TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atklāj "Rietumu fronti" pret Ukrainas atbalstītājiem Eiropā, vairākām valstīm nosakot jaunus tarifus Grenlandes aneksijas centienos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievu propagandiste margarita Simonjana apgalvo, ka Maskava neveic "laukveida" bombarēšanu Kijivā, jo tur viss ir krievisks, un "ja rīt atkal viss nebūs mūsu, tas būs parīt".
Propagandisti arī apsprieda mērķus saviem "precīzajiem triecieniem", iesakot vērsties pret Ukrainas parlamentu un prezidentu. Pēc Solovjova teiktā, viņi to var darīt, jo Krievijai "nemaz nav nepieciešama pasaules simpātijas".
Russian propagandist Simonyan says Moscow doesn't carpet-bomb Kyiv because everything there is Russian, and "if it's not all ours again tomorrow, it will be the day after tomorrow."
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 19, 2026
Propagandists also discussed targets for their "precision strikes," suggesting targeting… pic.twitter.com/sA0Fb84Btv
Saskaņā ar Krievijas Iekšlietu ministrijas datiem, Čečenija ir nosaukta par drošāko reģionu Krievijā. Oficiālie dati liecina, ka uz 10 000 iedzīvotājiem ir tikai 16 noziegumi. Salīdzinājumam, valsts vidējais rādītājs ir 121. Otro un trešo vietu rangā ieņem Ingušija un Dagestāna. Augstākais noziedzības līmenis tika reģistrēts Karēlijā, Aizbaikāla novadā un Altaja Republikā.
Čečenija ir reģions, kurā par noziegumiem bieži vien netiek ziņoti vispār, un sūdzības iesniegšana par drošības spēkiem var būt bīstama. Spīdzināšana, nolaupīšanas, goda slepkavības, ārpustiesas sodi — to visu cilvēktiesību grupas ir dokumentējušas gadiem ilgi, taču tas reti nonāk oficiālajā policijas statistikā.
Vai nu "nav sūdzības", vai arī jautājums tiek "atrisināts neformāli".
😁“The safest region in Russia” — if you believe the Interior Ministry
— NEXTA (@nexta_tv) January 19, 2026
Chechnya has been named the safest region in Russia, according to Russian Interior Ministry. Official figures claim just 16 crimes per 10,000 residents. The national average, for comparison, is 121.
Second… https://t.co/dfys4SCGtL pic.twitter.com/0NnM1Sqi9T
Krievija 2025. gadā atvēra Mariupoles sagrābto ostu ārvalstu kuģiem, aizstājot Ukrainas standartus ar Krievijas standartiem, lai apietu sankcijas.
Plānos ietilpst kanāla padziļināšana un pārkraušanas paplašināšana, pārvēršot pilsētu par loģistikas centru okupētajām teritorijām.
Tikmēr skolu ēdināšana ir apturēta finansējuma trūkuma dēļ. Iedzīvotāji, kas aizbēga no 2022. gada aplenkuma, zaudē savus dzīvokļus saskaņā ar jaunajiem "bezsaimnieka mājokļu" likumiem. Tie, kas palika, uz katru sūdzību saņem vienu atbildi: "Pagaidiet."
Šis modelis atbilst tam, kas notika Drāmas teātrī, kur strādnieki izmantoja hloru, lai maskētu līķu smaku, pirms decembrī to atkal atvēra krievu pasakām.
Maskavai Mariupole nav pilsēta. Tā ir trofeja.
Russia opened Mariupol's seized port to foreign ships in 2025, replacing Ukrainian standards with Russian ones to circumvent sanctions.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 19, 2026
Plans include deepening the channel and expanding transshipment—turning the city into a logistics hub for occupied territories.
Meanwhile,… pic.twitter.com/jGDBaqz5uT
Lai izvairītos no pabalstu maksāšanas, Krievijas komandieri sūta drošā nāvē karavīrus ar invaliditāti.
To avoid paying benefits, Russian commanders are simply sending disabled soldiers to their deaths. pic.twitter.com/IzYPzTFtm1
— NEXTA (@nexta_tv) January 19, 2026
"Reuters" ziņo, ka Ķīna ir strauji palielinājusi "Urals" jēlnaftas importu pēc tam, kad Indijas naftas pārstrādes rūpnīcas — tās lielākie pircēji — sankciju risku dēļ sāka samazināt iepirkumus.
Iemesls ir vienkāršs: rekordlielas atlaides.
Ķīna atklāti izmanto situāciju un diktē cenas Krievijai.
Vēl jāatzīmē, ka pēc tam, kad Amerikas Savienotās Valstis pārņēma kontroli pār Venecuēlas naftas piegādēm, valsts eksports samazinājās par 75%.
Piegādes uz Ķīnu un Kubu tika pilnībā apturētas.
China is snapping up Russian oil for peanuts. The Kremlin has no other option
— NEXTA (@nexta_tv) January 19, 2026
According to Reuters, China has sharply increased imports of Urals crude after Indian refineries — its largest buyers — began cutting purchases due to sanctions risks.
The reason is simple: record… pic.twitter.com/PLtzcimaht
ASV bāzētais Kara pētījumu institūts (ISW) ziņo, ka Krievijas spēki pavirzījušies uz priekšu Zaporižjas apgabala rietumos. Taču, neskatoties uz nelieliem panākumiem Ščerbaku tuvumā, Ukrainas bezpilota lidaparāti kavē iefiltrēšanās mēģinājumus citās teritorijās, tostarp Stepnohirskā un Primorskā, norāda "Deep State".
Ziņots, ka lielākā daļa Krievijas karavīru nespēj noturēt pozīcijas un iet bojā, mēģinot virzīties uz priekšu, īpaši netālu no Ričnes. Krievijas iefiltrēšanās mēģinājumi pastiprinājās arī netālu no Lukjanivskes un Pavļivkas, izmantojot Ukrainas aizsardzības līniju nepilnības ierobežotā cilvēkresursu skaita dēļ.
Russian forces advanced in western Zaporizhzhia Oblast, ISW reports. But despite small gains near Shcherbaky, infiltration attempts in other areas — including Stepnohirsk and Prymorske — are being thwarted by Ukrainian drones, Deep State says.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 19, 2026
Most Russian troops reportedly…
Somija ir apstiprinājusi 31. aizsardzības materiālu piegādi Ukrainai, kuras vērtība tiek lēsta 98 miljonu eiro apmērā, liecina Aizsardzības ministrijas dati. Prezidents Sauli Nīniste piegādi parakstīja 16. janvārī. Līdz ar to Somijas kopējais militārais atbalsts Ukrainai kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma sasniedz 3,1 miljardu eiro.
Finland has approved its 31st defence materiel package for Ukraine, worth an estimated €98 million, according to the Ministry of Defence. President Sauli Niinistö signed off on the delivery on January 16. With this, Finland’s total military aid to Ukraine reaches €3.1 billion… pic.twitter.com/k5qt1AruoB
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 19, 2026
Krievijas propaganda atkal mēģināja attēlot Putina dzīvīgumu un to, ka līderis ievēro "nacionālās vērtības", taču rezultāts nebija visai pārliecinošs.
Krievijas propaganda un Peskovs kā pierādījumu Putina peldei āliņģī Zvaigžņu dienā uzrādīja astoņus gadus vecu fotoattēlu. Sociālo mediju lietotāji ir pārliecināti, ka Putins nav ieniris āliņģī, baidoties par savu veselību. Vairāk lasi šeit.
"Financial Times" ziņo, ka ES līderi Davosā ir pārcēluši uzmanību no Ukrainas uz Grenlandi un tirdzniecības saspīlējumu ar Vašingtonu. Nacionālās drošības padomnieku sanāksme, kas sākotnēji tika sasaukta, lai apspriestu Ukrainas jautājumu, tagad būs veltīta Eiropas reakcijai uz Trampa jaunajiem tarifiem. Tiek ziņots, ka Briselē tiek apspriesta "burkāna un pātagas" pieeja attiecībā uz ASV.
Trump-effect. According to the Financial Times, EU leaders in Davos have shifted focus from Ukraine to Greenland and trade tensions with Washington. A meeting of national security advisers originally called to discuss Ukraine will now center on Europe’s response to Trump’s new… pic.twitter.com/gQOC4WKThU
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) January 19, 2026
Ramzans Kadirovs dara visu iespējamo, lai informācija par viņa dēla Ādama stāvokli nenonāktu plašsaziņas līdzekļos. Groznijas republikas slimnīcas ārstiem, kuriem tiks konstatēta saskarsme ar žurnālistiem, draudēs nepatikšanas.
18. janvārī tika ziņots, ka dienu iepriekš drošības spēki apmeklēja Groznijas slimnīcu, kurā nesen tika reanimēts Adams Kadirovs. Viņi meklēja ārstu un citu medicīnas darbinieku saistību ar žurnālistiem, pārbaudot viņu tālruņus, vēsta "Kavkaz Realii". Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



