TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins skubina Slovākiju pārtraukt energoresursu piegādi Ukrainai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas okupācijas spēku stratēģiskā aviācija 3. septembra naktī uzbrukuma laikā Ukrainai saskārās ar virkni tehnisku problēmu. "Telegram" kanāls "Dossier Shpiona", kuru, kā norādīts tā aprakstā, vada viens no Krievijas specdienestu darbiniekiem, ziņo, ka Tu-160 raķešnesējam ar borta numuru "16" tika paļauts tiešam zibens spērienas, kā rezultātā tas bija spiests steidzami atgriezties lidlaukā. Tiek ziņots par pilota kabīnes stiklojuma bojājumiem. Savukārt Tu-160 ar astes numuru "04" notika palaišanas mehānisma atteikšanās, kuras dēļ bumbvedējs nevarēja pacelties. Vēl viena lidmašīna, kurai arī bija jāpiedalās Ukrainas bombardēšanā, nezināmu iemeslu dēļ nevarēja pacelties no gaisa bāzes Engelsā.
Vērts atzīmēt, ka šie nav pirmie incidenti ar okupantu Tu-160 stratēģiskajiem bumbvedējiem. Pagājušā gada pavasarī plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka, gatavojoties pacelšanās brīdim, vienam no bumbvedējiem aizdegās kreisais dzinējs, pēc kā uguns izplatījās uz citiem dzinējiem. Lidmašīna tika nopietni bojāta. Jāatzīmē, ka dažas dienas iepriekš šī lidmašīna uz Tatarstānu transportēja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers šodien tikšanās laikā uzrunāja "apņēmīgo koalīciju", sakot, ka viņi ir devuši Ukrainai "nelaužamu solījumu", vēsta "Sky News".
Runājot video, Stārmers brīdināja, ka Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nevar uzticēties un ka Kremļa vadītājs apzināti kavē miera sarunas, lai uzbruktu Ukrainai.
"To vēl vairāk izcēla pagājušajā nedēļā notikušie neselektīvie uzbrukumi Kijivā, kas nodarīja ievērojamus postījumus Britu Padomes un ES delegāciju ēkām," sacīja Lielbritānijas valdības pārstāvis.
Stārmers arī atzīmēja, ka sabiedrotie ir devuši Ukrainai "nelaužamu solījumu".
"Premjerministrs uzsvēra, ka grupai ir nelokāma apņemšanās pret Ukrainu, ko atbalsta prezidents Tramps, un tagad viņiem ir skaidrs, ka viņiem ir jādara vairāk, lai izdarītu spiedienu uz Putinu, lai nodrošinātu karadarbības pārtraukšanu," piebilda pārstāvis.
Stārmers arī atzinīgi novērtēja dažu Ukrainas partneru jaunos paziņojumus par tālas darbības rādiusa raķešu piegādi Kijivai.
Vācija vēl nav izlēmusi. "Financial Times" ziņo, ka Eiropas plaisa padziļinās pirms Makrona 4. septembra samita par pēckara Ukrainu.
Krievijas un Ukrainas kara beigas nekur nav redzamas.
UK ready to send troops. Italy says no. Germany undecided. Europe’s split deepens ahead of Macron’s 4 Sept summit on postwar Ukraine, FT says.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) September 4, 2025
The end of the Russo-Ukrainian war is nowhere in sight.https://t.co/me1lSnsuxB
ASV prezidenta Donalda Trampa komentāri izskan laikā, kad viņa miera centieni un auklēšanās ar Putinu jau astoto mēnesi nav guvuši nekādus rezultātus.
⚡️ Trump admits ending Russia's war in Ukraine 'little bit more difficult' than he expected.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 4, 2025
U.S. President Donald Trump's comments come as his peace efforts enter their eighth month without results.https://t.co/2w5ZyTTKEe
Ir plānota telefonsaruna arī ar Trampu.
Elizejas pils paziņoja, ka līderi izvērtēs progresu Ukrainas drošības garantiju jautājumā un Krievijas nostāju, jo Maskava turpina noraidīt gan pamieru, gan miera līgumu.
The Elysee Palace said leaders would assess progress on security guarantees for Ukraine and evaluate Russia's stance, as Moscow continues to reject both a ceasefire and a peace deal.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 4, 2025
Lielākās bankas vadītājs brīdina par "tuvu nullei" izaugsmi. Ekonomikas palēnināšanās seko atkārtotiem augsta līmeņa Kremļa amatpersonu brīdinājumiem.
⚡️ Russian economy hits 'technical stagnation,' biggest bank chief warns of 'close to zero' growth.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) September 4, 2025
The economy's slowdown follows repeated warnings from high-level Kremlin officials.https://t.co/e3wrdTk49R
"Mēs piepildām reālas drošības garantijas Ukrainai ar ilgtermiņa saturu un nodrošinām atbalstu mūsu aizsardzības spēkiem tieši tagad," sacīja Ukrainas prezidents.
⚡️Just in:
— NEXTA (@nexta_tv) September 4, 2025
Very pleasant atmosphere! Zelensky published a video from the summit in Paris
"We are filling real security guarantees for Ukraine with long-term substance and ensuring support for our Defense Forces right now," said the President of Ukraine. pic.twitter.com/wbcYiloBbP
Krievu propagandiste Kašavarova atzīst, ka Krievijas armija veido atsevišķas uzbrukuma vienības no karavīriem, kas sirgts ar HIV un hepatītu. Okupanti apzīmē tās ar aprocēm un nosūta ieņemt "aizsardzības līnijas". Viņa atzīst, ka daudzi slēpj diagnozes ar viltotiem veselības dokumentiem, lai iegūtu līgumus. Iepriekšējie ASTRA ziņojumi liecināja, ka Krievija jau sūta kaujā slimus, invalīdus un nesportiskus vīriešus.
Russian propagandist Kashavarova admits the Russian army is creating separate assault units from soldiers with HIV and hepatitis, marking them with armbands and sending them to hold "defensive lines". She admits many hide diagnoses with fake health papers to get contracts.… pic.twitter.com/ZfqnvRfMCD
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 4, 2025
ASTRA vēsta, ka starp viņiem ir dažas sievietes, daži slimo ar HIV un tuberkulozi. Ukraiņi ziņo, ka nav pieejama pienācīga ārstēšana, tiek piespiesti strādāt un tiek turēti apcietināti gadiem ilgi. Krievija apgalvo, ka Ukraina atsakās viņus pieņemt, taču Kijevas cilvēktiesību eksperti saka, ka Maskava melo un bloķē tiešas pārvietošanas, aizstājot tos ar ceļu caur Gruziju, kur viņi nonāk necilvēciskos apstākļos.
ASTRA reports around 90 Ukrainians are being held in prison-like conditions at a deportation center in Voronino, Smolensk region — some women, some ill with HIV and tuberculosis. They report no access to proper treatment, forced labor, and years-long confinement. Russia claims… pic.twitter.com/tKIyPi7yel
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) September 4, 2025
Moldovas ziemeļos ceturtdien veiktas vairāk nekā 40 kratīšanas saistībā ar vēlētāju balsu pirkšanu, kā arī par partiju, iniciatīvu grupu un vēlēšanu konkurentu nelikumīgu finansēšanu īpaši plašā mērogā, vēsta moldāvu tīmekļa medijs "NewsMaker", atsaucoties uz policijas informāciju.
Operācijā, kas veikta krimināllietas ietvaros, piedalījušies policijas izmeklētāji līdz ar organizētās noziedzības apkarošanas prokuroriem un īpašo uzdevumu vienības "Fulgera" karavīriem.
Moldovas prezidente Maija Sandu vēl jūlijā brīdināja, ka Krievija gatavo vērienīgu iejaukšanos parlamenta vēlēšanās.
Krievija tiecas pēc tā, lai rudenī Moldovu pārņemtu savā kontrolē, norādīja prezidente.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".