TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pastiprina uzbrukumus un iefiltrēšanās mēģinājumus Harkivas apgabalā

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas Valsts dome ir pieņēmusi likumprojektu, kas piešķir FDD faktiski neierobežotas pilnvaras bloķēt personu piekļuvi internetam un mobilajiem sakariem. Šis solis tiek sperts laikā, kad Krievija bloķē pēdējās drošās saziņas formas okupētās Ukrainas iedzīvotājiem un agresīvi uzspiež Krievijas valsts kontrolētu interneta ziņojumapmaiņas pakalpojumu, kas pakļauj personu gandrīz pilnīgai novērošanai.
Russia’s FSB to receive unlimited power to block access to Internet and mobile phones in occupied Ukrainehttps://t.co/MDZBKOBlYX
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 20, 2026
77. atsevišķās gaisa mobilās brigādes bezpilota sauszemes transportlīdzekļi veic plašu misiju spektru: loģistikas atbalstu, mīnu šķēršļu izvietošanu, cietušo evakuāciju un uguns atbalsta piegādi.
❗️Unmanned ground vehicles (UGVs) of the 🇺🇦77th Separate Airmobile Brigade carry out a broad spectrum of missions: logistics support, emplacement of mine obstacles, casualty evacuation, and delivery of fire support. pic.twitter.com/gGy43EsQkA
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Tai tie vairs nav vajadzīgi. Četru gadu dati liecina, ka kara mašīna nomaina sevi — lētāka, nāvējošāka un vērsta uz Eiropu.
Krievija 2025. gadā palaida piecas reizes vairāk tālas darbības rādiusa dronu nekā 2024. gadā. Prognoze 2026. gadam: 102 000.
Ar pašreizējiem pārtveršanas rādītājiem aptuveni 16 000 sasniegs savus mērķus. Ukrainas elektroenerģijas ražošana jau ir samazinājusies no 33,7 GW līdz 14 GW.
Krievijas karš kļūst lētāks un nāvējošāks. Tās jaunā bruņutehnika virzās uz NATO robežu, nevis atpakaļ uz Ukrainu.
Eiropa vai nu rīkojas pašas izvēlētā laikā, vai arī saskaras ar Krievijas eskalāciju Maskavas izvēlētā laikā.
Russia's war is getting cheaper to fight and deadlier to endure. Its new armor heads for NATO's border, not back to Ukraine.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 20, 2026
Europe either acts at a time of its choosing—or faces Russia escalating at a time of Moscow's choosing. ❌ https://t.co/cL9PedTcBU
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir brīdinājusi Eiropas Savienību par sekām, ja amerikāņu aizsardzības uzņēmumi tiks izspiesti no Eiropas tirgus.
Source: https://t.co/NaP6umM3Ng
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
"Viņi mums teica: "Mēs esam gatavi neokupēt jūsu pārējos reģionus." Bet tas ir terorisms… "Esmu gatavs jūs nenogalināt, vienkārši atdodiet mums visu,"" sacīja Zelenskis.
Ukraina ir gatava reāliem kompromisiem, norāda valsts līderis.
⚡️ Zelensky calls Russia's peace terms 'terrorism,' says Ukraine ready for real compromises.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) February 20, 2026
"They told us: 'We are ready not to occupy your other regions.' But that is terrorism… 'I am ready not to kill you, just give us everything,'" Zelensky said.https://t.co/d9yayeEIXz
Par to paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.
Vīne arī piegādās iekārtas no demontētām elektrostacijām. Austrija ir piešķīrusi Ukrainai 3,5 miljonus eiro, izmantojot Enerģētikas atbalsta fonda mehānismus, ICRC, Sarkano Krustu, UNICEF un ANO.
❗️Austria is transferring nine powerful transformers and gas equipment to Ukraine — Ukraine’s Foreign Minister Sybiha
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Vienna will also provide equipment from decommissioned power plants.
Austria has provided Ukraine with €3.5 million through the Energy Support Fund… pic.twitter.com/2UOAA1hHku
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) un Latvijas Aizsardzības ministrija ir izsludinājušas kopīgu konkursu par bunkuriem Baltijas aizsardzības līnijai.
Igaunija plāno iegādāties līdz 600 betona bunkuriem uzstādīšanai gar austrumu robežu, un darbu sākuma datums nesen tika atlikts.
Paredzamās Baltijas aizsardzības līnijas izmaksas uz robežas ar Krieviju ir 60 miljoni eiro, un šim gadam ir piešķirti aptuveni 30 miljoni.
Source: https://t.co/bYa1x9cE5U
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Piektdien, 20. februārī, militārajā poligonā "Sēlija" svinīgi atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā. Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Nacionālo bruņoto spēku vadība un citi aicinātie viesi. Vairāk lasi šeit.
Dienvidkoreja apsver iespēju pievienoties NATO vadītajai PURL iniciatīvai, kuras mērķis ir iepirkt ieročus no Amerikas Savienotajām Valstīm Ukrainas vajadzībām.
Source: https://t.co/C9AS3rKfWW
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 20, 2026
Ukraina ir saskārusies ar jaunu problēmu, ko tomēr var atrisināt, veicot virkni nepieciešamu pasākumu.
Pēc piekļuves ierobežošanas "Starlink" satelītu sistēmai Krievija ir sākusi arvien vairāk izmantot alternatīvas dronu vadības metodes, tostarp tīkla sakarus. Tas jau ir redzams nesenajos uzbrukumos Ukrainas ziemeļos, kur ir reģistrēti mēģinājumi izmantot sakaru infrastruktūru Baltkrievijā. To "24. kanālam" pastāstīja aviācijas eksperts un rezerves virsnieks Anatolijs Hrapčinskis. Vairāk lasi šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



