TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti masveidā dodas uz slimnīcu, lai izvairītos no nosūtīšanas uz Pokrovsku

Ukrainas atbilde uz Trampa miera plānu ietver jaunas idejas par teritoriālajiem jautājumiem un Zaporožjes AES statusu, vēsta "Axios".

Atbildē iekļauti grozījumi, "lai viss būtu iespējams". Paredzams, ka augstākās ASV un Ukrainas militārās amatpersonas šodien rīkos tiešsaistes sanāksmi, lai apspriestu konkrētas miera plāna daļas.

Dānijas ārējās un militārās izlūkošanas dienests pirmo reizi ASV atzinis par potenciālu draudu valsts drošībai, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz dienesta 2025. gada ziņojumu.

Dokumentā teikts, ka ASV arvien vairāk par prioritāti izvirza savas intereses un "izmanto savu ekonomisko un tehnoloģisko spēku kā varas instrumentu", arī attiecībās ar sabiedrotajiem un partneriem.

Dānijas izlūkdienesti norāda uz pieaugošo ASV interesi par Grenlandi, pieaugot lielvaru sāncensībai Arktikā.

Pēdējo nedēļu laikā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija nodevusi Eiropas partneriem virkni dokumentu, kuros izklāstīts redzējums par Ukrainas atjaunošanu un Krievijas atgriešanos pasaules ekonomikā, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem.

Katrs dokuments bijis vienu lappusi garš.

Šie priekšlikumi ir izraisījuši asu domu apmaiņu ASV sarunās ar tradicionālajiem sabiedrotajiem Eiropā.

Iznākums var radikāli mainīt kontinenta ekonomisko karti, norāda laikraksts.

Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana lidmašīna nav varējusi nosēsties Maskavā, jo dronu uzbrukuma dēļ Krievijas galvaspilsētas lidostas bija slēgtas, vēsta vietējie mediji.

Pašinjana lidmašīna teju stundu riņķoja virs Tveras apgabala, gaidot atļauju nolaisties, bet tā arī to nesaņēma.

Lidmašīna devās uz Sanktpēterburgu, un tur ap plkst. 1 naktī nolaidās Pulkovas lidostā.

Pašinjans bija ceļā uz Maskavu, lai piedalītos Eirāzijas Ekonomiskās savienības Starpvaldību padomes sanāksmē.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 185 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1460 iebrucēji.

Krievija nav gatava reālām miera sarunām un kara pret Ukrainu izbeigšanai - Maskava melo ASV un turpina uzkrāt resursus, paziņoja Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

"Krievijas taktika šodien ir melot Savienotajām Valstīm, solīt jebko, šajā brīdī uzkrāt resursus ar piegādēm no Ķīnas. Es runāju par ekonomisko sastāvdaļu. Protams, ir arī militārā sastāvdaļa - tā ir Ziemeļkoreja," viņš sacīja televīzijas kanāla "Mēs - Ukraina" ēterā.

Turklāt, izmantojot laika apstākļus, ienaidnieks turpina uzbrukt Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tajā pašā laikā Maskava izdara informatīvo un politisko spiedienu uz Eiropas valstīm, sacīja Podoļaks.

Naktī uz ceturtdienu Krievijā veikts dronu trieciens Veļikijnovgorodas ķīmisko vielu rūpnīcai, un tās teritorijā izcēlies ugunsgrēks, vēsta "Telegram" kanāls "Astra".

Pilsētas iedzīvotāji ziņo, ka visu nakti dzirdējuši sprādzienu un lidojošu dronu skaņas.

Sociālajos medijos publicēti video, kuros redzams spēcīgs ugunsgrēks un liesmas virs rūpnieciskās teritorijas.

Trieciena mērķis, visticamāk, bija ķīmisko vielu rūpnīca "Akron".

Ukraina ir nosūtījusi Vašingtonai jaunu plānu Krievijas iebrukuma izbeigšanai, trešdienas vakarā paziņoja Ukrainas amatpersonas.

ASV miera plāna pirmais variants paredzēja, ka Ukraina atteiktos no teritorijām, kuras Krievija nav iekarojusi. Kijiva un tās sabiedrotie Eiropā uzskatīja, ka šajā plānā ir pārāk liela piekāpšanās Maskavas prasībām, un tas tika pārskatīts.

Ukrainas amatpersona, runājot par plāna jaunāko variantu, aģentūrai AFP pavēstīja, ka tas "ņem vērā Ukrainas redzējumu - tas ir tālāks priekšlikums problemātisku jautājumu adekvātiem risinājumiem".

"Mēs neizpaužam detaļas līdz amerikāņu puses reakcijai," piebilda amatpersona.

Demokrātijas aizsardzība Eiropā kļūst arvien aktuālāka, un Latvijas pārstāve Zanda Kalniņa-Lukaševica ir šī procesa priekšgalā. 10. decembrī Parīzē viņa piedalījās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (turpmāk - Asambleja) Politiskās komitejas sēdē, kur parlamentārieši no visas Eiropas apsprieda viņas sagatavoto ziņojumu “Ārvalstu iejaukšanās: draudi demokrātiskajai drošībai Eiropā”.

“Demokrātijas aizsardzība vairs nav teorētisks koncepts – tā ir reāla un kritiska nepieciešamība. Ārvalstu iejaukšanās vēlēšanu procesos ir realitāte. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Padome un dalībvalstis rīkojas vienoti un izlēmīgi,” uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Ministru komiteja savā atbildē Asamblejai skaidri pauda politisku vienprātību par demokrātijas apdraudējuma mērogu un gatavību rīkoties, uzsverot, ka valstu pienākums ir aizsargāt vēlēšanas no ārējās ietekmes, dezinformācijas un manipulācijām. 

"Ministru komitejas paustā izpratne par apdraudējuma mērogu ir ļoti nozīmīga. Mēs redzam, ka autoritārie režīmi cenšas iedragāt mūsu demokrātijas no iekšienes, izmantojot dezinformāciju un ietekmējot vēlēšanas. Tādēļ ir apsveicami, ka Eiropas Padome šo problēmu uztver nopietni un mobilizē visu institucionālo kapacitāti," norādīja Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Viņa uzsvēra, ka autoritāro režīmu ietekmes novēršanā svarīga ir valstu savstarpējā solidaritāte, norādot, ka Moldovas piemērs ir spilgts apliecinājums demokrātisko spēku spējai uzvarēt, ja sabiedrība ir labi informēta un noturīga. 

Eiropas Padomes Ministru komiteja savā atbildē informēja par darbu pie jaunu Eiropas Padomes standartu izstrādes ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas ierobežošanai, tostarp ar krimināltiesiskiem risinājumiem un starptautiskās sadarbības instrumentiem. 

Sanāksmē Eiropas parlamentārieši arī apsprieda vairākas jau uzsāktās iniciatīvas: Jauno demokrātijas paktu Eiropai, Reikjavīkas principus demokrātijai, topošās atjaunotās rekomendācijas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesisko statusu, kā arī Venēcijas komisijas padziļināto pētījumu par ārvalstu iejaukšanos un Budapeštas kibernoziegumu konvencijas piemērošanu praksē. 

“Šie lēmumi un uzsāktās iniciatīvas ir ļoti būtiskas arī Latvijai, ņemot vērā Krievijas īstenotās ietekmes kampaņas un tuvojošās Saeimas vēlēšanas. Mēs nedrīkstam ārvalstu spēkiem ļaut “nozagt” demokrātiskas vēlēšanas, kur vēlētājiem jāpieņem savs neatkarīgs un neietekmēts lēmums,” norādīja Kalniņa-Lukaševica.

Politiskās komitejas sēdē tika apspriesta arī turpmākā rīcība un Asamblejas loma Ministru komitejas darba atbalstīšanā. Savukārt nākamās diskusijas plānots veltīt konkrētiem mehānismiem, ar kuriem Asambleja varētu sekmēt Eiropas Padomes standartu izstrādi un ieviešanu.

Šonedēļ, 9. un 10. decembrī, Parīzē notiek Asamblejas komiteju sanāksmes, kuru ietvaros Saeima priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica 9.decembrī vadīja Monitoringa komitejas sēdi un 10.decembrī piedalījās Politiskās komitejas darbā.

ASV un Ukrainas sarunās par Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanu tiek spriests arī par Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) jau 2027. gadā, vēsta amerikāņu laikraksta "Washington Post" žurnālists Deivids Igneišass, atsaucoties uz ASV un Ukrainas amatpersonām.

ASV un Ukraina apspriež trīs dokumentus, kam būtu jāgulst noregulējuma vienošanās pamatā - miera plānu, drošības garantijas un ekonomikas atveseļošanas plānu.

Viens no izskatāmajiem priekšlikumiem ir Ukrainas pievienošanās ES jau 2027. gadā. Šāds termiņš satrauc dažas ES valstis, taču Trampa administrācija uzskata, ka tā var pārvarēt Ungārijas pretestību, norāda žurnālists.

Sarunās tiek apspriestas arī ASV drošības garantijas Ukrainai un demilitarizētas zonas izveide "gar visu pamiera līniju" - no Doneckas apgabala līdz Hersonai un Zaporižjai. ASV prezidenta Donalda Trampa lielākā kļūda būtu sarunās uzstāt uz stingru termiņu - tagad vai nekad, norāda Igneišass.

"Diplomātija tā nedarbojas, tāpat kā labs bizness. Trampam vajadzētu noslēgt saprātīgu vienošanos, kas neizjuks. Pretējā gadījumā viņš var palikt bez nekā," rezumē Igneišass.