TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: atkal dronu uzbrukumā cietusi Orenburgas gāzes pārstrādes rūpnīca, kas esot viena no lielākajām pasaulē

Latvija neredz iespēju izsniegt atļauju Krievijas diktatora Vladimira Putina lidmašīnas pārlidojumam savā gaisa telpā, komentējot sākotnēji Budapeštā plānoto, bet vēlāk neapstiprināto ASV un Krievijas prezidentu tikšanos, informēja Ārlietu ministrijā.

Ministrijā pauda, ka Latvija atbalsta Trampa centienus izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Vienlaikus ministrijā norāda, ka pašlaik tomēr nekas neliecina par Krievijas un Putina gatavību konstruktīvi iesaistīties jēgpilnā miera procesā. Krievija turpina pastiprināt gaisa uzbrukumus pret Ukrainu, nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus un nodarot bojājumus civilajai un kritiskajai infrastruktūrai.

"Latvija neredz iespēju izsniegt atļauju pārlidojumam savā gaisa telpā personai, kura pieņēma lēmumu sākt karu Ukrainā un ir atbildīga par Krievijas smagajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, tajā skaitā par kara noziegumiem Ukrainā," informēja ministrijā.

izvadītajā nedēļas nogalē Krievija nosūtījusi ASV neoficiālu dokumentu, kurā izklāstīti jau zināmie Kremļa nosacījumi kara izbeigšanai pret Ukrainu, arī prasība, ka Krievijas kontrolē jānonāk visam Donbasam, vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ASV amatpersonām.

Šajā nostājā noraidīts ASV prezidenta Donalda Trampa priekšlikums iesaldēt karadarbību esošajā frontes līnijā, norāda "Reuters".

Turklāt Krievija atkal norādījusi, ka miera līguma ietvaros Ukrainā nevarētu izvietot NATO karaspēku.

Nosūtītajā dokumentā uzsvērta Krievijas apņēmība turēties pie savām "maksimālistiskajām prasībām" attiecībā uz Ukrainu, norāda "Reuters".

Trešdien Parlaments atbalstīja lēmumu sākt sarunas ar ES Padomes Dānijas prezidentūru par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu, kā to ierosinājušas Starptautiskās tirdzniecības komiteja un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja. Tās savu lēmumu pieņēma 16. oktobrī.

Starptautiskā Slēpošanas un snovborda federācija (FIS) otrdien lēma saglabāt diskvalifikāciju Krievijas un Baltkrievijas sportistiem arī uz 2025./2026. gada sezonu, līdz ar to agresorvalstu sportisti nevarēs startēt arī neitrālo atlētu statusā nākamā gada Olimpiādē.

Olimpiskajām spēlēm slēpošanas disciplīnās var kvalificēties tikai FIS sacensībās, bet krievu un baltkrievu sportistiem tas gaidāmajā sezonā joprojām būs liegts.

"FIS padome otrdien balsojumā atstāja negrozītu lēmumu par Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepielaišanu arī kā individuāli neitrālus atlētus FIS kvalifikācijas sacensībām 2026. gada Milānas un Kortīnas d'Ampeco ziemas olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm," teikts FIS paziņojumā.

Plašajos triecienos, kuros gājuši bojā seši cilvēki, tika skarta arī enerģētikas infrastruktūra.

Ukrainas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka pēc uzbrukumiem valstī tiek ieviesti ārkārtas elektroapgādes atslēgumi lielākajā daļā reģionu.

Paziņojumā teikts: “Masīva raķešu un dronu uzbrukuma dēļ, kas vērsts pret enerģētikas infrastruktūru, lielākajā daļā Ukrainas reģionu ieviesti ārkārtas elektroapgādes atslēgumi. Tur, kur to pieļauj drošības situācija, ir sākts ārkārtas atjaunošanas darbs.”

Krievijas kā uzbrucēja priekšrocība ir tāda, ka tai ir viegli noorganizēt mazas sabotāžas, kuras Rietumiem ir grūti paredzēt, sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.

Oktobra sākumā Igaunija uz savas austrumu robežas uz laiku slēdza satiksmi pa tā dēvēto Sātses zābaku, jo robežsargi Krievijas pusē novēroja neierasti lielas karaspēka vienības pārvietošanos. "Sātses zābaks" ir Krievijas teritorijas izvirzījums, kas iesniedzas Igaunijas Veru apriņķī. To šķērso kilometru garš ceļa posms, ko igauņi izmanto, lai nebūtu jāmēro apkārtceļš. Igaunija izplatīja videoierakstu, kurā redzami uz ceļa stāvoši septiņi bruņoti vīrieši.

Komentējot šo situāciju, Pudāns teica, ka no vienas puses Krievija neko nav pārkāpusi, jo bruņotie cilvēki atradās Krievijas teritorijā. Vienlaikus šo situāciju var uzskatīt par zināmu provokāciju, jo tā atšķiras no ikdienas situācijām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien dosies uz Zviedriju, un vizītes gaitā abas puses nāks klajā ar paziņojumu par eksportu aizsardzības jomā, pavēstīja Zviedrijas valdība.

Zelenskis un Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons tiksies Linšēpingā, kur atrodas aizsardzības koncerns "Saab", kas, cita starpā, ražo reaktīvos iznīcinātāju "Gripen".

"Pēc tikšanās Kristersons un Zelenskis rīkos kopīgu preses konferenci, lai sniegtu paziņojumu par eksportu aizsardzības jomā," teikts valdības paziņojumā.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ir atlicis plānus Budapeštā rīkot samitu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, jo nevēlas, lai tikšanās tiktu izniekota.

Tramps 16. oktobrī paziņoja, ka drīzumā tiksies ar Putinu Budapeštā. Kā iespējamais tikšanās norises laiks tika minētas divas nedēļas.

"Es negribu izniekotu tikšanos," Tramps otrdien žurnālistiem sacīja Ovālajā kabinetā, atbildot uz jautājumu, kāpēc tikšanās ar Putinu tiek atlikta.

"Es negribu, lai laiks tiktu izniekots veltīgi, tāpēc es skatīšos, kas notiek," piebilda prezidents.

Kijivā Krievijas armijas triecienā naktī uz trešdienu nogalināti divi cilvēki, pavēstīja Kijivas pilsētas kara administrācijas vadītājs Timurs Tkačenko.

Krievija naktī uzbruka Kijivai ar droniem un ballistiskajām raķetēm.

Galvaspilsētas Dņepras rajonā trieciena rezultātā izcēlās ugunsgrēks dzīvojamās ēkas astotajā un devītajā stāvā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tieši saistījis ASV vilcināšanos ar tāldarbības “Tomahawk” raķešu nodošanu Ukrainai ar redzamu Krievijas ieinteresētības samazināšanos miera sarunās.

Plašāk lasīt šeit.