TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: okupanti pavirzījušies Volčanskā un cenšas nostiprināties pilsētas drupās

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Čornobiļas atomelektrostacijas (AES) jaunais sarkofāgs pēc drona trieciena zaudējis savas drošības pamatfunkcijas, pēc februārī drona triecienā bojātā sarkofāga pārbaudes atzina Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).
Sarkofāgs "ir zaudējis savas drošības pamatfunkcijas, arī lokalizācijas spējas", teikts atskaitē. Vairāk lasi šeit.
Latvijā novembra beigās nodarbinātie Ukrainas iedzīvotāji bija aizņemti dažādās jomās, liecina jaunākais valdībā iesniegtais Iekšlietu ministrijas ziņojums par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas iedzīvotājiem. Vairāk lasi šeit.
Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 51 raķeti un 653 droniem, pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.
Notriektas 30 raķetes un 585 droni.
Fiksēti raķešu un dronu trāpījumi 29 vietās, kā arī atlūzu nogāšanās trīs vietās.
No 51 uzbrukumā raidītās raķetes 17 bijušas ballistiskās raķetes H-47M2 "Kinžal" un "Iskander M/KN-23".
64% atbalsta ieroču piegādi no ASV, liecina Reigana institūta aptauja. Atbalsts ir pieaudzis abās partijās: 59% republikāņu un 75% demokrātu.
Source: https://t.co/z69Owty9pd
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 6, 2025
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs: "Ukrainas valsti kopā satur Ukrainas armija. Vakar, šodien un vienmēr — Ukrainas bruņotie spēki paliks mūsu suverenitātes galvenais garants. Ukrainas armija ir stingri turējusies un atvairījusi spēcīgu ienaidnieku. Bruņotie spēki, visi aizsardzības spēki un visa Ukrainas sabiedrība ir aizstāvējusi valsti, izglābusi tautu un pārsteigusi visu pasauli."
❗️Head of the Main Intelligence Directorate of the Ministry of Defense of 🇺🇦Ukraine, Kyrylo Budanov:
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) December 6, 2025
The Ukrainian state is held together by the Ukrainian army.
Yesterday, today, and always — the Armed Forces of Ukraine will remain the main guarantor of our sovereignty.
The… pic.twitter.com/62SszC8Ann
Ukrainas speciālo spēku vienības 8. pulka kaujinieki iznīcināja ienaidnieku grupu Jarovā, Doneckas apgabalā. Veiksmīgi pabeigtās misijas rezultātā tika neitralizēti trīs Krievijas karavīri, tostarp Āfrikas pilsonis ar iesauku "Malik".
Ukrainas jūras dronu triecienā novembra beigās cietušais Krievijas ēnu flotes tankkuģis "Kairos" Bulgārijas piekrastē uzskrējis uz sēkļa, vēsta vietējie mediji.
Gambijas karoga tankkuģis piektdien atradās aptuveni jūdzes attālumā no Bulgārijas krasta, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".
Kuģis ir uzskrējis uz sēkļa. "Kairos" bija desmit cilvēku apkalpe, un Bulgārijas Jūras administrācijas aģentūra ar armijas atbalstu to evakuēja. Vairāk lasi šeit.
Smagi slimais Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs izteica draudus Ukrainai pēc tam, kad bezpilota lidaparāti uzbruka Groznijas pilsētas centram.
Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs, kura veselība ir acīmredzami pasliktinājusies, pēc ilgstošas prombūtnes atkal parādījies sabiedrībā. Viņš sasauca sanāksmi, lai personīgi izteiktu draudus Ukrainai saistībā ar bezpilota lidaparāta uzbrukumu biznesa centram Groznijā. Vairāk lasi šeit.
ASV un Ukrainas delegāciju sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, kuras notiek Floridas štata Maiami pilsētā, turpināsies sestdien trešo dienu pēc kārtas.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners šajās sarunās tiekas ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāru Rustemu Umerovu un Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Andriju Hnatovu.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 6. decembra rītam sasnieguši 1 179 790 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1200 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 398 tankus, 23 688 bruņutransportierus, 34 874 lielgabalus un mīnmetējus, 1560 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1253 zenītartilērijas iekārtas, 431 lidmašīnu, 347 helikopterus, 87 387 bezpilota lidaparātus, 4024 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 69 037 automobiļus un autocisternas, kā arī 4015 specializētās tehnikas vienības.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



