TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pēc "Starlink" zaudēšanas okupantu operācijas frontē tikušas paralizētas
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ģenerālleitnants Vladimirs Aleksejevs, Krievijas GRU (militārās izlūkošanas) vadītāja pirmais vietnieks, šodien tika vairākkārt sašauts mugurā savā dzīvojamajā mājā Volokolamskojes šosejā.
Viņš ir smagi ievainots un hospitalizēts. Šāvējs aizbēga no notikuma vietas.
Aleksejevs ir viena no ietekmīgākajām personām Krievijas izlūkdienestā — viņš personīgi risināja sarunas ar Prigožinu 2023. gada "Vagner" sacelšanās laikā un pārrauga galvenās slepenās operācijas.
Tas notika tūlīt pēc tam, kad Zelenskis paziņoja par jaunu Ukrainas Drošības dienesta (SBU) "kaujas operāciju" apstiprināšanu, paredzot "labus rezultātus". Vairāk lasi šeit.
⚡ BREAKING: Assassination attempt on top GRU general in Moscow
— NEXTA (@nexta_tv) February 6, 2026
Lieutenant General Vladimir Alekseev, First Deputy Head of Russia's GRU (military intelligence), was shot multiple times in the back today in his apartment building on Volokolamskoye Shosse.
He's seriously wounded… pic.twitter.com/xnSXkt12S5
Ukrainas karavīri no SIGNUM bataljona naktī Limanas virzienā mežā iznīcina krievu kājniekus.
Ukrainas bruņotie spēki saņems vietēji ražotās FP-7 un FP-9 ballistiskās raķetes, ko izstrādājusi Ukrainas kompānija "Fire Point". Par to intervijā vācu izdevumam "Deutsche Welle" paziņoja uzņēmuma līdzdibinātāji Irina Tereha un Deniss Štilermans. Izstrādātāji norāda, ka FP-7 raķete ir lēta amerikāņu ATACMS kopija, kas jau tiek izmantota Ukrainas bruņotajos spēkos. Jaunās Ukrainas lētā precīzās raķetes darbības rādiuss būs 300 km. FP-9 raķetes darbības rādiuss būs aptuveni 800–850 km, un tā nesīs 800 kg smagu kaujas galviņu. Vairāk lasi šeit.
Kremlis meklē jaunus argumentus, lai pārliecinātu ASV un Eiropu nepiekrist drošības garantijām Ukrainai, un tā galīgais mērķis ir pārvērst Ukrainu par vēl vienu Baltkrieviju, secinājuši ASV Kara izpētes institūta (ISW) eksperti, kas analizējuši Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova neseno interviju Kremļa propagandas medijam RT.
Vienīgais variants, ko Krievija ir "gatava uzskatīt par ilgtermiņa, mūžīgu kaimiņu", ir draudzīga Ukraina, kas ne vienmēr ir sabiedrotā, bet ir neitrāla un labvēlīga, RT klāstīja Lavrovs.
Ministra paziņojums sniedz norādi uz papildu prasībām, kas iestrādātas Krievijas sākotnējā prasībā pēc Ukrainas neitralitātes, un norāda, ka Krievija cenšas pārvērst Ukrainu par marionešu valsti, pat ja tā fiziski nekontrolē visu Ukrainas teritoriju, pauž ISW eksperti.
Iespējamā jaunu ASV sankciju noteikšana Krievijai būs atkarīga no tā, kā noritēs sarunas par miera panākšanu Ukrainā, ceturtdien ASV Senāta banku jautājumu komitejā sacīja ASV finanšu ministrs Skots Besents.
Ministrs kopā ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Trampa znotu Džaredu Kušneru bija ASV delegācijas sastāvā, kas Maiami 31. janvārī piedalījās sarunās ar Krievijas pusi.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 244 560 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 720 iebrucēji.
Zaporižjas apgabalā Viļņanskā Krievijas dronu triecienā nogalināti divi cilvēki, piektdien pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
"Izpostīta privātmāja. Dzīvību zaudēja pāris - 49 gadus vecs vīrietis un 48 gadus veca sieviete," platformā "Telegram" pavēstīja apgabala vadītājs.
Sarunu procesā par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanu tiek plānotas nākamās sanāksmes, un tās varētu notikt ASV, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kā norādīja prezidents, viņš pēc divu dienu sanāksmēm un sarunām Abū Dabī ar ASV un Krievijas pārstāvjiem saņēmis sarunu grupas ziņojumu.
Saasinājums ASV un Polijas attiecībās guva jaunu pavērsienu, kad ASV vēstnieka Toma Rouza un Polijas Seima priekšsēdētāja Vladzimeža Čažastija konfliktā iesaistījās Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Effective immediately, we will have no further dealings, contacts, or communications with Marshal of the Sejm Czarzasty, whose outrageous and unprovoked insults directed against President Trump @POTUS has made himself a serious impediment to our excellent relations with Prime…
— Ambasador Tom Rose (@USAmbPoland) February 5, 2026
Jauns.lv jau vēstīja, ka ASV vēstnieks Polijā Toms Rouzs ceturtdien paziņojis, ka ASV pārtrauc jebkādus kontaktus ar Polijas parlamenta spīkeru Vlodzimežu Čažastiju. Viņš apsūdzēja Polijas Seima priekšsēdētāju Vlodzimežu Čažastiju ASV prezidenta Donalda Trampa apvainošanā pēc tam, kad spīkers kritizēja Trampa politiku un atteicās atbalstīt viņa izvirzīšanu Nobela Miera prēmijai.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks pauda neapmierinātību ar šādiem asumiem. “Sabiedrotajiem ir vienam otru jāciena, nevis jālasa lekcijas. Vismaz šādi mēs šeit, Polijā, saprotam partnerattiecības,” viņš rakstīja mikroblogošanas vietnē “X”.
Vēstnieks nekavējās ar atbildi.
Vairāk lasiet šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
