TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
❗️🇺🇦Ukrainian servicemen from the MURAMASA unit destroy 🇷🇺Russian logistics on the front pic.twitter.com/wkk5v3apPj
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Izmantojot incidentus ar droniem, Krievija īsteno informācijas operāciju pret Baltijas valstīm, kuras nolūks ir piespiest tās atteikties no atbalsta Ukrainai, otrdien paziņoja Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD) direktors Remiģijus Bridiķis.
"Mums jāsaprot, ka pirmām kārtām pret mums tiek veikta informācijas operācija, kuras mērķis ir panākt, lai mēs atteiktos no atbalsta Ukrainai vai to ierobežotu," sacīja Bridiķis intervijā ziņu radiostacijai "Žiniu radijas".
Krievija melīgi apgalvo, ka Baltijas valstis apzināti ļauj izmantot savu teritoriju Ukrainas dronu uzbrukumiem Krievijai. Baltijas valstis to noliedz, norādot, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti ielido to gaisa telpā pēc tam, kad Krievijas elektroniskās kaujas iekārtas novirza tos no kursa.
Krievijas plāns sūdzēties ANO tiesā par Latviju ir provokācija, paziņojumā uzsver Krievijas pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un Krievijas emigrantu atbalsta asociācija (AREM).
AREM akcentē, ka paziņojums tapis saistībā ar Krievijas valdības nodomu vērsties ANO Starptautiskajā tiesā saistībā par it kā notikušu "krievu tiesību aizskārumu" Latvijā un Baltijas valstīs.
AREM atzīmē, ka organizācija izveidota 2018. gadā. Starp tās dibinātājiem un atbalstītājiem ir Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, bēgļi no Krievijas, dažādu tautību un konfesiju pārstāvji, kuriem Latvija ir mājas.
Vladimirs Putins ir cilvēks, kura vārdam un parakstam nevar uzticēties. Viņš mums atkārtoti meloja. Šie nav mani vīri Krimā, atceraties? Man nav absolūti nekāda nodoma iebrukt Ukrainā, sacīja Polijas ārlietu ministrs.
Important reminder from @sikorskiradek:
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) May 26, 2026
❗️Vladimir Putin is a man whose word and whose signature cannot be trusted.
He lied to us repeatedly. These are not my men in the Crimea, remember? I have absolutely no intention of invading Ukraine. pic.twitter.com/icNgqPWz6i
❗️🇺🇦Ukrainian military destroyed a 🇷🇺Russian base with equipment pic.twitter.com/sSxJwDPTu8
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Kannu kinofestivāla "Grand Prix" ieguvējs, emigrācijā dzīvojošais krievu kinorežisors Andrejs Zvjagincevs pirmdien pauda, ka balsstiesību nav nedz viņam, nedz miljoniem Krievijas pilsoņu, režisoram šādi komentējot Kremļa preses sekretāra iepriekš pausto, ka Zvjagincevam "nav balsstiesību", lai pieprasītu izbeigt Krievijas pret Ukrainu izvērsto agresiju.
"Jā, pilnīgi pareizi - man nav balsstiesību, tāpat kā simtiem miljonu krievu šodien nav balsstiesību," Zvjaginceva pausto citē tīmekļa izdevums "Meduza".
"Jo jūs nekad neesat dzirdējuši viņu balsi. Jūs savus līdzpilsoņus 2008. gadā dēvējāt par banderlogiem," pauda režisors, atgādinot diktatora Vladimira Putina vārdus. "Un 2011. gadā. Un tajā pašā viltīgajā 2014. gadā. Un vēl un vēl ar visām pieturām."
❗️The 🇷🇺Russians claim they have received a new batch of freshly manufactured Su-35S fighters pic.twitter.com/YCg38r7K1V
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 26, 2026
Kara noziedznieks to teica tikšanās laikā ar NVS drošības un izlūkošanas aģentūru vadītājiem.
Putins sacīja, ka viņu īpaši satrauc jauni nestabilitātes perēkļi, kas veidojas pie NVS valstu robežām.
Izskatās, ka viņš ir aizmirsis, kas šo nestabilitāti gadiem ilgi ir radījis.
🤡 “The global situation has become noticeably more complicated,” — Putin
— NEXTA (@nexta_tv) May 26, 2026
The war criminal said this during a meeting with the heads of CIS security and intelligence agencies.
Putin said he is especially concerned about new hotspots of instability emerging near the borders of… pic.twitter.com/As5yA64nF6
Ģenerālštābs paziņoja, ka Ukrainas gaisa spēki 25. maijā ar britu un franču spārnotajām raķetēm "Storm Shadow" uzbruka Krievijas komandpunktam okupētajā Luhanskā.
Krievijas vietējā raķešu trauksme tika aktivizēta ap plkst. 16:30.
Ukraine's Air Force struck a Russian command-and-control post in occupied Luhansk on 25 May with British-French Storm Shadow cruise missiles, the General Staff said.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) May 26, 2026
Russia's local missile alert went off around 16:30.
🔗 https://t.co/ZXxuyr4LjP pic.twitter.com/DpQuBsAm2z
Ukrainas Aizsardzības ministrijas karaspēka daļām A4076 un A1556, kā arī Trostjanecas pilsētas slimnīcai bez atlīdzības tiks nodoti trīs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) uzskaitē esoši medicīniskie transportlīdzekļi, otrdien apstiprināja valdībā.
Ukrainas karaspēka daļām paredzēts nodot divus 2015. gada izlaiduma pilnpiedziņas "Mercedes Benz Sprinter 316" transportlīdzekļus bez medicīniskā aprīkojuma. Savukārt Trostjanecas pilsētas slimnīcai nodos vienu 2014. gada izlaiduma "Volkswagen Crafter" transportlīdzekli bez medicīniskā aprīkojuma.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



