TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Pagājušajā gadā krievu raķetes nogalināja 9 Ukrainas bērnus – vislielākais skaits bērnu, kas nogalināti vienā reizē vienā krievu triecienā.

"Reuters" raksta, ka NATO dalībvalsts Igaunija atturas no Krievijas ēnu flotes kuģu aizturēšanas Baltijas jūrā, jo baidās, ka naftas tankkuģu un citu kuģu, kas pakļauti Rietumu sankcijām, arests varētu būt bīstams. Vairāk lasi šeit.

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem, un Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 133 dronus, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 160 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 100 bija "Shahed" tipa uzbrukuma droni.

Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi desmit vietās, un vēl 11 vietās postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 310 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1440 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 851 tanku, 24 381 bruņutransportieri, 39 798 lielgabalus un mīnmetējus, 1726 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1344 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 231 785 bezpilota lidaparātus, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 88 698 automobiļus un autocisternas, kā arī 4121 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī uz sestdienu veikusi dronu triecienu Odesai un uzbrukumā gāja bojā divi cilvēki un ievainoti vēl divi, paziņoja Odesas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

"Vēl viena nakts, kad Odesai uzbruka ienaidnieks, atnesa traģiskas sekas. Trieciena rezultātā dzīvojamā sektorā gāja bojā divi cilvēki. Izsaku visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un draugiem. Vēl divi cietušie šobrīd atrodas slimnīcā, kur viņiem tiek sniegta visa nepieciešamā palīdzība," pavēstīja Lisaks.

Pēc viņa teiktā, bojāta civilā infrastruktūra: desmitiem privātmāju un daudzdzīvokļu ēku, kopmītne, kā arī bērnudārza ēka.

"Tika uzbrukts arī infrastruktūras objektiem. Kopš nakts visās vietās darbojas komunālie dienesti. Speciālisti aiztaisa bojātos logus, lāpa jumtus un attīra teritorijas no gruvešiem un atliekām," paziņoja Lisaks.

Krievija naktī uz sestdienu veica divus uzbrukumus Ukrainai dažas stundas pirms pareizticīgo Lieldienu pamiera sākuma, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 15, sestdien paziņoja Ukrainas varas iestādes.

Ienaidnieka drona trieciens trāpīja veikalam un kafejnīcai Poltavas pilsētā, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot vēl vienu, lietotnē "Telegram" paziņoja Poltavas apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Djakivničs.

Sumu apgabalā, kas robežojas ar Krieviju, dronu triecienos dzīvojamiem rajoniem tika ievainoti 14 cilvēki, tai skaitā 14 gadus vecs zēns un sieviete 87 gadu vecumā, lietotnē "Telegram" pavēstīja Sumu apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Grigorovs.

Krievijas diktators Vladimirs Putins ceturtdien izsludināja pamieru karā ar Ukrainu pareizticīgo Lieldienās. Pamiers ilgs no 11. aprīļa plkst. 16 līdz 12. aprīļa dienas beigām.

Putins vienpusēji paziņoja par karadarbības pārtraukšanu uz pusotru dienu arī 2025. gada pareizticīgo Lieldienās. Tolaik konfliktā iesaistītās puses apsūdzēja viena otru daudzos pārkāpumos, bet karadarbības intensitāte tajā laikā ievērojami samazinājās.

 Centienos panākt miera līguma noslēgšanu ar Kremli vērojams progress, intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" sacīja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs, norādot, ka kara noslēgums iespējams tuvākajā laikā.

Lai gan sarunas ir devušas maz rezultātu, Budanovs pauda optimismu, ka puses joprojām virzās uz miermīlīgu risinājumu.

Intervijā aģentūrai viņš pauda, ka, viņaprāt, arī Krievija vēlas izbeigt karu.

"Viņi saprot, ka karam ir jābeidzas. Tāpēc viņi ved sarunas," sacīja bijušais Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs. "Es uzskatu, ka tas neprasīs daudz laika," viņš piebilda.

Budanovs atzina, ka abas puses līdz šim saglabājušas maksimālistiskas pozīcijas ar ASV starpniecību notikušajās sarunās, taču pauda pārliecību, ka pozīcijas tuvināsies, meklējot kompromisu.

Krievijai ir skaidrs stimuls panākt vienošanos, sacīja Budanovs.

"Atšķirībā no mums viņi tērē savu naudu," norādīja kancelejas vadītājs. "Tās ir milzīgas summas - triljoni."

Budanovs nevēlējās minēt, kāds varētu izskatīties iespējamais kompromiss teritoriju jautājumā, kas sarunās ir visgrūtākais, norāda izdevums.

"Galīgais lēmums vēl nav pieņemts," sacīja Budanovs, "taču principā visi tagad skaidri saprot pieļaujamā robežas. Tas ir milzīgs progress."

Tiesa, kā norāda divi Kremlim tuvi "Bloomberg" avoti, sarunās ir panākts neliels progress, un diskusijas par drošības garantijām Kijivai lielā mērā ir apstājušās.

Vienīgais taustāmākais šā gada sarunu rezultāts bija tas, ka abas puses izklāstīja otrai pusei nepieņemamas nostājas, sacīja viens no aģentūras sarunbiedriem.

Tomēr Budanovs par galveno sasniegumu sarunās nosauca ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pastāvīgo līdzdalību starpnieka statusā.

Viņš sacīja, ka Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners nākamnedēļ ieradīsies Kijivā.

Krievijas ekonomika saskaras ar pieaugošu spiedienu, ko rada budžeta deficīta palielināšanās milzīgo militāro izdevumu dēļ.

Naftas cenu kāpums Irānas dēļ ir devis Maskavai finansiālu ieguvumu, kas varētu mazināt spiedienu, kas saistīts ar kara finansēšanu, norāda "Bloomberg".

Budanovs uzskata, ka šis ieguvums būs īslaicīgs, jo karš Tuvajos Austrumos var drīz beigties.

Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstījis likumu, kas paredz kriminālatbildību par Vācijas-PSRS kara laikā nacistu īstenotā, kā teikts likumā, "padomju tautas genocīda" noliegšanu vai atbalstīšanu, kā arī par upuru piemiņas aizskaršanu.

Dokuments ceturtdien publicēts oficiālajā juridiskās informācijas interneta portālā.

Marta beigās likums tika pieņemts Valsts domē otrajā un trešajā lasījumā.

Grozījumi izdarīti Krievijas Kriminālkodeksa pantā par "nacisma reabilitēšanu".

Par "padomju tautas genocīda fakta" noliegšanu, kā arī par šāda nozieguma upuru piemiņas aizskaršanu tiks piespriests naudas sods līdz trim miljoniem rubļu (orientējoši 33 000 eiro), piespiedu darbs vai brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem.

Turklāt tiek papildināts Kriminālkodeksa pants par "kara kapu apgānīšanu".

Par "padomju tautas genocīda" upuru apbedījumu vietu, kas atrodas Krievijā vai ārvalstīs, kā arī pieminekļu, stēlu, obelisku, citu memoriālu būvju vai objektu, kas iemūžina viņu piemiņu, "iznīcināšanu, bojāšanu vai apgānīšanu" paredzēts naudas sods no diviem līdz pieciem miljoniem rubļu, piespiedu darbs līdz pieciem gadiem vai brīvības atņemšana uz tādu pašu laiku.

Jēdziens "padomju tautas genocīds" Krievijā tika ieviests ar likumu, kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Saskaņā ar to par genocīdu tiek atzītas "nacistu un viņu līdzskrējēju darbības" Vācijas-PSRS kara laikā no 1941. līdz 1945. gadam, "kuru mērķis bija pilnīgi vai daļēji iznīcināt PSRS teritorijā dzīvojošās nacionālās, etniskās un rasu grupas".

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, lai pilnībā okupētu Donbasu, būtu jāziedo no 300 000 līdz miljonam cilvēku, intervijā podkāstam "The Rest Is Politics" sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka Ukraina no Donbasa savu karaspēku neizvedīs.

"[Putins] cieš milzīgus zaudējumus, un kaujaslaukā nav pietiekami daudz labi apmācītu cilvēku. Viņš cenšas atrast atkāpšanās ceļu, kas izskatītos pēc uzvaras," norādīja Zelenskis.

"Tāpēc viņš mēģina mūs izstumt no Donbasa ar diplomātijas palīdzību, ar dialoga ar ASV palīdzību. Jo, lai pilnībā okupētu Donbasu, viņam būtu nepieciešams upurēt no 300 000 līdz miljonam cilvēku, atkarībā no tā, uz cik gadiem viņi plāno operāciju," klāstīja prezidents.

"Pat Putinam tā ir milzīga cena," viņš piebilda.

Zelenskis šonedēļ intervijā Itālijas "Rai Radio" pauda, ka Ukrainas karaspēka izvešana no Doneckas apgabala nevar tikt uzskatīta par kompromisu, jo tas ļautu Krievijai vēlāk okupēt Harkivu un Dņipro.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, visticamāk, jau piektdien pagarinās izņēmumus, kas ļauj valstīm pirkt sankcijām pakļauto Krievijas jēlnaftu un naftas produktus, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz avotiem.

Sankciju mīkstināšana bija daļa no ASV centieniem kontrolēt globālās energoresursu cenas, kas strauji pieauga Irānas kara dēļ.

ASV Finanšu ministrija kopš marta vidus ir atļāvusi iepirkt daļu Krievijas naftas saskaņā ar 30 dienu izņēmuma režīmu, kas beidzas 11. aprīlī.

Tuvo Austrumu kara apstākļos Vašingtona atļāva pārdot Krievijas izcelsmes jēlnaftu un naftas produktus, kas līdz 12. martam jau bija iekrauti tankkuģos.

ASV finanšu ministrs Skots Besents pirms mēneša sacīja, ka šis "šauri specifiskais īstermiņa pasākums" Krievijai nesniegs būtisku labumu.

Marta beigās pastiprinājās Ukrainas dronu uzbrukumi naftas eksporta ostām Baltijas un Melnajā jūrā, ietekmējot gan Krievijas naftas piegādes, gan ražošanu.