TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievija veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" atbilstoši Nacionālās drošības likumam ir pārtraucis darba attiecības ar diviem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, informēja uzņēmumā. Vairāk lasi šeit.

Savienotās Valstis vēlas, lai Ukraina un Krievija līdz jūnijam panāktu vienošanos par Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izbeigšanu, un piedāvājušas nākamnedēļ rīkot abu pušu sarunas, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ASV, Ukrainas un Krievijas sarunvedēji 23. un 24. janvārī un pagājušajā nedēļā tikās Abū Dabī. Lai gan puses šīs sarunas raksturoja kā konstruktīvas, joprojām nav izdevies panākt kompromisu jautājumos par teritorijām.

ASV prezidents Donalds Tramps, sarunājoties ar žurnālistiem prezidenta lidmašīnā "Air Force One", sniedza interesantu paziņojumu par miera sarunām. Vairāk lasi šeit.

Krievijā fiksēta kārtējā Krievijas ierēdņa nāve, kas notikusi dīvainos apstākļos. Vairāk lasi šeit.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 1 245 290 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 730 iebrucēju.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 650 tankus, 24 009 bruņutransportierus, 37 036 lielgabalus un mīnmetējus, 1637 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1295 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 347 helikopterus, 127 081 bezpilota lidaparātu, 4245 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 77 379 automobiļus un autocisternas, kā arī 4064 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Krievija naktī veikusi masveida uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai un citiem objektiem, izraisot elektroapgādes traucējumus visā valstī, sestdien ziņo uzņēmums "Ukrenergo".

Uzņēmums norādīja, ka uzbrukums vēl turpinās un atjaunošanas darbi tiks sākti, tiklīdz situācija to atļaus.

Raķešu un dronu uzbrukumi galvenokārt vērsti pret Hmeļnickas, Rivnes, Ternopiļas, Ivanofrankivskas un Ļvivas apgabaliem, Ukrainas rietumos, un Vinnicas apgabalu, Ukrainas centrālajā daļā.

Krievi uzbruka apakšstacijām un elektrības pārvades līnijām un divām termoelektrostacijām, paziņoja Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihaļs.

Polija sestdien pacēla gaisā iznīcinātājus un uz laiku apturēja divu lidostu darbību, reaģējot uz Krievijas veikto plaša mēroga kombinēto triecienu mērķiem Ukrainas teritorijā, paziņoja Polijas varasiestādes. Vairāk lasi šeit.

Britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC krievu redakcijas un neatkarīgā tīmekļa izdevuma "Mediazona" žurnālisti sadarbībā ar brīvprātīgo komandu noskaidrojuši vismaz 173 477 Ukrainā kritušo Krievijas karavīru vārdus.

Konstatēta tieša korelācija starp relatīvo kritušo skaitu attiecībā pret konkrētā Krievijas reģiona iedzīvotāju skaitu un dzīves līmeni attiecīgajā reģionā. Jo nabadzīgāks reģions, jo lielāka iespēja tā iedzīvotājiem iet bojā karā.

Piemēram, Aizbaikāla novada iedzīvotājiem iespēja dabūt galu Ukrainā ir 15 reižu lielāka nekā maskaviešiem.

Vislielākais relatīvais kritušo skaits ir Tuvā un Čukotkas autonomajā apvidū, kur tas sasniedz 0,5% no iedzīvotāju kopskaita, kamēr Burjatijā tas ir 0,4%.

Tajā pašā laikā Maskavā kritušo skaits no galvaspilsētas iedzīvotāju kopskaita sasniedz tikai 0,02%.

Izņēmumi no šīs tendences ir Ingušija, Čečenija un Karačaja-Čerkesija. Lai gan tie ir vieni no nabadzīgākajiem Krievijas reģioniem, tur karadarbības upuru skaits pielīdzināms Maskavas un Sanktpēterburgas līmenim.

Krievijas spēki uzbruka suņu patversmei Zaporižja.

Trieciena rezultātā tika nogalināti 13 dzīvnieki, bet vairāki darbinieki guva ievainojumus.

Darbinieki un brīvprātīgie evakuēja atlikušos suņus.

Šveices ārlietu ministrs Ignacio Kassiss vizītes laikā Maskavā pasniedza Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam mūzikas lādīti, kas atskaņoja Pjotra Čaikovska skaņdarbu.

Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvoja, ka Kassiss vēlējies atgādināt, ka baleta “Dusošā skaistule” pirmizrāde notika Marijas teātrī, Sanktpēterburgā 1890. gada 15. janvārī.

“Lai cilvēki atceras, ka Krievija ir daļa no Eiropas,” dāvanas pasniegšanās brīdī sacīja Kassiss.

Savukārt Lavrovs savam Šveices kolēģim pasniedza dekoratīvu lādīti ar Kremļa attēlu.