TEKSTA TIEŠRAIDE. Zelenskis: Krievija gatavo jaunu masveida uzbrukumu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas 81. gaisa mobilās brigādes bezpilota sistēmu vienība "Apachi" vienība iznīcina divus Krievijas artilērijas ieročus un UAZ transportlīdzekli, kas tika izmantoti munīcijas piegādei.
Ukraine’s Apachi unmanned systems unit of the 81st Airmobile Brigade destroyed two Russian artillery guns and a UAZ vehicle used to deliver ammunition. #Ukraine pic.twitter.com/Y9Z5DAqbxJ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Krievijas loģistikas ceļu attālinātās mīnēšanas rezultāti, izmantojot Ukrainas bezpilota lidaparātus.
Ukraina uzsākusi plašu loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidējas darbības rādiusa triecienus pa Krievijas armijas apgādi.
Ukrainas karavīri no 42. mehanizētās brigādes iznīcināja krievu 122 mm MLRS BM-21 "Grad" Doneckas virzienā.
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the 42nd Mechanized Brigade destroyed a 🇷🇺Russian 122-mm MLRS BM-21 Grad in the Donetsk direction. pic.twitter.com/aoiyBMAOTI
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Polijas pilsētā Ļubļinā no domes ēkas noņemts Ukrainas karogs, pilsētai protestējot pret Kijivas lēmumu godināt Otrā pasaules kara vienību, kas saistīta ar poļu civiliedzīvotāju slaktiņu.
Ukrainas karogs virs Ļubļinas kopā ar Polijas un Eiropas Savienības (ES) karogiem plīvoja kopš 2022. gada, kad tas tika pacelts kā solidaritātes zīme Kijivai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā.
Taču kādā brīdī starp piektdienu un sestdienu Ukrainas karogs tika noņemts. Tas notika pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izdeva dekrētu, ar ko piešķīra goda nosaukumu "UPA varoņi" Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgajam speciālo operāciju centram "Ziemeļi".
Video filmēts kaut kur frontes līnijā Ukrainā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 1, 2026
Ukrainas robežsargi no Čerņihivas frontes, izmantojot kājnieku ieročus, notriec Krievijas "Shahed" bezpilota lidaparātu.
Ukrainian border guards from the Chernihiv Detachment shoot down a Russian Shahed drone using small arms.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) June 1, 2026
📹: State Border Guard Service of Ukraine pic.twitter.com/K5v5U47qZu
Personāla ziņā ienaidnieks zaudēja 164 cilvēkus, vēl 120 ievainotos. Iznīcinātas gandrīz 30 patvertnes un vairāk nekā 10 bezpilota lidaparātu operatori.
Tika iznīcināti 8 lielgabali un 2 pašgājēju lielgabali.
🔥 Minus 880 targets! Such losses were inflicted on the enemy by the fighters of the SIGNUM battalion during May.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 1, 2026
In personnel, the enemy lost 164, another 120 — injured. Almost 30 shelters and more than 10 UAV operators — minus.
8 guns and 2 self-propelled guns were destroyed. pic.twitter.com/XDi0FUnZlc
Ukrainai līdz 2030. gadam ir jākļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, pirmdien pauda Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene, aicinot paātrināt iestāšanās procesu.
"Ukrainai līdz 2030. gadam ir jākļūst par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Šis process ir ieildzis pārāk ilgi. Tāpēc mums jādara viss, lai to paātrinātu," Ruginiene sacīja pirmdien Viļņā kopīgā preses konferencē ar Ukrainas premjerministri Jūliju Sviridenko.
"Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visi seši sarunu nodaļu bloki par Ukrainas dalību Eiropas Savienībā tiktu atvērti tieši tagad, šajā brīdī," viņa teica.
Krievijas karavīri arvien biežāk krāso transportlīdzekļus ar zebru kamuflāžas rakstiem, cenšoties maldināt Ukrainas dronus, kas aprīkoti ar automātisko mērķēšanu. Šīs taktikas mērķis ir traucēt automatizētu mērķu noteikšanu. Vairāk lasi šeit.
Russian troops are increasingly painting vehicles with broken camouflage patterns in an attempt to confuse Ukrainian drones equipped with machine vision. The tactic is aimed at disrupting automated target detection. #Russia pic.twitter.com/5XxNm7gzsx
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Ukraina naktī uz 27. maiju uzbruka Jermišas naftas sūknēšanas stacijai Krievijas Rjazaņas apgabalā. Starpposma stacija apkalpo galvenā naftas cauruļvada maršrutu Gorki-Rjazaņa-1 no Balahoņihas uz Jermišu, Šilovu un Rjazaņu. Sūkņu stacija tika bojāta, un vadības bloks, visticamāk, nodega.
Ukraine struck the Yermish oil pumping station in Russia’s Ryazan region overnight on May 26-27. The intermediate station serves the Gorky-Ryazan-1 main oil pipeline route from Balakhonikha to Yermish, Shilovo and Ryazan. The pump house was hit, while the control block likely… pic.twitter.com/yJL4CS9GHi
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 1, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
