TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija pirmo reizi 73 dienu laikā uzbrūk Kijivai

Telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Vācijas kanclers Olafs Šolcs apstiprināja, ka sestā plānotā IRIS-T pretgaisa aizsardzības sistēma tiks piegādāta Ukrainai līdz gada beigām, paziņoja Zelenska birojs.

Sarunas laikā Ukrainas prezidents uzsvēra Kijivas vajadzības pēc gaisa aizsardzības.

Līderi arī apsprieda iespējamo Vācijas militāro palīdzību 2025. gadā.

Krievijas militārpersonas un iestādes turpina pielietot spīdzināšanu pret Ukrainas militāro personālu un civiliedzīvotājiem visā teritorijā, kas atrodas Maskavas kontrolē, norāda Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija par Ukrainu.

Ziņojums, kas iesniegts ANO Ģenerālajai asamblejai, norāda, ka spīdzināšana notiek pēc noteikta parauga, kas liecina par tās sistemātisku raksturu. Bijušie ieslodzītie aprakstījuši līdzīgas nežēlīgas metodes, kuru mērķis bija iebiedēt, pazemot, piespiest un sodīt.

Pieaug to Ukrainas Eiropas partneru skaits, kuri uzskata, ka karu iespējams izbeigt vienīgi ar sarunām starp Kijivu un Maskavu, iespējams, par cenu, ka Ukraina zaudē teritorijas, ko okupējusi Krievija.

Žurnālisti, atsaucoties uz desmit pašreizējiem un bijušajiem diplomātiem no ES un NATO valstīm, norāda, ka šāda miera līguma ideja kļuvusi aktuālāka pēc Donalda Trampa uzvaras ASV vēlēšanās. Tramps paziņoja, ka varētu ātri izbeigt karu, gan neskaidrojot, kā tieši, tomēr viņš norādīja uz iespējamu darījumu, kas Krievijai ļautu saglabāt daļu no Ukrainas teritorijas, ko tā sagrābusi.

Redzikovas bāze, kas atrodas 230 kilometrus no Krievijas robežas, darbojas jau kopš jūlija, bet oficiāli atklāta tika tikai trešdien.

"Tas ir vēsturiski nozīmīgs notikums Polijas, Amerikas Savienoto Valstu un NATO drošībai," svinīgajā ceremonijā teica Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs. "Ņemot vērā konfliktus, kas pašlaik notiek, konfliktu Ukrainā vai Tuvajos Austrumos, mēs redzam, cik svarīga ir pretgaisa aizsardzība un pretraķešu aizsardzība."

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps, sagaidāms, drīzumā iecels īpašo Ukrainas miera sūtni, kas vadīs sarunas par kara izbeigšanu ar Krieviju, trešdien vēsta ASV telekanāls "Fox News", atsaucoties uz avotiem.

"Būs ļoti augsta ranga īpašais sūtnis, kāds ar lielu uzticamību, kam tiks dots uzdevums rast risinājumu, panākt risinājumu mieram," sacīja viens no avotiem. "Jūs to redzēsiet pavisam drīz."

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien uzsvēra nepieciešamību stingrāk ierobežot Krievijas režīma iespēju pelnīt.

Saeimas Preses dienests informēja, ka sēdē komisija vienbalsīgi atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju priekšlikumam par muitas tarifu noteikšanu vēl plašākam Krievijas un Baltkrievijas produktu klāstam, lai stingrāk ierobežotu produktu importu no šīm valstīm Eiropas Savienībā.

NATO Militārās komitejas vadītājs Robs Bauers paudis pārliecību, ka NATO jau būtu klātesoša Ukrainā, ja Krievijai nebūtu kodolieroču.

"Esmu pilnīgi pārliecināts, ka, ja krieviem nebūtu kodolieroču, mēs būtu Ukrainā un izdzītu viņus ārā. Tā mēs rīkotos. Bet viņiem ir kodolieroči. Tādēļ situācija ir atšķirīga no tās, kāda bija Afganistānā," viņš paziņoja Prāgas Aizsardzības samitā.

Viņš piebilda, ka Ukraina nav salīdzināma ar Afganistānu, jo tai ir stratēģiska nozīme NATO.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien Vašingtonā Baltajā namā tikās ar nule notikušo prezidenta vēlēšanu uzvarētāju Donaldu Trampu, kas valsts galvas pilnvaras pārņems janvāra beigās.

Tramps pateicās Baidenam par solījumu nodrošināt netraucētu varas nodošanu.

"Politika ir skarba, un daudzos gadījumos tā nav ļoti jauka pasaule. Šodien tā ir jauka pasaule, un es to augstu novērtēju," pēc sarokošanās ar Baidenu Ovālajā kabinetā sacīja Tramps.

Pāreja būs "tik gluda, cik vien iespējams," viņš piebilda.

Slovākijas galvenais gāzes pircējs SPP ir parakstījis īstermiņa pilotlīgumu par dabasgāzes iegādi no Azerbaidžānas un apsver iespēju slēgt ilgtermiņa līgumu, gatavojoties iespējamam Krievijas gāzes piegāžu caur Ukrainu beigām, ziņo Reuters.

Ziņu avots norādīja, ka pašreizējais Krievijas gāzes eksporta līgums caur Ukrainu uz Eiropu beidzas šī gada beigās, kas mudina SPP un citas Eiropas Savienības valstis meklēt alternatīvus avotus, tostarp Azerbaidžānu.

“Krievija ir paziņojusi, ka ir gatava turpināt gāzes piegādi caur Ukrainu, neskatoties uz karu, kamēr Kijiva ir atteikusies iesaistīties sarunās ar Maskavu par gāzes eksportu,” teikts ziņojumā.