TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni

"Mēs saprotam, ka Amerikas puse iesaistīsies sarunās ar Krieviju, un mēs sagaidām atsauksmes par to, vai agresors patiesi vēlas izbeigt karu," pēc NSDC sekretāra Umerova ziņojuma sacīja prezidents Zelenskis.

Pēc vakardienas sarunām Parīzē Umerovs ziņoja, ka divpusējs dokuments par drošības garantijām Ukrainai būtībā ir gatavs pabeigšanai augstākajā līmenī ar ASV prezidentu.

"Mēs arī informējam savus partnerus par Krievijas triecienu sekām, kas acīmredzami neliecina par to, ka Maskava pārskata savas prioritātes. Šajā kontekstā ir nepieciešams, lai spiediens uz Krieviju turpinātu pieaugt tikpat intensīvi kā mūsu sarunu komandu darbs. Nākotnes drošības garantiju iespējamība ir jāpierāda mūsu partneru spējai izdarīt efektīvu spiedienu uz agresoru tieši šajā posmā," piebilda prezidents.

ASV Kara pētījumu institūts (ISW) vēsta, ka tikai 4 no 17 plānotajām Krievijas divīzijām 2025. gadam faktiski tika izveidotas, un tās šķiet nepilnīgas un slikti ekipētas. Ņemot vērā vairāk nekā 416 000 Krievijas zaudējumus, par kuriem Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja pagājušajā gadā, Kremļa spēja veidot jaunas vienības vai attīstīt turpmākās spēku kapacitātes ir nopietni apšaubāma.

Ukraina plānos 2026. gada humanitāro atmīnēšanu, izmantojot digitālo platformu, ko izveidojuši valsts ekoloģijas, ekonomikas, ĢIS un datu inženierijas eksperti.

Aizsardzības ministrija norāda, ka platforma analizē lielu datu apjomu, lai identificētu lauksaimniecības zemes, kurās sprāgstvielu neitralizācija ir vissteidzamākā. 2025. gadā Drošības un aizsardzības spēku atmīnēšanas vienības apsekoja vairāk nekā 490 km² deviņos apgabalos, attīrot 367 km².

Klosteris, kurā joprojām piemin Putinu un patriarhu Kirilu, iepriekš patvēra Doneckas algotni, kurš zvērēja "sasniegt Kijivu un izbeigt karu".

Ukrainas vēstniecība Itālijā ir aicinājusi atcelt Putinu atbalstošo Krievijas mākslinieku - Svetlanas Zaharovas un viņas vīra Vadima Repina - uzstāšanos Florencē.

Vēstniecība nosūtīja vēstuli Florences pilsētas domei un "Maggio Musicale Fiorentino" teātra vadībai, paužot savu nostāju par Krievijas mākslinieku izrāžu, kas paredzētas 20. un 21. janvārī, nepieļaujamību.

Ukrainas puse uzsvēra, ka šādu izrāžu mērķis ir "Krievijas reputācijas attaisnošana" tās bruņotās agresijas pret Ukrainu laikā, un ka tā pastāvīgi skaidro Itālijas pusei "tā saukto "kultūras darbinieku" dalības patiesos mērķus <...>, kas tieši vai netieši iesaistīti agresorvalsts valdības institūcijās".

Svetlana Zaharova atbalstīja Krievijas okupāciju Krimas pussalā 2014. gadā. Trupā, kas grasās uzstāties Itālijā, ir arī citi Krievijas mākslinieki, kuri pēc 2014. gada uzstājās okupētajās teritorijās vai piedalījās Krievijas armijas atbalsta pasākumos.

Parīze apsūdzēja Kasatkinu par iesaistīšanos hakeru grupā un draudēja viņu izdot Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņam par kibernoziegumiem varētu draudēt līdz pat 25 gadiem cietumā.

Lorāns Vinatjē tika aizturēts Krievijā aizdomās par spiegošanu.

5. janvārī Krievijas bezpilota lidaparāts Hersonas apgabalā nogalināja Ukrainas Pareizticīgās baznīcas (Maskavas patriarhāta) arhibīskapu Heorhiju Horbenko.

Orloves ciema Aizlūgšanas baznīcas mācītājs nomira savā draudzē. Tā bija tīša priestera nogalināšana, ko pastrādāja Krievijas armija.

Vācijas brigādes plānotā izvietošana Lietuvā iezīmē ciešākas abu valstu sadarbības sākumu, ceturtdien Vācijā tiekoties ar kancleru Frīdrihu Mercu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Abi līderi apsprieda Lietuvas saistības attiecībā uz brigādes izvietošanu, transatlantiskās attiecības un atbalstu Ukrainai, informēja Lietuvas prezidenta kancelejā.

Nausēda pateicās Vācijai par ilgtermiņa saistībām Lietuvas un reģiona drošības garantēšanā, uzsverot Berlīnes nozīmi miera nodrošināšanā Eiropā, jo īpaši NATO austrumu flangā.

"Vācijas 45. bruņoto brigādes atklāšana Viļņā bija spēcīgs signāls, ko jūs paudāt savā vēsturiskajā vizītē Viļņā pagājušajā gadā. Nedaudz vairāk nekā pirms mēneša Viļņas Rātslaukumā tika atklāta piemiņas plāksne, uz kuras ir uzrakstīti jūsu vārdi: "Lietuvas drošība ir arī mūsu drošība. Viļņas aizsardzība ir Berlīnes aizsardzība"," prezidents teica Mercam.

Irāka gatavojas nacionalizēt savas milzīgās naftas atradnes "West Qurna-2" pēc tam, kad ASV sankcijas piespieda Krievijas naftas gigantu "Lukoil" izsludināt "Force majeure" (nepārvaramas varas stāvokli). Tā kā "Lukoil" pieder 75% akciju, Bagdāde ir uzdevusi valsts uzņēmumam "Basra Oil Company" pārņemt atradni nākamos 12 mēnešus, saglabājot stabilu ieguvi aptuveni 465 000 līdz 480 000 barelu dienā apmērā.

Šī soļa mērķis ir izvairīties no piegādes pārtraukumiem, kamēr Irāka meklē jaunus investorus, kas aizstātu sankciju skarto Krievijas uzņēmumu.

Krievijai nav pieņemama Rietumu karavīru izvietošana Ukrainā, ceturtdien paziņojumā atkārtoti apliecināja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, komentējot 6. janvārī Francijas, Lielbritānijas un Ukrainas pārstāvju parakstīto Parīzes deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai.

"Rietumvalstu militāro vienību, militāro objektu, noliktavu un citas infrastruktūras izvietošana Ukrainas teritorijā tiks kvalificēta kā ārvalstu intervence," pauda Zaharova.

Šie objekti "tiks uzskatīti par likumīgiem Krievijas Federācijas bruņoto spēku kaujas mērķiem", norādīja ministrijas pārstāve.

Tiesa, Ukrainas sabiedroto labas gribas koalīcijas valstis paredz starptautiskā kontingenta izvietošanu Ukrainā pēc tam, kad būs panākta vienošanās ar Krieviju par uguns pārtraukšanu, nevis lai piedalītos karadarbībā.