TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Krievu okupanti turpina sistemātisku dronu teroru pret civiliedzīvotājiem Harkivas apgabalā. Viņi uzbrūk civiliedzīvotājiem ar droniem un rīko dronu "slēpņus" tiem, kas steidzas palīgā upuriem.

Par to ziņo Ukrainas Gaisa desanta spēku 77. gaisa desanta motorizētās brigādes preses dienests. Vairāk lasi šeit.

NATO dalībvalstis tuvāko piecu gadu laikā varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi pēc Ukrainas, ceturtdien preses konferencē Berlīnē brīdināja alianses ģenerālsekretārs Marks Rute.

"Mēs esam nākamais Krievijas mērķis. Man ir bail, ka daudzi ir klusībā bezrūpīgi, pārāk daudziem nav steidzamības sajūtas, un daudzi uzskata, ka laiks ir mūsu pusē. Tas tā nav. Laiks rīkoties ir tagad," uzsvēra alianses vadītājs.

Krievija pret Eiropas valstīm pastiprinājusi diversijas un operācijas, kas vērstas pret civilo, militāro un kritisko infrastruktūru, norādīja Rute.

Viņš pieminēja dzelzceļa spridzināšanu Polijā, Krievijas iznīcinātāju veikto Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu un dronu parādīšanos vairāku Eiropas valstu lidostu tuvumā. Vairāk lasi šeit.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka miera panākšana Krievijas-Ukrainas karā bijusi tuvu, vienlaikus pārmetot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim iebildumu paušanu pret miera plāna projektu.

ASV ir gatavas palīdzēt Ukrainai drošības vienošanās ietvaros, kas vērsta uz kara izbeigšanu, norādīja Tramps, tomēr paužot neapmierinātību ar sarunu tempu.

"Es uzskatīju, ka mēs esam ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar Krieviju. Es uzskatīju, ka mēs esam ļoti tuvu tam, lai panāktu vienošanos ar Ukrainu," sacīja ASV prezidents.

Krievija naktī uz piektdienu uzbrukusi Ukrainai ar 80 droniem, bet pretgaisa aizsardzības spēki 64 no tiem notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Droni raidīti no Brjanskas, Kurskas, Primorskoahtarskas un Miļļerovas rajoniem Krievijā, kā arī no Hvardijskes un Čaudas raga okupētajā Krimā.

No 80 Krievijas raidītajiem droniem 50 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti 12 trieciendronu trāpījumi astoņās vietās un atlūzu nogāšanās trīs vietās, norādīja Gaisa spēki.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 186 480 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1400 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 406 tankus, 23 705 bruņutransportierus, 35 008 lielgabalus un mīnmetējus, 1566 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1256 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 89 401 bezpilota lidaparātu, 4060 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 614 automobiļus un autocisternas, kā arī 4024 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

 Naktī uz piektdienu Krievijā dronu triecienā cietusi Jaroslavļas naftas pārstrādes rūpnīca, un trieciena rezultātā rūpnīcā izraisījies ugunsgrēks, vēsta vietējie "Telegram" kanāli.

Jaroslavļa atrodas uz ziemeļaustrumiem no Maskavas vairāk nekā 700 kilometru attālumā no valsts robežas ar Ukrainu.

Pilsētā bija dzirdami vairāki spēcīgi sprādzieni, liecina vietējie iedzīvotāji.

Pirms uzbrukumiem Jaroslavļas apgabala gubernators Mihails Jevrajevs brīdināja par "dronu briesmām" reģionā.

Tīmeklī publicētajos video un fotogrāfijās debesīs virs pilsētas rūpnieciskās zonas redzams spilgts spīdums un dūmu stabs.

Trāpīts uzņēmumam "Slavņeftj-JaNOS", liecina monitoringa kanālu informācija.

"Slavņeftj-JaNOS" ir viena no piecām lielākajām Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Uzņēmums spēj pārstrādāt aptuveni 15 miljonus tonnu naftas gadā.

Šim uzņēmumam ir stratēģiska nozīme agresorvalsts ekonomikā un militārajā mašinērijā - tas ražo plašu naftas produktu klāstu - autobenzīnu, reaktīvo degvielu un eļļas.

Ukraina uzstāj, ka tai vajadzīga 800 000 karavīru liela armija, pārskatītajā ASV miera plāna versijā gandrīz četrus gadus ilgā kara pret Krieviju izbeigšanai.

"Tas ir šodienas armijas reālais spēks, un par to ir panākta vienošanās ar bruņotajiem spēkiem," ceturtdien žurnālistiem Kijivā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš piebilda, ka šis punkts tagadējā 20 punktu miera plāna projektā ir pietiekami pārskatīts. Sākotnējā ASV miera plānā, kas kļuva zināms novembrī, bija minēta Ukrainas karavīru skaita maksimālā robeža - 600 000.

Novērotāji gan apšauba, ka armijā reāli vēl ir tik daudz karavīru. Saskaņā ar prokuratūras datiem ir bijuši vairāk nekā 300 000 karavīru dezertēšanas vai patvaļīgas prombūtnes gadījumi, kopš 2022. gada februārī sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.

Oktobrī tika reģistrēts šādu gadījumu rekordskaits - vairāk nekā 21 600, un no novembra šie dati tika pasludināti par konfidenciāliem.

Pirms kara Ukrainā bija pastāvīga armija ar aptuveni 290 000 karavīriem. Lai kompensētu skaitliski neizdevīgo stāvokli salīdzinājumā ar Krieviju, Kijiva gaida, ka tās Rietumu sabiedrotie sniegs būtisku ieguldījumu militārajos izdevumos miera vienošanās gadījumā.

Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem Ukraina pirms kara bijusi nabadzīgākā valsts Eiropā. Ārvalstis ar ziedojumiem tagad sedz vairāk nekā 40% no Ukrainas valsts budžeta.

Polijas dalība nākamā gada G20 dalībvalstu samitā stiprinās Baltijas reģiona balsi, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, ceturtdien Rīgas pilī tiekoties ar Polijas prezidentu Karolu Navrocki.

Latvijas prezidents preses konferencē žurnālistiem norādīja, ka Polijas un Latvijas divpusējās attiecības ir izcilas un sadarbība politikā, kultūrā, ekonomikā, enerģētikā, transportā un drošības jautājumos ir augstā līmenī.

Rinkēvičs pateicās Polijai un Polijas karavīriem, kuri Ādažu bāzē dien NATO daudznacionālās brigādes sastāvā un ilgstoši piedalās Latvijas drošības stiprināšanā. Latvijas prezidents norādīja, ka puses tikšanās laikā pārrunāja arī tālāko ekonomiskās sadarbības attīstību, tostarp Trīs jūru iniciatīvas formātā, īpaši enerģētikas, transporta un tehnoloģiju jomā.