TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas AES

Eiropas valstu grupa aicinājusi Eiropas Savienību (ES) padarīt stingrāku vīzu režīmu Krievijas pilsoņiem, lai mazinātu iespējas pavadīt brīvdienas Eiropā, kamēr viņu valsts turpina karu pret Ukrainu.

ES iekšlietu ministri ceturtdien Luksemburgā notikušajā sanāksmē apsprieda šo jautājumu, ko vēstulē izvirzīja Polija, Norvēģija, Baltijas valstis un vēl deviņas Šengenas zonas dalībvalstis.

"Ir ļoti nepatīkami vērot, kā arvien vairāk Krievijas tūristu bauda atpūtu Eiropas pludmalēs un Eiropas kūrortos, kamēr Ukrainā turpinās raķešu un dronu triecieni civiliedzīvotājiem," teikts vēstulē, ar ko iepazinusies ziņu aģentūra AFP.

ES apturējusi vīzu režīma atvieglošanas nolīgumu ar Krieviju un pagājušā gada novembrī spēra soli uz to, lai Krievijai atteiktu daudzkārtējas ieceļošanas vīzas.

Krievijai izsniegto vīzu skaits strauji samazinājies no vairāk nekā četriem miljoniem pirms kara līdz aptuveni pusmiljonam 2024. gadā.

Vairākas ES valstis norāda, ka tas nav pietiekami, un sūdzas par nevienmērīgu pašreizējo noteikumu piemērošanu visā blokā.

Saskaņā ar "Politico" sniegto informāciju Pentagons apsver iespēju atteikties no plāniem izvietot Vācijā tāla darbības rādiusa "Tomahawk" raķetes.

Ierēdņi pauž bažas par Maskavas reakciju, kā arī par ASV ieroču krājumu samazināšanos.

Vācijas amatpersonas baidās, ka šis solis varētu vājināt valsts aizsardzību pret iespējamiem Krievijas draudiem.

Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi Latvijas un Ukrainas vienošanās projektu par sadarbību aizsardzības jomā, kas paredz sadarbību dronu un pretgaisa aizsardzības jomā.

Vienošanās paredz, ka Ukraina un Latvija veicinās savas drošības stiprināšanu, apmainoties ar tehnoloģijām, pieredzi un zināšanām, jo īpaši integrētas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē, kā arī izturīgu piegādes ķēžu un tehnoloģisko risinājumu izstrādē, kas paredzēti, lai reaģētu uz esošajiem un potenciālajiem draudiem.

Abas valstis apņemsies sniegt viena otrai konsultatīvo palīdzību, nodrošināt personāla apmācību un veikt citas kopīgas sadarbības darbības aizsardzības jomā.

Bezpilota sistēmu spēki naktī uz 5. jūniju uzbruka 5 Krievijas kuģiem okupētajās Mariupoles un Berdjanskas ostās, kā arī okupēto teritoriju piekrastes ūdeņos.  Vairāk lasi šeit.

Atsevišķu Eiropas valstu kopā ar Ukrainu uzrakstīts plāns Krievijas diktatora Vladimira Putina iesaistīšanai sarunās par agresijas izbeigšanu neietekmēs kara gaitu, vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns.

Aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem avotiem, raksta, ka Vācija, Francija un Lielbritānija kopā ar Ukrainu izstrādā plānu Putina iesaistīšanai sarunās par Krievijas sāktā kara Ukrainā izbeigšanu.

Andžāns uzsvēra, ka Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas nostāja ir skaidri zināma, turklāt valstu starpā ir aktivizējušās diskusijas, vai nav jāmeklē citādāka pieeja un jāsāk iesaistīties sarunās ar Krieviju. Viņaprāt, šāds plāns neietekmēs kara gaitu, jo pamatā daudz ir atkarīgs no tā, kad Krievija būs gatava apstāties un būs sasniegts tās sāpju slieksnis, lai Putins dotu pavēli uz kādu brīdi pārtraukt karu.

Taujāts, kāda paliks ASV loma, kuras centās panākt vienošanos ar Krieviju un Ukrainu par kara izbeigšanu, bet bija nesekmīgas, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors uzsvēra, ka ASV un ES atrodas uz atšķirīgiem ceļiem miera panākšanā Ukrainā. Patlaban ASV prioritāte ir izbeigt karu Irānā, tāpēc tas, kas notiek Ukrainā, šai valstij ir otrajā plānā.

Andžāns pieminēja, ka ASV prezidenta Donalda Trampa pirmais gads amatā bija aktīvs, veicot sarunas gan ar Krieviju, gan Ukrainu, taču līdz ar kara sākšanu Irānā kļūva skaidrs, ka tas pagarinās karu Ukrainā vismaz par vairākiem mēnešiem.

"Putins sniegs savu vērtējumu par Zelenska vēstuli — to ir vērts gaidīt," sacīja Peskovs.

Ukraina un Krievija vienojušās par vietēju pamieru pie Zaporižjas atomelektrostacijas (AES), kas ļaus sākt remontdarbus elektropārvades līnijā pie atomelektrostacijas, piektdien paziņojusi ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).

Zaporižjas AES ir lielākā atomelektrostacija Eiropā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma to ir okupējis Krievijas karaspēks.

Kara laikā atomelektrostacija ir vairākkārt cietusi, raisot bažas par kodolkatastrofu. Lai gan reaktori drošības apsvērumu dēļ ir apturēti, to dzesēšanai joprojām ir nepieciešama elektroenerģija.

Sanktpēterburgā un Ļeņingradas apgabalā degvielas uzpildes stacijās ieviesti degvielas tirdzniecības ierobežojumi, ziņo izdevums "Bumaga".

Uzņēmuma "Surgutņeftjegaz" degvielas uzpildes stacijās Sanktpēterburgā un visā Ļeņingradas apgabalā vienā reizē pārdod ne vairāk kā 50 litrus benzīna, vēsta "Bumaga".

Kirišu degvielas kompānijas uzpildes stacijās Ļeņingradas apgabalā benzīnu pārdod tikai klientu karšu īpašniekiem.

Bezpilota sistēmu spēki (SBS) paziņojuši, ka ir nostiprinājuši uguns kontroli pār Doneckas lidostu, ko okupanti ir pārvērtuši par militāro loģistikas centru.

Okupētā Doneckas lidosta ir kļuvusi par slazdu Krievijas armijai. Ukrainas bruņoto spēku bezpilota lidaparātu sistēmas ir nostiprinājušas uguns kontroli pār objektu, veicot pirmo šāda veida operāciju, ziņo 1. atsevišķais SBS centrs. Ukrainas uzbrukuma dronu operatori sistemātiski iznīcina Doneckas lidostas infrastruktūru, ko okupanti ir pārvērtuši par galveno "Shahed" tipa dronu palaišanas vietu un Krievijas karaspēka atbalstu okupētajā teritorijā. Vairāk lasi šeit.