Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā trako par "ukraiņu uzbrukumu" Putina rezidencei

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijā...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 08:30
Krievijas 2014. gadā anektētās Krimas kūrortpilsētas Jaltas vadība liek aizvākt pilsētas reklāmas plakātu, kas attēlots Ukrainas karoga krāsās
Šodien 08:08
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā tautu: mēs vēlamies mieru savā zemē un karojam par to
Vakar 23:45
Tikmēr "Kremļa Gebelss" Vladimirs Solovjovs priecājas, kā Zelenski Tramps "nolika pie vietas" Floridā
Vakar 23:40
Jaungada uzrunā Putins slavē okupantu armiju Ukrainā un aicina uz vienotību
Vakar 23:23
Krievijā tradicionāli mazuļu galvās turpina borēt, ka karš ir forši. Salatētis šim nolūkam piepalīdz
Vakar 21:45
Tikmēr uz Krieviju aizbēgušais Latvijas eksžurnālists un tagadējais propagandas raidījumu regulārais viesis Andrejs Mamikins cer, ka Latvija atgriezīsies māmuļas Krievijas apskāvienos
Vakar 21:25
Kārtējo reizi no Krievijas peldošs kuģis "nejauši" pārrauj telekomunikāciju kabeli starp Somiju un Igauniju

Somijas policija trešdien arestējusi kuģi, kas tiek turēts aizdomās par sakaru kabeļa bojāšanu Somu līcī starp Helsinkiem un Tallinu. Pirms dažām stundām bojātais kabelis pieder somu telekomunikāciju uzņēmumam “Elisa” un atrodas Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Somijas nacionālā raidsabiedrība “Yle” pavēstījusi sīkāku informāciju par notikušo.

Somijas arestētais 132 metru garais kravas kuģis “Fitburg” zem Senvinsentas un Grenadīnu karoga peldēja no Krievijas otrās lielākās pilsētas Sanktpēterburgas uz Izraēlas pilsētu Haifu. Kaut gan kuģis nav minēts oficiālajos sankciju sarakstos, sankciju uzraudzības platforma “Open Sanctions” iepriekš ir norādījusi “Fitburg” kā kuģi, kam jāpievērš uzmanība.

Somijas nacionālās policijas komisārs Ilka Koskimeki trešdien preses konferencē paziņoja, ka “Fitburg” tika aizturēts ap plkst. 11.00. Uz kuģa atradās 14 apkalpes locekļi, kas ir Krievijas, Gruzijas, Azerbaidžānas un Kazahstānas pilsoņi.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 20:50
Krievijas Aizsardzības ministrija stāsta par 13 stundu varonīgo cīņu pret ukraiņu droniem, lai aizsargātu Putina rezidenci

Pēc divu dienu klusēšanas Krievijas Aizsardzības ministrija nolēmusi pastāstīt par Krievijas pretgaisa aizsardzības varonīgo darbu, atvairot Ukrainas dronu ilgo un intensīvo uzbrukumu Kremļa diktatora Vladimira Putina Valdajas rezidencei Novgorodas apgabalā. Tiesa, vietējais izdevums “Možem objasņitj” atsaucās uz vietējo iedzīvotāju teikto, kuri par šo titānisko cīņu neko neesot dzirdējuši, un nekādus brīdinājumus par ienaidnieka dronu tuvošanos neesot saņēmuši.

Saskaņā ar tagadējo oficiālo Aizsardzības ministrijas versiju, 13 stundas ilgušajā uzbrukumā piedalījās 91 drons, Krievijas pretgaisa aizsardzības spēki veiksmīgi atvairījuši uzbrukumu, notriekto droniem skatā esot bijis arī “Čaklun-V”, kas aprīkots ar 6 kg smagu lādiņu, paziņoja Krievijas Gaisa un kosmisko spēku zenītraķešu karaspēka priekšnieks, ģenerālmajors Aleksandrs Romaņenkovs. Viņš pat zinot, no kurienes tieši šie droni lidojuši. “Ap pulksten 19.20 28. decembrī (...) tika konstatēts gaisa uzbrukums, izmantojot ārkārtīgi zemā augstumā lidojošos lidmašīnu tipa bezpilota lidaparātus, no Ukrainas Sumu un Čerņihivas apgabalu teritorijām,” viņš paziņoja.

Visi droni esot notriekti Krievijas militāro spēku darbības rezultātā. 49 bezpilota lidaparāti tika iznīcināti virs Brjanskas apgabala, 41 — virs Novgorodas apgabala un viens — virs Smoļenskas apgabala. Uzbrukums turpinājās līdz 29. decembra plkst. 08.30 — kopumā tas ilga aptuveni 13 stundas, pavēstīja ģenerālis. Viņš arī pastāstīja, kā viņam precīzi zināms, ka simtiem kilometru attālajā Brjanskas apgabalā droni esot lidojuši tieši ciemos pie Putina. “Trieciena izkārtojums, izmantoto gaisa uzbrukuma līdzekļu skaits un to darbības no dienvidu, dienvidrietumu un rietumu virzieniem tieši Krievijas prezidenta rezidences rajonā Novgorodas apgabalā nepārprotami apstiprina, ka Kijivas režīma teroristiskais uzbrukums bija mērķtiecīgs, rūpīgi plānots un tam bija ešelonēts raksturs,” viņš pavēstīja. Šoreiz cietušo nebija, postījumu nebija.

Ministrijas preses dienests arī publicēja ierakstu, kurā kāda militārpersona pastāstīja par pašu uzbrukuma atvairīšanas gaitu, stāstot, ka pirmais dronu vilnis tuvojas “aizsargājamajam objektam” no dienvidiem, bet otrais — no rietumiem. “Mēģinājums izlauzties cauri kaujas ierindai un pārslogot mūsu aizsardzību izrādījās neveiksmīgs,” viņš atskaitījās.

Tikmēr Krievijas izdevums “Možem objasņitj” aptaujājis vairākus Putina rezidences apkārtnes iedzīvotājus, kuri pauduši pārsteigumu, ka, acīmredzot, palaiduši garām titānisko cīņu “nacionālā līdera” aizstāvībai pret ienaidnieka lidaparātu spietiem un nav dzirdējuši ne droniem raksturīgo dūkoņu, ne pretgaisa aizsardzības sistēmu dārdēšanu, ne likvidēto dronu sprādzienus. Turklāt reģionā nemaz neesot saņemti brīdinājumi par uzlidojumu.

Vairāk lasiet šeit.

Vakar 20:20
"Krievu pasaule" ir atnesta, Marjinka Doneckas apgabalā
Vakar 19:32
Kad bailes sākas Maskavā: partizānu terors Krievijas aizmugurē
  1. 2025. gadā Ukrainas partizānu kustība ir pārtapusi par spēcīgu un daudzslāņainu spēku, kas grauj Krievijas kara mašinēriju no iekšienes. Kustības ATESH pārstāvji ekskluzīvā intervijā stāsta, ka mīti par “drošo Krievijas aizmuguri” ir pilnībā sabrukuši – diversijas notiek ne vien okupētajās teritorijās, bet arī Maskavas un Volgogradas apkaimē, kur Krievijas karavīri tagad dzīvo pastāvīgā paranojā.

Sabotāža ir kļuvusi par sistēmisku taktiku – mērķētas darbības pret dzelzceļa mezgliem, radaru sistēmām un sakaru centriem izjauc kravas plūsmu un komandu ķēdes, bet informatīvā sadarbība ar Ukrainas armiju nodrošina precīzus triecienus. Arvien biežāk paši Krievijas karavīri slepeni pievienojas kustībai, izmisīgi meklējot izeju no bezjēdzīga kara. Viens partizāns var būt gan kafejnīcas oficiants, gan dzelzceļnieks, gan IT speciālists – karš ir kļuvis tehnoloģisks.

Lai gan represijas okupētajās teritorijās ir skarbas, partizāni nepadodas. Viņu motivācija balstās uz dusmām, pienākuma apziņu un ticību Ukrainas atbrīvošanai. 2025. gads ir pierādījis, ka ATESH nav tikai pretestība – tā ir uguns, kas izplatās pa Krievijas militāro struktūru kā metastāzes, graujot to no iekšpuses.

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".