TEKSTA TIEŠRAIDE. Aprīlī Krievija uz Ukrainu izšāvusi rekordlielu dronu skaitu

Polijas premjerministrs Donalds Tusks noraidījis Krievijas ideju par īslaicīgu — vienas dienas — pamieru 9. maijā, uzsverot, ka negrasās pārliecināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski piekrist šādam priekšlikumam.

“Es nekādā gadījumā nemēģināšu pierunāt prezidentu Zelenski piekrist šādam piedāvājumam,” sacīja Tusks, nosaucot ieceri par absurdu.

Austrija pirmdien paziņoja, ka aizdomās par spiegošanu izraidījusi trīs Krievijas vēstniecības darbiniekus, un ārlietu ministre solīja mainīt kursu un vērsties pret spiegošanu.

Austrijas Ārlietu ministrija aprīlī izsauca Krievijas vēstnieku saistībā ar šo jautājumu, vēsta sabiedriskā raidorganizācija ORF.

ORF ziņo, ka iekārtas uz Krievijas vēstniecības jumta ļāva pārtvert datus, tostarp tos, ko pārsūtīja Vīnē bāzētās starptautiskās organizācijas, izmantojot satelītinternetu.

"Spiegošana ir Austrijas drošības problēma. Šajā valdībā mēs esam uzsākuši kursa maiņu un rīkojamies konsekventi pret to," paziņoja ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.

"Mēs esam par to nepārprotami paziņojuši Krievijas pusei, tostarp attiecībā uz antenu mežu Krievijas misijā. Skaidrs ir viens: Ir nepieņemami, ka diplomātisko imunitāti izmanto spiegošanai," pavēstīja ministre.

Krievijas vēstniecība Vīnē šo lēmumu nosauca par "apkaunojošu", "nepamatotu, politiski motivētu un kategoriski nepieņemamu". Tā apsolīja "bargu" atbildes reakciju.

Austriju pēdējos gados ir vairākkārt skāruši Krievijas spiegu skandāli.

Konservatīvo vadītā koalīcijas valdība ir apsolījusi paplašināt spiegošanas pārkāpumu tvērumu.

Austrijā, kurā atrodas tādas starptautiskas organizācijas kā ANO Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), ir akreditēti aptuveni 220 Krievijas vēstniecības darbinieki.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Austrija ir izraidījusi aptuveni duci Krievijas vēstniecības darbinieku.

Peru Ārlietu ministrija sākusi no Krievijas repatriēt savus valstspiederīgos, kuri, kā liecina mediju ziņotais, ar maldināšanu tikuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainu, vēsta izdevums “Meduza”, atsaucoties uz Peru presi.

Peru diplomāti norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā izdevies atgriezt dzimtenē 18 pilsoņus. Vēl viens Peru valstspiederīgais mājās atgriezīsies 3. maijā, bet vēl seši — 4. maijā. Savukārt divi Peru pilsoņi, kuri vērsušies pēc palīdzības savas valsts vēstniecībā Maskavā, joprojām gaida repatriāciju diplomātu aizsardzībā.

Maija sākumā Peru prokuratūra sākusi sākotnējo izmeklēšanu par iespējamu cilvēku tirdzniecību, saņemot simtiem iesniegumu par Krievijā pazudušiem radiniekiem.

Juristi medijiem skaidrojuši, ka Peru iedzīvotāji tikuši vilināti uz Krieviju ar darba piedāvājumiem dažādās nozarēs, tostarp saistībā ar bruņotajiem spēkiem. Viņiem solīts darbs apsardzē, inženierijā, ēdināšanā un transporta jomā, uzsverot, ka tas nebūs saistīts ar dalību kaujas darbībās.

Tomēr, kā liecina pieejamā informācija, pēc ierašanās Krievijā šiem cilvēkiem likts parakstīt dokumentus krievu valodā, atņemti personu apliecinoši dokumenti un viņi nosūtīti uz īslaicīgu militāro apmācību, pēc kuras nonākuši frontē.

Pēc viņa teiktā, uzbrukumi kļūst sistemātiski un aptver arvien plašāku ģeogrāfiju, tostarp Primorsku un Ustjlugu. 

Aptuveni divas trešdaļas Krievijas naftas eksporta tiek transportētas pa Melnās un Baltijas jūras maršrutiem. Šim nolūkam Krievija plaši izmanto arī tā dēvēto “ēnu floti”. Lai ierobežotu līdzekļu plūsmu Krievijas militārajā budžetā, Ukrainas spēki regulāri veic triecienus visos piegādes ķēdes posmos.

Pēdējās nedēļas laikā uzbrukumi skāruši naftas pārsūknēšanas stacijas, termināļus, kā arī kuģus ostās.

Musijenko uzskata, ka Maskavai var nākties izvēlēties starp diviem scenārijiem — samazināt naftas ieguvi vai novirzīt lielāko eksporta daļu uz Austrumiem, īpaši uz Ķīnu.

“Ķīna ir gatava izmantot situāciju savā labā, piedāvājot zemākas iepirkuma cenas. Krievijai šādos apstākļos faktiski nav alternatīvu, un tas nozīmē būtiski mazākus ienākumus — gan ierobežotu transportēšanas iespēju, gan zemāku cenu dēļ,” skaidro eksperts. Viņš piebilst, ka šādā situācijā Krievija nevar pilnvērtīgi izmantot globālo naftas cenu kāpumu.

Tikmēr satelītattēli liecina, ka Ukrainas triecienos Permas naftas infrastruktūrai iznīcinātas vairākas lieljaudas rezervuāru vienības, un, pēc analītiķu aplēsēm, bojāti aptuveni 70% objekta jaudas.

Krievija vairs nav tik spēcīga, kā uzskatīts iepriekš, un pastāv iespēja, ka 9. maijā plānotajā parādē Maskavā varētu parādīties Ukrainas bezpilota lidaparāti, uzstājoties samitā Erevānā, uzsvēra Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Krievija ir izsludinājusi 9. maija parādi, taču tajā netiks demonstrēta karatehnika. Ja tas tā tiešām notiks, šī būs pirmā reize daudzu gadu garumā, kad viņi nevarēs atļauties smagās tehnikas  klātbūtni parādē. Tāpat šajā pasākumā var ielidot Ukrainas droni. Tas apliecina, ka viņi vairs nav tik spēcīgi kā agrāk," norādīja Zelenskis.

Ukrainas prezidents uzsvēra, ka spiediens pret Krieviju ir jāpastiprina, lai piespiestu to izvēlēties diplomātisku ceļu kara izbeigšanai. Viņš pauda pateicību Eiropas Savienībai par 20. sankciju paketes ieviešanu, tomēr aicināja vēl vairāk ierobežot Krievijas naftas un banku sektoru, noraidot jebkādas idejas par sankciju atcelšanu.

Pēc Zelenska domām, šī vasara būs izšķirošs brīdis, kad Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam būs jāizšķiras – paplašināt karadarbību vai pāriet pie diplomātijas. "Mums viņš ir jāgrūž diplomātijas virzienā," sacīja prezidents.

Krievijas spēki pirmdien veikuši triecienu Merefas pilsētai Harkivas apgabalā, nogalinot piecus cilvēkus, paziņoja apgabala prokuratūra.

Tika nogalinātas trīs sievietes un divi vīrieši, bet vēl 19 cilvēki tika ievainoti vai cieta no akūtām stresa reakcijām, norādīja prokuratūra.

Uzbrukumā tika bojātas dzīvojamās mājas, uzņēmumu telpas, veikali, degvielas uzpildes staciju telpas un transportlīdzekļi.

Trieciens tika veikts ar "Iskander" tipa ballistisko raķeti.

Zviedrijas prokuratūra pirmdien paziņoja, ka arestēts nedēļas nogalē aizturētā Krievijas "ēnu flotes" kuģa kapteinis.

Zviedrijas krasta apsardze svētdien uzkāpa uz 182 metrus garā kuģa "Jin Hui", par kuru bija aizdomas, ka tas kuģo ar viltus Sīrijas karogu.

Kuģis "Jin Hui" ir Eiropas Savienības, Lielbritānijas un Ukrainas sankciju sarakstos, svētdien paziņoja Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins.

Kapteinis, Ķīnas pilsonis, tika arestēts aizdomās par viltota dokumenta izmantošanu un par Zviedrijas jūrniecības kodeksa pārkāpšanu attiecībā uz "kuģošanas spēju trūkumu", teikts prokuratūras paziņojumā.

Dienas laikā notiks aizturētā nopratināšana, un ir uzsākta saziņa ar citām iestādēm un valstīm, sacīja izmeklēšanu vadošais prokurors.

Krievija naktī uz pirmdienu uzbrukusi Ukrainai ar 155 droniem, un 135 no tiem Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notriekuši vai neitralizējuši, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Krievi uzbrukuši ar "Shahed", "Gerbera", "Italmas" un citu tipu droniem.

Fiksēti 14 trieciendronu trāpījumi desmit vietās, kā arī atlūzu nogāšanās četrās vietās, norādīja Gaisa spēki.

 Bažījoties par iespējamu valsts apvērsumu un dronu uzbrukumiem, Kremlis ir bezprecedenta līmenī pastiprinājis Krievijas diktatora Vladimira Putina drošības pasākumus, liecina Eiropas izlūkdienestu ziņojums, kas nonācis ASV telekanāla CNN rīcībā.

Kā norādīts ziņojumā, Putina tuvākā loka personu dzīvesvietās tiek uzstādītas novērošanas sistēmas, savukārt apkalpojošajam personālam – no pavāriem līdz fotogrāfiem – aizliegts izmantot sabiedrisko transportu. Visi apmeklētāji tiek pakļauti dubultām pārbaudēm, un darbinieki, kas atrodas diktatora tiešā tuvumā, drīkst izmantot tikai tādus mobilos tālruņus, kuriem nav interneta pieslēguma.

Šādi drastiski drošības pasākumi ieviesti pēc kāda augsta ranga ģenerāļa slepkavības 2025. gada nogalē, kas ievērojami saasināja spriedzi Krievijas spēka struktūrās. Reaģējot uz drošības apdraudējumu, Putins ir būtiski ierobežojis savu pārvietošanos. Viņš vairs neapmeklē savas tradicionālās rezidences Maskavas apgabalā un Valdajā, kā arī šogad nav rādījies militārajos objektos. Tā vietā viņš lielākoties uzturas modernizētos bunkuros, tostarp Krasnodaras novadā. 

Izlūkdienestu informācija liecina, ka kopš 2026. gada marta Kremļa vadību nopietni satrauc sazvērestības vai valsts apvērsuma risks. Īpašas bažas rada iespējami atentāta mēģinājumi ar bezpilota lidaparātiem, kurus varētu organizēt pašas Krievijas elites pārstāvji. Kā viens no potenciālajiem riskiem varas stabilitātei ziņojumā minēts Sergejs Šoigu viņa ietekmes dēļ militārajā vadībā, lai gan konkrēti pierādījumi šiem apgalvojumiem nav sniegti.

Spriedzi pastiprina ievērojamie zaudējumi karā pret Ukrainu, ekonomiskās problēmas un iekšējās nesaskaņas starp drošības iestādēm.

 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 335 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 11 914 tankus, 24 507 bruņutransportierus, 41 306 lielgabalus un mīnmetējus, 1767 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1357 zenītartilērijas iekārtas, 435 lidmašīnas, 352 helikopterus, 272 062 bezpilota lidaparātus, 4584 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 93 824 automobiļus un autocisternas, kā arī 4168 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.