TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas raķešu triecienā Balakļijā nogalināti trīs un ievainoti desmit cilvēki

Austrumu pierobežas valstīm nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā nepieciešams papildu finansiālais atbalsts drošības un sociālekonomisko izaicinājumu dēļ, ar ko šīs valstis saskaras Krievijas agresijas dēļ, pirmdien ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Kā informē Ārlietu ministrija (ĀM), diskusijā par priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžetam parlamentārais sekretārs arī uzsvēra, ka kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas ir nozīmīgas ES konverģencei, un tām ir jāparedz atbilstošs finansējums ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanai.

"Tās nedrīkst padarīt par krīžu risināšanas mehānismiem, kā arī nepieciešams nodrošināt vienādus konkurences apstākļus lauksaimniekiem," norādīja Uršuļskis.

Viedokļu apmaiņā par Eiropadomes sagatavošanu Latvijas pārstāvis uzsvēra, ka šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem ir panākt vienošanos par turpmāko ES finansiālo atbalstu Ukrainai, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus.

Viņš akcentēja, ka būtiski ir turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, kā arī ierobežot Krieviju, tai skaitā pieņemot 20. sankciju paketi.

Uršuļskis atzīmēja arī ES paplašināšanās nozīmi Albānijas un Melnkalnes integrācijā un aicināja virzīties uz priekšu ar nākamo sarunu posmu atvēršanu Ukrainai un Moldovai.

Diskusijā par Eiropas Komisijas darba programmu 2026. gadam parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka programmā ir iekļautas daudzas Latvijai nozīmīgas iniciatīvas un priekšlikumi, izceļot ES drošības un aizsardzības stiprināšanu, konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, sabiedrības noturību un vienkāršošanas principu ievērošanu visā ES likumdošanas ciklā.

Tāpat Uršuļskis izteica atbalstu Lietuvai par Baltkrievijas hibrīdajiem uzbrukumiem tās gaisa telpai, uzsverot, ka tas vēlreiz apliecina nepieciešamību turpināt ieguldīt ES Austrumu robežas stiprināšanā.

Latvijas un Beļģijas aizsardzības ministri pārrunājuši iespējas attīstīt sadarbību aizsardzības jomā, tostarp bezpilota lidaparātu spējas stiprināšanā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā (AM).

Pirmdien aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) tikās ar Beļģijas aizsardzības ministru Teo Frankenu, kurš ieradies vizītē Latvijā.

Ministri apsprieda reģionālās drošības situāciju, turpmāko atbalstu Ukrainai, kā arī abu valstu aizsardzības industriju sadarbības iespējas.

Sprūds uzsvēra, ka Latviju un Beļģiju vieno ciešas ilgtermiņa attiecības, un viņš augstu vērtē Beļģijas ieguldījumu reģiona drošībā, rotācijas kārtībā nodrošinot patrulēšanu Baltijas gaisa telpā.

Beļģijas aizsardzības ministrs tikās arī ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu, Gaisa spēku vadību, Autonomu sistēmu kompetences centra un Latvijas aizsardzības industrijas pārstāvjiem.

Beļģija bija pirmā valsts, kura 2004. gadā, Baltijas valstīm kļūstot par NATO dalībvalstīm, ar četriem F-16 iznīcinātājiem nodrošināja patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, atgādina AM.

Tāpat, kā akcentē AM, veiksmīga sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem, kas regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona militārajās mācībās.

Savukārt šogad Beļģija pievienojās Latvijas un Apvienotās Karalistes vadītajai starptautiskajai Dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam.

Krievijas raķešu triecienā Balakļijā, Ukrainas Harkivas apgabalā, nogalināti trīs cilvēki un 13 ievainoti, pirmdien paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Vēl divi cilvēki tika nogalināti gaisa triecienā Dņipropetrovskas apgabalā.

Balakļijā gaisa triecienā cieta dzīvojamo namu rajons pilsētas centrā. Starp ievainotajiem ir četri bērni.

"Agresors iznīcināja vairākas daudzdzīvokļu mājas un bērnudārzu. Necilvēcīgs uzbrukums, ko nevar attaisnot," sociālajos tīklos paziņoja Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.

Ukrainas ostas pilsētā Izmajilā pēc Krievijas dronu trieciena aizdegās Turcijā reģistrēts kravas kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.

Krievijas armija īstenoja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem piecos apgabalos - Harkivas, Sumu, Čerņihivas, Odesas un Doneckas, pirmdien paziņoja Ukrainas Enerģētikas ministrija.

Pēc Krievijas dronu uzbrukumiem Turcijas kuģim, kas pārvadāja sašķidrināto naftas gāzi, ticis evakuēts Plauru ciemats Rumānijā.

No Rumānijas Plauru ciema, kas atrodas tieši pāri Donavai no Ukrainas ostas pilsētas Izmajilas, tika evakuēti no 100 līdz 150 cilvēkiem. Agresorvalsts dronu skartais SNG tankkuģis "Orinda" kuģoja zem Turcijas karoga, un tā 16 Turcijas apkalpes locekļi ir pametuši kuģi bez gūtiem ievainojumiem, paziņojusi Turcijas valdība.

Tjūdors Černega un Čeatalkioi komūnas [kurā ietilpst arī Plauru ciemats] mērs, sacīja, ka varas iestādes pārbauda ciematu "māju pēc mājas" un evakuē arī dzīvniekus. Mērs sacīja, ka situācija ir "ļoti nopietna", norādot, ka kuģis "varētu eksplodēt jebkurā brīdī".

NATO un ES dalībvalsts Rumānija, kurai ir 614 kilometru gara robeža ar Ukrainu, vairākkārt ziņojusi par Krievijas droniem, kas neatļauti ielauzušies tās gaisa telpā vai avarējuši tās teritorijā. 11. novembrī Rumānijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Rumānijas teritorijā nokritis Krievu raidīts drons. Un arī septembrī Krievijas drons neatļauti ielidoja Rumānijas gaisa telpā, kur uzturējās aptuveni 50 minūtes.

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Parīzē parakstījuši nodomu protokolu, kas paredz iespēju Kijivai iegādāties no Francijas uzņēmumiem līdz pat 100 iznīcinātājiem "Rafale".

Nodomu protokolu, kas nav pirkšanas un pārdošanas līgums, paredzēts īstenot aptuveni desmit gadu laikā. Zelenskis preses konferencē Elizejas pilī nodēvēja šo par vēsturisku vienošanos.

"Pirmkārt, Ukraina varēs saņemt 100 "Rafale" iznīcinātājus un ļoti jaudīgus franču radarus - astoņas [jaunās paaudzes] pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP/T. Tas ir stratēģisks līgums, kas darbosies desmit gadus, sākot no nākamā gada," paziņoja Ukrainas prezidents.

Makrons norādīja, ka šī vienošanās paredz iespēju Ukrainai iegādāties Francijas jaunākās paaudzes reaktīvos iznīcinātājus ar pilnu bruņojumu, kā arī paredz papildu apmācību un ražošanas programmas.

Nodomu protokols ietver arī iespēju Ukrainai iegādāties bezpilota lidaparātus, dronu pārtvērējus un vadāmās bumbas, norādīja Makrons, piebilstot, ka pirmās piegādes gaidāmas nākamo trīs gadu laikā.

Francijas ģenerālštāba priekšnieks Fabjēns Mandons šomēnes, uzrunājot Francijas Senāta locekļus, norādīja, ka cīņā ar Krievijas raķetēm Eiropā ražotās sistēmas SAMP/T, ko Francija piegādājusi Ukrainai, ir efektīvākas nekā ASV ražotās sistēmas "Patriot".

Pagājušajā mēnesī Zviedrija un Ukraina parakstīja līdzīgu nodomu protokolu par gaisa spēju attīstīšanu, kas Ukrainai ļautu nākamajā desmitgadē iegādāties līdz pat 150 iznīcinātājiem "Gripen", kas tiek ražoti Zviedrijā.

Rumānija pirmdien evakuējusi ciematu netālu no Ukrainas robežas pēc tam, kad Krievijas dronu uzbrukumā Donavas upes ostai Ukrainas dienvidos naktī aizdegās kuģis ar sašķidrināto naftas gāzi.

Ņemot vērā kuģa tuvumu Rumānijas teritorijai un kravas veidu, varasiestādes nolēma evakuēt Plauru ciematu, kuram iepretim pāri Donavai atrodas Ukrainas ostas pilsēta Izmajila.

Ciemats tiek evakuēts piesardzības nolūkos, norādīja Rumānijas avārijas dienesti.

Rumānijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Rumānijas gaisa telpas pārkāpumi naktī nav konstatēti.

Saskaņā ar oficiālajiem datiem 2011. gadā Plauru ciematā dzīvoja 32 cilvēki.

Vienošanās pastiprina Francijas militāro atbalstu Ukrainai un paredz arī Francijas lidaparātu piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pasūtīs 100 "Rafale" iznīcinātājus no Francijas.