TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis atņem Ukrainas pilsonību Odesas mēram - tiek apgalvots, ka viņam ir Krievijas pilsoņa pase
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ambush by FPV drone on a Russian vehicle full of infantry. https://t.co/sYQRsJXJVA pic.twitter.com/StrMPyx1V7
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) October 16, 2025
Krievija jau ceturto ziemu pēc kārtas ir uzbrukusi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Nesenajos triecienos pret gāzes objektiem Harkivā un Poltavā bija iesaistītas 35 raķetes un 60 droni.
UK warns Russian energy strikes risk Ukrainians “freezing to death in their own homes”
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 16, 2025
Russia has targeted Ukraine’s energy infrastructure for 4 consecutive winters, with recent strikes involving 35 missiles, 60 drones against gas facilities in Kharkiv, Poltava… pic.twitter.com/hTzjflv9zT
Ukrainas Gaisa spēku vieglā lidmašīna "Jak-52" pārtveršanas laikā ar spārnu taranēja Krievijas "Zala" izlūkošanas dronu.
A Ukrainian Air Force Yak-52 light aircraft rammed a Russian Zala reconnaissance drone with its wing in a mid-air interception. pic.twitter.com/6GsTV77LhJ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) October 16, 2025
Norvēģija apņēmusies piešķirt gandrīz 200 miljonus dolāru, lai palīdzētu nosūtīt Ukrainai ASV ražotus ieročus, izmantojot NATO PURL iniciatīvu.
Aprīkojums — droni, pretgaisa aizsardzība, artilērija — tiks paātrināti piegādāts Kijivai.
Norway just pledged nearly $200M to help send US-made weapons to Ukraine via NATO’s PURL initiative.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) October 16, 2025
The gear—drones, air defense, artillery—will be fast-tracked to Kyiv.https://t.co/112zhhWZT7
Krievijas armijas 9. motorizētā kājnieku brigāde, 51. armijas zaudējumu stabilizācijas punkts netālu no Maliņivkas, Pokrovskas virzienā.
RU 9th MRB, 51st Army casualty stabilization point near Malynivka, Pokrovsk direction pic.twitter.com/a23OcZWLpJ
— imi (m) (@moklasen) October 15, 2025
Ihors Kovals, Odesas pilsētas domes sekretārs, 16. oktobrī iecēla sevi par pilsētas mēra pienākumu izpildītāju. Šis solis seko prezidenta Volodimira Zelenska 14. oktobra dekrētam atņemt Odesas mēram Henādijam Truhanovam Ukrainas pilsonību. Lēmums tika balstīts uz pierādījumiem, ka Truhanovs ir Krievijas pilsonis, lai gan viņš to noliedz.
⚡️Zelensky ally appoints himself as Odesa's acting mayor.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 16, 2025
Ihor Koval, the secretary of the Odesa city council, appointed himself as the city's acting mayor on Oct. 16. The move follows President Volodymyr Zelensky's Oct. 14 decree to strip Odesa Mayor Hennadiy Trukhanov of his…
Sākotnēji trāpīts L24/300 blokam.
Kstovo naftas pārstrādes rūpnīca ir ceturtā lielākā pārstrādes rūpnīca valstī ar jaudu 17 miljoni tonnu naftas gadā.
🔥🛢️Russian oil refinery in Kstovo was hit today. Preliminary L24/300 unit was hit.
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) October 16, 2025
Kstovo oil refinery is the fourth largest refinery in a country with a capacity of 17mln tons of oil per year. pic.twitter.com/ic91cxauxp
"Prezidents Tramps ir uzdevis vēstniekam un man pateikt mūsu Eiropas sabiedrotajiem, ka mēs atbalstīsim to, ko jūs nosauksiet par "Krievijas naftas tarifu" Ķīnai, vai par "Ukrainas uzvaras tarifu" Ķīnai," sacīja ASV finanšu ministrs Skots Besents.
"President Trump has instructed the ambassador and myself to tell our European allies that we would be in favor of whether you would call it a 'Russian oil tariff' on China or a 'Ukrainian victory tariff' on China," U.S. Treasury Secretary Scott Bessent said.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) October 16, 2025
Krievijas ogļu ieguves uzņēmumu skaits sarkanajā riska zonā ir pieaudzis no 30 aprīlī līdz 53, paziņoja Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Dmitrijs Islamovs.
Pēc viņa teiktā, nozares konsolidētie zaudējumi 2025. gada pirmajos septiņos mēnešos bija divreiz lielāki nekā visā pagājušajā gadā, sasniedzot 225 miljardus rubļu (~2,8 miljardus ASV dolāru).
Saskaņā ar Krievijas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, līdz gada beigām ogļu ieguves uzņēmumu zaudējumi varētu pārsniegt 300 miljardus rubļu (~3,8 miljardus ASV dolāru), un to kreditoru parādi sasniegs 1,5 triljonus rubļu (~19 miljardus ASV dolāru).
"Patiešām, nozare šobrīd cīnās, bet tajā pašā laikā tā strādā ļoti smagi," Islamovs sacīja Krievijas Enerģētikas nedēļas forumā.
The number of Russian coal companies in the red zone of risk has increased to 53 from 30 in April, said Russian deputy energy minister Dmitry Islamov.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 16, 2025
According to him, the industry's consolidated losses for the first seven months of 2025 were twice as high as for the whole of… pic.twitter.com/pLxDbdBtPZ
Patlaban ir īpaši svarīgi veicināt Eiropas valstu vienotību un rūpēties, lai Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņēmējiem būtu vienota izpratne par Latvijai un Baltijas reģionam aktuālajiem drošības jautājumiem, tiekoties ar ES Izlūkošanas un situāciju centra (EU INTCEN) direktoru Danielu Markiču, izteicies Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris.
Ceturtdien Zviedris tikās ar ES Izlūkošanas un situāciju centra direktoru Markiču. Vizītes laikā SAB direktori pārrunāja tālāko centra attīstību, darbības virzienus un SAB sadarbību ar centru.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
