FOTO: Vidusjūras pludmalēs tiek izskalotas savādas, ar plastmasu pildītas bumbas. Kas tās ir un kā tās radās? Skaidro pētniece
Pēdējās desmitgadēs mikroplastmasas piesārņojums ir kļuvis par globālu problēmu, kas ietekmē gan cilvēkus, gan apkārtējo vidi. Šim piesārņojumam sākušas pielāgoties arī jūraszāles, kas sākušas veidot tā saucamās "Neptūna bumbas".
Neptūna bumbas ir apaļi, blīvi jūraszāļu veidojumi, kas galvenokārt tiek izskaloti Vidusjūras piekrastē. To veido jūraszāles posidonijas, kas aiztur ogļskābo gāzi, ir patvērums daudzām jūras radībām un gadiem ilgi tiek pielietotas arī citiem mērķiem, kā, piemēram, kā mājdzīvnieku pakaiši, kā komposts, vai kā materiāls iepakojumu izveidošanai.
Tomēr nu pētnieki no Barselonas universitātes atklājuši, ka šīs zāles veic vēl kādu citu funkciju — tās uzkrāj plastmasas daļiņas, kas nogulsnējušās jūras dibenā un izmet tās piekrastē, veidojot tā saucamās "Neptūna bumbas". "Katru gadu no upēm uz jūru nonāk no 1,15 līdz 2,41 miljoniem tonnu plastmasas, un daļa no šīs plastmasas tiek sagūstīta zāļu pļavās," skaidro Barselonas pētījuma galvenā autore Anna Sančesa-Vidāla.
"Varētu teikt, ka tas ir veids, kā jūra atgriež pie mums atkritumus, kuriem jūras dibenā nekad nevajadzēja nokļūt," norāda pētniece.
Tomēr viņa uzsver, ka Neptūna bumbas nav risinājums okeāna plastmasas piesārņojuma problēmai. "Mēs tās nekad neesam uzskatījuši par līdzekli, lai attīrītu jūru no atkritumiem," viņa norāda. Pētījuma ietvaros Sančesa-Vidāla pētīja Neptūna bumbas, kas 2018. un 2019. gadā tika izskalotas četrās Spānijas pludmalēs, un viņa atklāja, ka 17% šo bumbu novērojama mikroplastmasa, turklāt to konsentrācija bija visai augsta - tika atrasti līdz pat 1500 fragmentiem kilogramā.
Jūras zāles visā pasaulē kļūst aizvien mazāk - aplēses liecina, ka jūras zāļu pārklājuma platība kopš 19 gadsimta globāli ir samazinājusies par 29%. Jūras zāles apdraud gan zema ūdens kvalitāte, gan piekrastes attīstība, invazīvas sugas, jūras temperatūras paaugstināšanās un jūras līmeņa celšanās.
Jau ziņots, ka gan cilvēkus, gan vidi apdraud mirkoplastmasas izplatība - tās daļiņas, kas ir sīkākas par pieciem milimetriem, izdalās no vienreizlietojamās plastmasas, piemēram, dzērienu pudelēm un pārtikas iepakojumiem. Kā liecina šī gada februārī veikts pētījums, mikroplastmasas daļiņu daudzums dramatiski pieaudzis arī cilvēku aknās un smadzenēs.
Tāpat mikroplastmasa ir konstatēta cilvēku plaušās, zarnās, aknās, smadzenēs, dzimumorgānos un placentā. Vairāki zinātnieki pieļauj domu, ka mikroplastmasa cilvēka ķermenī varētu būt saistīta ar vēža, sirds slimību un demences attīstību, kā arī ar auglības problēmām.
