TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķešu triecienā Balakļijā nogalināti trīs un ievainoti desmit cilvēki

Atbildot uz jautājumu, vai “nav pienācis laiks” ASV Kongresam pastiprināt spiedienu uz Krieviju un Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu Ukrainā, ASV prezidents paziņoja, ka republikāņi Kongresā izstrādā likumprojektu, kas ļautu ieviest sankcijas pret jebkuru valsti, kas turpina veikt biznesu ar Krieviju.

Pēc Trampa vārdiem, “republikāņi virza likumprojektu, kas ir ļoti spēcīgs — tas paredz sankcijas pret jebkuru valsti, kas sadarbojas ar Krieviju”. Pie šāda valstu saraksta varētu pievienot arī Irānu, piebilda ASV prezidents.

ASV jau kopš aprīļa tiek apspriesta ideja par 500 procentu sankcijām pret Krievijas partneriem. 

Noslēdzies piecu mēnešu integrācijas projekts "Pērlītes runā latviski", kurā 240 bērni vecumā no 5 līdz 18 gadiem dažādos līmeņos apguvuši latviešu valodu, aģentūru LETA informēja projekta pārstāve Rasa Līdaka.

Sākot latviešu valodas apguvi, visās mācību grupās tika veikta zināšanu līmeņa pārbaude. Pirmajā mācību grupā no 2. jūnija līdz 31. augustam latviešu valodu apguva 182 bērni, savukārt otrajā grupā no 1. septembra līdz 15. novembrim mācījās 107 bērni. Daļa bērnu, kuri pabeidza pirmo grupu, turpināja mācības otrajā grupā citā valodas līmenī.

Gan pirmās, gan otrās mācību grupas noslēgumā bērniem bija iespēja piedalīties pasākumos, kuros viņi parādīja apgūtās latviešu valodas prasmes un savu progresu. Bērni latviešu valodu apguvuši caur valodas spēlēm, sarunām, rotaļām, kā arī ekskursijām un nodarbībām.

Visas aktivitātes projektā tika nodrošinātas bez maksas.

Apmācības tika organizētas, ņemot vērā dalībnieku sākotnējo valodas prasmes līmeni. Apmācības īstenoja SIA "Ukraiņu pērlītes".

Lietuvas robežsargi aizvadītajā diennaktī nav atklājuši nevienu gadījumu, kad migranti būtu nelikumīgi mēģinājuši iekļūt Lietuvā no Baltkrievijas, pirmdien paziņojis Lietuvas Valsts robežsardzes dienests.

Tā ir sešpadsmitā diennakts pēc kārtas, kad nav atklāti mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Lietuvas robežu no Baltkrievijas puses.

Šogad uz Baltkrievijas robežas novērsti kopumā 1546 mēģinājumi nelikumīgi iekļūt Lietuvā.

No 2021. gada 3. augusta, kad saskaņā ar toreizējās iekšlietu ministres Agneses Bilotaites rīkojumu robežsargi sāka nelegālos imigrantus piespiest doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā vairāk nekā 24 000 reižu. No 2021. gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti apmēram 4200 nelegālie migranti, savukārt 2022. gadā robežsargi iekļūšanu Lietuvā nelegālajiem migrantiem liedza vairāk nekā 11 200 reižu. 2023. gadā tas notika 2643 reizes, bet 2024. gadā - 1002 reizes.

Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander-M" un 128 bezpilota lidaparātiem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

No tiem 91 drons notriekts vai neitralizēts ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

No 128 droniem aptuveni 80 bija "Shahed" tipa trieciendroni.

Reģistrēti 32 trieciendronu trāpījumi 15 vietās, un divas ballistiskās raķetes trāpīja divās vietās.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 159 420 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1160 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 355 tankus, 23 594 bruņutransportierus, 34 486 lielgabalus un mīnmetējus, 1544 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1246 zenītartilērijas iekārtas, 428 lidmašīnas, 347 helikopterus, 81 499 bezpilota lidaparātus, 3940 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 67 536 automobiļus un autocisternas, kā arī 4000 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ķīna ir kļuvusi par vienīgo un galveno avotu, kas ļauj Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam ne tikai pārdzīvot sankciju spiedienu, bet arī aktīvi pildīt Krievijas valsts militāros pasūtījumus, atklāj bijušo Baltkrievijas drošības struktūru darbinieku organizācijas "BelPol" jaunākais pētījums.

Kā aģentūru LETA informēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs, pētījums atklāj, kā Pekinas atbalsts pēdējos gados ir ļāvis Baltkrievijai ne tikai saglabāt, bet dažos sektoros pat paplašināt militāro ražošanu Krievijas armijas vajadzībām. Bez šī atbalsta daudzas programmas būtu apstājušās vai vismaz būtiski bremzējušās, secinājuši pētnieki.

Astukevičs uzsver, ka atklātībā ir nākuši nepārprotami, uz dokumentiem balstīti pierādījumi tam, ka Ķīnas loma nav pasīva.

Pēc pētnieku domām var secināt, ka pašreizējie starptautiskie ierobežojumi nespēj apturēt šo sadarbību.

"BelPol" pētījumā secināts, ka notiekošais nav stāsts tikai par atsevišķu detaļu piegādi, bet ir vērtējams kā sistēmisks un apzināts process, lai izveidotu pret sankcijām drošu militārās ražošanas bāzi tiešā NATO pierobežā.

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz pārdalīt 1,488 miljonus eiro, lai pārvadātājiem kompensētu negūtos ieņēmumus par Ukrainas iedzīvotāju pārvadāšanu dotētajos reģionālās nozīmes maršrutos, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Finansējumu minēto zaudējumu segšanai 1,488 miljonu eiro apmērā plānots pārdalīt no budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas par finansējumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteikto pasākumu īstenošanai uz SM budžetu.

Pēc rīkojuma projekta apstiprināšanas SM normatīvos noteiktajā kārtībā būs jāiesniedz Finanšu ministrijai (FM) pieprasījumu apropriācijas pārdalei.

Latvijas pilsonis Ivans Tarabanovs pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru par piedalīšanos karā Ukrainā viņam piespriests cietumsods uz pieciem gadiem un sešiem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzība uz trīs gadiem, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas apgabaltiesā.

Rīgas apgabaltiesa lietu plāno skatīt 2026. gada 18. jūnijā plkst. 13.

Pirmā instances tiesa Tarabanovu atzina par vainīgu Krimināllikuma 77.1 pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā - par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā.

Viņš tika atzīts par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 79.5 panta - par ceļošanu terorisma nolūkā.

Vīrietis apsūdzēts par mēģinājumu prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā un ceļošanu terorisma nolūkā. Viņš patlaban ir apcietināts.

Kā pausts apsūdzībā, 2022. gada janvārī Tarabanovs no kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotas personas "Aleksandra" saņēmis uzdevumu Ukrainā veikt diversiju - dedzināšanu. Pēcāk vīrietis devies uz Ukrainu, lai minēto realizētu.