TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar raķeti un 120 droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Polijas Iekšējās drošības aģentūra (ABW) aizdomās par spiegošanu aizturējusi kādu Baltkrievijas pilsoni, pirmdien paziņojušas varasiestādes.
ABW paziņojumā teikts, ka aizturēšana notikusi februāra sākumā.
Aizturētais kopš 2024. gada jūnija Baltkrievijas izlūkdienesta uzdevumā vācis informāciju par militāriem un infrastruktūras objektiem Polijā, Vācijā un Lietuvā.
Ženēvā nule notikušajās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu apspriesta 40 kilometru brīvās ekonomiskās zonas izveide Donbasā, iespējams, ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes pārraudzībā, pirmdien vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem.
"Precīzas sarunu detaļas un nianses neatklāj neviena no pusēm. Tomēr pēdējās sarunās Ženēvā tika apspriesta iespēja atvilkt [bruņotos] spēkus un izveidot buferzonā brīvo ekonomisko zonu," vēsta medijs.
Prezidents Zelenskis BBC sacīja: "Es neesmu diktators un es nesāku karu. Putins jau ir uzsācis Trešo pasaules karu."
Viņš sacīja, ka Ukraina kavē globālu konfliktu, bet nevar nekavējoties atgūt visas teritorijas, jo tas prasītu miljoniem dzīvību. Zelenskis piebilda, ka Ukrainai pirms vēlēšanām ir nepieciešamas drošības garantijas, kā arī vairāk ieroču un partneru atbalsts.
President Zelensky told the BBC, “I am not a dictator and I did not start the war. Putin has already started World War Three.” He said Ukraine is holding back a global conflict but cannot immediately retake all territories, as it would cost millions of lives. Zelensky added that… pic.twitter.com/NKUXG3c9aG
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 23, 2026
Ņemot vērā jaunos līdzekļus, paredzams, ka Dānijas kopējais ieguldījums palīdzībā 2026. gadā sasniegs 1,87 miljardus eiro.
Source: https://t.co/IQCUDRaq8B
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
❗️Equipped underground headquarters of one of the 🇷🇺Russian Armed Forces brigades in a rear area pic.twitter.com/iIDQleysFx
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
Mums nav vajadzīgs Polijas karaspēks Ļvivā, taču neviena valsts šobrīd nav gatava izvietot savu karaspēku tieši pirmajā aizsardzības līnijā. Mēs vēlētos redzēt kontingentu tuvāk frontes līnijai, paziņo Zelenskis.
Šobrīd Lielbritānija un Francija ir paziņojušas par gatavību nodrošināt katra pa vienai brigādei, un ir arī signāli no citām valstīm.
❗️We don’t need Polish troops in Lviv, but no country is currently ready to station its troops directly on the first line of defense. We would like to see a contingent closer to the front line, – Zelenskyy.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 23, 2026
At the moment, Britain and France have stated their readiness to provide… pic.twitter.com/8i1FBlWKIW
Ukrainas parasportisti neboikotēs Itālijā gaidāmās paralimpiskās spēles, kurās startēs agresorvalstu pārstāvji, ceturtdien paziņoja Ukrainas Paralimpiskās komitejas prezidents Valērijs Suškevičs.
Jau vēstīts, ka Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) 16. februārī pieņemtais lēmums par speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem nozīmē, ka Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies desmit sportisti no Krievijas un Baltkrievijas.
Ženēvā nule notikušajās trīspusējās ASV, Krievijas un Ukrainas sarunās par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu apspriesta 40 kilometru brīvās ekonomiskās zonas izveide Donbasā, iespējams, ASV prezidenta Donalda Trampa Miera padomes pārraudzībā, pirmdien vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", atsaucoties uz avotiem.
"Precīzas sarunu detaļas un nianses neatklāj neviena no pusēm. Tomēr pēdējās sarunās Ženēvā tika apspriesta iespēja atvilkt [bruņotos] spēkus un izveidot buferzonā brīvo ekonomisko zonu," vēsta medijs.
Minhenes drošības konferencē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tiekoties ar labās gribas koalīcijas pārstāvjiem, runājis par dažādiem armiju atvilkšanas variantiem Donbasā, arī par sinhronu atvilkšanu 40 kilometru attālumā no saskares līnijas, izdevumam teica sarunbiedri Eiropas politiķu aprindās.
"Tiesa, pagaidām ir grūti pat iedomāties, kā šādu scenāriju īstenot. Kā arī tas, ka par ekonomiskās zonas projektu varētu būt atbildīga Donalda Trampa tā dēvētā Miera padome. (..) Vismaz šādas idejas izskanēja arī sarunās," norāda izdevums.
Būtībā ASV administrētās brīvās ekonomiskās zonas ideja ir līdzīga risinājumu kombinācijai, ko pašreizējā ASV administrācija jau ir piedāvājusi centienos, kas īstenoti Azerbaidžānas un Armēnijas, kā arī Izraēlas un palestīniešu konfliktu noregulējuma labā.
Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar vienu ballistisko raķeti "Iskander-M" un 126 droniem, un 105 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem, aptuveni 80 no tiem bijuši "Shahed" tipa trieciendroni.
Fiksēti ballistiskās raķetes un 20 trieciendronu trāpījumi 11 vietās, atlūzas nogāzušās vienā vietā, norādīja Gaisa spēki.
Aizvadītās nakts triecienos nogalināti vismaz trīs cilvēki - viens Zaporižjā un divi Odesas apgabalā.
Krievijas raķešu un dronu triecienos naktī uz pirmdienu Ukrainā nogalināti vismaz trīs cilvēki, pavēstīja amatpersonas.
Odesas apgabalā dronu triecienā nogalināti divi cilvēki, bet trīs ievainoti, pavēstīja apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Kipers.
Zaporižjā nogalināts viens cilvēks.
"Krievi uzbruka pilsētai ar droniem. Cietis rūpnieciskās infrastruktūras objekts. Dzīvību zaudējis 33 gadus vecs vīrietis, ievainots 45 gadus vecs vīrietis," pavēstīja Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Ivans Fedorovs.
Naktī uz pirmdienu krievi ar raķetēm apšaudījuši Harkivu, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.
Harkivā ievainoti divi cilvēki.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



