TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā apgalvo, ka Baltijas valstis "oficiāli" ļauj savu gaisa telpu izmantot Sanktpēterburgas apšaudei

Piektdien notikušajā G7 ministru sanāksmē Eiropas Savienības (ES) pārstāvei ārpolitikas un drošības jautājumos Kajai Kallasai un ASV valsts sekretāram Marko Rubio bijusi asa vārdu apmaiņa par karu Ukrainā un ASV attieksmi pret Krieviju, vēsta izdevums "Axios", atsaucoties uz avotiem, kas piedalījās sanāksmē.

Apspriežot situāciju Ukrainā, Kallasa kritizēja ASV par to, ka tās nepastiprina spiedienu uz Maskavu. Viņa arī atgādināja, ka Rubio pirms gada tajā pašā forumā sacīja, ka gadījumā, ja Krievija kavēs ASV centienus izbeigt karu, ASV pietrūks pacietības un tā spers papildu soļus pret Kremli.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 294 470 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 812 tankus, 24 297 bruņutransportierus, 38 936 lielgabalus un mīnmetējus, 1707 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1337 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 202 112 bezpilota lidaparātus, 4491 spārnoto raķeti, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 85 796 automobiļus un autocisternas, kā arī 4105 specializētās tehnikas vienības.

Naktī uz 28. martu krievu okupanti atkal uzbruka civilajai infrastruktūrai Odesā un Odesas apgabalā, kā rezultātā cieta civiliedzīvotāji un tika nodarīti postījumi, tostarp dzemdību namam. 

Par to "Facebook" ziņoja Odesas pilsētas Militārās pārvaldes vadītājs Serhijs Lisaks. Viņš norāda, ka Odesas infrastruktūra nakts laikā tika pakļauta plašam Krievijas "Shahed" dronu uzbrukumam. Vairāk lasi šeit.

Savā ierakstā soctīklā "X" Krievijas eksprezidents Dmitrijs Medvedevs lietoja aizskarošu valodu pret Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāju Kaju Kallasu. 

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks atbildēja uz Kallasas paziņojumu, ka Krievija pretendē uz teritorijām, kas tai nekad nav piederējušas. Atbildot uz to, bijušais Krievijas prezidents apgalvoja, ka Donbass it kā ir "krievu", kā arī apgalvoja, ka Igaunija iepriekš ir bijusi Krievijas daļa. Vairāk lasi šeit.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio piektdien, runājot Parīzē ar žurnālistiem, pārmeta Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, ka viņa nesenie izteikumi par it kā pastāvošo ASV spiedienu Donbasa jautājumā nav korekti.

Zelenskis intervijā šonedēļ ziņu aģentūrai "Reuters" izteicās, ka ASV spiež Ukrainu atdot Donbasu Krievijai, pirms pabeigtas sarunas par pēckara drošības garantijām Kijivai.

"Tie ir meli," Rubio sacīja žurnālistiem, kad viņam jautāja par Zelenska izteikumiem.

"Es redzēju, ka viņš to teica, un tas ir neveiksmīgi, ka viņš tā izteicās, jo viņš zina, ka tā nav taisnība," Rubio sacīja Parīzē pēc G7 ministru sarunām.

"Tas, kas viņam tika pateikts, ir acīmredzams - drošības garantijas neiesāks darboties, līdz nebūs beidzies karš, jo pretējā gadījumā jūs paši iesaistāties karā," klāstīja Rubio.

"Tas netika saistīts ar to, ka viņam ir jāatsakās no teritorijām," viņš piebilda.

"Es nezinu, kāpēc viņš šādi izsakās. Tā nav taisnība," sacīja Rubio.

Aizbildinoties ar apmaksātiem dabas braucieniem, Eiropas pilsoņi tiek vilināti uz treniņnometnēm Balkānos. Tur viņi tiek apmācīti vadīt dronus, rīkoties ar degierīcēm un sagatavoties destabilizācijas operācijām. Par to ziņo "Politico". Vairāk lasi šeit.

Krievijas diktators Vladimirs Putins cer, ka Tuvo Austrumu karš novērsīs uzmanību no Krievijas iebrukuma Ukrainā, piektdien G7 tikšanās gaitā Francijā sacīja Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.

"Putins ciniski cer, ka eskalācija Tuvajos Austrumos novērsīs mūsu uzmanību no viņa noziegumiem Ukrainā," žurnālistiem sacīja ministrs.

"Šim aprēķinam nevajadzētu vainagoties ar panākumiem," norādīja Vādefūls.

"Mēs ļoti skaidri redzam, cik cieši abi konflikti ir savstarpēji saistīti. Krievija nepārprotami atbalsta Irānu ar informāciju par potenciālajiem mērķiem," piebilda Vācijas ārlietu ministrs.

Krievijas Tieslietu ministrija par "ārvalstu aģentu" atzinusi nule ar "Oskara" balvu godalgotās dokumentālās filmas "Mr. Nobody Against Putin" ("Misters Neviens pret Putinu") režisoru, Urālu mazpilsētas bijušo pedagogu Pāvelu Talankinu, liecina jaunākā informācija ministrijas "ārvalstu aģentu" datu bāzē.

Filma "Misters Neviens pret Putinu" ir stāsts par to, kā Krievijas valsts indoktrinē skolēnus kara laikā.

Talankins ir bijušais Krievijas Čeļabinskas apgabala Karabašas skolas pedagogs un videogrāfs.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai iesniegtu formālu protesta notu par pastiprinātiem triecieniem Ukrainā.

Lietuva norādīja, ka Krievijas uzbrukumi civilajiem mērķiem, arī kultūras mantojuma objektiem, saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām ir uzskatāmi par kara noziegumiem, un atgādināja Maskavai, ka šādiem noziegumiem nav noilguma.

"Lietuva prasa, lai Krievija nekavējoties pārtrauktu agresiju pret Ukrainu, izvestu savus okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un atlīdzinātu visus agresijas radītos zaudējumus," pauda ministrija.

No pirmdienas līdz ceturtdienai Krievija izmantoja vairāk nekā 1000 kaujas dronu un desmitiem raķešu, kas bija vērstas pret civiliedzīvotājiem un infrastruktūru visā Ukrainā, kā rezultātā cieta vairāk nekā 50 cilvēku, tostarp vismaz pieci bērni.

Enerģētikas infrastruktūras bojājumi atstāja simtiem tūkstošu patērētāju bez elektrības sešos Ukrainas reģionos. Apšaudes arī traucēja elektroenerģijas tīklu darbību Moldovā, liekot Moldovas parlamentam izsludināt ārkārtējo stāvokli enerģētikas nozarē.

Francijas sabiedriskā televīzija "France 2" piektdien tika asi kritizēta par interviju ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kritiķiem interviju raksturojot kā katastrofālu un kā platformas došanu kara noziedzniekam.

Telekanāls "France 2" ceturtdienas vakara ziņās pārraidīja iepriekš ierakstītās intervijas desmit minūšu fragmentu, bet tīmeklī publicēta vienu stundu garā pilnā versija.

Vairāk nekā četrus gadus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Lavrovs intervijā apgalvoja, ka Maskava apņēmusies aizstāvēt "starptautiskās tiesības".

ASV un Izraēlas triecieni Irānai, kas izraisīja karu Tuvajos Austrumos, ir pārkāpuši šos noteikumus, sacīja Lavrovs.

Vienlaikus Lavrovs noraidīja jebkādas norādes, ka Krievija Ukrainā būtu pārkāpusi starptautiskās tiesības, apgalvojot, ka tās bruņotie spēki nekad nav bijuši vērsti pret "vienīgi civiliem" mērķiem.

Kā platformā "X" vēlāk norādīja Ukrainas vēstnieks Francijā Vadims Omeļčenko, cilvēki ir izbrīnīti, kāpēc Francijas televīzija devusi platformu kara noziedzniekam.