TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukraina ar tālas darbības droniem uzbrukusi Ļeņingradas apgabalam

Kuģis pārvadāja jēlnaftu no Krievijas.

Krievijas mediji ziņo, ka Ņujorkas Dž. F. Kenedija lidostā ir nolaidusies īpašā "Rossija" (Il-96) lidmašīna, kurā atradās Krievijas parlamenta delegācija. Delegācija, visticamāk, rīkos tikšanās ar amerikāņu kongresmeņiem par dialoga atjaunošanu starp Krieviju un ASV, pēc tam tā varētu doties uz Vašingtonu.

Ugunsgrēka apmērs liecina par nopietniem postījumiem. Jauni videoieraksti liecina, ka Ukrainas dronu trieciena sekas ir ievērojami smagākas nekā sākotnēji tika lēsts.

Tiešsaistē publicēti jauni fotoattēli un video par milzīgu ugunsgrēku Ustjlugas naftas terminālī Ļeņingradas apgabalā. Videoierakstā redzams, ka horizonts ir pilnībā pārņemts ar liesmām un gaisā desmitiem un simtiem metru augstumā paceļas biezi, melni dūmi. Vizuālās norādes liecina, ka ugunsgrēks ir pārņēmis ievērojamu ostas infrastruktūras daļu, tostarp tankkuģu piestātnes zonu un degvielas uzglabāšanas iekārtas. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas uzbrukumu un Krievijas "ēnu flotes" tankkuģu aizturēšanas dēļ uz laiku apturēti vismaz 40% Krievijas naftas eksporta jaudu, aplēsusi ziņu aģentūra "Reuters".

"Tie ir nopietnākie naftas piegāžu pārtraukumi Krievijas modernajā vēsturē, un tas notika tieši tad, kad naftas cenas sasniedza 100 dolāru par barelu Irānas kara dēļ," norāda "Reuters".

Aģentūra uzskata, ka naftas pārvadājumi caur abām Baltijas jūras eksporta ostām - Primorsku un Ustjlugu - ir pārtraukti. Melnās jūras eksporta ostā Novorosijskā pārvadājumi esot mazāki par plānoto līmeni. Martā visām trim ostām uzbruka Ukrainas droni.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 292 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 807 tankus, 24 278 bruņutransportierus, 38 795 lielgabalus un mīnmetējus, 1698 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 198 352 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 151 automobili un autocisternu, kā arī 4100 specializētās tehnikas vienības.

Vācija un Austrālija vienojušās padziļināt militāro sadarbību, tostarp plāno izstrādāt kosmosā bāzētu agrīnās brīdināšanas sistēmu, ceturtdien paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.

Pistoriuss un viņa Austrālijas kolēģis Ričards Marless arī plāno izstrādāt vienošanos, kas vienkāršotu un formalizētu karavīru izvietošanu, vienlaikus pastiprinot sadarbību aizsardzības nozarē.

Vācijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka ciešāka sadarbība aizsardzības jomā ir būtiska, norādot uz apgādes problēmām, ko izgaismojis karš Tuvajos Austrumos, jo īpaši munīcijas un pretgaisa aizsardzības jomās.

Ukraina risina sarunas par partnerību bruņojuma jomā ar Persijas līča valstīm, trešdien paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis savā vakara videouzrunā sacīja, ka šīm valstīm, kas iesaistītas bruņotajā konfliktā ar Irānu, ļoti interesē Ukrainas erudīcija cīņā pret dronu uzbrukumiem.

"Ukraina piedāvā abpusēji izdevīgu partnerību: mēs varam stiprināt tos, kas var stiprināt mūs," sacīja Zelenskis.

Amerikas Savienotās Valstis ir izvirzījušas nosacījumu drošības garantiju sniegšanai Ukrainai, sasaistot šo garantiju saņemšanu ar Kijivas atteikšanos no Donbasa reģiona par labu Krievijai, intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Ukrainas valsts galvas teiktā, Vašingtona patlaban ir koncentrējusies uz konfliktu ar Irānu, un ASV prezidents Donalds Tramps izdara spiedienu uz Ukrainu, cenšoties panākt ātrāku kara noslēgumu.

"Tuvie Austrumi, bez šaubām, ietekmē prezidentu Trampu un, manuprāt, viņa turpmākos soļus. Diemžēl, manuprāt, prezidents Tramps joprojām izvēlas stratēģiju, kas paredz spiediena palielināšanu uz Ukrainu," atzīmēja Zelenskis.

Ukrainas prezidents jau iepriekš vairākkārt ir uzsvēris, ka Kijivai nepieciešamas stingras garantijas, lai Krievija pēc vienošanās noslēgšanas neatsāktu karadarbību. Tomēr tagad izskanējis konkrēts ASV nosacījums. "Amerikāņi ir gatavi pilnībā saskaņot šīs garantijas augstā līmenī, tiklīdz Ukraina būs gatava izvest karaspēku no Donbasa," norādīja Zelenskis.

Vienlaikus viņš brīdināja, ka Ukrainas spēku atvilkšana no šī reģiona apdraudētu gan pašas Ukrainas, gan visas Eiropas drošību, jo tādējādi Krievija iegūtu spēcīgas, Donbasā jau izbūvētas aizsardzības pozīcijas.

NATO dalībvalstīm steidzami jāpārdomā, kā tās nodrošina savu aizsardzību, taču daudzas no tām vēl nav pilnībā apzinājušās šīs problēmas mērogu, jo īpaši attiecībā uz ieroču ražošanas palielināšanu, uzskata NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieks transformācijas jautājumos admirālis Pjērs Vandjē.

Krievija kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ir pielāgojusi savu ekonomiku karam un palielinājusi ieroču ražošanu.

"Krievija ir mainījusies," drošības un aizsardzības jautājumiem veltītā forumā Parīzē norādīja Vandjē. "Mums jābūt gataviem jaunam ienaidniekam. Ja mēs to nedarīsim, piedzīvosim to, ko pieredzēja Persijas līča valstis," paziņoja admirālis, kā piemēru minot Irānas atbildes uzbrukumus Persijas līča valstīm pēc tam, kad ASV un Izraēla 28. februārī sāka uzbrukumus Irānai.

Vandjē norādīja, ka NATO būtu jāpielāgojas, lai ražotu vairāk ieroču un ātrāk, un mudināja sabiedrotos izdarīt pareizo izvēli. "Tas nav jautājums par naudu. Tas ir ātruma jautājums," viņš piebilda.

Vandjē uzsvēra, ka NATO ir jāreaģē uz problēmām, ko rada Krievija un Irāna, kas masveidā ražo dronus, kuru spējas strauji attīstās.

"Šis ir patiesības brīdis mums visiem," uzskata admirālis, piebilstot, ka NATO jādara vairāk nevis tas pats, kas darīts līdz šim, bet jāsaprot, kas tieši ir jādara, lai saglabātu drošību.

Viņš norādīja, ka NATO valstis atšķirībā no tās pretiniekiem nav organizētas ieroču masveida ražošanai. Viņaprāt, militārais bloks ir arī pārāk lēns, jo sabiedrotajiem ir vajadzīgi divi līdz trīs gadi, lai tikai "noteiktu, kas mums ir vajadzīgs".

Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons uzskata, ka nākamo trīs vai četru gadu laikā valstij jābūt gatavai sadursmei ar Krieviju.

Francijas Starptautisko attiecību institūts (IFRI), kas ir viens no vadošajiem analītiskajiem centriem, novembrī brīdināja, ka Eiropai varētu būt grūti ātri saražot pietiekami daudz ieroču gadījumā, ja izceltos tieša konfrontācija ar Krieviju.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs trešdien paziņojis, ka vairs nav vajadzības sūtīt tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus" uz Ukrainu.

Kijiva jau sen vēlējusies saņemt šīs raķetes, bet Berlīne pretojusies to piegādei, baidoties, ka tas varētu saasināt spriedzi attiecībās ar Krieviju.

Mercs, kad vēl atradās opozīcijā, apņēmās nosūtīt raķetes Ukrainai, taču kopš stāšanās amatā pagājušā gada maijā viņš ir atkāpies no šī solījuma.

Šodien kanclers, atbildot uz Bundestāga deputātu jautājumiem, skaidroja, ka viņa sākotnējais solījums tika izteikts citā kontekstā, "pieņemot, ka Bundesvēra krājumos ir pietiekams skaits derīgu raķešu "Taurus", ko varētu piegādāt Ukrainai". Vienlaikus Mercs apgalvoja, ka Ukrainas panākumi ieroču izstrādē ir padarījuši debates par raķetēm "Taurus" nesvarīgas.

"Pašlaik Ukrainai pašai savās noliktavās ir tāla darbības rādiusa ieroči, ko tā daļēji ar mūsu palīdzību pati ir uzbūvējusi un kas ir ievērojami efektīvāki nekā salīdzinoši nelielais "Taurus" raķešu skaits, ko mēs varētu piegādāt," skaidroja Mercs. "Ieroču tehnoloģijas ziņā Ukraina ir attīstījusies daudz, daudz, daudz tālāk par to, par ko mēs runājām, kad sākās šis karš," viņš piebilda.

Tomēr Mercs brīdināja, ka, lai gan Ukraina tagad ir apbruņota labāk nekā jebkad agrāk, tai ir ievērojamas grūtības ar finansējumu.

"Mums ir jāmobilizē nauda Ukrainai, lai šos ieročus varētu turpināt ražot," viņš uzsvēra.

Kopš ASV pagājušajā gadā prezidenta Donalda Trampa vadībā samazināja atbalstu Ukrainai, Vācija ir kļuvusi par lielāko Kijivas atbalstītāju un ir ievērojami palielinājusi savu militāro palīdzību.

Berlīne ir apsolījusi Ukrainai šogad palīdzību 11,5 miljardu eiro apmērā, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas "Iris-T" un "Patriot" baterijas.