TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Trampam atkal kara turpināšanā vainīgs Zelenskis, nevis Putins

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu, tostarp sliežu ceļi, stacijas un depo, paziņojis Ukrainas pašvaldību un teritoriju attīstības ministra vietnieks Oleksijs Balesta.

Tikai 2025. gadā vien tika reģistrēti vairāk nekā 1195 ienaidnieka uzbrukumi dzelzceļa infrastruktūrai, kas pārsniedz kopējo 2023.-2024. gada rādītāju kopā.

"Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir bojāti vai iznīcināti aptuveni 130 000 dzelzceļa infrastruktūras objektu - tie ir sliežu ceļi, stacijas, depo un citi objekti. Dažus no tiem var ātri salabot, citiem nepieciešama ilgstoša atjaunošana, bet dažus diemžēl nav iespējams atjaunot un tie ir jābūvē gandrīz no jauna," sacīja Balesta.

Kara laikā sapostītas aptuveni 40 dzelzceļa stacijas. Tajā pašā laikā daži objekti ir cietuši kritiskus bojājumus, piemēram, Fastivas stacija Kijivas reģionā, kurai tieši trāpīja raķete. Tiek apsvērti plāni tur uzstādīt moduļu konstrukcijas, lai apmierinātu pasažieru vajadzības.

Balesta uzsvēra, ka triecieni infrastruktūrai ietekmē gan kravu, gan pasažieru pārvadājumus. Pastiprināto uzbrukumu un nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ vilcienu kavējumi ir kļuvuši biežāki, tomēr, pateicoties dzelzceļa personāla darbam, infrastruktūra tiek atjaunota pēc iespējas ātrāk.

Viņš arī uzsvēra dzelzceļa darbinieku zaudējumus.

"2025. gadā ienaidnieka uzbrukumu rezultātā tika ievainoti 78 dzelzceļa darbinieki, un diemžēl septiņi no viņiem gāja bojā," piebilda Balesta.

Pasaules līderiem attiecībās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu jābūt uzstājīgākiem, jo, lai gan mainīt viņa viedokli par Ukrainas pakļaušanu nav iespējams, Rietumi var ietekmēt viņa stratēģiskos aprēķinus, intervijā izdevumam "Der Spiegel" paudis bijušais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Es neticu, ka mēs varam mainīt Putina viedokli – viņš joprojām vēlas kontrolēt visu Ukrainu. Taču es ticu, ka mēs varam mainīt Putina aprēķinus: ja viņš sapratīs, ka viņam būs jāmaksā pārāk augsta cena – ar asinīm un naudu –, tad viņš, iespējams, piekritīs risinājumam, kas ir pieņemams Ukrainai," norādījis Stoltenbergs.

Raksturojot situāciju frontē, bijušais alianses vadītājs atzina, ka Krievijas spēki gūst nelielus panākumus, taču vienlaikus uzsvēra agresora stratēģiskās neveiksmes. "Pat pēc četriem gadiem viņi joprojām nekontrolē Donbasu. Un par šo virzību viņi maksā ļoti augstu cenu," sacīja Stoltenbergs.

Somijas valdība nolēmusi  Ukrainai piešķirt jaunu militārās palīdzības paketi 98 miljonu eiro vērtībā, tādējādi kopējam Somijas sniegtajam atbalstam kopš pilna mēroga kara sākuma sasniedzot aptuveni 3,1 miljardu eiro, vēsta Somijas Aizsardzības ministrija.

Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens norādījis, ka šis, pēc kārtas jau 31. sūtījums, sagatavots un apstiprināts paātrinātā kārtībā, lai operatīvi apmierinātu Ukrainas armijas kritiskās vajadzības.

Drošības apsvērumu dēļ Somija oficiāli neatklāj konkrētu sūtījuma saturu, piegādes veidu un laiku. Iepriekšējo, 30. palīdzības paketi 52 miljonu eiro vērtībā, Helsinki nosūtīja 2025. gada oktobrī.

Krievija 2026. gadā plāno uzsākt plašu ģeoloģiskās izpētes programmu okupētajā Doneckas apgabalā, lai izmantotu Ukrainas dabas resursus savas kara ekonomikas uzturēšanai, ziņo Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests.

Saskaņā ar izlūkdienesta datiem programmu iecerēts īstenot vairākos posmos līdz 2031. gadam. Tā kā kopš PSRS sabrukuma sistemātiska dzīļu izpēte reģionā nav notikusi, jauno pētījumu pamatā tiks izmantoti padomju laika ģeoloģiskie materiāli.

Okupācijas administrācija iecerējusi precizēt datus par atradnēm un noteikt to rūpnieciskās apguves perspektīvas. Finansējums tikšot piešķirts no Krievijas valsts budžeta, kas, neskatoties uz augstajām izmaksām un tūlītējas ekonomiskās atdeves trūkumu, liecina par projekta stratēģisko nozīmi Maskavai.

Izlūkdienests norāda, ka Kremļa pastiprinātā interese par Doneckas apgabala resursiem skaidrojama ar krīzi Krievijas izejvielu nozarē – pieaugošo naftas ieguves pašizmaksu, sankcijām un tehnoloģiju trūkumu.

Krievijas karaspēks veicis triecienu infrastruktūras objektiem Odesas apgabalā, izraisot ugunsgrēku, sestdien paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests.

Uzbrukuma rezultātā bojāta kāda ēka un autotransports. Glābējiem izdevies liesmas likvidēt.

Pēc dienesta sniegtās informācijas, uzbrukumā cilvēki nav cietuši un bojāgājušo nav. Seku likvidēšanas darbos tika iesaistīti vairāk nekā 30 glābēji un 10 tehnikas vienības.

Krievijas varasiestādes pagaidu okupētajā Luhanskas apgabalā turpina militarizēt jaunatni, maskējot to ar "pilsoniskās sabiedrības attīstības programmām", paziņojusi Luhanskas apgabala militārā administrācija.

Par vienu no Krievijas prezidenta grantu konkursa uzvarētājiem kļuvusi tā dēvētā "Luhanskas Tautas republikas (LTR) Izpletņlēcēju sporta federācija", kas saņēmusi finansējumu projektam ar zīmīgu nosaukumu "Brīvās Krievijas spārni".

Projektā plānots iesaistīt kadetus un civilās aizsardzības studentus. Luhanskas administrācija uzsver, ka faktiski notiek mērķtiecīga puišu sagatavošana militārajam dienestam, lai vēlāk viņus iesaistītu karadarbībā agresorvalsts pusē.

Kremlis plāno nodot okupēto Mariupoli un tai pieguļošo reģionu pilnīgā Čečenijas grupējumu kontrolē, ziņo Ukrainas un Krimas tatāru partizānu kustība "Ateš".

Pēc kustības rīcībā esošās informācijas, pilsētā jau tiek ievestas papildu vienības "Ahmat".

"Ateš" norāda, ka kadiroviešu galvenā interese ir sagrautās pilsētas milzīgais rūpnieciskais potenciāls. Ar Kremļa akceptu pilsēta faktiski tiekot atdota izlaupīšanai apmaiņā pret lojalitāti, neņemot vērā vietējo iedzīvotāju vai citu Krievijas kolaborantu intereses.

Ziņojumā minēts, ka vietējie iedzīvotāji arvien biežāk pilsētas ielās pamanot lielu skaitu militārpersonu ar "Ahmat" uzšuvēm, kuri pārvietojas ar dārgiem apvidus automobiļiem bez numura zīmēm vai ar viltotām zīmēm.

Krievijas militārā vadība sistemātiski izplata nepatiesu informāciju par situāciju frontē, īpaši apgalvojot, ka kontrolē Kupjansku Harkivas apgabalā, lai tādējādi ietekmētu ASV nostāju iespējamās miera sarunās, secināts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Kremlis izvērš "kognitīvo karu", cenšoties uzspiest naratīvu par Krievijas uzvaras neizbēgamību. Šīs kampaņas mērķis ir pārliecināt Vašingtonu un Kijivu, ka Ukrainai ir jāpiekrīt Krievijas prasībām, lai izvairītos no turpmākiem Krievijas armijas izrāvieniem, lai gan realitātē tādi nenotiek.

"Kupjanska kļuvusi par īpašu neiralģisko punktu Krievijas militārajai pavēlniecībai, visticamāk, baidoties, ka reālā situācija kaujas laukā sagraus naratīvus par militāro varenību, ko mēģina izplatīt Vladimirs Putins un augstākie komandieri," teikts ziņojumā.

ISW uzsver, ka Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumi par pilnīgu kontroli pār Kupjansku ir nepatiesi un to apstiprina daudzi vizuāli pierādījumi. Turklāt Maskavas oficiālo versiju sākuši apšaubīt pat Kremlim pietuvinātie "kara korespondenti".

Jau ziņots, ka saskaņā ar Lielbritānijas izlūkdienesta datiem, Krievijas zaudējumi kaujās par Kupjansku pēdējās nedēļās bijuši 27 reizes lielāki nekā Ukrainas spēkiem. Ukrainas armija turpina pilsētas atbrīvošanu no atlikušajām ielenktajām okupantu grupām.

Šonedēļ Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu šķērsojis 1418 dienu robežu – tieši tikpat ilgi Padomju Savienība karoja pret nacistisko Vāciju –, taču atšķirībā no Otrā pasaules kara, šoreiz Maskavai neizdosies gūt izšķirošu uzvaru, secināts izdevuma "Forbes" analītiskajā rakstā.

Publikācijas autors norāda, ka pēc četriem kara gadiem Krievija kontrolē tikai aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, turklāt agresorvalsts karaspēks pašlaik atrodas tālāk no Kijivas, nekā tas bija iebrukuma sākumā. Lai gan militārajā ziņā konflikts ir tālu no noslēguma, tas Krievijai nenesīs vēlamo rezultātu.

Analītiķi uzsver, ka Krievijai praktiski nav "īsu un uzvaru nesošu karu" pieredzes. Vēsturiski īsie konflikti Krievijai reti beigušies ar pārliecinošu uzvaru, savukārt ilgstoši novājināšanas kari, pie kuriem valsts ir pieradusi, ne vienmēr garantē panākumus. Kā piemēri minēta pazemojošā sakāve pret Japānu 1905. gadā, Pirmā pasaules kara katastrofa un neveiksmīgais iebrukums Afganistānā, kas atstāja smagas sekas uz valdošo politisko režīmu.

"Uzvara, kas var arī palikt nesasniedzama, nozīmētu tikai tādas teritorijas iekarošanu, kas pašlaik guļ drupās. Tā labākajā gadījumā būtu Pirra uzvara," secina "Forbes".

Izdevums prognozē: lai kā arī beigtos karš, Krievija no tā izies ievērojami vājāka nekā sākumā.

 ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsver iespēju izveidot "miera padomi" pēc Gazas joslas parauga, kas varētu uzraudzīt vienošanās īstenošanu par kara izbeigšanu Ukrainā, vēsta laikraksts "Financial Times".

"Miera padome" ir daļa no miera plāna attiecībā uz Gazas joslu, par kuru panākta vienošanās ar Trampa starpniecību. Šai struktūrai, kuru vadīs pats Tramps, būtu jākoordinē turpmākā Gazas joslas pārvaldība.

Kāda augsta ranga Ukrainas amatpersona, kas piedalās sarunās ar ASV, "Financial Times" pastāstīja, ka "miera padomes" izveide Ukrainai ir "svarīga daļa no priekšlikumiem, kas izstrādāti, lai izbeigtu Krievijas karu".

Saskaņā ar sarunu biedra teikto padomē būtu jāiekļauj Ukrainas, Eiropas, NATO un Krievijas pārstāvji, un tās uzdevums ir garantēt turpmākā miera plāna īstenošanu un uzraudzīt tā ievērošanu.

Trampa administrācija apsver ideju izmantot "miera padomes" shēmu, lai izbeigtu citus konfliktus, tostarp Venecuēlā.

Šis plāns varētu tikt prezentēts Pasaules ekonomikas forumā Davosā, kas notiks nākamnedēļ.