notriekti. Analīze un cita informācija liecina, ka 5 no 5 nezināma tipa raķetēm trāpīja Kļincu koģenerācijas stacijai, kas norādīta kā apgādātāja militārajai vienībai 12721 un 488. motorizēto strēlnieku pulkam, kas bija iesaistīts karā pret Ukrainu. Redzamie bojājumi ietver turbīnu zāli ar gāzes virzuļu iekārtām.

"Karš pret Ukrainu turpinās, un tas turpināsies līdz galam. Sarunas ir labas, bet mūsu mērķi tiks sasniegti," paziņoja Krievijas Drošības padomes vadītāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs.

12. februārī Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) specvienības "Primacy" kaujinieki okupētajā Krimā iznīcināja Krievijas desanta kuģi "BК-16".

Mercs netic ātrām kara beigām Ukrainā un uzskata, ka atgriešanās pie normālām attiecībām ar Krievijas Federāciju ir praktiski neiespējama.

Krievijas un Ukrainas karš beigsies tikai tad, kad viena no pusēm būs izsmelta — militāri vai ekonomiski —, intervijā vācu laikrakstam "Rheinpfalz" paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.

Mercs arī uzskata, ka atgriešanās pie normālām attiecībām ar Maskavu ir "praktiski neiespējama".

Kanclers piebilda, ka "Krievijas valdošā kliķe pārskatāmā nākotnē nevar iztikt bez kara" un tai ir jāuztur kara mašīna darbībā, jo tā nevēlas atgriezt simtiem tūkstošu karavīru no frontes.

Kallasas izplatītajā dokumentā, kam dots nosaukums "Eiropas pamatintereses visaptveroša, taisnīga un ilgstoša miera un kontinenta drošības nodrošināšanā", uzsvērts, ka nevar būt miera vai drošības bez ES pie sarunu galda un bez ES pamatinterešu ievērošanas.

Dokumentu izklāstītas prasības, kam, pēc Briseles domām, Krievijai būtu jāpiekrīt sarunās ar Ukrainu, tostarp prasības par karavīru skaita samazināšanu un izvešanu no Gruzijas un citām kaimiņvalstīm, reparācijas maksājumiem un savas sabiedrības demokratizēšanu.

Ne ES, ne atsevišķas Eiropas valstis nepiedalās sarunās, kas jau gandrīz gadu dažādos formātos norisinās par Krievijas kara izbeigšanu pret Ukrainu. Ņemot vērā, ka ES finansē lielāko daļu palīdzības Ukrainai un tā dēvētajā ASV 20 punktu miera plānā ir noteiktas skaidras Briseles kompetences, piemēram, Ukrainas dalība ES līdz 2027. gadam, Eiropas līderi pauduši nožēlu, ka sarunās viņiem trūkst politiskās ietekmes.

Igaunijas Harju apriņķa tiesa ceturtdien atzina Igaunijā dzīvojošo Izraēlas pilsoni Anatoliju Privalovu par vainīgu informācijas vākšanā un nodošanā Krievijas Federālajam drošības dienestam (FSB) un piesprieda viņam sešu gadu un sešu mēnešu cietumsodu.

Ieslodzījuma termiņš tiks skaitīts no pagājušā gada 12. oktobrī, kad Privalovs tika aizturēts.

Saskaņā ar prokuratūras izvirzītajām apsūdzībām Privalovs sadarbībā ar FSB darbiniekiem kopš 2016. gada bija iesaistīts darbībās pret Igaunijas drošību. Viņš FSB amatpersonām nodeva pieprasīto informāciju un resursus izlūkošanas darbību atbalstam, gan izmantojot saziņas kanālus, gan tiekoties Krievijā.

Ukraiņi, kurus Vācijas varasiestādes saista ar gāzesvada "Nord Stream" spridzināšanu, 2022. gada pavasarī ir apsprieduši savus plānus ar cilvēkiem, kas saistīti ar ASV Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP), ceturtdien vēsta vācu nedēļraksts "Der Spiegel".

"Der Spiegel" apgalvo, ka žurnālisti runājuši ar vairākiem avotiem Ukrainā, kam bijis zināms par ukraiņu diversantu komandas kontaktiem ar amerikāņiem. Žurnāls norāda, ka iepriekš šo avotu sniegtā informācija bijusi precīza un vēlāk to apstiprinājuši vācu izmeklētāji.

Ukraiņu diversantu komandas locekļi ar senajiem paziņām no CIP esot tikušies 2022. gada pavasarī Kijivā, kad ukraiņi pirmo reizi iepazīstinājuši ar plāniem kaut ko izdarīt ar cauruļvadiem, kas ļāva Krievijai iegūt līdzekļus kara vešanai pret Ukrainu.

Ukrainas spēki samazina pelēko zonu valsts dienvidos, paziņoja preses pārstāvis Vladislavs Vološins. Viņš uzsvēra, ka karaspēks neļauj Krievijas spēkiem ievest pastiprinājuma grupas vai veikt uzbrukumus. Dažos frontes līnijas sektoros tiek veiktas koordinētas preventīvas darbības, lai novērstu dziļāku virzību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis cerības, ka nākamā sarunu kārta par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu arī notiks Šveicē.

Ņemot vērā to, ka karš plosās Eiropā, arī sarunām jānotiek Eiropā, ceturtdien publicētajā intervijā britu žurnālistam Pīrsam Morganam izteicies Zelenskis.

"Vēlos tikai uzsvērt, ka nākamā tikšanās arī būs Šveicē," pēc iepriekšējās sarunu kārtas Ženēvā, kas noslēdzās trešdien, norādīja Ukrainas prezidents.

Krievija vēl nav apstiprinājusi nedz nākamās sarunu kārtas datumu, nedz tās norises vietu.