Neaizmirsti pagriezt pulksteni! Naktī uz svētdienu notiek pāreja uz ziemas laiku
foto: Shutterstock
Naktī uz svētdienu pulksteņa rādītāji jāpagriež par stundu atpakaļ.
Sabiedrība

Neaizmirsti pagriezt pulksteni! Naktī uz svētdienu notiek pāreja uz ziemas laiku

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Naktī no sestdienas uz svētdienu, 26. oktobri, visā Latvijā notiks pāreja uz ziemas laiku – pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Neaizmirsti pagriezt pulksteni! Naktī uz svētdienu...

Saskaņā ar Latvijā spēkā esošo kārtību pāreja uz ziemas laiku notiek oktobra pēdējā svētdienā plkst. 4:00. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”, kuros minēts, ka marta pēdējā svētdienā plkst.03.00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04.00 – par vienu stundu atpakaļ.

Eiropas Savienības (ES) ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.

Lai gan ES līmenī ir bijušas diskusijas par laika maiņas atcelšanu, vienots lēmums nav pieņemts, jo daudzas dalībvalstis uzskata - lai vienotos par atteikšanos no sezonālās laika maiņas, ir jāveic pilnvērtīgs ietekmes izvērtējums par izmaksām, kā arī citiem aspektiem.  Līdz ar to Latvijā joprojām tiek ievērota iepriekš noteiktā kārtība, ko paredz Ministru kabineta noteikumi, kas atbilst  ES direktīvā noteiktajām prasībām.

Kā Jauns.lv skaidro Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Elīna Balgalve,  galvenais šķērslis ir vienota lēmuma trūkums. Lai laika maiņu patiešām atceltu, visām 27 ES dalībvalstīm būtu jāsaskaņo, kādu laiku – ziemas vai vasaras – tās vēlas saglabāt.

“Bez iepriekš minētā argumenta par ietekmes izvērtējuma trūkumu dalībvalstu viedokļus ietekmē arī to ģeogrāfiskā lokācija un pieejamais dienasgaismas daudzums un sadalījums, attiecīgi, dalībvalstu, kas atrodas Rietumeiropā, sabiedrība ir vairāk apmierināta ar laika maiņu, jo ikdienas ritms ir labāk saskaņots ar saules gaismu,” skaidro EM pārstāve.

Ja viena valsts atceltu laika maiņu, bet kaimiņvalsts – ne, tad Eiropā sāktos haoss, kas sarežģītu transporta kustību, loģistiku un uzņēmumu sadarbību. Turklāt ne visas valstis domā vienādi. Ziemeļvalstis sliecas par labu ziemas laikam, savukārt dienvidu valstis biežāk vēlas saglabāt vasaras laiku. 

EM norāda, ka atbilstoši publisko pārvaldes iestāžu, NVO, uzņēmēju un iedzīvotāju paustajam viedoklim, kā arī, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un vasaras laika pozitīvos ieguvumus, EM atbalsta ideju veikt pāreju uz vasaras laiku un tajā palikt pastāvīgi, pārtraucot sezonālo laika maiņu. Būtiskākie argumenti: vasaras laiks ir atbilstošāks, jo tas nodrošina garāku gaišās dienas laiku cilvēkiem aktīvajās stundās, tādējādi veicinot iedzīvotāju ekonomisko un fizisko aktivitāti, kas kopumā pozitīvi ietekmē tautsaimniecību, īpaši tādās nozarēs kā lauksaimniecība, tūrisms un būvniecība.

Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā.

Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2026. gada 29. martā plkst.03.00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.