TEKSTA TIEŠRAIDE. Šoigu draud Baltijas valstīm un Somijai kā iespējamām tiešām agresorēm pret Krieviju

Bratislava bloķēs nākamo Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi pret Krieviju, ja nesaņems garantijas naftas piegādēm pa cauruļvadu "Družba", ceturtdien paziņojis Slovākijas ārlietu ministrs Jurajs Blanārs.

Slovākija un Ungārija, kas ir ļoti atkarīgas no Krievijas naftas, apsūdzējušas Kijivu, ka tā tīšām kavējas ar "Družba" remontu. Cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico un viņa Ungārijas kolēģis Viktors Orbāns, kas svētdien cieta graujošu sakāvi parlamenta vēlēšanās, ir tuvākie Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotie ES līderu vidū.

"Ja naftasvads "Družba" nebūs darba kārtībā, kad tiks lemts par 20. [sankciju] paketes apstiprināšanu, mēs to neapstiprināsim," uzrunājot Slovākijas likumdevējus, paziņoja Blanārs.

Pērn šis pats Blanārs paziņojis, ka sabiedrībai, iespējams, būtu jāpiedod Krievijas zvērības un jāatjauno dialogs ar Maskavu, lai izbeigtu Ukrainas karu.

Tas izraisīja Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibiha niknu atbildi.

Vairāk lasiet šeit.

Vienlaikus Solovjovs turpina veco dziesmu, ka vienīgais, ko Krievijai jādara ar Eiropu, ir maksimāli tai kaitēt.

Krievijas tiesa okupētajā Ukrainas Luhanskas apgabalā notiesājusi uz 13 gadiem cietumā Polijas pilsoni, kurš cīnījās Ukrainas pusē karā ar Krieviju, ceturtdien paziņojušas Krievijas amatpersonas.

Polijas pilsonis tika tiesāts kā algotnis, nevis uztverts kā karagūsteknis, uz kuru attiecas Ženēvas konvencijās paredzētā aizsardzība.

47 gadus vecais Kšištofs Flačeks tika sagūstīts 2024. gada novembrī pie Časivjaras, liecina Krievijas ģenerālprokurora sniegtā informācija.

Krievijas propagandas impērijas "Russia Today" vadītāja Margarita Simonjana beidzot paziņojusi, ko izdarījusi ar sava vīra, krietni prastāka līmeņa propagandista Tigrana Keosajana līķi, kā arī atklājusi, kāda būtībā zemiska tieksme lika viņiem saieties un bija vadmotīvs visai viņu kopdzīvei.

Ļeras Kudrjavcevas raidījumā, birdinot asaras, 46 gadus vecā Simonjana stāstīja, ka viņai ir šaušalīgi būt atraitnei tādēļ, ka žēl, ka viņas mirušais vīrs, propagandists Keosajans tā arī neuzzinās, kā beidzās “speciālā militārā operācija”. “Man viņu žēl kā savu bērnu,” vaimanāja Simonjana, fonā skanot sērīgai melodijai.

Ar krūts vēži slimā Simonjana pavēstīja, ka viņai “nospļauties uz to, ka esmu atraitne, plikpaure, briesmīga”, bet žēl tikai vīra propagandista. Par savu diagnozi Simonjana paziņoja pērn septembrī. Propagandistes veselības stāvoklis krietni pasliktinājās pēc Keosajana nokļūšanas komā 2024. gada decembrī. Tā arī nenācis pie samaņas, Keosajans nomira 59 gadu vecumā pērn 26. septembrī. Kaut gan viņu izvadīja no armēņu baznīcas Maskavā, propagandista apbedīšanas vieta joprojām oficiāli netiek norādīta.

Daudzus interesēja, kas notika ar Keosajanu pēc izvadīšanas ceremonijas, kādēļ to rūpīgi slēpj. Simonjana ieviesusi skaidrību.

Vairāk lasiet šeit.

Bijušais Krievijas aizsardzības ministrs un pašreizējais Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu piedraudējis ar triecieniem Baltijas valstīm un Somijai, Krievijai pastiprinot agresīvo retoriku pret Baltijas jūras kaimiņvalstīm.

“Pēdējā laikā aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad caur Somiju un Baltijas valstīm Ukrainas bezpilota lidaparāti veic triecienus Krievijai,” ceturtdien paziņoja Šoigu, kuru citē Krievijas Drošības padomes preses dienests. “Rezultātā cieš mierīgie cilvēki, tiek nodarīts būtisks kaitējums civilai infrastruktūrai.”

Šoigu paziņoja, ka vai nu Rietumu pretgaisa aizsardzības līdzekļi “darbojas ārkārtīgi neefektīvi”, vai arī norādītās valstis apzināti piešķir savu gaisa telpu, “tādējādi tās ir atklātas līdzdalībnieces agresijā pret Krieviju”.

“Pēdējā gadījumā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām stājas spēkā ANO Statūtu 51. pants par valstu neatņemamām tiesībām uz pašaizsardzību, ja tiek veikts bruņots uzbrukums.”

Vairāk lasiet šeit.

Itālija G7 un ES ietvaros turpinās veicināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, kas sarunu procesā joprojām neizrāda nekādas konkrētas pazīmes, turpina uzbrukumus civiliedzīvotājiem un turpina uzbrukt civilajai infrastruktūrai, norāda Itālijas premjerministre Džordža Meloni.

Ukrainas bezpilota lidaparātu vienības veica koordinētu triecienu pa 16 Krievijas militārajiem mērķiem. Mērķu vidū bija pretgaisa aizsardzības sistēmas, "Iskander" raķešu bāzes, degvielas noliktavas, munīcijas glabātuves un bezpilota lidaparātu infrastruktūra Krimā un okupētajos reģionos.

"Azov" trieciena bezpilota lidaparāti aktīvi medī ienaidnieka aprīkojumu un krājumus galvenajos maršrutos: Zuhresā, Andrijivkā, Starobeševā, Horļivkā, Lisičanskā un Doneckas apvedceļā.

Krievijas pretgaisa aizsardzība nespēj aizsargāt savu aizmuguri. Okupanti ir zaudējuši drošības sajūtu operatīvajā aizmugurē — visi militārie mērķi uz šiem ceļiem tagad ir pastāvīgi apdraudēti.

Krieviem vairs nav drošas aizmugures. Vairāk lasi šeit.