TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas aizstāvji pilnībā iznīcinājuši okupantiem nozīmīgo Čonharas tiltu

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina ir uzsākusi armijas transformācijas programmu, kas ietver ievērojamu karavīru algu palielināšanu.
Ukrainas varas iestādes ir pieņēmušas vairākus svarīgus lēmumus, kuru mērķis ir palielināt aizsardzības finansiālo noturību. Viens no šiem lēmumiem ir militārpersonu algu palielināšana, paziņoja Ukrainas līderis Volodimirs Zelenskis.
"Pirmkārt, maksājumi. Mums ir resursi, lai palielinātu maksājumus armijā. Vismaz 30 000 grivnu aizmugurē. Jo vairāk kaujas misiju, jo augstāks maksājumu līmenis... Vidēji 300 000 grivnu frontes līnijā. Viss ir atkarīgs no Ukrainas kājniekiem, no mūsu Ukrainas kājniekiem," atzīmēja Zelenskis.
Reformas ietvaros tiek ieviesti trīs jauni līgumu veidi. Kājnieku uzbrukuma līgums paredz vidējo algu 300 000 grivnu, bet maksimālo - 460 000 grivnu. Līgums paredz dienestu uz 10–14 mēnešiem un sešu mēnešu atbrīvojumu no mobilizācijas pēc tā noslēguma.
Slobožanskas ziemeļu virzienā robežsargu vienības "Apex" FPV dronu operatori okupantiem sarīkoja neplānotu "gaisa šovu".
Tehnikas utilizācijas plāns tika īstenots pirms grafika.
💥 Minus tank: in the North-Slobozhansk direction, border guards-operators of FPV drones RUBpAK "Apex" staged an unplanned "space show" for the occupiers
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) June 12, 2026
The plan for the disposal of equipment was carried out ahead of schedule! pic.twitter.com/Ji99GurIxO
BBC un "Mediazona" žurnālisti ir identificējuši pirmo 2008. gadā dzimušo Krievijas pilsoni, kurš gājis bojā karā. Ališers Svirins savas nāves brīdī 2026. gada 1. maijā bija 18 gadus vecs, liecina publikāciju ziņojums.
Nav precīzi zināms, kad pusaudzis devās uz fronti. Tomēr, ņemot vērā viņa vecumu, viņš nevarēja būt dienējis ilgāk par trim mēnešiem. Svirins dienēja saskaņā ar līgumu kā ložmetējnieks 123. atsevišķajā gvardes motorizētajā strēlnieku brigādē. 28. maijā viņš tika apglabāts Varoņu alejā "Novoje Gorodskoje" kapsētā Pavlovskijposadā.
Viņš ir pirmais 2008. gadā dzimušais krievu karavīrs, kurš gājis bojā un kura nāvi ir apstiprinājuši žurnālisti. Kopumā kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā frontē ir gājuši bojā vismaz 200 18 gadus veci krievi.
На войне в Украине погиб первый россиянин 2008 года рождения
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) June 12, 2026
Журналисты «Би-би-си» и «Медиазоны» обнаружили первого погибшего на войне россиянина 2008 года рождения. На момент гибели 1 мая 2026 года Алишеру Свирину было 18 лет, говорится в материале изданий.
Когда именно… pic.twitter.com/3QCHaSdGaV
Krievija salīdzinoši drīz varētu veikt militāras operācijas pret NATO valstīm, ja Kremlis atzītu konkrēto mirkli par izdevīgu, uzskata Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komiteja.
"Nav izslēgts bruņots uzbrukums Zviedrijai vai mūsu sabiedrotajiem," teikts piektdien publiskotajā Aizsardzības komitejas ziņojumā. "Krievijas militārie soļi, piemēram, lai pārbaudītu NATO saliedētību un 5. panta uzticamību, varētu notikt salīdzinoši tuvā nākotnē, ja politisko situāciju Kremlis uzskatīs par labvēlīgu," brīdināts ziņojumā.
Ziņojumā piebilsts, ka Krievija varētu spert šādu soli pat tad, ja tai nebūs militārā spēka, kas tradicionāli tiek uzskatīts par uzbrukumam nepieciešamu.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" paziņojis, ka pēc mēneša Ukraina iegūs pilnīgu kontroli pār autoceļu "Novorossija", kas ved caur Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām uz anektēto Krimu, un tuvākajā nākotnē izolēs Krimu.
Viņš norādīja, ka regulāro Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ Krievijas armija pēdējā mēneša laikā bijusi spiesta samazināt piegādes pa šo ceļu par vairāk nekā divām trešdaļām. "Vēl pēc mēneša Ukraina iegūs pilnīgu kontroli pār ceļu," prognozēja Brovdi. Pēc viņa teiktā, Ukrainas armija spēs izolēt pussalu jau tuvākajā nākotnē.
"Mēs radīsim apstākļus, kādos jebkuram [Krievijas] karavīram vai aizsardzības rūpniecības darbiniekam būs ārkārtīgi grūti palikt Krimā, pagaidu okupētajās teritorijās vai izmantot ceļus, kas ved uz turieni," norādīja Brovdi.
Ukrainas Aizsardzības spēki apstiprina, ka Krievijas loģistikas maršrutu mērķtiecīga iznīcināšana frontē dod jūtamus rezultātus.
Efektīvie Ukrainas Aizsardzības spēku triecieni pret pretinieka loģistikas infrastruktūru dienvidu frontes sektorā ir samazinājuši okupācijas spēku uzbrukumu intensitāti. Par to paziņoja Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēku pārstāvis Vladislavs Vološins. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas tehnoloģiju un aizsardzības uzņēmums "SkyFall" un Eiropas gigants "Airbus Defence and Space" ir parakstījuši saprašanās memorandu par stratēģiskas partnerības uzsākšanu.
❗️The Ukrainian technology and defense company SkyFall and the European giant Airbus Defence and Space have signed a Memorandum of Understanding to launch a strategic partnership. pic.twitter.com/7HM1aBe6cQ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 12, 2026
"Radio Svoboda" publicētajos satelītattēlos redzams, kā satiksme uz Krimas un Hersonas robežas netālu no Čonharas joprojām pārvietojas pa pagaidu pontona tiltu pēc tam, kad galvenais tilts tika bojāts divu Ukrainas triecienu laikā un slēgts.
Vietējā attēlā, kas uzņemts plkst. 8:19, redzamas 17 kravas automašīnas un vairākas vieglās automašīnas, kas stāv rindā pie pontona tilta, un vēl 15 kravas automašīnas atrodas tālāk uz dienvidiem netālu no Džankoi kontrolpunkta.
Satellite imagery published by Radio Svoboda shows traffic at the Crimea-Kherson border near Chonhar still moving over a temporary pontoon bridge after the main bridge was damaged by two Ukrainian strikes and closed. The 8:19 a.m. local image shows 17 trucks and several cars… pic.twitter.com/aP3yJ3ZlHu
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 12, 2026
Indijas ārlietu ministrs apgalvo, ka Amerikas Savienotās Valstis mudināja Ņūdeli pēc 2022. gada pirkt Krievijas naftu, lai palīdzētu saglabāt zemākas globālās naftas cenas. Viņš norādīja, ka liela daļa tolaik tirgū pieejamās naftas nāca no Krievijas, savukārt Eiropas valstis palielināja iepirkumus no Tuvajiem Austrumiem, reģiona, kas tradicionāli apgādāja Indiju.
India’s foreign minister says the United States encouraged New Delhi to buy Russian oil after 2022 to help keep global oil prices lower. He said much of the oil available on the market at the time came from Russia, while European countries increased purchases from the Middle… pic.twitter.com/ccfM4J00QY
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) June 12, 2026
M1A1 AIM Abrams ar nosaukumu "Lucifer" dienestā 160. mehanizētās brigādes tanku bataljonā.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) June 12, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



