TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Iespējams, Krievijas dronu spēkus komandēs cilvēks bez militāras izglītības, toties ar iesauku "Jura Klozetpods"

Ja pašreizējie diplomātiskie centieni novedīs pie karadarbības pārtraukšanas, tas nemainīs Krievijas sākotnējos mērķus, tādēļ Ukrainai iespējamā pamiera laikā ir nopietni jāgatavojas "otrajai kārtai", atzina 225. atsevišķā trieciena pulka komandieris Olehs Širjajevs.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas spēki nav sasnieguši savus sākotnējos mērķus, tādēļ jebkuru pauzi izmantos spēku atjaunošanai un sagatavošanās darbiem.

Širjajevs vērsa uzmanību uz bīstamu tendenci pretinieka rindās. Lai gan Krievijas augstākā militārā vadība tiek vērtēta kritiski, vidējā līmeņa virsnieki un brigāžu komandieri karā ir guvuši nopietnu pieredzi. Ja šie virsnieki pakāpsies pa karjeras kāpnēm un reformēs armiju, tas radīs ievērojamus draudus Ukrainai nākotnē.

Militārpersona atzina, ka pašlaik Ukrainas armijai trūkst personālsastāva, tādēļ nepieciešams pielāgoties, kaujas laukā plašāk ieviešot bezpilota sistēmas un robotizētas platformas. Vienlaikus Širjajevs uzsvēra, ka Ukrainas stratēģiskajam mērķim jāpaliek nemainīgam – 1991. gada robežu atjaunošanai.

Lai sagatavotos iespējamajam "otrajajam raundam", komandieris aicināja izmantot Rietumu partneru finansējumu armijas izbūvei, karavīru sociālo garantiju nodrošināšanai un spēcīgu aizsardzības līniju izveidei.

 Krievijas bruņotie spēki pagaidām nespēj izveidot stratēģisko rezervi, tāpēc nākamgad, visticamāk, tiem būs jārīkojas lēni, līdzšinējā tempā un apjomā, prognozē ASV bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW).

Analītiķi norāda, ka Krievija gatavojas iesaukt vairāk rezervistu, mēģinot izveidot stratēģisko rezervi, ņemot vērā pastāvīgi augsto upuru skaitu Ukrainā.

"Krievijas spēki pašlaik uztur pietiekamu papildinājumu līmeni, lai aizstātu zaudējumus, bet nevar izveidot pietiekami lielas rezerves, lai varētu aizstāt frontes līniju, nepārvietojot personālu no citām teritorijām. Prasības atvilkt rezerves no dažām frontes daļām, lai koncentrētos uz operatīvi svarīgiem uzdevumiem, bieži noved pie tā, ka Krievijas flangos trūkst personāla, kas rada neaizsargātību, dažkārt ļaujot Ukrainas spēkiem veikt pretuzbrukumu un atgūt teritoriju," norāda ISW.

ISW atgādina, ka Ukrainas karaspēkam nesen ir izdevies atgūt teritorijas uz ziemeļiem no Huļaipoles un atbrīvot no okupantiem ievērojamu zemes daļu Dobropiļas virzienā. Tajā pašā laikā Ukrainas veiktā Kupjanskas atbrīvošana kļuva iespējama arī tāpēc, ka Krievijas karaspēks koncentrējās citviet gar frontes līniju un šajā apgabalā nebija gatavu Krievijas operatīvo rezervju.

Krievijas spēki pašlaik nespēj atvērt jaunu fronti un paplašināt nesen ierobežotos pārrobežu uzbrukumus Sumu un Harkivas apgabalos. Krievijas pieejamo spēku ierobežotība, pretstatā tās vispārējam skaitliskajam pārsvaram iedzīvotāju skaita ziņā, ir nopietns ierobežojums Krievijas operācijām, un, visticamāk, tāds tas saglabāsies arī nākamgad, uzskata analītiķi.

Viņi prognozē, ka krievu spēki, visticamāk, 2026. gadā būtiski nemainīs virzīšanās tempu un apjomu gar frontes līniju, ja atbalsts Ukrainai turpināsies pašreizējā līmenī.

"Krievijas karaspēka virzīšanās apjomu un tempu ierobežo ne tikai mobilizētā militārā personāla trūkums, bet arī tas, ka Krievijas Aizsardzības ministrija ir optimizējusi Krievijas bruņotos spēkus pozīciju karam, tā vietā, lai koncentrētos uz manevrēšanas kara atjaunošanu. Krievijas bruņotie spēki pašlaik nespēj veikt manevrēšanas karu tādā mērogā, kāds nepieciešams ātrai virzīšanai operācijas līmenī. Krievijas bruņotie spēki pašlaik nespēj novērst nevienu no faktoriem, kas apgrūtina to spēju ātri pārvietoties vai būtiski palielināt pašreizējos pārvietošanās tempus," rezumē ISW.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien pirms svētdien paredzētās tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu apspriedies ar sabiedrotajiem, saņemot atkārtotus atbalsta apliecinājumus.

Apstājoties Kanādā ceļā uz Floridu, dodoties uz tikšanos ar Trampu, Ukrainas prezidents vispirms runāja ar Kanādas premjerministru Marku Kārniju.

Pēc tam konferences zvanā viņš informēja Eiropas Savienības (ES), NATO un Eiropas valstu līderus, kuri, pēc Vācijas kanclera Frīdriha Merca teiktā, sniedza viņam pilnīgu atbalstu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sociālajos tīklos paziņoja, ka viņi atzinīgi vērtē "taisnīgu un ilgstošu mieru, kas saglabā Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti".

Zelenskis sacīja, ka Krievijas uzbrukumi liecina, ka Maskavai nav nodoma izbeigt 2022. gada februārī sākto iebrukumu, kurā ir nogalināti desmitiem tūkstošu cilvēku.

Naktī uz sestdienu bezpilota lidaparātu un raķešu apšaudē, kas aptuveni desmit stundas bija vērsta pret Kijivu, gāja bojā divi cilvēki, vairāki desmiti tika ievainoti un vairāk nekā miljonam apgabala iedzīvotāju tika pārtraukta elektrības piegāde un apkure zemā temperatūrā, paziņoja Ukrainas varas iestādes.

Zelenskis sacīja, ka uz galvaspilsētu un tās apkārtējo reģionu raidīti aptuveni 500 dronu un 40 raķetes.

"Krievijas pārstāvji iesaistās garās sarunās, bet patiesībā viņu vietā runā "Kinžal" un "Shahed"," viņš teica.

"Viņi nevēlas izbeigt karu un cenšas izmantot katru iespēju, lai Ukrainai sagādātu vēl lielākas ciešanas," viņš piebilda.

Baltais nams pavēstīja, ka Trampa un Zelenska tikšanās paredzēta plkst. 13 (plkst. 20 pēc Latvijas laika), un tās mērķis ir turpināt diskusijas par centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

Par to, ka nedēļas nogalē gaidāma tikšanās ar Trampu, Zelenskis izteicās jau piektdien.

Jaunākajā ASV un Ukrainas sarunu kārtā tika izstrādāts 20 punktu plāns Krievijas agresijas kara izbeigšanai, kas ir nosūtīts Maskavai.

"Mēs apspriedīsim šos dokumentus, drošības garantijas," par ASV Floridas štatā, kur atrodas Trampa rezidence "Mar-a-Lago", gaidāmajām sarunām žurnālistiem piektdien sacīja Ukrainas prezidents.

"Runājot par jutīgiem jautājumiem, mēs apspriedīsim Donbasu un Zaporižjas atomelektrostaciju, un mēs noteikti apspriedīsim arī citus jautājumus," viņš piebilda.

Zelenskis šonedēļ sacīja, ka starp Kijivu un Vašingtonu joprojām pastāv domstarpības par šiem diviem jautājumiem.

Neraugoties uz to, Ukraina jaunākajā plānā panāca zināmas piekāpšanās, kas paredz iesaldēt frontes līniju un atcelt prasību, ka Kijivai juridiski jāatsakās no sava pieteikuma pievienoties NATO, sacīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents arī norādīja, ka šis plāns paver ceļu galu galā atvilkt savu karaspēku no Doneckas apgabala valsts austrumos un izveidot demilitarizētu zonu, lai gan iepriekš Kijiva nav vēlējusies tādu ierosinājumu pieņemt.

Krievijas armijas neatgriezeniskie cilvēkresursu zaudējumi frontē aptuveni piecas līdz sešas reizes pārsniedz Ukrainas zaudējumus, taču statistikā pastāv būtiskas atšķirības, kā abas puses definē un uzskaita ievainotos,  norāda  militārais žurnālists Jurijs Butusovs.

"Ja mēs runājam par bojāgājušajiem, tātad neatgriezeniskiem zaudējumiem, tad ienaidnieka zaudējumi pārsniedz mūsējos aptuveni piecas līdz sešas reizes," paziņoja Butusovs. Viņš pieļāva, ka reālais pretinieka zaudējumu apmērs varētu būt pat lielāks, taču ne visu izdodas vizuāli apstiprināt, jo daudzi tiek likvidēti slēpņos bez iespējas fiksēt precīzu skaitu.

Žurnālists vērsa uzmanību uz būtisku niansi ievainoto uzskaitē. Ukrainas armijas statistikā tiek iekļauti arī viegli ievainotie un kontuzētie karavīri, kuri tiek evakuēti ārstēšanai. Turpretī Krievijas armijā viegli ievainotie bieži netiek izvesti no kaujas lauka – viņi saņem minimālu palīdzību uz vietas un paliek ierindā.

"Ienaidnieka izvešana no kaujas ierindas iespējama tikai smaga ievainojuma gadījumā, kas saistīts ar locekļu zaudēšanu vai pilnīgu rīcībnespēju," skaidroja eksperts.

Tādējādi, lai gan atsevišķās dienās kopējais fiksēto "zaudējumu" skaits (ieskaitot ievainotos) varētu šķist līdzīgs, strukturāli tie ir atšķirīgi – Ukrainas pusē liela daļa karavīru izdzīvo un vēlāk atgriežas dienestā, kamēr Krievijas zaudējumi lielākoties ir neatgriezeniski.

Ukrainas armijas seržants Serhijs Tiščenko frontes līnijā Doņeckas apgabalā bez rotācijas pavadījis 472 dienas pēc kārtas, lielāko daļu laika uzturoties mitrā pazemes bunkurā, vēsta laikraksts "The New York Times".

46 gadus vecais veterinārārsts un piecu bērnu tēvs Tiščenko, kurš bija kaujas mediķis 30. brigādē, atzinis, ka sākotnēji cerējis, ka frontē būs mēnesi vai divus. Tomēr pēc smagiem uzbrukumiem un biedru bojāejas kļuvis skaidrs, ka personālsastāva trūkuma dēļ maiņa neieradīsies.

Situācijai pasliktinoties un pastiprinoties Krievijas dronu uzbrukumiem, karavīri kopš 2025. gada februāra faktiski lielāko daļu laika pavadījuši bunkurā. Bunkura logs ticis aizsegts maskēšanās nolūkos, liedzot piekļuvi dienasgaismai un svaigam gaisam. Pārtiku, ūdeni un baterijas piegādājuši droni, taču krājumu bieži pietrūcis.

"Mūsu kājas bija kā vate. Mēs tik tikko gājām, bet neapstājāmies," par evakuācijas brīdi, kas izdevās tikai ar otro mēģinājumu, stāsta seržants.

Krievija turpinās attīstīt militāro infrastruktūru Baltkrievijā, ne tikai lai atbalstītu karadarbību Ukrainā, bet arī lai radītu priekšnoteikumus iespējamiem nākotnes militārajiem scenārijiem pret NATO, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi.

Pētnieki vērš uzmanību uz pēdējā laika intensīvajiem uzbrukumiem dzelzceļa infrastruktūrai Ukrainas rietumos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādījis, ka Krievija izmanto Baltkrievijas gaisa telpu un teritoriju, lai apietu Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas un veiktu negaidītus dronu manevrus.

Analītiķi uzsver, ka Maskava faktiski pārvērtusi Baltkrieviju par pastāvīgu savu militāro operāciju bāzi, ko tā izmanto kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs atzinis, ka Ukraina informācijas laukā zaudējusi cīņu par mobilizācijas naratīvu, kamēr Krievija veiksmīgi izmanto totalitāru propagandu, lai piesaistītu karavīrus.

Budanovs norāda uz krasi atšķirīgo pieeju kara atspoguļošanā. Pēc viņa teiktā, Krievijas televīzijas kanālos un interneta medijos nav redzami invalīdi vai cilvēki, kas sūdzētos par grūtībām. Tā vietā tiek demonstrēti "braši karavīri tīrās formās, kuri dodas uzvarēt", bieži vien šajās lomās izmantojot aktierus. Šāda "mediju programma" rada izkropļotu, bet mobilizācijai labvēlīgu ainu.

Turpretī Ukrainas mediju telpa ir pārpildīta ar negatīviem stāstiem par piespiedu mobilizāciju un konfliktiem ar rekrutēšanas centriem, kas neveicina vēlmi dienēt. Tomēr Izlūkdienesta vadītājs uzsver, ka Ukraina nevar un nedrīkst kopēt Krievijas metodes, jo Krievijai piemīt totalitāras valsts iezīmes, kas ļauj pilnībā kontrolēt informācijas plūsmu, savukārt Ukrainai jāsaglabā realitātes uztvere.

Pārvaldes dati liecina, ka Krievijas pieeja nes augļus – agresorvalsts ir pilnībā izpildījusi un pat nedaudz pārsniegusi savu 2025. gada mobilizācijas plānu, līdz decembra sākumam savervējot 403 000 cilvēku. 2026. gadā Kremlis plāno armijai piesaistīt vēl 409 000 cilvēku.

Lai nodrošinātu uzvaru karā, Ukrainai jākoncentrējas uz agresorvalsts ekonomikas graušanu, intervijā telekanālam "Espreso" paudis bijušais ASV spēku komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess.

"Manuprāt, Ukrainas uzvaras teorija balstās uz Krievijas naftas un gāzes infrastruktūras un tās eksportspējas iznīcināšanu. Tieši tā Ukraina uzvar Krieviju," norādīja ģenerālis.

Hodžess uzsvēra, ka Krievija nespēs finansēt savu agresiju, ja zaudēs ienākumus no energoresursu eksporta uz Ķīnu, Indiju, Turciju un citām valstīm. Turklāt sistemātiski triecieni degvielas un enerģētikas kompleksiem radīs deficītu Krievijas iekšējā tirgū, tieši ietekmējot armijas apgādi ar degvielu.

Eksperts uzskata par nepieciešamu turpināt gaisa triecienu kampaņu pret gāzes un naftas infrastruktūru, tostarp vēršoties pret "ēnu flotes" tankeriem. "Tā ir svarīga sastāvdaļa uzvarai pār Krieviju. Un interesanti, ka lielākā daļa no tā tiek paveikta ar Ukrainas tehnoloģijām, pašu izstrādātiem ieročiem un Ukrainas izlūkdatiem. Tāpēc, manuprāt, tas ir pareizais ceļš," piebilda Hodžess.

Kara iznākums varētu būt zināms tuvākā gada vai pusotra laikā, intervijā medijam "Novinarņa" prognozējis Ukrainas militārais analītiķis un pretterorisma operācijas  veterāns Jevhens Dikijs,  iezīmējot divus iespējamos attīstības scenārijus, kas balstīti uz Krievijas ekonomikas un armijas izsīkumu.

Dikijs norāda, ka, lai gan Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pārliecināts par iespēju turpināt karu ilgstoši, realitātē Krievijas armija un ekonomika nespēšot izturēt pašreizējo karadarbības intensitāti ilgāk par gadu. Eksperts vērš uzmanību uz indikatoriem, kas liecina par resursu trūkumu, piemēram, Krievijas zelta rezervju pārdošanu Ķīnai un Ukrainas triecienu pieaugošo ietekmi uz agresorvalsts naftas nozari.

Analītiķis izvirza divus scenārijus. "Pesimistiskais" variants paredz konflikta iesaldēšanu pēc gada vai pusotra. Tas iespējams pie diviem nosacījumiem: ja Ukrainai izdotos stabilizēt fronti tā, lai tā nekustētos vismaz sešus mēnešus, un vienlaikus ar tāldarbības triecieniem samazināt Krievijas naftas nozares jaudu zem 50% no pirmskara apjoma.

Savukārt "reālistiskais" scenārijs, pēc Dikija domām, paredz, ka pie šiem pašiem nosacījumiem sāktos nevis sarunas, bet gan Krievijas armijas sabrukums. Eksperts uzskata šo variantu par ticamāku Putina atrautības no realitātes dēļ – diktators nespēšot laikus apstāties un meklēt izeju, līdz sistēma sabruks, kas ļautu Ukrainai diktēt savus miera noteikumus.

ASV jaunajā nacionālās drošības stratēģijā iekļautie punkti par diplomātisko un tirdzniecības attiecību atjaunošanu ar Krieviju ir tiešas sekas Vašingtonas vēlmei pretdarboties Ķīnai, norāda  Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.

"ASV galvenais pretinieks – tā jau ir oficiāla informācija – ir Ķīna. Un viņi par nopietnu draudu sev uzskata Ķīnas un Krievijas sadarbības padziļināšanos. Tāpēc, acīmredzot, ir kaut kā jāmēģina atraut Maskavu no Pekinas. Bet, lai atrautu, ir kaut kas jāpiedāvā," norādīja izlūkdienesta vadītājs, piebilstot, ka šajā stratēģijā nav nekā ārkārtēja.

Budanovs aicināja uz situāciju raudzīties vēsturiskā kontekstā, atgādinot, ka ASV uzturēja tirdzniecības sakarus ar PSRS Aukstā kara laikā un pat ar nacistisko Vāciju Otrā pasaules kara sākumposmā. Lai gan Ukrainai tas var būt sāpīgi, tā ir "normāla prakse" globālajā politikā, atzina Budanovs

Runājot par sarunu pozīcijām, Budanovs uzsvēra, ka vājākā puse nekad nediktē noteikumus. Viņš aicināja reālistiski novērtēt valsts spēku – politisko, ekonomisko, industriālo un militāro – salīdzinājumā ar pretinieku.

Vienlaikus viņš atgādināja, ka karš ilgst jau kopš 2014. gada: "Jā, mēs viņu [Krieviju] neesam uzvarējuši, bet mēs arī neesam zaudējuši. Un tas arī ir jāatceras."