TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 160 droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 312 960 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 820 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 863 tankus, 24 389 bruņutransportierus, 39 953 lielgabalus un mīnmetējus, 1732 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1346 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 237 853 bezpilota lidaparātus, 4517 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 89 300 automobiļus un autocisternas, kā arī 4123 specializētās tehnikas vienības.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka pirmo reizi vēsturē Ukrainas karavīriem un sabiedrībai ir pietiekams bruņojuma līmenis, lai aizsargātos pret Krievijas triecieniem.
"Pirmo reizi Ukrainas vēsturē karaspēks ir pietiekami bruņots, lai spētu aizsargāties pret Krievijas triecieniem," sacīja Zelenskis.
Viņš sacīja, ka Ukraina ir spēcīgākā pozīcijā nekā iepriekšējos vēsturiskajos periodos, tostarp 2014. gadā un 20. gadsimtā.
"Ukraina spēja izturēt pilna mēroga karu un aizsargājas ar cieņu, mūsdienīgi un ar spēju pārnest karu uz ienaidnieka teritoriju, uz Krieviju," norādīja Zelenskis.
Ukraina pirmdien ar droniem uzbrukusi ķīmiskajai rūpnīcai Čerepovecā, Krievijas Vologdas apgabalā, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Mērķis bija amonjaka ražotne Čerepovecā, kas atrodas aptuveni 400 kilometrus uz ziemeļiem no Maskavas, platformā "Telegram" paziņoja Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi.
Rūpnīca ik gadu saražo simtiem tūkstošu tonnu amonjaka, amonija nitrāta un slāpekļskābes. Šos materiālus var izmantot sprāgstvielu ražošanā.
Čerepovecas mērs Andrejs Nakrošjajevs apstiprināja, ka noticis uzbrukums rūpnieciskajam objektam, vēstīja Maskavas propagandas rupors TASS.
Krievija neapsveiks konservatīvās Cieņas un brīvības partijas ("Tisza") līderi Pēteri Maģaru ar uzvaru Ungārijas parlamenta vēlēšanās, paziņojis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
"Mēs nesūtām apsveikumus nedraudzīgām valstīm. Un Ungārija ir nedraudzīga valsts, tā atbalsta sankcijas pret mums," paziņoja Peskovs.
Krievijas armijas līgumkaravīru vervēšanas temps 2026. gada sākumā nokritās līdz divu gadu zemākajam līmenim. Pirmajā ceturksnī Krievijas armijā pieteicās aptuveni 70 500 cilvēku, un vidējais dienas vervēšanas apjoms samazinājās no 1000 līdz aptuveni 800. Tas ir zemākais rādītājs kopš 2024. gada sākuma.
Vācijas Starptautiskās drošības pētījumu institūta pētnieks Janis Kluge aprēķināja un atjaunināja datus par Krievijas vervēšanu 2026. gadā. Salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, vervēšanas temps ir samazinājies par aptuveni 20%, bet salīdzinājumā ar 2025. gada beigām - par vairāk nekā 40%. Gada beigas tradicionāli tiek uzskatītas par produktīvāko vervēšanas periodu.
Krievijas agresija Ukrainā un tās ietekmes operācijas Moldovas vēlēšanās skaidri parāda, kā reliģija Krievijā ir kļuvusi par varas izpildes instrumentu, secināts Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ikgadējā ziņojumā.
Krievijas Pareizticīgā baznīca neapšaubāmi sadarbojās ar Krievijas drošības dienestiem agresijas sagatavošanas posmā un turpina to darīt pašreizējā konflikta laikā un anektējot iekarotās teritorijas, lasāms dokumentā.
"Kremlis, tērpies garīdznieka drānās, ļaunprātīgi izmanto reliģiskās brīvības argumentu, lai apdraudētu demokrātiskas sabiedrības drošību un sabiedrisko kārtību. Igaunijas Kristīgā pareizticīgā baznīca (EKOK, agrāk Igaunijas Pareizticīgā baznīca Maskavas Patriarhātā), kas ir pakļauta Maskavas Patriarhātam, joprojām ir saistīta ar Krievijas Pareizticīgo baznīcu. 2025. gadā baznīca pieņēma jaunu nosaukumu un veica kosmētiskas izmaiņas savos statūtos, lai radītu šķietamu neatkarību no patriarha, kurš joprojām izmanto kristīgo retoriku, lai attaisnotu Krievijas agresijas karu Ukrainā," norādīja KaPo.
Ukraiņu karavīra evakuācijai tika izmantos sauszemes drons. Šie droni arvien vairāk tiek izmantoti frontes līnijās.
❗️Evacuation of a wounded 🇺🇦Ukrainian soldier using ground drones. Ground drones are being used more and more on the front lines. pic.twitter.com/ukBGV9rDrV
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
Krievijas TM-62 prettanku mīnu lauka krājumu iznīcināšana Ukrainas FPV drona uzbrukuma rezultātā.
❗️Destruction of a 🇷🇺Russian field stockpile of TM-62 anti-tank mines as a result of a 🇺🇦Ukrainian FPV drone strike. pic.twitter.com/2KO3ixNlwB
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) April 13, 2026
Pēc nesenajiem bloķējumiem viņu auditorija martā pieauga par 60%. Turcijas "BiP" lietotāju skaits vairāk nekā divkāršojās, sasniedzot 1,7 miljonus, savukārt "KakaoTalk" lietotāju skaits ir pieaudzis par 82%, tuvojoties pusmiljonam.
🫡 Russians are flocking to Asian messengers
— NEXTA (@nexta_tv) April 13, 2026
After recent blocks, their audience grew by 60% in March. Turkey’s BiP more than doubled to 1.7 million users, while KakaoTalk is up 82%, nearing half a million. pic.twitter.com/h4gwbKV57D
Krievu militārie blogeri ziņo, ka Malaizija Malakas šaurumā netālu no Penangas aizturējusi divus tankkuģus ar krievu apkalpēm, atsaucoties uz neatļautu savienošanu, un konfiscējot aptuveni 800 000 litru degvielas.
According to Russian milbloggers, Malaysia seized two tankers with Russian crews in the Malacca Strait near Penang, citing unauthorized coupling, with an estimated 800,000 liters of fuel confiscated. #Malaysia pic.twitter.com/eCcabyozn3
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) April 13, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



