TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Ukrainu satricina vērienīgs korupcijas skandāls enerģētikā, Zelenska bijušais biznesa partneris aizbēdzis no valsts

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievija naktī uz ceturtdienu uzbrukusi Ukrainai ar ballistisko raķeti "Iskander-M" un 138 dažādu tipu droniem, bet ukraiņu karavīri 102 dronus notriekuši, pavēstīja Gaisa spēki.
No 138 droniem aptuveni 90 bija "Shahed" tipa trieciendroni.
Raķete raidīta no okupētās Krimas, bet droni no Krimas, kā arī vairākiem Krievijas reģioniem - Miļļerovas, Orlas un Primorskoahtarskas rajoniem.
Trieciena gaitā fiksēti 36 trieciendronu trāpījumi desmit lokācijās.
Source: https://t.co/LGfzj1GmXb
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 13, 2025
Orlā, Krievijā, naktī bija vērojama intensīva dronu aktivitāte, un pretgaisa aizsardzības sistēmas bija aktīvas visā pilsētā. Videoierakstos redzamas pārtverto bezpilota lidaparātu atlūzas, kas krīt uz dzīvojamām ēkām un pagalmiem.
Krievijas varas iestādes apgalvo, ka notriekti 130 droni. Tiek ziņots arī par sprādzieniem netālu no Afipskas Krasnodaras novadā, kas, visticamāk, bija vērsti pret vietējo naftas pārstrādes rūpnīcu. Zaudējumi tiek noskaidroti.
Oryol, Russia, experienced a night of intense drone activity, with air defense systems visibly active across the city. Footage shows debris from intercepted UAVs falling onto residential buildings and courtyards.
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 13, 2025
Russian authorities claim 130 drones were shot down. Explosions… pic.twitter.com/9rGn0BvoXa
Ukrainas aizstāvji iznīcināja arī sakaru iekārtas un trīs transportlīdzekļus Harkivas frontē. "Ir ļoti patīkami monitorā vērot degošos Krievijas transportlīdzekļus," sacīja "Skorpiona" komandas karavīri no "Fūrijas" vienības.
Sumu apgabalā, uz dienvidiem no Varačīno, Krievijas militārā operācija beidzās veiksmīgi Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Puse no okupantiem, kas iekļuva ciematā pa cauruļvadu, tika likvidēti, bet pārējie drosmīgi un skriešus atkāpās.
12. novembrī kļuva zināms, ka Krievijas armijas komandieri nenoturējās, riskējot atkārtot Avdijivkā, Sudžā un Kupjanskā pieļautās kļūdas. Sumu apgabalā, uz dienvidiem no Varačīno, pa cauruļvadu tika nosūtītas divas Krievijas karavīru vienības, apejot Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas. Vairāk lasi šeit.
Krievi nekontrolē Doneckas apgabala Pokrovsku un nav aplenkuši Ukrainas karavīrus, pēc vizītes Pokrovskas virzienā paziņoja Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
"Situācijas stabilizācija Pokrovskas-Mirnohradas operācijas rajonā ir atkarīga no kaujas uzdevumu izpildē iesaistīto militārās vadības struktūru, vienību un apakšvienību mijiedarbības un rīcības saskaņotības līmeņa," platformā "Telegram" ceturtdien pauda virspavēlnieks.
"Šim nolūkam es devos uz Pokrovskas virzienu. Kopā ar komandieriem mēs koncentrējāmies uz iepriekš noteikto uzdevumu izpildes rezultātiem un plānojām turpmākās darbības," norādīja Sirskis.
Ukraina ir gatava karot vēl divus trīs gadus, bet Krievijas diktators Vladimirs Putins nespēs tik ilgi izturēt, intervijā telekanālam "TVP World" sacīja Polijas ār lietu ministrs Radoslavs Sikorskis.
Viņš arī norādīja, ka Eiropai jābūt gatavai atbalstīt Ukrainu vēl vismaz trīs gadus.
"Ukraina plāno trīs gadus ilgu karu, un šādi koloniālie kari parasti ilgst aptuveni desmit gadus. Man nešķiet, ka Putins spēs to izturēt vēl trīs gadus," sacīja ministrs.
G7 valstu ārlietu ministri paziņojumā trešdien pēc sanāksmes Kanādā nosodīja Ķīnas atbalstu Krievijai, vienlaikus uzsverot nepieciešamību panākt uguns pārtraukšanu Krievijas-Ukrainas karā.
Ministri kopīgā paziņojumā nosodīja "Ķīnas ieroču un divējādā lietojuma komponentu piegādes, kas ir Krievijas kara izšķirošais veicinātājs".
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 1 155 360 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.
ASV gandrīz izsmēlušas iespējas noteikt Krievijai jaunas sankcijas, pēc G7 valstu ārlietu ministru sanāksmes Kanādā žurnālistiem sacīja ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
"Patiesībā gandrīz nekas vairs nav palicis, kam mēs varētu piemērot sankcijas. Mēs veicām triecienu viņu lielākajiem naftas uzņēmumiem - tieši to pieprasīja visi," klāstīja valsts sekretārs.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".



