TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina sagaida pirmo 90 miljardu aizdevuma daļu līdz maija beigām vai jūnija sākumam

Pasaules mediji ir fiksējuši pieaugošu sociālo spriedzi Krievijā. Eksperti runā par "attālinājušos un novecojošu Putinu", kas ir apsēsts ar karu un padomju nostalģiju.

Pasaules mediji aktīvi apspriež Krievijas politiķu un Kremlim lojālo propagandistu teiktos vārdus. Ja Putins neveiks steidzamus ekonomiskus un politiskus pasākumus, Krievija rudenī saskarsies ar 1917. gada atdzimšanu — brutālu pilsoņu karu un valsts sabrukumu, ziņo "The Times". 

Pēdējās dienās ir parādījies ziņojumu vilnis vairākos līmeņos. Sākot ar komunistu līdera Genādija Zjuganova izteikumiem no Valsts domes tribīnes līdz propagandistiem no Vladimira Solovjova grupas. Runu pamudināja Monako bāzētās blogeres Viktorijas Boņas pretrunīgi vērtētais video. 18 minūtes ilgu sūdzību pret valdību, kas nedēļas laikā savāca 30 miljonus skatījumu. Viņa paziņoja, ka tauta no viņa baidās, un amatpersonas slēpj no prezidenta reālas problēmas.

Ukrainas prezidents aicināja Eiropas Savienību nekavēt Ukrainas integrāciju un būt godīgiem attiecībā uz pievienošanās nosacījumiem.

Pēc Zelenska teiktā, Ukraina vēlas kļūt par ES dalībvalsti ar vienlīdzīgiem noteikumiem.

"Pēc diviem vai trim gadiem Krievija turpinās bloķēt [procesu], izmantojot kādu no ES, un mums būs tikai 50% cilvēku, kas atbalstīs ES. Nedariet tā. Mēs esam pietiekami spēcīgi, lai stiprinātu ES."

Baltijas valstis brīdina savus ES partnerus, ka attiecību normalizēšana ar Krieviju nav iespējama ne kara laikā, ne pēc tā. Tirdzniecības pārrāvums ar Maskavu ir neatgriezenisks.

Igaunija, Latvija un Lietuva noraida jebkādu ideju par attiecību normalizēšanu "kā iepriekš" ar Maskavu, pat pēc Krievijas kara ar Ukrainu beigām. Baltijas valstu vadītājiem bija milzīga loma ES sankciju politikas pret Krieviju izstrādē un veicināšanā. Turklāt, pēc "Bloomberg" datiem, tās ir regulāri, reaktīvas ieroču piegādātājas Ukrainai. 

Kamēr dažas Eiropas valstis atsāk Krievijas enerģijas iepirkumus un runā par attiecību atjaunošanu, Baltijas valstis ievēro stingru līniju. Tirdzniecība starp šīm trim valstīm un Krieviju no 2021. līdz 2025. gadam ir strauji samazinājusies par 91%. Baltijas valstis un Somija kopā veido lielāko daļu ES sauszemes robežas ar Krieviju. Tās ātri pārtrauca saites, dažkārt ieviešot vienpusējas sankcijas. 

"Neviens netic, ka Krievija pārstās būt agresīva valsts pat pēc miera," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Prezidents paziņoja, ka Eiropas Savienības palīdzības atbloķēšana ir Ukrainas prioritāte.

"Mēs darīsim visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu pirmo daļu, ar kuru rēķināmies, lai mēs naudu saņemtu līdz maija beigām vai jūnija sākumam."

Pēc viņa teiktā, līdzekļus galvenokārt plānots novirzīt armijas atbalstam, sociālajām vajadzībām un aizsardzības ražošanas attīstībai, jo īpaši droniem un elektroniskā kara (EW) sistēmām.

Pēc kārtējā Ukrainas bezpilota lidaparātu nakts uzbrukuma Feodosijā deg naftas bāze.

Prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs norāda, ka Ukraina ir sagatavojusi priekšlikumu Doneckas apgabalam trīspusējām miera sarunām, kurās piedalītos Amerikas Savienotās Valstis un Krievija.

Ukraina ir izstrādājusi priekšlikumu Doneckas apgabalam, kas varētu kalpot par pamatu miera sarunām un ir pieņemams ukraiņiem. Ar šo paziņojumu 23. aprīlī 18. Kijivas drošības forumā nāca klajā prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs.  Vairāk lasi šeit.

22. aprīlī Ukrainas Bezpilota sistēmu spēki uzbruka FDD Speciālo spēku mobilo operāciju direktorāta komandpunktam okupētajā Doneckā. Komandpunkts tika iznīcināts. 12 virsnieki tika nogalināti un vēl 15 tika ievainoti. Uzbrukums tika veikts ar FP-2 droniem (kaujas galviņa 60-100 kg).  Vairāk lasi šeit.

Arī Ungārija ceturtdien atkal sākusi saņemt Krievijas naftu pēc tam, kad Ukraina pabeigusi Krievijas uzbrukumā bojātā naftas vada "Družba" remontdarbus, paziņojis Ungārijas enerģētikas uzņēmums "MOL Group".

MOL vēstī, ka tas ceturtdienas rītā divās sūknēšanas stacijās saņēmis jēlnaftu.

"Tādējādi pēc gandrīz trīs mēnešu pārtraukuma ir atsāktas jēlnaftas piegādes uz Ungāriju un Slovākiju pa cauruļvadu "Družba"," norāda MOL.

Vācijas policija ierastas satiksmes kontroles gaitā aizturējusi divus vīriešus, kurus tur aizdomās kā ārvalstu aģentus, kuru uzdevums bijusi sabotāža.

Viens no aizturētajiem ir 45 gadus vecs Latvijas pilsonis, bet otrs - 43 gadus vecs Ukrainas pilsonis.

Viņi aizturēti 12. aprīlī uz autostrādes A6 netālu no Noiendetelzavas Bavārijā, pavēstījusi zemes kriminālpolicijas pārvalde.

Varasiestādes uzskata, ka abi darbojušies kādas ārpus Vācijas esošas organizācijas vai iestādes interesēs, taču sīkākas ziņas policija nav sniegusi.

Prokuratūra abus tur aizdomās kā aģentus, kuru uzdevums bijusi sabotāža. Viņi izmantojuši arī viltotus personu apliecinošus dokumentus.

Francijas "Rafale" iznīcinātāji praktizēs kodolieroču triecienus pret mērķiem Krievijā un Baltkrievijā. Lēmums par ieroču izmantošanu ir pilnībā Parīzes ziņā.

Francija un Polija veiks kodolieroču mācības virs Baltijas jūras Krievijas tiešā tuvumā. Francijas "Rafale" lidmašīnas praktizēs kodolieroču triecienus pret mērķiem Krievijā un Baltkrievijā. Makrons to paziņoja preses konferencē Gdaņskā, paziņojot, ka Francijas kodolieroču atturēšanas spējas ir iegājušas "jaunā fāzē", kurā iesaistīti sabiedrotie, bet ārpus NATO struktūrām, ziņo "Pravda Poland". Tā ir tieša atbilde uz pieaugošajiem kodoldraudiem no Krievijas puses. Vairāk lasi šeit.