Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās p...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 10:58
Krievijas triecienos Harkivas apgabalā nogalināti pieci cilvēki

Krievijas bruņoto spēku triecienos Harkivas apgabalā Ukrainas ziemeļaustrumos naktī uz otrdienu ir nogalināti pieci cilvēki un ievainoti 18, otrdienas rītā paziņoja vietējās varas iestādes.

"Ienaidnieks ir uzbrucis Čuhujivas pilsētai," lietotnē "Telegram" rakstīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs, piebilstot, ka ir nogalināti četri cilvēki, tai skaitā sieviete 22 gadu vecumā.

"Triecieni izraisīja ugunsgrēkus un sabojāja vismaz 18 automašīnas; tika izsisti logi un sabojātas fasādes daudzstāvu dzīvojamēkās," paziņoja Siņehubovs.

Šodien 10:33
Kallasa: Rietumu sankcijas Krievijai izmaksājušas līdz 1,5 triljoniem ASV dolāru

Rietumu sankcijas, kas noteiktas saistībā ar karu Ukrainā, Krievijai jau izmaksājušas aptuveni 1,2 līdz 1,5 triljonus dolāru, paziņoja Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

"Skaitļi runā daudz," Kallasa sacīja preses konferencē pēc ES aizsardzības ministru sanāksmes Nikosijā.

Viņa sacīja, ka pakāpeniski tiek sagrauti Krievijas kara ekonomikas pamati.

Kallasa atklāja, ka nākamās pirmdienas ārlietu ministru sanāksmei ir iesniegti priekšlikumi par sankcijām pret vairāk nekā 80 fiziskām un juridiskām personām.

Viņa paskaidroja, ka tās būtu vērstas pret Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī pret tiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem un propagandistiem.

Kallasa arī norādīja, ka nepieciešama stratēģiska pacietība, lai faktiski panāktu, ka Krievija sāk godprātīgas sarunas.

"Mums ir iespaids, ka mēs vēl neesam tur nonākuši," viņa teica. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc, pēc viņas domām, ir nepieciešams papildu spiediens un turpmākas sankcijas.

Šodien 09:58
Pēc gadiem kara ēnā Ukraina tuvojas Eiropas Savienībai: sarunas sāksies jau nākamnedēļ

Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās komisāre Marta Kosa apstiprinājusi, ka Eiropas Savienība 15. jūnijā oficiāli sāks pievienošanās sarunas ar Ukrainu.

Kosa par to paziņoja sarunā ar žurnālistiem Kijivā.

Saskaņā ar komisāres teikto 15. jūnijā plānota starpvaldību konference ar Ukrainu, lai oficiāli sāktu sarunas par pirmo ES tiesību aktu grupu, kas pazīstama kā "Pamatprincipi". Šī grupa aptver jautājumus, kas saistīti ar tiesu sistēmu, iestādēm, publiskā iepirkuma sistēmām, finanšu kontroli un statistiku.

"Tiesiskums ir viens no svarīgākajiem soļiem. Ar to viss sākas un ar to viss beidzas. To apstiprinot, kandidātvalsts saņem apliecinājumu, ka virzība uz ES ir nopietna," paskaidroja Kosa.

Šodien 09:27
Ukrainā priekšlaicīgas dzemdības pieaug tur, kur karš ir vistuvāk

Vairāk bērnu priekšlaicīgi piedzimst Ukrainas reģionos, kas atrodas vistuvāk frontei, un eksperti norāda uz kara izraisīto stresu, ziņo AP. Hersonas apgabalā priekšlaicīgo dzemdību skaits kopš 2019. gada ir gandrīz divkāršojies, liecina ANO dati. Vairāk lasi šeit.

Šodien 08:48
Krievi turpina stiprināt Maskavas pretgaisa aizsardzību

Krievi turpina stiprināt Maskavas pretgaisa aizsardzību, izvietojot papildu zeme-gaiss raķešu sistēmas uz augstceltņu torņiem Maskavā.

Šodien 08:08
Hodorkovskim Krievijā aizmuguriski piespriests desmit gadu cietumsods

Krievijas tiesa aizmuguriski piespriedusi trimdā dzīvojošajam Kremļa kritiķim Mihailam Hodorkovskim desmit gadu cietumsodu apsūdzībās par viltus ziņu izplatīšanu par Krievijas armiju.

Prokuratūra bija lūgusi piespriest Hodorkovskim 14 gadu cietumsodu.

Lieta pret Hodorkovski tika ierosināta saistībā ar 2022. gadā publicētu ierakstu platformā "X", kas agrāk bija pazīstama kā "Twitter", un 2024. gada video viņa "YouTube" kanālā.

Šodien 07:51
Atklāta shēma, kā Putina tuvākie sabiedrotie izvairās no sankcijām un turpina lidot ar Rietumu biznesa lidmašīnām

Krievijas diktatora Vladimira Putina sankcijām pakļautā iekšējā loka locekļi joprojām lido ar Rietumos ražotām luksusa biznesa lidmašīnām, vēsta laikraksts "The Wall Street Journal". Eiropas brokeru tīkls iegādājas lidmašīnas, reģistrē tās valstīs, kas ignorē sankcijas, un pēc tam nosūta uz Krieviju. Tikmēr Rietumu tiesībaizsardzības iestādes ir kļuvušas paviršas.

Rietumu valdības noteica sankcijas, lai sodītu Krievijas līderus un oligarhus par 2022. gada pilna mēroga iebrukumu Ukrainā un pārtrauktu kara finansēšanu, iesaldējot viņu aktīvus un liedzot tiem piekļuvi Rietumu tirgiem, taču cilvēki, pret kuriem šie pasākumi ir vērsti, turpina atrast veidus, kā no tiem izvairīties. Vairāk lasi šeit.

Šodien 07:20
Zelenskis ironizē par interneta problēmām Maskavas centrā

Zelenskis sacīja, ka Ukrainas karavīriem frontes līnijā ir lielāka piekļuve internetam nekā krieviem Maskavas centrā.

"Mūsu karavīri var izmantot sociālos medijus tieši kaujas laukā. Neviens viņus neaptur. Maskavā viņiem tādu nav — pat galvaspilsētas centrā cilvēki neizmanto sociālos medijus."

Vakar 23:51
Ukraina nodemonstrējusi vidēja trieciena dronu "Begemot"

Ukraiņu izstrādātāji demonstrēja vidēja trieciena dronu "Begemot", kas spēj nest līdz 75 kg 300 km attālumā. Bezpilota lidaparāts piedalījās nakts triecienā uz tilta netālu no Čonharas. Tā uzskaitītajās specifikācijās ietilpst tandēma kaujas galviņa, kruīza ātrums 170–180 km/h, maksimālais ātrums 200 km/h, kaujas lidojums nelielā augstumā 90–300 m augstumā, bezpilota lidaparāts (FPV) un autonoma vadība, "Starlink" sakari un palaišanas sagatavošana 15 minūšu laikā.

Vakar 23:17
Kremlis nopietni noraizējies, ka Putins varētu piedzīvot līdzīgu likteni kā Ali Hameneji

"Financial Times", atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta, ka Krievijas drošības dienesti uz laiku apturēja novērošanas kameru tīklu, kas tika izmantots Vladimira Putina un viņa tuvākā loka aizsardzībai, pēc tam, kad Izraēlas izlūkdienesti it kā izsekoja un likvidēja Hameneji.

Laikraksts ziņo, ka sistēma tika atjaunota tikai pēc tam, kad tā tika pilnībā atvienota no interneta un rūpīgi pārbaudīta attiecībā uz ievainojamībām.

Vienlaikus kāds ukraiņu hakeris pastāstīja FT, ka kameras visā Maskavā, tostarp tās, kas atrodas ap Kremli, joprojām darbojas un tiek regulāri uzlauztas.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".