TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: pie Polijas robežas krievi pieved "Iskander" raķetes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
HUR specvienības veiksmīgi uzbruka 9K317M Buk-M3 pretgaisa aizsardzības sistēmai netālu no Oleksandrivkas okupētajā Zaporižjas apgabalā.
Kopš Krievijas invāzijas Ukrainā emigrācijā dzīvojošā kādreizējā Krievijas estrādes primadonna Alla Pugačova nesen Jūrmalā sniedza plašu interviju žurnālistei Katerinai Gordejevai, un vairāk nekā trīsarpus stundu sarunā viņa stāstīja par apstākļiem, kādos pameta dzimteni, attieksmi pret pašreizējo Krievijas varu, kā arī par savu dzīvi, ģimeni un citām tēmām. Pugačovas intervija sacēla īstu vētru Krievijā, un garām nespēja paiet arī allaž visu komentējošā Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova. Vairāk lasi šeit.
ES valstis apspriež stingrākus ierobežojumus Krievijas tūristu vīzām un diplomātu ceļošanai pirms bloka 19. sankciju paketes. Valstis, kas atrodas frontes līnijā, piemēram, Polija un Baltijas valstis, atbalsta pilnīgu vīzu aizliegumu, savukārt tādas valstis kā Itālija, Spānija un Grieķija joprojām vilcinās tūrisma ieņēmumu dēļ. Čehija arī atjauno centienus ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos Šengenas zonā, jo pastāv bažas par spiegošanu. Eiropas Komisija līdz gada beigām plāno publicēt jaunas vīzu vadlīnijas.
EU countries are debating tighter restrictions on Russian tourist visas and diplomat travel ahead of the bloc’s 19th sanctions package. Frontline states like Poland and the Baltics back a full visa ban, while countries like Italy, Spain, and Greece remain hesitant due to tourism… pic.twitter.com/prQCC51z5X
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 15, 2025
Krievija ir zaudējusi svarīgu gaisa satiksmes kontroles radaru sistēmu savā dienvidu reģionā pēc tam, kad Ukrainas spēki 4. septembrī uzbruka RLK-1 "Navigacija Juga" kompleksam.
Ukrainian strike destroys key Russian radar station in Rostov Oblast
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 15, 2025
Russia has lost a key air traffic control radar system in its southern region after Ukrainian forces struck the RLK-1 Navigatsiya Yuga complex on 4 Sept.https://t.co/NMVK99G2Mq
Uzbrukums tika veikts Krievijas vienoto vēlēšanu dienā, apgalvo HUR avots.
⚡️ Ukrainian 'cyber revenge' hack disrupts Russian election systems, HUR source claims.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 15, 2025
The attack coincided with Russia's unified voting day.https://t.co/5qPWGEARIn
Baltkrievijas diktators Lukašenko tikās ar Krievijas iecelto Hersonas līdzskrējēju Volodimiru Saldo, piedāvājot okupētajam reģionam "visu iespējamo palīdzību". Jāatzīmē, ka Lukašenko piebilda saviem kritiķiem: "Es uzmanīgi vēroju, kā lietas risinās Krievijas jaunajās teritorijās."
Belarusian dictator Lukashenko met with Russian-installed Kherson collaborator Volodymyr Saldo, offering “all possible assistance” to the occupied region. Notably, Lukashenko added for his critics: "I’m closely watching how things are unfolding in Russia’s new territories." pic.twitter.com/KF9vh3lwDt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 15, 2025
Krievi demonstrē gatavošanos "Iskander-M" raķešu kompleksa ballistisko raķešu palaišanai Kaļiņingradas apgabalā "Zapad-2025" militāro mācību ietvaros.
❗️The 🇷🇺Russians showed preparations for the launch of ballistic missiles of the Iskander-M missile complex in the Kaliningrad region as part of the Zapad-2025 military exercises pic.twitter.com/l15pL9U4j9
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) September 15, 2025
Pašlaik notiekošajās Krievijas un Baltkrievijas kopīgajās militārajās mācībās "Zapad" liela uzmanība tiek pievērsta dronu izmantošanai, pirmdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.
"Šī gada mācības atšķiras no iepriekšējām ne tikai ar to, ka to apjoms ir ievērojami mazāks nekā iepriekšējās mācībās, bet arī ar to, ka liela uzmanība tiek pievērsta bezpilota lidaparātu izmantošanai," Šakaliene sacīja Lietuvas sabiedriskajam radio.
Saskaņā ar Lietuvas izlūkdienestu datiem mācībās "Zapad" kopumā piedalīsies aptuveni 30 000 karavīru, no kuriem līdz 8000 būs Baltkrievijā un līdz 4000 - Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā.
ASV militārpersonas negaidīti apmeklēja Baltkrieviju, lai novērotu kopīgās militārās mācības ar krieviem "Zapad-2025", vēsta "Reuters".
"Kopumā klātienē ir 23 valstu pārstāvji, tostarp no Turcijas un Ungārijas," ziņoja Baltkrievijas Aizsardzības ministrija.
Zem sankciju svara Krievija atgriežas pie 90. gadu prakses: lauksaimniecības produktu apmaiņa pret automašīnām un būvmateriāliem, taču barters varētu galu galā iznīcināt tās ekonomiku.
Zem vairāk nekā 25 000 Rietumu sankciju spiediena Maskava atgriežas pagātnē. "Reuters" ziņo, ka Krievijas uzņēmumi arvien vairāk pāriet uz barteru: maksājot ar graudiem un linsēklām par automašīnām un būvmateriāliem. Tas ir krīzes simbols: lielākais enerģijas eksportētājs ir spiests izdzīvot pēc shēmām, kas raksturīgas 90. gadu haosam.
Barters naudas vietā
Krievija atkal maina preces pret precēm, saka eksperti, un tas ir ļoti slikts signāls Maskavai: kvieši uz Ķīnu nonāk apmaiņā pret automašīnām, linsēklas pret sadzīves tehniku un būvmateriāliem, metāls pret pakalpojumiem. "Reuters" ir noskaidrojis, ka šādas shēmas kļūst arvien izplatītākas, lai gan salīdzinoši nesen par tām nebija nekādas intereses.
Iemesls ir vienkāršs: Ķīnas bankas baidās tieši sadarboties ar Krieviju. Nauda no Maskavas viņiem ir toksiska: pastāv risks nonākt sekundāro ASV sankciju ietekmē, tāpēc maksājumi ar precēm šķiet kā "glābiņš", lai gan patiesībā tas liecina par pilnīgu Krievijas finanšu sistēmas degradāciju.
Salauztas ekonomikas simptomi
Krievija tiek izstumta no globālās valūtas sistēmas un ir spiesta iztikt bez dolāriem un eiro. Likviditātes problēmas ir lielas: partneri baidās pat no juaņu maksājumiem, kas grauj tirdzniecību ar Ķīnu, tāpēc atkal ir atgriezušās bartera ķēdes: tiek veidotas shēmas, kurās nav iespējams noteikt preču patiesās izmaksas. Tas veicina krāpniecību un uzticības sabrukums Krievijas līgumiem. Un arī pieaugošā statistikas atšķirība: Centrālās bankas un muitas dati jau atšķiras par 7 miljardiem dolāru - tieša "ēnu" tirdzniecības pazīme.
Maskava atkal ir strupceļā
Sankcijas faktiski grauj Krievijas integrāciju globālajā ekonomikā. Kremlis savu pozīciju saglabāšanai izmanto "Rosatom" un izejvielas, bet vienlaikus nonāk situācijā, kad visa valsts dzīvo no shēmām, kas atgādina mežonīgos 90. gadus. "Reuters" atgādina: toreiz barters sēja haosu, radīja milzīgas korupcijas shēmas un padarīja ekonomiku necaurspīdīgu. Šodien Krievija atkal kāpj uz tā paša grābekļa, un tas ir kara pret Ukrainu rezultāts.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".