TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

ASV vai citu sabiedroto valstu karaspēka izvietošana Ukrainā ir maz ticama ne tikai Krievijas faktora dēļ, bet galvenokārt Rietumvalstu iekšējo juridisko un militāro ierobežojumu dēļ, šādu viedokli paudis bijušais Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētāja vietnieks, ģenerālmajors Viktors Jaguns.

Eksperts kā uzskatāmu piemēru minēja Vācijas grūtības nokomplektēt un nodrošināt 5000 karavīru lielu brigādi Lietuvā – NATO un Eiropas Savienības dalībvalstī, kas atrodas drošības zonā. "Viņi nespēja izveidot pilnvērtīgu brigādi viena vienkārša iemesla dēļ – vācieši nevēlas dienēt ārpus Vācijas," skaidroja Jaguns.

Līdzīga situācija, pēc Jaguna teiktā, ir ar Franciju, kuras likumdošana ierobežo regulārās armijas nosūtīšanu uz ārvalstīm, ļaujot izmantot galvenokārt Ārzemnieku leģionu. No aptuveni 10 000 leģiona karavīru Ukrainā reāli varētu tikt izvietoti ne vairāk kā 1000 līdz 2000 karavīru. Arī Lielbritānija varētu nodrošināt aptuveni 2000 karavīru, kas stratēģiski nemainītu situāciju, ja tie tiktu izvietoti, piemēram, Odesā.

Attiecībā uz ASV spēkiem Jaguns norādīja, ka amerikāņu bāzes Eiropā pašlaik nav pārvietotas tālāk par Polijas rietumiem. Lai pieņemtu kardinālu lēmumu par spēku pārvietošanu, piemēram, uz Ļvivu, nepietiek ar ASV prezidenta rīkojumu – nepieciešams apstiprinājums likumdošanas līmenī Kongresā vai Senātā.

Somijas policija trešdien arestējusi kuģi, kas tiek turēts aizdomās par sakaru kabeļa bojāšanu Somu līcī starp Helsinkiem un Tallinu. Pirms dažām stundām bojātais kabelis pieder somu telekomunikāciju uzņēmumam “Elisa” un atrodas Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Somijas nacionālā raidsabiedrība “Yle” pavēstījusi sīkāku informāciju par notikušo.

Somijas arestētais 132 metru garais kravas kuģis “Fitburg” zem Senvinsentas un Grenadīnu karoga peldēja no Krievijas otrās lielākās pilsētas Sanktpēterburgas uz Izraēlas pilsētu Haifu. Kaut gan kuģis nav minēts oficiālajos sankciju sarakstos, sankciju uzraudzības platforma “Open Sanctions” iepriekš ir norādījusi “Fitburg” kā kuģi, kam jāpievērš uzmanība.

Somijas nacionālās policijas komisārs Ilka Koskimeki trešdien preses konferencē paziņoja, ka “Fitburg” tika aizturēts ap plkst. 11.00. Uz kuģa atradās 14 apkalpes locekļi, kas ir Krievijas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Kazahstānas pilsoņi.

Vairāk lasiet šeit.

Pēc divu dienu klusēšanas Krievijas Aizsardzības ministrija nolēmusi pastāstīt par Krievijas pretgaisa aizsardzības varonīgo darbu, atvairot Ukrainas dronu ilgo un intensīvo uzbrukumu Kremļa diktatora Vladimira Putina Valdajas rezidencei Novgorodas apgabalā. Tiesa, vietējais izdevums “Možem objasņitj” atsaucās uz vietējo iedzīvotāju teikto, kuri par šo titānisko cīņu neko neesot dzirdējuši, un nekādus brīdinājumus par ienaidnieka dronu tuvošanos neesot saņēmuši.

Saskaņā ar tagadējo oficiālo Aizsardzības ministrijas versiju, 13 stundas ilgušajā uzbrukumā piedalījās 91 drons, Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki veiksmīgi atvairījuši uzbrukumu, notriekto droniem skatā esot bijis arī “Čaklun-V”, kas aprīkots ar 6 kg smagu lādiņu, paziņoja Krievijas Gaisa un kosmisko spēku zenītraķešu karaspēka priekšnieks, ģenerālmajors Aleksandrs Romaņenkovs. Viņš pat zinot, no kurienes tieši šie droni lidojuši. “Ap pulksten 19.20 28. decembrī (...) tika konstatēts gaisa uzbrukums, izmantojot ārkārtīgi zemā augstumā lidojošos lidmašīnu tipa bezpilota lidaparātus, no Ukrainas Sumu un Čerņihivas apgabalu teritorijām,” viņš paziņoja.

Visi droni esot notriekti Krievijas militāro spēku darbības rezultātā. 49 bezpilota lidaparāti tika iznīcināti virs Brjanskas apgabala, 41 — virs Novgorodas apgabala un viens — virs Smoļenskas apgabala. Uzbrukums turpinājās līdz 29. decembra plkst. 08.30 — kopumā tas ilga aptuveni 13 stundas, pavēstīja ģenerālis. Viņš arī pastāstīja, kā viņam precīzi zināms, ka simtiem kilometru attālajā Brjanskas apgabalā droni esot lidojuši tieši ciemos pie Putina. “Trieciena izkārtojums, izmantoto gaisa uzbrukuma līdzekļu skaits un to darbības no dienvidu, dienvidrietumu un rietumu virzieniem tieši Krievijas prezidenta rezidences rajonā Novgorodas apgabalā nepārprotami apstiprina, ka Kijivas režīma teroristiskais uzbrukums bija mērķtiecīgs, rūpīgi plānots un tam bija ešelonēts raksturs,” viņš pavēstīja. Šoreiz cietušo nebija, postījumu nebija.

Ministrijas preses dienests arī publicēja ierakstu, kurā kāda militārpersona pastāstīja par pašu uzbrukuma atvairīšanas gaitu, stāstot, ka pirmais dronu vilnis tuvojas “aizsargājamajam objektam” no dienvidiem, bet otrais — no rietumiem. “Mēģinājums izlauzties cauri kaujas ierindai un pārslogot mūsu aizsardzību izrādījās neveiksmīgs,” viņš atskaitījās.

Tikmēr Krievijas izdevums “Možem objasņitj” aptaujājis vairākus Putina rezidences apkārtnes iedzīvotājus, kuri pauduši pārsteigumu, ka, acīmredzot, palaiduši garām titānisko cīņu “nacionālā līdera” aizstāvībai pret ienaidnieka lidaparātu spietiem un nav dzirdējuši ne droniem raksturīgo dūkoņu, ne pretgaisa aizsardzības sistēmu dārdēšanu, ne likvidēto dronu sprādzienus. Turklāt reģionā nemaz neesot saņemti brīdinājumi par uzlidojumu.

Vairāk lasiet šeit.