TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Bezpilota sistēmu spēku komandieris "Maģārs" publicējis pagājušajā nedēļā veikto "vidējā trieciena" uzbrukumu apkopojumu pret Krievijas bruņoto spēku militārajiem mērķiem. "Maģārs" apliecina, ka triecieni operatīvajā dziļumā un to efektivitāte tikai turpinās pieaugt.
Pēc Somijas prezidenta teiktā, šāds ikmēneša temps ir saglabājies pēdējos 4 mēnešus, lielā mērā pateicoties bezpilota lidaparātiem.
Stubs arī piebilda, ka attiecības ziņā Ukraina pašlaik zaudē vienu nogalināto karavīru uz katriem 5 iznīcinātajiem krieviem.
❗️Ukraine neutralizes 30,000 to 35,000 Russians killed and wounded per month — Stubb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 27, 2026
According to the President of Finland, this monthly rate has been sustained for the past 4 months, achieved largely thanks to drones.
Stubb also added that, in terms of the ratio, Ukraine is… pic.twitter.com/rtdcvUvgEX
Iepriekš Izraēla jau bija pieņēmusi līdzīgu kravu no cita Krievijas kuģa, neskatoties uz Ukrainas brīdinājumiem. Ukraina pieprasīja kuģa tūlītēju arestu tūlīt pēc tā ienākšanas ostā, taču Izraēlas varas iestādes reaģēja tikai pēc tā aizbraukšanas, norādot, ka neko nevar darīt.
Source: https://t.co/es47Sor5YV
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 27, 2026
Phenjanā atklāts memoriālais komplekss Krievijas karā pret Ukrainu kritušo Ziemeļkorejas karavīru piemiņai, Ziemeļkorejas un Krievijas līderiem solot sadarbību stiprināt.
Kā vēsta Phenjanas oficiālā ziņu aģentūra KCNA, memoriāls svētdien atklāts, atzīmējot Kurskas apgabala "atbrīvošanas" operācijas beigu gadadienu.
Memoriālā iegravēti šajās kaujās kritušo krievu un ziemeļkorejiešu vārdi.
Aizvadītajā naktī notikušajā masīvajā Krievijas dronu uzbrukumā Odesas reģionam mērķtiecīgi apšaudīta pilsētas ostas infrastruktūra, kā rezultātā cietis arī ārvalstu tirdzniecības kuģis, informē Ukrainas Jūras ostu administrācija.
Uzbrukuma mērķis bija "Lielās Odesas" ostu infrastruktūra un objekti, kas nodrošina Ukrainas jūras koridora darbību. Trieciena rezultātā kravu termināļa teritorijā bojāts enerģētikas objekts un izcēlušies lokāli ugunsgrēki, kurus glābējiem ir izdevies likvidēt. Arī Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oļehs Kipers apstiprināja, ka reģionā bojāta ostai piegulošā teritorija un noliktavas.
Līdztekus ostas infrastruktūrai Krievijas spēki uzbrukuši arī tirdzniecības kuģim "RAMCO", kas kuģo zem Nauru karoga un tobrīd pārvietojās pa jūras koridoru. Kuģis guvis nelielus bojājumus. Uz klāja izcēlies ugunsgrēks, ko apkalpes spēkiem izdevās nodzēst. Saskaņā ar sākotnējo informāciju, jūrnieki incidentā nav cietuši.
Naktī uz pirmdienu Krievijas armija vērsusi masīvu bezpilota lidaparātu triecienu pret Odesu, nodarot ievērojamus postījumus pilsētas dzīvojamiem kvartāliem un civilajai infrastruktūrai. Uzbrukumā ievainoti vismaz 11 cilvēki, tostarp bērni, ziņo Ukrainas amatpersonas un glābšanas dienesti.
Kā informēja Odesas apgabala prokuratūras preses sekretāre Inna Verba, pirmdienas rītā ir apstiprināta informācija par 11 cietušajiem. Viņu vidū ir desmit gadus veca meitene un gadu vecs zīdainis, kā arī seši vīrieši un trīs sievietes. Saistībā ar notikušo sākts kriminālprocess par kara noziegumiem. Nakts stundās Odesas apgabala militārās administrācijas vadītājs Oļehs Kipers sākotnēji ziņoja par 13 cietušajiem.
Odesas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks norādīja, ka vislielākie postījumi konstatēti Primorskas rajonā pilsētas centrā, kur cietušas dzīvojamās ēkas un viesnīca. Tieši šajā rajonā ievainojumus guvis lielākais cilvēku skaits. Uzbrukumi skāruši arī Hadžibeja un Kijivas rajonus, kur bojātas daudzstāvu un privātās dzīvojamās ēkas, kā arī transportlīdzekļi.
Saskaņā ar Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienesta sniegto informāciju, vienam no droniem trāpot trīsstāvu dzīvojamā mājā, sagrauti dzīvokļi un izcēlies ugunsgrēks, kurā cietuši trīs cilvēki. Tāpat konstatēti postījumi kādā 25 stāvu dzīvojamā ēkā, kur bojāts dzīvoklis 15. stāvā. Pilsētā aizdegusies arī viesnīca "Lanžeronas" pludmales apkaimē, fuknikulieris, neizmantotas veikala telpas, kravas automašīnas un vasarnīcu apbūve.
Kā ziņo aculiecinieki sociālajos tīklos, bojājumi nodarīti arī daudzstāvu ēkai "Vidradas" pludmales tuvumā, kā arī ievērojams caurums izsists dzīvojamā kompleksa "Kador" ēkā. Visā pilsētā postījumu vietās naktī strādāja vairāk nekā 250 glābšanas dienestu un komunālo iestāžu darbinieki.
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči pirmdien ieradies Sanktpēterburgā, Krievijā, kur viņam gaidāmas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, vēsta Irānas ziņu aģentūra IRNA.
Sestdien Aragči Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā tikās ar Pakistānas armijas komandieri Asimu Muniru, premjerministru Šehbazu Šarifu un ārlietu ministru Ishaku Daru, pēc tam devās uz Omānu un atgriezās Islamabadā.
Pats Aragči platformā "X" pauda, ka sarunās Omānā galvenā uzmanība tika pievērsta droša tranzīta nodrošināšanai Hormuza šaurumā, "lai ieguvēji būtu visi dārgie kaimiņi un pasaule".
"Mūsu kaimiņi ir mūsu prioritāte," norādīja ministrs.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 326 460 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 810 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 892 tankus, 24 467 bruņutransportierus, 40 737 lielgabalus un mīnmetējus, 1753 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1354 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 259 219 bezpilota lidaparātus, 4579 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 91 710 automobiļus un autocisternas, kā arī 4136 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Masīvā krievu dronu triecienā Odesā naktī uz pirmdienu ievainoti 13 cilvēki, sociālajos tīklos pavēstīja pilsētas administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.
Triecienā cietušas divas dzīvojamās ēkas, viesnīca, noliktava un automašīnas, platformā "Telegram" pavēstīja Odesas apgabala administrācijas vadītājs OIehs Kipers.
Uz Odesu raidīti līdz pussimtam dronu, liecina Ukrainas kara monitoringa kanālu informācija.
Trieciens beidzies pēc plkst. 2.
Israel 🇮🇱 is buying stolen grain harvested in occupied-Ukraine 🇺🇦 from Russia
— Ukraine Battle Map (@ukraine_map) April 26, 2026
A vessel carrying over 25,000 tons of wheat and barely was linked to shipments from occupied-Berdyansk and is currently approaching Haifa. It’s the second vessel to be delivering stolen grain to Israel pic.twitter.com/NFQPZIiYJ5
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



