TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas dienvidu pilsētai Odesai naktī uz ceturtdienu cietuši 16 cilvēki, paziņoja pilsētas kara administrācijas vadītājs Serhijs Lisaks.

Droni trāpījuši daudzstāvu dzīvojamām ēkām un privātmājām, kā arī bērnudārza ēkai, izcēlušies ugunsgrēki.

Trieciens bijis vērsts arī pret infrastruktūras objektiem.

Zviedrija konfiscējusi kravas kuģi, kas tiek turēts aizdomās par zagtu Ukrainas graudu pārvadāšanu un tika aizturēts marta sākumā, trešdien paziņoja Zviedrijas prokuratūra.

Kuģis "Caffa", kas kuģoja ar viltotiem dokumentiem, visticamāk, pieder Krievijas "ēnu flotei".

"Caffa" bija ceļā no Marokas ostas Kasablankas, no kuras izbrauca 24. februārī, uz Sanktpēterburgu, kad Zviedrijas policija un krasta apsardze to 6. martā aizturēja Baltijas jūrā netālu no Trelleborgas. Zviedrijas policija aizturēja kuģa apkalpes locekli aizdomās par kuģu drošības noteikumu pārkāpšanu un viltota dokumenta izmantošanu.

Zviedrijas prokuratūra paziņoja, ka kuģis konfiscēts pēc tam, kad no kādas ārvalsts tika saņemts "juridiskās palīdzības lūgums", bet neatklāja, kura valsts šo lūgumu iesniegusi.

"Ārvalsts iestāde lūgusi Zviedrijā veikt noteiktus izmeklēšanas pasākumus, tostarp saistībā ar kuģi "Caffa". Esmu nolēmis konfiscēt kuģi, lai tiesa varētu pārbaudīt, vai to var nodot citai valstij," paziņoja prokurors Hokans Lāšons.

Martā Zviedrijas krasta apsardze paziņoja, ka kuģis ir iekļauts Ukrainas sankciju sarakstā un kuģo ar viltotiem Gvinejas dokumentiem. Krievijas vēstniecība Stokholmā paziņoja, ka desmit no 11 apkalpes locekļiem ir Krievijas pilsoņi.

Ukrainas droni iznīcinājuši divus Krievijas armijas helikopterus "Mi-28" un "Mi-17", trešdien paziņoja Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi.

Helikopteri iznīcināti lidlaukā Krievijas Voroņežas apgabalā aptuveni 150 kilometrus no kaujas kontakta līnijas.

Ukrainas dronu uzlidojuma brīdī laukumā atradās četri helikopteri.

Triecienā tika nogalināts viens no helikoptera tehniskās apkopes speciālistiem.

Rīgas apgabaltiesa atstājusi spēkā Rīgas domes deputātam, partijas "Stabilitātei!" bijušajam līderim Aleksejam Rosļikovam piemēroto drošības līdzekli - apcietinājumu, vēsta Latvijas Televīzija.

Rosļikovs patlaban gan nemaz neatrodas apcietinājumā, jo ir aizbēdzis no valsts. Politiķis atklājis, ka viņš uzturas Baltkrievijā, jo Latvijā viņam un ģimenei pastāvot draudi. Prokurors aicināja šādus Rosļikova izteikumus vērtēt kritiski.

Rosļikovs ir izsludināts starptautiskā meklēšanā. Kad atbildīgās iestādes noskaidros viņa atrašanās vietu, tad tiesa lems par kriminālprocesa izskatīšanas atjaunošanu. Iespējams, ka krimināllietu tiesa izskatīs bez viņa klātbūtnes.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa Latgales priekšpilsētā 9. aprīlī nolēma grozīt Rosļikova drošības līdzekli, piemērojot viņam apcietinājumu.

Šādu lūgumu bija pieteicis prokurors Kaspars Andruškins, tiesai sanākot uz sēdi krimināllietā, kurā Rosļikovs apsūdzēts par nacionālā naida kurināšanu.

Vienlaikus apsūdzēto nolemts izsludināt meklēšanā, un tiesas procesā pasludināts pārtraukums līdz viņa atrašanai.

Rosļikovs atzina, ka atrodas Baltkrievijā, un skaidroja, ka neieradās uz tiesas sēdi un neatgriezās Latvijā, jo baidījies par savu dzīvību, jo bija saņēmis telefoniskus draudus no cilvēkiem, kas draudējuši "nogriezt viņam galvu".

Pēc Rosļikova vārdiem, Valsts drošības dienests esot piedāvājis viņam pusgadu dzīvot slēptā dzīvoklī, bet viņš atteicies, jo negribēja sagaidīt, kad izteiktie draudi tiks realizēti.

Prokurors paziņoja žurnālistiem, ka par šiem notikumiem iepriekš nebija informēts.

Tiesa februārī bija saņēmusi Rosļikova pieteikumu ar lūgumu ļaut viņam no 8. marta līdz 10. martam izbraukt uz Šveici, lai piedalītos konferencē "Justice pour Tous Internationale". Atļauja tika izsniegta, jo tiesa saņēma apstiprinošus dokumentus no pasākuma rīkotājiem.

Prokurors žurnālistiem norādīja, ka pēc šī izbraukuma Rosļikovs nebija ieradies noteiktajā iestādē, lai paziņotu par atgriešanos.

Marta beigās prokurors guva apstiprinājumu, ka Rosļikovs neatrodas Latvijā, un lūdza tiesai mainīt tiesas sēdes laiku.

Tiesnese atzina, ka Rosļikovs, lūdzot atļauju izbraukt no valsts, sniedza nepatiesu informāciju un pārkāpa piemēroto drošības līdzekļu nosacījumus - neatgriezās Latvijā un nepaziņoja par savas dzīvesvietas maiņu. Viņa neierašanās uz tiesas sēdi atzīstama par neattaisnotu, līdz ar to tiesa nolēma atslēgt Rosļikovu no videokonferences.

Prokurors žurnālistiem norādīja, ka pēc tam, kad Valsts policija sniegs informāciju par meklēšanas rezultātiem, kriminālprocesu būs iespējams atjaunot.

Tāpat prokurors skaidroja, ka likums atļauj izskatīt lietu arī bez Rosļikova piedalīšanās tiesas sēdēs.

Patlaban tiesībsargājošajām iestādēm oficiāli nav zināms, kur atrodas Rosļikovs, un viņš ir izsludināts meklēšanā.

Bijušais Saeimas deputāts, kurš īsi pirms tiesas procesa sākuma paziņoja par atkāpšanos no "Stabilitātei!" valdes, tiesas sēdei bija pieslēdzies attālināti no Baltkrievijas, kur viņš patlaban atrodas. Sociālajos tīklos ievietotie videomateriāli ļāva secināt, ka Rosļikovs uz Baltkrieviju bija devies jau vairākas dienas iepriekš. Portāls "Tvnet" vēstīja, ka "preses konferencē" Baltkrievijā politiķis pieļāvis iespēju neatgriezties Latvijā, ja šeit izveidosies viņam nelabvēlīga situācija.

Rosļikovam sākotnēji tika inkriminēta arī palīdzība ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā, tomēr šajā daļā kriminālprocess Valsts drošības dienestā (VDD) tika izbeigts, jo izmeklēšanas laikā netika iegūti pietiekami pierādījumi, aģentūrai LETA apstiprināja prokuratūrā.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka 2025. gada 2. jūnijā atsevišķu Saeimas frakciju deputāti Saeimas Prezidijam iesniedza lēmuma projektu, saskaņā ar kuru tā autori aicināja Saeimu uzdot Ministru kabinetam trīs mēnešu laikā izveidot speciālistu komisiju, kas izstrādātu visaptverošu rīcības programmu rusifikācijas lingvistisko seku novēršanai un sagatavotu nepieciešamos normatīvo aktu projektus.

Apsūdzētais 2025. gada 4. jūnijā, būdams Saeimas deputāts, ar nodomu izraisīt nacionālo un etnisko naidu un nesaticību starp krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un latviešiem sociālajos tīklos publicēja videoierakstus un to paskaidrojošus aprakstus, kuros krievu valodā apzināti tendenciozi un nepatiesi informēja gan par konkrēto lēmuma projektu, interpretējot to kā neonacisma izpausmi, gan par 2025. gada 5. jūnijā plānoto Saeimas sēdi, kurā tas tiks skatīts.

Videoierakstos apsūdzētais apzināti iekļāva Krievijas propagandas medijos tradicionāli lietotos nepatiesos apgalvojumus par neonacismu Latvijā, uz nesaticību provocējošus, naidīgi vērstus apgalvojumus par Latvijā veiktu krievvalodīgo iedzīvotāju vajāšanu un apspiešanu, kā arī pauda nepatiesus apgalvojumus par pilnīgu krievu valodas lietošanas aizliegumu Latvijas krievvalodīgajiem, uzsverot, ka šī būs "cīņa starp cilvēcisko un zvērisko", informēja prokuratūrā.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, 2025. gada 5. jūnijā apsūdzētais, piedaloties Saeimas kārtējā sēdē, pieteicās izteikties par konkrēto lēmuma projektu.

Prokuratūra uzskata, ka savā uzrunā viņš tīši un apzināti iekļāva paša izdomātus, patiesībai neatbilstošus apgalvojumus ar mērķi Latvijas politisko eliti pārstāvošās partijas un sabiedrību, kas atbalsta valsts konstitucionālās vērtības, tostarp latviešu valodu un tās aizsardzību, attēlot kā naidīgi noskaņotu pret krievvalodīgajiem, krievu kultūru un valodu, gatavu pret krievvalodīgajiem veikt represijas.

Ar savu runu apsūdzētais apzināti un nepārprotami lika domāt, ka krievvalodīgie Latvijā ir apdraudēti un pret viņiem tiek veikti cilvēktiesību pārkāpumi, savukārt likumdevējvara tika attēlota kā teroristi, kas regulāri un neatlaidīgi vajā krievvalodīgos, vēlas izveidot speciālu rezervātu un iezīmēt krievvalodīgos ar īpašiem apzīmējumiem un simboliem.

Savu uzrunu no Saeimas tribīnes apsūdzētais noslēdza ar šādu frāzi krievu valodā: "Mēs esam vairāk! Krievu valoda - mūsu valoda!", pēc kā divreiz parādīja nicinošu, pazemojošu, nepiedienīga rakstura žestu.

Pēc savas uzstāšanās apsūdzētais sociālajos tīklos publicēja videoierakstu, kurā, vēršoties pret Saeimas deputātiem, emocionāli sakāpinātā un provocējošā manierē turpināja izkliegt frāzes krievu valodā, bet pēc izraidīšanas no Saeimas ēkas turpināja uzkurināt naidīgas emocijas krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pavēstīja prokuratūrā.

Prokuratūra uzskata, ka tādējādi apsūdzētā darbības un izteikumi bija vērsti uz nacionālā un etniskā naida un nesaticības izraisīšanu sabiedrībā, veidojot bailes krievvalodīgajos Latvijas iedzīvotājos, pretnostatot tos latviešiem un liekot maldīgi domāt, ka pret viņiem tiek veiktas represijas.

Uzsverot krievvalodīgo iedzīvotāju pārsvaru un nepieciešamību mobilizēties, pretoties un cīnīties, apsūdzētais šajā sabiedrības daļā veicināja neapmierinātības un aizvainojuma pieaugumu pret latviešu tautu un Latvijas valsti, polarizējot sabiedrību un apdraudot valsts integritāti un mierīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem.

Rosļikovs uzskata, ka lieta pret viņu esot politisks pasūtījums, kas turklāt izirstot, jo līdz lietas iesniegšanai prokuratūrā no tās esot pazudusi sadaļa par politiķa iespējamo sadarbību ar Krieviju, kas, pēc Rosļikova teiktā, bijis "smagākais pants".

"Puse pret mani ierosinātās lietas ir izjukusi, nenonākot prokuratūrā," aģentūrai LETA vērtēja politiķis. Tas apliecinot, ka trīs mēnešu laikā viņam esot izdevies pierādīt, ka šī lieta esot politisks pasūtījums.

Šajā laikā pie politiķa esot veiktas piecas kratīšanas. "VDD tagad vajag kaut ko iemest prokuroram," izteicās Rosļikovs, paužot pārliecību, ka šo lietu tiesā uzvarēs.

Rosļikovs patlaban vairs nav parlamenta deputāts, jo ir ievēlēts Rīgas domē.

Ukraina identificējusi vairāk nekā 28 tūkstošus ārvalstu pilsoņu, kuri pievienojušies Krievijas armijai, lai karotu pret Ukrainu, paziņojis Kara gūstekņu koordinācijas štāba sekretārs, brigādes ģenerālis Dmitrijs Usovs.

"Šobrīd skaitlis jau sasniedzis 28 391. Un tas pieaug. Es vēlreiz gribu pievērst uzmanību, tas ir skaitlis, kas skaidri zināms kā konkrēti personas dati. Tas ir, mēs runājam par konkrētiem uzvārdiem, vārdiem, tēvvārdiem un pilsonību," paziņoja Usovs. Viņš norādīja, ka Krievijas armijas rindās ir tieši pārstāvētas 136 valstis.

"Un mēs to rēķinām bez Ziemeļkorejas regulārās armijas līdzdalības," uzsvēra Usovs, norādot, ka Krievijas pusē cīnās aptuveni 14 000 Ziemeļkorejas karavīru. Viņš atklāja, ka Kara gūstekņu koordinācijas štābam katru mēnesi izdodas apzināt un papildināt statistiku par ārvalstu pilsoņiem Krievijas armijā. "Mēs uzskatām, ka šim skaitlim būtu jāpievieno vēl plus mīnus 25% līdz 30%," sacīja Usovs.

Viņš arī norādīja, ka pēc Kara gūstekņu koordinācijas dienesta datiem 3080 ārvalstu pilsoņi, kuri parakstīja līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju, pēc līguma termiņa beigām netika atlaisti no dienesta.

Noskaidrots, ka vismaz 5149 ārvalstu pilsoņi ir miruši, cīnoties Krievijas pusē. Usovs norādīja, ka līgumu slēgšanas dinamika tikai pieaug, un Krievija plāno šogad noslēgt līgumus ar 18 500 ārvalstu pilsoņu. 2025. gadā Krievija noslēdza līgumus ar 13 997 ārvalstniekiem, liecina Kara gūstekņu koordinācijas štāba dati.

Pirmo reizi kopš Krievijas invāzijas Ukrainā Kremļa galvenajā propagandas “svētumā” Uzvaras parādē Sarkanajā laukumā nebūs galvenā atribūta, ar ko impērija gadiem ilgi mīlējusi biedēt pasauli — netiks demonstrēta militārā tehnika. Kremlis trešdien skaidroja, kādēļ šādu pazemojumu nāksies paciest.

Krievijas diktatora Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs atzinis, ka Krievijas galvaspilsētas Maskavas centra drošību nevar garantēt no iespējamiem Ukrainas uzbrukumiem.

“Kijivas režīms, kurš katru dienu zaudē teritorijas kaujas laukā, pašlaik pilnībā pievērsies teroristu aktivitātēm. Tādēļ uz šī terorisma draudu fona dēļ tiek veikti visi pasākumi, lai minimizētu riskus,” preses brīfingā sacīja Peskovs.

Protams, Peskovaprāt, ukraiņu atbildes triecieni Krievijas teritorijā ir “terora akti”, kamēr krievu armijas nepārtrauktie uzbrukumi Ukrainas pilsētām un zvērības okupētajās teritorijās ir jau 1526 dienas ilgstošās “speciālās militārās operācijas” ikdienišķa rutīna. Zīmīgi, ka sākotnēji Krievijas propaganda bazūnēja, ka Kijivu izdosies ieņemt pāris dienās, bet nu šis karš jau par 108 dienām pārsniedzis Lielā tēvijas kara ilgumu, un krievu okupantu armija nav spējusi ieņemt nevienu apgabala centru. Kaut gan 2022. gada septembrī Putins lepni paziņoja par četru Ukrainas austrumu apgabalu aneksiju, joprojām krievi pilnībā nekontrolē nevienu.

Iepriekš Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka parādē nebūs ne tikai kara tehnika, bet nepiedalīsies arī Suvorova un Nahimova vārdā nosaukto karaskolu audzēkņi — tas viss “sakarā ar operatīvo situāciju”.

Pēdējo reizi Uzvaras svētku parāde Maskavā bez kara tehnikas demonstrēšanas notika 2007. gadā.

Arī Putina dzimtajā pilsētā Sanktpēterburgā, kuru kopā ar Ļeņingradas apgabalu pēdējā laikā regulāri sasniedz ukraiņu droni, parādē nebūs Ļeņingradas kara apgabala kara tehnikas, kadetu un suvoroviešu. Demonstrēt kara tehniku neuzdrošināsies arī citos Krievijas apgabalos, kas atrodas ukraiņu dronu sasniedzamības zonā, bet vairākos apgabalos atcelts arī salūts — tostarp salīdzinoši tālajā un “drošajā” Čuvašijā.

Iespējams, liela ietekme uz lēmumu slēpt kara tehniku bijusi šomēnes intensīvajiem ukraiņu uzbrukumiem Krievijas dienvidu Krasnodaras novada Tuapses pilsētas naftas objektiem, kas pilsētā izraisījuši īstas apokalipses ainas. Parasti Putins nemēdz īpaši komentēt ukraiņu triecienus, bet pēc triecieniem Tuapsei viņš no lapiņas sāka lasīt par Ukrainas “teroristiskajiem draudiem”. Varbūt viņu uz to pamudināja neliela nianse — apmēram nieka 100 kilometru attālumā atrodas viena no Putina galvenajām rezidencēm “Krasnaja poļana”, no kurienes gan jau var saskatīt diktatora sirdsmieru traucējošos melnos dūmus pie horizonta.

ASV solījušas piešķirt līdz 100 miljoniem dolāru [85 miljoniem eiro], lai salabotu Ukrainas Černobiļas atomelektrostacijas (AES) kupolu, kas novērš radiācijas noplūdes apkārtējā vidē.

ASV finansējums nosegs gandrīz vienu piektdaļu izmaksu, kas nepieciešamas kupola atjaunošanai pēc tam, kad tas tika sabojāts Krievijas drona triecienā. Francija martā paziņoja, ka kupola remontdarbi izmaksās 500 miljonus eiro, un lūdza G7 valstis palīdzēt tos finansēt.

ASV Valsts departaments paziņoja, ka prezidenta Donalda Trampa administrācija sadarbosies ar Kongresu, lai piešķirtu naudu remontam, "saskaņā ar Savienoto Valstu turpmāko vadošo lomu kodoldrošības un kodolieroču neizplatīšanas jautājumos". "Mēs aicinām mūsu G7 un Eiropas partnerus sekot mūsu piemēram un uzņemties būtiskas finansiālas saistības, lai dalītu šo svarīgo remontdarbu slogu," teikts Valsts departamenta paziņojumā.

Čornobiļas AES katastrofa 1986. gada 26. aprīlī ir lielākais civilās kodolenerģētikas negadījums, kāds noticis. Eksplozijā notikuma vietā gāja bojā 30 cilvēki, bet simtiem cilvēku miruši vēlāk radiācijas izraisītu slimību dēļ. Precīzs upuru skaits nav noteikts. Toreizējās padomju varasiestādes sākotnēji mēģināja slēpt kodolkatastrofas mērogus.

2016. gadā virs reaktora atliekām tika uzcelts masīvs metāla kupols, kura būvniecība tika segta no starptautiska finansējuma un izmaksāja 2,1 miljardu eiro. Taču 2025. gada februārī Krievijas drona trieciena rezultātā kupola ārējā slānī izveidojās caurums.

Krievijai atkārtoti iebrūkot Ukrainā 2022. gada februārī, Krievijas armija ieņēma Čornobiļas AES, bet pēc dažām nedēļām atkāpās. Ukraina vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par uzbrukumiem Čornobiļas AES un citām Ukrainas atomelektrostacijām un brīdinājusi, ka Maskavas triecieni draud izraisīt jaunu katastrofu.

Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Aizsardzības spēki uzbrukuši sankcijām pakļautam tankkuģim MARQUISE, kamēr tas dreifēja ar izslēgtu AIS signālu, gaidot jūrā, lai no cita kuģa iekrautu Krievijas naftu. 

Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiulina to pateica tieši.

Pirms 2022. gada lielie uzņēmumi paļāvās uz lētiem Rietumu aizdevumiem, izmantojot ārvalstu kapitālu paplašināšanai. Pēc sankcijām šī piekļuve tika pārtraukta.

Tagad ekonomika arvien vairāk ir atkarīga no vietējiem līdzekļiem — augstas inflācijas un strauju procentu likmju apstākļos.

Pēc viņas teiktā, situācija tiek kontrolēta: speciālisti veic regulārus mērījumus un paplašina laboratorijas kapacitāti uz vietas.