TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: tuvojoties vēlēšanām, Orbāns aizvien agresīvāk biedē Ungārijas vēlētājus ar "ļauno Ukrainu"
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukraina no amerikāņu uzņēmuma "Foundation" ir saņēmusi "Phantom MK-1" humanoīdu karavīru robotus testēšanai un to efektivitātes novērtēšanai.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
Ukraiņu snaiperis no "Pelēkās zonas" grupas no slēpņa uzbrūk krievu karavīru grupai no 485 metru attāluma.
"ASV sankciju atvieglošana Krievijas naftai varētu dot Krievijai aptuveni 10 miljardus dolāru kara vajadzībām," saka Zelenskis.
❗️«Easing of sanctions on Russian oil by the United States could give Russia around $10 billion for the war», — Zelenskyy pic.twitter.com/8C6Uw32BV4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
Lielbritānija nemīkstinās Krievijas naftai noteiktās sankcijas, paziņojis valsts enerģētikas ministrs Maikls Šenkss.
ASV uz laiku atcēlušas sankcijas pret tās Krievijas naftas un naftas produktu pārdošanu, kas tiek transportēta ar tankkuģiem.
Reaģējot uz šādu ASV lēmumu, Šenkss norāda, ka šāda rīcība devusi iespēju Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam vairāk līdzekļu atvēlēt karam ar Ukrainu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs piektdien paziņoja, ka ASV lēmums mīkstināt daļu Krievijai noteikto sankciju, lai mazinātu karadarbības Tuvajos Austrumos izraisīto enerģijas cenu kāpumu, ir nepareizs un varētu palīdzēt Maskavai finansēt karu Ukrainā.
Mercs vizītē Norvēģijā sacīja, ka "sankciju mīkstināšana šobrīd, neatkarīgi no iemesliem, ir nepareiza. Mēs uzskatām, ka tā ir nepareiza rīcība".
"Galu galā mēs vēlamies nodrošināt, ka Krievija neizmanto karu Irānā, lai vājinātu Ukrainu," uzsvēra Mercs.
"Fire Point" izpilddirektors Deniss Štilermans sacīja, ka ballistiskā raķete FP-7 ir izturējusi visus trīs izmēģinājuma startus, pievarot 300 km ar 2–2,5 reizes zemākām izmaksām nekā Rietumu ekvivalenti. FP-9 trieciena brīdī sasniedz 850 km ar ātrumu virs 1200 m/s, un tā ir paredzēta, lai uzveiktu Maskavas pretgaisa aizsardzību. Testi plānoti vasaras sākumā.
Fire Point CEO Denis Shtilerman said the FP-7 ballistic missile has passed all three test launches, covering 300km at 2-2.5x lower cost than Western equivalents. The FP-9 reaches 850km at over 1,200 m/s on impact, designed to defeat Moscow's air defenses. Tests planned for early… pic.twitter.com/BLsT3ZEeAd
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) March 13, 2026
Piektdien, 13. martā, Latvijas skeletonisti Kamila Krustiņa un Renārs Jumiķis kļuva par pasaules junioru vicečempioniem pāra stafetē skeletonā. Apbalvošanas ceremonijā sportisti laikus pameta pjedestālu, lai nebūtu jāfotografējas ar krievu sportistiem. Vairāk lasi šeit.
🇱🇻Bravo Latvia!
— UkrSportBase 🇺🇦 | Olympics (@Ukrsportbase) March 13, 2026
Latvian skeleton athletes Kamila Krustiņa and Renārs Jumiķis refused to take photos with Russians at the Junior World Championships. pic.twitter.com/rBZSmyY5GU
Krievijas raķetes triecienā Ukrainas austrumos piektdien nogalināti trīs cilvēki, kas brauca autobusā netālu no Kupjanskas, Harkivas apgabalā, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.
"Trieciena rezultātā tika nogalināti trīs cilvēki - autobusa šoferis un divi pasažieri," paziņoja vietējā policija.
Autobuss atradās netālu no Nova Oleksandrivkas ciemata, kad tam trāpīja raķete "Iskander".
❗️An oil well caught fire in 🇷🇺Kenyaktamak, Bashkortostan. pic.twitter.com/HWq3q1jSpX
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
❗️🇺🇦Ukrainian soldiers from the SIGNUM battalion attack 🇷🇺Russian infantry and logistics in the Lymansk direction pic.twitter.com/thS8nCtAC3
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 13, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
