TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Pēc sankciju noteikšanas krievu naftas gigantiem Tramps pasludināts par Krievijas ienaidnieku, kurš “solidarizējies ar trako Eiropu”

Lielbritānijas tiesa piektdien lietā par noliktavas aizdedzināšanu Londonas austrumos, kas tika īstenota Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" uzdevumā, sešiem gados jauniem vīriešiem piesprieda no astoņiem līdz 17 gadiem cietumā.

Pērn 20. martā aizdedzinātajā noliktavā glabājās Ukrainai paredzētās satelītu sakaru iekārtas "Starlink".

Ugunsgrēka dzēšanā bija iesaistīti 60 ugunsdzēsēji.

Dedzināšanas organizētājam 21 gadu vecajam Dilanam Ērlam piespriesti 17 gadi cietumā.

Pārējiem pieciem apsūdzētajiem piespriesti no astoņiem līdz 12 gadiem cietumā.

Šī ir pirmā lieta, kas ierosināta saskaņā ar 2023. gada Nacionālās drošības likumu.

Kā paskaidroja Lielbritānijas varasiestādes, jaunais tiesību akts pieņemts, lai stiprinātu aizsardzību pret ārvalstu naidīgām darbībām.

Prāvas gaitā tiesa tika iepazīstināta ar informāciju par apsūdzēto plānoto, bet neīstenoto plānu "Vagner" uzdevumā aizdedzināt arī restorānu "Hide" un vīna veikalu "Hedonism Wines" Londonas Meifēras rajonā un nolaupīt to īpašnieku, uzņēmēju un Kremļa kritiķi Jevgēņiju Čičvarkinu.

Policija aizdomās turamos aizturēja vēl pirms šī plāna īstenošanas.

Tikmēr Krievijas propaganda turpina stāstīt, ka gandrīz 4 gadus Ukrainā apšauda tikai un vienīgi militāros mērķus, un katrā šādā uzbrukumā "visi uzdevumi ir izpildīti".

Savā vizītē Londonā Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Kremļa mērķis ir sagatavot ziemas enerģētikas karu, atstājot Ukrainu bez apkures un elektrības. Krievija jau uzbrūk gāzes ieguves objektiem un kritiski svarīgajai enerģētikas infrastruktūrai.

Saskaņā ar Ukrainas premjerministres teikto, ziemā Ukrainai būs nepieciešami aptuveni 2 miljardi dolāru, lai ievestu gāzi. Valdība jau ir novirzījusi 200 miljonus dolāru, vēl 150 miljoni gaidāmi no Norvēģijas un 60 miljoni no Vācijas. Tāpat tiek apspriesti aizdevumi no EBRD un Eiropas Investīciju bankas, taču tas joprojām ir nepietiekami, lai nodrošinātu valsts vajadzības aukstajā sezonā.

Kā ziņo CNN, bērnudārza apšaude kļuvusi par pagrieziena punktu ASV prezidentam — tieši pēc šī uzbrukuma Tramps nolēma “rīkoties stingrāk” pret Putinu.

Tomēr Tramps izvēlējās nevis visspēcīgāko, bet vidēja līmeņa sankciju paketi no piedāvātajām. Smagākā pakete bija vērsta uz Krievijas rūpniecību un augsto vadību, vidējā koncentrējās uz enerģētikas sektoru, bet maigākā paredzēja tikai “nenosauktus pasākumus”.

Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs ar manāmu saīgumu reaģējis uz pēkšņo pavērsienu ASV attieksmē pret Krieviju, ASV prezidenta Donalda Trampa atteikšanos tikties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kā arī Krievijas naftas gigantiem “Rosneft” un “Lukoil” noteiktajām sankcijām.

“Kas tas tāds Besents, lai par šo tēmu runātu? Besents ir Trampa krancis, kas vēl pazīstams ar savu kašķīgo dabu, kas bieži raksturīga pasīvajiem pidarasiem,” savā raidījumā "Polnij kontakt" stāstīja Solovjovs. Nolasot ASV Finanšu ministrijas aicinājumu Krievijai nekavējoties pārtraukt karadarbību, Solovjovs vaicā: “Kas viņi tādi ir, lai kaut ko prasītu no mums? Tagad saruna ir pavisam cita, punkts. Tramps, kuru mēs pazinām, uz laiku ir izkūpējis. No “mūsu zilonēns”, kurš zvana Putinam, viņš nokrities līdz “viņu pindosa” līmenim.”

Tagad ar Ameriku būs pavisam cita runāšana, draud Solovjovs. “Viņi mums izdarīja triecienu ar visu spēku, kāds tiem ir. Šis spēks nav militārs, jo šajā ziņā viņi mūs nepārspēj pilnīgi ne ar ko, tas ir ekonomiskais spēks. Es uzskatu, ka mums tagad vajag asi eskalēt situāciju. Trampam radās iespaida, ka viņš var uz mums spiest, un par to nekas nebūs,” viņš paziņoja.

Ko Krievija varētu šajā situācijā izdarīt, lai Amerikai ierādītu īsto vietu? Pienācis laiks “neplānoti izmantot taktiskos kodolieročus, veikt triecienus pa vairākiem mērķiem, kurus noteiks armija, lai kardināli mainītu kara gaitu,” pavēstīja Solovjovs. Vēl vajag arī iesaldēt diplomātiskās attiecības ar ASV un Lielbritāniju, atsaukt savus vēstniekus.

Vairāk lasiet šeit.

Krievijas spēki no 23. oktobra vakara līdz 24. oktobra rītam Hersonu apšaudījuši ar uzbrukuma droniem un artilēriju, izraisot ugunsgrēkus, bojājot mājas un nogalinot divas sievietes, kā arī ievainojot 22 cilvēkus, tostarp trīs bērnus, ziņo Hersonas apgabala Militārā administrācija.

Starp ievainotajiem Hersonas Korabelnijas rajonā bija divas meitenes — 17 un 15 gadus vecas, kuras guvušas traumas no mīnas sprādziena un galvas ievainojumus, kā arī smadzeņu satricinājumus. Viņas atrodas medicīniskā uzraudzībā.

Krievijas spēki trāpījuši Harkivas Industrijas rajonā ar vadāmām aviācijas bumbām (KAB), sasitot autobusu depo un civilu uzņēmumu, ziņoja pilsētas mērs Ihors Terehovs.

Atjauninot informāciju zināms, ka ievainoti seši cilvēki, tostarp 69 gadus veca sieviete, kurai konstatēta akūta stresa reakcija.