TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti, atriebjoties par "uzbrukumu Putina rezidencei", Ļvivā veikuši triecienu ar "Orešņik" raķeti

Sestdien, 10. janvārī, Dienvidāfrikā tika atklātas jūras mācības “Will for Peace 2026”, kas norisinās šīs valsts teritoriālajos ūdeņos līdz 16. janvārim, ziņo "Bloomberg". Mācībās vadošo lomu spēlē Ķīna, kuras vadībā šīs mācības notiek, un tai pievienojusies arī Krievija, Irāna un saimniekvalsts — Dienvidāfrika.

Kā novērotāji uz mācībām devušies Brazīlijas, Ēģiptes, Etiopijas un Indonēzijas pārstāvji. Kā norādīts Dienvidāfrikas valdības paziņojumā "mācību mērķis ir nodrošināt kuģniecības drošību un atbalstīt jūras ekonomiskās aktivitātes".

Šīs mācības norisinās laikā, kad ASV spēki pēdējās nedēļās aizturējuši vairākus naftas tankkuģus, tostarp Krievijas ēnu flotes kuģi "Marinera". Krievija, kas izmanto slēptu kuģošanas tīklu, lai apietu Rietumu sankcijas, joprojām paļaujas uz fosilā kurināmā ieņēmumiem, lai finansētu sevis uzsākto karu Ukrainā.

Sestdien, 10. janvārī, aptuveni 10 tūkstoši lietuviešu piedalījās vienotā skrējienā “Dzīvības un nāves ceļš”, lai pieminētu Brīvības aizstāvjus, ko 1991. gada 13. janvārī nonāvēja padomju karaspēks.

Aptuveni 10 000 dalībnieku veica simbolisko 9 kilometru distanci no Antakalnes kapiem līdz Viļņas Televīzijas tornim – vietai, kur pirms 33 gadiem notika viens no traģiskākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem Lietuvas vēsturē. "Sirsnīgs paldies visiem, kas skrēja un bija kopā ar mums," pateicību pauž Lietuvas robežsardzes dienests.

1991. gadā naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotu Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti. Tas notika nepilnu gadu pēc tam, kad Lietuva bija pasludinājusi valsts neatkarību.

2019. gadā Viļņas apgabaltiesa aizmuguriski notiesāja 67 apsūdzētos saistībā ar tā laika notikumiem, tostarp vairākus Padomju Savienības specdienestu vadītājiem. Viņi atzīti par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Krievija notiesātos izdot Lietuvai atteikusies.

Foto pieejami šeit: https://jauns.lv/raksts/arzemes/690651-desmit-tukstosi-lietuviesu-vienota-skrejiena-piemin-1991-gada-brivibas-aizstavjus

Ukrainas Aizsardzības spēki sestdien, 10. janvārī, īstenojuši precīzus triecienus pret vairākām Krievijas armijas infrastruktūras vietām, tai skaitā naftas noliktavu Volgogradas apgabalā un vairākiem militāriem mērķiem okupētajās Ukrainas teritorijās.

Ukrainas Ģenerālštābs paziņojumā norāda ka “Ukrainas Aizsardzības spēku vienības triecienā skāra Žutovas naftas noliktavu Volgogradas apgabalā.” Mērķim tika trāpīts, bet bojājumu apjoms vēl tiek precizēts. Noliktava, iespējams, tika izmantota degvielas piegādēm Krievijas armijas vienībām.

Volgogradas apgabala gubernators Andrejs Bočarovs sociālajā tīklā "Telegram" ziņoja, ka krītošas bezpilota lidaparātu atlūzas izraisījušas ugunsgrēku naftas noliktavā. Viņš arī piebilda, ka tuvējās apdzīvotās vietās dzīvojošie varētu tikt evakuēti, un iespējamai evakuācijai sagatavots pagaidu izvietošanas punkts Oktjabrskas 2. vidusskolā. Krievijas "Telegram" kanālos tiek ziņots arī par trauksmi un sprādzieniem Krasnodaras teritorijā, tostarp apgalvots, ka uzbrukts naftas pārstrādes rūpnīcai Slavianskā pie Kubānas.

Vienlaikus Ģenerālštābs paziņoja, ka precīzi raidītie dronu uzbrukumi sasniedza arī Krievijas 19. motorizētās strēlnieku divīzijas bezpilota lidaparātu noliktavu okupētajā Zaporižjas apgabalā, kā arī dronu vadības punktu Pokrovas apkaimē Donckas reģionā. Triecienos okupētajās teritorijās tika skarti arī citi Krievijas militārie objekti, tajā skaitā personāla koncentrācijas vieta 76. gaisa desanta divīzijai Kurahivkā un tanku bataljona pavēlniecības postenis Hurnikā. Šie uzbrukumi tika veikti ar uzbrukuma droniem, un precīzs Krievijas zaudējumu apjoms vēl tiek skaitīts.

Nakts laikā no 9. uz 10. janvāri Krievijas Volgogradas apgabalā dzirdētas eksplozijas, un ziņots par ugunsgrēku.

Reģiona gubernators Andrejs Bočarovs pavēstīja, ka uguns izcēlusies pēc tam, kad uz noliktavas teritorijas nokrituši dronu atlūzas.

Ukraina sagaida, ka Krievija sniegs atbildi uz ASV atbalstīto pārrunāto miera plānu līdz janvāra beigām, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Prezidents precizēja, ka cer saņemt Maskavas reakciju pirms viņš un ASV prezidents Donalds Tramps galīgi saskaņos papildu līgumus par pēckara drošības garantijām un atjaunošanas finansējumu. Pasaules ekonomikas forums Davosā, Šveicē, kas notiks no 19. līdz 23. janvārim, piedāvās iespēju Zelenska un Trampa tikšanās sarunām par šiem jautājumiem.

Vatikāns decembra beigās mēģinājis pārliecināt Amerikas Savienotās Valstis izrādīt pacietību un ļaut bijušajam Venecuēlas līderim Nikolasam Maduro saņemt patvērumu Krievijā, ziņo The Washington Post, atsaucoties uz informētiem avotiem un valdības dokumentiem. 

Sarunās, kuras vadīja Vatikāna valstsvīrs kardinals Pjetro Parolins, tika apspriests variants, ka Krievija būtu gatava piešķirt Maduro patvērumu, ja viņš piekristu atkāpties no varas un saņemtu drošības garantijas. Daļa no piedāvājuma bija, ka Prezidents Vladimirs Putins garantētu viņa drošību, norāda avoti. 

Saskaņā ar laikraksta "The Telegraph" 9. janvāra ziņojumu, atsaucoties uz Rietumu amatpersonām, ASV un Ukrainas pārstāvji plāno parakstīt 800 miljardu dolāru līgumu Ukrainas pēckara atjaunošanai Pasaules ekonomikas forumā Šveices pilsētā Davosā.

Avoti britu laikrakstam norādījuši, ka Volodimirs Zelenskis un Donalds Tramps dodas uz Šveices kalnu kūrortu, kur paredzēts tikties un galīgi apstiprināt līgumu.

Pēc viņa teiktā, Putins “runā par mieru, bet pastiprina uzbrukumus nevis militāriem mērķiem, bet civiliedzīvotājiem”.

9. janvārī, KijIvā — vietā, kur drons trāpījis dzīvojamai augstceltnei — Hīlijs sacīja, ka, ja viņam būtu iespēja, viņš Putinu aizturētu un sauktu pie atbildības par kara noziegumiem.

“Šo cilvēku ir jāaptur. Šis karš ir jāaptur. Mūsu uzdevums ir tagad atbalstīt Ukrainu un palīdzēt panākt mieru.”

Pēc laikraksta Le Monde ziņām, šīs spējas tiktu izvietotas tālu no frontes līnijas un tām būtu uzdevumi nodrošināt atbalstu, Apvienoto Ukrainas spēku apmācību un drošības garantijas.

Sākotnējs lēmums par šādu formātu tika pieņemts 8. janvārī slēgtās durvju sanāksmē Elišejas pilī.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 217 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 530 tankus, 23 882 bruņutransportierus, 35 908 lielgabalus un mīnmetējus, 1597 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1269 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 103 414 bezpilota lidaparātus, 4155 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 73 510 automobiļus un autocisternas, kā arī 4039 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.