TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainas armija pastiprinājusi lokālus pretuzbrukumus

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas armija ir pastiprinājusi lokālus pretuzbrukumus Dnipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu krustpunktā. Pēc Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķu domām, Ukrainas bruņotie spēki izmantoja sakaru problēmas starp Krievijas vienībām, īpaši "Starlink" darbības pārtraukumus un "Telegram" piekļuves ierobežojumus.
Šī nav liela mēroga ofensīva, bet gan mērķtiecīgas lokalizētas darbības. Pēc institūta ekspertu domām, Ukrainas spēki veic ierobežotus pretuzbrukumus abu apgabalu administratīvās robežas tuvumā. Vairāk lasi šeit.
Krievijas uzsāktajā karā pret Ukrainu nogalināti vai ievainoti aptuveni 6000 Ziemeļkorejas karavīru, atsaucoties uz Dienvidkorejas izlūkdienestu, vēsta ziņu aģentūra "Yonhap".
Dienvidkorejas izlūkdienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka Krievijas Kurskas apgabalā patlaban izvietoti aptuveni 10 000 Ziemeļkorejas karavīru un 1000 armijas inženieru.
Izlūkdienests arī paziņoja, ka aptuveni 1100 karavīru, kas 2025. gada decembrī atgriezās Ziemeļkorejā, varētu atkal tikt pārcelti uz Krieviju, lai piedalītos karā pret Ukrainu.
"Uz Ukrainas skeletona sportista Vladislava Heraskeviča piemiņas ķiveres ir attēlotas Krievijas karā kritušo Ukrainas sportistu un treneru sejas.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja viņu diskvalificēja par tās nēsāšanu, tādējādi kaitējot viņa reputācijai. Šis lēmums ir apkaunojoša olimpisko vērtību nodevība.
Krievijas kara dēļ dzīvību zaudējuši vairāk nekā 650 Ukrainas sportisti un treneri. Viņu pieminēšana ir cieņas un drosmes apliecinājums," paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrija.
"Il casco commemorativo dell'atleta ucraino di skeleton Vladyslav Heraskevych mostra i volti degli atleti e degli allenatori ucraini uccisi dalla guerra russa.
— Cad Bane 🇪🇺🌍 (@_Brick_Block_) February 13, 2026
Il Comitato Olimpico Internazionale lo ha squalificato per averlo indossato, compromettendo la propria reputazione.… pic.twitter.com/4YgW0QjUtn
Francija piešķirs papildu aizdevumu aptuveni 260 miljonu eiro apmērā Francijas AASM Hammer aviācijas bumbu iegādei Ukrainai.
❗️🇫🇷France will provide an additional loan of approximately €260 million for the purchase of French AASM Hammer aerial bombs for 🇺🇦Ukraine pic.twitter.com/hAVoseEW4V
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 13, 2026
Ukrainas Ārlietu ministrijas vadītājs Sibiha un viņa vācu kolēģis Vadefuls oficiāli atklāja "Ukrainas māju" Minhenē.
❗️Head of the Ministry of Foreign Affairs of Ukraine Sybiha and his German colleague Wadephul officially opened the "Ukrainian House" in Munich. pic.twitter.com/fTUgE3m86b
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 13, 2026
Simulēta sadursme starp alianses Apvienotajiem spēkiem un mūsdienu karadarbībā Ukrainā rūdītām vienībām atklāja milzīgās problēmas, ar kurām saskaras NATO spēki.
NATO pavasara mācības "Ezis 2025", kas notika Igaunijā, ir kļuvušas par modinātāja zvanu Rietumu armijām. Pēc augstas intensitātes kaujas simulācijas, kurā plaši tika izmantoti bezpilota lidaparāti, kļuva skaidrs, ka Ukrainas pieredze ar dronu karadarbību joprojām nav pilnībā integrēta NATO spēku apmācībā.
Par to ziņoja laikraksts "The Wall Street Journal", pirmo reizi atklājot ekskluzīvas mācības detaļas. Vairāk lasi šeit.
Ukrainas bezpilota sistēmu spēki uzbrukuši vairākiem Krievijas bruņoto spēku militārajiem objektiem.
- Munīcijas noliktava Rozivkas ciemata rajonā, Zaporižjas apgabalā.
- Kirovas elektrostacija okupētajā Luhanskā.
- Hvardijskes militārais lidlauks anektētajā Krimā.
- Datu centrs Primorskā.
❗️The 🇺🇦Unmanned Systems Forces struck a number of military facilities of the 🇷🇺Russian Armed Forces
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 13, 2026
▪️ Ammunition depot in the area of the settlement of Rozivka, Zaporizhzhia region.
▪️ Kirova electrical substation in occupied Luhansk.
▪️ Hvardiyske military airfield in… pic.twitter.com/CaSJSKxihE
Lai gan prese ziņo par problēmām piesaistīt personālu Lietuvā izvietojamajai Vācijas armijas brigādei, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uzvēris, ka Berlīnes apņemšanās pildīt saistības attiecībā uz brigādes dislocēšanu paliek nemainīga.
"Man bija iespēja par to runāt ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu. Es izvirzīju šo jautājumu, un man tika pateikts, ka Vācijas apņemšanās paliek nemainīga un ka tā ļoti nopietni uztver savas saistības," Lietuvas prezidenta biroja izplatītajā paziņojumā citēts Nausēdas teiktais.
Par to, ka pieteikšanās dienēt brigādē Lietuvā norit kūtri, ziņoja Vācijas nedēļas žurnāls "Der Spiegel".
Zelenska darba kārtība: pirmā kopīgā Ukrainas un Vācijas dronu ražotne, tikšanās ar kancleru Mercu un, iespējams, arī ar ASV valsts sekretāru Rubio.
"Mums vajag vairāk kopīgu ražošanu, lielāku noturību," saka prezidents.
Zelenskyy arrives in Munich for security conference
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) February 13, 2026
On agenda: first joint Ukrainian-German drone production facility, meetings with Chancellor Merz and potentially US Secretary of State Rubio. "We need more joint productions, more resilience," president says… pic.twitter.com/fAX2uWsvzJ
412. atsevišķās bezpilota sistēmu brigādes "Nemesis" operatori rāda kadrus no Krievijas MLRS (reaktīvo raķešu palaišanas sistēmu) medībām.
❗️Operators of the 🇺🇦412th Separate Brigade of Unmanned Systems "Nemesis" shows striking footage of hunting 🇷🇺Russian MLRS (Multiple Launch Rocket Systems). pic.twitter.com/P63QZt56VM
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) February 13, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



