TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Ukrainas bruņotie spēki sagūstījuši Bulgārijas pilsoni,  kurš karojis Krievijas armijas pusē, vēsta ukraiņu mediji.

Kā intervijā žurnālistam Dmitrijam Karpenko stāstījis sagūstītais, viņš ir dzimis Varnā un ieguvis augstāko izglītību tūrisma jomā, taču nav spējis izveidot veiksmīgu karjeru. Vēlāk viņš devies strādāt uz Lielbritāniju, kur strādājis mazkvalificētus darbus, bet pēc atgriešanās Bulgārijā nonācis alkohola atkarībā.

Vīrietis apgalvoja, ka nolēmis doties uz Krieviju finansiālu apsvērumu dēļ, jo viņam piedāvāts līgums par trim miljoniem rubļu. Pēc viņa teiktā, sākotnēji solīts dienests aizmugurē pavāra vai autovadītāja amatā, taču vēlāk viņš nosūtīts uzbrukumā Ukrainas pozīcijām.

Sagūstītais norādījis, ka nav apzinājies reālo situāciju, un aicināja citus Bulgārijas pilsoņus nepievienoties Krievijas armijai.

Krievijas karaspēks turpina uzbrukuma darbības Harkivas apgabalā un  nedaudz pavirzījies uz priekšu, vēsta Ukrainas monitoringa projekts "DeepState".

Projekta jaunākajā ziņojumā norādīts, ka pretinieks guvis virzību Siņkivkas apkaimē Kupjanskas rajonā.

Iepriekš "DeepState" ziņoja arī par Krievijas vienību virzību Doneckas apgabalā.

Krievijas okupācijas spēki Ukrainā sāk mainīt savu bezpilota lidaparātu izmantošanas taktiku, arvien biežāk atsakoties no dārgiem trieciendroniem par labu lētākiem un grūtāk pamanāmiem  lidaparātiem, ziņo Ukrainas eksperti.

Ukrainas militāro tehnoloģiju eksperts Serhijs Beskrestnovs vērš uzmanību uz to, ka "Molņija" droni rada jaunus izaicinājumus pretgaisa aizsardzībai. Šos lidaparātus ir ļoti grūti fiksēt ar radaru palīdzību, kā arī pretgaisa aizsardzības droni ne vienmēr spēj tos efektīvi iznīcināt. Eksperts uzsver, ka veiksmīgai pretdarbībai šāda veida apdraudējumam nepieciešams steidzami uzlabot radioelektroniskās cīņas (REC) sistēmas.

Vienlaikus būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī Ukrainas spēku taktika. Ukrainas "mazā pretgaisa aizsardzība" jeb dronu-pārtvērēju vienības šobrīd pāriet jaunā tehnoloģiskajā līmenī. Turpmāk šo sistēmu operatori kaujas uzdevumus veiks, atrodoties dziļā aizmugurē. 

 Gan Ukrainas, gan Krievijas spēki frontē arvien aktīvāk sāk izmantot jauna veida bezpilota lidaparātus jeb tā dēvētos "slēpņa dronus", kas būtiski maina karadarbības gaitu. Šie aparāti apvieno klasiskās kājnieku vai prettanku mīnas un drona-kamikadzes funkcijas, vēsta izdevums "Forbes".

Kā medijam skaidro Ukrainas Nacionālās gvardes bezpilota lidaparātu vienības "Taifūns" komandieris ar zvanu vārdu Maikls, aiz iespaidīgajiem videoierakstiem, kuros redzama šo dronu izmantošana, slēpjas ārkārtīgi sarežģīts sagatavošanās process.

Pirmais solis ir precīza mērķa noteikšana, kas var variēt no loģistikas maršrutiem un kājnieku patruļām līdz pat bruņutehnikas kolonnām. Lai sagatavotu lamatas, militārpersonām nepieciešams ievākt datus no radioizlūkošanas un izlūkošanas droniem, izveidojot detalizētu datubāzi par ienaidnieka pārvietošanās maršrutiem un laiku.

Kā atzīmē izdevums, šādu slēpņu izveidē parasti izmanto dronus, kas vadāmi pa optiskās šķiedras kabeli. Klasiskie radiovadāmie lidaparāti, nolaižoties tuvu zemei, radioloģiskā apvāršņa problēmu dēļ bieži zaudē signālu. Optiskās šķiedras droni ne tikai patērē mazāk enerģijas, bet ir arī daudz grūtāk pamanāmi pretiniekam.

Galvenā šīs taktikas priekšrocība ir pārsteiguma moments – pēc drona pacelšanās no slēpņa mērķim ir palikušas vien dažas sekundes reaģēšanai, kas ir ievērojami mazāk nekā klasisko FPV dronu uzbrukuma gadījumā. Pēc Maikla aplēsēm, šobrīd aptuveni 10% no visiem optiskās šķiedras droniem tiek izmantoti tieši slēpņu veidošanai, un šis rādītājs turpina pieaugt.

Krievijas karaspēka kombinētajā triecienā Dņipro nogalināti astoņi cilvēki un 56 cilvēki ievainoti, sestdien paziņoja Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Hanža.

Sestdienas vakarā raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi pilsētai turpinās jau vairāk nekā 20 stundu, viņš rakstīja platformā "Telegram".

Krievijas uzbrukumā daļēji nopostīta četrstāvu dzīvojamā ēka, un uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki.

Pēc Krievijas uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks degvielas uzpildes stacijā Dņiprā, kur iznīcinātas astoņas kravas automašīnas un četras vieglās automašīnas. Uzbrukumā cietuši divi cilvēki.

Uzbrukumi vērsti arī pret citiem objektiem pilsētā.

Jau ziņots, ka Krievija sestdienas vakarā sāka plašu kombinēto gaisa triecienu Ukrainai. Kā informēja Ukrainas Gaisa spēki, galvenais uzbrukuma mērķis bija Dņipro. Uzbrukumi tika veikti arī Harkivas, Čerņihivas, Sumu, Odesas un Kijivas apgabaliem.

Ukrainas mobilā pretgaisa aizsardzības grupa ar .50 kalibra M2 Browning ložmetēju notriec krievu "Shahed" kamikadzes dronu.

Valsts varas iestādes vēlas grozīt likumu, kas pašlaik to aizliedz. Lēmums ir jāapstiprina parlamentam.

Šis solis tiek skaidrots ar nepieciešamību stiprināt NATO austrumu flangu.

Somija iepriekš ir iegādājusies F-35 iznīcinātājus, kas spēj nest kodolieročus.

Kremlis to sauc par eskalāciju un sola atbildes pasākumus.

Brīvprātīgie atrada līķus uz lauku ceļa. Saskaņā ar videoierakstu, cilvēki brauca ar mopēdu, kad nonāca apšaudes zonā.

Brīvprātīgais Andrijs Petuhovs, kurš publicēja video, regulāri evakuē cilvēkus no bīstamām zonām. Viņa transports ir vairākkārt ticis pakļauts apšaudei.

Automašīnas nonāks frontes līnijas kopienās, tostarp Harkivā, Kupjanskā un citās teritorijās.

Trešā armijas korpusa karavīri ar sauszemes robotu evakuēja 77 gadus vecu kundzi. Viņa pārvietojās pa ceļu, kas bija pakļauts apšaudei. Visa operācija ilga 4 stundas.