Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, i...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 12:33
Čehijas prezidents aicina NATO veikt izlēmīgas un asimetriskas darbības, reaģējot uz Krievijas provokācijām

Čehijas prezidents Petrs Pavels aicinājis NATO valstis pāriet uz izlēmīgāku, tostarp asimetrisku, reaģēšanu uz Krievijas provokatīvajām darbībām, sakot, ka aliansei ir jādemonstrē gatavība stingri reaģēt uz tās gaisa telpas pārkāpumiem un citām darbībām, kas pārbauda tās atturēšanas iespēju robežas, vēsta laikraksts "The Guardian".

Pavels intervijā izdevumam teica, ka ir nepieciešami "diezgan izlēmīgi, potenciāli pat asimetriski" pasākumi, atbildot uz Maskavas darbībām, brīdinot, ka atbildes trūkums varētu veicināt Krievijas turpmāku eskalāciju.

Šodien 12:00
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 354 810

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 354 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 949 tankus, 24 599 bruņutransportierus, 42 579 lielgabalus un mīnmetējus, 1799 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1394 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1444 sauszemes bezpilota sistēmas, 306 478 bezpilota lidaparātus, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 406 automobiļus un autocisternas, kā arī 4212 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 11:11
Krievija uzbrukusi Ukrainai 124 droniem

Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 124 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 102 dronus, teikts paziņojumā.

Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.

Fiksēti 12 trieciendronu trāpījumi deviņās vietās, kā arī atlūzu nogāšanās piecās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Šodien 10:27
Pēc Ukrainas dronu trieciena izcēlies ugunsgrēks Novorosijskas naftas bāzē

Pēc Ukrainas dronu trieciena Melnās jūras ostai Novorosijskai naktī uz sestdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē, ziņo varasiestādes.

Kā ziņo Krasnodaras novada operatīvais štābs, aizdegušās vairākas tehniskās un administratīvās ēkas, kā arī degvielas termināļa teritorijā nokrituši bezpilota lidaparātu fragmenti.

Operatīvais štābs vēsta, ka uzbrukumā ievainoti divi vīrieši, kuri atlūzu krišanas brīdī atradās uz ielas un abi tika hospitalizēti.

Ukrainas "Telegram" kanāls "Supernova+", kas seko līdzi Ukrainas triecienu sekām, raksta, ka tika uzbrukts ostai Novorosijskā un tās teritorijā izcēlās ugunsgrēks.

Šodien 09:48
ASV senatori mudina Hegsetu rīkoties saistībā ar militāro palīdzību Ukrainai un Baltijas valstīm

ASV demokrātu un republikāņu senatoru grupa paudusi neapmierinātību par Aizsardzības ministrijas kavēšanos nosūtīt 600 miljonus ASV dolāru lielu drošības palīdzību Ukrainai un Baltijas valstīm, piektdien nosūtot vēstuli aizsardzības ministram Pītam Hegsetam, kurā aicināts izmaksāt finansējumu.

Pēdējās nedēļās ir pieaugušas domstarpības starp Kongresu un prezidenta Donalda Trampa administrāciju, likumdevējiem no abām partijām pieprasot jaunāko informāciju par to, kas ir noticis ar 400 miljonu dolāru palīdzību Ukrainai un vēl 200 miljoniem dolāru aizsardzības programmām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šo naudu Kongress piešķīra pagājušajā gadā. Pat republikāņu likumdevēji ir pauduši neapmierinātību par to, ka Trampa administrācija attālinās no Ukrainas un citiem Eiropas sabiedrotajiem.

"Ukraina ir neatlaidīgi un drosmīgi atvairījusi četrus gadus ilgstošo Krievijas uzbrukumu, taču tās militārajiem spēkiem ir nepieciešams un tā ir pelnījusi nepārtrauktu Amerikas atbalstu," kopīgā vēstulē norādīja senators demokrāts Diks Durbins un senators republikānis Čaks Graslijs.

Šodien 09:09
Putins jau kuro gadu stāsta vienu un to pašu par Ukrainas "katastrofālo situāciju" frontē, tikai tagad jau no lapiņas
Šodien 08:45
Krievu propagandists Aleksandrs Kocs atzīst, ka Krieviju gaida smagi laiki un vairs nekur nav droši
Šodien 08:30
Ukraiņu droni uzbrūk Krievijas naftas terminālim Novorosskijskā, kur atrodas agresores lielākā Melnās jūras osta
Šodien 08:08
Putins no lapiņas bubina aicinājumu Ukrainas karavīriem

Krievijas diktators Vladimirs Putins atkal vērsies pie Ukrainas karavīriem ar aicinājumu izbeigt karot pret Krieviju. Uzruna gan radikāli atšķīrusies no viņa teiktā kara pieteikšanas runā 2022. gada 24. februārī.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 23:23
Lietuvas prezidents Nausēda strostē ārlietu ministru Budri sakarā ar izteikumiem paar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ārlietu ministra Ķēstuša Budra izteikumus, ka NATO spēj iznīcināt Krievijas pretgaisa aizsardzību Kaļiņingradas apgabala eksklāvā, nosaucis par ne pārāk veiksmīgiem.

"Šis nav veiksmīgākais Ķēstuša Budra paziņojums, un, iespējams, Budra kungs kā drošības eksperts ņēma virsroku pār Budra kungu kā ministru. Sākās spriešana par hipotētiskiem scenārijiem, un tas varbūt ir piemēroti drošības ekspertam, bet ne gluži piemēroti ārlietu ministram," piektdien telekanāla LNK ziņu raidījumā sacīja Lietuvas prezidents.

Vairāk lasiet šeit.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".