TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis ir gatavs tikties ar Putinu un aicina diktatoru uz Kijivu

Krievijas armija sākusi sūtīt atpakaļ uz frontes pirmajām līnijām karavīrus, kuriem amputētas rokas vai kājas, faktiski izmantojot viņus kā "lielgabalu gaļu", ziņo britu laikraksts "The Telegraph".

Īpaši smaga situācija ir ar bijušajiem karagūstekņiem un smagi ievainotajiem, kurus komandieri nosūta uz bīstamākajiem iecirkņiem ar minimālām izredzēm izdzīvot.

Medijs atsaucas uz video liecībām no 126. motorizēto strēlnieku pulka. Tajā karavīri stāsta, ka pulkvedis Vladimirs Konstantinovs pavēlējis viņiem atgriezties kaujas laukā, neraugoties uz invaliditāti. "Mani sūta uz fronti, lai gan man nav kājas. Es nevaru ne pakustēties, ne rīkoties ar ieroci. Bet mani vienalga sūta karot," video stāsta viens no karavīriem.

Militārie eksperti skaidro, ka Krievija turpina "gaļas mašīnas" taktiku. Tās būtība – sūtīt uzbrukumā grupas, rēķinoties, ka no desmit cilvēkiem mērķi sasniegs un izdzīvos tikai viens vai divi. Ievainotie netiek evakuēti, kas parasti nozīmē nāvi.

Krievijas specdienesti šobrīd ir sasnieguši pēdējo – ceturto – degradācijas stadiju, ko raksturo pilnīga autoritārisma nostiprināšanās un aklas lojalitātes dominēšana pār profesionalitāti, intervijā "Radio NV" paziņojis bijušais Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) un Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Valērijs Kondratjuks.

Eksperts skaidro, ka pašreizējā sistēmā lēmumu pieņemšana balstās nevis uz objektīvu informāciju, bet gan uz vēlmi izpatikt vadībai.

"Lojalitātes kults grauj specdienestus no iekšienes. Tas nerada tūlītējus skandālus, bet pamazām nogalina iniciatīvu, atbildību un spēju ziņot vadībai nepatīkamu patiesību. Šādā sistēmā uzvar nevis tas, kurš iznīcina pretinieku, bet tas, kurš nerada problēmas priekšniecībai," norādīja Kondratjuks.

Kā spilgtu piemēru Krievijas specdienestu nespējai novērst iekšējos draudus mediji min 22. decembrī Maskavā notikušo ģenerālmajora Fanila Sarvarova likvidāciju, kas tika paveikta, uzspridzinot viņa automašīnu. Tikmēr Ukrainas izlūkdienesti demonstrējuši profesionālo pārākumu, veiksmīgi izjaucot Krievijas plānoto operāciju pret "Krievu brīvprātīgo korpusa" (RDK) komandieri Denisu Kapustinu.

Gandrīz visa Ukrainas teritorija palikusi bez elektroapgādes, un valstī ieviesti ārkārtas avārijas atslēgumi, paziņojis valsts enerģētikas uzņēmums "Ukrenergo".

Situācija energosistēmā tiek raksturota kā kritiska. Tiek ziņots, ka problēmas ir tik nopietnas, ka, piemēram, galvaspilsēta Kijiva bez elektrības varētu būt vismaz līdz šīs dienas beigām.

Daudzos Kijivas rajonos elektroapgādes atjaunošana tiek prognozēta tikai rīt. Elektroenerģijas trūkums ietekmējis arī kritisko infrastruktūru – pilsētā ir problēmas ar ūdensapgādi un kanalizācijas sistēmu darbību.

Plašos elektroapgādes pārtraukumus Ukrainā sestdien izraisījis tehnoloģisks traucējums energosistēmā, kas novedis pie ķēdes reakcijas jeb kaskādes veida atslēgumiem tīklā, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

Krievijas pilsētā Samarā 69 gadus vecajam politiķim Grigorijam Jeremejevam izvirzīta apsūdzība par "Krievijas armijas diskreditāciju" pēc tam, kad viņš reģionālajā parlamentā uzstājās ar runu, nosodot Vladimiru Putinu un karu Ukrainā.

Savas runas laikā  Jeremejevs nesaudzēja ne vietējos deputātus, ne Kremli. Viņš ar skaitļiem pierādīja kara bezjēdzību un aicināja to nekavējoties izbeigt.

Politiķis uzsvēra, ka Krievija šo karu nevar uzvarēt tīri ekonomisku iemeslu dēļ. "Krievijas daļa pasaules ekonomikā ir tikai 2%, kamēr NATO valstīm tā pārsniedz 50%," skaidroja Jeremejevs. Viņš šo karu nosauca par iracionālu naudas šķiešanu un bezjēdzīgu "cilvēku dzīvību malšanu".

Jeremejevs arī atklāti pateica, ko domā par Krievijas diktatoru. Viņš paziņoja, ka Vladimirs Putins jau sen ir sapratis, ka iebrukums Ukrainā bija kļūda. Taču tagad prezidents vairs nespējot atkāpties un izvest karaspēku, jo viņa ego neļauj ieiet vēsturē kā zaudētājam.

Ukrainas armija Dņipropetrovskas apgabalā sākusi būvēt vērienīgus un dziļus pazemes nocietinājumus. Inženieri lēš, ka karš var ilgt vēl 5 līdz 10 gadus, tāpēc nepieciešama aizsardzība, kas spēj izturēt ilgstošu bombardēšanu, vēsta franču laikraksts "Le Monde".

Iepriekšējā aizsardzības taktika vairs nestrādā, jo Krievija mainījusi savu pieeju. Agresors tagad ar planējošajām aviobumbām un masīviem dronu uzbrukumiem pilnībā noposta parastos ierakumus, pirms tur vispār ierodas kājnieki. Lai izdzīvotu zem šādām bumbām, ukraiņu karavīriem nākas līst dziļi zemē.

Jaunās aizsardzības līnijas, kas tiek būvētas aptuveni 35 kilometrus no frontes, līdzinās pazemes labirintiem. Tie ir līdz pat kilometram gari tuneļi, kas stiprināti ar betonu un metālu. Pazemē iekārtotas gan dzīvojamās telpas, gan ventilācijas sistēmas.

Būtiski, ka šie nocietinājumi tiek rūpīgi slēpti – izejas virszemē ir veidotas tā, lai tās būtu grūti pamanīt no gaisa, tādējādi pasargājot karavīrus no Krievijas izlūkdroniem.

Ukrainā sestdien sākušies plaši avārijas elektroapgādes pārtraukumi, kuru dēļ Kijivā un Harkivā apturēta metro satiksme, ziņo Ukrainas mediji.

Saskaņā ar pieejamo informāciju, elektroapgādes atslēgumi skāruši Černihivas, Sumu un Žitomiras apgabalus, kā arī Kijivu un Kijivas apgabalu.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā fiksēti arī nopietni traucējumi kritiskās infrastruktūras darbībā – pilsētā ir problēmas ar ūdensapgādi, elektrību un apkuri.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 239 590 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 880 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 619 tankus, 23 977 bruņutransportierus, 36 768 lielgabalus un mīnmetējus, 1632 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1290 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 119 928 bezpilota lidaparātus, 4205 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 76 377 automobiļus un autocisternas, kā arī 4054 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Baidoties no Ukrainas jūras dronu uzbrukumiem, Krievijas "ēnu flotes" tankkuģi Melnajā jūrā mainījuši savu pārvietošanās taktiku un tagad cenšas kuģot maksimāli tuvu Turcijas piekrastei.

Kijiva 2025. gada decembrī pirmo reizi publiski atzina, ka veic mērķtiecīgus uzbrukumus Krievijas "ēnu flotes" tankkuģiem, jo tie tiek izmantoti sankciju apiešanai un Krievijas kara finansēšanai.

Laika posmā no 2025. gada novembra līdz decembrim Ukrainas spēki uzbrukuši četriem ar Krievijas "ēnu floti" saistītiem naftas tankkuģiem – trīs no tiem tikuši mērķēti ar jūras droniem Melnajā jūrā, bet viens ar bezpilota lidaparātu Vidusjūrā. Pēc Ukrainas Drošības dienesta informācijas, visi uzbrukumā cietušie kuģi bija ceļā uz Krievijas ostām, lai uzņemtu naftas kravas.

Krievijas karaspēks Dobropiļļas virzienā pielieto jaunas un primitīvas maskēšanās taktikas, tostarp  kaujas laukā tēlojot mirušos, paziņojis Ukrainas bruņoto spēku 33. atsevišķās mehanizētās brigādes preses virsnieks Nazars Voitenkovs.

Virsnieks televīzijas kanāla "Espreso" ēterā norādīja, ka kopumā šajā frontes sektorā, netālu no Šahoves apdzīvotās vietas, okupantu panākumi ir visai pieticīgi. Lai gan krievi mēģinājuši veikt dziļus pārrāvumus un manevrus, Ukrainas spēkiem izdevies likvidēt bīstamu pretinieka izvirzījumu jeb "ķīli", tādējādi atjaunojot drošu loģistiku savām vienībām.

Pēc Voitenkova teiktā, pēdējā laikā šajā virzienā nav novēroti masīvi bruņutehnikas uzbrukumi. Tā vietā pretinieks pārvietojas nelielās grupās – pa vienam, diviem vai trim karavīriem – un izmanto dažādas viltības.

"Diennakts tumšajā laikā viņi izmanto maskēšanās tērpus vai citus jauninājumus. Viņi mēģina slēpties zem maskēšanās tīkliem, kā arī izliekas par mirušiem. Taču mēs pastāvīgi novērojam viņu kustību, redzam šo neveiksmīgo aktierspēli un attiecīgi viņus iznīcinām," stāsta brigādes pārstāvis.

Cīņā pret kājniekiem Ukrainas spēki efektīvi izmanto smagos dronus-bumbvedējus un FPV kamikadzes dronus. Tāpat loģistikas nodrošināšanai ukraiņi talkā ņem virszemes dronus "Termit", kas spēj transportēt tonnām kravas, tostarp pārtiku un munīciju, samazinot risku karavīru dzīvībām.

Krievijas armijai frontē ir desmitkārtīgs dronu pārsvars, ko lielā mērā nodrošina Ķīnas tehnoloģijas un piegādes, intervijā vācu izdevumam "BILD" atzinis Ukrainas bruņoto spēku dronu specvienības karavīrs Artjoms Fisuns.

Karavīrs, kurš armijā dienē kopš 2014. gada, uzsver, ka bezpilota lidaparāti ir neatgriezeniski mainījuši kara dabu, pieprasot nepārtrauktu tehnoloģisko adaptāciju. Pēc viņa teiktā, visefektīvākos un lētākos dronus ražo Ķīnas kompānija DJI, un Krievijas rīcībā to ir milzīgā daudzumā.

"Krieviem ir desmit reizes vairāk dronu nekā Ukrainai. Diemžēl Ķīna tajā ļoti palīdz," norāda Fisuns. Viņš skaidro, ka abas puses plaši izmanto FPV dronus-kamikadzes, tostarp ar optiskās šķiedras vadību, un tie tiek komplektēti no Ķīnas detaļām.