TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Dānija palīdzēs pārvietot daļu Ukrainas aizsardzības ražotņu (jo īpaši tās, kas saistītas ar reaktīvo degvielu) uz Eiropu.

Pēc Dānijas parlamenta priekšsēdētāja un bijušā aizsardzības ministra Sērena Gades teiktā, lēmumi jau ir pieņemti. Galvenā prioritāte ir drošība hibrīddraudu dēļ. Dažu uzņēmumu atrašanās vietas jau ir noteiktas.

Pēc Ukrainas dronu trieciena naktī uz pirmdienu Krievijas Melnās jūras ostā Novorosijskā aizdegusies naftas bāze "Grušovaja".

Tā ir viena no lielākajām naftas pārkraušanas bāzēm reģionā. Trieciena vietā izcēlās ugunsgrēks, un fotogrāfijās un videoierakstos sociālajos medijos redzamas augstas liesmas un melns dūmu stabs.

Naftas bāzei "Grušovaja" un līdzās esošajam naftas pārkraušanas kompleksam "Šesharis" arī iepriekš ir uzbrukuši Ukrainas bezpilota lidaparāti. Iepriekšējais trieciens tika veikts 23. maijā.

Pēc Ukrainas drona trieciena vilcienam Maskava-Simferopole Krievijas okupētajā Krimā pirmdien apturēta visu pasažieru vilcienu kustība, pavēstījis pārvadātājs "Grand servis ekspress".

Okupācijas iestādes naktī paziņoja, ka pasažieru vilciena Maskava-Simferopole lokomotīve bojāta drona uzbrukumā, mašīnists ievainots, bet viņa palīgs nogalināts.

Pasažieri no trim vilcieniem, kas bija ceļā no Maskavas uz Simferopoli, no Sanktpēterburgas uz Simferopoli un no Sanktpēterburgas uz Sevastopoli, tika evakuēti un ar autobusiem nogādāti Simferopolē. Pasažieru vilcienu reisi Krimā pašlaik netiek veikti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, svētdienas vakarā tiekoties Londonā, vienojušies par pamatnosacījumiem taisnīga miera panākšanai Ukrainā.

Četru valstu līderi "atbalstīja priekšlikumu par tiešu dialogu starp Ukrainu un Krieviju - ar aktīvu ASV un Eiropas līdzdalību -, lai panāktu pamieru un veicinātu turpmākas sarunas", teikts viņu kopīgajā paziņojumā.

Tajā sacīts, ka tikšanās dalībnieki vienojušies par pieciem nosacījumiem, kas jāievēro, lai panāktu "taisnīgu un ilgstošu" vienošanos par kara ar Krieviju izbeigšanu.

Vispirms nepiecieāams tūlītējs pamiers, un Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam jāpiekrīt pilnīgai karadarbības pārtraukšanai, norādīts paziņojumā.

Tajā teikts, ka pašreizējai frontes līnijai jābūt sarunu sākumpunktam.

Robežas nedrīkst mainīt ar spēku, un ir pilnībā jāievēro Ukrainas suverēnās tiesības veidot alianses, arī ar NATO, uzsvēruši četru valstu līderi.

Viņi norādījuši, ka nepieciešamas ticamas juridiskas drošības garantijas Ukrainai. Tām būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc pamiera noslēgšanas, un tajās būtu jāietver starptautisko spēku izvietošana Ukrainā.

Paziņojumā teikts, ka Krievijas līdzekļiem jāpaliek iesaldētiem, līdz Krievija kompensēs visus zaudējumus.

Četru valstu līderi uzsvēruši, ka miera līgumā jāņem vērā Eiropas drošības intereses, un jebkurām sarunām, kurās iesaistīta Eiropas Savienība (ES) un NATO, nepieciešama attiecīgi ES un tās dalībvalstu un Ziemeļatlantijas alianes dalībvalstu piekrišana.

prezidenta Volodimira Zelenska ielūgts, un viņam tika lūgts uzrunāt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, aicinot tikties vienatnē ar Zelenski, ziņo Financial Times 7. jūnijā, atsaucoties uz “četriem cilvēkiem, kas ir lietas kursā”.

Zelenskis lūdza Abramoviču paziņot Putinam, ka ir gatavs tikties – pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, vēsta avoti.

Ukraina vēlējās parādīt, ka ir nopietna attiecībā uz tiešām miera sarunām ar Krieviju, pat laikā, kad ASV, kas iepriekš darbojās kā starpnieks, savu uzmanību pārorientēja uz Tuvajiem Austrumiem, norādīja avoti.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) klasificējis Krievijas dronu uzbrukumu pie atomelektrostacijas Černobiļā esošajai izlietotā kodoldegvielas noliktavai kā kara noziegumu un uzsācis kriminālizmeklēšanu.

Izmeklēšana tiek veikta saskaņā ar Ukrainas Kriminālkodeksa 438. panta 1. daļu, kas reglamentē kara likumu un paražu pārkāpumus. Incidenta izmeklēšana turpinās, lai noteiktu atbildīgos un krimināli sodāmos.

Pēc dronu uzbrukuma Sanktpēterburgai 6. jūnijā, Krievijas Jūras arsenālā izcēlās plaši ugunsgrēki, kas bija redzami arī satelīta attēlos, ziņo Krievijas Telegram kanāli.

Saskaņā ar Astra satelīta datiem, ugunsgrēks notika 15. arsenāla noliktavās Bolšaja Ižoras ciematā, un degšanas zona aptvēra aptuveni 1,5 kvadrātkilometrus. Incidenta sekas vēl tiek precizētas. 

Krievijas uzbrukums Balabines ciematā Zaporižjas apgabalā prasījis trīs cilvēku dzīvības un vēl pieci cietuši, paziņojušas vietējās varas iestādes. Starp ievainotajiem vecākajam ir 79 gadi, bet jaunākajam – 17, informēja Zaporižjas reģiona gubernators Ivans Fedorovs.

Uzbrukums notika autobusu pieturā, kur civiliedzīvotāji gaidīja transportu. Gaisa trieciena rezultātā vairākas personas guvušas smagus ievainojumus. 

Ukrainā, īpaši piefrontes pilsētās, iedzīvotāji informāciju par Krievijas droniem, raķetēm un citiem uzbrukumiem arvien biežāk saņem mobilajās lietotnēs vai Telegram kanālos, nevis caur šūnu apraides skaļajiem paziņojumiem. Šāda pārmaiņa notikusi, jo iedzīvotāji bieži izvēlas atslēgt ārkārtas paziņojumus savos telefonos.

Harkivā un Kijivā, kuras atrodas tuvu frontes līnijai, gaisa trauksmes sirēnas ielās vairs neizraisa masveida reakciju. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka gadiem ilgi dzīvošana nemitīgās bailēs ir nogurdinoša, un tagad viņi vairāk paļaujas uz pašu izvēlētajām lietotnēm.