TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti masveidā mīnē Hersonu, metot sprāgstvielas no droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Gadu pirms savas nāves Džefrijs Epstīns mēģināja sazināties ar Krievijas Ārlietu ministriju, lai nodotu informāciju par Donaldu Trampu Sergejam Lavrovam un Vladimiram Putinam, ziņo "Politico", atsaucoties uz Epstīna saraksti, ko publiskojuši ASV demokrāti.
Epstīns rakstīja bijušajam Eiropas Padomes ģenerālsekretāram Torbjērnam Jaglandam, lūdzot viņu "nodot Putinam", lai Lavrovs ar viņu sazinās. Jaglands atbildēja, ka nākamajā dienā tiksies ar Lavrova palīgu un "nodos tālāk priekšlikumu". Vai kontakts patiešām notika, joprojām nav zināms.
E-pasti arī liecina, ka Epstīns apsprieda Trampu ar Vitāliju Čurkinu, Krievijas bijušo pastāvīgo pārstāvi ANO.
Tikmēr demokrāti ir publiskojuši jaunus dokumentus no Epstīna lietas, apgalvojot, ka Tramps it kā zināja par finansista noziegumiem un pat vairākas stundas pavadīja vienā mājā ar vienu no viņa upuriem. Baltais nams to sauc par "vēl vienu mēģinājumu nomelnot prezidentu".
‼️ Russia may have received kompromat on Trump from Epstein
— NEXTA (@nexta_tv) November 13, 2025
A year before his death, Jeffrey Epstein attempted to reach out to the Russian Foreign Ministry to pass information about Donald Trump to Sergey Lavrov and Vladimir Putin, Politico reports, citing Epstein’s… https://t.co/LLOn8KNimj pic.twitter.com/o1bYIO7tlQ
Incidents noticis naktī no 11. uz 12. novembri Milūzas pilsētas dzelzceļa stacijā.
Source: https://t.co/ubEDks8ROd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 13, 2025
24 stundu laikā Ukrainas aizsardzības spēki dienvidos iznīcināja Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas Buk-M3 un Osa.
❗️Within 24 hours, the 🇺🇦Ukrainian Defense Forces destroyed a 🇷🇺Russian Buk-M3 and Osa air defense systems in the South pic.twitter.com/W9otG9jz1X
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 13, 2025
Prokrieviskie mediji no Orlas pārraidīja sižetu no okupētās Doneckas, kas netīšām apstiprināja vairākus kara noziegumus. Tajā tika atklāts, ka Krievijas spēki izmanto civilos transportlīdzekļus munīcijas pārvadāšanai un karaspēka pārvietošanās maskēšanai, kā arī okupē civilās mājas, apzīmējot tās ar grafiti, piemēram, "Okupēts", lai rezervētu tās militārām vajadzībām.
Vienā bojātā ēkā ar lielu pagrabu tagad, kā ziņots, atrodas 1. gvardes tanku armijas aizmugures vienības. Tas viss tika lepni demonstrēts "humānās palīdzības" rakstā.
In an act of self-incrimination, pro-Russian media from Oryol aired a report from occupied Donetsk that inadvertently confirmed multiple war crimes. The segment revealed that Russian forces are using civilian vehicles to transport ammunition and disguise troop movements, and are… pic.twitter.com/UcxJi1kFZH
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 13, 2025
Krievijas bezpilota lidaparāts (FPV) Sumu apgabalā ietriecās ukraiņu maizes piegādes automašīnā, ievainojot vadītāju. Operators redzēja, ka tas nav militārs mērķis, bet tieši mērķēja uz transportlīdzekli.
Saskaņā ar Ženēvas konvencijām šādas darbības var klasificēt kā kara noziegumu.
A Russian FPV drone struck Ukrainian bread delivery driver in Sumy Oblast, injuring him. The operator saw it wasn't a military target, but directly targeted the vehicle
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 13, 2025
Under the Geneva Conventions, such actions can be classified as war crime
📸 Sumy OVA/Illustrative image pic.twitter.com/jdDx1I5r3W
Ukrainas Ģenerālštābs apstiprina, ka naktī uz 13. novembri viņi uzbruka desmitiem Krievijas un tās okupēto teritoriju objektiem, izmantojot gan dronus, gan vietēji ražotus tālas darbības rādiusa ieročus, tostarp "Flamingo" raķetes, Bars un Liutyi dronus.
Mērķu vidū bija degvielas noliktava un helikopteru bāze okupētajā Krimā, komandpunkti netālu no Berdjanskas un radaru sistēmas netālu no Jevpatorijas. Zaudējumi Krievijas kontinentālajā daļā tiek novērtēti.
"Šī ir amerikāņu un ukraiņu produkcija, kopīga ražošana. < ... > Es ceru, ka nākotnē mums būs vairāk."
❗️🇺🇦Ukraine has started producing interceptor-drones together with the 🇺🇸US, — Zelensky
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 13, 2025
" This is American-Ukrainian production, joint production. < ... > I hope that in the future we will have more. " pic.twitter.com/Vz0YiyzwmO
Krievu "Z" blogeris atzina, ka Pokrovskā filmētais Krievijas bruņoto spēku konvojs ir iznīcināts. Video izrādījās liktenīgs Krievijas militārpersonām, jo okupantu pozīcijas atklāja viņu pašu propagandisti.
"Tā idiota dēļ, kurš to nofilmēja un nopludināja tiešsaistē, šodien šajā apgabalā ir kaudze ar "200". un sadegušu tehniku," viņš rakstīja, apstiprinot zaudējumu apmēru. Vairāk lasi šeit.
Прилетело по оркам с дронами pic.twitter.com/LfXoj581l0
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) November 13, 2025
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ceturtdien telefonsarunā mudināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski spert enerģiskus soļus cīņā ar korupciju, aicinājumu izsakot neilgi pēc kukuļošanas skandāla, kas satricinājis Kijivu.
Ukrainas valdībai ir "enerģiski jāīsteno pretkorupcijas pasākumi un citas reformas, jo īpaši likuma varas jomā", telefonsarunā Zelenskim sacīja Mercs, teikts kancelejas paziņojumā.
Trešdien pēc Zelenska prasības atkāpās enerģētikas un tieslietu ministri saistībā ar milzu naudas atmazgāšanas shēmu enerģētikas nozarē.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



