TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti cenšas nostiprināties pie Pokrovskas, lai to daļēji ielenktu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Decembrī Baltkrievija uz Ukrainas robežu pārdislocēja savu bruņoto spēku vienības, kas iepriekš no turienes tika atsauktas. Pašlaik tur atrodas aptuveni 1500 karavīru, vēsta uzraudzības grupa "Belaruski Hajun".
Decembrī uz pierobežu ar Ukrainu tika pārvestas Baltkrievijas bruņoto spēku vienības, kuras no turienes tika izvestas septembrī-oktobrī.
Vienības tika pārvietotas uz Baltkrievijas Stoļinas, Leļčicu, Moziras un Gomeļas apgabaliem, īpaši:
- 11. atsevišķā mehanizētā brigāde - Stoļinas un Leļčicu rajonos;
- 120. atsevišķā mehanizētā brigāde - Zjabrovkas un Bokovas lidlauku tuvumā;
- 147. Pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Osa-AKM akumulators (atrašanās vieta nav zināma).
Tiek atzīmēts, ka precīzs vienību nodošanas laiks nav zināms. Taču Baltkrievijas karavīru skaits uz robežas ar Ukrainu varētu būt 1500 cilvēku.
Tikmēr operatīvi taktiskas grupas "Seversk" pārstāvis Vadims Misņiks pastāstīja, ka Ukrainas militārpersonas izseko operatīvo situāciju, kas notiek kaimiņvalsts pierobežā.
"Jaunākās automašīnas un pieczvaigžņu viesnīcas": Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs saista Ukrainas bēgļu bagātību ar sabiedrības nogurumu no kara.
Vladislavs Kosinjaks-Kamišs aizstāvējis Polijas atteikšanos nodrošināt Ukrainai atlikušos iznīcinātājus MiG-29, sakot, ka pilna mēroga kara sākuma stadijā Polija sūtīja tankus, "kad citi sūtīja tikai ķiveres".
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs paudis sabiedrības neapmierinātību par turīgajiem ukraiņu bēgļiem Polijā, ziņo "Financial Times".
Šie komentāri izskan saistībā ar jau tā saspīlētajām attiecībām starp abām valstīm, ko izraisījuši strīdi par lauksaimniecības eksportu un vēsturiskas sūdzības. Polijas lauksaimnieki rīkoja vairākas protesta akcijas pret lētāku Ukrainas graudu importu, jo viņi apgalvoja, ka tas noved pie cenu krituma viņu pašu produktiem un grauj viņu iztikas līdzekļus.
Neskatoties uz šo saspīlējumu, Polija ir ceturtā lielākā Ukrainas militārā atbalstītāja pasaulē un ir bijusi stingra Ukrainas integrācijas Eiropas Savienībā aizstāve. 2024. gadā Polija uzņēma aptuveni vienu miljonu ukraiņu bēgļu.
"Protams, Polijas sabiedrībā ir nogurums [no kara], un tas ir saprotams, jo īpaši, ja cilvēki šeit redz jaunus ukraiņu vīriešus braucam ar jaunākajām automašīnām vai apmetamies pieczvaigžņu viesnīcās," laikrakstam "Financial Times" sacīja Kosinjaks-Kamišs.
“Latest cars and five-star hotels”: Polish defense minister Władysław Kosiniak-Kamysz linked Ukrainian refugee wealth to public war fatigue.https://t.co/s0XpcjIOUv
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 13, 2025
Vācijas dienvidos virs militārās bāzes pamanīti vairāki droni, kuru izcelsme nav zināma, pirmdien paziņojušas Bavārijas varasiestādes.
Izmeklētāji paziņoja, ka neizslēdz spiegošanu, kas, iespējams, varētu būt saistīta ar karu Ukrainā.
Policijai par froniem virs Manhingas Gaisa spēku bāzes pie Ingolštates tika paziņots svētdienas vakarā. Policisti tur konstatēja līdz desmit droniem. Lai gan tika izmantots helikopters, personas, kas veica neatļautos lidojumus ar droniem, neizdevās atrast un identificēt.
Ziemeļkorejas karavīru sagūstīšana ir izdevīga Ukrainai. Tagad ar ieslodzītajiem strādā speciālisti, kuri pārzina KTDR īpatnības.
To paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Jevheņijs Erins, vēsta "Radio Liberty".
"Varu teikt, ka šis ir pareizs un vajadzīgs incidents Ukrainai un mūsu pozīcijai, ko izmantojam savās interesēs. Tā ir interesanta un nepieciešama informācija, ko varam no viņiem iegūt. Plus, pats fakts, ka tiek apliecināta dalība no tiešajiem dalībniekiem no Ziemeļkorejas teritorijas - arī tas mums ir ļoti vajadzīgs fakts," sacīja Erins.
Viņš norāda, ka Ukraina gatavojas sadarboties ar KTDR militārpersonām. Tāpēc tagad ar ieslodzītajiem strādā speciālisti, kuri pārzina Ziemeļkorejas īpatnības.
"Ticiet man: mēs gatavojāmies. Un ne tikai mēs, bet visi attiecīgie dienesti, kas bija iesaistīti šajā procesā, gatavojāmies šādiem notikumiem. Un attiecīgi mēs esam absolūti gatavi Ukrainas likumdošanas noteiktajās robežās," atzīmēja Galvenā izlūkošanas pārvaldes pārstāvis.
Pēc viņa teiktā, izlūkdienesti šobrīd pēta jautājumu, vai KTDR turpinās piegādāt savus karavīrus Krievijai, lai piedalītos militārajās operācijās. Tāpat pašlaik nav informācijas, ka Ziemeļkorejas karavīrus Krievija izmantotu Ukrainas teritorijā.
Erins sacīja, ka pats fakts par KTDR karavīru klātbūtni Kurskas apgabalā, lai arī tas nav kritisks, tomēr nav izšķirošs un neietekmē kara gaitu. Viņu galvenais uzdevums, kā likums, ir dalība uzbrukuma darbībās vai citās operācijās.
"Tos parasti izmanto kā daļu no Krievijas Federācijas bruņoto spēku jūras kājnieku korpusa, gaisa desanta karaspēka. Un tie galvenokārt ir kā nosacīta lielgabala gaļa. Tomēr viņu vidū ir dažādi speciālisti, kas nodarbojas ar dažādiem jautājumiem, bet kopumā tie, nosacīti runājot, ir kājnieki," viņš atklāj.
Tas notiks Putina un Irānas prezidenta Masuda Pezeškiāna tikšanās laikā 17. janvārī.
Iepriekš Krievija parakstīja līdzīgu līgumu ar Ziemeļkoreju. Līgums cita starpā ietver noteikumus par savstarpēju militāro palīdzību.
"The Times" ziņo, ka Irāna ir veikusi slepenas diplomātiskās misijas Krievijā, lai nodrošinātu atbalstu savai kodolprogrammai.
Russia and Iran to Sign a Comprehensive Strategic Partnership Agreement
— NEXTA (@nexta_tv) January 13, 2025
This will take place during a meeting between Putin and Iranian President Pezeshkian on January 17.
Previously, Russia signed a similar agreement with North Korea. The treaty includes, among other things,… pic.twitter.com/zu62jELQQ2
"Putina vienības" aicina dāņus "nožēlot grēkus Krievijas priekšā" un lūdz Putinu "glābt Grenlandi un Dāniju", jo "dāņu glābiņš ir vērsties pie Krievijas. Tā ir pasaules gaisma".
Tas, ko šīs sievietes saka, var izklausīties smieklīgi. Bet tā domā daudzi krievi.
Attention, Denmark!
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) January 13, 2025
"Putin's Squads" call you to "repent before Russia" and ask Putin "to save Greenland and your Denmark" as "your onlu salvation is to turn to Russia. It is the light of the world."
What these women say may sound funny. But it's what many Russians think. pic.twitter.com/vP10zmoCa6
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pirmdien nodevis Ukrainai pirmās Vācijā ražotās haubices "RCH 155".
"Ukraina var paļauties uz mums, un šis ir signāls. Un Vācija ir gatava uzņemties atbildību Eiropā," sacīja Pistoriuss, apmeklējot Kaseli, kur uzņēmums KNDS ražo šos ieročus.
Ukrainas vēstnieks Vācijā Oleksijs Makejevs simboliski pieņēma pirmās no kopumā 54 haubicēm, kuras Vācija plāno nodot Ukrainai. Pirmās sešas haubices sākotnēji paliks Vācijā, kur tiks izmantotas Ukraiņu karavīru apmācīšanā.
Kaujās par Ukrainu gājis bojā vēl viens gruzīnu karavīrs Kaha Tilidze. Informāciju apstiprināja Gruzijas Ārlietu ministrija.
Par to ziņo arī gruzīnu kaujinieka cīņu biedrs Vano Nadiradze.
Tagad nav zināms, kur tieši un kādos apstākļos karavīrs gājis bojā.
Papildus Gruzijas Ārlietu ministrijai informāciju par kaujinieka nāvi apstiprināja Dāvids Kacarava no Pretokupācijas kustības.
Savukārt "Radio Liberty" piebilst, ka kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pēc atklāto avotu datiem, bojā gājuši aptuveni 60 gruzīnu karavīri.
Valsts sekretārs Entonijs Blinkens saka, ka viņa pēdējās dienas amatā ir veltītas tam, lai nodrošinātu spēcīgu pamatu nākamās administrācijas ārpolitikas lēmumiem.
Baidena administrācija strādā, lai sniegtu Trampam "visstingrāko iespējamo pozīciju" Ukrainas jautājumā, norāda Blinkens.
Secretary Blinken: the Biden administration is working on to give Trump "the strongest possible hand" on Ukrainehttps://t.co/Ea45qSYV3d
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 13, 2025
Krievijas slepenais 250 miljardu dolāru kara fonds draud ar ekonomikas sabrukumu, paziņojis bijušais Amerikas Bankas viceprezidents.
Kremlis piespieda Krievijas bankas piešķirt 210-250 miljardu dolāru preferenciālus aizdevumus aizsardzības darbuzņēmējiem, kas atbilst tā oficiālajam militārajam budžetam.
Russia’s secret $ 250B war fund threatens economic collapse, ex-Bank of America vice chairman says
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 13, 2025
The Kremlin forced Russian banks to provide $210-250 billion in preferential loans to defense contractors, matching its official military budget. https://t.co/JDxiZkO84v
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".