TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Dānijas premjere brīdina: ja Tramps iebruks Grenlandē, NATO ir beigas. Putins būs īstenojis savu sapni
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
2025. gada decembrī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības "Brālība" kaujinieki veica veiksmīgu reidu dziļi ienaidnieka aizmugurē Zaporižjas frontē netālu no bijušās Kahovkas ūdenskrātuves. Sabotāžas un izlūkošanas grupa likvidēja divus okupantus, ievainoja divus citus, sagūstīja divus un eskortēja viņus 27 km attālumā uz Ukrainas kontrolēto teritoriju.
Gūstekņi sniedza vērtīgu informāciju par Krievijas personāla, ekipējuma un triecienlīdzekļu atrašanās vietām.
Pēc operācijas ģenerālleitnants Kirilo Budanovs apbalvoja "Brālības" vienības kaujiniekus un komandierus ar valsts un departamentu apbalvojumiem.
Krievijas spēki viņu aizturēja kontrolpunktā un ieslodzīja Taganrogas aizturēšanas centrā kopā ar Ukrainas karagūstekņiem.
Saskaņā ar bijušo ieslodzīto un cilvēktiesību grupas "Memorial" teikto, viņš tika spīdzināts un nomira 2023. gada jūnijā.
Krievija nekad par to Polijai nav ziņojusi. Vīrieša ģimene par to uzzināja divus gadus vēlāk – no citiem ieslodzītajiem.
Polijas vēstniecība nosūtīja Maskavai oficiālu notu, pieprasot atbildes. Atbildes joprojām nav.
A Polish man traveled to Ukraine because he didn't believe the war was real.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 7, 2026
He crossed into Russian-occupied territory to see for himself.
Russian forces detained him at a checkpoint and threw him into a detention center in Taganrog—alongside Ukrainian POWs.
According to… pic.twitter.com/RJEYUW7eVt
Piegādāti 2 "Gravehawk" prototipi, bet drīzumā gaidāma pirmā 15 ražošanas vienību partija. Abu sistēmu mērķis ir droni, lidmašīnas un helikopteri. "Gravehawk" koncentrējas uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
UK confirms delivery of 13 Raven air defense systems to Ukraine. 2 Gravehawk prototypes delivered, first batch of 15 production units due shortly. Both systems target drones, aircraft & helicopters. Gravehawk focused on protecting critical infrastructurehttps://t.co/1cuYwpP2ut
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 7, 2026
18 gadus vecais Bohdans izbēga no Krievijas okupācijas pēc tam, kad policija viņu ar viltu pierunāja parakstīt dokumentus un pēc tam tos izmantoja mēnešiem ilgiem draudiem un novērošanai. Laikā no 2025. gada beigām līdz 2026. gada sākumam no Krievijas ir atgriezti aptuveni 1600 līdz 1859 Ukrainas bērni.
18-year-old Bohdan escaped Russian occupation after police tricked him into signing documents, then used them for months of threats & surveillance. Approximately 1,600 to 1,859 Ukrainian children have been returned from Russia as of late 2025 to early 2026https://t.co/p0ctcYDINu
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 7, 2026
Daudziem Trampa administrācijas locekļiem Grenlandes ieņemšana un NATO izjukšana būtu tas, ko mēs saucam par "divi vienā", paziņoja Donalda Trampa bijušais nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons.
🛑John Bolton:
— NEXTA (@nexta_tv) January 7, 2026
I don’t think they care if NATO breaks up.
For many in the Trump administration, taking Greenland and breaking up NATO would be what we call a “two-for-one.” https://t.co/dgLfv4lhOk pic.twitter.com/FkAyyZObbz
Polija vadīs Ukrainas loģistiku jebkurā miera līgumā, bet nesūtīs karaspēku, pēc Parīzes samita paziņoja premjerministrs Tusks. ASV delegācija minēja Poliju kā paraugu Ukrainas pēckara atveseļošanās modeli. Zelenskis, Makrons un Stārmers parakstīja deklarāciju par daudznacionāliem spēkiem.
Poland will lead logistics for Ukraine in any peace deal but won't send troops, PM Tusk says after Paris summit. US delegation cited Poland as model for Ukraine's post-war recovery. Zelenskyy, Macron and Starmer signed declaration on multinational forces.https://t.co/CiY5ow3gbJ
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) January 7, 2026
"Es nedomāju, ka tādus cilvēkus kā Putins var nomierināt," saka krituša amerikāņu brīvprātīgā māte Karla Vēbere.
Karlas ģimene dzīvo desmit tūkstoš kilometru attālumā no Ukrainas, un karš šķita tāls – līdz brīdim, kad viņas dēls Endrjū pievienojās Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Viņš apmācīja Ukrainas karavīrus un piedalījās operācijās valsts austrumos. 2023. gada 29. jūlijā Endrjū gāja bojā Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukumā.
Karlai Vēberei karš Ukrainā tagad ir dziļi personisks. Viņa iebilst pret jebkādu piekāpšanos Putinam miera līguma ietvaros.
"Ja jūs tādam vīrietim dosiet kaut collu – viņš paņems jūdzi," saka Karla.
💥 “I don’t think people like Putin can be appeased.”
— NEXTA (@nexta_tv) January 7, 2026
These are the words of Karla Weber, the mother of a fallen American volunteer.
Karla’s family lives ten thousand kilometers away from Ukraine, and the war seemed distant — until her son Andrew joined the Ukrainian Armed… pic.twitter.com/kU31seArRy
Saskaņā ar laikraksta "The New York Times" sniegto informāciju vismaz pieci sankcijām pakļautie tankkuģi, kas iesaistīti Venecuēlas naftas eksportā, nesen ir mainījuši savus karogus uz Krievijas.
Source: https://t.co/LI2KxgXNDC
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 7, 2026
❗️A 🇺🇦Ukrainian ground-based kamikaze drone with 12 anti-tank mines blows up a 🇷🇺Russian shelter. pic.twitter.com/BXUPtsjUJO
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 7, 2026
Divu Ukrainas MiG-29 iznīcinātāju lidojums, no kuriem viens ir bruņots ar Francijas AASM-250 Hammer vadāmajām bumbām.
Source: https://t.co/ydGlBgQTOy
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) January 7, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
