TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

ASV demokrātu un republikāņu senatoru grupa paudusi neapmierinātību par Aizsardzības ministrijas kavēšanos nosūtīt 600 miljonus ASV dolāru lielu drošības palīdzību Ukrainai un Baltijas valstīm, piektdien nosūtot vēstuli aizsardzības ministram Pītam Hegsetam, kurā aicināts izmaksāt finansējumu.

Pēdējās nedēļās ir pieaugušas domstarpības starp Kongresu un prezidenta Donalda Trampa administrāciju, likumdevējiem no abām partijām pieprasot jaunāko informāciju par to, kas ir noticis ar 400 miljonu dolāru palīdzību Ukrainai un vēl 200 miljoniem dolāru aizsardzības programmām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šo naudu Kongress piešķīra pagājušajā gadā. Pat republikāņu likumdevēji ir pauduši neapmierinātību par to, ka Trampa administrācija attālinās no Ukrainas un citiem Eiropas sabiedrotajiem.

"Ukraina ir neatlaidīgi un drosmīgi atvairījusi četrus gadus ilgstošo Krievijas uzbrukumu, taču tās militārajiem spēkiem ir nepieciešams un tā ir pelnījusi nepārtrauktu Amerikas atbalstu," kopīgā vēstulē norādīja senators demokrāts Diks Durbins un senators republikānis Čaks Graslijs.

Krievijas diktators Vladimirs Putins atkal vērsies pie Ukrainas karavīriem ar aicinājumu izbeigt karot pret Krieviju. Uzruna gan radikāli atšķīrusies no viņa teiktā kara pieteikšanas runā 2022. gada 24. februārī.

Vairāk lasiet šeit.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ārlietu ministra Ķēstuša Budra izteikumus, ka NATO spēj iznīcināt Krievijas pretgaisa aizsardzību Kaļiņingradas apgabala eksklāvā, nosaucis par ne pārāk veiksmīgiem.

"Šis nav veiksmīgākais Ķēstuša Budra paziņojums, un, iespējams, Budra kungs kā drošības eksperts ņēma virsroku pār Budra kungu kā ministru. Sākās spriešana par hipotētiskiem scenārijiem, un tas varbūt ir piemēroti drošības ekspertam, bet ne gluži piemēroti ārlietu ministram," piektdien telekanāla LNK ziņu raidījumā sacīja Lietuvas prezidents.

Vairāk lasiet šeit.

Krievija cenšas novērst uzmanību no tās pretlikumīgā kara un mēģina iebiedēt NATO sabiedrotos - šie pūliņi ir velti un nekavējoties ir jāpārtrauc, teikts Baltijas un Ziemeļvalstu (NB8) ārlietu ministru kopīgā paziņojumā.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ministri kategoriski noliedz Baltkrievijas atbalstīto klajo dezinformācijas kampaņu un nepatiesos apgalvojumus, ko Krievija ir izvērsusi kopš Baltijas un Ziemeļvalstu gaisa telpas pārkāpumiem.

Paziņojumā uzsvērts stingrs nosodījums Krievijas draudiem izmantot spēku, kurus tā ir vērsusi pret Latviju un citām reģiona valstīm.

Tāpat tajā norādīts, ka incidenti, kuru laikā droni ienāk NATO gaisa telpā, ir tiešas Krievijas pretlikumīgā agresijas kara pret Ukrainu sekas. Baltijas un Ziemeļvalstis nekad nav atļāvušas izmantot savu teritoriju vai gaisa telpu uzbrukumu veikšanai pret mērķiem Krievijā, norāda ministri.

Amatpersonas uzsver, ka Ukrainai ir tiesības aizstāvēties saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, un tai tiks sniegts pastāvīgs politiskais, diplomātiskais, militārais un finansiālais atbalsts, lai panāktu taisnīgu un ilgstošu mieru atbilstoši visiem ANO Statūtu principiem.

"Mēs kā NATO sabiedrotie esam vienoti, aizsargājot alianses teritoriju un gaisa telpu atbilstoši visām 5. pantā noteiktajām kolektīvās aizsardzības saistībām," uzsver ministri, akcentējot, ka stingra un pārliecinoša nostāja attiecībā uz atturēšanu un aizsardzību, jo sevišķi NATO austrumu flangā, ir vitāli svarīga mūsu drošībai.

Paziņojumā norādīts, ka Baltijas un Ziemeļvalstis turpinās stiprināt savas aizsardzības spējas. Vienlaikus tās turpinās pretoties Krievijas ļaunprātīgajām darbībām, tostarp dezinformācijas izplatīšanai.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) apgalvo, ka Ukraina gatavojot triecienus Krievijas aizmugures reģioniem no Baltijas valstu teritorijas un ka uz Latviju jau esot nosūtīti ukraiņu karavīri.

Latvijas augstākās amatpersonas un arī Nacionālie bruņoties spēki iepriekš uzsvēruši, ka Krievija melo par Ukrainas triecieniem Krievijai no Latvijas.

"Tā kā Krievijas politiskā elite nespēj savai sabiedrībai paskaidrot, kā tas iespējams, tad tā ir pievērsusies tradicionālai melu taktikai - melot un mēģināt visiem iestāstīt, ka pie viņu problēmām ir vainīgs kāds cits," uzsvērts NBS paziņojumā.

Ukrainas miera sarunām jāpāriet uz jaunu formātu, tostarp nepieciešama Eiropas līdzdalība un tikšanās Ukrainas un Krievijas līderu līmenī, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

"Un es tiešām varu konstatēt un teikšu, ka šis galvenais ceļš Amerikas vadībā šobrīd ir iepauzēts. Dažādu apstākļu dēļ: gan situācijas Tuvajos Austrumos, gan citu faktoru dēļ," viņš teica piektdien tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem.

Pēc Sibihas teiktā, Ukraina ir ieinteresēta jaunā dinamikā, turpmākajos kontaktos un dialogā, tostarp sarunu grupu līmenī.

"Taču mani iespaidi ir tādi, ka šis formāts pamazām sasniedz līmeni, kad ir izsmeltas diskusijas. Dažkārt gadās, ka vieni un tie paši jautājumi tiek apspriesti vairākas reizes. Ko tas mums nozīmē? To, ka mums ar Krievijas pusi ir jāpāriet jaunā sarunu formātā," sacīja Sibiha.

Kā norādīja ministrs, šajā jautājumā ir divi virzieni, kurus piedāvā Ukraina: aktīva Eiropas puses līdzdalība un otrais - tikšanās Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas diktatora Vladimira Putina līmenī.

"Mēs uzskatām, ka tieši šāda tikšanās var dot konkrētu rezultātu. Un papildu stimulu, lai izbeigtu karu," sacīja Sibiha.

Ārlietu ministrs atgādināja, ka tieši tāpēc Kijiva vērsās pie Turcijas un citiem partneriem ar aicinājumu veicināt šādu tikšanos.

ASV nacionālās izlūkošanas direktore Talsi Gabarda piektdien pēkšņi paziņojusi par atkāpšanos no amata.

45 gadus vecā Amerikāņu Samoa dzimusī politiķe, kas ir Ukrainai palīdzības sniegšanas pretiniece, šajā amatā tika apstiprināta 2025. gada februārī. Viņa ir pazīstama kā ASV prezidenta Donalda Trampa kaismīga atbalstītāja.

Vairāk lasiet šeit.