TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievi atkal intensīvi bombardē Kijivu, uzspļaujot Trampa reveransiem
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas Iekšlietu ministrija meklēšanā izsludinājusi Lielbritānijā dzīvojošo krievu uzņēmēju un Kremļa kritiķi Jevgēņiju Čičvarkinu, liecina informācija ministrijas datu bāzē, ko pamanījis izdevums "Mediazona".
Uzņēmējs tiek meklēts "pēc Kriminālkodeksa panta", kas ir standarta formulējums meklējamo personu datu bāzē.
Nav zināms, par ko tieši Čičvarkins tiek apsūdzēts. Par krimināllietu pret uzņēmēju iepriekš nekas nav ziņots.
Harkivā piektdien Krievijas dronu triecienā ievainoti deviņi cilvēki, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.
"Okupanti uzbrūk ar droniem. Pilsētā nodārdēja sprādziens," platformā "Telegram" sākotnēji pavēstīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Pirmajam sprādzienam sekoja vairāki citi.
Harkivā piektdien Krievijas dronu triecienā ievainoti deviņi cilvēki, pavēstīja pilsētas mērs Ihors Terehovs.
"Okupanti uzbrūk ar droniem. Pilsētā nodārdēja sprādziens," platformā "Telegram" sākotnēji pavēstīja Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Pirmajam sprādzienam sekoja vairāki citi.
Piektdien stājas spēkā regulējums, kas paredz ierobežojumus valsts drošībai nozīmīgām personām doties uz Krieviju un Baltkrieviju.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kas palielina Latvijas valsts un valstspiederīgo apdraudējuma risku, Latvijas valstspiederīgajiem personīgi ierodoties un uzturoties valstīs, kas pret Latviju izvērš kaitnieciskas aktivitātes, likumdevējs nesen nolēma ierobežot daļai valsts pārvaldē nodarbināto iespējas doties uz Krieviju un Baltkrieviju.
Braucieni uz šīm valstīm tiek atļauti tikai divos gadījumos, pirmkārt, ja šajā valstī ir jāpilda amata pienākumi, vai, otrkārt, ja pastāv humāni apsvērumi. Likumīgai izceļošanai ir nepieciešams saņemt kompetentas personas izsniegtu atļauju.
Šie ierobežojošie noteikumi attiecas uz personām, kurām izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, par kritiskās infrastruktūras drošību atbildīgajām personām, Aizsardzības ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā vai attiecīgo ministriju vai ministru padotībā esošās iestādēs, militārajos objektos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Nodokļu un muitas policijā nodarbinātajām personām, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu, Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātajām muitas amatpersonām, diplomātiskajā vai konsulārajā dienestā nodarbinātajiem, tiesās un prokuratūrās nodarbinātajiem, kā arī Saeimas deputātiem un personām, ar kurām Saeima nodibinājusi darba tiesiskās attiecības uz nenoteiktu laiku.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 11 031 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam NBC solīja, ka pirmdien nāks klajā ar svarīgu paziņojumu par Krieviju, tiesa, tuvāk nepaskaidrojot, par ko tas būs.
"Es domāju, ka pirmdien man būs svarīgs paziņojums par Krieviju," sacīja Tramps.
Tramps pirmo reizi kopš atgriešanās Ovālajā kabinetā gatavojas izmantot prezidenta pilnvaras, lai nosūtītu ieročus Ukrainai, ziņo "Reuters".
Administrācija gatavo gandrīz 300 miljonu ASV dolāru vērtu paketi, kas varētu ietvert raķetes "Patriot" un vidēja darbības rādiusa uzbrukuma raķetes.
Lietuvā ceturtdien no Baltkrievijas ielidojušais un avarējušais lidaparāts ir Krievijas drons "Gerbera", paziņoja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.
Vairāk lasi šeit.
Oļena Zelenska Romā notikušajā atveseļošanās konferencē sacīja, ka “miljoniem cilvēku dodas uz darbu pēc naktīm, kas pavadītas pagrabos, izjūtot pastāvīgu nogurumu, spriedzi un izmisumu”.
Over 80% of Ukrainian trapped in chronic stress from nightly Russian attacks — Ukraine’s First Lady.
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) July 10, 2025
Olena Zelenska told the Rome recovery conference that "millions of people go to work after nights spent in basements," experiencing constant "fatigue, tension and despair."… pic.twitter.com/z5CG4DW0DL
Latvijas bruņotie spēki ir sagatavojuši militāros plānus par tālāko rīcību gadījumā, ja Ukrainā iestāsies pamiers, šovakar pēc "labas gribas koalīcijas" valstu līderu videosarunas par atbalstu Ukrainai žurnālistiem paziņoja Latvijas premjere Evika Siliņa (JV).
Lasi vairāk šeit.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
