TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Somijas policija trešdien paziņojusi, ka arestējusi kuģi, kas tiek turēts aizdomās par sakaru kabeļa bojāšanu Somu līcī starp Helsinkiem un Tallinu.

Nekādas sīkākas ziņas par arestēto kuģi nav sniegtas.

Pirms dažām stundām bojātais kabelis pieder somu telekomunikāciju uzņēmumam "Elisa" un atrodas Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

"Elisa" trešdienas rītā konstatēja kabeļa bojājumu un par to ziņoja Somijas varasiestādēm.

Somijas robežsardzes patruļkuģis un helikopters aizdomās turēto kuģi fiksēja Somijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un tika konstatēts, ka kuģa enkurs ir nolaists jūrā.

Somijas robežsardze lika kuģim apstāties, pacelt enkuru un doties uz Somijas teritoriālajiem ūdeņiem.

Pretrunīgu sabiedrības reakciju izraisījis ASV vēstnieka Krievijā Duglasa Daikhausa publicētais video, kurā viņš Amerikas vārdā apsveic Krieviju Jaunajā gadā.

Viņš savu runu sāka krievu valodā ar vārdiem "dorogie druzja", vēlāk pārejot uz angļu valodu. Daikhauss uzsvēra, ka “šī gadalaika gars” mudina cilvēkus uz pārdomām un atskatīšanos uz pagātni. “Šis ir laiks, kad cilvēki visā pasaulē domā ne tikai par jau iesākto ceļu, bet arī par to, kurp doties tālāk,” atzīmēja vēstnieks.

Viņš pieminēja arī karu Ukrainā, norādot, ka pēdējie gadi ir nesuši šķelšanos un zaudējumus. Pēc viņa teiktā, ASV prezidents Donalds Tramps ir pastāvīgi runājis par nepieciešamību izbeigt Krievijas un Ukrainas karu, un viņa administrācija strādā, lai veicinātu dialogu un aktīvu rīcību. “Viņa apņemšanās diplomātijai joprojām ir cerības stars abām mūsu valstīm,” piebilda Daikhauss.

Viņš atzīmēja, ka gan krieviem, gan amerikāņiem ir dziļas tradīcijas, kurā iesakņojusies izturība, radošums un mīlestība pret savu valsti.  “Šīs kopīgās iezīmes var kalpot par pamatu kopīgas, mierīgākas nākotnes veidošanai,” sacīja vēstnieks. Noslēgumā viņš krievu valodā novēlēja Krievijas Federācijas pilsoņiem veselību, mieru un labklājību Jaunajā gadā.

Šis ieraksts izsaucis pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Kamēr daži par viņa vārdiem pauž pateicību, citi norāda, ka "ir šokēti par to, kādā pasaulē mēs dzīvojam" un uzsver, ka "Krievija ir teroristiska valsts". "Lūdzu pasakiet, ka šo radījis mākslīgais intelekts," norāda kāds iedzīvotājs, bet vēl kāds pauž, ka "ASV vadība ir pārdevusies". 

ASV krasta apsardze 21. decembrī Karību jūrā mēģināja aizturēt tankkuģi "Bella 1", kad tas devās uz Venecuēlu pēc naftas, taču kuģis atteicās apstāties, ziņo laikraksts "The New York Times".

"Bella 1" ir pakļauts ASV sankcijām, jo tas pārvadāja naftu no Irānas, tādējādi pārkāpjot ASV noteiktās sankcijas. Pamatojoties uz to, ASV varas iestādes saņēma orderi kuģa arestam.

Krasta apsardze mēģināja kuģi aizturēt, jo tas kuģoja bez karoga, taču apkalpe nepakļāvās un turpināja ceļu. Kopš tā laika ASV spēki ir sākuši kuģa vajāšanu. Izvairoties no pakaļdzīšanās, tankkuģa apkalpes locekļi uz tā borta uzkrāsojuši Krievijas karogu.

Nav zināms, kur kuģis atrodas pašlaik. Amatpersonas apgalvo, ka tankkuģis nesen mainījis kursu, iespējams, dodoties Grenlandes vai Islandes virzienā.

NYT avoti nepaskaidroja, kāpēc krasta apsardze gaida, lai uzkāptu uz tankkuģa klāja, jo kuģis nespēj braukt ātrāk par karakuģiem. Laikraksts norāda, ka uz kuģa var uzkāpt speciāla komanda, kas spēj nodrošināt kustīgu kuģi ar potenciāli naidīgu apkalpi.

Civilie tankkuģi parasti nemēģina slēpties no krasta apsardzes. Piemēram, ASV militārie spēki nesen netālu no Venecuēlas pārtvēra divus tankkuģus un spēja uzkāpt uz tiem.

Saskaņā ar NYT informāciju tankkuģis "Bella 1" bija iesaistīts naftas transportēšanā no Krievijas, Irānas un Venecuēlas, pārkāpjot ASV un citu valstu noteiktās sankcijas. Saskaņā ar viena avota teikto tankkuģa apkalpes lielāko daļu veido Krievijas, Indijas un Ukrainas pilsoņi.

Trešdienas pusnaktī eirozonai pievienosies 21. tās dalībvalsts - Bulgārija. Plkst. 24.00 bulgāri atvadīsies ne tikai no 2025. gada, bet arī no vietējās valūtas levas, kas bijusi apgrozībā kopš 19. gadsimta beigām.

Kamēr valdība atbalsta pāreju uz vienoto Eiropas Savienības (ES) valūtu, cerot, ka tas stiprinās tautsaimniecību, veicinās saites ar Rietumiem un pasargās no Krievijas ietekmes, ne visi ar to ir apmierināti.

Bulgāriju nesen pārņēma pretkorupcijas protesti, kas noveda pie konservatīvo valdības krišanas, un valstī nāksies rīkot jau astotās vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā. Premjerministrs Rosens Žeļazkovs, kas turpina pildīt amata pienākumus, otrdien tomēr pauda pārliecību, ka viņa valdībai izdevies paveikt svarīgu darbu.

Eirozona ir to Eiropas Savienības valstu grupa, kurās oficiālā valūta ir eiro un kuras piedalās kopīgajā eiro monetārajā politikā, ko pārvalda Eiropas Centrālā banka (ECB). Lai pievienotos eirozonai, valstij jāizpilda stingri ekonomiskie kritēriji. Eiro ieviešanas mērķis ir veicināt cenu stabilitāti, ekonomisko integrāciju un vienotu tirgu

ASV krasta apsardze 21. decembrī Karību jūrā mēģināja aizturēt tankkuģi "Bella 1", kad tas devās uz Venecuēlu pēc naftas, taču kuģis atteicās apstāties, ziņo laikraksts "The New York Times".

"Bella 1" ir pakļauts ASV sankcijām, jo tas pārvadāja naftu no Irānas, tādējādi pārkāpjot ASV noteiktās sankcijas. Pamatojoties uz to, ASV varas iestādes saņēma orderi kuģa arestam.

Krasta apsardze mēģināja kuģi aizturēt, jo tas kuģoja bez karoga, taču apkalpe nepakļāvās un turpināja ceļu. Kopš tā laika ASV spēki ir sākuši kuģa vajāšanu. Izvairoties no pakaļdzīšanās, tankkuģa apkalpes locekļi uz tā borta uzkrāsojuši Krievijas karogu.

Nav zināms, kur kuģis atrodas pašlaik. Amatpersonas apgalvo, ka tankkuģis nesen mainījis kursu, iespējams, dodoties Grenlandes vai Islandes virzienā.

NYT avoti nepaskaidroja, kāpēc krasta apsardze gaida, lai uzkāptu uz tankkuģa klāja, jo kuģis nespēj braukt ātrāk par karakuģiem. Laikraksts norāda, ka uz kuģa var uzkāpt speciāla komanda, kas spēj nodrošināt kustīgu kuģi ar potenciāli naidīgu apkalpi.

Civilie tankkuģi parasti nemēģina slēpties no krasta apsardzes. Piemēram, ASV militārie spēki nesen netālu no Venecuēlas pārtvēra divus tankkuģus un spēja uzkāpt uz tiem.

Saskaņā ar NYT informāciju tankkuģis "Bella 1" bija iesaistīts naftas transportēšanā no Krievijas, Irānas un Venecuēlas, pārkāpjot ASV un citu valstu noteiktās sankcijas. Saskaņā ar viena avota teikto tankkuģa apkalpes lielāko daļu veido Krievijas, Indijas un Ukrainas pilsoņi.

Maskavas apgabalā vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju otrdien piedzīvoja elektroapgādes pārtraukumu apakšstacijas ugunsgrēka dēļ, kas izcēlās pēc Ukrainas dronu uzbrukuma.

Ramenskas pilsētas administrācija paziņoja, ka elektroapgādes pārtraukumu izraisījusi kabeļa aizdegšanās, tomēr tajā pašā laikā tika ziņots par liela mēroga Ukrainas dronu uzbrukumu Maskavas apgabalā.

Elektroapgādes pārtraukums skāra arī Žukovskas un Litkarinas pilsētu iedzīvotājus. Varas iestādes paziņoja, ka tās strādā, lai ātri novērstu kaitējumu.

Krievijas armija otrdienas vakarā ziņoja, ka četru stundu laikā notriekusi vairāk nekā 100 Ukrainas dronus.

Lielākā daļa šo dronu tika notriekti Brjanskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, bet Maskavas apgabalā tika notriekti astoņi droni, no kuriem trīs lidoja Maskavas virzienā, teikts Krievijas armijas ziņojumā.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēlāk sacīja, ka ir pārtverti arī citi droni. Šo uzbrukumu dēļ Maskavas lidostas bija spiestas uz laiku apturēt operācijas.

Kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Maskava ir regulāri uzbrukusi Ukrainai ar droniem, raķetēm un spārnotajām raķetēm. Ukraina atbild ar aizvien biežākiem triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, uzbrūkot galvenokārt naftas un gāzes infrastruktūrai, lai traucētu degvielas piegādes Krievijas armijai un ierobežotu Krievijas finansējumu karam.

Analītiķi gan atzīmē, ka Ukrainas uzbrukumos nodarītie postījumi un civilie upuri ir ievērojami mazāki nekā Krievijas uzbrukumos Ukrainā.

Bulgārija trešdien pusnaktī pāries uz eiro, kļūstot par 21. eirozonas dalībvalsti, taču pastāv bažas, ka tas var izraisīt cenu kāpumu un vairot politisko nestabilitāti.

Plkst. 24 bulgāri atvadīsies ne tikai no 2025. gada, bet arī no levas, kas bijusi apgrozībā kopš 19. gadsimta beigām.

Kamēr valdība atbalsta pāreju uz vienoto Eiropas Savienības (ES) valūtu, cerot, ka tas stiprinās tautsaimniecību, veicinās saites ar Rietumiem un pasargās no Krievijas ietekmes, ne visi ar to ir apmierināti.

Bulgāriju nesen pārņēma pretkorupcijas protesti, kas noveda pie konservatīvo valdības krišanas, un valstī nāksies rīkot jau astotās vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā.

Premjerministrs Rosens Žeļazkovs, kas turpina pildīt amata pienākumus, otrdien tomēr pauda pārliecību, ka viņa valdībai izdevies paveikt svarīgu darbu.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 207 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 481 tanku, 23 845 bruņutransportierus, 35 642 lielgabalus un mīnmetējus, 1586 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 97 684 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 247 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ticami, ka 2026. gadā ASV un Eiropas Savienības (ES) attiecības kļūs vēsākas un turpināsies šī gada tendence, aģentūrai LETA prognozēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Viņš norādīja, ka šīs pārmaiņas nav saistītas tikai ar ASV prezidenta Donalda Trampa personību, bet gan ar plašākām izmaiņām ASV politikā kopumā. Andžāns atsaucās uz politologa Frensisa Fukujamas pausto, ka nevis Trampa pirmā administrācija bijusi izņēmums, bet gan bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, un ka ASV vairs nebūs tādas kā iepriekš. Pēc Andžāna teiktā, ar šīm pārmaiņām ir jārēķinās gan Eiropai kopumā, gan Latvijai.

Eksperts sacīja, ka šo tendenci iezīmē arī Trampa administrācijas Nacionālās drošības stratēģija, kas, viņaprāt, nav labvēlīga Eiropai, tostarp Baltijas valstīm. Andžāns norādīja, ka, salīdzinot stratēģiskos dokumentus, Baidena administrācijas stratēģijā Krievija skaidri identificēta kā drauds, savukārt Trampa stratēģijā lielāks uzsvars likts uz stratēģiskās stabilitātes atjaunošanu attiecībās ar Krieviju. Pēc viņa paustā, tas varētu liecināt par ASV vēlmi "restartēt" attiecības ar Maskavu.

Kā iespējamu priekšvēstnesi šādai pieejai Andžāns minēja notikumus Baltkrievijā, tostarp vairākas politisko ieslodzīto atbrīvošanas kārtas un atsevišķu sankciju mīkstināšanu. Viņš uzsvēra, ka Tramps uz starptautiskajām attiecībām raugās vairāk kā uzņēmējs, izmantojot tarifus kā spiediena instrumentu, turklāt šādā pieejā netiek būtiski nošķirti sabiedrotie un "nesabiedrotie".

Andžāns norādīja, ka Trampa administrācijas Nacionālās drošības stratēģijā tiek pārapstiprināta Monro doktrīna, uzsverot, ka Rietumu puslodē - Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - nav vēlama citu lielvaru klātbūtne. Viņš skaidroja, ka stratēģijā ir uzsvars uz Ķīnu, bet Eiropa tiek minēta vēlāk, vienlaikus to kritizējot par migrācijas politiku. Pēc Andžāna teiktā, šī kritika Eiropā ir sadzirdēta, un vairākas valstis jau ir būtiski pastiprinājušas savu imigrācijas politiku.

Eksperts piebilda, ka Eiropa ASV saglabā būtisku nozīmi kā tirgus, īpaši pakalpojumu jomā. Viņš uzsvēra, ka ASV tehnoloģiju uzņēmumiem ES ir nozīmīgs noieta tirgus, un Eiropa ir maksātspējīgs patērētājs, neskatoties uz Trampa kritisko attieksmi pret ES. Andžāna ieskatā ASV uzņēmēji labi apzinās Eiropas tirgus nozīmi, jo ar ASV iekšējo tirgu vien nepietiek, savukārt citi potenciālie tirgi, tostarp Ķīna vai Indija, ASV uzņēmumiem rada papildu izaicinājumus.

Vienlaikus Andžāns sacīja, ka ASV ir neapmierinātas ar to, ka ES regulējums un sankcijas periodiski skar ASV tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī izsaka pārmetumus par vārda brīvību Eiropā, kurus viņš raksturoja kā nepamatotus. Pēc eksperta domām, bez Eiropas tirgus ASV būtu ievērojami grūtāk saglabāt savu globālo ietekmi.

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 127 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas spēki notriekuši vai padarījuši nekaitīgu 101 no krievu lidrobotiem.

Fiksēti 20 lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēm.