TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: par spīti oficiālām bazūnēm, krievu armijas virzība palēninājusies līdz gliemeža ātrumam

Ukrainas Su-27 veica vairākus gaisa triecienus pa Krievijas pozīcijām Pokrovskas raktuvēs, mērķējot uz nocietinātām teritorijām šajā vietā.

Naktī uz 4 aprīli uzbrukums tika veikts arī okupētajam Luhanskas apgabalam.

Ukrainas bezpilota lidaparāti naktī uz 4. aprīli uzbruka arī Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Zaporižjas apgabalā.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 302 370 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 835 tankus, 24 344 bruņutransportierus, 39 378 lielgabalus un mīnmetējus, 1716 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1338 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 217 016 bezpilota lidaparātus, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 87 149 automobiļus un autocisternas, kā arī 4109 specializētās tehnikas vienības.

Ukraina naktī uz sestdienu Krievijā veikusi dronu triecienus Toljati, Samaras apgabalā, un Taganrogai, Rostovas apgabalā, vēsta krievu "Telegram" kanāli.

Virs viena Toljati rajona redzami dūmi, pilsētā dzirdami sprādzieni un lidojošu dronu skaņas, vēsta "Telegram" kanāls "Shot", atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem.

Dronu triecieni Toljati, pēc visa spriežot, veikti diviem ķīmijas nozares uzņēmumiem - "Toljatikaučuk" un "Kuibiševazot", vēsta "Telegram" kanāli.

Sociālajos tīklos publicēti video, kuros virs pilsētas redzami uzliesmojumi, dzirdami sprādzieni.

Samaras lidosta ir slēgta.

Decembrī notikušajā uzbrukumā Krievijas "ēnu flotes" tankkuģim "Qendil" varētu būt nogalināts Krievijas izlūkdienesta ģenerālis Andrejs Averjanovs.

Francijas radiostacija RFI, atsaucoties uz Lībijas avotiem, ziņo, ka 2025. gada decembrī Vidusjūrā uzbrukumā tankkuģim "Qendil", kas ir daļa no tā dēvētās Krievijas ēnu flotes, iespējams, tika likvidēts Krievijas izlūkdienesta ģenerālis Andrejs Averjanovs. Vairāk lasi šeit.

Uzkrājot unikālu pieredzi cīņā pret masveida gaisa uzbrukumiem, Ukraina sākusi dalīties savās zināšanās ar Tuvo Austrumu valstīm, palīdzot tām stāties pretī Irānas ražotajiem "Shahed" tipa trieciendroniem.

Ukraiņu speciālisti šobrīd sniedz praktisku atbalstu Saūda Arābijai, Katarai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, ar kuriem Kijiva ir parakstījusi aizsardzības jomas sadarbības līgumus.

Ukrainas bezprecedenta panākumi bezpilota lidaparātu izmantošanā ir likuši sarosīties arī Rietumvalstīm, kuras spiestas ievērojami paātrināt savus līdz šim lēnos bruņojuma izstrādes ciklus. Piemēram, ASV aptuveni piecu mēnešu laikā ir spējušas radīt dronu "LUCAS", savukārt Zviedrijas aizsardzības uzņēmums "Saab" sadarbībā ar valsts Gaisa spēkiem tikai 84 dienu laikā spējis ieviest un izvietot jaunu pretdronu sistēmu "Loke".

"Dronu karš pilnībā maina noteikumus. Uzsvars uz masveidību, zemām izmaksām un ātru pielāgošanos izspiež smagnējās birokrātiskās procedūras, ļaujot dot asimetriskus triecienus pa ienaidnieka kritisko infrastruktūru," secina "BFMTV" apskatnieki.

Krievijas sāktā pilna mēroga kara gados Ukraina ir pārtapusi par "dronu valsti", kuras bezpilota lidaparātu ražošanas jauda tiek lēsta līdz pat desmit miljoniem vienību gadā, vēsta Francijas medijs "BFMTV".

Kā liecina izdevuma apkopotā informācija, bezpilota lidaparāti šobrīd nodrošina 80% līdz 85% no visiem triecieniem frontes līnijā. Tieši FPV (pirmās personas skatpunkta) droni, kas tiek ražoti simtiem tūkstošu mēnesī, ir kļuvuši par galveno ieroču veidu, nodarot Krievijas okupācijas spēkiem lielāko daļu zaudējumu.

Būtiska loma šajos panākumos ir decentralizētai iepirkumu sistēmai. Karavīri paši izvēlas piegādātājus un nepieciešamās dronu konfigurācijas, kas ļauj zibenīgi pielāgoties situācijai kaujas laukā un uzvarēt inovāciju sacensībā, tostarp sekmīgāk stājoties pretī ienaidnieka radioelektroniskās karadarbības sistēmām.

Ukrainas Bruņoto spēku rezerves pulkvedis un pilots-instruktors Romans Svitans uzsver ukraiņu dronu triecienu apbrīnojamo precizitāti – novirze no mērķa dziļi Krievijas teritorijā esošos objektos ir tikai līdz desmit metriem. Tas ļauj ar salīdzinoši nelielu skaitu bezpilota lidaparātu pilnībā apstādināt ienaidnieka naftas pārstrādes un citus tehnoloģiskos procesus.

Krievijas diktatora Vladimira Putina dzīvošana ilūzijās par savām uzvarām var novest pie racionāli neizskaidrojamas agresijas pret NATO dalībvalstīm, brīdina ASV Ratgersa Universitātes politoloģijas profesors Aleksandrs Dž. Motils.

Kā norāda politologs, Kremļa diktatora mentalitāte padara pilnīgi iespējamu uzbrukumu Igaunijai. "Iespējams, Kremlis jau ir mēģinājis likt pamatus hibrīdagresijai, izmantojot propagandas operāciju, lai simulētu Krievijas pretošanās kustības pastāvēšanu Igaunijā," uzsver autors, piebilstot, ka Maskava varētu mākslīgi radīt šādu kustību, lai pēc tam "steigtos tai palīgā".

Krievijas vēlme uzbrukt NATO varot īstenoties pat par spīti tam, ka pašu valstī briest ievērojamas problēmas. Krievijai būtu nepieciešams atjaunot ekonomikas nemilitāro sektoru, investēt tehnoloģijās, reintegrēt simtiem tūkstošu militārpersonu civilajā dzīvē, kā arī atjaunot izpostītās un okupētās Ukrainas teritorijas. Tomēr eksperti uzskata, ka šie faktori neatturēs Putinu no viņa "vēsturiskās apsēstības".

Situācijas nonākšana strupceļā Krievijas izraisītajā karā pret Ukrainu nenozīmē abu pušu zaudējumu – patiesībā tā ir Ukrainas uzvara un Krievijas sakāve, jo lielvalstij būtu jāspēj pieveikt daudz mazāks pretinieks. Šādu viedokli izdevumā "The Hill" publicējis ASV Ratgersa Universitātes politoloģijas profesors Aleksandrs Dž. Motils.

"Vājās valstis uzvar, ja tās nezaudē. Stiprās valstis zaudē, ja tās neuzvar," uzsver profesors, piebilstot, ka, lai gan jaunā ASV administrācija to, iespējams, neizprot, Krievijas diktators Vladimirs Putins šobrīd "dzīvo iedomu pasaulē".

Analītiķis norāda uz pieaugošo neapmierinātību Krievijas iekšienē, kas vērojama pat tā dēvēto "Z-propagandistu" vidū. Kā piemēru viņš min prokrieviskajās aprindās pazīstamā blogera Iļjas Remeslo pausto kritiku par Putina politiku, uzskatot, ka diktators iznīcina Krieviju.

"Remeslo noteikti nav vienīgais krievs, kurš uzskata, ka Putins grauj Krieviju. Tādu var būt tūkstošiem vai pat miljoniem. [...] Tas liecina, ka Putins staigā pa daudz plānāku ledu, nekā viņam pašam šķiet," teikts rakstā. Profesors secina, ka Krieviju spēj apturēt tikai divas lietas: milzīga mēroga sakāve kaujas laukā, kuru nespētu noliegt pat Putins, vai arī tūkstošiem cilvēku parādīšanās, kas atklāti pieprasītu diktatora aiziešanu.