TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ukraiņi guvuši ievērojamus panākumus Dienvidu frontē, atbrīvojot simtiem kilometru teritorijas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
ASV Kara pētījumu institūts (ISW) apgalvo, ka Ukrainas dienvidu virzība to, iespējams, jau ir sagrāvusi.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas spēki atbrīvoja Sičņevi, ieņēma Ribni un pavirzījās divu kilometru attālumā no svarīga Krievijas apgādes ceļa netālu no Huļajpoles — pietiekami tuvu, lai Krievija to vairs nevarētu izmantot, pat ja Ukraina to nav šķērsojusi.
Lai noturētu frontes līniju, Krievija pārdislocē Klusā okeāna flotes brigādes no citām frontes daļām. Ziņots, ka atkal parādījies pulks, kas kaujas laukā nav redzēts kopš 2025. gada augusta — aizsardzībā, nevis uzbrukumā.
ISW 16. martā novērtēja, ka katra rezerves vienība, ko Krievija atvelk uz dienvidiem, nozīmē par vienu vienību mazāk, kas pieejama pavasara ofensīvai, ko tā veidoja.
Russia had a plan: push toward Orikhiv and Zaporizhzhia this spring. ISW now says Ukraine's southern advances may have already wrecked it.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 17, 2026
In the past week, Ukrainian forces liberated Sichneve, seized Rybne, and advanced to within two kilometers of a key Russian supply road near… pic.twitter.com/RrCcQh5R0X
Ungārijā kampaņas baneros tika attēloti paziņojumi ar apgalvojumiem "Užhoroda ir ungāru pilsēta" un "Borščs ir ungāru ēdiens", kā arī mākslīgā intelekta ģenerēti Zelenska attēli, kas bija daļa no Viktora Orbāna kampaņas pozīcijas pret Ukrainu, nevis koncentrējoties uz iekšpolitiskiem jautājumiem.
Campaign banners in Hungary displayed messages claiming “Uzhhorod is a Hungarian city” and “Borscht is a Hungarian dish” alongside AI generated imagery of Zelensky as part of Viktor Orban’s campaign positioning against Ukraine, rather than focussing on domestic issues. #Ukraine pic.twitter.com/on1bbILOM7
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 17, 2026
16. martā Sumu apgabala Sadivskas kopienā Krievijas drons ietriecās graudu kravas automašīnai. 40 gadus vecais vadītājs gāja bojā.
Atsevišķā uzbrukumā tajā pašā dienā drons nogalināja 48 gadus vecu motociklistu Veļikopisarivkas kopienā. Vēl seši cilvēki tika ievainoti vienā triecienā Sumu pilsētā. Aptuveni 31 apdzīvota vieta visā apgabalā tika skarta — tika bojātas dzelzceļa sliedes, elektrolīnijas un mājas.
Policija par katru uzbrukumu uzsāka kara noziegumu lietu.
A Russian drone hit a grain truck in Sadivska community, Sumy Oblast, on 16 March. The 40-year-old driver died.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 17, 2026
In a separate strike the same day, a drone killed a 48-year-old on a motorcycle in Velykopysarivska community. Six more were wounded in a single strike on Sumy city.… pic.twitter.com/IBVMSV0Hpx
Brīdis, kad Ukrainas MiG-29 iznīcinātājs nomet Francijas AASMHAMMER vadāmās bumbas uz Krievijas mērķiem frontē.
Source: https://t.co/0dJgsD5pnW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
"Urāli nesen bija ārpus Ukrainas gaisa triecieniem sasniedzamības zonas, un šodien tie atrodas tiešu draudu zonā," sacīja Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretārs Šoigu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
Šī vadāmā munīcija pēc palaišanas spēj mainīt savu lidojuma trajektoriju, lai precīzāk trāpītu mērķī. "Deftak" munīcija izmanto datorredzi — lādiņš lido uz tam norādīto punktu.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 17, 2026
Maskavā, baidoties no dronu triecieniem, netālu no Kremļa patrulē mobilās uguns vienības, kas bruņotas ar ložmetējiem un elektroniskās karadarbības ieročiem.
Francija piegādā Ukrainai SAMP-T NG, nākamās paaudzes Eiropas zeme-gaiss raķešu sistēmas versiju, un Ukraina plāno to izmēģināt 2026. gadā.
Mērķi testēšanas sarakstā: Iskander-M, Ziemeļkorejas KN-23 un hiperskaņas raķete Kinžal.
France is supplying Ukraine with the SAMP-T NG, the next-generation version of the European surface-to-air missile system, and Ukraine plans to test it in 2026
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) March 17, 2026
The targets on the test list: Iskander-M, North Korea's KN-23, and the hypersonic Kinzhal https://t.co/v8ih93uGni
Ekonomists Širjajevs atklājis, kāds bijis iemesls interneta atslēgšanai Krievijas galvaspilsētas iedzīvotājiem.
Kremļa bažas par Krievijas augstākās vadības drošību varētu būt bijis iemesls interneta ierobežojumiem Maskavā, norāda ekonomists Vjačeslavs Širjajevs. Viņš uzskata, ka lēmumu ieviest masu komunikācijas bloķēšanu, visticamāk, sankcionēja Federālais aizsardzības dienests (FSO), kas ir atbildīgs par prezidenta drošību, nevis FDD, kā iepriekš tika uzskatīts. Vairāk lasi šeit.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) palīdzēt atjaunot Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba".
Jau ziņots, ka Krievijas naftas piegādes pa cauruļvadu "Družba" ir pārtrauktas kopš janvāra beigām, kad cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā. "Družba" darbības pārtraukums radījis politisko spriedzi Kijivas attiecībās gan ar Ungāriju, gan Slovākiju, kas pa šo cauruļvadu saņēma Krievijas naftu, jo abām valstīm noteikts izņēmums Eiropas Savienības sankcijās.
"ES ir piedāvājusi Ukrainai tehnisko atbalstu un finansējumu. Ukraiņi ir atzinīgi novērtējuši un pieņēmuši šo piedāvājumu," norāda Leiena.
"Eiropas eksperti ir nekavējoties pieejami," sacīja EK priekšsēdētāja.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



