TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas triecienvienības sedz atkāpšanos no Pokrovskas

Ukrainas armijas ģenerālštābs paziņojis, ka veikts trieciens ienaidnieka dronu palaišanas bāzei Doneckā. Trieciens tika veikts naktī uz trešdienu. Saskaņā ar Ukrainas armijas sniegto informāciju mērķis bija "Shahed" tipa dronu glabāšanas, apkalpošanas un palaišanas bāze Doneckas lidostas teritorijā. Objekta teritorijā pēc trieciena tika konstatēti sprādzieni un spēcīga sekundārā detonācija.

Lietuvas Ārlietu ministrija iesniegusi Krievijas pagaidu pilnvarotajam lietvedim kārtējo notu par Krievijas plašo uzbrukumu Ukrainā turpināšanu.

"Notā nosodīti uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, kas ir izraisījuši elektroenerģijas un ūdens apgādes traucējumus," paziņoja ministrija.

Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, piemēram, bērnu slimnīcai Hersonā, liecina, ka agresors Ukrainas apgabalos, kas atrodas tuvu frontes līnijai, cenšas padarīt dzīvi neiespējamu, norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija.

Ekskluzīvi videoieraksti par Aizsardzības izlūkdienesta speciālo spēku darbību Zaporižjas un Limanas frontēs.

Katru reizi, kad Ziemeļkoreja pastiprina atbalstu Krievijas karam Ukrainā, Dienvidkoreja sola "pārdomāt" tiešu Kijivas apbruņošanu. Paziņojumos ir iekļauta barga valoda par sarkano līniju pārkāpšanu. Pēc tam nekas nenotiek.

Taču, koncentrējoties uz to, ko Seula nedara, tiek palaists garām tas, ko tā ir sasniegusi: netieša atbalsta modeļa pionieris, kas ir pierādījis savu mērogojamību un ilgtspējību.

Ar sistemātisku aizsardzības eksportu uz Poliju, Rumāniju un Baltijas valstīm Dienvidkoreja ir nodrošinājusi aprīkojuma nodošanu Ukrainai, vienlaikus pārvarot juridiskos ierobežojumus un diplomātisko jutīgumu. Šī pieeja piedāvā plānu, ko citas valstis, kas saskaras ar līdzīgiem ierobežojumiem, varētu atkārtot.

Pretošanās kustība leģions "Krievijas brīvība" ir veikusi virkni veiksmīgu sabotāžas aktu. Visā Krievijā sadedzinātas desmitiem lokomotīvju, kas izmantotas militārajam transportam. Vairāk lasi šeit.

Vēl nesen Krievija munīcijas ražošanā bija priekšā NATO sabiedrotajiem, taču situācija ir dramatiski mainījusies: alianse ir paātrinājusi tempu un pārņēmusi vadību, liecina NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes paziņojums NATO forumā.

NATO ģenerālsekretārs paziņoja, ka pasaule saskaras ar reāliem un ilgtermiņa draudiem, no kuriem galvenais joprojām ir Krievijas neizprovocētais karš pret Ukrainu.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas radītās briesmas nepazudīs pat pēc kara beigām, jo ​​valsts turpinās būt destabilizējošs spēks Eiropā un pasaulē.

Pēc viņa teiktā, Krievija nerīkojas viena: tā sadarbojas ar Ķīnu, Ziemeļkoreju, Irānu un citām valstīm, paplašinot aizsardzības sadarbību līdz vēl nebijušiem līmeņiem.

Šīs valstis, pēc ģenerālsekretāra teiktā, gatavojas ilgstošai konfrontācijai un strādā, lai grautu globālos noteikumus.

NATO uzsvēra, ka aliansei ir jābūt gatavai šiem izaicinājumiem, vienlaikus saglabājot principu "miers caur spēku". Lai to panāktu, ir jākoncentrējas uz trim galvenajiem faktoriem:

• ieroču skaita palielināšana,
• radošums un
• sadarbība.

Ģenerālsekretārs uzsvēra, ka NATO valstīm jau ir modernākās sistēmas, kas sniedz priekšrocības, taču ir nepieciešami lieli ražošanas apjomi un ātra piegāde.

"Mēs jau mainām situāciju ar munīciju. Vēl nesen Krievija saražoja vairāk munīcijas nekā visi NATO sabiedrotie kopā," uzsvēra Rute.

Pēc viņa teiktā, visā NATO tiek atvērtas desmitiem jaunu ražošanas līniju, tiek paplašinātas esošās jaudas, un ieroču ražošanas apjomi ir augstākie pēdējās desmitgades laikā.

"Mēs ražojam vairāk nekā desmit gadu laikā. Mums jābalstās uz šo progresu citās jomās, sākot no augstas kvalitātes pretgaisa aizsardzības līdz lētiem pārtvērēju droniem," viņš secināja.

Čehija, kas līdz šim bijusi viena no uzticamākajām Ukrainas sabiedrotajām, topošā premjerministra Andreja Babiša vadībā varētu pāriet no militārās palīdzības Kijivai uz humāno palīdzību, uzskata iespējamais nākamais Čehijas ārlietu ministrs Filips Tureks.

Pirms mēneša notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja ekspremjera un miljardiera Babiša vadītā "Neapmierināto pilsoņu akcija" (ANO), kas noslēgusi koalīcijas līgumu ar SPD un labēji populistisko partiju "Autobraucēji sev" (AUTO). Jaunā koalīcija kontrolē 108 no 200 apakšpalātas deputātu vietām.

Jaunās valdības sastāva nosaukšana gaidāma decembrī.

Sankcijas nav formalitāte, bet rīks kara apturēšanai, norādīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV), kura ceturtdien piedalījās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība".

Viņa atzīmēja, ka sankcijas ir ģeopolitiska rakstura problēma un arī ārpolitikas jautājums. Braže uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikā un drošības politikā tiek ievēroti trīs galvenie principi - stiprināt valsti, ieguldot aizsardzībā un drošībā, panākt, lai Eiropas Savienība (ES) un NATO kļūtu stiprākas, un vājināt Krievijas spējas turpināt karu Ukrainā.

Ārlietu ministre klāstīja, ka sankcijām jābūt efektīvi piemērotām un tās nepārtraukti jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem. Šajā darbā ES sadarbojas ar dažādu valstu valdībām gan Eiropā, gan citos pasaules reģionos.

Ukrainas armija naktī uz trešdienu veikusi triecienu Krievijas uzņēmuma "Lukoil" naftas pārstrādes rūpnīcai Volgogradā, apstiprinājis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Trieciena rezultātā rūpnīcā notikuši sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks.

Naftas produktu pārstrāde šajā rūpnīcā sasniedz 15,7 miljonus tonnu gadā, kas ir 5,6% no visas Krievijas naftas pārstrādes, norādīts Ukrainas armijas paziņojumā.