TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: sākas Krievijas asiņainās invāzijas piektais gads

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Visšokējošākis ir tas, ka 32% apgalvo, ka ir gatavi atgriezties Krievijas armijā pēc gūstekņu apmaiņas, un vēl 22% ziņo par zināmu gatavību atsākt kaujas darbības.
A study found that 43% of Russian POWs do not consider Ukrainians fully human
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 25, 2026
Perhaps most strikingly, 32% say they are ready to return to the Russian army after a prisoner exchange, and another 22% report some readiness to resume combathttps://t.co/u87dC6D3kT
Ķīles institūta dati: tikai 6 valstis — Vācija, Lielbritānija, Norvēģija, Zviedrija, Dānija, Nīderlande — nodrošina lielāko daļu Eiropas militārās palīdzības Ukrainai.
Skandināvija viena: 8% no Eiropas IKP, 33% no tās ieroču finansējuma. Dienvideiropa (19% no IKP) — tikai 3%
Kiel Institute data: just 6 countries — Germany, UK, Norway, Sweden, Denmark, Netherlands — carry the bulk of Europe's military aid to Ukraine
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 26, 2026
Scandinavia alone: 8% of Europe's GDP, 33% of its weapons funding. Southern Europe (19% of GDP) — just 3%https://t.co/22eK5TnMuK pic.twitter.com/1SXSqILeK0
Maskavā ceturtdien sākusies prāva, kurā vācu mākslinieks Žaks Tillijs tiek aizmuguriski tiesāts par Krievijas diktatora Vladimira Putina apvainošanu.
Maskavas varasiestādes apsūdzējušas Tilliju arī par Krievijas armijas "diskreditāciju". Māksliniekam tiek inkriminētas viņa veidotās karnevāla platformas, kas attēlo kariķētu Putinu. Piemēram, vienā no tām diktators mazgājas asinīs Ukrainas karoga krāsās apgleznotā vannā.
Krimināllieta pret Tilliju tika oficiāli ierosināta 15. decembrī, un prāvas sākums bija paredzēts 30. decembrī, taču tiesas sēde atkārtoti tika atlikta līdz 26. februārim.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the "Signum" battalion destroy 🇷🇺Russian logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/2WzJyuF5MI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 26, 2026
Ganas ārlietu ministrs Samuels Okudzeto Ablakva 25. februārī ieradās Kijivā. Tā bija pirmā atsevišķajā Āfrikas ārlietu ministra vizītē kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma pirms četriem gadiem.
Gana ir viena no Rietumāfrikas lielākajām ekonomikām un viena no Āfrikas stabilākajām demokrātijām, kuras IKP ir aptuveni 88 miljardi ASV dolāru.
Vizīte notika dienu pēc tam, kad Gana ANO Ģenerālajā asamblejā nobalsoja par Ukrainas miera rezolūciju, kas tika pieņemta ar 107 balsīm, neskatoties uz ASV mēģinājumu noņemts atsauces uz Ukrainas teritoriālo integritāti.
Prezidents Zelenskis apstiprināja, ka Krievijas rindās pašlaik ir 272 Ganas pilsoņi, kas ir daļa no vairāk nekā 1780 pilsoņiem no 36 Āfrikas valstīm, kas cīnās par Maskavu.
"Mēs joprojām esam uzticīgi ANO Statūtiem un atbalstām Ukrainas teritoriālo integritāti. Mēs nevaram pieļaut nekādus mēģinājumus graut valstu suverenitāti," Ablakva sacīja tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski.
Taču Ablakva neieradās tikai, lai runātu par principiem. Viņš lūdza Zelenski atbrīvot divus Ganas karagūstekņus, kas tika sagūstīti, cīnoties Krievijas pusē, un, kā viņš teica, viņi ir "manipulāciju, dezinformācijas un noziedzīgu tirdzniecības tīklu" upuri.
Ukraina piedāvāja Ganas diplomātiem konsulāru piekļuvi sagūstītajiem pilsoņiem.
Leonīds Ivašovs, kurš iepriekš ieņēma augstus amatus Krievijas Aizsardzības ministrijā, publicēja frontes karavīra liecību, kurā viņš notiekošo raksturo kā "koncentrācijas nometni" un runā par "bezjēdzīgiem uzbrukumiem", kas noved pie "masu iznīcināšanas".
Atvaļinātais ģenerālpulkvedis un bijušais Viskrievijas virsnieku asamblejas vadītājs Leonīds Ivašovs sniedzis skarbu kara novērtējumu, brīdinot, ka "vardarbība no frontes jau ieplūst valstī", un aicināja "izbeigt šo asinspirti". Ivašovs sacīja, ka satraucoši signāli nāk ne tikai no kaujas zonas, bet arī no pašiem karavīriem. Viņš runāja par vēstuli no līguma karavīra: vēstulē, kuras fragmentus viņš publiski nolasīja, karavīrs situāciju raksturo kā "koncentrācijas nometni" un runā par "bezjēdzīgiem uzbrukumiem", kas noved pie "masu iznīcināšanas". Vairāk lasi šeit.
Ukrainas uzbrukums "Dorogobužai" traucēs amonjaka skābes ražošanu, tādējādi izjaucot militāri rūpnieciskā kompleksa piegādes ķēdi, kas ir izšķiroša sprāgstvielu ražošanā.
Ukrainas bruņoto spēku trieciens Dorogobužas rūpnīcai Smoļenskas apgabalā 25. februārī piespieda varas iestādes evakuēt iedzīvotājus no Puškarevo, Jeļisejenku un Poļibino ciemiem. Gubernators Vasilijs Anohins apstiprināja šo informāciju. Saskaņā ar "The Moscow Times" ziņām, masveida uzbrukumā, ko veica vismaz 30 droni, tika nogalināti septiņi cilvēki un vēl 10 tika ievainoti.
Ukrainas armijas mērķētā rūpnīca katru gadu saražo 2,2 miljonus tonnu ķīmisko vielu, galvenokārt amonija nitrātu, ko izmanto sprāgstvielu ražošanā.
Ukrainas bruņotie spēki sagrāva "galveno autotermiskās sintēzes bloku amonjaka ķēdē", iekārtu remonts prasīs mēnešus, bojāts arī ugunsdzēsēju depo un tehnika. Otrais Ukrainas gaisa spēku mērķis bija Dorogobužas termoelektrostacija. Radītie bojājumi izraisīja ūdensapgādes pārtraukumus mājām Smoļenskas apgabalā.
Valsts drošības dienests (VDD) rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret kādu personu par Krievijas pastrādāto kara noziegumu publisku slavināšanu un attaisnošanu, kā arī nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu, informēja VDD.
Kriminālprocess sākts pagājušā gada 30. oktobrī saistībā ar aizdomām par Krimināllikuma 74.1 pantā minēto par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu un 78. pantā minēto par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir pārliecināts, ka visu Ukrainas teritoriju deokupācija ir tikai laika jautājums.
Ukrainas Aizsardzības spēki noteikti atbrīvos Krievijas armijas okupētās Ukrainas teritorijas, taču šobrīd to kavē divi galvenie faktori. Prezidents Volodimirs Zelenskis to paziņoja intervijā BBC. Vairāk lasi šeit.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka Krievijai nav termiņu kara izbeigšanai Ukrainā, un tā koncentrējas uz savu noteikto uzdevumu izpildi. Viņš piebilda, ka Putina un Zelenska tikšanās varētu notikt tikai pēc tam, kad delegācijas būs pabeigušas sarunas.
Russian Foreign Minister Sergei Lavrov said Russia has no deadlines for ending the war in Ukraine and is focused on completing its stated tasks. He added that a meeting between Putin and Zelensky could occur only after delegations finish negotiations. #Russia pic.twitter.com/T5BzCdHppF
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) February 26, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



