TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: analītiķi pieļauj Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs jau 2026. gadā

Aizvadītajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai ar 48 raķetēm un 476 trieciendroniem un droniem imitatoriem, trešdien paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.

442 droni notriekti vai neitralizēti ar radioelektroniskiem līdzekļiem.

Notriekta arī 41 raķete.

Reģistrēti 34 trieciendronu un septiņu raķešu trāpījumi 14 vietās.

Lietuvas Ārlietu ministrija otrdien Krievijas vēstniecības pārstāvim iesniegusi kārtējo protesta notu par Kremļa sāktā kara Ukrainā turpināšanu, vēsta LETA. 

Šoreiz nota iesniegta, reaģējot uz Krievijas triecieniem Ukrainas teritorijā 14.-17. novembrī, informēja Lietuvas Ārlietu ministrijā.

"Vairāk nekā desmit civiliedzīvotāju tika nogalināti un vairāki desmiti tika ievainoti, tika bojātas privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, slimnīca, enerģētikas un citi infrastruktūras objekti Kijivā un galvaspilsētas apkaimē, Harkivā, Odesā, Sumos un citviet," pauda ministrijā.

Notā arī norādīts, ka Krievijas uzbrukumā 14. novembrī tika nodarīti būtiski bojājumi Azerbaidžānas vēstniecībai Kijivā, kas bija rupjš Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpums.

Lietuva notā arī vērš uzmanību uz 15. novembrī publiskoto videoierakstu, kurā redzams, kā Krievijas karavīri Ukrainas Zaporižjas apgabalā nošauj divus ukraiņu karagūstekņus.

"Ārlietu ministrijas ieskatā Krievijas militārā un politiskā vadība turpina ignorēt gan šos noziegumus, gan publiski izskanējušos aicinājumus tos veikt, kas tikai vēlreiz apliecina, ka šādi kara noziegumi tiek veikti ar vadības zināšanu un piekrišanu. Visas iepriekš minētās Krievijas bruņoto spēku darbības ir uzskatāmas par kara noziegumiem," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Lietuva iesniegusi Krievijai vairākas notas. Pēdējā laikā tas tiek darīts regulāri pēc katra plašāka uzbrukuma Ukrainai.

Pagājušajā nedēļā uz Lietuvas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram tika iesniegta protesta nota par Krievijas veiktajiem triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainai aizvadītajā naktī nogalināti desmit un ievainoti vairāki desmiti cilvēku, kā arī nodarīti postījumi, paziņojušas amatpersonas.

Vairāk lasi šeit. 

Uz Kijivu devusies augsta ranga ASV militārā delegācija sauszemes spēku ministra Daniela Driskola vadībā, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".

Driskols, kurš ir civilpersona, ASV sauszemes spēku štāba priekšnieks ģenerālis Rendijs Džordžs un ASV spēku komandieris Eiropā ģenerālis Kriss Donahjū otrdien Polijā iekāpuši nakts vilcienā uz Ukrainu, raksta "Wall Street Journal". Tas norāda, ka viņi apspriedīs "idejas par kara izbeigšanu", situāciju frontē un bruņojuma ražošanu Ukrainā, bet par vizītes rezultātiem ziņos ASV prezidentam Donaldam Trampam, vēsta LETA. 

Ideja par Driskola nosūtīšanu uz Kijivu radusies Trampa un viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa sarunā, raksta "Wall Street Journal". Venss un Driskols kopā studējuši Jeila universitātē. Driskolam devis norādījumus arī Trampa ipašais sūtnis Stīvs Vitkofs.

"Baltā nama lēmumu vērsties pie Driskola un armijas augstākajiem virsniekiem daļēji noteica uzskats, ka Maskava varētu būt atvērtāka sarunām ar militārpersonu starpniecību, kā arī neapmierinātība ar vairākkārtēju iepriekšējo mēģinājumu veltīgumu," norāda "Wall Street Journal".

Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā aizvadītajā naktī Krievijas dronu triecienā cietuši 36 cilvēki, paziņoja vietējā policija.

Starp cietušajiem ir divi bērni deviņu un 13 gadu vecumā.

Triecienā nodarīti postījumi desmit daudzdzīvokļu mājām, garāžām, uzņēmumu ēkām, ātrās medicīniskās palīdzības stacijai, lielveikalam, skolai un transportlīdzekļiem.

Krievija aizvadītajā naktī veica masīvu dronu un raķešu triecienu Ukrainai. Gaisa trauksme tika izsludināta visā valstī.

Vairāki sprādzieni bija dzirdami Ternopiļā valsts rietumos, virs pilsētas pacēlušies dūmi, ziņo portāls "Suspiļne Ternopiļ".

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, konsultējoties ar Krieviju, strādā pie 28 punktu plāna, lai izbeigtu karu Ukrainā, vēsta tīmekļa izdevums "Axios", atsaucoties uz ASV un Krievijas amatpersonu teikto.

Vairāk lasi šeit. 

Krievijas diktatora Vladimira Putina un viņa agresīvās politikas kvēlais fans, odiozais “politologs” un propagandists Sergejs Markovs iekūlies nepatikšanās par to, ka nebija par savu darbību ziņojis Krievijas Tieslietu ministrijai. Lieta tāda, ka šis režīma pretinieku aktīvais šaustītājs šovasar pats pilnīgi negaidīti tika pasludināts par “ārvalstu aģentu”, un nu uz savas ādas izjūt jaunā statusa labumus.

Pirmais zvaniņš atskanējis no Maskavas rajona tiesas, kur nokļuvusi pret viņu ierosinātā administratīvā lieta par “ārvalstu aģenta” darbības kārtības pārkāpumu, kas viegli var pārvērsties krimināllietā. Pats Markovs laikrakstam “Kommersant” paziņoja, ka administratīvais protokols par pārkāpumiem ārvalstu aģenta darbībā agrāk vai vēlāk tiek sastādīts katram ārvalstu aģentam.

Jāpiebilst, ka Markovs ir slavens ar saviem savdabīgajiem izteikumiem, kas likuši pavīpsnāt rūdītajiem propagandistiem, bet Markova “Telegram” kanāla saturs reizēm varētu radīt psihiatru interesi. Viņa parastā “teorija”, ka Ukraina pati bombardē savus civilobjektus pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pavēles, lai “ieriebtu” Krievijai, vai arī ka briti plānojot notriekt Putina lidmašīnu, ir tikai dažas no daudzajām.

Vairāk lasiet šeit.

Vairāk lasiet šeit.

Sestdien publicētajā intervijā Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss brīdināja, ka Krievija varētu sākt karu ar NATO jau 2029. gadā — vai pat agrāk, kā uzskata daži eksperti. Taču vairāki neatkarīgi Izraēlas militārie analītiķi ir izteikušies, ka Krievija varētu mēģināt sagrābt Baltijas valstu teritoriju jau nākamgad, jo sarežģītā situācijā Kremļa diktators Vladimirs Putins vienmēr strauji palielina likmes, lai būtu, par ko kaulēties, vēsta kanāls “Current Time”.

Tikmēr par “Pastarās dienas radiostaciju” dēvētā Krievijas militārā radiostacija “UVB-76”, kas parasti pārraida kaut kādus nesakarīgus savārstījumus, pēkšņi pirmo reizi pārraidījusi vārdu “Latvija”.

Vairāk lasiet šeit.

Ukrainas parlamentam otrdienas sēdē neizdevās nobalsot par tieslietu ministra Hermana Haluščenko un enerģētikas ministres Svitlanas Hrinčukas demisiju, jo partijas "Eiropeiskā solidaritāte" deputāti nobloķēja tribīni.

Sanāksmes darba kārtībā bija iekļauta tikai Haluščenko un Hrinčukas atkāpšanās.

Tomēr "Eiropeiskās solidaritātes" pārstāvji pieprasīja, lai tiktu atstādināta visa premjerministres Jūlijas Sviridenko valdība, nevis tikai abi ministri.

Pēc tam parlamenta spīkers Ruslans Stefančuks paziņoja par sēdes slēgšanu.

Haluščenko 12. novembrī tika atstādināts no Ukrainas tieslietu ministra amata, ņemot vērā plašu rezonansi izraisījušo izmeklēšanu par korupciju uzņēmumā "Enerhoatom". Tajā pašā dienā no amata atkāpās Hrinčuka.

Bijušais Ukrainas prezidents un "Eiropeiskās solidaritātes" līderis Petro Porošenko pieprasījis visas Ukrainas valdības atkāpšanos.

To, ka amatus zaudēja tikai divi ministri, viņš nodēvēja par profanāciju, piebilstot, ka "publiskotajos ierakstos parādās vismaz piecu amatpersonu vārdi".

Ukrainas Nacionālais korupcijas apkarošanas birojs (NABU) un Specializētā korupcijas lietu prokuratūra (SAP) 10. novembrī paziņoja, ka ir atklājuši vērienīgu korupcijas shēmu ap valsts enerģētikas uzņēmumu "Enerhoatom".

Skandāla centrā nonāca pašreizējās Ukrainas valdības ministri, ilggadējais prezidenta līdzgaitnieks Timurs Mindičs un finansists Oleksandrs Cukermans.