TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: kamēr Putins sarīko slaktiņu Kijivā, Ungārija atrod īsto brīdi sankcijām Ukrainai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Spēcīgs gaisa trieciens trāpīja ēkai Torskē, Limanas virzienā, kur bija sapulcējušies Krievijas spēki.
A powerful airstrike hit a building in Tors'ke, Lyman direction, where Russian forces had gathered. pic.twitter.com/UhdBWBvIYt
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 28, 2025
Krievijas diktatora preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvo, ka starp Maskavu un Kijivu nav vienošanos par gaisa pamieru.
Viņa paziņojumu, ko izplata Krievijas mediji.
"Nekādas vienošanās par gaisa pamieru ar Ukrainu nav panāktas," komentārā Krievijas propagandistiem sacīja Peskovs.
"Viņš piebilda, ka visi jautājumi, kas saistīti ar iespējamiem "risinājuma ceļiem, var tikt apspriesti tikai "diskrētā režīmā" un, pēc viņa teiktā, "tas ir lietas interesēs"."
Ukraina kopā ar ārvalstu partneriem izstrādā stratēģiju Krievijas okupēto teritoriju atgūšanai. Ir vīzija 10–15 gadiem uz priekšu par to, kā to izdarīt.
Ukrainas aizsardzības ministra pirmais vietnieks Ivans Gavriļuks to sacīja Starptautiskās Krimas platformas ekspertu tīkla ceturtajā starptautiskajā forumā.
"Neviens, izņemot ukraiņus, neatrisinās nekādus Ukrainas problēmas jautājumus. Viņi var mūs atbalstīt mūsu problēmu risināšanā, bet neviens neies uz fronti cīnīties, neviens, izņemot ukraiņus," sacīja Gavriļuks.
Viņš norādīja, ka Ukrainai ir jāiegūst un jāuztur priekšrocības Melnajā jūrā. Un tagad pat atsevišķus uzlidojumus peldošo kuģu iznīcināšanai ir grūti veikt, jo krievi ir veikuši pasākumus.
"Krima ir kļuvusi par kolosāli spēcīgu Krievijas militāro bāzi. Mums ir virzieni un vīzija, kā atgūt Ukrainas okupētās teritorijas. Mums ir vīzija 10-15 gadiem uz priekšu, kā virzīties un kurp attīstīties," piebilda ministra vietnieks.
Krievu okupantu radītie postījumi Ukrainas galvaspilsētā.
A beauty parlor lost its windows in the Russian attack on Kyiv but continues working with clients.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) August 28, 2025
When you look at the images of the devastation Russia brings to Ukraine, I want you to also think about the unbelievable Ukrainian resilience. We are strong and fierce. We fight… https://t.co/0NounnQefH pic.twitter.com/5ENDGjBd9s
Eiropa saka: "Ukraina ir izmēģinājumu poligons."
Ukrainas tehnoloģiju uzņēmuma vadītājs Ažņuks atbild: "Krievijai vajadzētu būt šim izmēģinājumu poligonam."
Kāpēc? Tāpēc, ka Rietumiem ir jāpamostas, jo bezpilota lidaparātu karadarbība un autoritāru režīmu uzplaukums nav rītdienas problēma. Tā ir šodienas problēma.
Europe says, “Ukraine is the test ground.”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 28, 2025
Ukrainian tech CEO Azhnyuk fires back: “Russia should be that test field.”
Why? Because the West needs to wake up, as drone warfare and the rise of authoritarian regimes aren’t tomorrow’s problem. It’s today’s.
🔗 https://t.co/VsnSBXT7il pic.twitter.com/lp6TtyapOh
Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija izsaukušas Krievijas vēstniekus, šādi reaģējot uz aizvadītās nakts krievu masveida triecieniem Kijivai, kuros tika nogalināti vismaz 18 cilvēki, nodarīti postījumi daudzām ēkām, arī ES misijas un Britu padomes birojiem.
"Neviena diplomātiskā misija nekad nedrīkst būt [triecienu] mērķis," platformā "X" pauda ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa. "Reaģējot uz to, mēs izsaucam Krievijas vēstnieku Briselē."
Viedokļa rakstā viņa nostāja tiek sasaistīta ar centieniem apvienot galēji labējos pirms 2027. gada vēlēšanām un brīdina par Krievijas propagandas ietekmi.
Rzeczpospolita says Poland’s President Nawrocki is “siding with the aggressor” in the 4th year of Russia’s war.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 28, 2025
The op-ed links his position to efforts to unite the far right ahead of the 2027 elections, and warns about the impact of Russian propaganda.https://t.co/OEpb3CV8UX
Harkiva ir viena no pirmajām pilsētām, kas kara laikā izmantoja metro stacijas kā skolas, lai aizsargātu bērnus no pastāvīgiem Krievijas uzbrukumiem.
Kharkiv opens 7 underground schools, converts metro stations into classrooms for 6,000 students
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) August 28, 2025
Kharkiv is among first countries to use metro stations as schools during wartime to protect children from constant Russian attackshttps://t.co/FOHRfBOtzr
Rūpnīca cieta ievērojamus postījumus. Neskatoties uz karu un iepriekšējiem uzbrukumiem, uzņēmums turpināja ieguldīt desmitiem miljonu, apmācīt darbiniekus un gatavoties ražošanai. Lielākā daļa sistēmu bija gandrīz darbspējīgas. Šis ir ceturtais uzbrukums šai vietai sešu mēnešu laikā.
Last night, Russia reportedly struck the Bayraktar drone factory in Kyiv, hitting it twice. The facility suffered significant damage. Despite the war and earlier attacks, the company had continued investing tens of millions, training staff, and preparing for production. Most… pic.twitter.com/rBxnU2AmEa
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) August 28, 2025
Krievijas "Z" propaganda kanāli ziņo par iespējamu Krievijas bruņoto spēku Bezsalivkas okupāciju Sumu apgabalā.
26. un 27. augustā Putina armija veica uzbrukumus Bezsaliovkas, Junakivkas, Aleksijivkas un Varačino rajonā. Kara analītiķi no Kara pētījumu institūta (ISW) izteica vērtējumu par situāciju Sumu apgabalā aizvadītajās dienās. "Z" blogeris, kas saistīts ar grupējumu "Sever", paziņoja, ka 1. bataljona 237. desantnieku pulka vienības sastop ļoti lielas grūtības rotācijas laikā Junakivkā. Viņi var atstāt pilsētas austrumu nomali tikai caur atklātu lauku. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".