TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Maskavas apgabalā vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju otrdien piedzīvoja elektroapgādes pārtraukumu apakšstacijas ugunsgrēka dēļ, kas izcēlās pēc Ukrainas dronu uzbrukuma.
Ramenskas pilsētas administrācija paziņoja, ka elektroapgādes pārtraukumu izraisījusi kabeļa aizdegšanās, tomēr tajā pašā laikā tika ziņots par liela mēroga Ukrainas dronu uzbrukumu Maskavas apgabalā.
Elektroapgādes pārtraukums skāra arī Žukovskas un Litkarinas pilsētu iedzīvotājus. Varas iestādes paziņoja, ka tās strādā, lai ātri novērstu kaitējumu.
Krievijas armija otrdienas vakarā ziņoja, ka četru stundu laikā notriekusi vairāk nekā 100 Ukrainas dronus.
Lielākā daļa šo dronu tika notriekti Brjanskas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, bet Maskavas apgabalā tika notriekti astoņi droni, no kuriem trīs lidoja Maskavas virzienā, teikts Krievijas armijas ziņojumā.
Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēlāk sacīja, ka ir pārtverti arī citi droni. Šo uzbrukumu dēļ Maskavas lidostas bija spiestas uz laiku apturēt operācijas.
Kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, Maskava ir regulāri uzbrukusi Ukrainai ar droniem, raķetēm un spārnotajām raķetēm. Ukraina atbild ar aizvien biežākiem triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, uzbrūkot galvenokārt naftas un gāzes infrastruktūrai, lai traucētu degvielas piegādes Krievijas armijai un ierobežotu Krievijas finansējumu karam.
Analītiķi gan atzīmē, ka Ukrainas uzbrukumos nodarītie postījumi un civilie upuri ir ievērojami mazāki nekā Krievijas uzbrukumos Ukrainā.
Bulgārija trešdien pusnaktī pāries uz eiro, kļūstot par 21. eirozonas dalībvalsti, taču pastāv bažas, ka tas var izraisīt cenu kāpumu un vairot politisko nestabilitāti.
Plkst. 24 bulgāri atvadīsies ne tikai no 2025. gada, bet arī no levas, kas bijusi apgrozībā kopš 19. gadsimta beigām.
Kamēr valdība atbalsta pāreju uz vienoto Eiropas Savienības (ES) valūtu, cerot, ka tas stiprinās tautsaimniecību, veicinās saites ar Rietumiem un pasargās no Krievijas ietekmes, ne visi ar to ir apmierināti.
Bulgāriju nesen pārņēma pretkorupcijas protesti, kas noveda pie konservatīvo valdības krišanas, un valstī nāksies rīkot jau astotās vēlēšanas pēdējo piecu gadu laikā.
Premjerministrs Rosens Žeļazkovs, kas turpina pildīt amata pienākumus, otrdien tomēr pauda pārliecību, ka viņa valdībai izdevies paveikt svarīgu darbu.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 207 910 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1220 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 481 tanku, 23 845 bruņutransportierus, 35 642 lielgabalus un mīnmetējus, 1586 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1264 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 97 684 bezpilota lidaparātus, 4136 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 72 247 automobiļus un autocisternas, kā arī 4035 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ticami, ka 2026. gadā ASV un Eiropas Savienības (ES) attiecības kļūs vēsākas un turpināsies šī gada tendence, aģentūrai LETA prognozēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.
Viņš norādīja, ka šīs pārmaiņas nav saistītas tikai ar ASV prezidenta Donalda Trampa personību, bet gan ar plašākām izmaiņām ASV politikā kopumā. Andžāns atsaucās uz politologa Frensisa Fukujamas pausto, ka nevis Trampa pirmā administrācija bijusi izņēmums, bet gan bijušā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija, un ka ASV vairs nebūs tādas kā iepriekš. Pēc Andžāna teiktā, ar šīm pārmaiņām ir jārēķinās gan Eiropai kopumā, gan Latvijai.
Eksperts sacīja, ka šo tendenci iezīmē arī Trampa administrācijas Nacionālās drošības stratēģija, kas, viņaprāt, nav labvēlīga Eiropai, tostarp Baltijas valstīm. Andžāns norādīja, ka, salīdzinot stratēģiskos dokumentus, Baidena administrācijas stratēģijā Krievija skaidri identificēta kā drauds, savukārt Trampa stratēģijā lielāks uzsvars likts uz stratēģiskās stabilitātes atjaunošanu attiecībās ar Krieviju. Pēc viņa paustā, tas varētu liecināt par ASV vēlmi "restartēt" attiecības ar Maskavu.
Kā iespējamu priekšvēstnesi šādai pieejai Andžāns minēja notikumus Baltkrievijā, tostarp vairākas politisko ieslodzīto atbrīvošanas kārtas un atsevišķu sankciju mīkstināšanu. Viņš uzsvēra, ka Tramps uz starptautiskajām attiecībām raugās vairāk kā uzņēmējs, izmantojot tarifus kā spiediena instrumentu, turklāt šādā pieejā netiek būtiski nošķirti sabiedrotie un "nesabiedrotie".
Andžāns norādīja, ka Trampa administrācijas Nacionālās drošības stratēģijā tiek pārapstiprināta Monro doktrīna, uzsverot, ka Rietumu puslodē - Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā - nav vēlama citu lielvaru klātbūtne. Viņš skaidroja, ka stratēģijā ir uzsvars uz Ķīnu, bet Eiropa tiek minēta vēlāk, vienlaikus to kritizējot par migrācijas politiku. Pēc Andžāna teiktā, šī kritika Eiropā ir sadzirdēta, un vairākas valstis jau ir būtiski pastiprinājušas savu imigrācijas politiku.
Eksperts piebilda, ka Eiropa ASV saglabā būtisku nozīmi kā tirgus, īpaši pakalpojumu jomā. Viņš uzsvēra, ka ASV tehnoloģiju uzņēmumiem ES ir nozīmīgs noieta tirgus, un Eiropa ir maksātspējīgs patērētājs, neskatoties uz Trampa kritisko attieksmi pret ES. Andžāna ieskatā ASV uzņēmēji labi apzinās Eiropas tirgus nozīmi, jo ar ASV iekšējo tirgu vien nepietiek, savukārt citi potenciālie tirgi, tostarp Ķīna vai Indija, ASV uzņēmumiem rada papildu izaicinājumus.
Vienlaikus Andžāns sacīja, ka ASV ir neapmierinātas ar to, ka ES regulējums un sankcijas periodiski skar ASV tehnoloģiju uzņēmumus, kā arī izsaka pārmetumus par vārda brīvību Eiropā, kurus viņš raksturoja kā nepamatotus. Pēc eksperta domām, bez Eiropas tirgus ASV būtu ievērojami grūtāk saglabāt savu globālo ietekmi.
Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 127 uzbrukuma lidrobotus "Shahed" un dažādu tipu dronus-imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas spēki notriekuši vai padarījuši nekaitīgu 101 no krievu lidrobotiem.
Fiksēti 20 lidrobotu trāpījumi 11 apkaimēm.
ASV prezidents Donalds Tramps apsolīja palīdzēt Ukrainai pretgaisa aizsardzības jomā, žurnālistiem otrdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, vēsta "LETA".
Šādu apņemšanos Tramps paudis, kad bijis informēts par situāciju Ukrainā.
Kā sacīja Zelenskis, tikšanās gaitā ar Trampu apspriesta Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu stiprināšana.
"Atsevišķs otrais bloks, kas mums bija ar prezidentu Trampu, ka man tiešām ir vajadzīga pretgaisa aizsardzība," sacīja Ukrainas prezidents.
"Man tiešām ir vajadzīgas NASAMS raķetes. Man tiešām vajag PAC-3 raķetes sistēmām "Patriot". Un es negribu publiski stāstīt, kāda šobrīd ir mūsu situācija, bet es to parādīju, demonstrēju amerikāņu pusei," klāstīja Zelenskis.
"Prezidents Tramps teica, ka viņš man palīdzēs," piebilda prezidents. "Es esmu viņam par to pateicīgs."
"Vēl es teicu, ka mēs esam gatavi to visu iegādāties, izmantojot PURL programmu. Un šeit es gribu pateikties eiropiešiem, ka viņi nodrošina šo programmu," apliecināja Zelenskis.
Šāds atbalsts ir nepieciešams, neraugoties uz diplomātiskajiem centieniem izbeigt karu, jo Krievija nav pārtraukusi savus triecienus, norādīja prezidents.
30. decembrī droni uzbrukuši ostu infrastruktūrai un civilajiem kuģiem Ukrainas dienvidrietumos, Odesas apgabalā, pavēstījušas militārpersonas un amatpersonas, ziņo "DW".
Saskaņā ar Ukrainas Jūras spēku sniegto informāciju Krievijas droni uzbrukuši diviem civilajiem kuģiem ar Panamas karogu – Emmakris III un Captain Karam – brīdī, kad tie ienāca Ukrainas Melnās jūras ostā, lai iekrautu kviešus.
Svarīgākā Ukrainas drošības garantija ir tās dalība Eiropas Savienībā, otrdien pauda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Lasi vairāk šeit.
Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki 30. decembrī veica plašus uzbrukumus Krievijas dronu palaišanas bāzei Doneckā.
Lasi vairāk šeit.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka 6. janvārī samitā Francijā tiksies ar Ukrainas sabiedroto valstu līderiem.
Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
