TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu uzbrukumā Kijivai daudz nogalināto, arī bērnu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
AfD leader, Alice Weidel:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 16, 2026
“We consider Ukraine’s conduct of the war to be a major security risk, including for the Federal Republic of Germany.” pic.twitter.com/qx9ge2JJCF
Krievija atdevusi Ukrainai 528 kritušo Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas, sestdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
Tas norādīja, ka tiks veikta mirstīgo atlieku identifikācija.
Piektdien Krievijas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz avotiem, vēstīja, ka Kijiva saņems 526 kritušo Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas, savukārt Maskava saņems 41 kritušā Krievijas karavīra mirstīgās atliekas.
Jau ziņots, ka piektdien Maskava un Kijiva rīkoja karagūstekņu apmaiņu pēc formulas "205 pret 205". Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka tas bija "pirmais posms apmaiņā "1000 pret 1000".
39 gadus vecais Pāvels Čerņavskis likvidēts jau 3. martā, taču par viņa nāvi ziņots tikai tagad. Viņš likvidēts dažus mēnešus pēc tam, kad parakstīja līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, lai dotos slepkavot uz Ukrainu.
Pirms tam viņš filmējās vairākos Krievijas seriālos.
На войне погиб актер из Омска Павел Чернявский
— Омское гражданское объединение (@omsk_ogo) May 15, 2026
О гибели Павла Чернявского сообщил сайт https://t.co/gAhjs0Ov8W.
Актер погиб 3 марта 2026 года спустя несколько месяцев после подписания контракта с Минобороны РФ.
Чернявский родился в Омске и начинал карьеру в местных театрах.… pic.twitter.com/49Zp6GfLkH
Demisionējušās valdības ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Igaunijā, tiekoties ar NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieri ģenerāli Ingo Gerharcu, aicināja turpināt pilnveidot NATO Austrumu flanga aizsardzības spējas, it īpaši pretgaisa aizsardzības spējas Baltijas reģionā, aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis.
Viņš norādīja, ka sestdien ārlietu ministre noslēdza darba vizīti Igaunijā, kuras laikā piedalījās Lennarta Meri konferencē, kā arī tikās ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Filipīnu ārlietu sekretāri Terēzu Lazaro un Gerharcu.
Uzstājoties konferencē, ārlietu ministre uzsvēra četrus galvenos virzienus Eiropas drošības stiprināšanai - Eiropas militāro spēju un aizsardzības industrijas stiprināšanu, NATO spēku klātbūtnes paplašināšanu Austrumu flangā, ilgtermiņa atbalsta turpināšanu Ukrainai, kā arī Krievijas vājināšanu ar sankciju un politiskā spiediena palīdzību.
Savukārt, vērtējot Krievijas pašreizējās militārās spējas, ministre uzsvēra, ka Ukraina ir pārņēmusi iniciatīvu un šis mirklis ir jāizmanto un jāstiprina atbalsts.
Eyewitness video captured a Ukrainian drone hitting an apartment building in the Russian city of Ryazan, killing at least four people, according to local officials.
— Radio Free Europe/Radio Liberty (@RFERL) May 16, 2026
The drone attack targeted a major oil refinery in the city southeast of Moscow, the latest in wave of Ukrainian… pic.twitter.com/zxal4nItGG
Ukraine holds firm thanks to those who, through their courage, dedication, and strength, make it possible for us to exist – to be ourselves, to be Ukraine. For the fifth year, we have been standing against an enemy that is larger than we are, but that does not achieve what it… pic.twitter.com/PVuPLCmohs
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) May 16, 2026
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 294 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 269 dronus, teikts paziņojumā.
Krievija raidījusi "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu dronus, kā arī dronus imitatorus.
Fiksēti 20 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās deviņās vietās, norādīja Gaisa spēki.
Krievijas dronu triecienos Ukrainā naktī uz sestdienu nodarīti postījumi un ievainoti vairāki cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Odesas apgabala Izmajilā sapostītas divas dzīvojamās ēkas, kā arī noliktava un administratīvā ēka ostā. Ievainoti divi cilvēki.
Dņipropetrovskas apgabalā trīs rajonos nodarīti bojājumi infrastruktūrai un privātmājām, kā arī aizdegušies vairāk nekā 30 automobiļi. Ievainots viens cilvēks.
Harkivā nodarīti postījumi trim sabiedriskā transporta pieturām un trim metro ieejām, kā arī mācību iestādes ēkai. Ievainots viens cilvēks.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 347 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1230 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 937 tankus, 24 574 bruņutransportierus, 42 133 lielgabalus un mīnmetējus, 1788 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1381 zenītartilērijas iekārtu, 436 lidmašīnas, 352 helikopterus, 293 323 bezpilota lidaparātus, 4626 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 96 793 automobiļus un autocisternas, kā arī 4191 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Krievijā Maskavas pilsētas Savjolovas rajona tiesa bijušajam laikraksta "Kommersant" žurnālistam Vladimiram Solovjovam aizmuguriski piespriedusi trīs gadus cietumā par piedalīšanos "nevēlamas organizācijas" darbībā, pavēstīja Maskavas vispārējās jurisdikcijas tiesu preses dienests.
Žurnālists tika tiesāts par sadarbību ar Kārnegija fondu, kas Krievijā atzīts par nevēlamu.
Vietnē "Carnegie Politika" regulāri publicēti Solovjova raksti par Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, konstatēja tiesa.
Solovjovam piespriests arī aizliegums trīs gadus administrēt tīmekļa vietnes.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
