Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Mas...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Vakar 23:51
Čehija ir noslēgusi līgumus par aptuveni viena miljona liela kalibra artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai

Čehija ir noslēgusi līgumus par aptuveni viena miljona liela kalibra artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai gadā. Piegādes saskaņā ar Čehijas iniciatīvu ir paredzētas līdz 2026. gada beigām.

Kopš 2025. gada sākuma Ukraina jau ir saņēmusi aptuveni 500 000 šāviņu; pagājušajā gadā tā saņēma aptuveni 1,8 miljonus. Ir iespējams turpmāks pieaugums, taču tas ir atkarīgs no finansējuma (2026. gadam jau ir nodrošināts gandrīz viens miljards eiro). Tāla darbības rādiusa munīcija, kas maksā vairāk nekā divas reizes dārgāk nekā standarta munīcija, tiek piegādāta biežāk.

Vakar 23:39
ASV neizsniedz vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam

ASV atteikušās izsniegt vīzu Krievijas ārlietu ministra vietniekam Aleksandram Aļimovam, kas bija plānojis piedalīties ANO Drošības padomes atklātajās debatēs, trešdien pavēstīja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja.

Krievijas delegāciju bija uzaicinājis Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, norādīja diplomāts. Ķīna kopš 1. maija ir ANO Drošības padomes prezidējošā valsts.

Krievija uzskata vīzas atteikumu "ne tikai par Vašingtonas saistību pārkāpumu", bet arī par "klaju necieņu pret Ķīnas prezidentūru", pauda Ņebenzja.

Vakar 22:43
Krievijas sūtnis ANO pēkšņi iestājies pret karu

"Es nesaku, ka karš ir labs. Man tas nepatīk," sacīja Vasilijs Ņebenzja — Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā un viens no Kremļa vadošajiem diplomātiem, kurš pasaules mērogā aizstāvējis iebrukumu Ukrainā.

Pēc brīža viņš turpināja attaisnot karu ar ierastajiem Kremļa argumentiem par NATO draudiem, "neonacistu režīmu" un iespējamu krievvalodīgo vajāšanu.

Pēc tam viņš piebilda: "Atšķirība ir tā, ka mēs nekad tīši neuzbrūkam civiliedzīvotājiem."

Vakar 22:09
Ukrainas aizstāvji ar droniem uzbrūk okupantiem Limanas mežā

Ukrainas karavīri no "Signum" bataljona uzbrūk Krievijas kājniekiem mežā Limanas virzienā.

Vakar 21:41
Zelenskis aicina amatpersonas gatavoties vēl 2–3 kara gadiem

"Insider UA", atsaucoties uz avotiem Ukrainas valdībā, ziņo, ka varas iestādes gatavojas ilgstošam karam.

Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju, iemesls tam ir miera sarunu izjukšana, Krievijas atteikšanās no kompromisiem un ASV lomas mazināšanās sarunās.

Ziņots, ka Krievija arī gatavo jaunu plaša mēroga mobilizāciju un plāno līdz rudenim pilnībā sasniegt Donbasa robežas.

Vakar 21:03
Kaja Kallasa: Krievija varētu sākt mobilizāciju, lai sagatavotos karam ar NATO

ES augstākā diplomāte šo paziņojumu sniedza intervijā laikrakstam "The Wall Street Journal".

Pēc Kallasas teiktā, jauna mobilizācija signalizētu, ka Kremlis vairs nevar uzturēt karu ar saviem pašreizējiem spēkiem un, iespējams, gatavojas turpmākai eskalācijai.

Viņa uzskata, ka Maskava varētu tiekties pēc "plašāka konflikta", lai attaisnotu mobilizāciju savā valstī.

Rietumu izlūkdienesti lēš, ka Krievija zaudē aptuveni 35 000 karavīru mēnesī — vairāk nekā tā var savervēt ar līgumu un brīvprātīgo palīdzību.

Vakar 20:45
Voroņeža piedzīvojusi raķešu uzbrukumu, virs Baltimoras lidlauka teritorijas paceļas dūmi

Voroņežu skāra raķešu uzbrukums (iespējams, Storm Shadow vai SCALP-EG raķešu izmantošana), un virs Baltimoras lidlauka, kurā izvietoti Su-34 iznīcinātāji-bumbvedēji, pacēlās dūmi. Vietējās varas iestādes apgalvo, ka atlūzas nokrita uz riepu remonta darbnīcas, savukārt sākotnējie ziņojumi liecina par triecieniem gaisa spēku bāzes teritorijā, kas tiek izmantota apmācībām, remontam un apkopei. 

Vakar 20:18
Okupētā Sevastopole tikusi pakļauta dronu un raķešu uzbrukumiem

Okupētā Sevastopole tika pakļauta bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem, un ziņots par raķetes triecienu, kas aizdedzināja Krievijas Centrālās bankas dienvidu filiāli. Papildu ziņojumi liecina par raķetes trāpījumu jūras spēku štābam pilsētā. 

Vakar 19:46
Ukraina ar raķetēm uzbrukusi okupantu lidmašīnu rūpnīcai Taganrogā

Ukrainas raķetes trāpīja 325. lidmašīnu remonta rūpnīcai Taganrogā, kas bija saistīta ar Krievijas militāro lidmašīnu atbalstu. 

Vakar 19:07
Ukrainas aizstāvji ar droniem uzbrūk okupantu loģistikai Luhanskas apgabalā

Droni no "Paskuda" bataljona uzbrūk Krievijas loģistikai Luhanskas apgabalā.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".