TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Mercs aicina Zelenski ierobežot gados jauno ukraiņu izbraukšanu no valsts

Ukrainas iedzīvotāju atbalsta pasākumiem Latvijā 2026. gadā plānoti 39,7 miljoni eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais atbalsta pasākumu plāns.

Plāns paredz noteikt Ukrainas iedzīvotājiem sniedzamos atbalsta pasākumus un aprēķināt to īstenošanai nepieciešamo finansējumu, nodrošinot atbalsta turpināšanu no 2026. gada 1. janvāra.

Anotācijā norādīts, ka atbalsts ir jāturpina, jo 2025. gadā Ukrainas iedzīvotājiem palīdzība tiek sniegta saskaņā ar Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumu un uz tā pamata izdotajiem normatīvajiem aktiem.

Atbalsta sistēma tiek īstenota, ievērojot Eiropas Savienības Padomes direktīvu un ES Padomes īstenošanas lēmumu, kas pagarināja pagaidu aizsardzību līdz 2026. gada 4. martam.

IeM norāda, ka karadarbība Ukrainā turpinās, uzbrukumi iedzīvotājiem un infrastruktūrai notiek visā Ukrainas teritorijā, un bruņotā konflikta eskalācijas risks saglabājas augsts. Līdz ar to droša atgriešanās Ukrainā 2025. gadā lielākajai daļai pagaidu aizsardzības saņēmēju nebūs iespējama.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Ukraina un Grieķija vienojušās par jaunu dabasgāzes piegādes maršrutu, kas palīdzēs kompensēt Krievijas uzbrukumu izraisītos zaudējumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

“Šis būs vēl viens gāzes piegādes ceļš — lai maksimāli palielinātu Ukrainas importa maršrutu drošību ziemas periodā,” prezidents sacīja šorīt publicētā videouzrunā.

Viņš norādīja, ka vienošanās nodrošinās gandrīz 2 miljardus eiro (aptuveni 1,76 miljardus mārciņu), kas nepieciešami, lai kompensētu Ukrainas gāzes ražošanas zaudējumus, ko izraisījuši Krievijas triecieni.

Kijeva un Atēnas vienojušās arī par gāzes importa finansēšanas kārtību, piebilda Zelenskis.

Somijas prezidents Aleksanders Stubs nav "pārāk optimistisks", ka šogad Ukrainā varētu sākties pamiera sarunas, taču norāda, ka būtu labi, ja līdz martam “kaut kas virzītos uz priekšu”.

Sarunā ar aģentūru Associated Press Stubis sacīja, ka Eiropas līderiem un ASV prezidentam Donaldam Trampam jāizmanto maksimāls spiediens uz Krieviju un Vladimiru Putinu, lai mainītu viņa stratēģisko domāšanu.

Putins “faktiski vēlas liegt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo nedalāmību” — mērķi, kas nav mainījušies kopš kara sākuma pirms gandrīz četriem gadiem, uzsvēra Stubs.

Viņš ieteica izmantot tādus instrumentus kā Eiropā iesaldētie simtiem miljardu dolāru Krievijas aktīvu — kā nodrošinājumu finansējumam Ukrainai —, kā arī pastiprināt militāro spiedienu uz Maskavu.

Igaunija piešķirs Ukrainai 3,5 miljonus eiro "Starlink" satelītsakaru sistēmu iegādei, paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija.

Finansējums tiks piešķirts Igaunijas un Luksemburgas kopīgi vadītās informācijas tehnoloģiju (IT) koalīcijas ietvaros.

Pēc Igaunijas aizsardzības ministra Hanno Pevkura teiktā, līdzekļi domāti, lai stiprinātu Ukrainas IT spējas un palielinātu bruņoto spēku efektivitāti kaujas laukā.

"Ukraina mums apstiprināja, ka tai ir nepieciešams atbalsts "Starlink" savienojamības nodrošināšanai, un ir skaidrs, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs atbalsts, kam ir jūtama ietekme kaujas laukā. "Starlink" kapacitāte ir īpaši svarīga, ņemot vērā Ukrainas vēlmi ievērojami palielināt bezpilota lidaparātu vienību skaitu, kurām nepieciešams augstas veiktspējas interneta savienojums," sacīja Pevkurs.

Satiksmes ministrija (SM) plāno ierobežot autobusu maršrutus uz Krieviju un Baltkrieviju drošības apsvērumu dēļ, teikts SM sniegtajā atbildē uz Nacionālās apvienības deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam (P) par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

Opozīcijas deputātu pieprasījumu izskatīs Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 19. novembrī.

Satiksmes ministrijas sniegtajā atbildē norādīts, ka, ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas īstenotās hibrīddarbības, drošības riskus, kā arī pieaugošo neregulāro pārvadājumu plūsmu, kas apdraud nacionālo drošību un kavē robežkontroli, Ministru kabinets (MK) 2025. gada 7. oktobrī pieņēma rīkojumu, aizliedzot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz šīm valstīm.

Regulārie pārvadājumi šobrīd notiek septiņos maršrutos: četros uz Krieviju, trijos uz Baltkrieviju. Atbildē deputātiem skaidrots, ka Satiksmes ministrija izstrādā rīkojuma projektu, lai nepagarinātu esošo maršruta atļauju termiņus un neizsniegtu jaunas, pamatojoties uz drošības apsvērumiem, piemēram, nelegālo imigrāciju, izlūkošanas un vervēšanas draudiem. Ierobežojumi būs pagaidu, ar iespēju tos pārskatīt, ja situācija mainās.

Latvijas starptautiskie nolīgumi ar Krieviju un Baltkrieviju neaizliedz šādus drošības pasākumus. Pārvadātāji par izmaiņām tiks informēti vismaz 30 dienas iepriekš, norādot juridisko pamatu, akcentē ministrija.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs pavēstījis, ka šonedēļ ar Turcijas un Apvienoto Arābu Emirātu starpniecību konsultējies par gūstekņu apmaiņas procesa ar Krieviju atjaunošanu un ka ir gaidāms, ka Krievija atbrīvos 1200 sagūstītus Ukrainas karavīrus.

"Šajās sarunās puses vienojās aktivizēt Stambulas vienošanās. Runa ir par 1200 ukraiņu atbrīvošanu," platformā "Telegram" ierakstījis Umerovs.

Viņš piebildis, ka drīzumā vajadzētu notikt tehniskām konsultācijām un ka Ukraina cenšas nodrošināt, lai "ukraiņi, kuriem jāatgriežas no gūsta, Jauno gadu un Ziemassvētkus sagaidītu mājās".

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 177 trieciendroniem un droniem imitatoriem, svētdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

139 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Reģistrēti 37 trieciendronu trāpījumi 14 vietās.

Prokremliskā aktīviste Jeļena Kreile pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru negrozīts atstāts piespriestais trīs gadu cietumsods par Krievijas simboliku un citu karu slavinošu simbolu izvietošanu savas dzīvesvietas logos.

Pašlaik lieta atrodas apgabaltiesā, bet plānots, ka drīzumā lieta tiks nosūtīta Augstākajai tiesai (AT), kurai būs jālemj par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

Jau vēstīts, ka sieviete apsūdzēta par to, ka publiski slavināja un attaisnoja Krievijas veiktos noziegumus pret mieru un kara noziegumus Ukrainā, kā arī PSRS īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara noziegumu izdarīšanu Latvijā.

Saskaņā ar apsūdzību sieviete no 2023. gada 7. marta līdz 2023. gada 15. jūnijam, nolūkā publiski paust savu atbalstu Krievijai, savas dzīvesvietas logos izvietoja paštaisītu Krievijas karogu ar uzrakstu "Dievs sargā Latviju", paštaisītu Krievijas karogu bez uzraksta, kā arī paštaisītu Krievijas karogu ar uzrakstu "Путин мой друг" (Putins mans draugs).

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 1 158 260 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 860 iebrucēji.

"Viņa bija Valērija Khodemčuka — Černobiļas atomelektrostacijas 4. reaktora cirkulācijas sūkņa operatora — sieva. Viņš mira 1986. gada 26. aprīlī un bija vienīgais stacijas darbinieks, kura ķermenis netika atrasts gruvešos.

Gandrīz četras desmitgades vēlāk Natālija gāja bojā jaunā traģēdijā, ko atkal izraisīja Kremlis. Ukrainas iedzīvotāji, kuri izdzīvoja Černobiļas katastrofu un palīdzēja atjaunot valsti pēc šīs nelaimes, atkal saskaras ar briesmām — agresora valsts teroru.

Ukrainai ir nepieciešams atbalsts, kas glābj dzīvības: vairāk gaisa aizsardzības sistēmu, plašākas aizsardzības iespējas un lielāka apņēmība no mūsu partneriem. Tikai tas var apturēt turpmāko Krievijas teroru un nodrošināt Ukrainas ģimenēm pamattiesības uz drošību savās mājās," raksta Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis mikroblogā X.