TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 115 trieciendroniem un droniem imitatoriem, sestdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

96 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 16 trieciendronu trāpījumi 11 vietās.

Naktī Krievija veica vēl vienu triecienu enerģētikas infrastruktūrai Odesas apgabalā, paziņoja reģiona militārās pārvaldes vadītājs Olehs Kipers.

Pēc viņa teiktā, vienā no objektiem tika reģistrēti bojājumi, izcēlies ugunsgrēks, bojāgājušo un ievainoto nav, notiek seku likvidācija. "Kritiskās infrastruktūras un dzīvības nodrošināšanas objekti strādā normālā režīmā," uzsvēra Kipers.

Polijā četri Ukrainas un viens Krievijas pilsonis ir apsūdzēti diversijās Krievijas labā, paziņoja Polijas Nacionālā prokuratūra.

Pieci vīrieši tiek apsūdzēti diversiju īstenošanā vai organizēšanā ar mērķi nosūtīt pasta sūtījumus ar spridzekļiem uz Lielbritāniju, ASV, Kanādu un citām valstīm. Ja viņus atzīs par vainīgiem, viņiem var draudēt mūža ieslodzījums.

Šīs diversijas bija vērstas pret loģistikas un aviācijas infrastruktūru Krievijas izlūkdienestu uzdevumā, teikts prokuratūras paziņojumā.

Prokuratūra atzīmēja, ka viens no apsūdzētajiem Vladislavs D. plānoja sagatavot sūtījumus ar maskētām degierīcēm un sprāgstvielām un nosūtīt tos uz Lielbritāniju un Poliju.

Cits apsūdzētais Vjačeslavs S. plānoja "diversijas darbības nākotnē", tai skaitā divu testa sūtījumu nosūtīšanu uz ASV un Kanādu.

Trešais apsūdzētais Vladislavs B. ir apsūdzēts sūtījumu saņemšanā, glabāšanā un transportešanā starp Viļņu un Kauņu.

Prokurori paziņoja, ka ir iesnieguši piecus apsūdzības rakstus tiesā, kas tagad nodarbosies ar šo lietu.

Ukrainas armijai trūkst raķešu pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas tiek izmantotas uzlidojumu atvairīšanai, piektdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vairāk lasi šeit. 

Vācija paziņojusi, ka nosūtījusi 60 miljonus eiro, lai palīdzētu Ukrainai.

Krievija pēdējos mēnešos katru dienu uzbrūk Ukrainai ar droniem un raķetēm, mērķējot uz enerģētikas infrastruktūru un pārtraucot elektroapgādi ziemas salā. Puse Kijivas palikusi bez apkures laikā, kad temperetūra ārā sasniedz  -15 °C.

“Tiks izveidots pastāvīgs koordinācijas štābs, lai risinātu situāciju Kijivā. Kopumā Ukrainas enerģētikas nozarē tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis,” paziņoja Volodimirs Zelenskis.

Kijivas tiesa Ukrainas ekspremjerei un partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") līderei Jūlijai Timošenko lietā par parlamenta deputātu uzpirkšanu noteikusi drošības naudu 33,3 miljonu hrivnu (aptuveni 655 000 eiro) apmērā.

Lasi vairāk šeit. 

Sarunās no Ukrainas puses piedalīsies Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs, prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs un prezidenta partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas vadītājs Davids Arahamija, norādīja vēstniece, ziņo LETA.

Stefaņišina neminēja, kas pārstāvēs ASV, tomēr iepriekš konsultācijās ar Ukrainas pārstāvjiem piedalījušies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

Vašingtona un Kijiva "strādā pie diviem galvenajiem dokumentiem - vienošanās par drošības garantijām un Ukrainas ekonomisko labklājību kopējā apjomā līdz 800 miljardiem dolāru", norādīja vēstniece.

Šie dokumenti varētu tikt parakstīti Pasaules ekonomikas forumā Davosā, pieļāva Ukrainas vēstniece.

Forums notiks no 19. līdz 23. janvārim.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien pauda cerību, ka pēc nākamās sarunu kārtas ar ASV "būs lielāka skaidrība par dokumentiem, kas jau ir reāli sagatavoti ar ASV pusi, un par Krievijas atbildi uz visu diplomātisko darbu, kas ir veikts un tiek veikts".

Iepriekš Zelenskis pauda, ka ASV būtu bijis jānodod Krievijai plāns kara izbeigšanai, par kuru panākta vienošanās daudzu samitu laikā, un jāsaņem tās reakcija uz šo dokumentu.

Lietuva un Polija ir vienojušās sadarboties, lai izveidotu brigādes lieluma mācību poligonu Kapčamiestā, Lietuvas dienvidos, un tādējādi stiprinātu stratēģiski svarīgā Suvalku koridora aizsardzību, piektdien paziņoja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.

Suvalku koridors ir šaura zemes josla, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju, austrumos robežojoties ar Baltkrieviju un rietumos ar Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu.

Naftas tankkuģis, kas navigācijas sistēmās norādīts kā "Arcusat", pēkšņi mainīja kursu, kuģojot starp Dāniju un Zviedriju. Tas pārtrauca kursu Somu līča virzienā un devās uz ziemeļiem, Arktikas virzienā. Par to ziņoja "Bloomberg". Kuģis kuģoja pa šauru Baltijas jūras koridoru un tuvojās Vācijas ūdeņiem, kad pēkšņi veica apgriešanos. Šie manevri ir izraisījuši pastiprinātu interesi kuģu brokeru un naftas tirgotāju vidū.

Īpašu uzmanību "Arcusat" saņem tā neparastā statusa dēļ starptautiskajās datubāzēs. Publiskajā reģistrā "Equasis" kuģis ir norādīts kā neesošs. Citā datubāzē, ko pārvalda Starptautiskā Jūrniecības organizācija, nav norādīts neviens kuģis, kas saistīts ar norādīto SJO numuru. 

Šādas neatbilstības parasti norāda uz mēģinājumu slēpt kuģa faktisko tehnisko stāvokli vai tā patieso izcelsmi. Tankkuģa apgriešana notiek laikā, kad pieaug spiediens uz tā saukto "ēnu floti", ko Krievija izmanto, lai izvairītos no sankcijām. 

Amerikas Savienotās Valstis ir sākušas aizturēt kuģus, kas iesaistīti naftas eksportā no Venecuēlas, tostarp tos, kas mēģina kuģot zem Krievijas karoga. Savukārt Eiropas valstis jau sen ir paziņojušas par nodomu pastiprināt kontroli pār potenciāli bīstamu un necaurredzamu kuģu kustību caur saviem ūdeņiem.

Z patriots un kara noziedznieks Igors Girkins (Strelkovs) ir izteicis prognozi par to, kas Krieviju sagaida 2026. gadā. Viņš paredz lielus pārbaudījumus valstij gan frontē, gan iekšēji.  Vairāk lasi šeit.

Šīs izmaiņas ir paredzētas, lai atrisinātu Kijivas atkarību no ASV militārās izlūkošanas, ko Trampa administrācija vairākkārt ir izmantojusi kā ieroci pret Ukrainu.