TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas Federācijas padomes spīkere Matvijenko prātuļo par Zelenska nolaupīšanu

Ukraina prognozē, ka 2025./2026. tirdzniecības gadā cukura ražošana samazināsies par vairāk nekā ceturtdaļu, sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus tonnu. Kā norāda Ukrainas Agribiznesa klubs, galvenais iemesls ir Eiropas Savienības tirdzniecības ierobežojumi un grūtības piekļūt citiem eksporta tirgiem. Lauksaimnieki samazinājuši cukurbiešu sējumu platības par vairāk nekā piektdaļu, lai gan ražība nedaudz pieaugusi, pateicoties labvēlīgiem laikapstākļiem.

Vienlaikus paredzams arī eksporta kritums – līdz aptuveni 505 tūkstošiem tonnu. Būtiski mainījusies eksporta struktūra: Eiropas Savienības īpatsvars strauji samazinājies, bet lielāka nozīme pieaugusi Āfrikas un Tuvo Austrumu tirgiem. Iekšējais patēriņš Ukrainā arī samazinās, taču esošie krājumi un ražība ļaus nodrošināt vietējo pieprasījumu un saglabāt eksportu.

Pašreizējais kritums seko pēc rekordliela eksporta 2024. gadā, kad augstās pasaules cenas un stabila ostu darbība ļāva Ukrainai sasniegt augstākos rādītājus pēdējo desmitgažu laikā. Tomēr situācija mainījās pēc ES tirdzniecības preferenču beigām un pieprasījuma samazināšanās Eiropā. Papildu spiedienu rada arī globālais cukura pārpalikums un cenu kritums, kā arī Eiropas ražotāju bažas par lēta importa pieaugumu, kas nākotnē var vēl vairāk ietekmēt gan Ukrainas, gan ES cukura nozari.

Krievijas centieni pārorientēt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksportu no Eiropas uz Āziju saskaras ar būtiskiem loģistikas šķēršļiem, liecina Norvēģijas Augsto ziemeļu loģistikas centra ziņojums. Galvenās problēmas ir specializēto kuģu trūkums un ievērojami garāki pārvadājumu maršruti, kas nepieciešami, lai sasniegtu Āzijas tirgus. Krievijas lielākais LNG projekts Jamalā ir atkarīgs no ierobežota skaita ledus klases tankkuģu, un garākie reisi nozīmē mazāku piegāžu skaitu gadā.

Analītiķi lēš, ka pilnīga eksporta novirzīšana uz Āziju būtiski samazinātu piegāžu apjomu – līdz aptuveni 120–130 reisiem gadā, kas ir mazāk nekā puse no pašreizējā līmeņa. Līdz šim Krievija lielā mērā paļāvusies uz Eiropas tirgu, kas vien 2025. gadā iegādājās LNG vairāk nekā 8 miljardu dolāru vērtībā. Tomēr Eiropas Savienība plāno līdz 2027. gadam gandrīz pilnībā atteikties no Krievijas gāzes, piespiežot Maskavu meklēt alternatīvus noieta tirgus. Situāciju sarežģī arī Rietumu sankcijas, kas bremzē jaunu tankkuģu būvniecību.

Vienlaikus pieaugošā spriedze enerģētikas tirgos un karš Irānā veicina gāzes cenu kāpumu, un daži analītiķi uzskata, ka Maskava varētu izmantot šo situāciju politisku mērķu sasniegšanai. Ukrainas militārā izlūkošana brīdina, ka Krievija varētu mēģināt pastiprināt energoresursu trūkumu Eiropā, lai panāktu sankciju mīkstināšanu. Tomēr Eiropas amatpersonas atkārtoti uzsvērušas, ka atgriešanās pie Krievijas gāzes nebūtu pareizs solis. Pašreizējie ierobežojumi un loģistikas problēmas nozīmē, ka Krievijai tuvākajā laikā var nākties saskarties gan ar ieņēmumu kritumu, gan reputācijas riskiem kā uzticamam energoresursu piegādātājam.

Krievijas tiesa piespriedusi 14 gadu cietumsodu bijušajam Kurskas apgabala gubernatoram Aleksejam Smirnovam, atzīstot viņu par vainīgu valsts līdzekļu izkrāpšanā. Korupcijas lieta saistīta ar līgumiem par robežas nocietinājumu būvniecību pie Ukrainas robežas. Smirnovs amatu ieņēma no 2024. gada maija līdz decembrim, bet 2025. gada aprīlī tika aizturēts kopā ar savu bijušo vietnieku Alekseju Dedovu.

Tiesas procesā Smirnovs liecināja pret savu priekšgājēju Romanu Starovoitu, kurš pēc atbrīvošanas no transporta ministra amata izdarīja pašnāvību, un viņa atlaišana tika saistīta ar to pašu izmeklēšanu. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem Smirnovs atzinis, ka no būvuzņēmējiem saņēmis vairāk nekā 20 miljonus rubļu lielus kukuļus. Tiesa nolēma šo summu konfiscēt un papildus piesprieda 400 miljonu rubļu naudas sodu.

Papildus cietumsodam Smirnovam atņemts valsts apbalvojums un uz 10 gadiem liegts ieņemt amatus valsts pārvaldē. Izmeklēšana ir daļa no plašākas lietas par līdzekļu izšķērdēšanu, kas bija paredzēti robežas aizsardzības stiprināšanai Kurskas apgabalā. Tiek ziņots, ka būvniecībā izmantoti nekvalitatīvi materiāli un projekti nav pabeigti. Smirnovs sodu izcietīs stingra režīma kolonijā.

ASV Jūras spēki pieprasījuši 1,7 miljardus dolāru, lai iegādātos 405 jaunākās paaudzes pretgaisa aizsardzības raķetes “Patriot PAC-3”, liecina ASV Aizsardzības departamenta dokumenti. Šis finansējums iekļauts 2027. gada budžeta priekšlikumā, kurā paredzēts būtisks – par 44% – aizsardzības izdevumu pieaugums līdz 1,5 triljoniem dolāru. Dokumentos “Patriot” raķešu iegāde minēta kā viena no Pentagona augstākajām prioritātēm, taču gala lēmums vēl jāapstiprina ASV Kongresam.

Līdz šim “Patriot” sistēmas galvenokārt izmantotas sauszemes palaišanas iekārtās, tomēr plānotā iepirkuma apjoms liecina par iespējamu virzību uz to integrēšanu arī jūras platformās. Šo raķešu efektivitāte, tostarp spēja pārtvert Krievijas ballistiskos draudus un hiperskaņas raķetes “Kinzhal”, padarījusi tās īpaši pieprasītas Eiropā un Ukrainā. Vienlaikus piegādes kavējas ražošanas problēmu dēļ, ko vēl vairāk sarežģījis ASV konflikts ar Irānu.

Pieaugošais pieprasījums un ierobežotie krājumi radījuši diskusijas par “Patriot” sistēmu pārvietošanu un nodošanu sabiedrotajiem. Piemēram, Polija nesen atteikusies izvietot vienu no savām sistēmām Tuvajos Austrumos pēc Vašingtonas lūguma. Tikmēr Ukraina kopš pilna mēroga kara sākuma saņēmusi aptuveni 600 šādu raķešu, kas tiek intensīvi izmantotas Krievijas uzbrukumu atvairīšanai. Vienlaikus Kijiva meklē alternatīvus risinājumus, un vietējie ražotāji jau strādā pie līdzvērtīgas sistēmas izstrādes.

Borodjanka – neliela pilsēta uz ziemeļrietumiem no Kijivas – kļuvusi par vienu no spilgtākajiem Ukrainas atjaunošanas piemēriem pēc Krievijas armijas izraisītās plašās iznīcības pilna mēroga iebrukuma sākumā. Laika posmā no 2022. gada februāra līdz aprīlim iebrucēji nopostīja lielāko daļu pilsētas un tās infrastruktūras, un vietējie iedzīvotāji atceras, ka gandrīz neviena ēka nepalika neskarta. Tomēr četru gadu laikā situācija būtiski mainījusies.

Daļa ēku, kuras bija iespējams atjaunot, pārbūvētas modernākā veidolā, bet pilnībā iznīcinātās uzceltas no jauna. Lielākā daļa šo ēku jau ir apdzīvotas, un iedzīvotāji atgriezušies savās mājās, pat ja apkārtējās ielas vēl nav pilnībā pabeigtas. Atjaunošanā netiek vienkārši atjaunots iepriekšējais – pilsētvidē ieviesti mūsdienīgi risinājumi, tostarp plašākas ietves, velosipēdu joslas un funkcionāli pirmie stāvi. Kā norāda pilsētplānošanas un arhitektūras nodaļas vadītājs Vjačeslavs Barbulovs, mērķis ir radīt iekļaujošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus pilsētā joprojām saglabājušās kara pēdas – dažas drupas ar vēsturisku nozīmi un uz tām redzamie mākslas darbi, tostarp anonīmā britu mākslinieka Benksija grafiti “Vingrotājs”. Saglabāts arī Krievijas karavīru sabojātais Tarasa Ševčenko piemineklis kā Ukrainas izturības simbols. Borodjankas atjaunošana, ko finansē gan valsts, gan starptautiskie fondi, tiek uzskatīta par sava veida eksperimentu, kuru nākotnē varētu izmantot arī citās Ukrainas pilsētās. Kopējās izmaksas lēstas ap 1,5 miljardiem grivnu jeb aptuveni 35 miljoniem dolāru.

Murmanskas apgabala gubernators Andrejs Čibiss apstiprinājis, ka Krievijas ģenerālleitnants Aleksandrs Otroščenko gājis bojā militārās transportlidmašīnas An-26 avārijā Krievijas okupētajā Krimā 31. martā. Katastrofā izdzīvojušo nav. Par to viņš paziņoja 6. aprīļa reģionālās valdības operatīvajā sanāksmē, kuras laikā tika pieminēti bojāgājušie. Iepriekš amatpersona bija norādījusi, ka lidmašīnā atradušies Ziemeļu flotes karavīri, taču detalizētāka informācija netika sniegta.

Saskaņā ar sākotnējo informāciju lidmašīna avarējusi tehniskas kļūmes dēļ un ietriekusies klintī. Uz tās atradās 30 cilvēki, lai gan Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 29 bojāgājušajiem – septiņiem apkalpes locekļiem un 22 pasažieriem. Otroščenko kopš 2024. gada vadīja Ziemeļu flotes jaukto aviācijas korpusu un iepriekš ieņēmis vairākus augstus amatus militārajā aviācijā. Mediji ziņo, ka viņš ir jau 14. Krievijas ģenerālis, kurš gājis bojā kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā.

Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas terminālī, aģentūrai "Reuters" pavēstīja avoti.

Ugunsgrēks pārņēmis uzņēmuma "Transņeftj" galvenās piestātnes. Piestātne Nr. 1 var apkalpot tankkuģus ar ietilpību līdz 250 000 tonnu, bet piestātne Nr. 2 var apkalpot tankkuģus ar ietilpību līdz 90 000 tonnu, norādīja avoti.

Uzbrukuma ietekme uz iekraušanas operācijām joprojām nav skaidra.

Naftas terminālis "Šesharis" jau vairākkārt ir bijis Ukrainas bezpilota lidaparātu mērķis, tāpat kā Kaspijas jūras cauruļvadu konsorcija (KPC) terminālis, kas atrodas citviet Novorosijskā.

Tikmēr Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi apgalvo, ka uzbrukuma mērķis Novorosijskas ostā bija Krievijas fregate "Admiral Makarov".

Ukrainas Aizsardzības spēki Oleksandrivkas virzienā ir viennozīmīgi pārņēmuši iniciatīvu un veic taktiskas pretuzbrukuma darbības, intervijā "Radio NV" paziņojis Krievijas-Ukrainas kara veterāns un bijušais bataljona "Aidar" rotas komandieris Jevgēņijs Dikijs.

Viņš norādīja, ka frontē norisinās taktiskas pretuzbrukuma darbības, nevis liels stratēģisks pretuzbrukums. Eksperts uzsvēra, ka liela mēroga operācijām vispirms ir jāatrisina jautājumi saistībā ar mobilizāciju, bez kā stratēģiska virzība nav iespējama, taču Aizsardzības spēki pārņem iniciatīvu visur, kur tas ir iespējams.

Dikijs skaidroja, ka iniciatīvas pārņemšana būtiski maina zaudējumu attiecību Ukrainas spēku labā. Pēc viņa vārdiem, atrodoties dziļā aizsardzībā, zaudējumu attiecība vidēji bija viens pret trim vai trim ar pus Ukrainas labā, savukārt tur, kur izdodas pārņemt iniciatīvu, šī attiecība pieaug un sasniedz viens pret 5,5 vai pat 6.

Eksperts piebilda, ka Ukrainas Aizsardzības spēki šobrīd cenšas maksimāli izmantot infiltrācijas zonu ieņemšanu un kara vešanu ar plašu bezpilota lidaparātu pielietošanu.