TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti masveidā mīnē Hersonu, metot sprāgstvielas no droniem

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Ukrainas militārais izlūkdienests veica veiksmīgu operāciju netālu no Habarovskas, bloķējot kravu satiksmi Transsibīrijas dzelzceļā.
Ukrainas HUR publicēja videoierakstu no veiksmīgās operācijas netālu no Sosnovkas Habarovskas apgabalā, aptuveni 6500 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Video tika publicēts izlūkdienesta oficiālajā "Telegram" kanālā. 13. novembrī Transsibīrijas dzelzceļa posmā notika sprādziens, apturot vilcienu satiksmi vienā no Krievijas svarīgākajām loģistikas artērijām. Šī līnija piegādā ieročus un munīciju, tostarp kravas, kas ierodas no Ziemeļkorejas.
Operācijas rezultātā no sliedēm noskrēja kravas vilciens un tika nodarīti ievērojami bojājumi sliedēm.
Maskava neredz problēmas ar tā saukto "atvēsināšanas periodu", kad krieviem pēc atgriešanās no ārzemēm tiek pārtraukts interneta pakalpojums.
Kremlis turpina apliecināt krieviem, ka jaunie sakaru ierobežojumi ir "nesāpīgi". Diktatora Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja, ka Digitālās attīstības, komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu ministrijas noteiktais 24 stundu "atvēsināšanas periods" pēc pieslēgšanās ārvalstu mobilo sakaru tīkliem it kā nerada nekādas neērtības pilsoņiem. Pēc viņa teiktā, sistēma ir "labi ieeļļota" un darbojas "drošības labad".
Tomēr realitāte rāda pretējo
Šis pasākums, ko Maskava skaidro kā pasākumu cīņai pret droniem, jau rada problēmas pat tiem, kas neatstāj Krievijas teritoriju. Kaļiņingradas iedzīvotāji un krievi, kas ceļo uz turieni pa sauszemi, saskaras ar sakaru bloķēšanu tikai tāpēc, ka viņu maršruts šķērso citu valstu teritoriju. Reģionālā Digitālās attīstības ministrija pat ir spiesta ieteikt pasažieriem vilcienos no Maskavas izslēgt telefonus pirms iebraukšanas Baltkrievijā un ieslēgt tos tikai pēc ierašanās Kaļiņingradā.
"Mēs nepieņemam šo acīmredzami nelikumīgo risinājumu, kas ir pretrunā ar Eiropas vērtībām," Orbāns sacīja iknedēļas radio šovā. "Mēs vēršamies Eiropas Savienības Tiesā."
⚡️ Hungary to sue EU over ban on Russian gas.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 14, 2025
"We do not accept this obviously unlawful solution contrary to European values," Orban said on a weekly radio show. "We are turning to the European Court of Justice."https://t.co/yAnFOsdAvT
Arī Ukrainas 50. atsevišķā artilērijas brigāde saņēma jaunu pašgājēja haubices "Bogdan" versiju ar jaunu kabīni.
The 50th Separate Artillery Brigade of Ukraine also received a new version of the Bogdan self-propelled gun with a new cabin. https://t.co/ElWYUM33qf pic.twitter.com/rNiQvj8xu9
— Special Kherson Cat 🐈🇺🇦 (@bayraktar_1love) November 14, 2025
Орки пытались пролезть к позициям ВСУ через противотанковый ров pic.twitter.com/1RbPrrtKWa
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) November 14, 2025
Plaša mēroga korupcijas shēmas atklāšana Ukrainas enerģētikas nozarē ir nopietns trieciens valsts iekšpolitikai un starptautiskajai reputācijai, sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sociālo zinātņu fakultātes lektore Elīna Vrobļevska.
Viņa uzsvēra, ka šajā lietā iesaistīto personu loks un to ciešā saikne ar Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim pietuvināto uzņēmēju Timuru Mindiču neliecina ne par ko labu. "Tik augsta līmeņa korupcija un tas, ka shēmā figurē prezidentam pietuvināta persona un bijušais enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko, sabiedrībai un Ukrainas armijai ir ārkārtīgi demoralizējoši. Tas neatstāj labu iespaidu uz valdību un met ēnu arī uz Zelenski," sacīja pētniece.
Polija plāno pirmdien atkal atvērt divus robežšķērsošanas punktus uz robežas ar Baltkrieviju, kas tika slēgti Krievijas un Baltkrievijas kopīgo militāro mācību dēļ, ceturtdienas vakarā paziņoja Polijas valdība.
Varšava abus robežšķērsošanas punktus slēdza arī neilgi pēc tam, kad Polijas gaisa telpā ielidoja 21 Krievijas bezpilota lidaparāts, kas vēl vairāk saasināja Varšavas jau tā saspringtās attiecības ar Maskavu un tās sabiedroto Minsku.
Trampa administrācija gatavojas deportēt lielu skaitu ukraiņu atpakaļ uz viņu dzimteni, ziņo "The Washington Post".
Saskaņā ar laikraksta sniegto informāciju Ukrainas vēstniece ASV Stefanišina paziņoja, ka viņi tiek izraidīti par ASV likumu pārkāpšanu.
Dažiem tika paziņots, ka viņi tiks nogādāti ar militāriem reisiem uz Ukrainu vai Poliju.
The Trump administration is preparing to deport large numbers of Ukrainians back to their home country, The Washington Post reports.
— NEXTA (@nexta_tv) November 14, 2025
According to the outlet, Ukraine’s ambassador to the U.S., Stefanishyna, said they are being expelled for violating U.S. laws.
Some were told… pic.twitter.com/2KpIJTD99b
Vairāk nekā 136 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas joprojām ir piesārņota ar mīnām un sprāgstvielām, visvairāk ciešot Harkivas apgabalam, paziņoja Ārkārtas dienests.
Kopš Krievijas kara sākuma 2022. gadā sprādzienbīstamās ierīcēs ir nogalināti 380 cilvēki, tostarp 21 bērns.
Over 136,000 sq. km of Ukrainian territory remain contaminated with mines and explosives, with Kharkiv Oblast suffering the most, said Emergency Service
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) November 13, 2025
Since the start of Russia’s war in 2022, 380 people, including 21 children, have been killed by explosive devices
📸 DSNS pic.twitter.com/tOgOxfvpNF
Nav īsti skaidrs, ko tas spēj darīt.
Russia presented its military robot.
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) November 14, 2025
It's unclear what it can do. https://t.co/L1EjUlzTsl pic.twitter.com/qZ9donDGP2
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



