TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķešu triecienā Balakļijā nogalināti trīs un ievainoti desmit cilvēki

ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Stīvs Vitkoffs 18. novembrī apmeklēs Turciju un tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ziņoja Reuters žurnālists Gajs Foulkonbridžs, atsaucoties uz Turcijas avotu.
 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savas vizītes laikā Madridē plāno tikties ar Spānijas karali Felipe VI un premjerministru, 18. novembrī Ukrainas sabiedriskajai raidorganizācijai "Suspilne" paziņoja viņa preses sekretārs.
 

Plānotie atslēgumi varētu turpināties visu ziemu un kļūt vēl smagāki stipra sala laikā, jo amatpersonas gatavo ārkārtas risinājumus svarīgākajām infrastruktūras vietām, ziņu aģentūrai RBC-Ukraine sacīja "Ukrenergo" vadītājs Vitālijs Zaichenko.

Kā viņš norādīja, iespējami arī pozitīvi scenāriji, taču “vienmēr jābūt gataviem sliktākajam variantam.”

aldība iecerējusi veikt iemaksu 125 000 eiro apmērā Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondā, izriet no Ārlietu ministrijas sagatavotās rīkojuma projekta anotācijas, kas pieejama Tiesību aktu portālā.

Projekts paredz 2025. gadā veikt vienreizēju brīvprātīgo iemaksu Starptautiskās Enerģētikas kopienas izveidotajā Ukrainas Enerģētikas atbalsta fondā.

Krievijā Omskas apgabalā otrdien noticis gāzes vada sprādziens, pavēstīja apgabala gubernators Vitālijs Hocenko.

Sprādziens pie Rostovkas, netālu no Omskas, noticis gāzes noplūdes dēļ, norādīja gubernators. Cietušo nav.

Kā liecina sākotnējā informācija, sprādziens noticis remontdarbu laikā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien apmeklēs Turciju un tur sarunās centīsies atjaunot Vašingtonas interesi par Krievijas iebrukuma izbeigšanu, ziņu aģentūrai AFP otrdien apliecināja augsta Ukrainas amatpersona.

Zelenskis Ankarā tiksies ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, un viņa "galvenais mērķis ir panākt, lai amerikāņi atkal iesaistās" miera centienos, klāstīja amatpersona.

Krievijas karaspēks naktī uz otrdienu uzbruka Ukrainai ar četrām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 114 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši 101 dronu.

Fiksēti četru raķešu un 13 dronu trāpījumi 15 lokācijās.

"Es vienmēr domāju, ka šī ir amerikāņu Ziemassvētku dziesma, bet manā korī ir meitene no Ukrainas, un viņa pienāca pie manis un teica, ka šī ir ukraiņu Ziemassvētku dziesma. "Lūdzu, Andrē, ļauj man nodziedāt šo skaņdarbu maniem cilvēkiem dzimtenē, jo viņi pārdzīvo ļoti grūtus laikus." Es uzreiz teicu "Jā!". Es ceru, ka jūs visi piekritīsiet," sacīja Rjē, iepazīstinot ar dziesmu un tās izpildītāju.

Maskava atkārtoti izvirzījusi priekšplānā savus tā dēvētos “superieročus”, taču eksperti norāda, ka to militārā nozīme ir daudz mazāka, nekā Kremlis apgalvo. Divi jaunākie demonstrētie ieroči — kodolreaktora darbinātais spārnotais raķešu komplekss Burevestņik un kodolzemūdens drons Poseidon — tiek pasniegti kā "tehnoloģiski brīnumi ar neierobežotu darbības rādiusu un spēju apiet Rietumu aizsardzības sistēmas". Tomēr to reālie darbspējas rādītāji nav apstiprināti, un lielākā daļa informācijas par šiem ieročiem nāk no Krievijas politiskās propagandas kanāliem. Rietumu analītiķi uzsver, ka šie ieroči ir vairāk domāti iebiedēšanai nekā reāliem militāriem panākumiem.

Lai gan Poseidon un Burevestņik ir ambiciozi projekti, to praktiskā militārā vērtība ir apšaubāma. Eksperti norāda, ka lēni lidojošus spārnotos raķešu kompleksus ir iespējams pārtvert, savukārt Poseidon nav nedz kluss, nedz nemanāms — tie cieš no tiem pašiem ierobežojumiem kā jebkura cita zemūdens sistēma. Tikmēr divi citi Krievijas “superieroči” — Kinzhal un Zircon — jau ir izmantoti pret Ukrainu, un Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevies pārtvert abus, atspēkojot Krievijas apgalvojumus par to “neapturamību”. Pārējie — Avangard un Sarmat — ir stratēģiski kodolieroči, kas nav saistīti ar karu Ukrainā.

Eksperti uzsver, ka Kremļa ieroču demonstrācijas mērķis šobrīd ir psiholoģisks — izraisīt bailes un ietekmēt Rietumu lēmumus par atbalstu Ukrainai. Šie ieroči nemaina kodolatveseļošanas loģiku, kas darbojas kopš Aukstā kara, un to patiesā vērtība slēpjas propaganda efektā, nevis militārajā pielietojumā. Lai gan liels, stratēģisks kodoluzbrukums ir maz ticams, eksperti uzskata, ka visreālākās bažas rada iespēja, ka Krievija varētu apsvērt taktisku kodolieroču izmantošanu, īpaši attiecībā uz Kinzhal raķetēm, kuras var nest gan parastos, gan kodollādiņus — situācija, kas jebkurā gadījumā radītu eskalācijas risku visā reģionā.

Eiropas Komisija ir aprēķinājusi, ka Ukrainas finansiālās vajadzības 2026. gadā sasniegs 71,7 miljardus eiro, no kuriem 51,6 miljardi eiro jeb 59,9 miljardi dolāru būs nepieciešami militāriem mērķiem. Par to ziņo Radio Brīvā Eiropa redaktors Rikards Jožvjaks, atsaucoties uz Komisijas sagatavoto dokumentu dalībvalstīm. Šie aprēķini iekļauti tā sauktajā “iespēju ziņojumā”, ko Komisija izstrādāja pēc Eiropadomes lūguma, gatavojoties nākamajam ES samitam 18.–19. novembrī.

Dokuments paredz iespējas, kā nākamajos divos gados nodrošināt Ukrainai finansējumu, tostarp izmantojot aizdevumus, kuru pamats ir iesaldētie Krievijas aktīvi, kā arī alternatīvus atbalsta mehānismus. Komisija pieņēmusi, ka karš varētu noslēgties 2026. gadā, taču arī šādā scenārijā Ukrainai būs nepieciešams ievērojams militārais un ekonomiskais atbalsts, lai atjaunotu savas spējas un nodrošinātu valsts stabilitāti.

Nesen Komisija jau paziņoja par gandrīz 6 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai, izmantojot ERA aizdevumu mehānismu un Ukrainas atbalsta instrumentu. Šis finansējums ir tikai daļa no daudz plašāka Eiropas Savienības plāna, kura mērķis ir nodrošināt Ukrainai stabilu un ilgtermiņā prognozējamu militāro un ekonomisko palīdzību 2026.–2027. gadā.