TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins parakstījis dekrētu par rezervistu iesaukšanu militārajās mācībās 2026. gadā

Izdevuma "The Times" avoti uzskata, ka "vienošanās ir ļoti tuvu". Jautājums tika apspriests vakar Londonā Apvienotās Karalistes, Francijas, Vācijas un Ukrainas vadītāju sanāksmē. Vienošanās paredz 115 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai, izmantojot šos aktīvus. Konkrēti, Apvienotā Karaliste pārskaitīs 9 miljardus eiro, kas tiks novirzīti militārai palīdzībai vai Ukrainas atjaunošanai.

"Paskaties, kā tie nelieši deg. Aizsūtīsiem vēl vienu. Paskatīsimies, cik daudz mēs esam iznīcinājuši," saka Ukrainas 92. brigādes kaujinieks, kurš piedalās pretuzbrukumā, lai atgūtu zaudētās teritorijas netālu no Zaporižjas-Doneckas-Dnipro robežas. Pēc tam, kad viena vienība atkāpās, brigāde tika nosūtīta, lai labotu situāciju. Pulkvedis Naščubskis stāsta, ka nesen kaujā krituši vairāk nekā 700 krievu. 

Kongress mēģina ierobežot Pentagona spēju izvest spēkus no Eiropas un Dienvidkorejas, mazinot bažas sabiedroto valdību vidū.

2026. gada Nacionālās aizsardzības atļaujas likums, ko pabeidza Pārstāvju palātas un Senāta sarunu vedēji un kas tika publicēts svētdienas vakarā, saglabā spēku klātbūtni aptuveni pašreizējā līmenī abos reģionos. Tajā teikts, ka ASV nevar samazināt savus spēkus Eiropā zem 76 000, neiesniedzot novērtējumu un neapliecinot Kongresam, ka šāds solis nekaitēs ASV vai NATO drošības interesēm.

Likumprojekts nosaka ierobežojumus samazināšanai zem 28 500 Dienvidkorejā. Jebkura samazināšana prasītu Pentagonam nodrošināt Kongresam, ka atturēšanas pasākumi pret Ziemeļkoreju netiks vājināti, apstiprināt, ka ir notikušas konsultācijas ar sabiedrotajiem, un sniegt gan nacionālās drošības pamatojumu, gan reģionālās ietekmes novērtējumu.

"Reuters" ziņo, ka valsts pirmo reizi plāno piegādāt 50 000 tonnu naftas no Kašaganas atradnes tieši uz Ķīnu pa Atasu-Aļašankou cauruļvadu.

Šis lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Ukrainas bezpilota lidaparāts sabojāja Kaspijas cauruļvadu konsorcija termināli Novorosijskas ostā, piespiežot to samazināt eksporta apjomus. Iepriekš lielākā daļa Kašaganas naftas tika eksportēta caur šo Krievijas termināli.

Ičkērijas Čečenijas Republikas bruņoto spēku kaujinieki, kuri karo vienā no Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vienībām, skarbi atbildēja Ramzanam Kadirovam pēc viņa draudiem "tikties aci pret aci ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem".  

Komandieris Abduls-Hakims Ažijevs ierakstīja video, kurā viņš publiski izaicināja Putina protežē uz reālu tikšanos un norādīja atrašanās vietu. Kadirovs draudēja ar "personīgu tikšanos" pēc Ukrainas bezpilota lidaparāta uzbrukuma augstceltnei Groznijā, kas atrodas tikai 800 metru attālumā no viņa dzīvesvietas. Kadirovs videoziņojumā pieprasīja Ukrainas militārpersonām "norādīt lokāciju".  Vairāk lasi šeit.

Ukrainas bruņoto spēku vienības bija spiestas mainīt pozīcijas Mirnogradas-Pokrovskas aglomerācijas rajonā. Ienaidnieks dienas laikā uz Mirnohradu nometa vairāk nekā divus desmitus smagās artilērijas KAB bumbu.

8. decembrī 7. gaisa desanta triecienkorpuss, kurā ietilpst 25. atsevišķā gvardes brigāde, 79. gaisa desanta triecienbrigāde, 81. gaisa desanta brigāde, 77. gaisa desanta brigāde un 78. gaisa desanta triecienpulks, paziņoja par manevriem netālu no Mirnohradas Suhoi Jar un Lisovkas rajonā. 

"Personāls ir pārvietots uz izdevīgākām pozīcijām," savā "Telegram" kanālā ziņoja korpuss, piebilstot, ka lēmumu pieņēmusi pavēlniecība. 

7. korpuss paziņoja, ka atkāpšanās tika veikta, lai glābtu karavīru dzīvības, iztaisnotu frontes līniju un atjaunotu loģistikas piegādes maršrutus. Karaspēka pārvietošana tika veikta jau iepriekš, taču drošības apsvērumu dēļ informācija tika turēta slepenībā. Vien 8. decembrī Krievijas armija uz Mirnohradu nometa 21 aviācijas bumbu, un aviācijas aizsegā okupācijas spēku grupas mēģina ielauzties pilsētā no dienvidaustrumiem. 24 stundu laikā Ukrainas bruņotie spēki likvidēja 17 krievu okupantus un papildināja apmaiņas fondu ar ieslodzītajiem, kas tika aizturēti pārtikas meklēšanas laikā.

Ukrainas un Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes ir atmaskojušas krievu karavīru, kurš okupētajā Melitopolē, Zaporižjas apgabalā, spīdzināja lietuviešu brīvprātīgo. 

Izmeklēšanā atklāts, ka Kaspijas flotiles 177. atsevišķā jūras kājnieku pulka Krievijas militārās policijas vecākais inspektors Rabadans Abdulgaņevs cietumā spīdzināja ieslodzītos. Cietums tika izveidots okupētajā pilsētas lidlaukā, ziņo Ukrainas Drošības dienests (SBU). Vairāk lasi šeit.

Gruzijas parlamenta spīkers Šalva Papuašvili sacīja, ka Eiropa savā politikā pret Ukrainu ir nonākusi "pilnīgā strupceļā". Intervijā ar "Rustavi-2" viņš apsūdzēja Eiropas politiskos spēkus tikai simboliskā atbalsta sniegšanā: "Viņi apskauj Zelenski, paceļ Ukrainas karogu, dzied himnu, kliedz "Slava Ukrainai!", bet viņi nekad neliks Ukrainas intereses augstāk par savām."

Papuašvili apsprieda, ka ES "nav spējusi pamatot savus vārdus ar darbiem": kad Amerikas Savienotās Valstis atkāpās malā un sākās miera sarunas, kļuva skaidrs, ka Eiropai nav plāna un vēlmes maksāt par Ukrainas atjaunošanu. Viņš arī kritizēja diskusijas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, apgalvojot, ka tas "iznīcinās finansiālo uzticību Eiropai".

Viņa galvenā apsūdzība ir tāda, ka Brisele it kā tiek "kontrolēta no ārpuses" un mēģina uzspiest Gruzijai tādu pašu pārvaldības modeli.

Upuru skaits Krievijas 19. novembra gaisa uzbrukumā Ternopiļai ir pieaudzis līdz 38 cilvēkiem pēc tam, kad izmeklētāji atrada vēl divu upuru mirstīgās atliekas, kuri bija atzīti par pazudušiem.

Reģiona policijas priekšnieks Serhijs Zubaņenko paziņoja, ka upuri tika atrasti 8. decembra vakarā, un atzīmēja, ka starp bojāgājušajiem ir astoņi bērni.

Trīs pieaugušie joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Pēc Zubaņenko teiktā, izmeklēšanas darbi notikuma vietā turpinās, varas iestādēm cenšoties noskaidrot visas Krievijas uzbrukuma sekas.

Somijas ārlietu ministre Elina Valtonena mudina Trampu nodrošināt, lai jebkāds miers Ukrainā būtu taisnīgs un ilgstošs. "Tas nav Trampa karš, bet tas būs Trampa miers," viņa sacīja "Bloomberg", brīdinot, ka netaisnīgi darījumi nebūs spēkā. Helsinki atbalsta Ukrainas nostāju: miers, jā, bet nekad par katru cenu.