TEKSTA TIEŠRAIDE. Naftas pārstrāde Krievijā dažu mēnešu laikā samazinājusies par 10%, apgalvo Zelenskis
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija ar ballistiskajām raķetēm uzbruka Priļuki pilsētas centram, nogalinot divus un ievainojot vismaz 17 cilvēkus.
Starp ievainotajiem ir 14 gadus vecs bērns.
Tika trāpīts vienam no uzņēmumiem. Bojāti arī iepirkšanās centrs, lielveikals un ugunsdzēsības aprīkojums.
🤬 Russia hits Pryluky city center with ballistic missiles, killing two and injuring at least 17
— MAKS 25 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) May 19, 2026
A 14-year-old child is among the injured.
One of the businesses was hit. A shopping mall, supermarket and fire equipment were also damaged. pic.twitter.com/Z14tcQ4iNP
To par dzīvi Krievijas okupētajā Ukrainā atklāj "LexCollective" — juridiska firma, kas izmeklē kara noziegumu lietu pret Krievijas centrālās bankas vadītāju un citām finanšu amatpersonām. Tur algas, pensijas un medicīniskā aprūpe bija ieslēgta aiz Krievijas pases.
Krievija pārtrauca mobilo sakaru pakalpojumus, neļaujot cilvēkiem piekļūt saviem bankas kontiem.
Okupācijas varas iestādes aizliedza Ukrainas valūtu, izveidoja Krievijas bankas un ļāva bankomātiem iztukšoties. Vai nu ņemiet Maskavas pasi, vai neēdiet.
LexCollective ir iesniegusi Starptautiskajā Krimināltiesā sūdzību par kara noziegumiem pret Krievijas centrālās bankas vadītāju, finanšu ministru un trim banku vadītājiem.
"Lai gan finanšu dalībnieki neatrodas frontes līnijās, viņi ir konflikta mugurkauls," saka "LexCollective" izpilddirektore Kristīna Rosella.
"If you didn't have a Russian passport, you wouldn't receive money and wouldn't survive Russia's occupation."
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 18, 2026
That is what LexCollective — a law firm pursuing a war crimes case against Russia’s central bank chief and other financial officials — told us about life in… pic.twitter.com/K2S7yvdFM5
Naktī uz otrdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 209 trieciendronus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.
180 no krievu droniem Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.
Fiksēti 27 trieciendronu trāpījumi 15 apkaimēs. Vēl piecās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.
Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele ir iebildusi pret ideju iecelt starpnieku sarunām ar Kremli. Viņa uzskata, ka Eiropai vajadzētu tieši iesaistīties sarunās ar agresoru, ziņo DW.
Merkele uzskata Kremļa vadītāja ideju iesaistīt bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu miera sarunās Eiropas vārdā par kļūdu. Viņa atcerējās Minskas sarunas. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas Nacionālās gvardes 23. "Hortica" brigādes karavīri turpina sistemātiski iznīcināt ienaidnieka mērķus Zaporižjas ass teritorijā.
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the 23rd “Khortytsia” Brigade of the National Guard of Ukraine (NGU) continue to systematically destroy 🇷🇺enemy targets on the Zaporizhzhia axis. pic.twitter.com/DsGeZYy0dA
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 18, 2026
Fjodorovs: Jau aizsargāti vairāk nekā 1170 km maršrutu — pretdronu aizsardzības būvniecība frontes rajonos ir divkāršota. Tikai februārī-aprīlī tika uzstādīti 430 km pretdronu aizsardzības un atjaunoti 106 km ceļu.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 351 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 940 tankus, 24 584 bruņutransportierus, 42 340 lielgabalus un mīnmetējus, 1792 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1386 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1416 sauszemes bezpilota sistēmas, 299 600 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 97 600 automobiļus un autocisternas, kā arī 4202 specializētās tehnikas vienības.
Naktī uz otrdienu noticis ukraiņu lidrobotu uzlidojums Krievijas Jaroslavļas apgabalam, un uzbrukuma dēļ slēgta izbraukšana no Jaroslavļas Maskavas virzienā, paziņojis reģiona gubernators Mihails Jevrajevs.
Sīkākas ziņas par uzlidojuma mērķi viņš nav sniedzis.
Drošības apsvērumu dēl darbu apturējusi arī Jaroslavļas lidosta.
Ukrainas armija pagaidām nav ziņojusi par uzbrukumu Jaroslavļai.
Krievijas diktators Vladimirs Putins otrdien devies divas dienas ilgā vizītē uz Pekinu, kur viņam paredzētas sarunas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu par savstarpējo attiecību stiprināšanu un starptautiskiem jautājumiem.
Putinu pavada ministru, uzņēmēju un augstāko amatpersonu delegācija, kuras sastāvā ir arī centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina un lielāko enerģētikas uzņēmumu "Gazprom" un "Rosņeftj" vadītāji.
Pateicoties Rietumu sankcijām, kas noteiktas, reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā, Krievija kļuvusi lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar Ķīnu.
Putins apmeklē Ķīnu dažas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa vizītes Pekinā. Lai gan paredzams, ka Sji informēs Putinu par sarunām ar Trampu, Kremļa amatpersonas uzsver, ka Krievijas diktatora vizīte tikusi plānota iepriekš un nav tieši saistīta ar ASV prezidenta viesošanos.
"Destinus" un "Rheinmetall" izstrādā spārnoto raķeti "RUTA Block 3" ar darbības rādiusu līdz 2000 km, un lidojuma testi ir plānoti Ukrainā 2027. gadā. Raķete nesīs 250 kg smagu kaujas galviņu, izmantos jauno "Destinus T220" turboreaktīvo dzinēju un darbosies ar navigāciju bez GPS, savukārt Ukraina ražos sistēmas galvenos komponentus.
❗️Destinus and Rheinmetall are developing the RUTA Block 3 cruise missile with range up to 2,000 km, with flight tests planned in Ukraine in 2027. The missile will carry a 250 kg warhead, use the new Destinus T220 turbojet engine and operate with GPS-free navigation, while… pic.twitter.com/sqj6z1JTNe
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 18, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
