TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti uzsākusi plaša mēroga uzbrukumu Ukrainas dienvidos

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas Aizsardzības spēku vienības veica uzbrukumus munīcijas noliktavām Doneckā, Jaltā (okupētajā Doneckas apgabala teritorijā) un Kalančakā (okupētajā Hersonas apgabala teritorijā), materiāli tehniskā nodrošinājuma noliktavai netālu no Veseles (Doneckas apgabalā), kā arī degvielas un smērvielu noliktavai Novotroickes apgabalā (okupētajā Hersonas apgabala teritorijā). Turklāt triecieni tika veikti arī pa ienaidnieka personāla koncentrācijas vietām netālu no Jaltas (okupētās Doneckas apgabala teritorija) un Ovražku apmetnes (Krimas Autonomās Republikas okupētā teritorija).
❗️Units of the Ukrainian Defense Forces struck ammunition depots in Donetsk, Yalta (temporarily occupied territory of Donetsk region), and Kalanchak (temporarily occupied territory of Kherson region), a material and technical support warehouse near Vesele (Donetsk region), as… pic.twitter.com/klCwlrGjyJ
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
"Amerikas Savienotajām Valstīm nevajadzētu sūtīt munīciju uz Kijivu, bet gan izmantot to savās interesēs," sacīja Trampam lojālais tā dēvētais ASV kara ministrs Pīts Hegsets.
❗️"The United States should not send ammunition to Kyiv, but use it for its own interests," — U.S. Defense Secretary Hegseth. pic.twitter.com/25wNYRayFo
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) March 19, 2026
Ukrainas spēki no Nacionālās gvardes 3. operatīvās brigādes "Spartan" atvairīja Krievijas ofensīvu Pokrovskas virzienā.
Tikai divu dienu laikā Krievijas karaspēks zaudēja vairāk nekā 3000 vīru. Pavasara ofensīvas sākums izraisīja spēcīgu Ukrainas bruņoto spēku atbildi.
Krievijas 2026. gada pavasara-vasaras ofensīvas kampaņa ir sākusies, taču tā sākās katastrofāli, ar rekordlieliem personāla zaudējumiem. Tā raksta militārais eksperts Aleksandrs Kovaļenko, komentējot Krievijas armijas zaudējumu rādītājus pēdējās divās dienās.
Viņš lēš, ka, ja šāds temps turpināsies, Krievija varētu sasniegt līmeni līdz pat 50 000 nogalinātu okupantu mēnesī. Vairāk lasi šeit.
ASV aizsardzības rūpniecības uzņēmums "Lockheed Martin" Igaunijā varētu izveidot artilērijas raķešu sistēmu HIMARS apkopes centru, kas apkalpos visas trīs Baltijas valstis.
Tāda vienošanās panākta Vašingtonā notikušajā Igaunijas aizsardzības ministra Hanno Pevkura sanāksmē ar ASV aizsardzības rūpniecības uzņēmuma viceprezidenti Paulu Hārtliju.
Pēc tikšanās Igaunijas aizsardzības ministrs Pevkurs norādīja, ka viena no pasaules lielākajām aizsardzības kompānijām ierašanās Igaunijā liecina par uzticēšanos un ilgtermiņa sadarbību starp Igauniju un "Lockheed Martin". "Mēs esam smagi strādājuši, lai Igaunijā piesaistītu "Lockheed Martin", un, cerams, šodienas vienošanās ir sākums plašākai un ilgtermiņa sadarbībai," teica aizsardzības ministrs.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien paziņojis, ka turpinās bloķēt Eiropas Savienības (ES) 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un jaunu sankciju piemērošanu Krievijai, kamēr netiks atsāktas Krievijas naftas piegādes caur Ukrainu.
"Es nekad neatbalstīšu nevienu lēmumu, kas ir par labu Ukrainai," ierodoties uz ES līderu sanāksmi Briselē, paziņoja Orbāns.
"Ungārijas nostāja ir ļoti vienkārša. Mēs esam gatavi atbalstīt Ukrainu, kad saņemsim savu naftu, ko viņi bloķē," uzsvēra Ungārijas premjerministrs.
Z kanāli ziņo, ka pazīstamais blogeris Iļja Remeslo tika nogādāts psihiatriskajā slimnīcā Sanktpēterburgā. Tas noticis uzreiz pēc tam, kad viņš atļāvās kritizēt Putinu un Kremli. Vairāk lasi šeit.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paudis optimismu, ka domstarpības starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Eiropas sabiedrotajiem par Hormuza šaurumu ir iespējams atrisināt.
"Esmu pārliecināts, ka sabiedrotie, kā vienmēr, darīs visu, lai atbalstītu mūsu kopējās intereses," ceturtdien paziņoja Rite. "Mēs atradīsim ceļu uz priekšu," viņš piebilda.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda tikšanās laikā aicinājis ASV īpašo sūtni Baltkrievijas jautājumos Džonu Kolu būt piesardzīgam sarunās ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko.
"Es proaktīvi centos viņu pārliecināt, ka sarunās ar Baltkrievijas diktatoru jābūt ļoti uzmanīgam," par tikšanos ar Kolu ceturtdien Briselē žurnālistiem sacīja Nausēda.
"Jā, iespējams, viņš var radīt piemērotu fonu, lai rastos ilūzijas vai mēģinājumi sapņot, ka viņš var tuvināties Rietumiem, taču ir daudz objektīvu iemeslu, kāpēc viņš nevar tuvināties Rietumiem," piebilda Lietuvas prezidents.
Nausēda teica, ka viņš ar Kolu nerunāja par sankcijām pret Baltkrieviju.
Igaunijas Ārlietu ministrija ceturtdien izsauca Krievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai izteiktu protestu un iesniegtu diplomātisku notu par Igaunijas gaisa telpas pārkāpumu, kas notika trešdien, kad Igaunijas gaisa telpā neatļauti ielidoja Krievijas iznīcinātājs.
Gaisa telpas pārkāpums notika netālu no Vaindlo salas, kur Krievijas iznīcinātājs Su-30 ielidoja Igaunijas gaisa telpā un tur uzturējās nepilnu minūti.
"NATO patrulēšanas misija Igaunijas gaisa telpā darbojas kopš 2004. gada, un šis incidents vēlreiz parādīja, ka misija darbojas efektīvi un saskaņā ar procedūrām," teica Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



