TEKSTA TIEŠRAIDE. Putins uzrunā Ukrainas armiju, iespaids nožēlojams

Naktī uz svētdienu krievi uz Ukrainu raidījuši 90 raķetes un 600 dažādu tipu lidrobotus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi izšāvuši uz Ukrainu vienu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik", divas hiperskaņas raķetes "Kinžal", trīs pretkuģu raķetes "Cirkon", 30 ballistiskās raķetes "Iskander M", kā arī 54 spārnotās raķetes H-101, "Iskander-K" un "Kalibr".

Ukrainas armija notriekusi vai padarījusi nekaitīgus ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 55 raķetes un 549 lidrobotus. Tajā skaitā ukraiņi notriekuši 11 ballistiskās raķetes un 44 spārnotās raķetes.

Galvenais trieciena virziens bija Kijiva.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 355 920 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 11 950 tankus, 24 603 bruņutransportierus, 42 640 lielgabalus un mīnmetējus, 1800 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1396 zenītartilērijas iekārtas, 436 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1451 sauszemes bezpilota sistēmu, 308 321 bezpilota lidaparātu, 4632 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 98 698 automobiļus un autocisternas, kā arī 4216 specializētās tehnikas vienības.

Televīzijas raidījumos viesi tiek izsmieti par apgalvojumiem, ka Krievija gūst virsroku frontē, kamēr diskusijās arvien biežāk izskan bažas, ka Ukraina ar dronu uzbrukumiem pārņem iniciatīvu.

Viņš norādīja, ka krieviem vajadzētu būt apmierinātiem ar pašreizējo situāciju un pastāstīja joku: “Pacients atnāk pie ārsta un saka: ‘Dakter, man ir problēma. Katru reizi pēc seksa es ausīs dzirdu svilpšanu.’ Ārsts jautā: ‘Cik jums gadu?’ — ‘80.’ Ārsts atbild: ‘Un ko jūs gaidījāt — aplausus?’” Kostina izteikumi sociālajos tīklos izraisījuši plašu ironiju un kritiku.

Ukrainas mediji ziņo, ka Krievija, visticamāk, Kijivas apgabala Bila Cerkvā izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti "Orešņik".

Šī sistēma paredz līdz sešu atsevišķu kaujas galviņu izlaišanu hiperskaņas ātrumā, kas pēc tam krīt un neatkarīgi trāpa dažādiem mērķiem.

Krievi naktī uz 24. maiju pakļāva Kijivu ballistisko raķešu un dronu apšaudei, un saskaņā ar sākotnējām ziņām kāda sieviete ir nogalināta, bet 44 cilvēki guvuši ievainojumus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki un galvaspilsētas amatpersonas.

Uzbrukums ilga gandrīz 5 stundas, un tā sekas tika reģistrētas praktiski visos pilsētas rajonos – vairāk nekā 40 vietās. Vairāk lasi šeit.

Ukrainas vēstnieks ANO Andrijs Meļņiks paziņojis, ka nespēj iedomāties iespēju nākotnē apmeklēt Maskavu pat tad, ja Krievija zaudētu karā, samaksātu reparācijas un tās vadība lūgtu piedošanu Ukrainai. Diplomāts uzsvēra, ka samierināšanās starp Ukrainu un Krieviju nenotiks vēl desmitiem vai pat simtiem gadu. “Pat pēc Putina režīma sabrukuma un visu kara noziedznieku notiesāšanas izlīgums starp Ukrainu un Krieviju nebūs iespējams,” norādīja Meļņiks. Viņš piebilda, ka atteiktos doties uz Maskavu pat kā Ukrainas delegācijas loceklis, lai klātienē redzētu Krievijas kapitulācijas deklarācijas parakstīšanu.

Ukraina kopš gada sākuma no Krievijas okupācijas ir atbrīvojusi 590 kvadrātkilometrus savas teritorijas, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru un Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Zelenskis pateicās par atbalstu Ukrainai un augsto novērtējumu Ukrainas karavīru darbībām.

Viņš uzsvēra, ka “Ukrainas pozīcijas tagad ir spēcīgākas nekā iepriekšējos gados” un piebilda, ka Ukraina kopš gada sākuma atbrīvojusi 590 kvadrātkilometrus Ukrainas okupētās teritorijas. "Tendence noteikti nespēlē par labu okupantiem,” pauda Zelenskis.

Vienlaikus Ukraina turpina uzstāt uz Eiropas iesaisti iespējamajās miera sarunās starp Kijivu un Maskavu. “Ukraina strādā, lai nodrošinātu Eiropai vietu pie sarunu galda un lai Eiropas balss tiktu ņemta vērā,” norādīja Zelenskis. Viņš arī piebilda, ka Ukraina gaida atbildi no ASV par iespējamiem sarunu formātiem un tikšanās grafiku. Tikmēr ASV valsts sekretārs Marko Rubio atzinis, ka līdzšinējās ASV starpniecībā notikušās sarunas starp Ukrainu un Krieviju nav bijušas rezultatīvas un pašlaik faktiski ir apturētas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sestdien brīdināja, ka Krievija gatavojas jaunam triecienam pret Ukrainu, iespējams, izmantojot hiperskaņas ballistisko raķeti “Orešņik”.

Viņš pauda, ka par šādiem draudiem liecina Ukrainas, ASV un Eiropas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija. “Mēs redzam pazīmes, kas liecina par gatavošanos kombinētam triecienam pa Ukrainas teritoriju, tostarp Kijivu, izmantojot dažādu veidu ieročus. Šādā uzbrukumā varētu tikt izmantoti arī vidējā darbības rādiusa ieroči,” vietnē “X” pauda Zelenskis.

Viņa brīdinājums izskanēja dienu pēc tam, kad Krievijas vadonis Vladimirs Putins uzdeva armijai sagatavot iespējamos atbildes soļus pēc drona uzbrukuma studentu kopmītnēm Krievijas kontrolētajā Luhanskas reģionā. Ukraina noliegusi, ka tai būtu kāda saistība ar šo uzbrukumu.

Krievija jau iepriekš divas reizes izmantojusi “Orešņik” raķetes pret Ukrainu. Pirmo reizi tas notika 2024. gada novembrī, kad Maskava paziņoja par triecienu militārai rūpnīcai Ukrainā. Ukrainas avoti toreiz norādīja, ka raķete bijusi aprīkota ar imitācijas kaujas galviņām un nodarījusi ierobežotus postījumus. Otro reizi “Orešņik” izmantota 2026. gada janvārī, kad trieciens skāra Ļvivas apgabalu Ukrainas rietumos.

Krievijas vadonis Vladimirs Putins iepriekš dižojās, ka “Orešņik” esot praktiski neiespējami pārtvert, jo tās ātrums vairāk nekā desmitkārt pārsniedz skaņas ātrumu. Lielbritānijas, Francijas un Vācijas līderi jau janvārī Krievijas šādas raķetes izmantošanu raksturoja kā “konfliktu eskalējošu un nepieņemamu rīcību”.

Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina sagaida nevis reakciju pēc iespējamā uzbrukuma, bet preventīvu rīcību no starptautiskajiem partneriem. “Spiediens uz Maskavu ir jāpastiprina, lai tā nepaplašinātu šo karu,” norādīja Ukrainas prezidents.

Ukrainas Drošības dienests veicis uzbrukumu "Metafrax Chemicals" rūpnīcai Krievijas Permas teritorijā, apstiprināja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. maijā.

Rūpnīca atrodas aptuveni 1 700 kilometrus (1 055 jūdzes) no Ukrainas robežas.