TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Lavrovs sola "vēsturisko krievu zemju" aneksiju

Kamēr nebūs drošības, nebūs paziņojumu par vēlēšanām, pastāstīja avots prezidenta tuvākajā lokā attiecībā uz "Financial Time" ziņām par to, ka Ukraina plāno preizdenta vēlēšanas un referendumu.

Pirmā iekārtu partija jau ir ieradusies. Tajā ietilpst ģeneratori, transformatori, vadītāji un kabeļi, medicīnas iekārtas un transportlīdzekļi.

Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko tikās ar Moldovas premjerministru Aleksandru Muntjanu. Viņi apsprieda transporta infrastruktūras, īpaši robežinfrastruktūras, attīstību, kā arī sadarbību enerģētikas nozarē.

Puses parakstīja vairākus divpusējus līgumus par robežšķērsošanas punktiem uz Ukrainas un Moldovas valsts robežas un vienkāršotu robežšķērsošanu, kā arī par nosacījumiem Ukrainas diplomātiskā personāla ģimenes locekļu uzturēšanās nosacījumiem Moldovā un otrādi.

Krievijas armija negatavojas apstāties — tā gatavojas turpināt cīņu.

Kamēr spiediens uz agresoru nebūs pietiekams un kamēr mums netiks garantēta drošība, Ukrainai, nekas cits nederēs, piebilda prezidents.

Pēc nakts dronu uzbrukuma FIRMS sistēma ir fiksējusi aktīvus degšanas punktus un termiskos punktus tieši "Lukoil" Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā.

Lielbritānija trešdien paziņoja, ka tā dubultos Norvēģijā izvietoto karavīru skaitu un uzņemsies svarīgu lomu NATO Arktikas misijā, ņemot vērā pieaugošos Krievijas draudus.

Lielbritānija trīs gadu laikā dubultos savu karavīru skaitu Norvēģijā no 1000 līdz 2000.

"Arktikas un Tālo Ziemeļu drošība tiks stiprināta pret pieaugošajiem Krievijas draudiem, jo Lielbritānija pastiprinās savu klātbūtni reģionā," teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 249 380 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 661 tanku, 24 020 bruņutransportierus, 37 148 lielgabalus un mīnmetējus, 1638 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1298 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 130 711 bezpilota lidaparātus, 4270 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 969 automobiļus un autocisternas, kā arī 4069 specializētās tehnikas vienības.

Krievija naktī uz 11. februāri uzbrukusi Ukrainai ar 129 droniem, un 112 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem no Brjanskas, Kurskas, Miļļerovas un Primorskoahtarskas virzieniem Krievijā, kā arī no Doneckas virziena okupētajos Ukrainas austrumos.

No 129 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 15 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Ukraina ir sākusi plānot prezidenta vēlēšanas un referendumu par miera līgumu ar Krieviju pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija bija pieprasījusi, lai Kijiva balsojumu sarīko līdz 15. maijam, draudot, ka pretējā gadījumā liegs drošības garantijas, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem, ziņo LETA. 

Baltais nams vērš spēcīgu spiedienu uz Kijivu, lai pavasarī pabeigtu miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā piektdienā žurnālistiem sacīja, ka ASV vēlas, lai karš tiktu apturēts līdz vasaras sākumam.

Vēlēšanu sarīkošana būtu dramatisks politisks pavērsiens Ukrainas prezidentam.

Zelenskis vairākkārt teicis, ka vēlēšanas nav iespējamas, kamēr valstī ir karastāvoklis, miljoniem ukraiņu ir pārvietoti un aptuveni 20% valsts teritorijas okupējusi Krievija.

Zelenskis gatavojas paziņot par plānu rīkot prezidenta vēlēšanas un referendumu 24. februārī, kad apritēs četri gadi kopš Krievijas pilnā mēroga iebrukuma Ukrainā, teikuši laikraksta sarunbiedri

Krievijā Volgogradā naktī uz trešdienu noticis dronu trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai, un trieciena rezultātā izraisījies plašs ugunsgrēks, vēsta vietējie "Telegram" kanāli.

Ap pusnakti pilsētas un tuvākās apkārtnes iedzīvotāji ziņoja par vairākiem spēcīgiem sprādzieniem, vēsta LETA. 

Droni, visticamāk, trāpīja naftas pārstrādes rūpnīcai "Lukoil-Volgogradņeftjepererabotka". Pēc trieciena objekta rajonā izcēlās liela mēroga ugunsgrēks, vēsta monitoringa "Telegram" kanāli.

Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca ir lielākais naftas produktu ražotājs Krievijas Dienvidu federālajā apgabalā, un Krievijas militārajai mašinērijai tai ir stratēģiska nozīme.

Uzņēmums gadā pārstrādā vairāk nekā 15 miljonus tonnu naftas.

Rafinēšanas rūpnīca specializējas dziļā naftas pārstrādē, benzīna, dīzeļdegvielas, reaktīvās degvielas, mazuta, bitumena un citu naftas produktu ražošanā.

Naktī uz otrdienu Ukrainas Aizsardzības spēki Volgogradas apgabalā uzbruka naftas bāzei "Žutovskaja", kas nodrošina degvielu agresorvalsts armijai.