TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Orbāns aizrunājies tiktāl, ka NATO un ES vispār nedrīkst robežoties ar Krieviju

Krievijas diktators Vladimirs Putins nav gatavs nekādam citam risinājumam kā Ukrainas kapitulācijai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.

Viņš uzsvēra, ka vienīgā iespēja apturēt Krievijas agresiju un nonākt pie kādas miera vienošanās ir sniegt ukraiņiem ar finansiālo un militāro palīdzību, kā arī stiprināt sankcijas pret Krieviju, lai tā saprastu, ka nevarēs "pārsēdēt" Rietumu atbalstu.

"Krievija nevarēs nogaidīt, kamēr Rietumi un ukraiņi nogurs un sapratīs, ka ir bezcerīgi cīnīties. Tieši otrādi. Krievija ir jāpiespiež saprast, ka viņi nevarēs ar militāriem līdzekļiem panākt savus izvirzītos mērķus," teica Riekstiņš.

Viņš akcentēja, ka vēlas, lai miera sarunas nonāktu pie taisnīga miera, taču, runājot līdzībās, ja derībās būtu jāliek pēdējais eiro, diez vai viņš liktu uz to, ka pie taisnīga miera varēs nonākt ātri. Riekstiņš piebilda, ka gribētos, lai šī viņa prognoze ir kļūdaina.

Runājot par ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par sabiedroto karavīru lomu Afganistānā, Riekstiņš uzsvēra, ka tas nav noliegums citu valstu ieguldījumam, bet akcentē, ka ASV šajā operācijā iznesa galveno cīņas smagumu. Latvijas vēstnieks NATO atzina, ka vienlaikus šādi izteikumi aizskāra tos, kuri zaudējuši savus tuviniekus starptautiskajās operācijās, un tas ir neapšaubāmi.

Atgādinot, ka tieši ASV bija vienīgā valsts, kas iedarbināja NATO līguma 5. pantu pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, un sabiedrotie, tostarp Latvija, devās palīgā, Riekstiņš atzīmēja, ka NATO kolektīvā aizsardzība balstās principā "viens par visiem, visi par vienu", un nepieciešamības gadījumā Latvija sagaidītu palīdzību no visiem sabiedrotajiem.

Raidījumā tika pieminēts, ka Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Kārlis Bukovskis atzīmējis, ka ASV prezidenta retorika, tostarp par Grenlandi, Eiropā atstās paliekošu iespaidu, kas skars arī NATO. Riekstiņš atgādināja, ka Tramps nav pirmais ASV līderis, kurš mēģinājis pārskatīt Grenlandes lomu ASV drošības sistēmā, taču viņš to dara agresīvākā stilā.

Latvijas vēstnieks NATO sacīja, ka pēc Pasaules Ekonomikas foruma Davosā publiskā retorika par Grenlandi ir mazinājusies un turpmāk jautājums tiks risināts tiešās sarunās starp ASV, Dāniju un Grenlandi, kā arī NATO līmenī, stiprinot drošību Arktikā.

Savukārt, komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska Davosā pausto, ka Eiropa nav kļuvusi gatavāka sevi aizstāvēt, Riekstiņš tam nepiekrita, uzsverot ievērojamos finanšu līdzekļus, ko Eiropas valstis ieguldījušas atbalstā Ukrainai, tostarp iepērkot bruņojumu no ASV.

Eiropa nespēj sevi aizsargāt bez ASV, pirmdien runājot Eiropas Parlamentā (EP), sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

"Ja kāds šeit atkal domā, ka Eiropas Savienība (ES) vai Eiropa kopumā var sevi aizstāvēt bez ASV - turpiniet sapņot. Jūs to nevarat," Rute sacīja EP deputātiem.

ES valstīm nāktos dubultot aizsardzības izdevumus no 5%, par ko NATO vienojās pērn, līdz 10% un tērēt miljardus kodolieroču būvēšanai, klāstīja Rute.

"Jūs zaudētu mūsu brīvības galveno garantu, kas ir ASV kodoldrošības lietussargs," sacīja alianses vadītājs.

ASV apņemšanās ievērot NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulu joprojām ir "pilnīga", taču ASV sagaida, ka Eiropas valstis turpinās tērēt vairāk līdzekļu savām militārajām vajadzībām, klāstīja Rute.

"Tām ir vajadzīga droša eiroatlantiskā telpa, un tām ir vajadzīga arī droša Eiropa. Tāpēc ASV ir ļoti ieinteresētas NATO," pauda ģenerālsekretārs.

Runājot par Grenlandi, Rute sacīja, ka ir vienojies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, ka NATO "uzņemsies lielāku atbildību par Arktikas aizsardzību", bet vienošanās panākšana par ASV klātbūtni Grenlandē atkarīga no Grenlandes un Dānijas līderiem.

"Man nav pilnvaru vest sarunas Dānijas vārdā, tāpēc es to nedarīju un nedarīšu," sacīja Rute.

Tramps izraisīja bezprecedenta saspīlējumu attiecībās ar pārējām NATO valstīm, draudot sagrābt Grenlandi, Dānijas autonomo teritoriju.

Pagājušajā nedēļā Davosā Tramps paziņoja, ka neizmantos militāru spēku Grenlandes iegūšanai, kaut arī iepriekš šādu iespēju nebija izslēdzis, bet pēc sarunām ar Ruti apliecināja, ka ir panākta vienprātība par vienošanās ietvaru attiecībā uz Grenlandi. Viņš arī atteicās no nodoma noteikt muitas tarifus Grenlandes krīzē Dāniju atbalstījušajām valstīm.

Trampa izraisītā krīze devusi jaunu stimulu tiem, kas iestājās par to, lai Eiropa ieņemtu stingrāku nostāju pret Trampu un pārtrauktu militāro atkarību no Vašingtonas.

Tas nav brīnums, ņemot vērā, ka kopš Trampa atgriešanās Baltajā namā Vitkofs jau vairākas reizes ciemojies pie Putina, bet uz viņa bombardēto Ukrainu nav devies nekad.

Vienlaikus krievu propagandisti gandarīti norāda, ka Tramps vispār ar "kara kūrēju" Eiropu negrasās runāt par Ukrainu. "Protams, mēs nekur piekāpties negrasāmies," saka propagandisti saka par kāroto Ukrainas teritoriju sagrābšanu.

Šādi psihiski neveselais Azarjonoks, kura propagandas šovi ir vēl netīrāku lamu pilni nekā Krievijas eksprezidenta Dmitrija Medvedeva "pērles", reaģēja uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska repliku, ka Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko šunelim Umkam valstī ir lielākas tiesības nekā parastajiem iedzīvotājiem.

Jāatgādina, ka Lukašenko Baltkrievijā valda kopš 1994. gada, bet 2020. gada masu protestus pret viltotiem prezidenta vēlēšanu rezultātiem ar īstām fašistu režīmu cienīgām metodēm asiņaini apspieda.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Birojs apstiprinājis Krievijas Demokrātisko spēku platformas sastāvu, kas piedalīsies dialogā ar Eiropas parlamentāriešiem, pirmdien vēsta "Radio Brīvība".

Platformā iekļauti 15 cilvēki, arī Dmitrijs Gudkovs, Vladimirs Kara-Murza, Garijs Kasparovs, Mihails Hodorkovskis un Ļubova Soboļa.

Pieci cilvēki pārstāvēs Krievijas mazākumtautības.

Krievija tika izslēgta no Eiropas Padomes 2022. gada martā pret Ukrainu izvērstā kara dēļ.

Tā kā Krievijas Demokrātisko spēku platforma nav oficiāla Krievijas Valsts domes delegācija, tās dalībnieki EPPA nevar publiski demonstrēt Krievijas karogu vai citus simbolus.

Paredzams, ka platformas sastāvs tiks atjaunots katru gadu pēc rotācijas principa.

Kandidātus dalībai platformā izraudzījās EPPA aparāta pārstāvji.

Priekšroka tika dota kandidātiem, ko atbalstīja četras Krievijas opozīcijas organizācijas - Pretkara komiteja, "Free Russia Foundation", Korupcijas apkarošanas fonds (FBK) un Brīvās Krievijas forums.

Izvēloties cienīgākos Krievijas trimdas pārstāvjus dalībai platformā, radās zināmas grūtības, norāda raidsabiedrība DW.

Platforma ir jauns formāts EPPA, un to nebija viegli izveidot, ņemot vērā visas politiskās nianses.

Turklāt Krievijas opozīcijas rindās pastāvēja šķelšanās, kas, iespējams, bija saistīta ar cīņu par platformas kontroli.

Pagājušās nedēļas nogalē Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņoja, ka NATO un Eiropas Savienība nedrīkst pietuvoties Krievijas robežām, jo tas neizbēgami izprovocēs konfliktu un ieraus Eiropu karā. Orbāna paziņojums daudzos radīja neizpratni, ko viņš ierosinātu iesākt ar valstīm, kuras ne tikai robežojas ar Krieviju, bet jau vairākus gadu desmitus ir gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalstis.

Vairāk lasiet šeit.