TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ar raķetēm trāpīts Brjanskas kara rūpnīcai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija savās ēnu flotes kuģu apkalpēs ir sākusi iekļaut bijušos privātā militārā grupējuma "Vagner" algotņus. Šie kuģi tiek izmantoti naftas pārvadāšanai, lai apietu starptautiskās sankcijas, un kaujinieku klātbūtne varētu novērst tankkuģu sagrābšanu vai to pārbaudes. Par to ziņo Somijas laikraksts "Helsingin Sanomat". Vairāk lasi šeit.
Maskavā sakaru pārtraukumu laikā peidžeru pārdošanas apjomi ir pieauguši par 73%, bet rāciju pārdošanas apjomi – par 27%. Novecojušu ierīču iegāde notiek strauji.
Maskavā masveida interneta un mobilo tālruņu pārtraukumu laikā, kas ilgst nepieredzēti ilgu laiku, pieprasījums pēc rācijām, peidžeriem un fiksētajiem tālruņiem ir pieaudzis jau gandrīz nedēļu, ziņo BFM. Krievijas galvaspilsēta arvien vairāk nonāk digitālajā izolācijā, no kuras cilvēki cenšas izkļūt ar pagājušā gadsimta sakaru ierīcēm. Tikmēr Kremlis turpina ierobežot internetu, pārvēršot to par pilnīgas kontroles un ierobežojumu sistēmu.
Pēc "Starlink" termināļu slēgšanas Krievijas armija nespēja atjaunot iepriekšējo satelītu sakaru līmeni. "Starlink" atslēgšana ir palielinājusi Krievijas militāro sakaru personāla zaudējumus. Vairāk lasi šeit.
😎 Soldiers of SIGNUM battalion work in Serebryansky Forest! pic.twitter.com/OH9yQBe6iO
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) March 12, 2026
Reaģējot uz Krievijas gaisa draudu pastiprināšanos, Ukraina izstrādā savu "Dzelzs kupolu", kas būs ievērojami lielāks nekā Izraēlai, atklāj Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku komandiera vietnieks pulkvedis Pavlo Jeļizarovs.
Ukrainas "kupols" sastāv no 4 komponentiem, un Ukrainas Aizsardzības spēki sistemātiski strādā pie tā ieviešanas.
❗️In response to the intensification of aerial threats from Russia, Ukraine is developing its own "Iron Dome," which will be significantly larger in scale than the Israeli one — Deputy Commander of the Air Force of the Armed Forces of Ukraine, Colonel Pavlo Yelizarov.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 12, 2026
The… pic.twitter.com/5cYWk29S4S
Ukrainas Paralimpiskā komiteja (UPK) apsūdz Starptautisko Paralimpisko komiteju (IPC) un Milānas un Kortīnas paralimpisko spēļu organizatorus par "sistemātiska spiediena izdarīšanu" uz Ukrainas sportistiem un treneriem.
UPK trešdien izplatīja paziņojumu, kurā izklāstīti vairāki incidenti, kuros, pēc tās teiktā, IPC un vietējās organizācijas komitejas pārstāvji izdarīja spiedienu uz ukraiņiem un izrādīja necieņu pret viņiem.
Incidenti ietvēra Ukrainas karoga piespiedu noņemšanu, Ukrainas komandas plānošanas sanāksmju izjaukšanu un aizliegumu Ukrainas sportistei pjedestāla ceremonijā nēsāt auskaru ar uzrakstu "Apturiet karu" ("Stop War").
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. martā rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret divām personām par Latvijas dzelzceļa infrastruktūrai piederīgu objektu ļaunprātīgu dedzināšanu Krievijas interesēs.
Izmeklēšanā konstatēti vairāki ar dzelzceļa infrastruktūru saistītu objektu dedzināšanas gadījumi, kas veikti aizvadītā gada augustā. Kaitnieciskās darbības bija vērstas pret dzelzceļa releju skapjiem un lokomotīvi, nodarot būtiskus bojājumus. Vairāk lasi šeit.
Krievijas naftas eksports un no tā gūtie ieņēmumi janvārī samazinājušies līdz zemākajam līmenim kopš Maskavas sāktā pilna apmēra sāktā kara Ukrainā 2022. gada februārī, ceturtdien ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem.
Krievijas jēlnaftas eksports februārī salīdzinājumā ar janvāri sarucis par 410 000 barelu dienā līdz 4,2 miljoniem barelu dienā.
Maskavas televīzijas kanāls "Russkij Mir", kas izveidots, lai pārraidītu valsts vēstījumus okupētajā Ukrainā, ir pārstājis darboties un nav risinājuma, lai to salabotu. Sankcijas neļauj tam nomāt ārvalstu satelītu jaudu — iespēju, ko joprojām var izmantot citi operatori.
Krievijas sakaru satelīts "Express-AT1" 4. martā nezināmu iemeslu dēļ sabojājās un to vairs nevar salabot, apstiprināja valstij piederošā Krievijas satelītkomunikāciju kompānija, vēsta "The Moscow Times".
Sabrukums apturēja apraidi trim galvenajiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp "Russkij Mir" — kanālam, kas īpaši izveidots Krievijas propagandas pārraidīšanai okupētajā Ukrainā. Aizvietojošais satelīts "Express-AT3" sasniegs orbītu tikai 2030. gadā. Vairāk lasi šeit.
Krievija: 1,2–1,4 miljoni upuru. Ekonomiskā asiņošana. Joprojām nav vienošanās. "Viņam nav ko iegūt."
Ex-US envoy Kellogg: ceasefire in Ukraine possible "today" — if Putin accepts he's "not going to gain any more land."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 12, 2026
Russia: 1.2–1.4M casualties. Economy bleeding. Still no deal. "He's got nothing to gain."https://t.co/LrrA6AxWCM pic.twitter.com/LI6vugzvod
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



