TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Tramps atkal prasa, lai Ukraina beidzot piekrīt Krievijas prasībām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Drons avarēja Balikesiras apgabalā.
❗️Yet another Russian drone, Merlin-VR, was found in Turkey! Merlin crashed in Balıkesir area. https://t.co/jFzHCgbEFw pic.twitter.com/mLeojUZ4Dh
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) December 20, 2025
Ukrainas prezidents Zelenskis un Portugāles premjerministrs Luiss Montenegru godināja kritušos Ukrainas karavīrus, noliekot ziedus pie Piemiņas sienas Kijivā. Ar šo žestu Montenegru vizīte Ukrainā sākās 20. decembrī.
President Zelensky and Portuguese PM Luís Montenegro honored fallen Ukrainian soldiers by laying flowers at the Wall of Remembrance in Kyiv. Montenegro’s visit to Ukraine began on December 20 with this gesture. pic.twitter.com/pGwghO1476
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 20, 2025
Ukrainas Drošības dienesta (SBU) Speciālo operāciju centra "Alfa" tāldarbības droni iznīcinājuši divas Krievijas kara lidmašīnas Su-27 Belbekas lidlaukā okupētajā Krimas pussalā, ziņo SBU preses dienests.
Kā ziņo SBU, viena no lidmašīnām ar ielādētu munīciju atradās uz manevrēšanas ceļa un bija gatava kaujas lidojumam. Tā ir iznīcināta. Abu lidmašīnu vērtība ir aptuveni 70 miljoni dolāru.
Turklāt tika apstiprināts, ka trāpīts arī dispečeru tornim, kas varētu apgrūtināt lidlauka lidojumu organizēšanu un kontroli.
Eiropas valstīm jābūt gatavām Krievijas uzbrukumam jau 2027. gadā, un Krievijas diktatora Vladimira Putina plānos ir Baltijas valstu okupācija, paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
"Saskaņā ar pamatplānu Krievijai jābūt gatavai sākt darbības 2030. gadā. Tagad plāni ir koriģēti, pārskatīti laika grafika samazināšanas virzienā līdz 2027. gadam," intervijā izdevumam "Lb.ua" sacīja Budanovs.
Naktī uz sestdienu Krievijas spēki uzbrukuši Ukrainai ar trim ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 51 bezpilota lidaparātu, paziņoja Ukrainas gaisa spēki.
Pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 31 ienaidnieka dronu.
No palaistajiem droniem aptuveni 30 bija trieciendroni "Shahed".
Reģistrēti ballistisko raķešu un 20 dronu trāpījumi 15 vietās.
Krievijas ballistisko raķešu triecienā Ukrainas Odesas apgabalā piektdien tika nogalināti astoņi un ievainoti 27 cilvēki.
Krievijas diktatora Vladimira Putina īpašais sūtnis un Krievijas Tiešo investīciju fonda vadītājs Kirils Dmitrijevs paziņojis, ka viņš ir ceļā uz Maiami.
Sestdien Maiami notiks Krievijas un ASV pārstāvju sarunas, lai apspriestu plānu, kā izbeigt karu Ukrainā. Paredzēts, ka no ASV puses piedalīsies ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 195 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1090 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 433 tankus, 23 769 bruņutransportierus, 35 287 lielgabalus un mīnmetējus, 1575 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1263 zenītartilērijas iekārtas, 432 lidmašīnas, 347 helikopterus, 92 488 bezpilota lidaparātus, 4073 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 70 721 automobili un autocisternu, kā arī 4028 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas armijas bezjēdzīgā brutalitāte ir sākusi pārsteigt pat visdedzīgākos "Ukrainas denacifikācijas" atbalstītājus. Krievu "Z patriots" Maksims Kalašņikovs negaidīti kritizēja Kremli par triecieniem Odesas apgabala elektrotīklam, kas liedza bērniem un veciem cilvēkiem gaismu un siltumu. Vairāk lasi šeit.
ASV nespiež Ukrainu pieņemt miera līgumu ar Krieviju, piektdien sacīja Savienoto Valstu valsts sekretārs Marko Rubio, Vašingtonai turpinot diplomātiskos centienus, lai izbeigtu Krievijas-Ukrainas karu.
"Viss šis naratīvs, ka mēs cenšamies kaut ko uzspiest Ukrainai, ir muļķīgs," Rubio sacīja žurnālistiem.
Bruņojuma piegādes Ukrainai pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma apturēt tiešos dāvinājumus nav sarukušas, sacīja NATO Ukrainas misijas komandiera vietnieks ģenerālmajors Maiks Kellers.
Pēc Trampa stāšanās amatā janvārī Vašingtonas administrācija Ukrainai ieročus tikai pārdevusi vai arī piegādājusi Baidena administrācijas pilnvarotos ieroču dāvinājumus.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
