TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina aktīvi nostiprina savu dienvidrietumu robežu gar Piedņestru
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Mums Eiropā ir jāatbrīvojas no domāšanas, ka tikai mēs palīdzam Ukrainai. Mums ir jāuzdod sev jautājums: kā Ukraina var palīdzēt mums?
Tāpēc es jau no paša sākuma esmu bijis dedzīgs Ukrainas dalības ES un NATO atbalstītājs.
Eiropā vai Amerikas Savienotajās Valstīs nav neviena militārpersonas, kas spētu veikt mūsdienu karadarbību tā, kā to pašlaik dara Ukraina. Tāpēc viņi faktiski palīdz Tuvajos Austrumos.
President Stubb:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 5, 2026
We in Europe have to get out of the mindset that it's only us helping Ukraine. We have to ask ourselves the question: how can Ukraine help us?
That's why I have, from the beginning, been a strong advocate of Ukraine's EU membership and of Ukraine's NATO… pic.twitter.com/Po2hwlc16V
Triecieni tika veikti pa mērķiem Krievijā, tostarp militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem Čeboksaros, vēsta Zelenskis.
"Krievijai ir jāpārtrauc karš un jāpāriet uz īstu diplomātiju. Mēs esam izteikuši savu priekšlikumu," paziņoja Ukrainas prezidents.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry in the forest in the direction of Lymansk pic.twitter.com/AFGw4pM4it
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 5, 2026
Saskaņā ar prezidenta teikto, militārpersonas un aizsardzības ministrs iesniedza ziņojumu par aprīļa rezultātiem.
Galvenie punkti:
- Ukrainas bruņotie spēki uztur stabilu aizsardzību un palielina savu efektivitāti.
- Tāla darbības rādiusa triecieni (vairāk nekā 20 km) ir divkāršojušies salīdzinājumā ar martu un četrkāršojušies salīdzinājumā ar februāri.
- Mēneša laikā tika veiktas vairāk nekā 10 200 robotu misijas (loģistika un evakuācija).
- Prioritāte ir sauszemes robotu sistēmu, dronu un robotu platformu palielināšana.
❗️Over 35,000 enemy losses in one month: Zelenskyy on April’s results
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 5, 2026
According to the President, the military and the Minister of Defense presented a report on April’s outcomes.
Key points:
▪️The Ukrainian Armed Forces maintain a stable defence and are increasing their… pic.twitter.com/g7zgbldm24
Okupanti uzbruka objektiem Harkivas, Poltavas, Dnipropetrovskas un Kijivas apgabalos. Poltavas apgabalā ziņots par 4 bojāgājušajiem un 31 ievainoto, kā arī bojāts uzņēmums, dzelzceļš un gāzes apgāde.
Russia attacked Ukrainian rail infrastructure and homes overnight, hitting sites in Kharkiv, Poltava, Dnipropetrovsk and Kyiv regions. Poltava region reported 4 dead and 31 injured, with an enterprise, railway and gas supply damaged. #Ukraine pic.twitter.com/Rjdb44n1hZ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) May 5, 2026
Retais bezpilota lidaparāts veic dziļu izlūkošanu gaisā un filmē dronu uzbrukuma rezultātus. Atvērtā pirmkoda dati liecina, ka 2026. gadā tika notriekti aptuveni četri šādi droni.
Ukraine's National Guard Omega unit has destroyed a $100,000 Russian Knyaz Veshchiy Oleg recon drone
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 5, 2026
The rare UAV performs deep aerial reconnaissance and films strike drone results. Open-source data counts roughly four such drones downed in 2026.https://t.co/c9bQhRtsnj pic.twitter.com/mjVqHC9iHO
Ukraina aktīvi nostiprina savu dienvidrietumu robežu — līniju, kas stiepjas gar Krievijas okupēto Piedņestru, prokrievisko marionešu režīmu Moldovā.
Attālums no šīs robežas līdz Odesai, Ukrainas lielākajai ostas pilsētai, ir tikai 80 kilometri.
Ukraine is actively reinforcing its southwestern border — the line that runs along Russian-occupied Transnistria, a pro-Russian puppet regime in Moldova
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 5, 2026
The distance from that border to Odesa, Ukraine's largest port city, is just 80 kilometers https://t.co/3sRdxya833
Dati parasti tiek publicēti piektdienās plkst. 10:00 pēc Maskavas laika, bet tie neparādījās ne 1., ne 4. maijā — pirmajā darba dienā pēc brīvdienām.
Pirms tam reitings bija krities septiņas nedēļas pēc kārtas, liecina paši valsts aptauju veicēji.
FOM (Sabiedriskās domas fonds, vēl viena ar valsti saistīta aptauju aģentūra) nedēļas nogalē ziņoja par 73% — zemāko rādītāju kopš 2022. gada februāra. VTsIOM (Krievijas Sabiedriskās domas pētījumu centrs, valdības pārvaldīts aptauju veicējs) aprīļa beigās sniedza 65,5% — zemāko rādītāju vairāk nekā četru gadu laikā.
😂 VTsIOM has gone missing. Putin’s rating dropped so much it’s no longer being published
— NEXTA (@nexta_tv) May 5, 2026
The data is usually released on Fridays at 10:00 Moscow time, but it didn’t appear on May 1 or May 4 — the first working day after the holidays.
Before that, the rating had been declining… pic.twitter.com/FAxLnaimmK
Eiropai ir jāattīsta raķešu sistēmas kopīgi ar Ukrainu, un tām ir jābūt darbspējīgām līdz 2030. gadam, sacīja CDU biedrs Roderihs Kīzeveters.
Improvizācijas iemesls ir Vašingtonas lēmums neizvietot "Tomahawk" spārnotās raķetes Vācijā.
Europe must develop missile systems jointly with Ukraine — and needs them operational by 2030, said CDU member Roderich Kiesewetter
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 5, 2026
The trigger is Washington's decision not to deploy Tomahawk cruise missiles in Germany https://t.co/URdYqP1aBJ
Šādi drošības mēri tika ieviesti bažās par atentātu, ziņo The "Telegraph", atsaucoties uz izlūkdienestu avotiem.
⚡️ Putin’s staff have been banned from using mobile phones and ordered to travel only in FSO-approved vehicles
— NEXTA (@nexta_tv) May 5, 2026
The меры were introduced over assassination fears, The Telegraph reports, citing intelligence sources. pic.twitter.com/rf6pthQDkr
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
