TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins steidzami nosūtījis savu emisāru Dmitrijevu uz Vašingtonu "pielauzt" Trampu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gatavs uzņemt Vladimira Putina un Donalda Trampa sarunas, sestdien sacīja, ka šī tikšanās “nav noņemta no dienaskārtības”. “Laiks vēl nav noteikts, taču tā notiks,” uzsvēra Orbāns.

Krievijas ekonomikas sūtnis Kirils Dmitrijevs intervijā CNN paziņojis, ka Maskava, Vašingtona un Kijiva ir “diezgan tuvu” diplomātiskam risinājumam, lai izbeigtu karu.

Viņš arī norādīja, ka tikšanās starp Trampu un Putinu joprojām notiks, tikai vēlāk, nekā sākotnēji plānots.

Dmitrijevs kā “lielu soli” minēja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piekrišanu iesaldēt frontes līniju pamiera nolūkos, kas, pēc viņa teiktā, ir atkāpšanās no iepriekšējās Ukrainas prasības – pilnīgas Krievijas izvešanas. Tomēr viņš uzsvēra, ka Maskava vēlas “galīgo risinājumu”, nevis tikai pagaidu pamieru.

Krievija jau nogalinājusi 2877 Hersonas civiliedzīvotājus, un šis skaits ar katru dienu turpina pieaugt.

Kāpēc krievi apzināti uzbrūk civiliedzīvotājiem un dzīvniekiem? Pēc militāro avotu teiktā, dronu piloti no Rostovas pie Donas “praktizējas” šādos uzbrukumos.

Šo smadzeņu skalošanas materiālu analizējusi Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas pārvalde (HUR).

“Krievija netēmē uz bērnudārziem. Bet ir daudz negadījumu. Starp citu, katrs upuris ir milzīga traģēdija. Tieši tāpēc mēs vēlamies šo konfliktu izbeigt pēc iespējas drīzāk,” — cīniski CNN ēterā sacīja Putina sūtnis Kirils Dmitrijevs. 

Viņš ieradies Vašingtonā un aktīvi uzstājas medijos. Piemēram, Fox News viņš nosaucis galvenos Krievijas nosacījumus kara izbeigšanai: teritoriālo jautājumu “krievvalodīgajos” reģionos atrisināšanu un Ukrainas neitralitātes nodrošināšanu.

Pirmā lidmašīnu partija ieradīsies nākamgad, paziņojis prezidents Volodimirs Zelenskis.

 “Gripen” lidmašīnas ir kompaktas un lētas uzturēšanā, turklāt spēj pacelties pat no parastām šosejām.

Šie iznīcinātāji var darboties sarežģītos apstākļos, un to kaujas spējas līdzinās F-16 līmenim.

"Amerika, Eiropa, G7 valstis var palīdzēt, lai triecieni vairs neapdraudētu dzīvību. Uz Krievijas ballistiskajām raķetēm ir nepieciešama spēcīgu valstu reakcija reālā sadarbībā, lai aizsargātu dzīvību," norādīja Zelenskis.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir sagatavojusi papildu sankcijas, kas varētu tikt piemērotas pret svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm, ja diktators Vladimirs Putins turpinās kavēt kara izbeigšanu, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz saviem avotiem.

Saskaņā ar "Reuters" informāciju ASV amatpersonas arī informējušas savus Eiropas kolēģus, ka tās atbalsta Eiropas Savienības (ES) valstu iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu ASV ieroču iegādei Kijivai. Turklāt Vašingtona ir sākusi apspriest iespēju izmantot ASV uzglabātos Krievijas aktīvus militāram atbalstam Ukrainai, pavēstīja divi ASV avoti.

Pagaidām nav skaidrs, vai Vašingtona tuvākajā laikā spers kādu no šiem soļiem, taču tas liecina, ka administrācijai ir labi izstrādāts instrumentu kopums, lai vēl vairāk paaugstinātu likmes pēc sankciju noteikšanas diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem - "Rosņeftj" un "Lukoil", komentē "Reuters".

"Eiropas sabiedrotie, kurus nomāc Trampa svārstības starp samierināšanos un dusmām pret Putinu, cer, ka viņš turpinās palielināt spiedienu uz Maskavu, un arī paši apsver nopietnas darbības," raksta "Reuters".

Polijas tiesa notiesājusi trīs Ukrainas pilsoņus par līdzdalību organizētā noziedzīgā grupējumā, kuru vadīja Krievijas izlūkdienesti, lai veiktu sabotāžas un teroristu uzbrukumus Polijā un citās Eiropas valstīs, vēsta LETA. 

Divi no vīriešiem tika atzīti par vainīgiem arī par izmeklēšanas kavēšanu saistībā ar dedzināšanas uzbrukumiem "IKEA" tirdzniecības centram Viļņā, Lietuvā, un tirdzniecības centram Varšavā.

Varšavas tiesa piesprieda Pavlo T. piecus ar pusi gadus cietumā, Serhijam R. - divus ar pusi gadus, bet Vladislavam I. - vienu gadu un četrus mēnešus, paziņoja prokuratūras preses pārstāvis Pšemislavs Novaks.

Viņu uzvārdi netiek izpausti saskaņā ar Polijas likumiem par privātās dzīves neaizskaramību.

Spriedums nav galīgs, un to var pārsūdzēt, ziņo valsts ziņu aģentūra PAP.

Prokurori norādīja, ka vīrieši piederēja grupai, kas apsūdzēta sabotāžas un dedzināšanas aktos, kuru mērķis bija lielas komerciālas ēkas visā Eiropas Savienībā.

Divi no notiesātajiem vīriešiem arī palīdzēja citam aizdomās turētajam Serhijam Čalijam aizbēgt no Polijas pēc 2024. gada maija ugunsgrēkiem.

Viņi noorganizēja viņa izmitināšanu, palīdzēja viņam iegādāties aviobiļetes un nogādāja viņu caur Čehiju uz Austriju.

Izmeklēšana ir daļa no plašākas izmeklēšanas par iespējamo Krievijas vadīto sabotāžas tīklu, kas ir atbildīgs par vairākiem dedzināšanas uzbrukumiem ES valstīs.

To vidū ir 2024. gada 14. aprīļa ugunsgrēks "OBI" veikalā Varšavā, 2024. gada 9. maija ugunsgrēks "IKEA" veikalā Viļņā un 2024. gada 12. maija ugunsgrēks, kas iznīcināja tirdzniecības centru "Marywilska 44" Varšavā.

Prokurori apgalvo, ka ugunsgrēks "Marywilska" tika sarīkots Krievijas izlūkdienestu uzdevumā, lai gan tiešie vainīgie nav identificēti.

Izmeklētāji ir izvirzījuši apsūdzības vairākiem citiem aizdomās turētajiem, tostarp Daniilam B., Oleksandram H., Oleksandram V. un Čalijam.

Saskaņā ar prokuroru sniegto informāciju Čalijs vadīja grupu un koordinēja sabotāžas operācijas Polijā, Lietuvā un citās ES valstīs.

Viņš joprojām atrodas brīvībā, un par viņu izdots Eiropas apcietināšanas orderis un Interpola sarkanais paziņojums.

Novaks sacīja, ka grupas darbības bija vērstas uz panikas izplatīšanu un sabiedriskās kārtības destabilizēšanu ES dalībvalstīs.