Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Poli...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 21:57
Ukrainas specvienības iznīcina Krievijas Buk-M3 pretgaisa aizsardzības sistēmu 40–50 miljonu dolāru vērtībā

HUR specvienības veiksmīgi uzbruka 9K317M Buk-M3 pretgaisa aizsardzības sistēmai netālu no Oleksandrivkas okupētajā Zaporižjas apgabalā.

Šodien 21:39
Krievijas Ārlietu ministrija komentē estrādes leģendas Allas Pugačovas Latvijā sniegto interviju

Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā emigrācijā dzīvojošā kādreizējā Krievijas estrādes primadonna Alla Pugačova nesen Jūrmalā sniedza plašu interviju žurnālistei Katerinai Gordejevai, un vairāk nekā trīsarpus stundu sarunā viņa stāstīja par apstākļiem, kādos pameta dzimteni, attieksmi pret pašreizējo Krievijas varu, kā arī par savu dzīvi, ģimeni un citām tēmām. Pugačovas intervija sacēla īstu vētru Krievijā, un garām nespēja paiet arī allaž visu komentējošā Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova. Vairāk lasi šeit.

Šodien 21:13
ES valstis apspriež stingrākus ierobežojumus Krievijas tūristu vīzām un diplomātu ceļošanai

ES valstis apspriež stingrākus ierobežojumus Krievijas tūristu vīzām un diplomātu ceļošanai pirms bloka 19. sankciju paketes. Valstis, kas atrodas frontes līnijā, piemēram, Polija un Baltijas valstis, atbalsta pilnīgu vīzu aizliegumu, savukārt tādas valstis kā Itālija, Spānija un Grieķija joprojām vilcinās tūrisma ieņēmumu dēļ. Čehija arī atjauno centienus ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos Šengenas zonā, jo pastāv bažas par spiegošanu. Eiropas Komisija līdz gada beigām plāno publicēt jaunas vīzu vadlīnijas.

Šodien 20:53
Ukrainas trieciens iznīcina svarīgu Krievijas radaru staciju Rostovas apgabalā

Krievija ir zaudējusi svarīgu gaisa satiksmes kontroles radaru sistēmu savā dienvidu reģionā pēc tam, kad Ukrainas spēki 4. septembrī uzbruka RLK-1 "Navigacija Juga" kompleksam.

Šodien 20:38
Ukrainas "kiberatriebības" uzbrukums izjauc Krievijas vēlēšanu sistēmas

Uzbrukums tika veikts Krievijas vienoto vēlēšanu dienā, apgalvo HUR avots.

Šodien 20:17
Lukašenko Krievijas ieceltajam Hersonas līdzskrējējam Saldo piedāvā "visu iespējamo palīdzību"

Baltkrievijas diktators Lukašenko tikās ar Krievijas iecelto Hersonas līdzskrējēju Volodimiru Saldo, piedāvājot okupētajam reģionam "visu iespējamo palīdzību". Jāatzīmē, ka Lukašenko piebilda saviem kritiķiem: "Es uzmanīgi vēroju, kā lietas risinās Krievijas jaunajās teritorijās."

Šodien 19:52
Krievi Kaļiņingradā dižojas ar "Iskander-M" raķešu kompleksu

Krievi demonstrē gatavošanos "Iskander-M" raķešu kompleksa ballistisko raķešu palaišanai Kaļiņingradas apgabalā "Zapad-2025" militāro mācību ietvaros.

Šodien 19:31
Lietuvas ministre: Mācībās "Zapad" liela uzmanība pievērsta dronu izmantošanai

Pašlaik notiekošajās Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās militārajās mācībās "Zapad" liela uzmanība tiek pievērsta dronu izmantošanai, pirmdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Šī gada mācības atšķiras no iepriekšējām ne tikai ar to, ka to apjoms ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējās mācībās, bet arī ar to, ka liela uzmanība tiek pievērsta bezpilota lidaparātu izmantošanai," Šakaliene sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.

Saskaņā ar Lietuvas izlūkdienestu datiem mācībās "Zapad" kopumā piedalīsies aptuveni 30 000 karavīru, no kuriem līdz 8000 būs Baltkrievijā un līdz 4000 - Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā.

Šodien 19:10
ASV militārpersonas negaidīti ierodas Baltkrievijā, lai novērotu "Zapad-2025"

ASV militārpersonas negaidīti apmeklēja Baltkrieviju, lai novērotu kopīgās militārās mācības ar krieviem "Zapad-2025", vēsta "Reuters".

"Kopumā klātienē ir 23 valstu pārstāvji, tostarp no Turcijas un Ungārijas," ziņoja Baltkrievijas Aizsardzības ministrija.

Šodien 18:56
Krievijai ir jauna problēma Ķīnas dēļ: Maskava ķeras pie galējiem pasākumiem, tāpat kā deviņdesmitajos

Zem sankciju svara Krievija atgriežas pie 90. gadu prakses: lauksaimniecības produktu apmaiņa pret automašīnām un būvmateriāliem, taču barters varētu galu galā iznīcināt tās ekonomiku.

Zem vairāk nekā 25 000 Rietumu sankciju spiediena Maskava atgriežas pagātnē. "Reuters" ziņo, ka Krievijas uzņēmumi arvien vairāk pāriet uz barteru: maksājot ar graudiem un linsēklām par automašīnām un būvmateriāliem. Tas ir krīzes simbols: lielākais enerģijas eksportētājs ir spiests izdzīvot pēc shēmām, kas raksturīgas 90. gadu haosam.

Barters naudas vietā

Krievija atkal maina preces pret precēm, saka eksperti, un tas ir ļoti slikts signāls Maskavai: kvieši uz Ķīnu nonāk apmaiņā pret automašīnām, linsēklas pret sadzīves tehniku ​​un būvmateriāliem, metāls pret pakalpojumiem. "Reuters" ir noskaidrojis, ka šādas shēmas kļūst arvien izplatītākas, lai gan salīdzinoši nesen par tām nebija nekādas intereses.

Iemesls ir vienkāršs: Ķīnas bankas baidās tieši sadarboties ar Krieviju. Nauda no Maskavas viņiem ir toksiska: pastāv risks nonākt sekundāro ASV sankciju ietekmē, tāpēc maksājumi ar precēm šķiet kā "glābiņš", lai gan patiesībā tas liecina par pilnīgu Krievijas finanšu sistēmas degradāciju.

Salauztas ekonomikas simptomi

Krievija tiek izstumta no globālās valūtas sistēmas un ir spiesta iztikt bez dolāriem un eiro. Likviditātes problēmas ir lielas: partneri baidās pat no juaņu maksājumiem, kas grauj tirdzniecību ar Ķīnu, tāpēc atkal ir atgriezušās bartera ķēdes: tiek veidotas shēmas, kurās nav iespējams noteikt preču patiesās izmaksas. Tas veicina krāpniecību un uzticības sabrukums Krievijas līgumiem. Un arī pieaugošā statistikas atšķirība: Centrālās bankas un muitas dati jau atšķiras par 7 miljardiem dolāru - tieša "ēnu" tirdzniecības pazīme.

Maskava atkal ir strupceļā

Sankcijas faktiski grauj Krievijas integrāciju globālajā ekonomikā. Kremlis savu pozīciju saglabāšanai izmanto "Rosatom" un izejvielas, bet vienlaikus nonāk situācijā, kad visa valsts dzīvo no shēmām, kas atgādina mežonīgos 90. gadus. "Reuters" atgādina: toreiz barters sēja haosu, radīja milzīgas korupcijas shēmas un padarīja ekonomiku necaurspīdīgu. Šodien Krievija atkal kāpj uz tā paša grābekļa, un tas ir kara pret Ukrainu rezultāts.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".