TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti bojā laivas, lai izvairītos no uzbrukuma Dņepras deltas salām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir gatavs jaunām sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, neraugoties uz to, ka novembra vidū notikušajai sarunai nebija nekādu rezultātu.
"Tas bija nepatīkami," kanclers sacīja telekanālam RTL, "jo viņš vienkārši atkal klāstīja visas savas formulas."
Tomēr telefonsaruna, pauda Šolcs, bija nepieciešama, lai Putins saprastu, ka viņam nevajadzētu gaidīt, ka Vācijas atbalsts Ukrainai mazināsies.
"Un tas ir jādara, un es to darīšu vēlreiz. Bet mums par to nevajadzētu lolot ilūzijas," sacīja kanclers.
ASV neizslēdz iespēju, ka Krievija tuvākajās dienās varētu veikt vēl vienu uzbrukumu Ukrainai, izmantojot "Orešņik" raķeti.
Pentagona pārstāve Sabrina Singha: "Man nav precīza datuma, bet tas nemainīs situāciju kaujas laukā."
🇺🇸 The U.S. does not rule out the possibility that Russia could launch another attack on Ukraine using "Oreshnik" in the coming days.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Pentagon spokesperson Sabrina Singh: "I don’t have an exact date, but it won't change the battlefield situation." pic.twitter.com/Zif6DS0RHw
Ukrainas premjerministrs Šmihaļs: Vācija līdz gada beigām piegādās sesto "IRIS-T" pretgaisa aizsardzības sistēmu un "Patriot" palaišanas iekārtas.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņoja, ka Vācija līdz gada beigām nodrošinās Ukrainai sesto pretgaisa aizsardzības sistēmu "IRIS-T" un "Patriot" palaišanas iekārtas.
Prezidents Zelenskis iepriekš pieprasīja šīs sistēmas no Rietumu partneriem, jo tās jau ir izrādījušās efektīvas Krievijas raķešu pārtveršanā.
Šmihaļs uzsvēra, ka kopš kara sākuma Vācija ir sniegusi Ukrainai rekordlielu palīdzību 37 miljardu eiro apmērā.
Ukrainian prime minister Shmyhal: Germany to deliver sixth IRIS-T air defense system and Patriot launchers by year-end
— NEXTA (@nexta_tv) December 11, 2024
Ukrainian Prime Minister Denys Shmyhal announced that Germany will provide Ukraine with a sixth IRIS-T air defense system and Patriot launchers by the end of… pic.twitter.com/k3gg8oYgi4
505. bataljona un 37. jūras kājnieku brigāde publicē video no Kurahoves virzienā, kur viņi kopīgiem spēkiem sabojā 40 krievu smagās tehnikas vienības.
Marines of the 505th Battalion and 37th Marine Brigade in the Kurakhove direction showed how they disabled 40 pieces of Russian heavy equipment. pic.twitter.com/po1ad7CP6Y
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Francijas prezidents Emanuels Makrons ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku apspriedīs pēckara miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā.
Saskaņā ar "Politico" teikto, misijā varētu iesaistīties 40 000 cilvēku, un tajā varētu būt karavīri no citām valstīm.
Ir vērts atzīmēt, ka iepriekš Maskava paziņoja, ka miera uzturētāju izvietošanai nepieciešama abu konfliktā iesaistīto pušu piekrišana.
French President Emmanuel Macron will discuss with Polish Prime Minister Donald Tusk the deployment of a postwar peacekeeping force in Ukraine
— NEXTA (@nexta_tv) December 12, 2024
The mission could involve 40,000 personnel and include troops from other countries, according to Politico.
It is worth noting that… pic.twitter.com/j45sroMzsV
Droni uzbrūk Kadirova speciālā policijas pulka teritorijai Groznijā, Čečenijā. Ir ievainotie.
Barakas atrodas mazāk nekā 4 km attālumā no Čečenijas līdera Ramzana Kadirova rezidences. Tam pašam kompleksam drons uzbruka arī 4. decembrī.
❗️ Drones attack the territory of the Kadyrov special police regiment in Grozny, Chechnya. There are wounded
— NEXTA (@nexta_tv) December 12, 2024
The barracks are less than 4 km from the residence of Chechen leader Ramzan Kadyrov. The same complex was attacked by a drone last Wednesday, December 4. pic.twitter.com/MWIADLyW38
Ukraina spēj ražot teju visu veidu konvencionālos ieročus, Vācijas un Ukrainas biznesa forumā pauda Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksandrs Kamišins.
Ja kara sākumā Ukraina vēl paļāvās uz padomju laika krājumiem, tad tagad tā ražo ne tikai dronus, bet arī teju visu veidu konvencionālos ieročus, runājot paneļdiskusijā, kas bija veltīta aizsardzības rūpniecībai, sacīja padomnieks.
Jaunā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju skar gan "ēnu kuģus", gan arī personas un kompānijas, kuras palīdzējušas Krievijai, apgājušas sankcijas un iespējojušas Krievijas agresiju, tviterī norāda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Viņa atzīst, ka jaunkā sankciju kārta tapusi pamatīga darba rezultātā, sadarbojoties Latvijas, Baltijas, Ziemeļvalstu un citu valstu kolēģiem.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 758 730 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1390 iebrucēji.
Katra jaunā sankciju pakete liek Krievijai meklēt jaunas to apiešanas iespējas pat uz neizdevīgiem nosacījumiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.
Katru reizi, kad tiek pieņemtas kādas sankcijas, Krievija meklē veidus, kā tās apiet. Tā meklē iespējas diversificēt savus noieta tirgus, kā arī jaunus sadarbības partnerus ārpus Eiropas Savienības.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".