Pasaulē

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.

TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti...

Seko Jauns.lv teksta tiešraidei, lai par jaunākajiem notikumiem uzzinātu pirmais. Iepriekšējās teksta tiešraides arhīvs skatāms šeit un šeit.

Krievijas agresija Ukrainā

Šodien 15:51
Ukraina maksā par degvielu, bet šoferi nav sajūsmā – kas slēpjas aiz “cashback”?

Ukrainā ieviesta jauna valsts programma, kas paredz degvielas “naudas atmaksu” (cashback), lai kompensētu strauji augošās cenas, tomēr tā izraisījusi pretrunīgu reakciju. Degvielas cenas pēdējās nedēļās pieaugušas par vairāk nekā 10%, ko veicinājusi spriedze Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana. Kara apstākļos degviela Ukrainā kļuvusi kritiski svarīga — automašīnas tiek izmantotas ne tikai pārvietošanai, bet arī kā elektroenerģijas un siltuma avots, kamēr uzņēmumi arvien vairāk paļaujas uz ģeneratoriem.

Jaunā sistēma paredz, ka autovadītāji, norēķinoties ar karti, saņems daļēju naudas atmaksu par degvielu nākamajā mēnesī — līdz 15% par dīzeli, 10% par benzīnu un 5% par autogāzi. Tomēr ir noteikts limits — ne vairāk kā 1000 grivnu mēnesī, un šo naudu nevar brīvi iztērēt, to drīkst izmantot tikai noteiktām vajadzībām, piemēram, medikamentiem, komunālajiem maksājumiem vai pārtikai. Programma ir paplašinājums jau esošai iniciatīvai, kas veicina vietējo preču iegādi.

Neraugoties uz valdības ieceri, programma izpelnījusies asu kritiku. Eksperti norāda, ka tā nav pietiekami mērķēta un faktiski atbalsta nevis trūcīgākos iedzīvotājus, bet autovadītājus kopumā. Tāpat tiek uzsvērts, ka degviela Ukrainā pārsvarā tiek importēta, tāpēc šāda politika var palielināt inflāciju un spiedienu uz valūtu. Arī paši autovadītāji atzīst — lai gan kompensācija ir patīkama, tā ir pārāk maza, lai būtiski mazinātu reālos izdevumus.

Šodien 14:56
Kremļa pirmā propagandiste Simonjana paziņo, ka neārstējami slims ir viņas bērns

Kremļa propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana pavēstījusi, ka viens no viņas bērniem ir neglābjami slims.

"Kad Tigranam [Margaritas vīrs] iestājās koma, atklājās, ka viens no mūsu bērniem ir ļoti smagi slims ar neārstējamu slimību. [...] Tas notika 40 dienas pēc tam, kad Tigranam iestājās koma. Tā bija katastrofa. Tā [bērna diagnoze] bija vienīgais iemesls, kas mani turēja pie dzīvības, jo kad Tigrs nonāca slimnīcā arī mani hospitalizēja un es domāju, ka aiziešu kopā ar viņu," Krievijas televīzijai pauda propagandiste.

"Es jutos viena, man bija jātiek galā ar savu darbu, vīrs bija komā un viss mans mentālais spēks bija nepieciešams bērnam. Un tad 1. septembrī es uzzināju, ka man pašai ir vēzis. Ziniet, kāda bija mana reakcija? Es izplūdu histēriskos smieklos. Visas šīs lietas notika deviņu mēnešu intervālā. Tā vienkārši nenotiek," norādīja Simonjana.

Jau ziņots, ka aizvadītā gada 26. septembrī Simonjana ar lakonisku vēstījumu paziņoja par sava vīra Tigrana Keosajana nāvi. Keosajans kopš 2024. gada decembra vidus atradās komā - 59 gadus vecajam režisoram bija nopietnas sirds problēmas. "Šonakt Tigrans devās pie Radītāja. Paldies visiem, kas lūdzās…" pēc viņa nāves pauda Simonjana.  Tigrans Keosajans un Margarita Simonjana bija kopā vairāk nekā 10 gadus un audzināja trīs kopīgus bērnus, taču attiecības oficiāli reģistrēja tikai 2022. gadā.

Tigrans Keosajans bija pazīstams kā propagandas šova “Starptautiskā zāģētava” autors, tāpat viņš vairākkārt nonāca mediju virsrakstos, draudot Baltijas valstīm, Polijai u.c. valstīm ar Krievijas iebrukumu. Kad tika saņemtas ziņas par viņa veselības likstām, un Simonjana aicināja par viņu lūgties, daudzi atcerējās, ar kādu neslēptu prieku propagandiste gavilēja par Krievijas opozicionāra Alekseja Navaļnija nāvi, kā arī to, ar kādu nepacietību viņa 2021. gadā un 2022. gada sākumā gaidīja Krievijas invāziju Ukrainā.

Veselības likstas piemeklēja arī pašu Simonjanu un viņa 2025. gada septembrī paziņoja, ka viņai ir krūts vēzis un veikta krūšu noņemšanas operācija. Pat cīnoties ar slimību propagandiste vairākkārt uzstājās dažādos raidījumos, izsakoties par karadarbību Ukrainā un draudot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ar mūža ieslodzījumu, jo "Krievijas likums nepieļaujot nāvessodu".

Šodien 13:41
Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 1 287 880

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 287 880 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 940 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 793 tankus, 24 263 bruņutransportierus, 38 638 lielgabalus un mīnmetējus, 1 694 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1336 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 350 helikopterus, 190 870 bezpilota lidaparātus, 4468 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 84 639 automobiļus un autocisternas, kā arī 4098 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Šodien 12:45
Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 139 droniem

Krievija naktī uz svētdienu uzbrukusi Ukrainai ar 139 droniem, un 127 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

No 139 Krievijas raidītajiem droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Fiksēti astoņu trieciendronu trāpījumi septiņās vietās, atlūzas nogāzušās septiņās vietās, norādīja Gaisa spēki.

Postījumi nodarīti Kijivas un Dņipropetrovskas apgabalos, pavēstīja vietējās amatpersonas.

Dņipropetrovskas apgabalā viens cilvēks ievainots.

Krievija naktī ar droniem Odesā uzbruka piepilsētas vilcienam, pavēstīja uzņēmums "Ukrainas Dzelzceļš".

Pasažieru vilciena evakuācijas gaitā dzīvību zaudēja vilciena pavadone. Viņu notrieca vilciens, kas bija ceļā uz savu evakuācijas pieturu.

Viens pasažieris guvis vidēji smagus savainojumus, teikts paziņojumā.

Šodien 11:55
Zelenskis: Līdz ar sankciju vājināšanu Krievija saņem papildu resursus karam

Sankciju vājināšanās ir ļāvusi Krievijai palielināt ieņēmumus no naftas eksporta, kas tiek izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu, platformā "Telegram" pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tikai pagājušajā nedēļā vien Krievija veica plaša mēroga uzbrukumus - tā uz Ukrainu raidīja teju 1550 trieciendronus, vairāk nekā 1260 vadāmās aviobumbas, kā arī divas raķetes, sestdien pauda Zelenskis.

Vienlaikus agresorvalsts spēja palielināt naftas pārdošanas apjomus, saņemot papildu resursus kara turpināšanai, norādīja prezidents.

"Peļņa dod Krievijai nesodāmības sajūtu un iespēju turpināt karu," pauda Zelenskis.

Starptautiskajam spiedienam uz Krieviju jāpalielinās, un sankcijām jābūt efektīvām, jo īpaši attiecībā uz tā saukto ēnu floti - tankkuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu ierobežojumus, uzsvēra prezidents.

Viņš arī aicināja starptautiskos partnerus bloķēt šādus kuģus, nevis ļaut tiem netraucēti darboties Eiropas un citos ūdeņos.

Kā uzsvēra Zelenskis, tieši sabiedroto izlēmīga rīcība var pietuvināt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru.

Irānas kara dēļ destabilizēts pasaules naftas tirgus un radies deficīta risks. Cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ASV mazinājušas Krievijas naftai noteiktās sankcijas.

Tas paver Kremlim iespēju palielināt naftas eksporta ieņēmumus un finansēt karu, izmantojot augstās cenas un jaunus tirgus.

Vienlaikus šāda politika grauj Rietumu sankciju vienotību un palielina ģeopolitisko nestabilitāti.

Šodien 10:24
Krievijas izlūkdienests piedāvājis inscenēt atentātu pret Ungārijas premjerministru Viktor Orbānu

Krievijas ārējais izlūkdienests (SVR) piedāvājis inscenēt atentātu pret Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, lai ietekmētu valsts parlamenta vēlēšanu kampaņu, ziņo "The Washington Post". Saskaņā ar ziņojumu, šāds piedāvājums tika izteikts Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) iekšējā dokumentā, kuru iegūvusi un apstiprinājusi viena Eiropas izlūkdienesta aģentūra. Plāns, kas tika dēvēts par "spēles izmainītāju" (Gamechanger), bija paredzēts, lai palīdzētu Orbānam vairot savu popularitāti pirms 12. aprīlī gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām.

Dokumentā tika norādīts, ka inscenēts uzbrukums varētu “pamatīgi izmainīt visu vēlēšanu kampaņas paradigmu” un novirzīt uzmanību no vēlētāju neapmierinātības uz drošības bažām. Ziņojumā arī tika minēts, ka Orbāns patlaban zaudē savam opozicionāram Pēterim Maģāram, kurš savukārt ir konservatīvs pretkorupcijas reformists. Krievijas amatpersonas uzskatīja šo vēlēšanu cīņu par augsta riska sacensību par Maskavas ietekmi gan NATO, gan Eiropas Savienībā.

Ziņojums norādīja, ka vairums (52,3%) Ungārijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar valsts stāvokli, un neapmierinātība ir izplatījusies arī lauku apvidos, kur Orbāna "Fidesz" partija tradicionāli ir bijusi stipra. Krievijas amatpersonas norādīja, ka šī situācija varētu radīt problēmas Orbāna pārvēlēšanai. Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs noraidīja šo dokumentu kā "dezinformāciju", bet Orbāna birojs nekomentēja šos apgalvojumus.

Papildus šiem mēģinājumiem, Krievija izmantojusi arī citus paņēmienus, lai atbalstītu Orbāna pārvēlēšanu, piemēram, mēģinot veidot viņa tēlu kā suverēnu līderi, kurš spēj veiksmīgi pārstāvēt Ungāriju uz pasaules skatuves. Krievijas radīti memi, video un cits saturs tika pielāgots Ungārijas auditorijai un izplatīts ar vietējo ietekmētāju palīdzību. Budapešta noraidīja šīs apsūdzības kā kreiso politisko izdomājumu, bet Kremļa preses pārstāvis to norakstīja kā viltus ziņas.

Šodien 09:48
Zelenskis godina karavīrus, kuri krita, aizstāvot un atbrīvojot Moščunas ciemu

Vakara, 21. martā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis "X" platformā ziņoja, ka godinājis ukraiņu aizstāvjus, kuri palīdzējuši atbrīvot Moščunas ciemu.

"Mēs atceramies un vienmēr būsim pateicīgi mūsu karavīriem par viņu varonību un drosmi. Viņi sasniedza vissvarīgāko – deva mūsu bērniem iespēju dzīvot brīvā Ukrainā. Mēs turpinām cīņu, lai nodrošinātu, ka šis karš beidzas taisnīgi," raksta Zelenskis.

Šodien 09:17
Pokrovkas ciems atkal ir Kijivas kontrolē. Ukrainas karavīri ciematā lepni paceļ valsts karogu
Šodien 08:52
VIDEO: karavīri darbojās, tikmēr viņus novēro kaķis

Ukrainas 57. brigādes remonta un atjaunošanas bataljons pārbaudīja bezpilota sauszemes transportlīdzekļa darbību, kamēr to uzmanīgi novēroja kaķis. 

Šodien 08:27
VIDEO: Krievijas kājnieki tika iznīcināti

Ukrainas elitārā Drošības dienesta "Alfa" grupas operatīvie darbinieki atrod mērķi, pietuvojas tam un uzbrūk, pirms mērķis pat saprot, kas notiek, vēsta "Euromaidan". 

Vienas nedēļas laikā viņu uzbrukumu rezultātā tikai iznīcināti 1834 krievu karavīri. 

Rādīt vairāk

Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika). 

Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".

Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".