TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Putins steidzami nosūtījis savu emisāru Dmitrijevu uz Vašingtonu "pielauzt" Trampu
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas propagandas mašīna nedaudz pārcentusies bazūnēt par panākumiem karā, un ir spiesta "anulēt" ziņas par "sekmīgo uzbrukumu" Hersonai.
Jāatgādina, ka krievu okupanti Hersonu ieņēma jau 2022. gada martā, taču ukraiņu pretuzbrukuma rezultātā bija spiesti to pamest jau novembrī - jau pēc tam, kad Putins oficiāli anektēja Hersonas apgabalu kopā ar trim citiem (Zaporižjas, Doneckas un Luhanskas), tobrīd tāpat pilnībā nekontrolētajiem apagabaliem. Vēl vairāk, Zaporižju krievi vispār nav spējuši ieņemt, bet Putins savā ultimātā pērn pieprasīja, lai Ukraina labprātīgi atdod viņam šos četrus apgabalus.
Krievijas propagandistu asinskāre nav mazinājusies ne par mata tiesu, līdzīgi viņi runāja arī iepriekšējos gados. Un pēc tam Krievijas diktators Vladimirs Putins, viņa rokaspuiši Sergejs Lavrovs, Dmitrijs Medvedevs, Marija Zaharova un pārējie tēlo naivuļus un brīnās, kādēļ gan "rusofobi" visapkārt tik ļoti "neieredzot Krieviju" un viņi nevēlas draudzēties.
Meanwhile, Kremlin's special envoy Dmitriev blames Ukraine for "dragging out the negotiations" and "disrupting necessary dialogue".
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) October 24, 2025
Of course, he also blames the Brits and the Europeans for that.
Ukraine, the European Union, the United Kingdom and the United States have… https://t.co/0AGciXfW4t pic.twitter.com/gpa8sCmia3
Vienkāršs atgādinājums: Krievija jau 1340 dienas nepārtraukti apšauda Ukrainas pilsētas un slepkavo tās iedzīvotājus. 2026. gada 12. janvārī Krievijas asiņainā invāzija "brāļu tautas" zemē būs ilgāka nekā Krievijas propagandas lielākais svētums Lielais tēvijas karš, kura gadskārtas svinot pēdējo gadu laikā sauklis "nekad vairs" pārvērtās par "varam atkārtot". To arī Krievija 2022. gada 24. februārī izdarīja, gluži kā nacisti 1941. gadā agrā rīta stundā sākot bombardēt kaimiņvalsti.
"Украина способна наносить удары на глубину 3000 километров по территории россии своим вооружением" pic.twitter.com/Gaw9YnmHUb
— распад и неуважение (@VictorKvert2008) October 24, 2025
Lielbritānijas tiesa piektdien lietā par noliktavas aizdedzināšanu Londonas austrumos, kas tika īstenota Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" uzdevumā, sešiem gados jauniem vīriešiem piesprieda no astoņiem līdz 17 gadiem cietumā.
Pērn 20. martā aizdedzinātajā noliktavā glabājās Ukrainai paredzētās satelītu sakaru iekārtas "Starlink".
Ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti 60 ugunsdzēsēji.
Dedzināšanas organizētājam 21 gadu vecajam Dilanam Ērlam piespriesti 17 gadi cietumā.
Pārējiem pieciem apsūdzētajiem piespriesti no astoņiem līdz 12 gadiem cietumā.
Šī ir pirmā lieta, kas ierosināta saskaņā ar 2023. gada Nacionālās drošības likumu.
Kā paskaidroja Lielbritānijas varasiestādes, jaunais tiesību akts pieņemts, lai stiprinātu aizsardzību pret ārvalstu naidīgām darbībām.
Prāvas gaitā tiesa tika iepazīstināta ar informāciju par apsūdzēto plānoto, bet neīstenoto plānu "Vagner" uzdevumā aizdedzināt arī restorānu "Hide" un vīna veikalu "Hedonism Wines" Londonas Meifēras rajonā un nolaupīt to īpašnieku, uzņēmēju un Kremļa kritiķi Jevgēņiju Čičvarkinu.
Policija aizdomās turamos aizturēja vēl pirms šī plāna īstenošanas.
“Will I die?”
— Natalka (@NatalkaKyiv) October 24, 2025
“No! No! All will be well. Don’t worry!”
Police bodycam shows kids rescued after a Russian drone strike on a kindergarten in Kharkiv.
Every politician in the world needs to see this!
Please share! pic.twitter.com/VOIywmQWjX
Tikmēr Krievijas propaganda turpina stāstīt, ka gandrīz 4 gadus Ukrainā apšauda tikai un vienīgi militāros mērķus, un katrā šādā uzbrukumā "visi uzdevumi ir izpildīti".
Savā vizītē Londonā Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Kremļa mērķis ir sagatavot ziemas enerģētikas karu, atstājot Ukrainu bez apkures un elektrības. Krievija jau uzbrūk gāzes ieguves objektiem un kritiski svarīgajai enerģētikas infrastruktūrai.
Saskaņā ar Ukrainas premjerministres teikto, ziemā Ukrainai būs nepieciešami aptuveni 2 miljardi dolāru, lai ievestu gāzi. Valdība jau ir novirzījusi 200 miljonus dolāru, vēl 150 miljoni gaidāmi no Norvēģijas un 60 miljoni no Vācijas. Tāpat tiek apspriesti aizdevumi no EBRD un Eiropas Investīciju bankas, taču tas joprojām ir nepietiekami, lai nodrošinātu valsts vajadzības aukstajā sezonā.
Kā ziņo CNN, bērnudārza apšaude kļuvusi par pagrieziena punktu ASV prezidentam — tieši pēc šī uzbrukuma Tramps nolēma “rīkoties stingrāk” pret Putinu.
Tomēr Tramps izvēlējās nevis visspēcīgāko, bet vidēja līmeņa sankciju paketi no piedāvātajām. Smagākā pakete bija vērsta uz Krievijas rūpniecību un augsto vadību, vidējā koncentrējās uz enerģētikas sektoru, bet maigākā paredzēja tikai “nenosauktus pasākumus”.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
