TEKSTA TIEŠRAIDE. Lavrovs stāsta, ka Krievija nepielieto masu iznīcināšanas ieročus Ukrainu, lai "saudzētu" iekarojamo teritoriju

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Daudzas NATO dalībvalstis nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāties pret Krievijas iebrukumu, ceturtdien pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
NATO valstis palīdzību Ukrainai nesniedz vienādā mērā, norādīja alianses vadītājs.
"Ir ierobežots skaits valstu, arī Zviedrija, kas attiecībā uz atbalsta sniegšanu pieliek tiešām lielas pūles, vēl arī citas valstis, piemēram, Kanāda un Vācija, Nīderlande, Dānija un Norvēģija, kā arī dažas citas," pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes Helsingborgā Zviedrijā žurnālistiem sacīja Rute.
"Bet ir arī daudzas valstis, kas netērē pietiekami daudz, kad runa ir par atbalstu Ukrainai," norādīja alianses vadītājs.
Krievijas tiesa Ņižņijnovgorodas apgabalā inženierim Mihailam Gurjanovam piespriedusi 20 gadus cietumā par "terorisma finansēšanu", līdzdalību "teroristiskas organizācijas" darbībā, valsts nodevību un bēgšanu, ceturtdien vēsta tīmekļa izdevums "Mediazona", atsaucoties uz 2. Rietumu apgabala karatiesas lēmumu.
Saskaņā ar izmeklētāju versiju Gurjanovs atbalstījis organizāciju "Artpodgotovka", kas Krievijā atzīta par teroristisku.
Cita starpā apsūdzība apgalvoja, ka aptuveni divus gadus viņš administrējis grupu platformā "Telegram", kur publicējis informāciju, kas "destabilizē sociālpolitisko situāciju Krievijā" un "grauj Krievijas varas iestāžu varu".
No 2024. gada marta līdz 2025. gada janvārim Gurjanovs, kā apgalvots tiesas paziņojumā, sazinājās ar Ukrainas specdienestu pārstāvi.
Bijušais Saeimas un Rīgas domes deputāts Alekseja Rosļikovs ("Stabilitātei") piedraudējis atgriezties Latvijā un to atņemt “režīmam”, kā arī atvērt robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.
"Es atgriezīšos Baltijā, Latvijā, un jums, cienījamais režīm, atņemšu visu valsti. To atņemšu, lai atdotu ļaudīm. Pievākšu, lai atvērtu robežu un atjaunotu attiecības ar mūsu kaimiņiem [domāta kopš Otrā pasaules kara lielāko asinspirti Eiropā sarīkojusī Krievija un tās tuvākā sabiedrotā Baltkrievija - red.]. Tas, ka jūs man šodien atņēmāt deputāta mandātu, jums neatrisina pilnīgi neko,” paziņoja Rosļikovs. “Priekšā ir lielas ģeopolitiskas pārmaiņas, un ticiet — es atgriežos un atgriežos, lai jūs aizvāktu un atdotu atpakaļ ļaudīm valsti, un tas ir fakts."
Vairāk lasiet šeit.
Aerostats nogādāja bezpilota lidaparātu 42 km attālumā, pēc tam tas tika nomests no 8 km augstuma. Šī koncepcija palielina bezpilota lidaparāta darbības rādiusu 1,5–2 reizes.
❗️Ukrainian military tested the launch of the American kamikaze drone “Hornet” using a balloon.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 20, 2026
The aerostat carried the unmanned aerial vehicle 42 km, after which it was dropped from an altitude of 8 km. This concept increases the UAV’s operational range by 1.5–2 times. pic.twitter.com/GCepN3lyu2
Russian propagandist Solovyov called for the killing of Zelensky and Ukraine’s top leadership
— NEXTA (@nexta_tv) May 20, 2026
Propagandist Solovyov said this would allegedly stop Ukrainian drone strikes on Russian territory.
“I’ll put it this way: once these terrorists are eliminated — Zelensky, Budanov,… https://t.co/Xx10ZQFsN6 pic.twitter.com/HCaczAqb7O
Nepagāja ne četri gadi, jeb precīzāk 1548 dienas, kā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs beidzot atklāti pastāstījis, kādēļ gan Krievija uzsāka asiņaināko karu Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām un kādēļ tā vēl joprojām “nekaro pa īstam”.
Aizmirsti kara sākumā stāstītie iegansti par Donbasa aizsardzību un citas šo gadu laikā pastāvīgi mainītās versijas. Nu Lavrovs vairs nekautrējas – asinspirts Ukrainā sarīkota tādēļ, lai pārmācītu atšķēlušos kādreizējās Krievijas impērijas provinci un “atjaunotu vēsturisko taisnīgumu”.
Vairāk lasiet šeit.
Ukrainas "MiG-29" iznīcinātājs, izmantojot vadāmas aviācijas bumbas, iznīcina Krievijas pozīcijas ziemeļu virzienā.
❗️A 🇺🇦Ukrainian MiG-29 fighter jet, using guided aerial bombs, destroys 🇷🇺Russian positions in the Northern direction pic.twitter.com/1tRQ4HplB4
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 20, 2026
19. maijā Ukrainas spēki ar pieciem trieciendroniem uzbruka elektroapgādes stacijai netālu no Čongaras okupētajā Hersonas apgabalā. Uzbrukuma rezultātā apakšstacija tika pilnībā apturēta, un arī cits Krievijas kontrolēts enerģijas mezgls netālu no okupētās Krimas tika apturēts.
❗️On May 19, Ukrainian forces struck an electrical substation near Chongar in the occupied Kherson region with five attack drones. As a result of the strike, the substation was completely put out of operation, and another Russian-controlled energy hub near occupied Crimea was… pic.twitter.com/o4yPdanwjN
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) May 21, 2026
Putinam neizdevās panākt Sji Dzjiņpina apstiprinājumu gāzesvada "Sibīrijas spēks-2" būvniecībai uz Ķīnu, vēsta "The Washington Post"
Neskatoties uz paziņojumiem par stratēģisko partnerību, galvenie jautājumi, tostarp cena un piegādes noteikumi, joprojām nav atrisināti.
Publiski puses demonstrēja vienotību, taču sarunas par enerģētikas projektu faktiski ir nonākušas strupceļā.
🇨🇳‼️ Putin failed to secure approval for the Power of Siberia-2 gas pipeline to China from Xi Jinping, — WP
— Savchenko Volodymyr (@SavchenkoReview) May 21, 2026
Despite statements about a strategic partnership, key issues — including price and terms of supply — remain unresolved.
In public, the parties demonstrated unity, but… pic.twitter.com/BpIl4fFj43
Ukraina pastiprina drošības pasākumus reģionos, kas robežojas ar Baltkrieviju, ceturtdien paziņoja Ukrainas Drošības dienests (SBU).
Kijiva paudusi satraukumu, ka Krievija var izmantot Baltkrieviju, kas jau bija placdarms 2022. gada iebrukumam Ukrainā, lai rīkotu jaunu ofensīvu no ziemeļiem, tajā skaitā galvaspilsētas virzienā.
SBU vienības un armija "mūsu valsts ziemeļu reģionos īsteno visaptverošus pastiprinātus drošības pasākumus", pavēstīja SBU.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



