TEKSTA TIEŠRAIDE. Pēc Lavrova un Rubio sarunas Maskava atteikusies no saviem draudiem uzbrukt Kijivai

Lietuvas Ārlietu ministrija otrdien izsauca Krievijas vēstniecības pārstāvi un iesniedza protesta notu par Maskavas draudiem veikt plašu uzbrukumu Kijivai un aicinājumu ārvalstniekiem, arī diplomātiem, doties prom no Ukrainas galvaspilsētas.

Notā Lietuva kategoriski noraida Krievijas draudus pret Ukrainu izmantot spēku un raksturo tos kā klaju ANO statūtu pārkāpumu.

Ministrija arī norāda, ka Krievija ciniski manipulē ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, kuras tā sistemātiski pārkāpj kopš 2014. gada, kad uzsāka nelikumīgu un neprovocētu militāru agresiju pret Ukrainu.

Okupētajā Melitopolē degvielas uzpildes stacijās veidojas garas rindas degvielas trūkuma dēļ. Krievijas loģistika Ukrainas dienvidos cieš no plašiem Ukrainas bezpilota lidaparātu "Hornet" triecieniem, kas vērsti pret degvielas konvojiem un piegādes maršrutiem.

Ukrainā veikta Igaunijas ātrgaitas P4P pārtvērējdrona testēšana.

Igaunijas uzņēmums "Alatyr Group" Ukrainā testēja savu P4P pārtvērējdronu, kas spēj notriekt ar reaktīvo dzinēju darbināmus bezpilota lidaparātus, vēsta izdevums "Militarnij". Vairāk lasi šeit.

Naktī uz trešdienu Ukrainas armija uzbrukusi ar lidrobotiem un raķetēm Krievijas dienvidu reģioniem un krievu okupētajai Krimas pussalai, ziņo vietējās varasiestādes un mediji.

Ap plkst. 1 ukraiņi uzbruka Sevastopolei ar lidrobotiem un raķetēm "Storm Shadow", pavēstīja krievu okupācijas iestāžu vadītājs Mihails Ravožajevs.

Viena no raķetēm trāpījusi Centrālās bankas dienvidu pārvaldes ēkā, izraisot ugunsgrēku. Gaisa vilnis nodarījis postījumus blakus esošajam astoņstāvu dzīvojamajam namam.

Citā pilsētas rajonā raķete nodarījusi postījumus šobrīd neizmantotai administratīvajai ēkai.

Okupantu ieceltais vietvaldis apgalvo, ka cietušo uzbrukumā neesot.

Krievu Z blogeris Maksims Kalašņikovs ir pārliecināts, ka Kremļa plāni uzbrukt "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā tikai pasliktinās Krievijas pozīcijas karā.

Krievijas armija, visticamāk, nespēs īstenot savus draudus par "sistemātiskiem" triecieniem pret "lēmumu pieņemšanas centriem" Kijivā. Tai trūkst spēku, lai to izdarītu. Šo paziņojumu savā blogā sniedza pazīstamais krievu Z blogeris un "dusmīgais patriots" Maksims Kalašņikovs. Vairāk lasi šeit.

Naktī uz trešdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 163 uzbrukuma dronus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

150 no krievu droniem Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem.

Fiksēti astoņu uzbrukuma dronu trāpījumi septiņās apkaimēs. Vēl četrās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto dronu atlūzas.

Krievu uzbrukums turpinās un Ukrainas gaisa telpā atrodas vairāki citi iebrucēju droni.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 1 358 950 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1000 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 955 tankus, 24 618 bruņutransportierus, 42 790 lielgabalu un mīnmetēju, 1805 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1397 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1485 sauszemes bezpilota sistēmas, 313 342 bezpilota lidaparātus, 4687 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 99 645 automobiļus un autocisternas, kā arī 4224 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija brīdinājusi Armēniju, ka var vienpusēji apturēt vai denonsēt līgumu par dabasgāzes, naftas produktu un neapstrādātu dimantu piegādēm, ja Erevāna turpinās tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES).

Par to Erevānu otrdien savā vēstulē brīdinājis Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Civiļevs, ziņo laikraksts "Kommersant".

Krievija un Armēnija noslēdza līgumu 2013. gadā. Saskaņā ar līgumu Krievija uz nenoteiktu laiku atcēla eksporta nodokļus naftas produktu, gāzes un dimantu piegādēm Armēnijai.

Ukrainas karavīri no "Čornij Lis" ("Melnā meža") brigādes iznīcināja Krievijas "Buk-M3" pretgaisa aizsardzības sistēmu Doneckas apgabalā.

Naftas cenas drīz sāks kristies, jo ASV un Irāna ir gandrīz vienojušās par miera līguma noteikumiem. Tas novedīs pie budžeta krīzes un IKP sabrukuma Krievijā jau 2026. gada rudenī. Šo viedokli pauda neatkarīgais Krievijas ekonomists Vjačeslavs Širjajevs. 

Eksperts uzskata, ka ASV vairs nepagarinās atļauju Krievijas naftas pārdošanai, kas jau ir iekrauta tankkuģos. Kremlis saņems papildu ieņēmumus no sankciju pakļautās naftas pārdošanas trīs mēnešus, maijs būs pēdējais mēnesis. Tomēr pat ar to Krievijas Federācijas papildu budžeta ieņēmumi nepārsniegs 10% no budžeta deficīta.

Širjajevs uzskata, ka pēc tam, kad ASV un Irāna panāks miera līgumu, kas atvērs Hormuza šaurumu, akciju cenas strauji kritīsies, un reālās naftas piegāžu cenas no Krievijas nokritīsies zem 30 ASV dolāriem. 

Tas ir tāpēc, ka pēc kara Tuvajos Austrumos beigām Persijas līča valstis atkal varēs eksportēt naftu ar tankkuģiem caur Hormuza šaurumu. Pašlaik tām šādas iespējas faktiski nav. Pirms ASV un Izraēlas kara pret Irānu, kas sākās 2026. gada 28. martā un joprojām turpinās, Persijas līča valstis līdz pat 20% savas naftas pasaules tirgū nosūtīja caur Hormuza šaurumu. Ja šaurums tiks atkal atvērts, vairs nebūs globāla enerģijas trūkuma, un interese par Krievijas naftu samazināsies. Širjajevs uzskata, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un ASV prezidents Donalds Tramps Pekinas tikšanās laikā vienojās par kara izbeigšanas nosacījumiem Tuvajos Austrumos. Ķīna ir gatava pieņemt bagātinātu urānu no Irānas, un Teherāna, kā ziņots, tam ir piekritusi.