TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: ASV "miera plāna" jaunā versija ietver Ukrainas galvenās prioritātes

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Kīrs Stārmers šodien Pārstāvju palātā sacīja, ka Putina ambīcijas sniedzas tālāk par Ukrainu.
Jautāts par Ukrainas piekrišanu ASV "miera plānam", Stārmers norādīja, ka viņš uzskata, ka viņi piekrita tai plāna versijai, kas tika izstrādāta Ženēvā. Viņš piebilda, ka uz Krieviju jāizdara "spiediens", lai tā piekristu mieram.
“Tas attiecas gan uz Eiropu, gan uz Ukrainu. Putina ambīcijas neaprobežojas ar Ukrainu, kā to labi apzinās kaimiņvalstis,” sacīja Stārmers.
Ukraina ir apstiprinājusi Trampa administrācijas izstrādāto “miera plānu” kara izbeigšanai Ukrainā, taču vēl ir jāprecizē daži punkti, ziņo ASV mediji.
Vairāk lasi šeit.
Saskaņā ar ziņojumiem, 28 punktu ASV “miera plāns” tagad ir kļuvis par 19 punktu plānu.
Pēc sarunām Ženēvā ar Ukrainu un Eiropas sabiedrotajiem priekšlikums ir būtiski mainīts, divas amatpersonas pastāstīja laikrakstam The Washington Post.
Pirmā versija, kas, kā ziņots, tika izstrādāta pēc Krievijas amatpersonas un ASV sūtņa tikšanās, atbalstīja daudzas no Maskavas galvenajām prasībām, taču jaunā versija acīmredzami vairāk atbilst Ukrainas mērķiem.
Plāns vairs nav ultimāts, bet gan kaut kas, ko Kijiva varētu apsvērt, ziņoja The Washington Post.
Kāds Eiropas diplomāts teica, ka starp ASV un Ukrainu valda “noslēpumainība par pašreizējo sarunu fāzi”.
Teritorijas jautājumi tiks risināti sarunās starp Donaldu Trampu un Volodimiru Zelenski.
ASV armijas ministrs Daniels Driskols otrdien Abū Dabī ved sarunas ar Krievijas pārstāvjiem par ASV ierosināto plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu, vēsta ASV un Lielbritānijas mediji.
Līdz šim par šādām sarunām nebija zināms.
Ziņu dienests "ABC News" un laikraksts "Financial Times" vēsta, ka Driskols jau pirmdien tikās ar Krievijas delegāciju, un sarunas turpinās šodien.
Francijas prezidents Emanuels Makrons uzskata, ka tā dēvētajā ASV miera plānā Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu ir elementi, ko vērts apspriest, taču uzsvēra, ka Kijivas kapitulācija nav pieļaujama.
"Mēs vēlamies mieru, bet ne mieru, kas būtībā ir kapitulācija, kas Ukrainu nostāda neiespējamā situācijā, kas dod Krievijai brīvu vaļu turpināt iet tālāk, tostarp uz citām Eiropas valstīm," otrdien pārraidītā intervijā radio RTL sacīja Makrons. Viņš piebilda, ka ASV plāns ir solis pareizajā virzienā ar elementiem, kas būtu jāapspriež un jāuzlabo.
"Tas, kas tiek celts galdā, rada mums priekšstatu par to, kas ir pieņemams krieviem," norādīja Francijas līderis, uzsverot, ka tikai un vienīgi ukraiņi ir tie, kas var piekrist plānā izklāstītajiem nosacījumiem.
"Neviens nevar pateikt ukraiņu vārdā, uz kādu piekāpšanos teritoriju ziņā viņi ir gatavi," uzsvēra Makrons, kuram šodien paredzēta videokonference ar Ukrainas galveno Eiropas sabiedroto līderiem, lai apspriestu ASV plānu.
Ukrainas nacionālās drošības vadītājs paziņojis, ka Volodimirs Zelenskis plāno apmeklēt ASV “pēc iespējas agrāk” novembrī.
Rustems Umerovs norāda, ka vizītes mērķis būs “noslēgt pēdējo posmu” miera vienošanās sarunās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Viņš piebilda, ka ASV un Ukrainas delegācijas “ir panākušas kopīgu izpratni par galvenajiem vienošanās punktiem, kas apspriesti Ženēvā”.
“Mēs ceram pēc iespējas drīzāk novembrī organizēt Ukrainas prezidenta vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs.”
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) šovakar piedalīsies labas gribas koalīcijas valstu līderu videosarunā par atbalstu Ukrainai, informēja Valsts kancelejā.
Sanāksmi paredzēts veltīt aktuāliem jautājumiem par taisnīga un noturīga miera panākšanu Ukrainā, piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Sanāksme sāksies plkst. 17.
Labas gribas koalīcijā apvienojušās valstis, kas vēlas un ir gatavas sniegt savu ieguldījumu Ukrainas atbalstam.
Lietuva iesniegusi Baltkrievijai kārtējo protesta notu par gaisa telpas pārkāpumiem, ko izraisa no Baltkrievijas palaistie meteoroloģiskie baloni ar kontrabandu, otrdien paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Protesta nota iesniegta Baltkrievijas vēstniecības pārstāvim.
"Tikšanās laikā Baltkrievijas pārstāvis tika informēts par nesenajiem gaisa telpas pārkāpumiem no Baltkrievijas teritorijas, ko Lietuva uzskata par draudiem valsts drošībai un civilajai aviācijai," norādīja ministrijā.
Vairākkārtēji gaisa telpas pārkāpumi pagājušajā nedēļā atkal vairākas reizes traucēja Viļņas lidostas darbību.
Krievijas mediji ziņo, ka Kremlis uzskata ASV prezidenta Donalda Trampa plānu Ukrainai par ļoti labu pamatu sarunām.
Strīdīgais 28 punktu priekšlikums, kā tiek ziņots, tapis, sadarbojoties sankcijām pakļautam Krievijas amatpersonai un ASV sūtnim ārpus oficiālajiem kanāliem.
Kopš publikācijas “Axios” Eiropa nākusi klajā ar vairākiem pretpriekšlikumiem. Kremlis norāda, ka nav saņēmis koriģētu ASV plāna versiju Ukrainai, taču saprot, ka tajā tiek veiktas izmaiņas.
Tāpat Kremlis uzsvēra, ka Eiropa kādā brīdī būs jāiesaista, jo nav iespējams apspriest drošības jautājumus bez tās dalības.
ASV armijas sekretārs Dans Driskols ieradies uz miera sarunām ar Krievijas delegāciju, vēsta ASV mediji.
Sarunās piedalījies arī Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs, ziņo Financial Times.
Sarunas ir vēl viens elements jau tā “apjukumu raisošajā” miera procesā, kas norisinās pēdējās nedēļas laikā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



