TEKSTA TIEŠRAIDE. Okupanti pabeidz gatavoties vēl vienam masveida raķešu un dronu triecienam

Krievija naktī uz otrdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām vadāmajām aviācijas raķetēm H-59/69 un 166 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai citādi neitralizējuši 146 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti divu raķešu un 17 trieciendronu trāpījumi 18 vietās, kā arī notriekto dronu atlūzu nogāšanās astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Kremļa propagandists Aleksandrs Kots ir pārliecināts, ka Ukraina drīz sāks sistemātiski iznīcināt Krimas tiltu.

Krimas pussalas blokādes pirmais posms ir sauszemes koridora nogriešana. Tālāk Ukraina sāks Krimas tilta iznīcināšanu. Kremļa Z kara korespondents Aleksandrs Kots to rakstīja savā "Telegram" kanālā. Viņš uzskata, ka "Aizsardzības spēku centienu loģika" liecina par plāniem pilnībā bloķēt okupēto pussalu. Un ukraiņiem ir resursi, lai to izdarītu. Vairāk lasi šeit.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) parakstīs Aizsardzības ministrija (AM) sagatavoto Latvijas un Ukrainas vienošanās projektu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz sadarbību dronu un pretgaisa aizsardzības jomā.

Valdība otrdien pieņēma zināšanai ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par šo vienošanās projektu un to, ka projektu parakstīs Ministru prezidents.

Tāpat AM informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju par parakstīšanai sagatavoto vienošanās projektu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 376 320 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1370 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 12 001 tanku, 24 710 bruņutransportierus, 43 639 lielgabalus un mīnmetējus, 1851 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1411 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1614 sauszemes bezpilota sistēmas, 338 327 bezpilota lidaparātus, 4733 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 104 796 automobiļus un autocisternas, kā arī 4253 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ieradies Tallinā, kur viņam paredzēts piedalīties piedalīsies Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 samitā.

Vizītes laikā Zelenskim arī plānotas tikšanās ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un premjerministru Kristenu Mihalu.

Vizītē Zelenski pavada viņa sieva Olena Zelenska, kas kopā ar Igaunijas valsts galvas dzīvesbiedri Sirji Karisu tiksies ar izglītības un zinātnes nozares pārstāvjiem un apmeklēs Igaunijas Starptautiskās attīstības centru (ESTDEV).

Krievijas Enerģētikas ministrija pirmdien atzina degvielas trūkumu pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijas enerģētikas infrastruktūrai.

Uzņēmumi degvielas un enerģētikas sektorā pēdējā laikā saskārušies ar naidīgu gaisa uzbrukumu pieaugumu, "kas novedis pie pagaidu grūtībām ar degvielas piegādēm vairākos dienvidu apgabalos", teikts ministrijas paziņojumā lietotnē "Telegram".

Ministrija paziņoja, ka ir izveidojusi operatīvo grupu darbam ar enerģētikas uzņēmumiem, lai palīdzētu uzturēt stabilas degvielas piegādes visā valstī.

Krievijas bruņoto spēku triecienos Harkivas apgabalā Ukrainas ziemeļaustrumos naktī uz otrdienu ir nogalināti pieci cilvēki un ievainoti 18, otrdienas rītā paziņoja vietējās varas iestādes.

"Ienaidnieks ir uzbrucis Čuhujivas pilsētai," lietotnē "Telegram" rakstīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs, piebilstot, ka ir nogalināti četri cilvēki, tai skaitā sieviete 22 gadu vecumā.

"Triecieni izraisīja ugunsgrēkus un sabojāja vismaz 18 automašīnas; tika izsisti logi un sabojātas fasādes daudzstāvu dzīvojamēkās," paziņoja Siņehubovs.

Rietumu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar karu Ukrainā, Krievijai jau izmaksājušas aptuveni 1,2 līdz 1,5 triljonus dolāru, paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

"Skaitļi runā daudz," Kallasa sacīja preses konferencē pēc ES aizsardzības ministru sanāksmes Nikosijā.

Viņa sacīja, ka pakāpeniski tiek sagrauti Krievijas kara ekonomikas pamati.

Kallasa atklāja, ka nākamās pirmdienas ārlietu ministru sanāksmei ir iesniegti priekšlikumi par sankcijām pret vairāk nekā 80 fiziskām un juridiskām personām.

Viņa paskaidroja, ka tās būtu vērstas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī pret tiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un propagandistiem.

Kallasa arī norādīja, ka nepieciešama stratēģiska pacietība, lai faktiski panāktu, ka Krievija sāk godprātīgas sarunas.

"Mums ir iespaids, ka mēs vēl neesam tur nonākuši," viņa teica. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc, pēc viņas domām, ir nepieciešams papildu spiediens un turpmākas sankcijas.

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa apstiprinājusi, ka Eiropas Savienība 15. jūnijā oficiāli sāks pievienošanās sarunas ar Ukrainu.

Kosa par to paziņoja sarunā ar žurnālistiem Kijivā.

Saskaņā ar komisāres teikto 15. jūnijā plānota starpvaldību konference ar Ukrainu, lai oficiāli sāktu sarunas par pirmo ES tiesību aktu grupu, kas pazīstama kā "Pamatprincipi". Šī grupa aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

"Tiesiskums ir viens no svarīgākajiem soļiem. Ar to viss sākas un ar to viss beidzas. To apstiprinot, kandidātvalsts saņem apliecinājumu, ka virzība uz ES ir nopietna," paskaidroja Kosa.