TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Zelenskis un Kremļa draugs Orbāns Davosā apmainās ar "laipnībām"

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kijivas un Maskavas miera sarunu centrālais jautājums joprojām ir vissarežģītākais visā procesā.
Ukrainas un Krievijas sarunās Abū Dabī neizdevās panākt izrāvienu centrālajā jautājumā – teritorijām. CNBC ziņo, ka abas puses nespēja vienoties par kompromisu. Rakstā uzsvērts, ka ASV iesaistīšanās kā starpniekam būtiski neietekmēja sarunu procesu.
Delegācijas tikšanās laikā AAE galvaspilsētā Kijivas pārstāvji saskārās ar spiedienu teritoriālajā jautājumā, tostarp no Vašingtonas puses, pieprasot panākt vienošanos par katru cenu. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 21 raķeti un 375 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši 15 raķetes un 357 dronus.
Krievija naktī raidīja pret Ukrainu divas pretkuģu raķetes "Cirkon", kuras notriekt neizdevās, kā arī 12 vadāmās raķetes "H-22/H-32", no kurām deviņas tika pārtvertas.
Krievi izšāva pret Ukrainu arī sešas ballistiskās raķetes "Iskander-M/S-300", no kurām piecas tika neitralizētas, un vienu raķeti "H-59/H-69", kas arī tika neitralizēta.
Galvenais dronu un raķešu uzbrukumu virziens bija Kijivas apgabals.
Reģistrēti divu raķešu un 18 dronu trāpījumi 17 vietās un vēl 12 vietās nogāzušās raķešu un dronu atlūzas.
Pentagona piektdien publiskotajā Nacionālās aizsardzības stratēģijā ASV sabiedrotie aicināti uzņemties kontroli pār savu drošību un uzsvērts, ka dominance Rietumu puslodē ir svarīgāka par ilggadējo mērķi pretoties Ķīnas ietekmei.
ASV Aizsardzības ministrijas piektdien publiskotais dokuments ir pirmais aizsardzības stratēģijas atjauninājums kopš 2022. gada, un militāram dokumentam tas ir ļoti politisks teksts. Tajā ASV partneri no Eiropas līdz Āzijai kritizēti par paļaušanos uz to, ka iepriekšējās ASV administrācijas subsidē to aizsardzību. Dokumentā aicināts "krasi mainīt pieeju, fokusu un toni".
"Pārāk ilgi ASV valdība ir atstājusi novārtā - pat noraidījusi - amerikāņu un viņu konkrēto interešu izvirzīšanu pirmajā vietā," teikts dokumenta ievadā.
Eiropas Parlaments šonedēļ apstiprināja Eiropas Savienības (ES) Padomes lēmumu piemērot ciešākas sadarbības procedūru, lai sniegtu Ukrainai atbalsta aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kristīne Liepiņa.
Vienošanās par ES atbalsta aizdevumu Ukrainai tika panākta Eiropadomes samitā Briselē pagājušā gada 18. decembrī, savukārt Eiropas Komisija (EK) ar attiecīgu priekšlikumu paketi nāca klajā 2026. gada 14. janvārī.
Tā kā Čehija, Ungārija un Slovākija nolēma neatbalstīt aizdevumu, vienošanās tika panākta, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, kas ļauj atsevišķām ES dalībvalstīm sadarboties konkrētās jomās.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 24. janvāra rītam sasnieguši 1 233 020 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 930 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 603 tankus, 23 949 bruņutransportierus, 36 580 lielgabalus un mīnmetējus, 1623 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1283 zenītartilērijas iekārtas, 434 lidmašīnas, 347 helikopterus, 114 049 bezpilota lidaparātus, 4190 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 75 644 automobiļus un autocisternas, kā arī 4050 specializētās tehnikas vienības.
NATO plāno ievērojami palielināt ieroču un munīcijas krājumus austrumu flangā un izveidot jaunu aizsardzības zonu, izmantojot robotizētas un automatizētas tehnoloģijas, atklājusi augsta ranga NATO militārpersona.
Šo pasākumu mērķis ir stiprināt alianses atturēšanas spējas attiecībā pret Krieviju, Vācijas laikraksta "Welt" svētdienas izdevumam sacīja brigādes ģenerālis Tomass Lovins, kurš ir NATO sauszemes pavēlniecības Izmirā štāba priekšnieka vietnieks operāciju jautājumos. Vairāk lasi šeit.
Čečenijas līdera Ramzana Kadirova veselības stāvoklis ir tik slikts, ka gan Maskava, gan Groznija aktīvi gatavojas varas maiņai šajā nemierīgajā republikā.
49 gadus vecā Čečenijas līdera Ramzana Kadirova veselības stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies. Plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka decembra beigās viņš tika steidzami hospitalizēts uz Maskavu. Savukārt janvāra sākumā Ukrainas izlūkdienesti ziņoja, ka amatpersonai ir nieru mazspēja.
Kremlis jau aktīvi gatavojas viņa nāvei, kas, acīmredzot, ir nenovēršama. Par to vēsta neatkarīgā Krievijas izdevuma "Važnije istorii" veiktā izmeklēšana. Kremlim pietuvināti avoti situāciju raksturo kā ārkārtīgi saspringtu un norāda, ka aktīvi tiek apsvērti lēmumi par reģiona pārvaldību. Šie lēmumi tiks īstenoti tūlīt pēc Kadirova nāves. Vairāk lasi šeit.
Abū Dabī piektdienas vakarā noslēdzās ASV, Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu pirmā kārta, paziņoja Ukrainas amatpersonas.
Sarunas paredzēts turpināt šodien.
Vācija un Itālija veido neformālu aizsardzības aliansi ar potenciālu kļūt par Eiropas galveno militāro pīlāru.
Itālija un Vācija gatavojas rīkot kopīgu aizsardzības samitu, kas būs svarīgs signāls par abu valstu tuvināšanos, ņemot vērā domstarpības ar Franciju un saspīlētās attiecības starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, ziņo "Politico". Vairāk lasi šeit.
Krievijas bruņoto spēku uzbrukumos Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un valsts ziemeļaustrumu pilsētai Harkivai naktī uz sestdienu nogalināts viens cilvēks, bet ievainoti vismaz 15, paziņoja varas iestādes.
Valstī bija izsludināta gaisa uzbrukumu trauksme, un militārās varas iestādes Kijivā brīdināja par droniem un ballistiskajām raķetēm.
"Kijiva tiek pakļauta masīvam ienaidnieka uzbrukumam. Neatstājiet patvertnes!" Kijivas mērs Vitālijs Kličko brīdināja lietotnē "Telegram", piebilstot, ka ir trāpījumi vairākām nedzīvojamām ēkām.
Harkivas mērs Ihors Terehovs ziņoja, ka dronu "Shahed" uzbrukumā ir nodarīti postījumi vairākās dzīvojamās ēkās netālu no Krievijas robežas. "Tagad ir vairāk nekā 11 ievainotie," Terehovs rakstīja lietotnē "Telegram".
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



