TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: izmantojot stindzinošo salu Kijivā, krievi ar raķetēm un droniem cenšas naktī nosaldēt iedzīvotājus

Tramps aizvadītās nakts Krievijas uzbrukuma Ukrainai laikā: "Es piezvanīju Putinam, un viņš piekrita — viņš to arī apstiprināja. Viņiem ir tāds pats aukstuma vilnis kā mums. Es lūdzu viņam nedēļu nešaut. Nekādu raķešu uz Kijivu vai citām pilsētām, un viņš piekrita, tā ka tas jau ir kaut kas.

Es domāju, ka mums klājas ļoti labi ar Ukrainu un Krieviju. Šī ir pirmā reize, kad es to saku. Ziniet, es domāju, ka drīz mums varētu būt labas ziņas."

Saskaņā ar laikraksta "Financial Times" sniegto informāciju, Amerikas Savienotās Valstis un ES valstis 72 stundu laikā sniegs "koordinētu militāru atbildi" atkārtota Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā, kas ir daļa no saskaņotajām daudzslāņu drošības garantijām.

• Saskaņā ar publikāciju, pirmais posms Krievijas pamiera pārkāpuma gadījumā būtu diplomātiska atbilde un Ukrainas armijas rīcība.
• Ja karadarbība turpināsies, konfliktā iejauksies "apņēmīgo koalīcijas" (Eiropas valstu) spēki.
• Ja plaša mēroga uzbrukums Ukrainai turpināsies, 72 stundas pēc sākotnējā pārkāpuma tiks uzsākta Rietumu spēku koordinēta atbilde ar ASV armijas atbalstu.

Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pirms kāda laika ziņoja, ka Krievijas armija Harkivas apgabalā ieņēmusi Kupjanskas-Uzlovas ciematu. Viņa apgalvojumu apgāza ciemata centrā izvietotā Ukrainas armijas 413. atsevišķā strēlnieku bataljona komandieris Romans Kovalovs. Tagad Gerasimovs gājis vēl tālāk, lai attaisnotu savus melus.

"Viss kluss un mierīgs, atkal esmu bez bruņuvestes. Ziniet kāda ir atšķirība starp Krievijas Ģenerālštāba priekšnieku un Ukrainas bataljona komandieri? Es nemeloju. Kad saku, ka Kupjanaksa-Uzlova ir Ukrainas kontrolē, es tur atrodos, bet Gerasimovs saka citādāk. Bet ir viens paradokss," norāda Kovalovs. Vairāk lasi šeit.

Aizvadītās nakts Krievijas raķešu un dronu triecienu rezultātā Ukrainā simti tūkstoši ģimeņu palikuši bez apkures mīnus 25 grādu salā, otrdien sacīja Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

"Astoņi Ukrainas apgabali tika pakļauti uzbrukumam," aizvadītās nakts uzbrukumu komentēja ministrs.

"Tika uzbrukts ar vairāku veidu ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, kā arī droniem. Tika uzbrukts daudzstāvu ēkām un siltumenerģijas centriem - termoelektrocentrālēm un termoelektrostacijām, kas darbojās tikai Kijivas, Harkivas un Dņipro rajonu apkures nodrošināšanas režīmā," klāstīja Šmihaļs.

Aizvadītajā naktī Krievija veica kombinētu triecienu Ukrainai, izmantojot 71 raķeti un 450 dronus, paziņoja Ukrainas gaisa spēki.

Tika iznīcinātas 38 raķetes, tostarp visas četras "Cirkon" tipa raķetes, un 412 droni, pavēstīja armija.

Reģistrēti 27 raķešu un 31 trieciendrona trāpījumi 27 vietās, bet 17 vietās nogāzušās atlūzas, pavēstīja Gaisa spēki.

Krievija naktī raidīja četras raķetes "Cirkon", 32 ballistiskās raķetes "Iskander-M"/S-300, septiņas spārnotās raķetes H-22/H-32 un 28 spārnotās raķetes H-101/"Iskander-K".

Pirmo reizi karā Ukrainas Aizsardzības spēki tieši Krievijas teritorijā iznīcināja "TOS-1A Solncepek" smago liesmu metēju sistēmu. Par to ziņoja "Melno zaporižiešu" vārdā nosauktās 72. atsevišķās mehanizētās brigādes bezpilota sistēmu bataljons "Bulava". Publicētajā video redzams, kā bezpilota lidaparāti (FPV) četras reizes precīzi trāpa mērķī, kam seko spēcīgs munīcijas sprādziens. Trieciens bija vērsts pret ienaidnieka pozīciju Belgorodas apgabalā. Ukrainas militārpersonas šo operāciju sauc par unikālu un uzsver, ka karš "atgriežas tur, no kurienes tas nāca". Vairāk lasi šeit.

Polijas armijas operatīvā pavēlniecība naktī uz otrdienu pacēla gaisā kara aviāciju, šādi reaģējot uz Krievijas stratēģiskās aviācijas veikto plaša mēroga kombinēto triecienu mērķiem Ukrainas teritorijā, pavēstīja Polijas Aizsardzības ministrija.

Krievijas trieciens radīja potenciālus draudus pierobežas zonām.

Polijas gaisa telpas aizsardzībai iesaistīti gan iznīcinātāji, gan agrīnās brīdināšanas lidmašīnas.

Vienlaikus pilnā gatavībā tika nostādītas arī uz zemes izvietotās pretgaisa aizsardzības un radiolokācijas sistēmas.

Ukraina ir vienojusies ar Rietumu partneriem par drošības garantiju projektu, kas paredz labas gribas koalīcijas militāru atbildi, ja Krievija pārkāps pamieru, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz informētiem avotiem.

Šis plāns tika apspriests vairākās Ukrainas, ASV un Eiropas amatpersonu sanāksmēs decembrī un janvārī.

Plāns arī tiks apspriests trīspusējās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunās, kas trešdien un ceturtdien notiks Abū Dabī.

Rietumu sabiedroto reakcijas scenārijs uz iespējamu pamiera pārkāpumu no Krievijas puses paredz vairākus soļus.

24 stundu laikā tiks sniegta atbilde. Tai būtu jāietver Rietumu diplomātisks brīdinājums un Ukrainas bruņoto spēku rīcība, lai pārtrauktu pārkāpumu.

Ja karadarbība turpināsies arī pēc tam, jāsāk atbildes reakcijas otrais posms. Tajā būtu jāiesaista labas gribas koalīcijas spēki, tas ir, Ukrainas Rietumu sabiedrotie, kas ir gatavi nosūtīt karaspēku uz valsti pamiera gadījumā.

Vēl viena Eiropas Savienības (ES) valsts apsver robežas slēgšanu ar Krieviju, ziņo rus.err.ee.

Igaunijas un Krievijas robežpārstāvniecības veica sarunas pēc tam, kad decembrī Krievijas robežsargi pie Vasknarvas piestātnes šķērsoja robežu. Kā vienu no iespējamajiem reaģēšanas variantiem Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna minēja robežas slēgšanu. 

“Līdzīgas sistemātiskas provokācijas un spiediena punkti, piemēram, tā dēvētais “Saateses zābaks”, mums jau ir labi zināmi. Mūsu uzdevums ir turēt sabiedrotos lietas kursā par notiekošo. Mēs skaidri zinām, kur iet robeža, un tas tikpat labi ir zināms arī NATO. Tāpēc ir svarīgi saglabāt mieru: mums ir pietiekami daudz instrumentu, lai ietekmētu Krieviju,” paziņoja Cahkna.

Ja Krievija starptautiskajā politikā un diplomātijā gūs panākumus, Latvijā pieaugs Krievijas atbalstītāju aktivitāšu mērogs un agresijas izpausmes, 2025. gada darbības pārskatā prognozē Valsts drošības dienests (VDD).

Krievijas sāktais pilna mēroga karš Ukrainā un ar to saistītās aktualitātes aizvadītajā gadā joprojām bija galvenais temats, kas piesaistīja Latvijas sabiedrības uzmanību un ietekmēja noskaņojumu. VDD vērtējumā, Krievijas izvērstajai agresijai Ukrainā aizvadītajā gadā bija pat lielāka ietekme uz Latvijas sabiedrības noskaņojumu nekā 2023. un 2024. gadā.

Šāda tendence saistīta ar aizvadītā gada notikumiem starptautiskajā politikā, izskanot pat aicinājumiem Ukrainai faktiski padoties, kas sabiedrībā raisīja bažas par Krievijas interesēm labvēlīgāku ģeopolitisko apstākļu veidošanos. Starptautiskās norises Latvijas sabiedrībā vairoja nenoteiktības un nedrošības sajūtu, radot jautājumus par pārmaiņu ietekmi uz Baltijas valstu drošību, vērtē VDD.

Latvijas sabiedrības vairākums, turpinot atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru, pērn saglabāja modrību un iestājās pret prokremliska rakstura izpausmēm Latvijā, situāciju vērtē VDD. Tāpat nezuda sabiedrības pieprasījums pēc pasākumiem iekšējās drošības veicināšanai, valsts valodas pozīciju stiprināšanai un Krievijas ietekmes iespēju mazināšanai.