Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Kr...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 18:08
Zelenskis paziņo, ka sankcijas pret Baltkrievijas vadītāju Lukašenko ir tikai sākums

Ukrainas prezidents Zelenskis brīdināja, ka sankcijas pret Baltkrievijas vadītāju Lukašenko ir tikai sākums, jo Ukraina strādā pie to pagarināšanas.

Iemesls ir Baltkrievijas bezpilota lidaparātu retranslācijas, kas palīdz Krievijai koriģēt triecienus pa Ukrainas teritoriju.

Šodien 17:47
Atbalsta civilās ekspertes Bilsenas dalību ES Padomdevēja misijā Ukrainā

Valdība otrdien atbalstīja civilās ekspertes Rudītes Bilsenas dalību Eiropas Savienības (ES) Padomdevēja misijā civilā drošības sektora reformām Ukrainā.

Kā norāda Ārlietu ministrija (ĀM), Bilsena darbojas starptautiskajā misijā kopš 2022. gada 1. oktobra. Iepriekš viņa nacionālās drošības komponentes vadītāja vietniece, bet ir izturējusi konkursu un izraudzīta starptautiskajā misijā par nacionālās drošības komponentes vadītāju.

Dalības laiks starptautiskajā misijā noteikts no 2026. gada 1. marta līdz 2027. gada 28. februārim.

Šodien 17:35
Krievijas armijā aizliegta "Max" lietošana: pat okupanti neuzticas Kremlim piederošajam ziņojumapmaiņas rīkam

Krievijas bruņotie spēki ir sākuši izplatīt pavēles, kas aizliedz Krievijas valsts pārvaldītās ziņojumapmaiņas lietotnes "Max" lietošanu. Šis resurss tiek uzskatīts par pārāk nedrošu, lai tajā glabātu militāros noslēpumus. Pirmais, kas par to ziņoja, bija pazīstamais Z blogeris Iļja Tumanovs ("Fighterbomber"), kurš ir pietuvināts Krievijas Gaisa spēkiem. Vairāk lasi šeit.

Šodien 17:12
Saeimas priekšsēdētāja: Nedrīkst pieļaut Krievijas atgriešanos starptautiskajā apritē

Turpinoties Krievijas iesāktajam asiņainajam karam, nedrīkst pieļaut šīs valsts atgriešanos starptautiskajā apritē, otrdien Saeimas ārkārtas sēdē uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Mieriņa norādīja, ka četros gados pasaule nav spējusi apturēt Krievijas sākto karu Ukrainā, kura sekas ir izpostītas dzīves, miljoniem bēgļu un rekordliels upuru skaits. Viņa uzsvēra, ka agresors nav sasniedzis savus mērķus un karš pārvērties asiņainā, ieilgušā konfliktā, kamēr Krievijas režīms turpina to izmantot kā savas ideoloģijas pamatu.

Pēc Mieriņas teiktā, Krievija cenšas atgriezties starptautiskajā apritē, izmantojot kultūru un sportu, bet tas nedrīkst notikt, jo agresora simbolikai un sportistu maršēšanai zem saviem karogiem nav vietas Eiropā. Viņa kritizēja starptautisko organizāciju piekāpību, kas ļāvusi agresorvalsts sportistiem startēt olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs.

Šodien 16:57
Trampa garīgais padomnieks asi izteicās par Krieviju un aicināja neaizmirst tās noziegumus

Mācītājs Marks Bērnss ir pārliecināts, ka Krievijas noziegumus pret cilvēci nevar attaisnot pat miera sarunu vārdā.

Krievijas rīcību Ukrainā nevar uzskatīt par konvencionālu karu – tā ir apzināta terorakta vēršana pret civiliedzīvotājiem. Šo paziņojumu sniedza ASV prezidenta Donalda Trampa garīgais padomnieks Marks Bērnss. Viņš norādīja, ka Krievijas rīcība sniedzas tālu aiz klasiskās militārās darbības robežām. Viņš minēja regulārus triecienus civilajai infrastruktūrai: slimnīcām, skolām un dzīvojamajiem rajoniem. Šādos uzbrukumos cita starpā iet bojā bērni. Bērnss uzsvēra, ka šī ir apzināta spiediena un iebiedēšanas stratēģija.

Viņš uzsvēra, ka šādas darbības nevar attaisnot pat miera sarunu kontekstā. Viņš uzskata, ka jebkurš diplomātisks process, kurā iesaistīta Ukraina, Krievija un starptautiskie partneri, tostarp Amerikas Savienotās Valstis, nedrīkst ignorēt kara noziegumus. 

"Krievijas brutalitāte ir ne tikai pārkāpusi robežas. Tā ir aizskārusi cilvēcību. Slimnīcas tika bombardētas, skolas tika bijušas pakļautas uzbrukumiem, bērni tika nogalināti. Tas nav karš — tie ir kara noziegumi," sacīja mācītājs. 

Bērnss arī skaidri norādīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāturpina, līdz Krievijas noziedzīgie uzbrukumi civilajām pilsētām beidzas. Viņš uzsvēra, ka šie ir cilvēcības pamatprincipi, ko nevienam pasaulē nevajadzētu aizmirst.

Šodien 16:31
"Eiropa dos Kijivai kodolieročus" — jaunākā Putina izlūkdienestu fantāzija

Krievijas mediji izplata naratīvu, ka Francija un Apvienotā Karaliste it kā gatavo kodoltehnoloģiju un komponentu "slepenu nodošanu" Ukrainai. Apgalvojums liek domāt, ka, ja Kijiva iegūs kodolbumbu vai "netīro" bumbu, tā varēs pieprasīt labvēlīgākus nosacījumus kara izbeigšanai.

Tas izklausās pēc ērta attaisnojuma turpmākai eskalācijai un baiļu kurināšanai.

Šodien 16:09
Zelenskis paziņo, ka Krievija "spēlē spēles" ar Trampu

Zelenskis laikrakstam "Financial Times" sacīja, ka Krievija "spēlē spēles" ar Trampu, nevis cenšas panākt īstu mieru.

Kas patiesībā kaitētu Putinam: apturēt ēnu floti, bloķēt sankciju apiešanu un samazināt enerģijas eksportu, kas finansē viņa karu.

Šodien 15:53
Ukrainas gaisa spēku F-16 iznīcinātājs
Šodien 15:36
Labākais veids, kā aizstāvēt Eiropu, ir palīdzēt Ukrainai sakaut Krieviju, paziņo Hodžess

Es to nedzirdēju Minhenē, paziņoja bijušais ASV armijas komandieris Eiropā Bens Hodžess

"Eiropiešiem ir jāuzņemas lielāka atbildība par to, kas notiek Eiropā. Ukraina ir Eiropas valsts. Eiropiešiem ir jāsaprot, ka labākais veids, kā aizstāvēt Eiropu, ir palīdzēt Ukrainai sakaut Krieviju.

Es to nedzirdēju Minhenē. Tā bija vilšanās. Es nedzirdēju skaidru apņemšanos: "Mēs palīdzēsim Ukrainai uzvarēt, sakaut Krieviju Ukrainas iekšienē," jo tas ir Eiropas interesēs. Ne jau tāpēc, ka nebūtu pietiekami daudz resursu, bet gan tāpēc, ka nepietiek politiskās gribas. Un, ja viņi to nedarīs, Eiropai tas tikai pasliktināsies.

Vislabākais, ko var darīt, ir uzņemties šo apņemšanos palīdzēt Ukrainai sagraut Krievijas naftas un gāzes infrastruktūru, apturēt visus šos ēnu flotes kuģus, kas dodas uz Baltijas jūru un Melno jūru, radīt sekas Krievijai par tās pelēkās zonas operācijām un dot Ukrainai instrumentus, kas tai nepieciešami, lai aizstāvētos. Ja tas notiks, tad, manuprāt, mēs redzēsim pozitīvas šī kara beigas daudz ātrāk."

Šodien 15:11
Ukrainas droni atkal ir uzbrukuši Kaļeikino naftas sūknēšanas stacijai Tatarstānā

Objekts turpina degt pēc iepriekšējā dienā notikušā drona uzbrukuma. 

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".